EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R0779

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/779 (2019. gada 16. maijs), ar ko paredz sīki izstrādātus par ritekļu apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijas sistēmas noteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 445/2011 (Dokuments attiecas uz EEZ.)

C/2019/3582

OJ L 139I , 27.5.2019, p. 360–389 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 16/06/2020

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/779/oj

27.5.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 139/360


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/779

(2019. gada 16. maijs),

ar ko paredz sīki izstrādātus par ritekļu apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijas sistēmas noteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 445/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvu (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību (1) un jo īpaši tās 14. panta 6. un 8. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas (ES) 2016/798 mērķis ir uzlabot piekļuvi dzelzceļa transporta pakalpojumu tirgum, tālab nosakot vienotus dzelzceļa drošības pārvaldības, regulējuma un uzraudzības principus. Direktīva (ES) 2016/798 arī paredz ieviest regulējumu nolūkā nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus visām par ritekļu apkopi atbildīgajām struktūrām, visā Savienībā piemērojot vienādas sertifikācijas prasības un vienādus nosacījumus.

(2)

Sertifikācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt regulējumu, ar ko visā Savienībā saskaņo prasības un metodes par apkopi atbildīgo struktūru spēju novērtēšanai.

(3)

Pēc pašreizējās par kravas vagonu apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijas sistēmas pozitīvā izvērtējuma, ko Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra (“Aģentūra”) 2015. gada 11. martā adresēja Komisijai, Aģentūra 2018. gada 27. septembrī izdeva Ieteikumu 007REC1004 par Komisijas Regulas (ES) Nr. 445/2011 (2) pārskatīšanu.

(4)

Direktīvas (ES) 2016/798 III pielikumā noteiktas prasības un novērtēšanas kritēriji organizācijām, kas iesniedz pieteikumu nolūkā saņemt par apkopi atbildīgās struktūras sertifikātu (“ECM sertifikāts”) vai sertifikātu saistībā ar apkopes funkcijām, kuras par apkopi atbildīgā struktūra uzticējusi ārpakalpojumu sniedzējiem. Lai minētās prasības būtu pilnībā piemērojamas, tās jāizstrādā sīkāk un jākonkretizē attiecībā uz dažādajām apkopes funkcijām, kas minētas attiecīgās direktīvas 14. panta 3. punkta a)–d) apakšpunktā.

(5)

Ņemot vērā projektēšanas un apkopes metožu plašo klāstu, minētajai apkopes sistēmai vajadzētu būt vairāk orientētai uz pārvaldības prasībām, kas skar, piemēram, par apkopi atbildīgās struktūras organizāciju, nevis uz konkrētām tehniskām prasībām.

(6)

Drošībai būtiskiem komponentiem apkopes procedūrās jāpievērš īpaša uzmanība un jāpiešķir prioritāte. Tomēr jebkura komponenta būtiskuma aspekti ir saistīti ar konkrētu ritekļa projektu un konkrētām komponenta funkcijām. Tāpēc nav iespējams izveidot visaptverošu drošībai būtisku komponentu sarakstu. Būtu jānosaka drošībai būtisku komponentu pamatelementi.

(7)

Kad ražotājs projektē jaunu ritekļa tipu, tam ar riska analīzes palīdzību būtu jānosaka savu ražojumu funkciju un komponentu būtiskums un tas jānorāda tehniskajā dokumentācijā, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 (3) 15. panta 4. punktā. Nosakot būtiskumu, būtu jāņem vērā komponenta paredzētais izmantojums un vide, kurā komponents tiks izmantots. Lai nodrošinātu, ka par apkopi atbildīgā struktūra ir pilnībā informēta par katra tās atbildībā esošā ritekļu tipa komponentu būtiskumu, tai vajadzētu būt pieejamām attiecīgajām tehniskās dokumentācijas daļām. Par apkopi atbildīgajai struktūrai būtiskums būtu jānosaka, novērojot un analizējot atteices un nodrošinot savas iejaukšanās izsekojamību, un būtu tai jāuzliek pienākums sniegt informāciju vismaz par komponentiem, kurus ražotājs norādījis kā drošībai būtiskus.

(8)

Ja par apkopi atbildīgā struktūra uzskata, ka tehniskajā dokumentācijā būtu jāietver jauni drošībai būtiski komponenti vai ka komponenti būtu jāpārklasificē kā tādi, kas nav drošībai būtiski, tai būtu nekavējoties jāinformē ražotājs, ritekļa tipa atļaujas turētājs un ritekļa atļaujas turētājs, lai būtu iespējams veikt vajadzīgos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā pārskatīt tehnisko dokumentāciju.

(9)

Struktūra vai organizācija, kas uzņemas vienu vai vairākas apkopes funkcijas, kas minētas Direktīvas (ES) 2016/798 14. panta 3. punkta b)–d) apakšpunktā, vai daļu no minētajām apkopes funkcijām, sertifikācijas sistēmu var piemērot brīvprātīgi, pamatojoties uz 6. pantā noteiktajiem principiem. Tādas sertifikācijas mērķis ir nodrošināt apkopes veikšanu kontrolētā procesā, kas visos posmos atbilst kopējiem kvalitātes standartiem. Direktīvas (ES) 2016/798 14. panta 5. punkts par spēkā esību visā Savienībā būtu jāpiemēro arī minētajiem brīvprātīgajiem sertifikātiem.

(10)

Infrastruktūras pārvaldītājiem savā darbībā var būt nepieciešams izmantot vilcienus, infrastruktūras kontroles ritekļus, sliežu ceļa mašīnas vai citus specializētus ritekļus dažādām vajadzībām, piemēram, infrastruktūras būvei vai apkopei vajadzīgo materiālu vai personāla pārvadāšanai, savu infrastruktūras aktīvu apkopes veikšanai vai ārkārtas situāciju pārvaldībai. Šādās situācijās būtu jāuzskata, ka infrastruktūras pārvaldītājs darbojas kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums saskaņā ar savu drošības pārvaldības sistēmu. Novērtējums par infrastruktūras pārvaldītāja spēju izmantot ritekļus šīm vajadzībām būtu jāiekļauj infrastruktūras pārvaldītāja novērtējumā, ko veic, lai piešķirtu drošības atļauju saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 12. pantu.

(11)

Sertifikācijas struktūra novērtē ECM sertifikāta pieteikumu, novērtējot pretendenta spēju pārvaldīt apkopes darbības un veikt apkopes darbus pašam vai, slēdzot līgumus ar citām struktūrām, piemēram, apkopes darbnīcām, kurām tiek uzdots izpildīt minētās funkcijas vai to daļu.

(12)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 14. panta 4. punktu sertifikācijas struktūras ir akreditētās struktūras, atzītās struktūras vai valstu drošības iestādes. Akreditācijas sistēmai būtu jānodrošina risku pārvaldības instruments, šādā nolūkā apliecinot, ka akreditētās struktūras ir kompetentas veikt savu darbu. Turklāt akreditācija ir veids, kā nodrošināt akreditēto struktūru izdoto ECM sertifikātu atzīšanu valsts un starptautiskā līmenī.

(13)

Lai iedibinātu sistēmu, kas ļauj sertifikācijas struktūrām visā Savienībā pārbaudīt sertificētās par apkopi atbildīgās struktūras, un lai saskaņotu sertifikācijas pieeju, ir svarīgi savstarpēji sadarboties visām struktūrām, kuras ir tiesīgas piešķirt sertifikātus jebkurai par apkopi atbildīgajai struktūrai (“sertifikācijas struktūras”). Konkrētas akreditācijas un atzīšanas prasības izstrādājamas un apstiprināmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (4) II nodaļu.

(14)

Darbības, organizācijas un lēmumu pieņemšanas procedūras dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības jomā dažādās par apkopi atbildīgajās struktūrās ir ļoti atšķirīgas, un tas kaitē vienotas Eiropas dzelzceļa telpas netraucētai darbībai. Tas jo īpaši nelabvēlīgi varētu ietekmēt mazos un vidējos uzņēmumus, kuri vēlas ienākt dzelzceļa tirgū citā dalībvalstī. Tāpēc ir svarīgi pastiprināt koordināciju, lai panāktu lielāku saskaņotību Savienības līmenī. Lai nodrošinātu, ka par apkopi atbildīgās struktūras un sertifikācijas struktūras konsekventi īsteno un piemēro dažādus šīs regulas noteikumus, Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai (“Aģentūra”) savu pilnvaru robežās būtu jāpārrauga Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/796 (5) 35. pantā minētā Savienības dzelzceļa sistēmas vispārējā darbība drošības jomā un ar revīziju un pārbaužu palīdzību būtu jāpārrauga sertifikācijas struktūru darbība. Lai spētu veikt šo funkciju, Aģentūrai būtu jāvāc informācija par šajā jomā darbojošos sertifikācijas struktūru veidu un par to, cik sertifikāti izdoti par apkopi atbildīgajām struktūrām. Svarīgi ir arī, lai Aģentūra sekmētu koordināciju starp sertifikācijas struktūrām.

(15)

Lai nodrošinātu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, jo īpaši starptautiskā līmenī, kamēr par apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijas sistēma, kas noteikta šajā regulā, vēl netiek piemērota pilnībā, pārejas periodā būtu jāpatur spēkā esošā prakse par tādu ritekļu, kas nav kravas vagoni, apkopi atbildīgo struktūru un apkopes darbnīcu sertifikācijai.

(16)

Šajā regulā paredzēta sertifikācijas sistēma, kas attiecas uz visiem ritekļu veidiem, tostarp kravas vagoniem. Tāpēc Komisijas Regula (ES) Nr. 445/2011 (6) būtu jāatceļ.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 28. panta 1. punktā minētās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu tiek izveidota par apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijas sistēma (“ECM sertifikāts”), kas aptver arī Direktīvas (ES) 2016/798 14. panta 3. punktā aprakstītās apkopes funkcijas.

2.   To piemēro visiem ritekļiem, un tā ievieš iespēju sertificēt ārpakalpojumu sniedzējiem uzticētās apkopes funkcijas.

3.   Šajā regulā noteiktas prasības, kas par apkopi atbildīgajām struktūrām jāizpilda attiecībā uz drošībai būtisku komponentu pārvaldību.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“akreditācija” ir akreditācija, kas definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10) punktā;

b)

“sertifikācijas struktūra” ir struktūra, kuras atbildībā ir par apkopi atbildīgo struktūru sertifikācija vai tādas struktūras vai organizācijas sertifikācija, kas izpilda Direktīvas (ES) 2016/798 14. panta 3. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās apkopes funkcijas vai daļu no minētajām funkcijām;

c)

“izmantošanas atļauja pēc apkopes” ir pamatota un reģistrēta garantija, kam attiecīgā gadījumā pievienota dokumentācija un ko apkopi veikusī struktūra sniedz ritekļu parka apkopes pārvaldītājam, apliecinot, ka apkope ir veikta atbilstīgi apkopes uzdevumam;

d)

“nodošana ekspluatācijā pēc apkopes” ir paziņojums, ko par apkopi atbildīgā struktūra, pamatojoties uz izmantošanas atļauju pēc apkopes, sniedz lietotājam, piemēram, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vai ritekļa turētājam, apliecinot, ka visi attiecīgie apkopes darbi ir paveikti un ka riteklis, kas iepriekš izņemts no ekspluatācijas, ir tādā stāvoklī, ka to var droši izmantot, iespējams, ar izmantošanas ierobežojumiem.

Piemēro termina “drošībai būtisks komponents” definīciju, kas norādīta Komisijas Regulas (ES) Nr. 1302/2014 (7) pielikuma 4.2.12.1. iedaļā.

3. pants

Sertifikācijas sistēma

1.   Neskarot Direktīvas (ES) 2016/798 15. panta 1. punktu, visas par apkopi atbildīgās struktūras atbilst II pielikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz visiem ritekļiem, kam piemērojama Direktīva (ES) 2016/798.

2.   ECM sertifikācija, kas konstatē atbilstību II pielikumā noteiktajām prasībām, ir obligāta visām par apkopi atbildīgajām struktūrām:

a)

kuras atbild par kravas vagonu apkopi; vai

b)

kuras nav dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs, kas veic ritekļu apkopi tikai savas darbības vajadzībām.

3.   Jebkura par tādu ritekļu, kuri nav minēti 2. punktā, apkopi atbildīgā struktūra drīkst pieteikties ECM sertifikācijai.

4.   Atbilstību II pielikumā noteiktajām prasībām pierāda ar ECM sertifikācijas palīdzību vai, neskarot 2. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu gadījumā izmantojot drošības sertifikācijas procesu, vai infrastruktūras pārvaldītāja gadījumā izmantojot drošības atļaujas piešķiršanas procesu.

5.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vai infrastruktūras pārvaldītājam piešķirtu ECM sertifikātu uzskata par pierādījumu, kas attiecībā uz ritekļu apkopi apliecina atbilstību Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/762 (8) I pielikuma un II pielikuma 5.2.4. un 5.2.5. punktam.

4. pants

Drošībai būtiski komponenti

1.   Drošībai būtisku komponentu pārvaldības vajadzībām par apkopi atbildīgā struktūra ņem vērā to, kurus komponentus ritekļa ražotājs sākotnēji norādījis kā drošībai būtiskus, un visas īpašās apkopes instrukcijas, kas reģistrētas Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 4. punktā minētajā apakšsistēmu tehniskajā dokumentācijā.

2.   Par apkopi atbildīgā struktūra tieši vai ar ritekļa turētāja starpniecību vispiemērotākajā veidā sniedz informāciju dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem, kuri ekspluatē ritekļus, ritekļu turētājiem, ražotājiem, ritekļu atļauju turētājiem un ritekļu, apakšsistēmu vai komponentu tipa atļauju turētājiem, un jo sevišķi informē tos par apkopes laikā izdarītiem ārkārtējiem konstatējumiem, kas nav saistīti ar nodilumu.

3.   Ja ritekļa apkopes laikā par apkopi atbildīgajai struktūrai kļūst zināmi pierādījumi, kas liek domāt, ka komponentu, kurš iepriekš nav bijis norādīts kā drošībai būtisks, būtu jāuzskata par tādu, tā nekavējoties informē ražotāju, ritekļa tipa atļaujas turētāju un ritekļa atļaujas turētāju.

4.   Lai apstiprinātu, ka komponents ir drošībai būtisks, ražotājs gadījumos, kad ražotāju ir iespējams noteikt, veic riska novērtējumu. Tajā ņem vērā komponenta paredzēto izmantojumu un vidi, kurā komponentu paredzēts izmantot. Par apkopi atbildīgā struktūra attiecīgā gadījumā pielāgo savas apkopes procedūras, lai nodrošinātu komponenta pārraudzību un drošu apkopi.

5.   Drošībai būtiskus komponentus, tostarp 4. punktā norādītos komponentus, reģistrē attiecīgajā ritekļa dokumentācijā un ar tās palīdzību pārvalda šādi:

a)

ražotāji informāciju par drošībai būtiskiem komponentiem un ar tiem saistītās attiecīgās apkopes instrukcijas pārvalda, atsaucoties uz Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 4. punktā minēto apakšsistēmu tehnisko dokumentāciju; un

b)

par apkopi atbildīgās struktūras drošībai būtiskus komponentus un attiecīgās apkopes instrukcijas, kā arī saistītās apkopes darbības pārvalda Direktīvas (ES) 2016/798 14. pantā minētajā apkopes dokumentu kopumā vai apkopes dokumentācijā.

6.   Par apkopi atbildīgā struktūra gadījumā, ja attiecīgie riski ir svarīgi vairākām iesaistītajām personām un, iespējams, netiek sekmīgi pārvaldīti, informē dzelzceļa nozari un dzelzceļa apgādes nozari par jauniem vai negaidītiem konstatējumiem, kas attiecas uz drošību un ir saistīti ar ritekļiem, apakšsistēmām vai citiem komponentiem, tostarp par apkopes laikā izdarītiem ārkārtējiem konstatējumiem, kas nav saistīti ar nodilumu. Par apkopi atbildīgā struktūra šim nolūkam izmanto Drošības brīdinājumu rīku vai citu Aģentūras nodrošinātu informātikas rīku.

7.   Pēc par apkopi atbildīgās struktūras vai ritekļa turētāja pieprasījuma ražotāji sniedz tehnisko un inženiertehnisko atbalstu saistībā ar drošībai būtiskiem komponentiem un to drošu integrāciju.

5. pants

Apkopes procesā iesaistīto personu pienākumi

1.   Par ritekļa apkopi atbildīgā struktūra dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem pēc pieprasījuma tieši vai ar ritekļa turētāja starpniecību sniedz informāciju par ritekļa apkopi un attiecīgā gadījumā par aspektiem, kas saistīti ar ekspluatāciju.

2.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs pēc par apkopi atbildīgās struktūras pieprasījuma tai tieši vai ar ritekļa turētāja starpniecību sniedz informāciju par ritekļa ekspluatāciju.

3.   Visas apkopes procesā iesaistītās personas, piemēram, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, infrastruktūras pārvaldītāji, ritekļu turētāji, par apkopi atbildīgās struktūras, kā arī ritekļu, apakšsistēmu vai komponentu ražotāji, apmainās ar attiecīgo informāciju par apkopi saskaņā ar II pielikuma I.7. un I.8. iedaļā norādītajiem kritērijiem.

4.   Ja kādai no iesaistītajām personām, jo īpaši dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vai infrastruktūras pārvaldītājam, ir pierādījumi, kas liecina, ka par apkopi atbildīgā struktūra neatbilst Direktīvas (ES) 2016/798 14. panta vai šīs regulas prasībām, tā nekavējoties par to informē sertifikācijas struktūru un attiecīgo valsts drošības iestādi. Sertifikācijas struktūra vai gadījumā, ja par apkopi atbildīgā struktūra nav sertificēta, attiecīgā valsts drošības iestāde atbilstīgi rīkojas, lai pārbaudītu, vai apgalvojums par neatbilstību ir pamatots

5.   Ja par apkopi atbildīgā struktūra mainās, ritekļa turētājs saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 47. panta 6. punktu nekavējoties informē Komisijas Lēmuma 2007/756/EK (9) 4. panta 1. punktā minēto reģistrācijas iestādi un pieprasa atjaunināt ritekļu reģistru. Šādā situācijā:

i)

bijusī par apkopi atbildīgā struktūra nekavējoties izsniedz ritekļa turētājam apkopes dokumentāciju;

ii)

bijusī par apkopi atbildīgā struktūra tiek atbrīvota no savu pienākumu izpildes, tiklīdz tā ir svītrota no ritekļu reģistra;

iii)

ja nav jaunas par apkopi atbildīgās struktūras, ritekļa reģistrācija tiek apturēta.

6. pants

Sertifikācijas struktūras

1.   Dalībvalstis sniedz Aģentūrai šādu informāciju par sertifikācijas struktūrām:

nosaukums,

adrese,

kontaktinformācija,

to pilnvarojuma veids saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 14. pantu (akreditācija, atzīšana vai tas, ka tās ir uzņēmušās valsts drošības iestādes uzdevumu).

2.   Dalībvalstis informē Aģentūru par visām situācijas izmaiņām viena mēneša laikā pēc šo izmaiņu notikšanas.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka sertifikācijas struktūras atbilst vispārējiem kritērijiem un principiem, kas noteikti I pielikumā, un visām īpašajām nozares akreditācijas sistēmām, kas noteiktas attiecīgajos Savienības tiesību aktos.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka sertifikācijas struktūru pieņemtie lēmumi ir pakļauti pārskatīšanai tiesā.

5.   Lai saskaņotu pieteikumu novērtēšanas pieeju, sertifikācijas struktūras savā starpā sadarbojas gan dalībvalstīs, gan visā Savienībā.

6.   Aģentūra organizē un veicina sertifikācijas struktūru sadarbību.

7.   Sertifikācijas struktūras reizi 3 gados iesniedz Aģentūrai darbības pārskatu elektroniskā veidā. Šā pārskata saturu nosaka Aģentūra (sadarbībā ar sertifikācijas struktūrām), un to dara pieejamu 2020. gada 16. decembrī, un tas ir saskaņā ar visām īpašajām nozares akreditācijas sistēmām, kas noteiktas attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Aģentūra pārskatus publicē savā tīmekļvietnē.

8.   Valsts drošības iestāde, valsts izmeklēšanas struktūra vai Aģentūra var pieprasīt no jebkuras sertifikācijas struktūras informāciju par situāciju saistībā ar konkrētu ECM sertifikātu. Sertifikācijas struktūra atbild ne vēlāk kā 2 nedēļu laikā.

7. pants

Par apkopi atbildīgo struktūru sertifikācija

1.   Par apkopi atbildīgā struktūra iesniedz sertifikācijas struktūrai ECM sertifikācijas pieteikumu. Tā izmanto attiecīgo III pielikumā noteikto veidlapu un sniedz dokumentārus pierādījumus par II pielikumā noteiktajām prasībām un procedūrām. Pieteikumā ietver aprakstu par stratēģiju, ar ko pēc ECM sertifikāta piešķiršanas nodrošina pastāvīgu atbilstību II pielikumā noteiktajām prasībām, tostarp atbilstību Komisijas Regulai (ES) Nr. 1078/2012 (10).

2.   ECM sertifikācijas pieteikums var aprobežoties tikai ar konkrētu ritekļu kategoriju.

3.   Pieteikuma iesniedzējs pēc sertifikācijas struktūras pieprasījuma iesniedz papildu informāciju un dokumentāciju. Papildu informācijas sniegšanas termiņš ir pamatots, samērīgs ar prasītās informācijas sniegšanas sarežģītību un pēc pieprasījuma saskaņots ar pieteikuma iesniedzēju.

4.   Sertifikācijas struktūra pārliecinās par II pielikumā noteikto prasību izpildi. Šādā nolūkā tā var veikt par apkopi atbildīgās struktūras apmeklējumus uz vietas.

5.   Sertifikācijas struktūra ne vēlāk kā 4 mēnešus pēc visas informācijas un dokumentācijas saņemšanas pieņem lēmumu par ECM sertifikāta piešķiršanu vai atteikšanu.

6.   Sertifikācijas struktūra pamato savus lēmumus. Tā paziņo savu lēmumu par apkopi atbildīgajai struktūrai, norādot pārsūdzības procesu, pārsūdzības iesniegšanas termiņu un pārsūdzības iestādes kontaktinformāciju.

7.   Lēmumu piešķirt ECM sertifikātu paziņo, izmantojot attiecīgo IV pielikumā noteikto veidlapu.

8.   ECM sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā 5 gadus. Sertificētā par apkopi atbildīgā struktūra nekavējoties informē sertifikācijas struktūru par jebkurām izmaiņām, kas varētu ietekmēt tās sertifikāta derīgumu.

8. pants

Par apkopi atbildīgo struktūru atbilstība

1.   Sertifikācijas struktūra uzrauga par apkopi atbildīgo struktūru, lai pārliecinātos par pastāvīgu atbilstību II pielikumā noteiktajām prasībām. Tā vismaz reizi 12 mēnešos veic apmeklējumus uz vietas. Uzraudzības darbību veidu un apmeklējamos objektus izvēlas ar mērķi nodrošināt vispārēju pastāvīgu atbilstību, un izvēle pamatojas uz ģeogrāfisko un funkcionālo līdzsvarotību. Ņem vērā uzraudzības darbības, kas attiecībā uz uzraugāmo par apkopi atbildīgo struktūru veiktas iepriekš.

2.   Ja sertifikācijas struktūra konstatē, ka par apkopi atbildīgā struktūra vairs neatbilst prasībām, pamatojoties uz kurām tā izdevusi ECM sertifikātu, tā var veikt vienu no šādām darbībām:

vienoties ar par apkopi atbildīgo struktūru par uzlabojumu plānu,

nolemt ierobežot ECM sertifikāta darbības jomu,

atkarībā no neatbilstības apmēra apturēt vai atsaukt sertifikātu.

3.   Ja par apkopi atbildīgā struktūra neizpilda uzlabojumu plānu vai joprojām nenodrošina atbilstību II pielikumā noteiktajām prasībām, sertifikācijas struktūra atkarībā no neatbilstības apmēra nolemj ierobežot ECM sertifikāta darbības jomu vai atsaukt sertifikātu.

4.   Ja ECM sertifikāts tiek atsaukts, par valsts vai Eiropas ritekļu reģistru atbildīgā struktūra nodrošina, ka atsaukšanas ietekmēto ritekļu reģistrācija tiek apturēta, līdz ir reģistrēta jauna par attiecīgo ritekļu apkopi atbildīgā struktūra.

5.   Katra par apkopi atbildīgā struktūra iesniedz savai sertifikācijas struktūrai gada darbības pārskatu un to pēc pieprasījuma dara pieejamu valsts drošības iestādei un Aģentūrai. Prasības, kas attiecas uz šo pārskatu, ir noteiktas V pielikumā.

9. pants

Apkopes funkciju uzticēšana ārpakalpojumu sniedzējiem

1.   Vienu vai vairākas Direktīvas (ES) 2016/798 14. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās funkcijas vai to daļas var uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem, un par to informē sertifikācijas struktūru.

2.   Par apkopi atbildīgā struktūra sertifikācijas struktūrai parāda, kā tā nodrošina atbilstību visām II pielikumā noteiktajām prasībām un novērtēšanas kritērijiem attiecībā uz funkcijām, kuras tā nolēmusi uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem.

3.   Par apkopi atbildīgā struktūra joprojām atbild par ārpakalpojumu sniedzējiem uzticēto apkopes darbību rezultātiem un izveido sistēmu to veiktspējas pārraudzībai.

10. pants

Ārpakalpojumu sniedzējiem uzticēto apkopes funkciju sertifikācija

1.   Jebkura struktūra vai organizācija, kas uzņemas vienu vai vairākas 14. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās apkopes funkcijas, var pieprasīt sertifikāciju. Šāda sertifikācija apstiprina, ka apkope, ko attiecīgā struktūra vai organizācija veikusi, izpildot vienu vai vairākas minētās funkcijas, atbilst attiecīgajām II pielikumā noteiktajām prasībām.

2.   Sertifikācijas struktūras piemēro 6., 7. un 8. pantā un 13. panta 2. punktā noteiktās procedūras, kas pielāgotas katra pieteikuma iesniedzēja konkrētajam gadījumam.

Novērtējot sertifikācijas pieteikumus, kas attiecas uz ārpakalpojumu sniedzējiem uzticētām apkopes funkcijām vai to daļām, sertifikācijas struktūras piemēro:

a)

II pielikuma I iedaļā noteiktās prasības un novērtēšanas kritērijus, kas pielāgoti organizācijas veidam un pakalpojumu apjomam;

b)

prasības un novērtēšanas kritērijus, kas raksturo konkrētu apkopes funkciju vai funkcijas.

11. pants

Valstu drošības iestāžu uzdevums

Ja valsts drošības iestādei ir zināms, ka par apkopi atbildīgā struktūra neatbilst Direktīvas (ES) 2016/798 III pielikumā noteiktajām prasībām vai šajā regulā noteiktajām sertifikācijas prasībām, tā pēc vajadzības informē par akreditāciju vai atzīšanu atbildīgās valsts struktūras vai iestādes, Aģentūru, sertifikācijas struktūru un citas ieinteresētās personas.

12. pants

Sadarbība ar sertifikācijas struktūrām

Aģentūra atbalsta saskaņotu sertifikācijas sistēmu, tālab nodrošinot:

a)

palīdzību valstu akreditācijas struktūrām un attiecīgajām valstu iestādēm, kas atzīst sertifikācijas struktūras;

b)

sadarbību attiecīgo akreditācijas un sertifikācijas sistēmu jomā. Minētās sistēmas nosaka izvērtēšanas kritērijus un procedūras, ar ko novērtē sertifikācijas struktūru atbilstību I pielikumā noteiktajām prasībām (izmantojot Eiropas akreditācijas infrastruktūru, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 14. pantu).

13. pants

Informācijas sniegšana

1.   Aģentūra vāc, reģistrē un publicē pamatinformāciju par sertifikācijas struktūrām un sertificētajām par apkopi atbildīgajām struktūrām. Aģentūra izveido IT rīku šā uzdevuma izpildei.

2.   Sertifikācijas struktūras vienas nedēļas laikā pēc lēmuma pieņemšanas, izmantojot IV pielikumā noteiktās veidlapas, paziņo Aģentūrai par visiem izdotajiem, grozītajiem, atjaunotajiem, apturētajiem vai atsauktajiem ECM sertifikātiem un par visiem sertifikātiem attiecībā uz Direktīvas (ES) 2016/798 14. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām funkcijām.

14. pants

Ziņošana

Aģentūra pēc pieciem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā adresē Komisijai pirmo ziņojumu par tās īstenošanu. Aģentūra reizi trīs gados pēc pirmā ziņojuma iesniedz turpmākos ziņojumus par šīs regulas īstenošanu.

15. pants

Pārejas noteikumi

1.   Sertifikācijas struktūras, kas akreditētas vai atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 445/2011, uzskata par akreditētām vai atzītām saskaņā ar šo regulu ar nosacījumiem, ar kādiem šīs sertifikācijas struktūras tika akreditētas vai atzītas.

2.   Apliecinājumu, kuru par tādu ritekļu, kas nav kravas vagoni, apkopi atbildīgajai struktūrai līdz 2020. gada 16. jūnijam sertifikācijas struktūra izdevusi, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, kas piemērojami šīs regulas reglamentētajā jomā, atzīst par līdzvērtīgu ECM sertifikātam uz minētā apliecinājuma sākotnējo derīguma laiku vai ne ilgāk kā līdz 2023. gada 16. jūnijam.

3.   Apliecinājumus par atbilstību Regulas (ES) Nr. 445/2011 III pielikumā noteiktajām prasībām līdzvērtīgiem principiem un kritērijiem, kurus ritekļiem, kas nav kravas vagoni, sertifikācijas struktūra izdevusi ne vēlāk kā līdz 2019. gada 16. jūnijam, uzskata par līdzvērtīgiem ECM sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar šo regulu, uz minēto apliecinājumu sākotnējo derīguma laiku vai ne ilgāk kā līdz 2023. gada 16. jūnijam.

4.   Ritekļu, kas nav kravas vagoni, apkopes funkciju, kuras uzticētas ārpakalpojumu sniedzējiem, atbilstības apliecinājumus, ko ne vēlāk kā līdz 2022. gada 16. jūnijam sertifikācijas struktūra izdevusi, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, kuri bija piemērojami šīs regulas reglamentētajā jomā pirms tās stāšanās spēkā, uzskata par līdzvērtīgiem ECM sertifikātiem, kas ārpakalpojumu sniedzējiem uzticētām apkopes funkcijām izdoti saskaņā ar šo regulu, uz minēto apliecinājumu sākotnējo derīguma laiku vai ne ilgāk kā līdz 2025. gada 16. jūnijam.

5.   Visas struktūras, kuras atbildīgas par tādu 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto ritekļu apkopi, kas nav kravas vagoni vai Direktīvas (ES) 2016/798 15. panta 1. punktā norādītie ritekļi, un uz kurām neattiecas 2.–4. punkts, ne vēlāk kā līdz 2022. gada 16. jūnijam nodrošina atbilstību šai regulai.

16. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 445/2011 atceļ no 2020. gada 16. jūnija.

Sertifikātus, ko sertifikācijas struktūra izdevusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 445/2011, uz to sākotnējo derīguma laiku uzskata par līdzvērtīgiem saskaņā ar šo regulu izdotiem sertifikātiem.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2020. gada 16. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 16. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 10. maija Regula (ES) Nr. 445/2011, ar ko izveido sistēmu par kravas vagonu tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijai un izdara grozījumus Regulā (EK) Nr. 653/2007 (OV L 122, 11.5.2011., 22. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regula (ES) 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004 (OV L 138, 26.5.2016., 1.–43. lpp.).

(6)  Komisijas 2011. gada 10. maija Regula (ES) Nr. 445/2011, ar ko izveido sistēmu par kravas vagonu tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijai un izdara grozījumus Regulā (EK) Nr. 653/2007 (OV L 122, 11.5.2011., 22. lpp.).

(7)  Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr. 1302/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” (OV L 356, 12.12.2014., 228. lpp.).

(8)  Komisijas 2018. gada 8. marta Deleģētā regula (ES) 2018/762, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr. 1158/2010 un (ES) Nr. 1169/2010 (OV L 129, 25.5.2018., 26. lpp.).

(9)  Komisijas 2007. gada 9. novembra Lēmums 2007/756/EK, ar ko pieņem Direktīvas 96/48/EK un Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 4. un 5. punktā paredzētās valsts ritekļu reģistru kopīgās specifikācijas (OV L 305, 23.11.2007., 30. lpp.).

(10)  Komisijas 2012. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1078/2012 par kopīgo drošības metodi pārraudzībā, kas jāveic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanas un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām (OV L 320, 17.11.2012., 8. lpp.).


I PIELIKUMS

Novērtēšanā un ECM sertifikātu piešķiršanā iesaistīto sertifikācijas struktūru akreditācijas vai atzīšanas kritēriji

1.   ORGANIZĀCIJA

Sertifikācijas struktūra dokumentē savu organizatorisko struktūru, norādot vadības un citu sertifikācijā iesaistīto darbinieku, kā arī visu komiteju pienākumus, atbildību un pilnvaras. Ja sertifikācijas struktūra ir noteikta juridiskas personas daļa, organizatoriskajā struktūrā atspoguļo vadības hierarhiju un saistību ar citām attiecīgās juridiskās personas daļām.

2.   NEATKARĪBA

Sertifikācijas struktūra lēmumu pieņemšanā ir organizatoriski un funkcionāli neatkarīga no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem, ritekļu turētājiem, ražotājiem un par apkopi atbildīgajām struktūrām, kā arī tā nesniedz līdzīgus pakalpojumus.

Tiek garantēta par sertifikācijas pārbaudēm atbildīgo darbinieku neatkarība. Nevienai amatpersonai netiek atlīdzināts par darbu, pamatojoties uz veikto pārbaužu skaitu vai šo pārbaužu rezultātiem.

3.   KOMPETENCE

Sertifikācijas struktūrai un darbiniekiem ir nepieciešamā profesionālā kompetence, jo īpaši ritekļu apkopes organizēšanas un atbilstošas apkopes sistēmas jomā. Īpašās prasības, kas attiecas uz novērtēšanas pārvaldībā un veikšanā, kā arī sertifikācijā iesaistīto personālu, apraksta akreditācijas sistēmā.

4.   OBJEKTIVITĀTE

Sertifikācijas struktūras lēmumi ir balstīti uz sertifikācijas struktūras iegūtiem objektīviem pierādījumiem par atbilstību vai neatbilstību, un tos neietekmē citas intereses vai citas personas.

5.   ATBILDĪBA

Sertifikācijas struktūra nav atbildīga par to, lai būtu nodrošināta pastāvīga atbilstība sertifikācijas prasībām.

Sertifikācijas struktūra ir atbildīga par tādu pietiekamu objektīvu pierādījumu novērtēšanu, uz kuriem balstīts lēmums par sertificēšanu.

6.   ATKLĀTĪBA

Sertifikācijas struktūra nodrošina, lai būtu publiski pieejama vai izpausta atbilstoša un savlaicīga informācija par tās veikto revīzijas un sertifikācijas procesu. Lai stiprinātu pārliecību par sertifikācijas godprātību un ticamību, tā arī sniedz informāciju par jebkuras organizācijas sertifikācijas statusu (tostarp par sertifikāta piešķiršanu, pagarināšanu, saglabāšanu, atjaunošanu, apturēšanu, darbības jomas sašaurināšanu vai sertifikāta atsaukšanu). Atklātība ir atbilstošas informācijas pieejamības vai izpaušanas princips.

7.   KONFIDENCIALITĀTE

Lai iegūtu priviliģētu piekļuvi informācijai, kas nepieciešama, lai pienācīgi novērtētu atbilstību sertifikācijas prasībām, sertifikācijas struktūra neizpauž nekādu komerciālu informāciju par klientu.

8.   REAĢĒŠANA UZ SŪDZĪBĀM

Sertifikācijas struktūra izveido procedūru, saskaņā ar kuru izskata sūdzības par lēmumiem un citām ar sertifikāciju saistītām darbībām.

9.   SAISTĪBAS UN FINANSĒJUMS

Sertifikācijas struktūra spēj pierādīt, ka tā ir izvērtējusi no sertifikācijas darbībām izrietošos riskus un veikusi atbilstošus pasākumus (ieskaitot apdrošināšanu vai uzkrājumu veidošanu), lai segtu no savas darbības izrietošās saistības katrā darbības jomā un katrā ģeogrāfiskajā teritorijā, kurā tā darbojas.


II PIELIKUMS

Prasības organizācijām, kuras iesniedz pieteikumu nolūkā saņemt ECM sertifikātu vai sertifikātu, kas attiecas uz apkopes funkcijām, kuras par apkopi atbildīgā struktūra uzticējusi ārpakalpojumu sniedzējiem, un šādu organizāciju novērtēšanas kritēriji

I.   Prasības un novērtēšanas kritēriji, kas attiecas uz pārvaldības funkciju

1.   Vadībaapņemšanās izstrādāt un ieviest organizācijā apkopes sistēmu un pastāvīgi uzlabot tās efektivitāti

Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām:

a)

izveido organizācijas veidam un pakalpojumu apjomam atbilstošu apkopes politiku, ko apstiprinājis organizācijas izpilddirektors vai viņa/viņas pārstāvis;

b)

nodrošina, ka saskaņā ar tiesisko regulējumu tiek noteikti drošības mērķi, kas atbilst organizācijas veidam, apjomam un attiecīgajiem riskiem;

c)

novērtē organizācijas vispārējo darbību drošības jomā saistībā ar tās korporatīvajiem drošības mērķiem;

d)

izstrādā plānus un procedūras drošības mērķu sasniegšanai;

e)

nodrošina, ka ir pieejami resursi, kas nepieciešami visu procesu izpildei, lai panāktu atbilstību šajā pielikumā noteiktajām prasībām;

f)

nosaka un pārvalda citu vadības darbību ietekmi uz apkopes sistēmu;

g)

nodrošina, ka augstākā līmeņa vadītāji ir informēti par darbības pārraudzības un revīziju rezultātiem un uzņemas vispārēju atbildību par izmaiņu ieviešanu apkopes sistēmā;

h)

nodrošina, ka personāls un personāla pārstāvji ir pienācīgi pārstāvēti un ar tiem apspriežas, nosakot, izstrādājot, pārraugot un pārskatot visu to procesu drošības aspektus, kuros varētu būt iesaistīts personāls.

2.   Riska pārvaldībastrukturēta pieeja ar ritekļu apkopi saistīto risku novērtēšanai, tostarp to risku novērtēšanai, kas tieši rodas darbības procesos un citu organizāciju vai personu darbību rezultātā, kā arī strukturēta pieeja atbilstīgu riska kontroles pasākumu noteikšanai

2.1.   Organizācijā ir procedūras un kārtība, saskaņā ar kurām atzīst vajadzību un apņemšanos sadarboties ar ritekļu turētājiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem, ritekļu un komponentu projektētājiem un ražotājiem vai citām ieinteresētajām personām.

2.2.   Organizācijā ir riska pārvaldības procedūras, saskaņā ar kurām pārvalda apkopes dokumentu kopuma, tostarp apkopes plānu, iekārtu, procedūru, organizācijas, personāla vai saskarņu, izmaiņas un piemēro kopīgās drošības metodes, kas saistītas ar riska izvērtēšanas un novērtēšanas metodēm, kuras pieņemtas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

2.3.   Riska novērtēšanai organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām ņem vērā vajadzību noteikt, nodrošināt un uzturēt atbilstošu darba vidi saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, jo īpaši Padomes Direktīvu 89/391/EEK (1).

3.   Pārraudzībastrukturēta pieeja, ar ko nodrošina, ka riska kontroles pasākumi ir ieviesti, darbojas pareizi un sekmē organizācijas mērķu sasniegšanu

3.1.   Organizācijā ir procedūra, saskaņā ar kuru regulāri vāc, pārrauga un analizē attiecīgos drošības datus, tostarp par:

a)

attiecīgo procesu izpildi;

b)

procesu rezultātiem (tostarp par visiem no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem un produktiem);

c)

riska kontroles pasākumu efektivitāti;

d)

informāciju par pieredzi, darbības traucējumiem, defektiem un remontiem, kas saistīti ar ikdienas darbību un apkopi.

3.2.   Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām nodrošina, ka tiek ziņots par negadījumiem, starpgadījumiem, gandrīz notikušiem negadījumiem un citām bīstamām situācijām un ka tās tiek reģistrētas, izmeklētas un analizētas.

3.3.   Lai periodiski pārskatītu visus procesus, organizācijā ir iekšējās revīzijas sistēma, kas ir neatkarīga, objektīva un darbojas pārredzamā veidā. Šajā sistēmā ir iekļautas procedūras, saskaņā ar kurām:

a)

izstrādā iekšējās revīzijas plānu, ko var pārskatīt atkarībā no iepriekšējo revīziju un darbības pārraudzības rezultātiem;

b)

analizē un izvērtē revīziju rezultātus;

c)

ierosina un īsteno konkrētus korektīvus pasākumus vai darbības;

d)

pārbauda iepriekšējo pasākumu vai darbību efektivitāti.

3.4.   Šīs iedaļas 3.1., 3.2. un 3.3. punktā minētās procedūras atbilst kopīgajām drošības metodēm, kas saistītas ar riska izvērtēšanas un novērtēšanas metodēm, kuras pieņemtas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un metodēm drošības līmeņa un dzelzceļa operatoru drošības rādītāju novērtēšanai valsts un Savienības līmenī, kuras pieņemtas saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

4.   Nepārtraukta pilnveidošanastrukturēta pieeja, saskaņā ar ko analizē informāciju, kura iegūta, veicot regulāru pārraudzību un revīziju vai no citiem būtiskiem avotiem, un iegūtos rezultātus izmanto, lai mācītos un pieņemtu preventīvus vai korektīvus pasākumus nolūkā saglabāt vai paaugstināt drošības līmeni

Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām nodrošina, ka:

a)

konstatētās nepilnības tiek novērstas;

b)

tiek ieviesti jauni pasākumi drošības jomā;

c)

iekšējās revīzijas rezultāti tiek izmantoti, lai panāktu uzlabojumus sistēmā;

d)

nepieciešamības gadījumā tiek īstenoti preventīvi vai korektīvi pasākumi, ar ko nodrošina dzelzceļa sistēmas atbilstību standartiem un citām prasībām visā iekārtu un darbību dzīves ciklā;

e)

svarīga informācija par negadījumu, starpgadījumu, gandrīz notikušu negadījumu un citu bīstamu situāciju izmeklēšanu un to cēloņiem tiek izmantota, lai mācītos un, ja nepieciešams, pieņemtu pasākumus nolūkā paaugstināt drošības līmeni;

f)

tiek izvērtēti un nepieciešamības gadījumā īstenoti attiecīgie valsts drošības iestādes, valsts izmeklēšanas struktūras un nozares vai iekšējās izmeklēšanas ieteikumi;

g)

tiek izskatīti un ņemti vērā attiecīgie ziņojumi vai informācija no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem/infrastruktūras pārvaldītājiem, ritekļu turētājiem vai citiem svarīgiem avotiem.

5.   Organizācijas struktūra un atbildībastrukturēta pieeja personu un personu grupu atbildības noteikšanai, lai gādātu par organizācijas drošības mērķu drošu īstenošanu

5.1.   Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām sadala atbildību par visiem attiecīgajiem procesiem visā organizācijā.

5.2.   Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām skaidri nosaka ar drošību saistītās atbildības jomas un atbildības sadali pa konkrētām funkcijām, kas ar šīm jomām saistītas, kā arī to saskarnes. Šīs procedūras ietver 2.1. punktā norādītās procedūras starp organizāciju un ritekļu turētājiem, kā arī nepieciešamības gadījumā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem.

5.3.   Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām nodrošina, ka darbiniekiem ar deleģētu atbildību organizācijā ir pilnvaras, kompetence un atbilstoši resursi savu funkciju izpildei. Atbildība un kompetence ir sabalansēta un atbilstoša konkrētajiem uzdevumiem, un deleģēšana ir noformēta rakstveidā.

5.4.   Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām nodrošina ar attiecīgajiem procesiem saistīto darbību saskaņotību visā organizācijā.

5.5.   Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām nodrošina, ka darbiniekiem, kam uzticēti drošības pārvaldības uzdevumi, ir pārskatatbildība par sava darba izpildi.

6.   Kompetences pārvaldībastrukturēta pieeja, ar ko nodrošina, ka darbiniekiem ir nepieciešamā kompetence, lai jebkuros apstākļos droši, efektīvi un produktīvi sasniegtu organizācijas mērķus

6.1.   Organizācija izveido kompetences pārvaldības sistēmu, ar ko nodrošina, ka:

a)

tiek noteikti amati, kuru atbildībā ir visu to procesu īstenošana sistēmā, kas nepieciešami, lai panāktu atbilstību šā pielikuma prasībām;

b)

tiek noteikti amati, kas saistīti ar drošības uzdevumu izpildi;

c)

attiecīgi uzdevumi tiek uzticēti darbiniekiem ar atbilstošu kompetenci.

6.2.   Organizācijas kompetences pārvaldības sistēmā ir procedūras, saskaņā ar kurām pārvalda darbinieku kompetenci, ietverot vismaz:

a)

to zināšanu, prasmju un pieredzes noteikšanu, kas nepieciešamas ar drošību saistītu uzdevumu veikšanai atbilstoši darbinieku atbildībai;

b)

atlases principus, tostarp pamatizglītības līmeni, psihisko piemērotību un fizisko sagatavotību;

c)

sākotnējās mācības un kvalifikāciju vai iegūto zināšanu un prasmju atestāciju;

d)

pārliecināšanos, ka visi darbinieki ir informēti par sava darba svarīgumu un nozīmīgumu, kā arī par savu ieguldījumu drošības mērķu sasniegšanā;

e)

pastāvīgas mācības un esošo zināšanu un prasmju periodisku atsvaidzināšanu;

f)

ja nepieciešams, regulāras kompetences, psihiskās piemērotības un fiziskās sagatavotības pārbaudes;

g)

ja nepieciešams, īpašus pasākumus negadījumu/starpgadījumu vai ilgstoša darba kavējuma gadījumos.

7.   Informācijastrukturēta pieeja, ar ko nodrošina, ka darbiniekiem, kuri izdara vērtējumus un pieņem lēmumus visos organizācijas līmeņos, ir pieejama svarīga informācija

7.1.   Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām nosaka ziņošanas kanālus, lai nodrošinātu, ka pašā struktūrā un tās darījumos ar citām iesaistītajām personām, tostarp infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ritekļu turētājiem un ritekļu un/vai komponentu projektētājiem un/vai ražotājiem, attiecīgā gadījumā notiek pienācīga informācijas apmaiņa par visiem būtiskajiem procesiem un ka informācija ātri un skaidri tiek paziņota atbildīgajam darbiniekam gan savā organizācijā, gan citās organizācijās.

7.2.   Lai veiktu pienācīgu informācijas apmaiņu, organizācijā ir:

a)

konkrētas informācijas saņemšanas un apstrādes procedūra;

b)

konkrētas informācijas identificēšanas, sagatavošanas un izplatīšanas procedūra;

c)

procedūra, kas nodrošina ticamas un atjauninātas informācijas pieejamību.

7.3.   Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām nodrošina, ka galvenā darbībai nepieciešamā informācija ir:

a)

būtiska un derīga;

b)

precīza;

c)

pilnīga;

d)

pienācīgi atjaunināta;

e)

pārbaudīta;

f)

konsekventa un viegli saprotama (tostarp attiecībā uz izmantoto valodu);

g)

pirms piemērošanas darīta zināma darbiniekiem atbilstīgi to atbildībai;

h)

viegli pieejama darbiniekiem, kā arī nepieciešamības gadījumā darbiniekiem tiek izsniegtas šādas informācijas kopijas.

7.4.   Prasības, kas noteiktas 7.1., 7.2. un 7.3. punktā, jo īpaši attiecas uz šādu darbībai nepieciešamu informāciju:

a)

valstu ritekļu reģistru precizitātes un pilnīguma pārbaudes saistībā ar ritekļu, kuru apkopi veic organizācija, identifikāciju (ieskaitot līdzekļus) un reģistrāciju;

b)

apkopes dokumentācija;

c)

informācija par atbalstu, kas sniegts ritekļu turētājiem un, ja nepieciešams, arī citām personām, tostarp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem/infrastruktūras pārvaldītājiem;

d)

informācija par darbinieku kvalifikāciju un turpmāko uzraudzību apkopes pilnveidošanas laikā;

e)

informācija par ekspluatāciju (tostarp nobraukumu, darbību veidu un apjomu, starpgadījumiem vai nelaimes gadījumiem) un par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, ritekļu turētāju un infrastruktūras pārvaldītāju pieprasījumiem;

f)

veiktās apkopes reģistri, tostarp informācija par apskatēs konstatētajiem trūkumiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju īstenotajām korektīvajām darbībām, piemēram, apskatēm un pārraudzību, ko veic pirms vilciena atiešanas vai ceļā;

g)

informācija par izmantošanas atļauju pēc apkopes un nodošanu ekspluatācijā pēc apkopes;

h)

apkopes uzdevumi;

i)

tehniska informācija, kas sniedzama dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem/infrastruktūras pārvaldītājiem un ritekļu turētājiem kā apkopes instrukcijas;

j)

informācija par ārkārtas situācijām, kad ritekļu droša ekspluatācija ir apdraudēta, kas var ietvert:

i)

izmantošanas ierobežojumu vai īpašu ekspluatācijas apstākļu noteikšanu ritekļiem, kuru apkopi veic organizācija, vai citiem tās pašas sērijas ritekļiem pat tad, ja to apkopi veic citas par apkopi atbildīgās struktūras, sakarā ar ko šī informācija ir jāpaziņo arī visām iesaistītajām personām;

ii)

steidzamu informāciju par apkopes laikā atklātajām problēmām saistībā ar drošību, piemēram, trūkumiem, kas konstatēti komponentam, kuru izmanto vairāku kategoriju vai sēriju ritekļos;

k)

visa būtiskā informācija vai dati, kas vajadzīgi, lai iesniegtu ikgadējo apkopes pārskatu sertifikācijas struktūrai un attiecīgajiem klientiem (tostarp ritekļu turētājiem), sakarā ar ko šo pārskatu pēc pieprasījuma dara pieejamu arī valstu drošības iestādēm.

8.   Dokumentācijastrukturēta pieeja, ar ko nodrošina visas attiecīgās informācijas izsekojamību

8.1.   Organizācijā ir atbilstošas procedūras, saskaņā ar kurām nodrošina, ka visi attiecīgie procesi tiek pienācīgi dokumentēti.

8.2.   Organizācijā ir atbilstošas procedūras, saskaņā ar kurām:

a)

regulāri pārrauga un atjaunina visu attiecīgo dokumentāciju;

b)

noformē, sagatavo, izplata un verificē visas attiecīgās dokumentācijas izmaiņas;

c)

saņem, apkopo un arhivē visu attiecīgo dokumentāciju.

9.   Līgumu slēgšanastrukturēta pieeja, ar ko nodrošina, ka apakšuzņēmējiem uzticētās darbības tiek atbilstoši pārvaldītas, lai sasniegtu organizācijas mērķus

9.1.   Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām nodrošina ar drošību saistītu produktu un pakalpojumu identificēšanu.

9.2.   Ja ar drošību saistītiem produktiem un pakalpojumiem tiek izmantoti darbuzņēmēju un/vai piegādātāju pakalpojumi, organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām atlases laikā pārliecinās, ka:

a)

darbuzņēmēji, apakšuzņēmēji un piegādātāji ir kompetenti;

b)

darbuzņēmējiem, apakšuzņēmējiem un piegādātājiem ir atbilstoša un dokumentēta apkopes un pārvaldības sistēma.

9.3.   Organizācijā ir procedūra, saskaņā ar kuru definē prasības, kas šādiem darbuzņēmējiem un piegādātājiem ir jāizpilda.

9.4.   Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām pārrauga, vai piegādātāji un/vai darbuzņēmēji apzinās riskus, ko tie varētu radīt organizācijas darbībai.

9.5.   Ja darbuzņēmēja vai piegādātāja apkopes vai pārvaldības sistēma ir sertificēta, 3. punktā aprakstīto pārraudzības procesu var piemērot vienīgi 3.1. punkta b) apakšpunktā minēto darbuzņēmējiem uzticēto darbības procesu rezultātiem.

9.6.   Līgumā starp līgumslēdzējām pusēm skaidri nosaka, dara zināmus un asignē vismaz šādu procesu pamatprincipus:

a)

atbildība un uzdevumi, kas saistīti ar dzelzceļa drošības jautājumiem;

b)

pienākumi saistībā ar attiecīgās informācijas apmaiņu starp abām pusēm;

c)

ar drošību saistīto dokumentu izsekojamība.

II.   Prasības apkopes pilnveidošanas funkcijai un tās novērtēšanas kritēriji

1.   Organizācijā ir procedūra, saskaņā ar kuru identificē un pārvalda:

a)

visas apkopes darbības, kas ietekmē drošību;

b)

visus drošībai būtiskus komponentus.

2.   Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām garantē atbilstību savstarpējas izmantojamības pamatprasībām, tostarp atjaunināšanu visā dzīves ciklā, šādā nolūkā:

a)

nodrošinot atbilstību specifikācijām, kas attiecas uz savstarpējas izmantojamības pamatparametriem, kuri noteikti attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās (SITS);

b)

visos apstākļos verificējot apkopes dokumentu kopuma atbilstību ar ritekli saistītajai atļaujai (ietverot visas valstī piemērojamās drošības prasības), tostarp atbilstību tehniskajai dokumentācijai un ierakstu veidam Eiropas atļauto ritekļu tipu reģistrā (EARTR);

c)

pārvaldot jebkādu aizstāšanu apkopes laikā;

d)

nosakot nepieciešamību veikt riska novērtējumu par attiecīgo izmaiņu iespējamo ietekmi uz dzelzceļa sistēmas drošību, tālab piemērojot kopīgās drošības metodes, kas saistītas ar riska izvērtēšanas un novērtēšanas metodēm, kuras pieņemtas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

e)

pārvaldot visu to tehnisko izmaiņu konfigurāciju, kuras ietekmē ritekļa sistēmas integritāti.

3.   Organizācijā ir procedūra, saskaņā ar kuru plāno un sekmē tādu apkopes ierīču, iekārtu un instrumentu ieviešanu, kas īpaši izstrādāti un nepieciešami apkopes veikšanai. Organizācijā ir procedūra, saskaņā ar kuru pārbauda, ka šīs ierīces, iekārtas un instrumenti tiek izmantoti, uzglabāti un uzturēti saskaņā ar to apkopes grafiku un atbilstoši to apkopes prasībām.

4.   Uzsākot ritekļu ekspluatāciju, organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām:

a)

gūst piekļuvi apkopes ieteikumiem sākotnējā dokumentācijā un savāc pietiekamu informāciju par plānotajām darbībām;

b)

analizē minētos apkopes ieteikumus sākotnējā dokumentācijā un, piemērojot kopīgās drošības metodes, kas saistītas ar riska izvērtēšanas un novērtēšanas metodēm, kuras pieņemtas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, sagatavo pirmo apkopes dokumentu kopumu, ņemot vērā arī visās saistītajās garantijās ietverto informāciju;

c)

nodrošina, ka pirmais apkopes dokumentu kopums ir īstenots pareizi.

5.   Lai apkopes dokumentu kopums tiktu pastāvīgi atjaunināts visā ritekļa dzīves ciklā, organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām:

a)

vāc vismaz būtisko informāciju par:

i)

faktiski veikto darbību veidu un apjomu, tostarp, bet ne tikai par negadījumiem, smagiem negadījumiem un starpgadījumiem, kas definēti Direktīvā (ES) 2016/798;

ii)

konstatētajām komponentu atteicēm;

iii)

plānoto darbību veidu un apjomu;

iv)

faktiski veikto apkopi;

b)

nosaka, vai nepieciešama atjaunināšana, ņemot vērā savstarpējas izmantojamības robežvērtības;

c)

ierosina un apstiprina izmaiņas un to īstenošanu, lai varētu pieņemt lēmumu uz skaidru kritēriju pamata, ņemot vērā secinājumus, kas gūti riska novērtējumā, kurš veikts, piemērojot kopīgās drošības metodes, kas saistītas ar riska izvērtēšanas un novērtēšanas metodēm, kuras pieņemtas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

d)

nodrošina, ka izmaiņas ir īstenotas pareizi;

e)

pārrauga izmaiņu efektivitāti, tālab piemērojot procesu, kas atbilst metodēm drošības līmeņa un dzelzceļa operatoru drošības rādītāju novērtēšanai valsts un Savienības līmenī, kuras pieņemtas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 6. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

6.   Ja apkopes pilnveidošanas funkcijai piemēro kompetences pārvaldības procesu, ņem vērā vismaz šādas darbības, kas ietekmē drošību:

a)

kopīgo drošības metožu, kas saistītas ar riska izvērtēšanas un novērtēšanas metodēm, kuras pieņemtas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, piemērošana apkopes dokumentu kopuma izmaiņu novērtēšanai;

b)

to inženierzinātņu disciplīnu izmantošana, kas nepieciešamas, lai pārvaldītu apkopes dokumentu kopuma izveidi un tā izmaiņas un apkopes laikā veiktās aizstāšanas izstrādi, novērtēšanu, validāciju un apstiprināšanu;

c)

drošībai būtisku komponentu apkopes darbības;

d)

montāžas metodes (ieskaitot metināšanu un savienošanu ar saistvielu);

e)

nesagraujoša testēšana.

7.   Ja apkopes pilnveidošanas funkcijai piemēro dokumentācijas procesu, jānodrošina vismaz šādu elementu izsekojamība:

a)

dokumentācija, kas attiecas uz apkopes laikā veiktās aizstāšanas izstrādi, novērtēšanu, validāciju un apstiprināšanu;

b)

ritekļu konfigurācija, tostarp, bet ne tikai drošībai būtiski komponenti un borta iekārtu programmatūras modifikācijas;

c)

veiktās apkopes reģistri;

d)

par gūto pieredzi veikto pētījumu rezultāti;

e)

visas secīgās apkopes dokumentu kopuma redakcijas, ietverot riska novērtējumu;

f)

ziņojumi par apkopes veikšanas kompetenci un uzraudzību, kā arī par ritekļu parka apkopes pārvaldību;

g)

tehniska informācija, kas sniedzama kā atbalsts ritekļu turētājiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem.

III.   Prasības ritekļu parka apkopes pārvaldības funkcijai un tās novērtēšanas kritēriji

1.   Organizācijā ir procedūra, saskaņā ar kuru pirms apkopes uzdevumu došanas pārbauda par apkopes veikšanu atbildīgās struktūras kompetenci, pieejamību un spējas. Tādēļ ir nepieciešams, lai apkopes darbnīcas būtu pienācīgi kvalificētas lemt par tehniskās kompetences prasībām apkopes veikšanas funkcijai.

2.   Organizācijā ir procedūra darba paketes veidošanai un apkopes uzdevumu noformēšanai un izdošanai.

3.   Organizācijā ir procedūra, saskaņā ar kuru ritekļus laikus nosūta apkopes veikšanai.

4.   Organizācijā ir procedūra, saskaņā ar kuru pārvalda ritekļu izņemšanu no ekspluatācijas apkopes veikšanai vai tad, ja ir traucēta droša ekspluatācija vai ja apkopes vajadzības ietekmē normālu ekspluatāciju.

5.   Organizācijā ir procedūra, saskaņā ar kuru nosaka nepieciešamos verifikācijas pasākumus, ko piemēro veiktajai apkopei un ritekļu izmantošanas atļaujai pēc apkopes.

6.   Organizācijā ir procedūra, saskaņā ar kuru izdod paziņojumu par nodošanu ekspluatācijā pēc apkopes, tostarp nosaka izmantošanas ierobežojumus, lai gādātu par drošu ekspluatāciju, ņemot vērā dokumentāciju, kas attiecas uz izmantošanas atļauju pēc apkopes.

7.   Ja ritekļu parka apkopes pārvaldības funkcijai piemēro kompetences pārvaldības procesu, ņem vērā vismaz nodošanu ekspluatācijā pēc apkopes, tostarp izmantošanas ierobežojumu noteikšanu.

8.   Ja ritekļu parka apkopes pārvaldības funkcijai piemēro informācijas procesu, apkopes veikšanas funkcijas vajadzībām jānodrošina vismaz šādi elementi:

a)

piemērojamie noteikumi un tehniskās specifikācijas;

b)

katra ritekļa apkopes plāns;

c)

rezerves daļu saraksts, tostarp pietiekami sīki izstrādāts katras daļas tehniskais apraksts, lai daļas varētu aizstāt ar tieši tādām pašām daļām ar tādu pašu garantiju;

d)

materiālu saraksts, tostarp pietiekami sīki izstrādāts to izmantošanas apraksts un nepieciešamā informācija par veselības aizsardzību un drošību;

e)

dokumentācija, kas nosaka drošību ietekmējošo darbību specifikācijas un ietver iejaukšanās un izmantošanas ierobežojumus attiecībā uz komponentiem;

f)

saraksts, kurā uzskaitīti komponenti vai sistēmas (tostarp bremžu rezervuāri un cisternas bīstamo kravu pārvadāšanai), uz ko attiecas juridiskas prasības, un minēto prasību saraksts;

g)

kopīgo drošības metožu, kas saistītas ar riska izvērtēšanas un novērtēšanas metodēm, kuras pieņemtas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, piemērošana ritekļu parka apkopes pārvaldības funkciju ietekmējošo izmaiņu novērtēšanai.

9.   Ja ritekļu parka apkopes pārvaldības funkcijai piemēro informācijas procesu, ieinteresētās personas informē vismaz par nodošanu ekspluatācijā pēc apkopes, tostarp par lietotājiem (dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem) būtiskiem izmantošanas ierobežojumiem.

10.   Ja ritekļu parka apkopes pārvaldības funkcijai piemēro dokumentācijas procesu, jāreģistrē vismaz šādi elementi:

a)

apkopes uzdevumi;

b)

nodošana ekspluatācijā pēc apkopes, tostarp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem būtiski izmantošanas ierobežojumi.

IV.   Prasības apkopes veikšanas funkcijai un tās novērtēšanas kritēriji

1.   Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām:

a)

pārbauda ritekļu parka apkopes pārvaldības funkcijas nodrošinātās informācijas pilnīgumu un atbilstīgumu attiecībā uz uzdevumā iekļautajām darbībām;

b)

pārliecinās, ka tiek izmantoti nepieciešamie attiecīgie apkopes dokumenti un citi standarti, kas piemērojami apkopes veikšanas pakalpojumiem saskaņā ar apkopes uzdevumiem;

c)

nodrošina, ka visas attiecīgās apkopes specifikācijas, kas noteiktas piemērojamajos noteikumos un konkrētos standartos, kas norādīti apkopes uzdevumos, ir pieejamas visiem iesaistītajiem darbiniekiem (piemēram, tās ir iekļautas iekšējās darba instrukcijās).

2.   Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām nodrošina, ka:

a)

komponenti (tostarp rezerves daļas) un materiāli tiek izmantoti tā, kā norādīts apkopes uzdevumos un piegādātāja dokumentācijā;

b)

komponenti un materiāli tiek uzglabāti, izmantoti un pārvadāti tā, lai nepieļautu to nolietošanos un bojājumus, un tā, kā norādīts apkopes uzdevumos un piegādātāja dokumentācijā;

c)

visi komponenti un materiāli, tostarp tie, ko nodrošinājis klients, atbilst attiecīgajiem valsts un starptautiskajiem noteikumiem, kā arī attiecīgo apkopes uzdevumu prasībām.

3.   Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām nosaka, identificē, nodrošina, reģistrē un pastāvīgi dara pieejamas piemērotas un atbilstošas ierīces, iekārtas un instrumentus, lai apkopes pakalpojumus varētu sniegt saskaņā ar apkopes uzdevumiem un citām piemērojamajām specifikācijām, nodrošinot:

a)

drošu apkopes veikšanu, tostarp gādājot par tehniskās apkopes darbinieku veselības aizsardzību un drošību;

b)

ergonomiku un veselības aizsardzību, tostarp arī lietotāju un informācijas tehnoloģiju sistēmu vai diagnostikas iekārtu saskarnē.

4.   Ja tas nepieciešams derīgu rezultātu nodrošināšanai, organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām nodrošina, ka tās mēriekārtas ir:

a)

noteiktos intervālos vai pirms lietošanas kalibrētas vai verificētas saskaņā ar starptautiskiem, valsts vai rūpniecības mērīšanas standartiem; ja šādu standartu nav, reģistrē kalibrēšanai vai verifikācijai izmantoto pamatojumu;

b)

noregulētas vai atkārtoti noregulētas pēc nepieciešamības;

c)

atzītas par tādām, kas ļauj noteikt to kalibrēšanas statusu;

d)

nodrošinātas pret regulēšanu, kas mērījumu rezultātus padarītu nederīgus;

e)

aizsargātas pret bojājumiem un nolietošanos izmantošanas, apkopes un glabāšanas laikā.

5.   Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām nodrošina, ka visas ierīces, iekārtas un instrumenti tiek pareizi izmantoti, kalibrēti, saglabāti un uzturēti atbilstoši dokumentētām procedūrām.

6.   Organizācijā ir procedūras, saskaņā ar kurām pārbauda, vai veiktie darbi atbilst apkopes uzdevumiem, un izdod paziņojumu par izmantošanas atļauju pēc apkopes. Paziņojumā par izmantošanas atļauju pēc apkopes iekļauj visu informāciju, kas ir noderīga izmantošanas ierobežojumu noteikšanai.

7.   Ja apkopes veikšanas funkcijai piemēro riska novērtējuma procesu (jo īpaši I iedaļas 2.2. un 2.3. punktu), darba vide ietver ne tikai darbnīcas, kurās tiek veikta apkope, bet arī sliežu ceļus ārpus darbnīcas ēkām un visas vietas, kurās tiek veikti apkopes darbi.

8.   Ja apkopes veikšanas funkcijai piemēro kompetences pārvaldības procesu, attiecīgā gadījumā ņem vērā vismaz šādas darbības, kas ietekmē drošību:

a)

montāžas metodes (ieskaitot metināšanu un savienošanu ar saistvielu);

b)

nesagraujoša testēšana;

c)

ritekļa galīgā testēšana un izmantošanas atļauja pēc apkopes;

d)

bremžu sistēmu, riteņpāru un vilces iekārtu apkope un bīstamo kravu pārvadāšanai paredzēto kravas vagonu īpašo komponentu, piemēram, cisternu, vārstu u. c., apkope;

e)

drošībai būtisku komponentu apkope;

f)

vilcienu vadības un signalizācijas sistēmu apkope;

g)

durvju vadības sistēmu apkope;

h)

citas noteiktas īpašas jomas, kas ietekmē drošību.

9.   Ja apkopes veikšanas funkcijai piemēro informācijas procesu, ritekļu parka apkopes pārvaldības funkcijas un apkopes pilnveidošanas funkcijas vajadzībām nodrošina vismaz šādus elementus:

a)

darbi, kas veikti saskaņā ar apkopes uzdevumiem;

b)

visi iespējamie organizācijas konstatētie trūkumi vai defekti saistībā ar drošību;

c)

izmantošanas atļauja pēc apkopes.

10.   Ja apkopes veikšanas funkcijai piemēro dokumentācijas procesu, attiecībā uz II iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā minētajām apkopes darbībām, kas ietekmē drošību, reģistrē vismaz šādus elementus:

a)

visu ierīču, iekārtu un instrumentu skaidra identifikācija;

b)

visi veiktie apkopes darbi, ietverot iesaistīto personālu un izmantotos instrumentus, iekārtas, rezerves daļas un materiālus un ņemot vērā:

i)

attiecīgos tās valsts tiesību aktus, kurā organizācija veic uzņēmējdarbību;

ii)

apkopes uzdevumos noteiktās prasības, tostarp prasības attiecībā uz reģistriem;

iii)

galīgo testēšanu un lēmumu par izmantošanas atļauju pēc apkopes;

c)

kontroles pasākumi, kas paredzēti apkopes uzdevumos un izmantošanas atļaujā pēc apkopes;

d)

kalibrēšanas un verifikācijas rezultāti, sakarā ar ko attiecībā uz datorprogrammatūru, ko izmanto konkrētu prasību pārraudzībai un mērījumiem, programmatūras spēju veikt vēlamo uzdevumu apstiprina pirms pirmās izmantošanas reizes un nepieciešamības gadījumā apstiprina atkārtoti;

e)

iepriekšējo mērījumu rezultātu derīgums, ja konstatēts, ka mērinstruments neatbilst prasībām.


(1)  Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).


III PIELIKUMS

Pieteikumu veidlapas

Image 1 Teksts attēlu Image 2 Teksts attēlu Image 3 Teksts attēlu Image 4 Teksts attēlu

IV PIELIKUMS

Sertifikātu veidlapas

Image 5 Teksts attēlu Image 6 Teksts attēlu Image 7 Teksts attēlu

V PIELIKUMS

Par apkopi atbildīgās struktūras pārskats

1.   Par apkopi atbildīgā struktūra sagatavo pārskatu par periodu, kas sākas 2 mēnešus pirms pēdējās uzraudzības darbības veikšanas un beidzas 2 mēnešus pirms nākamās plānotās uzraudzības darbības veikšanas.

2.   Pārskatā ietver vismaz:

paskaidrojumus un pamatojumu, kas attiecas uz to, kā tiek izskatītas un/vai novērstas neatbilstības,

informāciju par konkrētajā periodā veiktās apkopes apjomu,

informāciju par pieredzi, kas gūta, piemērojot kopīgās drošības metodes, kas saistītas ar riska izvērtēšanas un novērtēšanas metodēm, kuras pieņemtas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un pārraudzības metodēm, kuras piemēro dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, infrastruktūras pārvaldītāji un par apkopi atbildīgās struktūras un kuras pieņemtas saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu,

izmaiņas, kas saistītas ar:

uzņēmuma juridiskajām īpašumtiesībām,

organizāciju (ieviestajām procedūrām),

ritekļiem, par kuru apkopi struktūra ir atbildīga,

objektiem un darbuzņēmējiem, tostarp procesiem un iekārtām,

līdzsvaru starp iekšējām un ārējām darbībām, kas saistītas ar trim apkopes funkcijām (apkopes pilnveidošanu, ritekļu parka apkopi un apkopes veikšanu),

līgumiem ar lietotājiem (ietverot ritekļu turētājus un datu apmaiņu),

apkopes sistēmu,

ar drošību saistīto komponentu defektiem un atteicēm, kas minētas II pielikuma II iedaļā, un attiecīgo apkopes informāciju, kuras apmaiņa veikta saskaņā ar 5. panta 3. punktu,

iekšējās revīzijas ziņojumiem,

Aģentūras, valstu drošības iestāžu un citu iestāžu veiktajām izpildes panākšanas darbībām un izmeklēšanu, ietverot apgalvojumus par neatbilstību, saskaņā ar šā tiesību akta 8. un 12. pantu,

kompetences pārvaldību.

3.   Par apkopi atbildīgā struktūra iekļauj pārskatā visu informāciju, ko tā uzskata par būtisku sertifikācijas struktūrai.

4.   Par apkopi atbildīgā struktūra pārskatu adresē sertifikācijas struktūrai vienu mēnesi pirms nākamās plānotās uzraudzības revīzijas veikšanas.


Top