Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 42018Y1218(01)

Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam

ST/14944/2018/INIT

OJ C 456, 18.12.2018, p. 1–22 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

18.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 456/1


Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā:

Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam

(2018/C 456/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠO DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ATZĪSTOT ES sadarbību jaunatnes politikas jomā līdz 2019. gadam. ES kopš 2002. gada ir īstenojusi īpašu ES jaunatnes politikas sadarbību, kuras pamatā ir aktīvas līdzdalības un iespēju vienlīdzīgas pieejamības principi (1), sinerģijā ar citām politikas jomām, kas vērstas uz jauniešiem, piemēram, ar izglītību, apmācību un nodarbinātību. Sadarbība veicināja politikas un likumdošanas izmaiņas dalībvalstīs un sekmēja jaunatnes organizāciju veiktspējas stiprināšanu.

ATGĀDINOT – tā kā šīs rezolūcijas mērķis ir izveidot ES jaunatnes stratēģiju, kas spētu risināt problēmas, ar ko saskaras jaunieši visā Eiropā, nodrošināt vienotu un saskaņotu ES reakciju uz tām un papildināt dalībvalstu centienus un iniciatīvas šajā jomā, šādu mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī nekā dalībvalstīm atsevišķi. Tāpēc, lai sasniegtu šādu mērķi, Padome var pieņemt iniciatīvas saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts 5. pantā Līgumā par Eiropas Savienību. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā rezolūcijā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

ATZĪST, ka

1.   Jauniešiem ir īpaša loma sabiedrībā, un viņi saskaras ar īpašām problēmām

Jaunieši vēlas kontrolēt savu dzīvi, sadarboties ar citiem cilvēkiem un atbalstīt viņus. Līdz ar šo kontroli viņi piedzīvo vairākus tipiskus pārejas posmus savā personiskajā dzīvē un vidē, no izglītības uz darbu, patstāvīgu dzīvi, partnerattiecības vai ģimenes dzīves uzsākšanu. Daudzi saskaras ar neskaidrībām par savu nākotni sakarā ar globalizāciju un klimata pārmaiņām, tehnoloģiju attīstību, demogrāfiskajām un sociālekonomiskajām tendencēm, populismu, diskrimināciju, sociālo atstumtību un viltus ziņām, kuru ietekme uz darbvietām, prasmēm vai mūsu demokrātiju funkcionēšanu vēl nav zināma.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešiem, kam draud marginalizācija saistībā ar tādiem iespējamiem diskriminācijas iemesliem kā viņu etniskā izcelsme, dzimums, seksuālā orientācija, invaliditāte, reliģija, ticība vai politiskie uzskati.

Sociālekonomiskā atstumtība un demokrātiskā atstumtība ir cieši saistītas (2). Jaunieši, kas cīnās ar nelabvēlīgiem apstākļiem, parasti ir mazāk aktīvi pilsoņi un mazāk uzticas iestādēm. Eiropa nevar atļauties talantu izšķērdēšanu, sociālo atstumtību vai distancēšanos jauniešu vidū. Jauniešiem vajadzētu būt ne tikai savas dzīves veidotājiem, bet viņiem arī būtu jāveicina pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā. Lai jaunieši varētu pilnībā izmantot ES pasākumu priekšrocības, tiem ir jāatspoguļo viņu centieni, radošums un talanti un jāreaģē uz viņu vajadzībām. Savukārt jaunieši bagātina ES centienus: saskaņā ar ES ziņojumu par jaunatni (3) šī paaudze ir līdz šim visizglītotākā un īpaši prasmīga informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanas ziņā.

2.   Nepieciešama Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam

Balstoties uz pēdējo gadu pieredzi un lēmumiem saistībā ar sadarbību jaunatnes jomā (4), Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam mērķis ir risināt esošās un turpmākās problēmas, ar ko saskaras jaunieši visā Eiropā. ES jaunatnes stratēģija nodrošina strukturētu regulējumu attiecībā uz mērķiem, principiem, prioritātēm, galvenajām jomām un pasākumiem, kas saistīti ar sadarbību jaunatnes politikas jomā visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, pienācīgi ņemot vērā to attiecīgās kompetences un subsidiaritātes principu.

Attiecīgās ieinteresētās personas ir cita starpā ES dalībvalstis, Eiropas Savienības attiecīgās iestādes un citas starptautiskas organizācijas, piemēram, Eiropas Padome, vietējās un reģionālās iestādes, jaunatnes padomes, jaunatnes organizācijas, organizācijas, kas strādā ar jauniešiem, jaunatnes darbinieki, jaunatnes pētnieki un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kā arī struktūras, kas saistītas ar programmām Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpuss, un no tām atvasinātām programmām.

Iesaistot visus jauniešus un gādājot par viņu iespēju veicināšanu, jaunatnes politika var palīdzēt sekmīgi īstenot redzējumu par tādu Eiropu, kurā jaunieši var izmantot iespējas un saistīt sevi ar Eiropas vērtībām.

3.   Eiropas Jaunatnes mērķi piedāvā redzējumu Eiropai

Strukturētā dialoga sestā cikla ar nosaukumu “Jaunatne Eiropā: kas notiks tālāk?” norises laikā lēmumu pieņēmēji, jaunieši un pētnieki, izmantojot apspriešanos ES mērogā, apkopoja jauniešiem aktuālos tematus un sagrupēja tos 11 jomās. Šajā līdzdalības procesā, kurā tika iesaistīti jaunieši no visas Eiropas, tika izstrādāti 11 Eiropas Jaunatnes mērķi. Tie atspoguļo Eiropas jauniešu viedokļus un pārstāv to personu redzējumu, kuri aktīvi piedalās strukturētajā dialogā.

Tas liecina, ka daudzi Eiropas jaunieši alkst piedalīties, lai noteiktu virzienu, uz ko būtu jātiecas Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā. ES jaunatnes stratēģijai būtu jāsekmē šī jauniešu redzējuma īstenošana, mobilizējot ES līmeņa politikas instrumentus, kā arī iesaistot visas ieinteresētās personas darbībās valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

Kā nepastarpināti dalībnieku viedokļi, Eiropas Jaunatnes mērķi ir pilnībā izklāstīti 3. pielikumā, lai tie kalpotu – pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu, valsts kompetenci un biedrošanās brīvību – par iedvesmu un sniegtu orientierus ES, tās dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām un iestādēm.

PAUŽ GANDARĪJUMU PAR

Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija” (5).

ATTIECĪGI VIENOJAS PAR TURPMĀKO.

1.   Vispārīgie mērķi

ES jaunatnes sadarbībā tiks maksimāli izmantots jaunatnes politikas potenciāls. Tā veicina jaunatnes līdzdalību demokrātiskajā dzīvē saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. pantu. Tā arī atbalsta sociālo un pilsonisko līdzdalību un ir vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka visiem jauniešiem ir vajadzīgie resursi, lai piedalītos sabiedrības norisēs.

Turpmākajos gados stratēģijai būs šādi mērķi:

dot iespējas jauniešiem būt savas dzīves veidotājiem, atbalstīt viņu personisko attīstību un patstāvības iegūšanu, stiprināt viņu noturību un sniegt dzīvesprasmes, lai viņi spētu pielāgoties mainīgajai pasaulei,

rosināt jauniešus un nodrošināt viņus ar vajadzīgajiem resursiem, lai kļūtu par aktīviem pilsoņiem, solidaritātes un pozitīvu pārmaiņu veicinātājiem, iedvesmojoties no ES vērtībām un Eiropas identitātes,

uzlabot politikas lēmumus attiecībā uz to, kā tie ietekmē jauniešus visās nozarēs, jo īpaši – nodarbinātības, izglītības, veselības aizsardzības un sociālās iekļaušanas jomā,

veicināt jauniešu nabadzības un visa veida diskriminācijas izskaušanu un sekmēt jauniešu sociālo iekļaušanu.

2.   Pamatprincipi

Eiropas jaunatnes politikai un visām darbībām, ko veic Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam ietvaros, būtu stingri jāpamatojas uz starptautisko cilvēktiesību sistēmu. Visās politikās un darbībās, kas skar jauniešus, būtu jāpiemēro šādi principi:

A.

Līdztiesība un nediskriminācija: apkarot jebkuru diskrimināciju un veicināt dzimumu līdztiesību, atzīt, ka jaunieši ir pakļauti riskam saskarties ar dažāda veida diskrimināciju, tostarp diskrimināciju vecuma dēļ, un ievērot principus, kas atzīti cita starpā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantā.

B.

Iekļaušana: ņemot vērā, ka jaunieši nav viendabīga grupa, un tādējādi tiem ir atšķirīgas vajadzības, izcelsme, dzīves situācijas un intereses, ES jaunatnes stratēģijai vajadzētu sekmēt tādas darbības un politikas, kas ir iekļaujošas visiem jauniešiem, jo īpaši tiem, kuriem ir mazāk iespēju, un/vai tiem, kuru balsis var tikt nesadzirdētas.

C.

Līdzdalība: atzīstot, ka visi jaunieši ir sabiedrības resurss, visām politikām un darbībām, kas attiecas uz jauniešiem, vajadzētu, izmantojot jauniešu un jaunatnes organizāciju jēgpilnu līdzdalību, atbalstīt jauniešu tiesības piedalīties viņiem aktuālu politiku izstrādē, īstenošanā un pārraudzībā. Šajā sakarībā politika būtu jāveido tā, lai ņemtu vērā digitālās komunikācijas radītās izmaiņas, kas ietekmē demokrātisko un pilsonisko līdzdalību.

D.

Globāla, Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā perspektīva: lai nodrošinātu ilgtspējīgu ietekmi uz jauniešiem, ir svarīgi, lai ES jaunatnes politika tiktu īstenota, paturot prātā savstarpējās saiknes ar reģionālo un vietējo līmeni, un tiktu veikti pasākumi, kas atbalstītu jaunatnes politikas īstenošanu vietējā līmenī. Tajā pašā laikā jauniešu viedokļi būtu jāņem vērā, kad vien tiek risināti globālie jautājumi.

E.

Divējāda pieeja: politikās, ar ko cenšas uzlabot jauniešu dzīvi, nekad nevar aprobežoties tikai ar jaunatnes jomu. Tāpēc joprojām neaizstājama ir divējādā pieeja, par ko tika panākta vienošanās iepriekšējā sadarbības regulējumā 2010.–2018. gadam, jo ar to teicas risināt jauniešu jautājumus, no vienas puses, iniciatīvas integrējot dažādās politikas jomās, un, no otras puses, izstrādājot īpašas iniciatīvas jaunatnes jomā.

TURKLĀT VIENOJAS par turpmāko

1.   Darbs, lai panāktu efektīvu, mērķtiecīgu un saskaņotu īstenošanu dažādās nozarēs un starpnozaru līmenī

Jauniešu dzīvi veido politika, kas sakņojas dažādās politikas jomās un tiek īstenota dažādos līmeņos. Tādējādi, tikai integrējot jauniešu aspektu kā prioritāti starp dažādām politikas jomām, var nodrošināt, ka plānotajās politikās vai programmās tiek ņemtas vērā konkrētas jauniešu vajadzības vai ietekme uz viņiem. Lai rādītu priekšzīmi, ES līmenī kā stabils pamats būtu jāturpina attīstīt starpnozaru pieeju. Turklāt jauniešu aspekta integrēšana var būt efektīva tikai tad, ja ar to arī garantē, ka jauniešiem ir teikšana visās iespējamās politikas jomās, kas viņus ietekmē.

Starpnozaru sadarbība būtu jāpastiprina visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, cenšoties panākt sinerģijas, darbību papildināmību, kā arī jaunatnes lielāku iesaistīšanu.

2.   Pievēršanās galvenajām jomām jaunatnes nozarē: iesaistīt, veidot saiknes, veicināt iespējas

a)   Iesaistīšana

Nodrošināt iespējas jauniešu iesaistīšanai viņu ikdienas norisēs, bet arī demokrātiskajā dzīvē, ir būtiski funkcionējošai demokrātijai un sabiedrībai kopumā. Koncentrēšanās uz jauniešu līdzdalību ir īpaši svarīga tāpēc, ka jebkurš patlaban pieņemts lēmums visilgāk ietekmēs pašreizējo jauno paaudzi. Turklāt jauniešu vecuma grupa ir mazāk pārstāvēta politiskajās struktūrās, un tai ir mazāk iespēju ietekmēt un piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos nekā citām vecuma grupām. ES jaunatnes stratēģijas mērķis ir tiekties uz jauniešu jēgpilnu pilsonisko, ekonomisko, sociālo, kultūras un politisko līdzdalību.

Tāpēc jauniešu iesaistīšanai jābūt par stūrakmeni turpmākajā ES sadarbībā jaunatnes politikas jomā. Tas nozīmē arī to, ka jauniešiem ir jābūt teikšanai saistībā ar tādu politiku izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu, kas attiecas uz viņiem, piemēram, ES jaunatnes stratēģiju, kā arī valstu stratēģijām jaunatnes jomā. Svarīgi ir būt pēc iespējas iekļaujošākiem un pielāgoties pašreizējiem un gaidāmiem izaicinājumiem, meklējot jaunus un alternatīvus līdzdalības veidus.

AICINA DALĪBVALSTIS UN EIROPAS KOMISIJU, IEVĒROJOT TO ATTIECĪGĀS KOMPETENCES JOMAS:

sekmēt un veicināt iekļaujošu un demokrātisku visu jauniešu līdzdalību sabiedrības un demokrātiskajos procesos,

aktīvi iesaistīt jauniešus, jaunatnes organizācijas un citus darba ar jaunatni organizatorus, tādu politiku izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā, kas skar jauniešu dzīvi vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī,

atbalstīt jauniešu pārstāvniecību izveidi un attīstību vietējā, reģionālā un valsts līmenī, atzīstot jauniešu tiesības uz līdzdalību un pašorganizēšanos, un atbalstīt jaunatnes pārstāvības struktūras un to iekļaušanu vietējo, reģionālo, valsts un Eiropas iestāžu darbā,

atbalstīt un skaidrot ES un jaunatnes dialogu (6), lai iekļautu dažādu jauniešu uzskatus lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos, un sekmēt kompetenču pilnveidošanu pilsoniskuma jomā, izmantojot pilsoniskuma izglītības un apmācību stratēģijas,

atbalstīt un izvērst iespējas “mācīties līdzdarboties”, rosinot interesi par līdzdalības pasākumiem un palīdzot jauniešiem sagatavoties līdzdalībai,

izpētīt un veicināt novatoriskus un alternatīvus demokrātiskās līdzdalības veidus, piemēram, digitālos demokrātijas rīkus, un atvieglot piekļuvi, lai atbalstītu jaunatnes līdzdalību demokrātiskajā dzīvē un iesaistītu jauniešus iekļaujošā veidā, vienlaikus apzinoties, ka daļai jauniešu nav piekļuves internetam un digitālajām tehnoloģijām, vai prasmju tos izmantot.

b)   Saikņu veidošana

Jaunieši Eiropā veido arvien vairāk un vairāk saikņu. Saiknēm, attiecībām un pieredzes apmaiņai ir būtiska nozīme, kas attiecas uz solidaritāti un Eiropas Savienības attīstību nākotnē. Šādas saiknes var vislabāk veicināt, izmantojot dažādas mobilitātes formas.

Tādēļ ir jādara visiem jauniešiem pieejamas iespējas piedalīties pieredzes apmaiņas, sadarbības, kultūras un sabiedriskos pasākumos Eiropas mērogā. Tas ļauj tiem attīstīt un stiprināt savas personiskās, sociālās un pilsoniskās prasmes, attīstīt kritisko domāšanu un radošumu, uzlabot nodarbināmību un kļūt par aktīviem Eiropas pilsoņiem. Jaunatnes apmaiņa un projekti saistībā ar programmām Erasmus + un Eiropas solidaritātes korpusu un no tām atvasinātām programmām sniedz starpkultūru izglītības un pilnveides iespējas, it īpaši jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju.

ES sadarbībai jaunatnes jomā vajadzētu atbalstīt šīs iespējas jauniešiem. Tajā vajadzētu izmantot ES programmas, piemēram, Erasmus+ un Eiropas solidaritātes korpusu un no tiem atvasinātas programmas, lai uzlabotu izpratni par jauniešiem un viņu centieniem un stiprinātu sadarbību politikas jomā un sabiedrības veidošanā.

ES jaunatnes stratēģijai būtu arī jāveicina saiknes starp jauniešiem no Eiropas Savienības un kandidātvalstīm, Austrumu partnerības un Rietumbalkānu partneru valstīm (7), kā arī citām trešām valstīm, ar kurām ES ir noslēgusi asociācijas vai sadarbības nolīgumus, vajadzības gadījumā, ar ES palīdzību – izmantojot attiecīgas ES finansēšanas programmas.

AICINA DALĪBVALSTIS UN EIROPAS KOMISIJU, IEVĒROJOT TO ATTIECĪGĀS KOMPETENCES JOMAS:

nodrošināt visiem jauniešiem, kā arī jaunatnes darbiniekiem piekļuvi pārrobežu mobilitātes iespējām, tostarp brīvprātīgam darbam pilsoniskās sabiedrības sektorā, likvidējot šķēršļus un īstenojot atbalsta pasākumus, kur īpaša uzmanība tiktu veltīta jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju,

veicināt jauniešu iesaistīšanos solidaritātes pasākumos, sekmējot atbalsta shēmas, un censties panākt papildināmību un sinerģijas starp ES finansēšanas instrumentiem un valstu, reģionālām un vietējām shēmām,

aktīvi iesaistīt jauniešus un jaunatnes organizācijas attiecīgu ES finansējuma programmu izstrādē, īstenošanā un izvērtēšanā,

dalīties ar paraugpraksi un turpināt darbu ar efektīvām sistēmām to prasmju un kompetenču atzīšanai un validēšanai, kas iegūtas neformālās un ikdienējās mācīšanās procesā, tostarp solidaritātes un brīvprātīgajā darbā, turpinot īstenot Padomes 2012. gada ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu.

c)   Iespēju veicināšana

Iespēju veicināšana jauniešiem nozīmē mudināt viņus kļūt par savas dzīves veidotājiem. Šajā nolūkā ir nepieciešami attiecīgi resursi, instrumenti un vide, kurā ir gatavība pievērst pienācīgu uzmanību tam, ko pauž jaunieši. Mūsdienās jaunieši visā Eiropā saskaras ar dažādām problēmām, piemēram, ar grūtībām izmantot savas sociālās tiesības, sociālo atstumtību un diskrimināciju, kā arī apdraudējumu, ko rada viltus ziņas un propaganda.

Lai risinātu šīs problēmas un tādējādi patiesi vairotu iespējas jauniešiem, ir nepieciešams kopīgi strādāt pie politikām, kas nodarbojas tieši ar jauniešu situāciju un tādējādi uzlabo jauniešu dzīvi ES.

Šajā kontekstā darbs ar jaunatni visos tā veidos var kalpot par iespēju veicināšanas katalizatoru. Darbs ar jaunatni sniedz jauniešiem ārkārtīgi svarīgus ieguvumus viņu pārejā uz pieaugušo vecumu (8), nodrošinot viņiem drošu vidi, lai iegūtu pārliecību par sevi un mācītos neformālā veidā. Darbs ar jaunatni, kā zināms, sniedz jauniešiem tādas svarīgas personiskās, profesionālās un uzņēmējdarbības prasmes un kompetences kā komandas darbs, vadība, starpkultūru prasmes, projektu vadība, problēmu risināšana un kritiskā domāšana. Dažos gadījumos darbs ar jaunatni ir tilts uz izglītību, apmācību vai darbu, tādējādi novēršot atstumtību.

Lai panāktu šos ieguvumus, ir vēl jo vairāk nepieciešams darbā ar jaunatni atzīt neformālo un ikdienējo mācīšanos, kas ir jo īpaši noderīgi jauniešiem, kuriem ir maz formālo kvalifikāciju, tādējādi uzlabojot viņu nodarbināmību. Atzīšanu var uzlabot, sistemātiskāk izmantojot kvalitatīvus rīkus.

AICINA DALĪBVALSTIS UN EIROPAS KOMISIJU, IEVĒROJOT TO ATTIECĪGĀS KOMPETENCES JOMAS:

izstrādāt un īstenot Eiropas programmu darbam ar jaunatni ar mērķi uzlabot kvalitāti, sekmēt inovācijas un darba ar jaunatni atzīšanu. Lai pilnībā atraisītu to potenciālu, ir nepieciešams integrēt jaunatnes pārstāvju, jaunatnes organizāciju, jaunatnes darbinieku un pētnieku zināšanas. Būtu jāveicina turpmākas sinerģijas ar darbu, ko veic Eiropas Padome šajā jomā,

atbalstīt kvalitatīvu darbu ar jaunatni vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, tostarp politikas izstrādi šajā jomā, apmācības jaunatnes darbiniekiem, tiesisko regulējumu izveidi un pietiekamu līdzekļu piešķiršanu,

visos līmeņos, tostarp vietējā līmenī, atbalstīt darba ar jaunatni pasākumus un atzīt jaunatnes organizācijas kā kompetenču attīstības un sociālās iekļaušanas nodrošinātājas, izmantojot darba ar jaunatni un neformālās izglītības pasākumus, vienlaikus respektējot valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pasākumus šajā jomā,

izveidot un tālāk attīstīt, kur un kad vien iespējams, viegli pieejamus jaunatnes kontaktpunktus, kas sniedz plaša spektra pakalpojumus un/vai nodrošina informāciju, tostarp ieteikumus finanšu jautājumos, ieteikumus un atbalstu par karjeras, veselības un attiecību jautājumiem un izglītības, kultūras un nodarbinātības iespējām.

AICINA DALĪBVALSTIS UN EIROPAS KOMISIJU, IEVĒROJOT TO ATTIECĪGĀS KOMPETENCES JOMAS:

3.   Sadarbība, pamatojoties uz instrumentiem un pārvaldību

Lai ES jaunatnes stratēģiju efektīvi pārvaldītu visā ES un dalībvalstīs, ir nepieciešami konkrēti instrumenti. Nolūkā sasniegt ES jaunatnes stratēģijas mērķus pēc vajadzības – vietējā, reģionālā, valsts, Eiropas un pasaules līmenī – tiks izmantoti šādi pasākumi.

a)

Uz gūtajām atziņām balstītas jaunatnes politikas un zināšanu veidošana. ES jaunatnes politikai vajadzētu būt balstītai uz gūtajām atziņām un pamatoties uz jauniešu reālajām vajadzībām un situācijām. Tam nepieciešama pastāvīga pētniecības un zināšanu paplašināšana un tiekšanās uz saziņu ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām. Jo īpaši svarīga nozīme ir sadalītu datu vākšanai par jauniešiem, lai veicinātu izpratni par dažādu jauniešu grupu, jo īpaši to, kuriem ir mazāk iespēju, vajadzībām. Uz gūtajām atziņām balstīta politika būtu jāīsteno ar Jaunatnes vikivietnes, jaunatnes pētniecības tīklu, sadarbības ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi, ESAO un citām struktūrām, tostarp jaunatnes organizācijām, atbalstu.

b)

Savstarpēja mācīšanās un zināšanu izplatīšana. Dalībvalstīm, Eiropas Komisijai un attiecīgām ieinteresētajām personām vajadzētu savstarpēji mācīties, to izmantojot kā līdzekli jaunatnes politikas virzīšanai gan galvenajās, gan starpnozaru jomās. Ekspertu grupas turpinās izstrādāt politikas norādes un praktiskus instrumentus un dalīties ar labu praksi; šī stratēģija piedāvās jaunus savstarpējas mācīšanās instrumentus, piemēram, salīdzinošo izvērtēšanu un līdzbiedru konsultēšanu, augsta līmeņa forumus, analīzi un pētījumus, ievērojot ES jaunatnes stratēģijas prioritātes kopumā un triju gadu darba plānu ietvaros. Tā īstenos sistemātiskāku pieeju attiecībā uz kvalitatīvu jaunatnes informāciju, vēršanos pie jaunatnes un informācijas izplatīšanu, balstoties uz tās rīcībā esošajiem tīkliem.

c)

Līdzdalīga pārvaldība. Lai atzītu jauniešus par lietpratējiem attiecībā uz savu dzīvi, ir svarīgi nodrošināt, lai jaunieši un viņus pārstāvošās organizācijas tiktu iesaistītas dažādos ES jaunatnes stratēģijas īstenošanas posmos. Līdzdalība palielina jauniešu un viņu problēmu pamanāmību, bet tā veicina arī to, ka pamanāmāki jauniešu acīs kļūst lēmumu pieņēmēji jaunatnes politikas jomā. Līdzdalības mērķis ir arī palielināt jaunatnes politikas pasākumu leģitimitāti un atzīšanu. Lai veidotu pamatu regulāram pilsoniskajam dialogam, piešķirtu ieinteresētajām personām lielāku lomu stratēģijas īstenošanas koordinēšanā, piedāvātu iespējas apmainīties ar informāciju par darbībām un rezultātiem, ES jaunatnes stratēģijas platforma tieksies veicināt līdzdalīgu pārvaldību un stratēģijas īstenošanas koordinēšanu. Komisija tiek aicināta organizēt īpašas sanāksmes, lai savestu kopā, pēc vajadzības, pārstāvjus no ES iestādēm, dalībvalstīm, valstu aģentūrām, kas īsteno programmas Erasmus+ un Eiropas solidaritātes korpuss, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgām ieinteresētām personām, kā arī vietējām un reģionālām iestādēm.

d)

ES programmu un fondu mobilizēšana. Stratēģija sekmēs ES programmu un fondu (piemēram, Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpusa, Eiropas strukturālo un investīciju fondu, programmas “Apvārsnis 2020”, tostarp Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību, programmas “Radošā Eiropa” un to turpinātāju) efektīvu izmantošanu. Dalībvalstis tiek aicinātas izpētīt sinerģijas starp finansējuma avotiem ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī.

e)

ES finansējuma uzraudzība. Pārredzamībai attiecībā uz ES darbībām jauniešu jomā būtu jāietver jaunatnei paredzētu ES izdevumu pārraudzība, pēc vajadzības izmantojot pastāvošos mehānismus.

f)

Informēšana par ES jaunatnes stratēģiju. Paturot prātā dažādās ieinteresētās puses, kas iesaistītas politikas veidošanā jauniešiem, svarīgi ir par ES jaunatnes stratēģijas mērķiem un saturu informēt visaptverošā veidā un jauniešiem uztveramā valodā. ES jaunatnes stratēģija kopā ar Eiropas Jaunatnes mērķiem var sniegt norādes cilvēkiem, kas ir cieši iesaistīti jaunatnes politikas veidošanā, kā arī šai jomai nepiederošajiem dalībniekiem, veidojot jaunu un pozitīvu vēstījumu par ES jaunatnes politiku un darbu ar jaunatni Eiropā.

g)

Valsts turpmāko darbību plānotājs (9). Ar valsts turpmāko darbību plānotāju ir paredzēts dalībvalstīm ļaut brīvprātīgi dalīties ar savām prioritātēm saskaņā ar ES jaunatnes stratēģiju. To mērķis ir palielināt pārredzamību attiecībā uz jaunatnes politikas pasākumu īstenošanu reģionālā, valsts un ES līmenī. Tam vajadzētu palīdzēt noteikt piemērotus partnerus savstarpējas mācīšanās pasākumiem, kas atbilstu dalībvalstu konkrētajām vajadzībām. Lai izvairītos no papildu administratīvā sloga, valstu turpmāko darbību plānotājiem vajadzētu balstīties uz esošajiem valsts jaunatnes politikas satvariem / valsts jaunatnes stratēģijām.

h)

ES un jaunatnes dialogs (10). Pamatojoties uz panākumiem, kas gūti strukturētajā dialogā ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, izmantojot nepieciešamos instrumentus, tiks izveidots jauns ES un jaunatnes dialogs ar mērķi lēmumu pieņemšanas procesā un ES jaunatnes stratēģijas īstenošanā iekļaut vairāk lēmumu pieņēmējus un jauniešus, it īpaši tos, kuri netiek uzklausīti un/vai kuriem ir mazāk iespēju, veicinot viņu iesaistīšanos un politisko līdzdalību ES un sabiedrībā kopumā. Turklāt būtu jāveicina regulārāka apmaiņa starp ES un jaunatnes dialoga valsts darba grupām un Eiropas Komisiju.

i)

ES jaunatnes koordinators. Padome atzinīgi vērtē nodomu Eiropas Komisijā izveidot ES jaunatnes koordinatoru ar mērķi veicināt starpnozaru sadarbību, kā arī zināšanu paplašināšanu un apmaiņu par jaunatnes jautājumiem Eiropas Komisijas dienestu starpā. ES jaunatnes koordinatoram būtu cieši jāsadarbojas ar dažādām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu saskaņotu saziņu ar jauniešiem.

j)

Jaunatnes informēšana un atbalsts. Pienācīgi nodrošinot kvalitatīvus jaunatnes informēšanas pakalpojumus un platformas visos līmeņos, tostarp Eiropas Jaunatnes portālā, un ar Eiropas mēroga organizāciju atbalstu, var sekmēt jauniešu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai informācijai par viņu tiesībām, iespējām, pakalpojumiem jaunatnes jomā un ES jaunatnes programmām;

k)

ES darba plāni jaunatnes jomā. ES jaunatnes stratēģiju īstenos triju gadu darba periodos, kas aptvers triju prezidentvalstu komandu divus laikposmus. Attiecīgo darba periodu prioritātes un darbības tiks izklāstītas ES darba plānos jaunatnes jomā. Šos ES darba plānus Padome sagatavos kopā ar Komisiju, sākot ar darba plānu 2019.–2021. gadam (11). Šajos plānos būtu jāizmanto šīs stratēģijas pamatprincipi un prioritātes, risinot jaunatnes problēmas citos Padomes sastāvos un to sagatavošanas struktūrās attiecīgajās politikas jomās.

l)

Pārraudzība, ziņošana un izvērtēšana. Lai pārskatītu un veicinātu politikas koordinācijas progresu, regulāri būtu jāveic gūto panākumu pārraudzība. Būtu jānosaka labas prakses piemēri un nosacījumi to pārņemšanai, lai starp dalībvalstīm veicinātu savstarpēju mācīšanos. Komisija ik pēc trim gadiem ziņos par ES jaunatnes stratēģijas īstenošanu, pamatojoties inter alia uz informāciju, ko sniedz dalībvalstis un jaunatnes vikivietne. Jaunatnes vikivietne turpinās nodrošināt informāciju par valstu jaunatnes politikas izstrādi. ES līmenī progresa pārraudzībā cieši iesaistīsies jaunatnes organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas, izmantojot ES stratēģijas platformu. Lai uzraudzītu jauniešu vispārējo stāvokli dalībvalstīs, var izmantot ES jaunatnes rādītāju infopaneli. Dalībvalstis un Eiropas Komisija tiek aicinātas rādītāju infopaneli pārskatīt pirmajā gadā pēc ES jaunatnes stratēģijas pieņemšanas. Kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus un kritērijus varētu noteikt, tos piemērojot iesaistīto dalībvalstu un nozaru vajadzībām, kā līdzekli, lai salīdzinātu paraugpraksi un pārraudzītu stratēģijas īstenošanu. No 2019. gada un turpmāk būtu jāveic politikas pārskats par ES finansētiem pētījumu projektiem, lai iegūtu attiecīgus konstatējumus par jaunatnes politikas jomu.

m)

Vidusposma pārskats. Padome veiks ES jaunatnes stratēģijas vidusposma pārskatu, pamatojoties uz izvērtēšanas ziņojumu, kas Komisijai būs jāiesniedz līdz 2023. gada 31. decembrim. Tā pēc nepieciešamības šo rezolūciju pārskatīs 2024. gadā, lai to pielāgotu iespējamām jaunām pārmaiņām un vajadzībām.


(1)  Padomes Rezolūcija par atjauninātu regulējumu jaunatnes jomā (2010–2018)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par Eiropas sadarbības pamatprogrammu jaunatnes jomā (2002. gada 27. jūnijs).

(2)  Eurofound – sadaļa par NEET: https://www.eurofound.europa.eu/topic/NEETs

(3)  Dok. 9264/18 ADD 2 – SWD(2018) 169 final 1.–7. punkts.

(4)  Komisijas paziņojums “Ieguldījums Eiropas jaunatnē” (COM(2016) 940), Padomes 2017. gada maija secinājumi par stratēģiskām perspektīvām Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada.

(5)  Dok. 9264/18 + ADD 1 līdz ADD 8 – COM(2018) 269 final.

(6)  Plašākai informācijai skatīt 1. pielikumu par ES un jaunatnes dialogu.

(7)  https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/policy/eu-and-western-balkans_en

(8)  Ekspertu grupas pētījums “Darba ar jaunatni ieguldījums un neformālā un ikdienējā mācīšanās, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras jaunieši, jo īpaši pāreja no izglītības uz nodarbinātību”. http://ec.europa.eu/assets/eac/youth/library/reports/contribution-youth-work-summary_en.pdf

(9)  Plašākai informācijai skatīt 2. pielikumu par valstu turpmāko darbību plānotājiem.

(10)  Plašākai informācijai skatīt 1. pielikumu par ES un jaunatnes dialogu.

(11)  Plašākai informācijai skatīt 4. pielikumu par ES darba plānu jaunatnes jomā 2019.–2021. gadam.


1. PIELIKUMS

par ES un jaunatnes dialogu

1.   Ievads

“ES un jaunatnes dialogs” ir dialogs ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, kurā iesaistīti politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji, kā arī, pēc vajadzības, eksperti, pētnieki un citi attiecīgi pilsoniskās sabiedrības rīcībspēki. Tas darbojas kā forums pastāvīgām kopīgām pārdomām un konsultācijām par prioritātēm, īstenošanu un turpmāko darbu saistībā ar Eiropas sadarbību jaunatnes jomā (1).

ES un jaunatnes dialogs ir turpinājums strukturētā dialoga procesam, kas tika izveidots ar rezolūciju par atjauninātu regulējumu sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) un turpmākajos gados attīstīts atbilstoši pastāvīgai uzraudzībai un novērtēšanai (2).

Padomes 2017. gada maijā pieņemtajā rezolūcijā par strukturētā dialoga turpmāku veidošanu dalībvalstis un Komisija tika aicinātas “pārskatīt strukturētā dialoga procesu un tā mērķus Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada un apsvērt inovatīvus un efektīvus veidus, kā veicināt jēgpilnu un konstruktīvu dialogu un sadarbību ar jauniešiem, kas nāk no dažādām vidēm, jauniešu organizācijām, jaunatnes pētniekiem un politikas veidotājiem, tostarp ieinteresētajām personām no citām attiecīgām nozarēm” (3).

2.   ES un jaunatnes dialoga mērķi

ES un jaunatnes dialogam būtu jāsekmē ES jaunatnes stratēģijas vispārējo mērķu sasniegšana un jāievēro tās pamatprincipi, kas izklāstīti minētajā rezolūcijā.

ES un jaunatnes dialoga konkrētie mērķi ir:

a)

mudināt jauniešus uz līdzdalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē saskaņā ar LESD 165. pantu;

b)

veicināt jaunu vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu līdzdalību;

c)

iekļaut dažādus uzskatus un nodrošināt atvērtību, lai visiem jauniešiem būtu iespēja dot ieguldījumu politikas veidošanā;

d)

panākt pozitīvas pārmaiņas jaunatnes politikā vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī;

e)

stiprināt jauniešu kompetences pilsoniskuma jomā un piederības apziņu sabiedrībai un Eiropas Savienībai.

3.   ES un jaunatnes dialoga īstenošana

ES un jaunatnes dialogā būtu vēlams izmantot 18 mēnešu darba ciklu ar vienu tematisko prioritāti ciklā, kura ir cieši saistīta ar ES jaunatnes stratēģijas prioritātēm un, attiecīgā gadījumā, Eiropas Jaunatnes mērķiem.

Katram ciklam vajadzētu balstīties uz iepriekšējā ciklā gūtajām atziņām. Būtiski ir turpināt pēcpasākumus, lai pārraudzītu kvalitātes rezultātus un visa procesa ietekmi kopumā. Procedūras, lai izvērtētu kvalitatīvo un/vai kvantitatīvo ietekmi, būtu jāveic visos procesa posmos visiem attiecīgajā līmenī iesaistītajiem partneriem.

Tiecoties pēc minētajiem mērķiem, jaunatnes dialogam būtu jābalstās uz pieejām attiecībā uz līdzdalību dažādos posmos:

a)

informāciju par līdzdalības iespējām, kā arī par kopējo tematiku, ko sniedz, sākot no vietējā līdz Eiropas līmenim;

b)

konsultācijām, tostarp tiešsaistes un bezsaistes saziņas metodēm, kā arī uz pierādījumos balstītiem pētījumu rezultātiem;

c)

tiešu dialogu starp lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem, pamatojoties uz paraugpraksi metodoloģiskās pieejās, kas ir līdz šim izstrādātas strukturētajā dialogā, kā arī pastāvīgām inovācijā šajā ziņā;

d)

pastāvīgu partnerību procesa pārvaldībā valsts un Eiropas līmenī, tostarp partnerībās ar attiecīgajām nozarēm, pēc vajadzības, atkarībā no cikla tematikas.

4.   ES un jaunatnes dialoga pārvaldība

ES un jaunatnes dialoga pārvaldībā būtu arī turpmāk jāizmanto pagātnes pieredze, bet jātiecas uz skaidrāku un vienkāršāku procesu.

Lai atbalstītu ES un jaunatnes dialoga īstenošanu un pārvaldību, lietderīgas var būt daudzveidīgas partnerības dažādos līmeņos, piemēram, ar jaunatnes padomēm, jaunatnes organizācijām un citām ieinteresētajām personām jaunatnes jomā, kā arī citu nozaru partneriem.

Dalībvalstis tiek aicinātas darīt iespējamu jaunatnes līdzdalību visos ES un jaunatnes dialoga īstenošanas posmos, cita starpā valsts jaunatnes padomei piešķirot vadošo lomu valsts darba grupā.


(1)  Dok. 11865/18, Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013.

(2)  Dok. 9264/18 ADD 1, Komisijas dienestu darba dokuments par rezultātiem, kas gūti, izmantojot atvērto koordinācijas metodi jaunatnes jomā (2010–2018), kas papildina Komisijas paziņojumu “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija”.

(3)  Dok. 9632/17, Padomes rezolūcija par strukturēto dialogu un turpmāku dialoga ar jauniešiem veidošanu saistībā ar politiku Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada.


2. PIELIKUMS

par valsts turpmāko darbību plānotāju

Lai palielinātu pārredzamību attiecībā uz jaunatnes politikas pasākumu īstenošanu reģionālā, valsts un ES līmenī, ar valstu turpmāko darbību plānotājiem ir paredzēts dalībvalstīm ļaut brīvprātīgi dalīties ar savām prioritātēm saskaņā ar ES jaunatnes stratēģiju.

Dalībvalstu politikas pasākumi jaunatnes jomā pieder pie vissvarīgākajiem instrumentiem ES jaunatnes stratēģijas īstenošanā. Tie bieži ir konsolidēti valsts jaunatnes stratēģijā vai līdzvērtīgā jaunatnes politikas plānošanas dokumentā. Šādu valsts jaunatnes stratēģiju saturs var būt ļoti aktuāls citām dalībvalstīm, ļaujot tām veidot sinerģijas, sekmēt mācīšanos no līdzbiedriem un palīdzēt noteikt un apkopot dažādas intereses un dalībvalstu konkrētās vajadzības jaunatnes politikas veidošanā.

Valstu turpmāko prioritāšu vākšana jaunatnes jomā ir ar mērķi:

izveidot zināšanu bāzi, lai rosinātu potenciālus divpusējus vai daudzpusējus projektus un pasākumus jaunatnes politikas veidošanas jomā,

ļaut dalībvalstīm stratēģiski sadarboties ar citām dalībvalstīm saistībā ar valsts vajadzībām un nākotnes stratēģijām,

noteikt jomas, kurās īstenot savstarpēju mācīšanos starp dalībvalstīm,

piešķirt valstu un reģionāliem pasākumiem attiecīgu lomu Eiropas mērogā.

Savos valsts turpmāko darbību plānotājos dalībvalstis varētu:

minēt atbildīgos dalībniekus,

iezīmēt Eiropas prioritāšu pārcelšanu valstu kontekstā, saistot tās ar konkrētām darbībām,

izklāstīt, kā plānos ietvertās darbības saistās ar valsts un ES finansēšanas programmām jauniešiem – tādām kā Erasmus+, Eiropas solidaritātes korpuss un no tām atvasinātajām programmām saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

Valsts turpmāko darbību plānotāju izstrādē ideālā variantā būtu jāievēro princips par jauniešu līdzdalību politikas veidošanā. Varētu arī mudināt šajā procesā iesaistīties Erasmus+ un Eiropas solidaritātes korpusa valstu aģentūras, līdzās sadarbībai arī dažādiem starpnozaru rīcībspēkiem.

Lai maksimāli izmantotu savstarpējas mācīšanās un sinerģiju potenciālu, valsts turpmāko darbību plānotāji būtu jādara publiski pieejami.


3. PIELIKUMS

par Eiropas Jaunatnes mērķiem

Eiropas Jaunatnes mērķi (1) ir rezultāts, kas iegūts strukturētā dialoga ar jauniešiem, lēmumu pieņēmējiem, pētniekiem un citām ieinteresētajām personām sestā cikla ar nosaukumu “Jaunatne Eiropā: kas notiks tālāk?” norises laikā. Šā cikla mērķis bija apvienot jauniešu viedokļus un kopīgi sniegt ieguldījumu ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam izveidošanā.

Eiropas Jaunatnes mērķi nāk klajā ar redzējumu Eiropai, kurš ļauj jauniešiem pilnībā īstenot savu potenciālu. Tajos ir apzinātas starpnozaru jomas, kas ietekmē jauniešu dzīvi, un norāda, kuras problēmas ir jārisina.

Strukturētā dialoga sestā cikla pirmajā posmā uzmanība tika vērsta vispārēju domāšanu (blue-sky-thinking) un uz to, lai izveidotu vienotu izpratni par cikla tematu. Jaunieši kopā ar lēmumu pieņēmējiem apzināja relevantus tematus politikas veidošanai jaunatnes jomā, un tas iesaistītajiem pētniekiem kalpoja par pamatu Eiropas mēroga apspriešanas sagatavošanai. Sekojošajā apspriešanās posmā jaunieši no visas Eiropas ar dažādu izcelsmi tika iesaistīti ar mērķgrupu, aptauju un citu metožu palīdzību. Balstoties uz šīs apspriešanās rezultātiem, jauniešu delegāti un lēmumu pieņēmēji kopīgi formulēja 11 Eiropas Jaunatnes mērķus, kas ir izklāstīti tālāk tekstā un kas guva plašu ministru atbalstu pēc tam notikušajās ES Jaunatnes padomes politikas debatēs. Cikla pēdējā posmā uzmanība tika koncentrēta uz konkrētu darbību plānošanu un uz to iespēju pētīšanu, kā īstenot Eiropas Jaunatnes mērķus.

Saskaņā ar savām attiecīgajām kompetencēm dalībvalstis un Eiropas Komisija tiek aicinātas smelties iedvesmu cita starpā no Eiropas Jaunatnes mērķiem un iekļaut šo redzējumu, kur vien tas ir piemēroti, visās saistītajās politikās un darba kārtībās.

Pienācīgi ievērojot subsidiaritāti, ar Eiropas Jaunatnes mērķiem būtu jārīkojas saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem un valstī esošajiem apstākļiem. Eiropas Jaunatnes mērķi nav juridiski saistoši mērķi.

Image

#1 ES SAVIENOŠANA AR JAUNATNI

Vispārīga informācija. Aizvien lielāks skaits jauniešu neuzticas ES, sastopas ar grūtībām saprast tās principus, vērtības un darbību. Demokrātijas trūkums ES procesos arī ir norādīts kā viens no iemesliem, kāpēc jauniešu vidū pieaug eiroskepticisms.

Mērķis. Veicināt jauniešu vidū sajūtu, ka viņi pieder Eiropas projektam, un veidot saikni starp ES un jauniešiem, lai atgūtu uzticību un palielinātu līdzdalību.

Uzdevumi

Garantēt jēgpilnu jaunatnes iesaistīšanu un dialogu visos ES lēmumu pieņemšanas posmos, uzlabojot esošos līdzdalības mehānismus un izstrādājot jaunus.

Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai, objektīvai un jauniešiem atbilstošai informācijai par to, kā ES strādā, kā var tās darbā iesaistīties un kādas iespējas tā sniedz.

Formālā un neformālā satvarā ieviest un izvērst izglītību par Eiropu un ES.

Garantēt taisnīgu visu dalībvalstu pārstāvību politiskās un administratīvās ES struktūrās atbilstīgi vienlīdzīgas pilsonības principam.

Palielināt ES jaunatnes programmu budžetu un ietekmi.

Veicināt jauniešu uzticēšanos ES projektam, risinot problēmas saistībā ar demokrātijas deficītu, pārredzamības trūkumu un redzamību.

Institucionalizēt vērtējumu par ES politiku atbilstību jauniešiem, to ietekmi un iedarbību.

Image

#2 VISU DZIMUMU LĪDZTIESĪBA  (2)

Vispārīga informācija. Diskriminācija dzimuma dēļ joprojām skar daudzus jauniešus, jo īpaši jaunas sievietes. Vienlīdzīgas iespējas un piekļuve tiesībām ir jānodrošina visu dzimumu jauniešiem, tostarp jauniešiem ārpus binārās dzimumidentitātes un LGBTIK+  (3) jauniešiem.

Mērķis. Nodrošināt visu dzimumu līdztiesību un dzimumu specifikai pielāgotas pieejas visās jauniešu dzīves jomās.

Uzdevumi

Apkarot diskrimināciju un nodrošināt vienlīdzīgas tiesības visiem dzimumiem kultūras, politiskajā un sociālekonomiskajā dzīvē.

Sasniegt vispārēju izpratni par nevienlīdzību un diskrimināciju dzimuma dēļ, jo īpaši plašsaziņas līdzekļos.

Izbeigt ar dzimumu saistītu vardarbību, pievēršoties tai un efektīvi apkarojot to visos tās veidos.

Izskaust stereotipiskas dzimumu lomas, un dažādas dzimumidentitātes atzīt izglītības sistēmā, ģimenes dzīvē, darbavietā un citās dzīves jomās.

Izbeigt ar dzimumu saistītu strukturālo diskrimināciju darba tirgū, un nodrošināt vienlīdzīgas tiesības, piekļuvi un iespējas.

Nodrošināt vienādu darba samaksu par vienādi vērtīgu darbu un vienlīdzīgu aprūpes pienākumu sadali.

Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi formālajai un neformālajai izglītībai un to, ka izglītības sistēmu veidošanā tiek ņemtas vērā dzimumu specifikai pielāgotas pieejas.

Image

#3 IEKĻAUJOŠAS SABIEDRĪBAS

Vispārīga informācija. Trešdaļu Eiropas jauniešu apdraud nabadzība un sociālā atstumtība. Daudziem nav iespēju izmantot savas sociālajās tiesības. Daudzi joprojām saskaras ar multiplo diskrimināciju, aizspriedumiem un naida noziegumiem. Jaunās migrācijas parādības atnesa sev līdzi vairākas sociālas un iekļautības problēmas. Tādēļ ir būtiski strādāt, lai īstenotu visu, tostarp vismarginalizētāko un visatstumtāko, jauniešu tiesības Eiropā.

Mērķis. Veicināt un nodrošināt visu jauniešu iekļaušanu sabiedrībā.

Uzdevumi

Nodrošināt tiesisko aizsardzību un izmantot starptautiskos juridiskos instrumentus cīņā ar visu veidu diskrimināciju un naida runu, atzīstot, ka jaunieši saskaras ar dažādu veidu diskrimināciju.

Pastiprināt informācijas sniegšanu marginalizētiem jauniešiem, lai nodrošinātu, ka viņi ir informēti par viņiem pieejamajām telpām, iespējām un pieredzēm.

Nodrošināt, ka visiem marginalizētiem jauniešiem ir vienāda piekļuve formālās un neformālās mācīšanās videi, aptverot visas iekļaušanas dimensijas.

Pastiprināt izglītotāju spējas strādāt ar marginalizētiem jauniešiem.

Nodrošināt vairāk telpu, iespēju, resursu un programmu, ar ko veicināt dialogu un sociālo kohēziju un cīnīties ar diskrimināciju un segregāciju.

Stiprināt sociālo atbalstu, īstenojot tiesības uz iztikas minimumu, taisnīgiem darba apstākļiem, vispārēju piekļuvi veselības aprūpei, un paredzēt īpašus pasākumus marginalizētiem jauniešiem.

Nodrošināt, ka marginalizētiem jaunieši piedalās visos lēmumu pieņemšanas process un ir svarīgi dalībnieki, jo īpaši procesos, kas attiecas uz viņu tiesībām, labklājību un interesēm.

Image

#4 INFORMĀCIJA UN KONSTRUKTĪVS DIALOGS

Vispārīga informācija. Jaunieši sastopas ar grūtībām pārbaudīt informācijas pareizumu un uzticamību. Viņiem ir jābūt atbilstīgāk sagatavotiem orientēties plašsaziņas līdzekļu pasaulē un piedalīties konstruktīvā dialogā.

Mērķis. Nodrošināt, ka jauniešiem ir labāka piekļuve uzticamai informācijai, atbalstīt viņu spējas kritiski izvērtēt informāciju un iesaistīties līdzdalīgā un konstruktīvā dialogā.

Uzdevumi

Mudināt jauniešus būt kritiskiem un atbildīgiem informācijas izmantotājiem un veidotājiem.

Nodrošināt, ka jaunieši ir spējīgi atpazīt atkārtoti maldinošu informāciju un ziņot par to, un pārbaudīt izmantoto ziņu avotu pareizumu.

Nodrošināt, ka jaunieši spēj gan tiešsaistē, gan bezsaistē atpazīt naida runu un diskrimināciju un ziņot par to.

Nodrošināt, ka jaunieši gan tiešsaistē, gan bezsaistē var iesaistīties cieņpilnā, iecietīgā un nevardarbīgā dialogā.

Nodrošināt vieglu piekļuvi saprotamai un jauniešiem atbilstošai informācijai, kura atbilst ētikas kodeksam un kvalitātes standartiem.

Nodrošināt, ka vecākiem un aprūpētājiem, un visiem, kas ir iesaistīti jauniešu izglītošanā un apmācībā, piemīt plašsaziņas līdzekļu un digitālās prasmes un ka viņi jauniešiem ir uzticamas informācijas avoti.

Image

#5 GARĪGĀ VESELĪBA UN LABKLĀJĪBA

Vispārīga informācija. Ievērojams un aizvien pieaugošs skaits jauniešu visā Eiropā pauž bažas par to, ka viņu vienaudžu vidū ir izplatītas tādas garīgās veselības problēmas kā augsts stresa līmenis, trauksme, depresija un citas garīgās slimības. Jaunieši norādu uz milzīgo spiedienu no sabiedrības puses, ar ko viņi sastopas, un pauž vajadzību pēc labākas garīgās veselības aprūpes jauniešiem.

Mērķis. Panākt lielāku garīgo labklājību un izbeigt garīgās veselības problēmu stigmatizāciju, tādējādi veicinot visu jauniešu sociālo iekļaušanu.

Uzdevumi

Mudināt uz pašapziņas attīstīšanu un mazāk konkurenciālu attieksmi, veicinot individuālo prasmju un stipro pušu novērtēšanu.

Aizsargāt cilvēku ar garīgās veselības problēmām tiesības strādāt un mācīties gan slimības laikā, gan pēc tās, lai nodrošinātu viņu spējas sasniegt savus mērķus.

Izstrādāt iekļaujošu starpnozaru pieeju garīgās veselības aprūpes sniegšanai visiem, jo īpaši marginalizētām grupām.

Nodrošināt visiem profesionāļiem, kas strādā ar jauniešiem, kā arī ģimenei un draugiem, kvalitatīvu apmācību par pirmo palīdzību garīgās veselības jomā.

Nodrošināt iekļaujošu, cieņpilnu un pienācīgi finansētu ārstēšanu, iekļaujot kvalitatīvu garīgās veselības aprūpi visās medicīniskajās iestādēs.

Koncentrēties uz profilakses pasākumiem, ar kuriem nodrošinātu, ka jauniešiem ir zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas lielākai garīgajai labklājībai.

Ar izpratnes vairošanas programmām apkarot garīgās veselības problēmu stigmatizāciju.

Image

#6 ATBALSTĪT LAUKU JAUNATNI

Vispārīga informācija. Neraugoties uz ES mēroga apņemšanos panākt lauku attīstību un ņemot vērā to, ka 2015. gadā gandrīz viena trešdaļa ES iedzīvotāju dzīvoja lauku apvidos, joprojām pastāv atšķirības starp dzīvi pilsētās un lauku apvidos  (4) . Tādēļ ir svarīgi nodrošināt vienlīdzību jauniešiem, kas dzīvo pilsētā un laukos.

Mērķis. Radīt apstākļus, kas jauniešiem ļauj īstenot savu potenciālu lauku apvidos.

Uzdevumi

Nodrošināt piemērotu infrastruktūru lauku apvidos, lai jauniešiem nodrošinātu taisnīgus sabiedriskos pakalpojumus, datu savienojamību un mājokļu iespējas.

Nodrošināt, ka lauku apvidos tiek izveidotas ilgtspējīgas, kvalitatīvas darbavietas, kas ir pieejamas jauniešiem.

Nodrošināt dažādu jauniešiem paredzētu un kopā ar jauniešiem veiktu darbību decentralizāciju, lai atbalstītu viņu iekļaušanu un lai sniegtu labumu vietējām kopienām.

Nodrošināt, ka jaunieši lauku apvidos aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanas procesos.

Nodrošināt, lai jauniešiem lauku apvidos būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai izglītībai.

Izveidot pozitīvu priekšstatu par lauku apvidiem.

Nodrošināt lauku tradīciju aizsargāšanu.

Image

#7 KVALITATĪVA NODARBINĀTĪBA VISIEM

Vispārīga informācija. Jaunieši saskaras ar augstu jauniešu bezdarba līmeni, bīstamiem un ekspluatējošiem darba apstākļiem, kā arī diskrimināciju darba tirgū un darba vietā. Informācijas trūkums un nākotnes nodarbinātībai piemērotu prasmju trūkums traucē jauniešiem pilnībā integrēties darba tirgū. Tādēļ ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kvalitatīvu nodarbinātību visiem.

Mērķis. Garantēt pieejamu darba tirgu ar iespējām, kuru rezultātā visiem jauniešiem ir kvalitatīvas darbvietas.

Uzdevumi

Izveidot kvalitatīvas darbvietas, ar kurām visiem jauniešiem garantē taisnīgus darba apstākļus, darba tiesības un tiesības uz iztikas minimumu.

Nodrošināt sociālo aizsardzību un veselības aprūpi visiem gados jauniem darba ņēmējiem.

Visiem jauniešiem garantēt taisnīgu attieksmi un vienlīdzīgas iespējas ar nolūku izbeigt diskrimināciju darba tirgū.

Nodrošināt visiem jauniešiem vienlīdzīgas iespējas attīstīt vajadzīgās prasmes un iegūt praktisko pieredzi nolūkā atvieglot pāreju no izglītības uz darba tirgu.

Garantēt, ka tiek atzītas un validētas kompetences, kas iegūtas ar stažēšanos, māceklību un cita veida mācīšanos darbavietā, kā arī iegūtas brīvprātīgajā darbā un neformālajā izglītībā.

Nodrošināt, ka jauniešus un jaunatnes organizācijas kā līdztiesīgus partnerus iesaista politiku izstrādē, īstenošanā, pārraudzībā un novērtēšanā visos līmeņos.

Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai informācijai un pienācīgiem atbalsta mehānismiem, lai sagatavotu jauniešus mainīgajam darba tirgum un darbam nākotnē.

Image

#8 KVALITATĪVA MĀCĪŠANĀS

Vispārīga informācija. Izglītībai joprojām ir būtiska nozīme aktīvā pilsoniskumā, iekļaujošā sabiedrībā un nodarbināmībā. Tādēļ mums ir jāpaplašina savs redzējums par izglītību 21. gadsimtā, vairāk koncentrējoties uz nododamām prasmēm, uz mācīšanos, kas vērsta uz studentiem, un uz neformālu izglītību nolūkā sasniegt patiesi vienlīdzīgu un visaptverošu piekļuvi kvalitatīvām mācībām.

Mērķis. Integrēt un uzlabot dažādas mācīšanās formas, lai sagatavotu jauniešus izaicinājumiem, ko rada aizvien mainīgā dzīve 21. gadsimtā.

Uzdevumi

Garantēt vispārēju un vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un mūžizglītībai.

Nodrošināt, ka visiem jauniešiem visos līmeņos ir piekļuve pienācīgi finansētai neformālajai izglītībai, kura ir atzīta un validēta.

Veicināt atvērtāku domāšanu un atbalstīt starppersonu un starpkultūru prasmes.

Katrā izglītības procesa posmā izveidot un īstenot tādas uz izglītojamajiem centrētas metodes, kas ir personalizētākas, līdzdalīgākas un sadarbīgākas.

Garantēt, ka izglītība sniegs visiem jauniešiem tādas dzīvesprasmes kā apiešanās ar naudu un veselības izglītība, tostarp par seksuālo un reproduktīvo veselību.

Formālās un neformālās izglītības vidē iestrādāt tādas metodes, kas ļautu izglītojamajam attīstīt personīgās prasmes, tostarp analītisko domāšanu, radošumu un mācīšanos.

Lai veicinātu aktīvu pilsonisko līdzdalību, nodrošināt, ka jauniešiem ir piekļuve pilsoniskajai izglītībai, kas sniedz pamatīgas zināšanas par politiskajām sistēmām, demokrātiju un cilvēktiesībām un ko iegūst arī no kopienās balstītas pieredzes.

Image

#9 TELPA UN LĪDZDALĪBA VISIEM

Vispārīga informācija. Lai gan jauniešu iesaistīšanās ir izšķiroši svarīga demokrātijai, tie netiek pietiekami pārstāvēti lēmumu pieņemšanas procesos, kas viņus ietekmē. Viņiem ir vajadzīga piekļuve fiziskām telpām savās kopienās, lai atbalstītu personīgo, kultūras un politisko izaugsmi.

Mērķis. Stiprināt jauniešu demokrātisko līdzdalību un autonomiju, kā arī visās sabiedrības jomās nodrošināt jauniešiem paredzētas telpas.

Uzdevumi

Nodrošināt, ka jaunieši var pienācīgi ietekmēt visas sabiedrības jomas un visus lēmumu pieņemšanas procesa posmus – no darba kārtības noteikšanas līdz īstenošanai, pārraudzībai un izvērtēšanai, ko veic ar jauniešiem piemērotiem un pieejamiem mehānismiem un struktūrām, nodrošinot, ka politikas atbilst jauniešu vajadzībām.

Visiem jauniešiem ar dažādu izcelsmi nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi ikdienas lēmumu pieņemšanai.

Palielināt jauniešu līdzdalību un tādējādi arī viņu līdztiesīgu pārstāvētību vēlēšanu procesos, kā arī ievēlētajās struktūrās un citās lēmumu pieņemšanas struktūrās visos sabiedrības līmeņos.

Nodrošināt jauniešu vadītas fiziskas telpas un infrastruktūras, kuras sauc par jauniešu telpām un kuras ir autonomas, atvērtas un drošas, un pieejamas visiem, un tajās sniedz profesionālu atbalstu nolūkā attīstīt un nodrošināt iespējas jauniešu līdzdalībai.

Nodrošināt, ka drošas virtuālās telpas jauniešiem un ka tās ir pieejamas katram jaunietim, sniedzot piekļuvi informācijai un pakalpojumiem, kā arī nodrošinot iespējas jauniešu līdzdalībai.

Kvalitatīvam darbam ar jaunatni nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu un kopīgu atzīšanu, lai stiprinātu jaunatnes organizācijas un to lomu iekļautībā, līdzdalībā un neformālajā izglītībā.

Lai uzlabotu jauniešu līdzdalību, nodrošināt jauniešiem piemērotu, relevantu, visaptverošu informāciju, arī tādu, ko sagatavojuši jaunieši un ar jauniešu palīdzību.

Image

#10 ILGTSPĒJĪGA UN ZAĻA EIROPA

Vispārīga informācija. Vide netiek galā ar to, kā mēs pašlaik patērējam. Sabiedrībai ir jāveic pasākumi pret klimata pārmaiņām un pieaugošajiem vides apdraudējumiem. Taču mūsu sabiedrība nevar atrisināt problēmu, kuru tā nevēlas atzīt. Tādēļ visiem, tostarp jauniešiem, ir jāsāk uzņemties atbildība par savu rīcību un ietekmi uz nākamo paaudžu dzīvi. Ilgtspējības nodrošināšana vairs nav izvēle, bet gan ir pienākums.

Mērķis. Izveidot sabiedrību, kurā visi jaunieši ir vides jomā aktīvi, izglītoti un spējīgi panākt izmaiņas savā ikdienas dzīvē.

Uzdevumi

Nodrošināt, ka visi, tostarp jaunieši, zina, kā viņu rīcība ietekmē vidi.

Mudināt visu sabiedrību, bet jo īpaši jauniešus, rīkoties, lai panāktu pārmaiņas par labu videi un ilgtspējīgai attīstībai.

Ņemt vērā to, kā katra politika un dzīves lēmums ietekmē vidi, vienlaikus nodrošinot, ka jaunieši tiek iekļauti ilgtspējīgas attīstības politikas izstrādē visos līmeņos.

Palielināt starptautisko sadarbību, lai izskaustu videi kaitīgu ražošanu un patērēšanu.

Atbalstīt un stiprināt iespējas jauniešiem veikt brīvprātīgo darbu vides jomā.

Nodrošināt, ka visiem, bet jo īpaši jauniešiem, ir piekļuve videi nekaitīgai infrastruktūrai, lai izveidotu ilgtspējīgāku dzīvesstilu.

Paplašināt pētniecību un inovāciju saistībā ar videi draudzīgiem risinājumiem un tehnoloģijām.

Image

#11 JAUNATNES ORGANIZĀCIJAS UN EIROPAS PROGRAMMAS

Vispārīga informācija. Jaunatnes organizācijās un Eiropas jaunatnes programmās iesaistās miljoniem jauniešu; ar to tiek atbalstīts viņu aktīvais pilsoniskums un attīstītas viņu dzīvesprasmes. Tomēr jaunatnes organizācijas un Eiropas jaunatnes programmas joprojām nav pienācīgi finansētas, tās nav atzītas un tām nevar piekļūt.

Mērķis. Visiem jauniešiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi jaunatnes organizācijām un Eiropas jaunatnes programmām, veidojot sabiedrību kas ir balstīta uz Eiropas vērtībām un identitāti.

Uzdevumi

Nodrošināt jaunatnes organizāciju un Eiropas jaunatnes programmu redzamību un sniegt kvalitatīvu informāciju par tām visiem jauniešiem.

Nodrošināt jaunatnes organizācijām pietiekamus resursus no ES programmām, lai izstrādātu projektus un piekļūtu strukturālajam atbalstam nolūkā veikt savus uzdevumus un nolūkā atbalstīt to darbu.

Nodrošināt, ka starp jaunatnes organizācijām un Eiropas jaunatnes programmām ir labāka saikne ar izglītības sistēmām, un atzīt tos par dalībniekiem, kas veicina dzīvesprasmes un aktīvu pilsoniskumu.

Uzlabot piekļuvi Eiropas jaunatnes programmām, nodrošināt jauniešiem piemērotu administrācijas procesu un visiem dalībniekiem un pieteikuma iesniedzējiem nodrošināt atbalstu un kvalitatīvu informāciju.

Sasniegt marginalizētus jauniešus un atbalstīt viņus, lai tie aktīvi piedalītos jaunatnes organizācijās, jaunatnes grupās un ES jaunatnes programmās.

Palielināt resursus un paplašināt jaunatnes organizācijām un jaunatnes grupām pieejamo dotāciju klāstu un iniciatīvu dažādību.

Nodrošināt, ka jaunieši piedalās Eiropas jaunatnes programmu pārvaldības procesos.


(1)  www.youthgoals.eu

Jaunatnes mērķu emblēmas ir izveidojusi Mireille van Bremen, un tās var lejupielādēt kopā ar dizaina rokasgrāmatu.

(2)  Pienācīgi ievērojot subsidiaritāti, jēdziens “visi dzimumi” būtu jāinterpretē saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem un valstī esošajiem apstākļiem.

(3)  Ar saīsinājumu “LGBTIK+” tiecas apvienot neheteroseksuālu un/vai ārpus binārās sistēmas esošu identitāti; saīsinājumā iekļautie burti apzīmē lesbietes, gejus, biseksuāļus, transpersonas, interseksuāļus un kvīrus, savukārt “+” simbolizē to, ka šis saraksts nav visaptverošs.

(4)  https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Statistics_on_rural_areas_in_the_EU


4. PIELIKUMS

par darba plānu ES jaunatnes stratēģijai 2019.–2021. gadam

Datums

Darba metode/instruments

Indikatīvs mērķis un rezultāti

Saistītie jaunatnes mērķi

Ierosināja

Vispārējie rezultāti

Reizi gadā

ES jaunatnes stratēģijas platforma

Vismaz reizi gadā (ar ieinteresēto personu sanāksmēm starplaikos).

Ziņojums par platformu tiks izplatīts plašai auditorijai.

ES savienošana ar jaunatni

Iekļaujoša sabiedrība

Informācija un konstruktīvs dialogs

COM

RO, FI, HR triju prezidentvalstu komanda

Vispārējais temats: “Radīt iespējas jauniešiem”

2019. gada vidus

Ekspertu grupa saistībā ar rādītājiem

Politikas rādītāji, ar kuru palīdzību pārrauga progresu Jaunatnes stratēģijas īstenošanā

Informācija un konstruktīvs dialogs

COM

2019. g.

Ekspertu grupa pārrobežu solidaritātes jautājumos

Politikas ieteikumi, kuri tiks izmantoti Padomes ieteikuma par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā pārskatīšanā

ES savienošana ar jaunatni

Jaunatnes organizācijas un Eiropas programmas

DE, (COM)

2019. g. (1. pusgads)

Padomes secinājumi par to, kā palielināt jauniešu spēju pielāgoties nākotnes darba izaicinājumiem

 

Kvalitatīva nodarbinātība visiem

Kvalitatīva mācīšanās

RO

2019. g. (1. pusgads)

Konference/seminārs par jauniešu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai

Kopā ar jauniešiem izstrādāti politikas ieteikumi par to, kā atvieglināt ienākšanu darba tirgū

Kvalitatīva nodarbinātība visiem

Informācija un konstruktīvs dialogs

RO

2019. g. (1. pusgads)

ES jauniešu delegātu izmēģinājuma programma

Izmēģinājuma programma, ar kuras starpniecību jauniešu pārstāvji no tās valsts, kura tobrīd pilda prezidentvalsts funkcijas, var piedalīties prezidentvalsts darbību jaunatnes jomā īstenošanā un/vai popularizēšanā gan ES, gan valsts mērogā

Informācija un konstruktīvs dialogs

Telpa un līdzdalība visiem

RO

2019. g. (2. pusgads)

Padomes secinājumi par jaunatnes darbinieku izglītību un apmācību

Pieņemšana Padomē

Darba ar jaunatni kvalitātes uzlabošana, izglītojot un apmācot jaunatnes darbiniekus

Telpa un līdzdalība visiem

Informācija un konstruktīvs dialogs

Kvalitatīva mācīšanās

FI

2019. g. (2. pusgads)

Padomes secinājumi par digitālo darbu ar jaunatni

Pieņemšana Padomē

Kopējas izpratnes veicināšana par digitālo darbu ar jaunatni un tā stratēģiskā attīstīšana

Telpa un līdzdalība visiem

Informācija un konstruktīvs dialogs

Iekļaujoša sabiedrība

FI

2020. g.

Tiešsaistes kursu par darbu ar jaunatni izveide

Tiešsaistes kurss par darbu ar jaunatni

Turpina izplatīt Rokasgrāmatu par darba ar jaunatni uzlabošanu – kvalitātes celšanas ceļvedis (2017)

Turpina izplatīt ekspertu grupas ziņojumu “Attīstīt digitālo darbu ar jaunatni” (2018)

Telpa un līdzdalība visiem

Informācija un konstruktīvs dialogs

COM

2020. g.

Mācīšanās no līdzbiedriem saistībā ar starpnozaru pieeju darbam ar jaunatni

Labas prakses piemēru kompendijs

 

COM

2020. g.

Pētījums, ar ko ierosina ar jaunatnes politiku saistītu rīku kopumu nolūkā sasniegt vietējo līmeni

Praktiska rīku kopuma izveide, kurš ir paredzēts politikas veidotājiem reģionālā un vietējā līmenī un ar kuru pievēršas jauniešu vajadzībām, īpašu uzmanību vēršot starpnozaru partnerībām

Telpa un līdzdalība visiem

COM

2020. g.

Ekspertu grupa saistībā ar tiesībās balstītu pieeju jaunatnes politikai

Politikas ieteikumi par to, kā veicināt tiesībās balstītu pieeju jaunatnes politikai

Kvalitatīva nodarbinātība visiem

Telpa un līdzdalība visiem

PT

2020. g.

Mācīšanās no līdzbiedriem

Iespējams kopējs projekts ar Reģionu komiteju

Daudzlīmeņu pārvaldība un līdzdalība

Daudzlīmeņu pārvaldības stiprināšana, veicinot jauniešu līdzdalību politisku un citādu lēmumu pieņemšanas procesos vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī

Telpa un līdzdalība visiem

PT

2020. g. (1. pusgads)

(iesp.) Padomes secinājumi par darbu ar jaunatni lauku apvidos un par paaudžu solidaritātes veicināšanu

 

Atbalstīt lauku jaunatni

Iekļaujoša sabiedrība

HR

2020. g. (1. pusgads)

(iesp.) Padomes secinājumi par darba ar jaunatni veicināšanu, uzlabojot izpratni par jaunatnes jomu ar informācijas un resursu stiprināšanas palīdzību

 

Telpa un līdzdalība visiem

HR

2020. g. (1. pusgads)

(iesp.) ĢD sanāksmes temats Sociālās uzņēmējdarbības veicināšana jauniešu vidū

 

Kvalitatīva nodarbinātība visiem

Iekļaujoša sabiedrība

HR

DE, PT, SI triju prezidentvalstu komanda

2020. g. (2. pusgads)

Atjaunināt 2008. gada Padomes ieteikumu par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā

Pieņemšana Padomē

Stiprināt Eiropas jaunatnes programmu potenciālu sasniegt jauniešus un palīdzēt veidot kopienu

Telpa un līdzdalība visiem

ES savienošana ar jaunatni

Jaunatnes organizācijas un Eiropas programmas

DE, (COM)

2020. g. (2. pusgads)

Padomes rezolūcija “Darba kārtība darbam ar jaunatni” (formulējums atbilstīgi galīgajai ES jaunatnes stratēģijai)

Pieņemšana Padomē

Darbību un rezolūciju darba ar jaunatni jomā apkopošana/savienošana/konsolidēšana un sinerģiju apzināšana sadarbībā ar Eiropas Padomi

Jaunatnes organizācijas un Eiropas programmas

Telpa un līdzdalība visiem

DE

2020. gada decembris

Trešā Eiropas konference par darbu ar jaunatni

Eiropas Darba kārtības darbam ar jaunatni un Eiropas Padomes ieteikuma par darbu ar jaunatni īstenošanas procesa sākums

Jaunatnes organizācijas un Eiropas programmas

Telpa un līdzdalība visiem

DE

2020. g. (2. pusgads)

Padomes secinājumi par jauniešiem un demokrātiju

Pieņemšana Padomē

ES savienošana ar jaunatni

Telpa un līdzdalība visiem

DE

2020. g. (2. pusgads)

(iesp.) ĢD un valsts aģentūru vadītāju kopīga sanāksme par Erasmus+ / Jaunatne darbībā / Eiropas Solidaritātes korpusu

Diskusija par pienesumu, ko jaunās ES jaunatnes programmas, kuras sāksies 2021. gadā, sniegs ES jaunatnes politikas mērķu sasniegšanā

Jaunatnes organizācijas un Eiropas programmas

DE

2020. vai 2021. gads

(iesp.) Mācīšanās no līdzbiedriem saistībā ar digitālo darbu ar jaunatni

 

Telpa un līdzdalība visiem

Informācija un konstruktīvs dialogs

FI

2020.–2021. g.

Mācīšanās no līdzbiedriem saistībā ar valsts solidaritātes aktivitātēm

Mācīšanās no līdzbiedriem nolūkā apmainīties ar paraugprakses aktivitātēm

ES savienošana ar jaunatni

Jaunatnes organizācijas un Eiropas programmas

COM

2021. g. maijs

Starptautisks seminārs

Neformāla izglītība un ikdienējā mācīšanās kā instrumenti darbā ar jaunatni, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus

(iesp.) Prezidentvalsts secinājumi

Ilgtspējīga un zaļa Eiropa

Kvalitatīva mācīšanās

PT

2021. g. (1. pusgads)

(iesp.) Padomes secinājumi par tiesībās balstītas pieejas nodrošināšanu jaunatnes politikai

Pieņemšana Padomē

(ņemot vērā Padomes 2014. gada 12. decembra secinājumus par to, kā veicināt jauniešu iespējas izmantot savas tiesības nolūkā palielināt savu autonomiju un līdzdalību pilsoniskajā sabiedrībā)

Kvalitatīva nodarbinātība visiem

Telpa un līdzdalība visiem

PT

2021. g. (1. pusgads)

(iesp.) Padomes secinājumi par daudzlīmeņu pārvaldības stiprināšanu, veicinot jauniešu līdzdalību politisku un citādu lēmumu pieņemšanas procesos vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī

Pieņemšana Padomē

Saistībā ar Padomes rezolūcijas par to, kā sekmēt jaunus un efektīvus veidus visu jauniešu līdzdalībai Eiropas demokrātiskajā dzīvē, 10. gadadienu

Telpa un līdzdalība visiem

ES savienošana ar jaunatni

PT

2021. g.

Mācīšanās no līdzbiedriem saistībā ar novatoriskiem darba ar jaunatni finansēšanas veidiem

Labas prakses piemēru kompendijs

Telpa un līdzdalība visiem

COM

2021. g. (2. pusgads)

Padomes un Komisijas kopīgs ziņojums par ES jaunatnes stratēģijas īstenošanu

Ziņojums par 2019.–2021. gadā paveikto, īstenojot jaunatnes stratēģiju, tostarp trīsgadu darba plāns

 

SI, (COM)

2021. g. (2. pusgads)

Darba plāns 2022.–2024. gadam

 

 

SI

2021. g. (2. pusgads)

ES un jaunatnes dialogs, Padomes secinājumi

 

 

SI


Top