Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32018H1210(01)

Padomes Ieteikums (2018. gada 26. novembris) par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu

ST/14081/2018/INIT

OJ C 444, 10.12.2018, p. 1–8 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

10.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 444/1


PADOMES IETEIKUMS

(2018. gada 26. novembris)

par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu

(2018/C 444/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Mācību mobilitāte veicina zināšanas, prasmes, kompetences un pieredzi, tostarp personīgo un sociālo kompetenci un kultūras izpratni, kas ir būtiska aktīvai dalībai sabiedrībā un darba tirgū, kā arī Eiropas identitātes veidošanai.

(2)

Eiropas Komisija savā paziņojumā par Eiropas identitātes stiprināšanu ar izglītību un kultūru (1) ir izklāstījusi redzējumu par to, kā līdz 2025. gadam izveidot tādu Eiropas izglītības telpu, kurā robežas netraucēs mācīties, studēt un pētīt un kuru tostarp panāks, novēršot šķēršļus kvalifikācijas atzīšanai gan skolu, gan augstākās izglītības līmenī.

(3)

Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumos dalībvalstis, Padome un Komisija tika aicinātas, ievērojot savas kompetences, turpināt darbu ar mērķi “veicināt dalībvalstu sadarbību saistībā ar augstākās izglītības un vidējās izglītības diplomu savstarpēju atzīšanu” (2).

(4)

Eiropas Padomes un UNESCO izstrādātā 1997. gada Konvencija par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību (Lisabonas konvencija par kvalifikāciju atzīšanu), un tās papildu dokumenti nosaka tiesisko regulējumu augstākās izglītības un tādas vidējās izglītības kvalifikāciju atzīšanai, kas dod tiesības iegūt augstāko izglītību.

(5)

Eiropas augstākās izglītības telpas izglītības ministri 2012. gada Bukarestes komunikē apņēmās īstenot ilgtermiņa mērķi – panākt, lai salīdzināmi akadēmiskie grādi tiktu automātiski atzīti. Tika panākts progress, arī pateicoties darbam, ko veikusi Iniciatīvas grupa automātiskas atzīšanas jautājumos, tomēr mērķis vēl nav sasniegts.

(6)

Ministri, kas dalībvalstīs ir atbildīgi par profesionālo izglītību un mācībām, 2002. gadā apņēmās ievērot Kopenhāgenas procesu – ciešākas sadarbības procesu, kas veicina kvalifikāciju un kompetenču atzīšanu.

(7)

Kvalitātes nodrošināšanai ir jākļūst īpaši nozīmīgai pārredzamības uzlabošanā, tādējādi veicinot savstarpēju uzticēšanos. Tādēļ ir svarīgi balstīties uz darbu, kas jau ir paveikts saistībā ar standartiem un pamatnostādnēm kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā, Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācību un izmantojot atsauces uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai.

(8)

Lai sekmētu mācību rezultātu atzīšanu valstu tiesību aktos, tostarp saistībā ar mobilitāti, būtu jāturpina darbs, ar ko īsteno Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu un Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un mācību jomā.

(9)

Ar Padomes Ieteikumu (2017. gada 22. maijs) par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai (3) tiecas uzlabot kvalifikāciju pārredzamību, salīdzināmību un pārnesamību, tādējādi veicinot to atzīšanu.

(10)

Eiropas Parlaments 2012. gada 20. aprīļa rezolūcijā par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju aicina ES un dalībvalstis vairāk censties panākt efektīvāku atzīšanu un uzlabotu saskaņošanu arī attiecībā uz akadēmiskajām kvalifikācijām (4).

(11)

Saistībā ar arvien plašāko globalizāciju ir svarīgi, lai studenti visur Eiropā varētu pēc iespējas labāk izmantot visas mācību iespējas. Lai tas notiktu, kvalifikācijai, ko piešķīrusi vienas dalībvalsts kompetenta iestāde, mācību turpināšanas nolūkos vajadzētu būt derīgai jebkurā citā dalībvalstī. Tas attiecas arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir kādā dalībvalstī piešķirta kvalifikācija un kuri dodas uz citu dalībvalsti. Tomēr tas, ka šādas kvalifikācijas un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultāti netiek atzīti automātiski, kavē mobilitāti. Savienības mēroga pieeja automātiskai atzīšanai nodrošinās vajadzīgo skaidrību un saskaņotību, lai pārvarētu atlikušos šķēršļus.

(12)

Augstākās izglītības jomā atzīšanas procedūras bieži ir pārāk sarežģītas vai pārāk dārgas, un pārāk daudziem mobilajiem studentiem netiek pilnībā atzīti sekmīgi sasniegtie mācību rezultāti. Tomēr vairākas dalībvalstis ir uzņēmušās iniciatīvu panākt virzību uz automātisku savstarpējo atzīšanu, tostarp parakstot reģionālus nolīgumus. Šīs iniciatīvas varētu kalpot par paraugu Savienības mēroga sistēmas izveidei.

(13)

Vidējās izglītības un mācību līmenī personas, kas ir ieguvušas kvalifikāciju, kura nodrošina piekļuvi augstākajai izglītībai kādā no dalībvalstīm, bieži vien nav pārliecinātas par iespēju piekļūt augstākajai izglītībai citā dalībvalstī. Jo īpaši dažas dalībvalstis neatzīst kvalifikācijas, kas nodrošina piekļuvi augstākajai izglītībai un kas ir tādām personām, kuras vidējās izglītības kvalifikāciju ir ieguvušas citas dalībvalsts profesionālajā izglītībā un mācībās. Turklāt, lai gan īsāki mācību periodi ārvalstīs ne vienmēr rada problēmas ar atzīšanu, ievērojama problēma joprojām ir neskaidrība par periodiem no trim mēnešiem līdz vienam gadam.

(14)

Pakāpeniska pieeja palīdzēs dalībvalstīm radīt apstākļus, kuros būs iespējama automātiska savstarpējā atzīšana. Šī pieeja balstīsies uz instrumentiem, kas augstākajā izglītībā un profesionālajā izglītībā un mācībās jau ir ieviesti, tomēr uzlabos to izmantošanu un pakāpeniski paaugstinās prasību līmeni. Vispārējās vidējās izglītības un mācību jomā tiks sākta sadarbība ar mērķi panākt vajadzīgo uzticēšanās pakāpi starp atšķirīgajām dalībvalstu izglītības un mācību sistēmām. Ar šo ieteikumu tiek papildinātas dalībvalstu iniciatīvas, un saistības ir brīvprātīgas.

(15)

Šis ieteikums neskar profesionālo kvalifikāciju savstarpējas atzīšanas sistēmu un saskaņotās minimālās apmācības prasības vairākām profesijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (5) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/55/ES (6),

AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM

saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem, pieejamajiem resursiem un apstākļiem valstī, balstoties uz Lisabonas konvenciju par kvalifikāciju atzīšanu (7) un tās papildu dokumentiem un ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām:

Pamatprincips

1.

Līdz 2025. gadam ieviest pasākumus, kas ir nepieciešami, lai:

a)

panāktu automātisku savstarpējo atzīšanu (8) turpmākas mācīšanās nolūkā bez pienākuma izmantot atsevišķu atzīšanas procedūru, nosakot, ka:

i)

augstākās izglītības kvalifikācija, kas ir iegūta kādā no dalībvalstīm, tiek automātiski atzīta citās dalībvalstīs (9) tādā pašā līmenī turpmāku studiju nolūkiem, neskarot augstākās izglītības iestādes vai kompetentās iestādes tiesības noteikt īpašus uzņemšanas kritērijus konkrētām programmām vai pārbaudīt dokumentu autentiskumu;

ii)

ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultāti augstākajā izglītībā, kuri gūti kādā no dalībvalstīm, tiek automātiski un pilnībā atzīti citās dalībvalstīs, kā tas iepriekš ir pieņemts mācību līgumā un kā tas ir apstiprināts sekmju izrakstā saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu;

b)

panāktu ievērojamu virzību uz automātisku savstarpējo atzīšanu turpmākas mācīšanās nolūkā, nosakot, ka:

i)

tāda vidējās izglītības un mācību kvalifikācija, kas nodrošina piekļuvi augstākajai izglītībai tajā dalībvalstī, kurā tā tika piešķirta, tiek atzīta citās dalībvalstīs tikai nolūkā dot piekļuvi augstākajai izglītībai, neskarot augstākās izglītības iestādes vai kompetentās iestādes tiesības noteikt īpašus uzņemšanas kritērijus konkrētām programmām vai pārbaudīt dokumentu autentiskumu;

ii)

rezultāti, kuri gūti ārvalstīs pavadītā mācību periodā, kas nepārsniedz vienu gadu, un kuri ir iegūti vidējās izglītības un mācību laikā kādā citā dalībvalstī, tiek pilnībā atzīti jebkurā citā dalībvalstī, izglītojamajam neprasot atkārtot programmas gadu vai vēlreiz iegūt mācību rezultātus izcelsmes valstī, ar noteikumu, ka mācību rezultāti kopumā atbilst valsts izglītības programmai izcelsmes valstī.

Augstākā izglītība

2.

Atzīstot to, cik svarīgi ir veicināt pārredzamību un veidot savstarpēju uzticēšanos augstākās izglītības sistēmām ar mērķi panākt automātisku savstarpējo atzīšanu turpmākas mācīšanās nolūkā, vienoties par šādu nosacījumu izpildi, saskaņā ar kuriem:

a)

nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras vai sistēmas ir pielīdzinātas Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai ar atsaucēm, kas ir pārskatītas un attiecīgā gadījumā atjauninātas, un ir veikušas pašsertifikāciju saistībā ar Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūru;

b)

augstākās izglītības sistēma ir organizēta saskaņā ar Boloņas procesa struktūrām un principiem, kas aptver trīs ciklu sistēmu un, ja tas attiecas uz dalībvalsti, – īsu ciklu, kā definēts Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūrā; un

c)

ārēju kvalitātes nodrošināšanu veic neatkarīgas kvalitātes nodrošināšanas aģentūras, kas ir reģistrētas vai pieteikušās reģistrācijai Eiropas kvalitātes nodrošināšanas reģistrā un kas tādējādi darbojas, ievērojot gan standartus un pamatnostādnes attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu Eiropas augstākās izglītības telpā, gan Eiropas pieeju kopīgu programmu kvalitātes nodrošināšanai.

3.

Sadarbībā ar Nacionālajiem akadēmiskās atzīšanas informācijas centriem, augstākās izglītības iestādēm, kvalitātes nodrošināšanas aģentūrām un citām galvenajām ieinteresētajām personām izstrādāt valsts norādījumus, kas augstākās izglītības iestādēm palīdzētu saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu izveidot un efektīvi īstenot turpmāk minētos pārredzamības instrumentus, vienlaikus nodrošinot saskaņotību un administratīvā sloga samazināšanu augstākās izglītības iestādēm un izglītojamajiem. Tie būtu:

a)

atjaunināts kursu katalogs ar aprakstiem par augstākās izglītības studiju programmām un atsevišķām izglītības vienībām un ar grādu sadales tabulām;

b)

diplomu pielikumi, kas visiem absolventiem tiek izsniegti automātiski un bez maksas, plaši izmantotā valodā un, ja iespējams, digitālā formātā; un

c)

pārredzami atzīšanas kritēriji, kas tiek piemēroti visās augstākajās izglītības iestādēs.

4.

Sadarbībā ar Nacionālajiem akadēmiskās atzīšanas informācijas centriem nodrošināt ekspertu atbalstu un mācības augstākās izglītības iestādēm, lai īstenotu šādus valsts norādījumus, un uzraudzīt to īstenošanu.

Vidējā izglītība un mācības

5.

Lai būtiski pavirzītos uz priekšu automātiskā savstarpējā vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju atzīšanā tikai turpmāku mācību nolūkā, sekmēt pārredzamību un veidot savstarpēju uzticēšanos vidējās izglītības un mācību sistēmai šādā veidā:

a)

nodrošināt, lai valstu kvalifikācijas ietvarstruktūras vai sistēmas būtu pielīdzinātas Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, un lai šī pielīdzināšana vajadzības gadījumā būtu pārskatīta un atjaunota;

b)

veikt informācijas apmaiņu un veicināt savstarpēju mācīšanos par skolu izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, vienlaikus pilnībā ievērojot atšķirīgās valstu pieejas kvalitātes nodrošināšanā; un

c)

pilnveidot kvalitātes nodrošināšanas instrumentus profesionālajā izglītībā un mācībās saskaņā ar Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācībām un tās turpmākās norises.

6.

Atvieglot mobilitāti un vidējās izglītības un mācību laikā ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu atzīšanu šādā veidā:

a)

atbalstīt vidējās izglītības un mācību iestādes saistībā ar atzīšanas vispārējiem principiem un instrumentiem, piemēram, ar valsts norādījumu vai mācību palīdzību;

b)

sekmēt tādu pārredzamu kritēriju un instrumentu izmantošanu kā, piemēram, uz mācību rezultātiem balstīti mācību līgumi starp sūtītāju iestādi un uzņēmēju iestādi. Profesionālajā izglītībā un mācībās paplašināt Savienības instrumentu izmantošanu (10); un

c)

ieguvumus, ko dod mobilitāte, popularizēt vidējās izglītības un mācību iestādēs un izglītojamo un viņu ģimeņu vidū.

Nacionālie akadēmiskās atzīšanas informācijas centri

7.

Attīstīt nacionālo akadēmiskās atzīšanas informācijas centru un apliecinājuma dokumentu vērtētāju spējas un pastiprināt to nozīmi, īpaši attiecībā uz informācijas izplatīšanu, tiešsaistes rīku izmantošanu efektivitātes, pārredzamības un saskaņotības uzlabošanā, un tiekties uz mērķi – to pakalpojumu lietotājiem samazināt administratīvo un finansiālo slogu.

Pārejas iespējas un mobilitāte

8.

Pētīt paraugpraksi attiecībā uz iepriekšēju mācību atzīšanu un caurlaidīgumu starp izglītības un mācību nozarēm, īpaši profesionālajā izglītībā un mācībās un augstākajā izglītībā.

Faktu bāze

9.

Šā ieteikuma nolūkiem uzlabot faktu bāzi, vācot un izplatot datus par atzīšanas gadījumu apmēru un veidu.

Ziņošana un izvērtējums

10.

Trīs gados pēc šā ieteikuma pieņemšanas un pēc tam regulāri, izmantojot esošās sistēmas un rīkus, ziņot par pieredzi, paraugpraksi, tostarp reģionāliem līgumiem, un progresu, kas gūts, lai kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātiem panāktu automātisku savstarpēju atzīšanu.

AR ŠO ATZINĪGI VĒRTĒ KOMISIJAS NODOMU:

11.

Sniegt dalībvalstīm mērķtiecīgu atbalstu, tostarp iespēju savstarpēji mācīties, analizēt šķēršļus, kas pieredzēti pašreizējā kvalifikāciju atzīšanas praksē, apmainīties ar paraugprakses piemēriem un sekmēt sadarbību starp dalībvalstīm un ar ieinteresētajām personām, atzīšanas iestādēm un starptautiskām organizācijām, īpaši ar Eiropas Padomi un Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju. Šīs sadarbības mērķis ir nodrošināt, lai Savienībā pilnībā tiktu īstenoti Boloņas procesa instrumenti augstākajai izglītībai, Lisabonas konvencija par kvalifikāciju atzīšanu un tās papildu dokumenti, kā arī Kopenhāgenas procesa instrumenti profesionālajai izglītībai un mācībām.

12.

Vispārējās vidējās izglītības jomā kopā ar dalībvalstīm sākt Savienības līmeņa sadarbības procesu saskaņā ar stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā ET 2020 vai jebkādu tās turpinājuma sistēmu, lai starp dalībvalstīm sāktu ciešāku sadarbību un paņēmienu apmaiņu vidējās izglītības līmenī nolūkā sasniegt šā ieteikuma mērķus – veicināt pārredzamību un veidot savstarpēju uzticēšanos skolu izglītības sistēmām visur Savienībā.

13.

Sadarbībā ar dalībvalstīm izveidot ērti lietojamu Savienības līmeņa tiešsaistes informācijas dienestu attiecībā uz tām vidējās izglītības un mācību kvalifikācijām, kuras nodrošina piekļuvi augstākajai izglītībai katrā dalībvalstī, šim nolūkam tālāk pilnveidojot jau pastāvošās tiešsaistes platformas.

14.

Izpētīt ES pārredzamības instrumentu (11) sinerģijas un pēc vajadzības tās tālāk pilnveidot, lai uzlabotu sadarbību un mobilitāti starp izglītības un mācību nozarēm.

15.

Sadarbībā ar dalībvalstīm izpētīt, kāds potenciāls automātiskas savstarpējās atzīšanas veicināšanai ir jaunām tehnoloģijām, piemēram, blokķēdes tehnoloģijai.

16.

Sadarbībā ar dalībvalstīm un nacionālajiem akadēmiskās atzīšanas informācijas centriem izpētīt, kā paplašināt to nozīmi tā, lai tie aptvertu citas izglītības un mācību nozares, un kā tos šādā paplašināšanā atbalstīt.

17.

Atbalstīt valstu vai Eiropas finansējuma avotu, piemēram, Erasmus+ un Eiropas strukturālo un investīciju fondu, izmantošanu pēc vajadzības un saskaņā ar to finansiālajām spējām, juridisko pamatu, lēmumu pieņemšanas procedūrām un prioritātēm, kas noteiktas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, neskarot sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Stiprināt mobilitāti vidējā izglītībā un mācībās programmas Erasmus+ un tās turpinājuma programmas ietvaros.

18.

Četru gadu laikā, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, ziņot Padomei par pasākumiem pēc šā ieteikuma, šim nolūkam izmantojot esošās sistēmas un rīkus.

Briselē, 2018. gada 26. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. BOGNER-STRAUSS


(1)  COM(2017) 673 final

(2)  EUCO 19/1/17 REV 1.

(3)  OV C 189, 15.6.2017., 15. lpp.

(4)  P7_TA(2012)0139.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/55/ES (2013. gada 20. novembris), ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regulu”) (OV L 354, 28.12.2013., 132. lpp.).

(7)  Lisabonas konvencija par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību.

(8)  Kā definēts pielikumā.

(9)  Kā tas ir definēts Lisabonas konvencijā par kvalifikāciju atzīšanu un attiecībā uz Boloņas procesu nesen ir apstiprināts Parīzes 2018. gada 25. maija komunikē.

(10)  Piemēram, to, kuri ir darīti pieejami Europass tiešsaistes platformā, un saprašanās memorandu un mācību nolīgumu, kas ietilpst Eiropas kredītpunktu sistēmā profesionālās izglītības un mācību jomā.

(11)  Piemēram, diploma pielikums, kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikums, Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma, Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un mācību jomā, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra un tie instrumenti, kas ir darīti pieejami Europass tiešsaistes platformā.


PIELIKUMS

GLOSĀRIJS

Automātiska savstarpējā kvalifikācijas atzīšana ir tiesības, kas personai, kura kādā dalībvalstī ir ieguvusi noteikta līmeņa kvalifikāciju, dod iespēju iestāties nākamā līmeņa augstākās izglītības programmā jebkurā citā dalībvalstī bez nepieciešamības veikt jebkādu atsevišķu atzīšanas procedūru. Tas neskar augstākās izglītības iestādes vai kompetento iestāžu tiesības noteikt īpašus izvērtēšanas un uzņemšanas kritērijus kādai konkrētai programmai. Tas neskar tiesības vidējā izglītības un mācību kvalifikācijas gadījumā pārbaudīt, vai kvalifikācija ir autentiska, vai tā patiešām nodrošina piekļuvi augstākajai izglītībai kvalifikācijas piešķīrējā dalībvalstī un vai – pietiekami pamatotos gadījumos – piešķirtā kvalifikācija atbilst prasībām, kas noteiktas piekļuvei kādai konkrētai augstākās izglītības programmai uzņemošajā dalībvalstī.

Automātiska savstarpējā ārvalstīs pavadīta mācību perioda rezultātu atzīšana: augstākās izglītības līmenī – tiesības, ka tiek atzīti ārvalstīs pavadītu mācību periodu mācību rezultāti, kuri gūti, kā tas iepriekš ir pieņemts mācību līgumā un kā tas ir apstiprināts sekmju izrakstā saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS). Konkrētāk, tas nozīmē piemērot noteikumu, kas ir izklāstīts 2015. gada ECTS lietotāja pamācībā, kur ir minēts, ka: “[v]isi kredītpunkti, kas iegūti ārvalstīs pavadītu studiju periodā vai virtuālās mobilitātes laikā, – kā tas ir pieņemts mācību līgumā un kā tas ir apstiprināts sekmju izrakstā, – būtu nekavējoties jāpārnes un jāieskaita studenta pakāpē, neprasot no studenta nekādu papildu darbu vai viņa novērtējumu.”Vidējās izglītības līmenī – tiesības, ka izcelsmes valstī tiek atzīti citās dalībvalstīs pavadītu mācību periodu mācību rezultāti, ar noteikumu, ka mācību rezultāti kopumā atbilst valsts izglītības programmai izcelsmes valstī. Tas neskar izglītības un mācību iestādes tiesības noteikt īpašas prasības pirms mācību mobilitātes sākšanas vai pārliecināties, ka minētās prasības ir izpildītas, studentam atgriežoties pēc mācību mobilitātes perioda.

Blokķēde ir veids, kā kādā kopienā var ierakstīt informāciju un to kopīgot. Katrs kopienas loceklis patur savu informācijas eksemplāru. Ieraksti ir pastāvīgi, pārredzami un meklējami. Katrs atjauninājums ir jauns “bloks”, kas tiek pievienots “ķēdes” galā.

Kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikums ir dokuments, ko pievieno kompetento iestāžu vai struktūru izdotam profesionālo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošam dokumentam, lai trešās personas, jo īpaši citā valstī, varētu vieglāk saprast kvalifikācijas ieguvēja mācību rezultātus, kā arī iegūtās izglītības un iegūto prasmju veidu, līmeni, kontekstu, saturu un statusu.

Kursu katalogs ir aprakstīts ECTS lietotāja rokasgrāmatā (2015), proti, ka “[k]ursu katalogā ir iekļauta detalizēta, ērti izmantojama un atjaunināta informācija par iestādes mācību vidi (vispārīga informācija par iestādi, tās resursiem un pakalpojumiem, kā arī akadēmiska informācija par tās programmām un atsevišķiem izglītības komponentiem), kam ir jābūt pieejamai studentiem pirms iestāšanās un visā studiju laikā, lai palīdzētu izdarīt pareizās izvēles un pēc iespējas efektīvāk izmantot savu laiku. Lai visas ieinteresētās personas varētu viegli piekļūt kursu katalogam, tas būtu jāpublicē iestādes tīmekļa vietnē, norādot kursa/mācību priekšmeta nosaukumus valsts valodā (vai, attiecīgā gadījumā, reģionālā valodā) un angļu valodā. Iestāde var brīvi noteikt kataloga formātu un informācijas sniegšanas secību. Tam jābūt publicētam pietiekami savlaicīgi, lai topošie studenti varētu izdarīt izvēli”.

Kompetentā iestāde ir persona vai organizācija, kam ir juridiski deleģētas vai piešķirtas pilnvaras, tiesībspēja vai vara veikt paredzētās funkcijas.

Apliecinājuma dokumentu vērtētājs ir persona, kas izvērtē kvalifikācijas vai pieņem lēmumus par to atzīšanu.

Diploma pielikums ir dokuments, ko pievieno kompetento iestāžu vai struktūru izdotam augstākās izglītības diplomam, lai trešās personas, jo īpaši citā valstī, varētu vieglāk saprast mācību rezultātus, kurus sasniedzis kvalifikācijas ieguvējs, kā arī iegūtās izglītības un iegūto prasmju veidu, līmeni, kontekstu, saturu un statusu.

Eiropas pieeja kopīgu programmu kvalitātes nodrošināšanai ir pieeja, ko 2015. gadā apstiprināja Eiropas augstākās izglītības telpas izglītības ministri; tās mērķis ir uzlabot apvienoto programmu kvalitātes nodrošināšanu, nosakot standartus un likvidējot šķēršļus šo programmu atzīšanai.

Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) ir tehnisks pamats, lai pārnestu, atzītu un vajadzības gadījumā uzkrātu indivīdu mācību rezultātus kvalifikācijas ieguves nolūkā. Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā balstās uz kvalifikāciju aprakstu, kas izteikts mācību rezultātu vienībās, pārneses, atzīšanas un uzkrāšanas procesiem un vairākiem papildu dokumentiem, piemēram, saprašanās memorandiem un mācību līgumiem.

Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma (ECTS) ir aprakstīta ECTS lietotāja rokasgrāmatā (2015) kā “[u]z izglītojamo vērsta sistēma kredītpunktu uzkrāšanai un pārnesei, kura balstīta uz mācību, mācīšanas un izvērtēšanas procesu pārredzamības principu. Tās mērķis ir atvieglot studiju programmu plānošanu, īstenošanu un izvērtēšanu, kā arī atvieglot studentu mobilitāti, atzīstot mācību sekmes un kvalifikācijas un mācību periodus”.

Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EAITKI) ir vispārēja kvalifikāciju ietvarstruktūra 48 valstu plašā Eiropas augstākās izglītības telpā. Tā aptver četrus ciklus (īso ciklu, bakalaura studijas, maģistrantūru, doktorantūru), tostarp valstu kontekstā – starpkvalifikācijas, vispārējus raksturlielumus katram ciklam, kuru pamatā ir mācību rezultāti un prasmes, kā arī kredītpunktu diapazonu pirmajā un otrajā ciklā.

Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs (EQAR) ir kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistrs, kurā ir uzskaitītas tās aģentūras, kas ir pierādījušas vispārēju atbilstību kopējiem kvalitātes nodrošināšanas principiem Eiropā. Šie principi ir izklāstīti standartos un pamatnostādnēs kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā (ESG).

Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET) ir prakses kopiena, kas apvieno dalībvalstis, sociālos partnerus un Eiropas Komisiju, lai pilnveidotu un uzlabotu kvalitātes nodrošināšanu profesionālajā izglītībā un mācībās.

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI) ir interpretācijas rīks, kas palīdz saziņā un palīdz salīdzināt kvalifikācijas sistēmas Eiropā. Tās astoņi kopējie Eiropas standarta līmeņi ir aprakstīti kā mācību rezultāti: zināšanas, prasmes un atbildība un autonomija. Tas ļauj visas valstu kvalifikācijas sistēmas, valstu kvalifikācijas ietvarstruktūras un kvalifikācijas Eiropā pieskaņot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem. Izglītojamie, absolventi, pakalpojumu sniedzēji un darba devēji var izmantot šos līmeņus, lai izprastu un salīdzinātu dažādās valstīs un dažādu izglītības un mācību sistēmu piešķirtās kvalifikācijas.

Mācību līgums: augstākajā izglītībā tas ECTS lietotāja rokasgrāmatā (2015) ir definēts kā “[o]ficiāls triju mobilitātē iesaistīto pušu – studenta, nosūtošās iestādes un uzņēmējas iestādes vai organizācijas/uzņēmuma – līgums, kas atvieglo kredītpunktu mobilitātes un to atzīšanas organizēšanu. Līgums trim pusēm ir jāparaksta pirms mobilitātes perioda sākuma, un tā nolūks ir sniegt studentam apstiprinājumu, ka viņa mobilitātes perioda laikā sekmīgi iegūtie kredītpunkti tiks atzīti”. Vidējā izglītībā un mācībās tas ir triju mobilitātē iesaistīto pušu – skolēna/praktikanta, viņa ģimenes, nosūtošās iestādes un uzņēmējas iestādes vai organizācijas/uzņēmuma – līgums, kas atvieglo mācību perioda un tā atzīšanas organizēšanu. Visas trīs puses, kas paraksta mācību līgumu, apņemas ievērot visus noteikumus, par ko ir vienojušās, tādējādi nodrošinot, lai skolēnam/praktikantam mācību periods vai mācību rezultāti tiktu atzīti bez jebkādām papildu prasībām.

Mācību rezultāti ir atzinumi par to, ko izglītojamais zina, izprot un spēj darīt pēc mācību procesa pabeigšanas, un tie ir definēti kā zināšanas, prasmes un kompetences.

Nacionālā kvalifikāciju ietvarstruktūra ir instruments kvalifikāciju klasificēšanai pēc tādu kritēriju kopuma, kuriem atbilst konkrēti ar mācīšanos sasniegti līmeņi, un tā mērķis ir integrēt un koordinēt nacionālās kvalifikāciju apakšsistēmas, uzlabot to pārredzamību, pieejamību, kvalifikāciju gradāciju un kvalitāti saistībā ar darba tirgu un pilsonisko sabiedrību.

Augstākās izglītības iestāde ir jebkāda veida augstākās izglītības iestāde, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi piedāvā iegūt atzītu grādu vai citu atzītu augstskolas līmeņa kvalifikāciju neatkarīgi no tā, kā šo iestādi sauc, kā arī jebkāda veida augstākās izglītības iestāde, ko valsts iestādes ir atzinušas par tādu, kas ietilpst attiecīgās valsts augstākās izglītības sistēmā.

Kvalifikācija ir oficiāls novērtēšanas un validēšanas procesa rezultāts, ko iegūst, kad kompetenta iestāde vai struktūra konstatē, ka indivīds ir sasniedzis mācību rezultātus, kas atbilst konkrētiem standartiem.

Iepriekšēju mācību atzīšana ir to mācību rezultātu atzīšana, kuri ir iegūti vai nu formālajā izglītībā, vai ar neformālo, vai ikdienējo mācīšanos, pirms tikusi prasīta validēšana (1).

Standarti un pamatnostādnes kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā (ESG) ir Boloņas procesa ietvaros izstrādāts standartu un pamatnostādņu kopums, kas ir paredzēts ārējās un iekšējās kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā. Tajos ir sniegti norādījumi par jomām, kam ir izšķirīga nozīme veiksmīgai kvalitātes nodrošināšanai un augstākās izglītības mācību videi. Standarti un pamatnostādnes kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā būtu jāaplūko plašāk, aptverot kvalifikāciju ietvarstruktūras, Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu un diploma pielikumu, kuri visi palīdz panākt pārredzamību un savstarpēju uzticēšanos Eiropas augstākās izglītības telpā.

Sekmju izraksts ECTS lietotāja rokasgrāmatā (2015) ir definēts kā “[a]tjaunināts izraksts par studentu sekmēm studijās: viņu izvēlētie izglītības komponenti, iegūto Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas punktu skaits un piešķirtie grādi. Tas ir svarīgs dokuments ierakstiem par progresu un mācību sekmju atzīšanai, tostarp studenta mobilitātes nolūkā. Lielākā daļa iestāžu sekmju izrakstu iegūst no savām datubāzēm”.


(1)  Padomes Ieteikums (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).


Top