Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018XG1207(02)

Padomes secinājumi par darba ar jaunatni nozīmi migrācijas un bēgļu lietu kontekstā

ST/14837/2018/INIT

OJ C 441, 7.12.2018, p. 5–10 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

7.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 441/5


Padomes secinājumi par darba ar jaunatni nozīmi migrācijas un bēgļu lietu kontekstā

(2018/C 441/03)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

ŅEM VĒRĀ:

1.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. panta 2. punktu (1), kurā ir teikts, ka Savienības rīcības mērķis ir “sekmēt jauniešu dalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē”;

2.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 79. panta 4. un 5. punktu (2), kuros ir teikts, ka Eiropas Parlaments un Padome var noteikt pasākumus, ar kuriem veicina un atbalsta rīcību, kuras mērķis ir veicināt trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, izņemot jebkādu dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu. Netiek ietekmētas dalībvalstu tiesības noteikt uzņemšanas apjomu trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri to teritorijā ierodas no trešām valstīm darba meklējumos;

3.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (3), jo īpaši principus, kas atzīti cita starpā 21. pantā (diskriminācijas aizliegums), 23. pantā (vīriešu un sieviešu līdztiesība) un 24. pants (bērnu tiesības);

4.

atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (4) un pašreizējo darba plānu jaunatnes jomā 2016.–2018. gadam (5);

5.

Eiropadomes apstiprināto Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020”, kurā atzīts, ka “darbam ar jaunatni ir nozīme neformālās izglītības iespēju nodrošinājumā visiem jauniešiem” (6);

6.

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūciju par darbu ar jaunatni (7), kurā aicināts dažādos līmeņos panākt labāku izpratni par darbu ar jaunatni un palielināt tā nozīmi, īpaši attiecībā uz tā veicināšanu, atbalstu un attīstību;

7.

Deklarāciju par pilsoniskuma un kopēju brīvības, iecietības un nediskriminācijas vērtību sekmēšanu ar izglītības palīdzību (Parīzes 2015. gada deklarācija) (8);

8.

Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu CM/Rec (2016)7 par jauniešu iespējām izmantot savas tiesības (9);

9.

Eiropas Komisijas paziņojumu par rīcības plānu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai (10);

10.

Eiropas Komisijas paziņojumu par bērnu migrantu aizsardzību (11) un Padomes secinājumus par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību (12), kuros ir uzsvērts, ka jāaizsargā visi bērni neatkarīgi no viņu statusa un prioritāte vienmēr jāpiešķir bērna interesēm, tostarp nepavadītu bērnu un no savām ģimenēm nošķirtu bērnu interesēm, pilnībā ievērojot ANO Konvenciju par bērna tiesībām un tās fakultatīvo protokolu;

11.

ES ekspertu grupas “Darbs ar jaunatni saistībā ar bēgļiem un gados jauniem trešo valstu valstspiederīgajiem” sniegtos politikas ieteikumus;

ATZĪST, KA:

1.

darbs ar jaunatni ir plašs termins, kurā ietvertas dažādas sociālas, ar kultūru, izglītību vai politiku saistītas darbības, kuras veic jaunieši, ar jauniešiem vai kuras tiem paredzētas. Šādas darbības ietver arī sportu un pakalpojumus jauniešiem. Darbs ar jaunatni saistīts ar ārpusskolas izglītību, kā arī ar konkrētiem brīvā laika pasākumiem, kurus vada profesionāli vai brīvprātīgi jaunatnes darbinieki (13), kā arī jaunatnes vadītāji, un tā pamatā ir neformāla mācīšanās un brīvprātīga līdzdalība (14). Darbs ar jaunatni būtībā ir sociālā prakse, strādāšana ar jauniešiem un sabiedrībām, kurās tie dzīvo, ar to sekmējot jauniešu aktīvu līdzdalību un iekļaušanu viņu kopienās un lēmumu pieņemšanā (15);

2.

darbs ar jaunatni pamatā ir vērsts uz jauniešiem, kas ir visu saistīto politikas jomu, metožu un pasākumu centrā. Jaunieši, tostarp gados jauni bēgļi un citi trešo valstu valstspiederīgie (16), tiek atzīti par kompetentiem indivīdiem, kam piemīt spējas un stiprās puses un kas spēj veidot savu nākotni;

3.

darba ar jaunatni realitāte un prakse atšķiras atkarībā no vietējā, reģionālā un valsts konteksta. Visi ierosinātās sadarbības veidi ir paredzēti, lai atbalstītu šo daudzveidīgo ainu, un to mērķis nav saskaņošanas ceļā to ierobežot;

4.

starp vadošiem principiem jāmin tas, cik svarīgi ir veicināt Eiropas vērtības, dzimumu līdztiesību un vērsties pret visiem diskriminācijas veidiem, ievērot tiesības un principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ņemt vērā dažādu faktoru izraisītas iespējamas atšķirības jauniešu dzīves apstākļos, vajadzībās, tieksmēs, interesēs un attieksmē un atzīt, ka visi jaunieši veido sabiedrības bagātību (17). Darba ar jaunatni spējai atsaukties konkrētām personām ir īpaša nozīme to jauniešu spēju un stipro pušu atzīšanā, kuriem ir mazāk iespēju;

5.

īpaša uzmanība būtu jāpievērš gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir pakļauti multiplas marginalizācijas riskam savas migrantu izcelsmes dēļ apvienojumā ar citiem iespējamiem diskriminācijas iemesliem, piemēram, viņu etnisko izcelsmi, dzimumu, seksuālo orientāciju, invaliditāti, reliģiju, ticību vai politiskajiem uzskatiem;

6.

darbs ar jaunatni ir vērsts uz to, lai panāktu, ka pusaudžu pieaugšanai ir pozitīva ievirze (18). Jaunieši, tostarp gados jauni bēgļi un citi trešo valstu valstspiederīgie, ir tie, kas piedzīvo šo pārejas posmu. Darbs ar jaunatni ir vērsts uz to, lai visus jauniešus iekļautu sabiedrībā, vienlaikus piedāvājot līdzekļus un iespējas, lai viņi varētu ietekmēt sabiedrību kā aktīvi pilsoņi. Šis darba ar jaunatni iekļaujošais raksturs būtu jāizmanto, lai atbalstītu gados jaunu bēgļu un trešo valstu valstspiederīgo iekļaušanu jaunajā uzņemošajā sabiedrībā, vienlaikus cieņpilni apzinoties, ka viņu iekļaušanas process sākas no cita punkta nekā tas ir vietējo jauniešu gadījumā;

7.

darbs ar jaunatni tiek raksturots arī kā izglītības partnerība starp jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem (19). Šī mācīšanās notiek neformālā un ikdienējā vidē. Jaunatnes darbinieki cenšas paplašināt savos pasākumos iesaistīto jauniešu redzesloku, sekmēt līdzdalību un aicināt jauniešus sniegt sociālo ieguldījumu, jo īpaši piedāvājot iespējas kļūt aktīviem, mudinot jauniešus būt kritiskiem un radošiem, reaģējot uz piedzīvoto un uz apkārtējo pasauli (20). Sniedzot šo atbalstu gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, darbs ar jaunatni, izmantojot starpkultūru mācīšanās pieeju, sniedz mērķgrupai ieskatu uzņemošās sabiedrības kultūras jēdzienos un vērtībās – un otrādi;

8.

līdzdalība darba ar jaunatni pasākumos un projektos un to veidošana nostiprina visu iesaistīto aktoru – jauniešu, tostarp gados jaunu bēgļu un citu trešo valstu valstspiederīgo, kā arī jaunatnes darbinieku –prasmes, iemaņas un spējas. Jaunieši izvēlas iesaistīties darba ar jaunatni pasākumos jo vairāk tāpēc, ka vēlas atpūsties, satikt draugus, veidot jaunas attiecības, labi pavadīt laiku un rast atbalstu (21). Tādējādi darba ar jaunatni vietās jānodrošina cieņa un izklaides un jārada labvēlīga, dalībai atvērta, dzimumu ziņā līdzsvarota un demokrātiski strukturēta vide, kurā reāli var izjust cieņu pret citiem un dažādības, cilvēktiesību un demokrātisko vērtību ievērošanu. Šādās drošās un nediskriminējošās vidēs, kurās nav vajadzīga reģistrācija vai finanšu iemaksa, kurās individuālās atšķirības tiek respektētas, koncentrējoties uz jauniešu pašpaļāvības atbalstīšanu un stiprināšanu, jauniešiem vajadzētu spēt attīstīt savus uzskatus un pārbaudīt tos, pieļaut kļūdas un mācīties no tām un no saviem līdzbiedriem;

9.

iespēja piedalīties daudzveidīgā sociālajā tīklā, pateicoties šim autonomas un brīvprātīgas līdzdalības piedāvājumam, var būt izšķirošs faktors aktīvai līdzdalībai sabiedrībā. Darba ar jaunatni pasākumi tiek izraudzīti, pamatojoties uz jauniešu dzīves realitāti un vajadzībām, un tie balstās uz cieņā un uzticībā sakņotām jauniešu un jaunatnes darbinieku attiecībām. Šo attiecību sākumu un beigas nedrīkstētu noteikt kāds ārējs faktors, bet tam būtu jānotiek vienīgi pēc pašu jauniešu, tostarp gados jaunu bēgļu un citu trešo valstu valstspiederīgo, iniciatīvas;

10.

darba ar jaunatni metodes sniedz jaunatnes darbiniekiem un jauniešiem, tostarp gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, prasmes vākt objektīvu informāciju un dod viņiem iespējas nostiprināt pašizvērtēšanas spēju, starpkultūru izpratni, kritisku domāšanu un noturību;

11.

darbs ar jaunatni palīdz attīstīt kompetences konfliktu novēršanas jomā;

12.

darbs ar jaunatni piedāvā veidus pilsoniskai iesaistei un politiskai līdzdalībai, sniedzot informāciju par lēmumu pieņemšanas procesiem un piekļuvi politiski atbildīgiem aktoriem, kā arī ar aktīvu iesaisti darba ar jaunatni pasākumos pielietojot demokrātiskas struktūras. Šī brīvprātīgā līdzdalība cieņpilnā un neformālā gaisotnē var sniegt gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem pozitīvu identitātes un piederības apziņu un radīt iespējas dot ieguldījumu sabiedrības pozitīvās pārmaiņās;

13.

lai sniegtu atbalstu jauniešiem un paplašinātu viņu pasākumu loku, jaunatnes darbiniekiem būtu cieši jāsadarbojas ar citiem aktoriem un ieinteresētajām personām vietējā līmenī. Veicot informācijas apmaiņu, tīklu veidošanu un sadarbību, darbs ar jaunatni var pavērt jauniešiem individuālu piekļuvi citām jomām, piemēram, formālai izglītībai, darba tirgum, mājoklim vai veselības aprūpei. Jaunatnes darbā ar gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem ir īpaši svarīgi rosināt jauniešus izmantot šo saikni ar citām jomām;

UZSVER, KA DARBĀ AR JAUNATNI VAJADZĪGAS:

A.   zināšanas un apmācība

jaunatnes darbiniekiem ir vajadzīgas īpašas zināšanas, prasmes un kompetences, lai iesaistītos ilgtermiņa attiecībās ar jauniešiem, tostarp gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, visos procesa posmos; īpašas zināšanas ir vajadzīgas arī, darbojoties ar nepavadītiem nepilngadīgajiem; zināšanas, metodes un apmācība jābalsta uz starpkultūru izpratni un atspoguļojumu, un tās ir pastāvīgi jāizvērtē un jāatjaunina atbilstoši mainīgajām vajadzībām un priekšstatiem;

B.   stabils satvars un vietas

stabils tiesību satvars, ilgtspējīga vieta un līdzekļi atbilstoši darba ar jaunatni vietējiem, reģionāliem un valsts kvalitātes standartiem; tas ietver drošas vietas un iespējas gados jaunu bēgļu un citu trešo valstu valstspiederīgo līdzdalībai iekļaujošos darba ar jaunatni pasākumos;

C.   politikas

politikas, ar kurām dot iespējas un atbalstīt jauniešu, tostarp gados jaunu bēgļu un citu trešo valstu valstspiederīgo autonomiju un viņu aktīvu demokrātisku līdzdalību politiku veidošanā;

D.   tīklu veidošana un pētniecība

būtiski ir dažādi tēmorientēti, pārnozaru kontakti un apmaiņa starp jaunatnes darbiniekiem un jaunatnes jautājumos ieinteresētajām personām – gan aci pret aci, gan tiešsaistē. Lai pastāvīgi uzlabotu metodes un ar tām saistītās politikas, ir vajadzīga objektīva kvalitatīva informācija par mērķgrupu vajadzībām un jaunākajām norisēm politikas jomā;

AICINA DALĪBVALSTIS, IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTI UN ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ IEKĻAUJOT REĢIONĀLO UN VIETĒJO LĪMENI:

A.   uzlabot “zināšanas un apmācību”,

1.

sekmējot labas prakses piemēru apzināšanu un izplatīšanu, kas izriet no dažādiem sektoriem, kuri nodarbojas ar gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, vienlaikus atzīstot šīs labās prakses ieguldījumu konfliktu novēršanā;

2.

nodrošinot jaunatnes darbiniekiem pienācīgus informācijas un mācību instrumentus, piemēram, par cilvēktiesībām, valstu un vietējo migrācijas un patvēruma procedūru tiesiskajiem regulējumiem, attiecīgajām valodām, citām vietējām kultūrām, kultūru dialogu, emocionālo veselību un labklājību, kā arī par drošību un informāciju par jauniešu un jaunatnes darbinieku piekļuvi psiholoģiskajam atbalstam, utt.;

3.

sniedzot informāciju par pozitīviem naratīviem par integrācijas procesiem un jaunām paraugu iniciatīvām, apzinoties, ka integrācija sākas līdz ar pirmo ierašanās dienu un ir divvirzienu process gan gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, gan arī viņus uzņemošajai sabiedrībai. “Informācijas process no pirmās dienas” varētu sākties ar tēmām, kas saistītas ar Eiropas vērtībām, cilvēktiesībām, demokrātiskajām vērtībām un dzimumu līdztiesības jautājumiem;

4.

izveidojot pienācīgas līdzbiedru mācību un apmācības iespējas gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kā arī jaunatnes darbiniekiem;

5.

uzlabojot jaunatnes darbinieku spēju stiprināt (gan savu, gan mērķgrupu) noturību un, saistībā ar viņu labklājības un garīgās veselības uzlabošanu, sekmēt pamata psihosociālā atbalsta pieejamību gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kā arī jaunatnes darbiniekiem;

6.

apmācot jaunatnes darbiniekus, kā veicināt uz vienlīdzības pamatiem balstītu kultūru dialogu starp vietējiem iedzīvotājiem un gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem; tas ietver prasmes atbalstoši un cieņpilni risināt sarežģītas sarunas un konfliktus mazināt vai atrisināt ar demokrātiskām metodēm;

7.

izpētot veidus, kā veidot formālas un/vai neformālas mācību pieejas jaunatnes darbiniekiem, kas aktīvi strādā ar gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem; sekmīgas līdzdalības rezultātam vajadzētu būt kaut kāda veida atzīšanai/sertifikācijai;

B.   nodrošināt “stabilu satvaru un vietas” un tās palielināt,

8.

atbalstot visu veidu darbu ar jaunatni, lai sasniegtu gados jaunus bēgļus un citus trešo valstu valstspiederīgos, sniegtu viņiem piekļuvi pilsoniskās sabiedrības pasākumiem un, ja iespējams, iekļautu viņus kā aktīvus dalībniekus un līdziniekus;

9.

nodrošinot atbalstu un redzamību esošām jauniešu organizācijām vai jaunatnes iniciatīvām, kuras vada gados jauni bēgļi un citi trešo valstu valstspiederīgie, kas aktīvi darbojas sekmīgos iekļaušanas procesos;

10.

veidojot tīklus starp esošām jauniešu organizācijām, jauniešu klubiem un dienestiem, kam jau ir labi kontakti, zināšanas un īpašās zināšanas darbā ar gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, un veidojot iesaistīto aktoru tīklu;

11.

radot gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem iespējas aktīvai līdzdalībai visās esošajās vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa jaunatnes programmās;

12.

sniedzot atbalstu tādu vietējo pasākumu un projektu rīkošanai, kuros izceļ vietējo iedzīvotāju spējas un talantus (neatkarīgi no viņu izcelsmes);

13.

kad vien iespējams un ir piemēroti, dodot iespējas darba ar jaunatni struktūrām darboties kā atbalsta saiknei starp publiskajiem dienestiem, vietējiem iedzīvotājiem un gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem. Tādēļ iestādēm atbildīgā līmenī būtu:

a)

jāsekmē programmas, darbības un projekti, ar kuriem apkaro aizspriedumus un stereotipus un pievēršas vietējo iedzīvotāju potenciālajām bailēm;

b)

jāsekmē kultūru un reliģiju dialogs, nodrošinot atbalstu un redzamību;

c)

jānodrošina redzamība “labām ziņām” un pozitīviem naratīviem;

d)

jāsniedz programmas, darbības un projekti, ar kuriem vairo izpratni gan par vietējo uzņemošo sabiedrību, gan par gados jaunu bēgļu un citu trešo valstu valstspiederīgo izcelsmes reģionu kultūru, vērtībām un parašām;

e)

jārada drošas vietas, kurās vietējā kopiena, tostarp gados jauni bēgļi un trešo valstu valstspiederīgie, var iesaistīties cieņpilnā dialogā, lai pievērstos diskriminācijai, ksenofobijai un rasismam un antisemītiskiem uzskatiem, novērstu un/vai apkarotu tos. Ja tas ir atbilstīgi, šo drošo vietu pasākumus var publiskot, izmantojot informācijas un saziņas medijus;

f)

jāatbalsta un jāatzīst visu procesā iesaistīto aktoru (gan valstisko, gan nevalstisko organizāciju vai privāto iniciatīvu) devums;

14.

radot drošas, bērniem un jauniešiem draudzīgas vietas esošajās struktūrās vai bēgļu uzņemšanas centros, ņemot vērā bērnu un jauniešu intereses. Šajās vietās būtu jādarbojas darba ar jaunatni personālam, kam ir pienācīgas prasmes, sadarbojoties ar citu nozaru profesionāļiem, lai jauno uzņemošo sabiedrību noteikumu un vērtību apguve, kā arī gados jaunu bēgļu un citu trešo valstu valstspiederīgo vajadzību un līdzšinējās pieredzes izzināšana var sākties jau pirmās dienas;

C.   stiprināt “politikas”,

15.

attiecīgā gadījumā izstrādājot stratēģijas un satvarus saistībā ar iespēju došanu gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem un viņu integrāciju, kas viņiem ļautu kļūt par aktīviem sabiedrības locekļiem, arī dodot iespējas viņiem kļūt par jaunatnes darbiniekiem un sniedzot atbalstu šajā sakarā; to var īstenot, nodrošinot mācību iespējas par demokrātiskām vērtībām, dzimumu līdztiesības un līdzdalības jautājumiem, kā arī sniedzot piekļuvi aktīvai sociālai un politiskai līdzdalībai. Mācībās būtu jāiekļauj pārdomas par sistēmas un vērtību līdzībām un atšķirībām starp uzņemošo valsti un izcelsmes valsti;

16.

cenšoties izveidot skaidru sadarbības satvaru starp dažādām integrācijas procesā ietvertām nozarēm, kurā skaidri noteiktas un atzītas visu iesaistīto nozaru, tostarp gados jaunu bēgļu un citu trešo valstu valstspiederīgo vadītu jauniešu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, lomas un sinerģijas starp tām;

D.   ieguldīt “tīklu veidošanā un pētniecībā”,

17.

atbalstot dialoga izveidi starp jaunatnes darbiniekiem un citiem profesionāļiem no dažādām nozarēm un ar daudzveidīgu pieredzi, kuri saskaras ar gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, lai apzinātu būtiskus jautājumus un sadarbības iespējas un izpētītu, kāda loma darbam ar jaunatni varētu būt spēju veidošanā šajās politikas jomās, vienlaikus nodrošinot, ka darbs ar jaunatni paliek nošķirts no tiesiskā statusa lēmumu izpildes;

18.

veidojot pārnozaru tīklus, partnerības un seminārus vai konferences, kur dažādu nozaru politikas veidotāji, jaunatnes darbinieki un jaunieši, tostarp gados jauni bēgļi un citi trešo valstu valstspiederīgie, var tikties un iesaistīties dialogā;

19.

atbalstot pētniecības projektus un uz faktiem balstītu darbu ar jaunatni ar migrāciju saistītu lietu jomās;

AICINA EIROPAS KOMISIJU:

A.   uzlabot “Zināšanas un apmācību”,

1.

apzinot informācijas un apmācības vajadzības Eiropas darba ar jaunatni nozarē un sniedzot iespējas veikt informācijas vai pieredzes apmaiņu (aci pret aci, kā arī tiešsaistē) Eiropas līmenī par – cita starpā – cilvēktiesību un patvēruma jautājumiem, kultūru dialogu, attiecīgajām valodām un noturības veidošanu;

2.

stiprinot iespējas savstarpēji dot padomus, mācīties un apmācīt gados jaunus bēgļus un citus trešo valstu valstspiederīgos, kā arī jaunatnes darbiniekus ar dažādu pieredzi, sniedzot piekļuvi valodu apmācībai un iespējām izpausties, kā arī formālām, neformālām un ikdienējām mācībām un mobilitātes programmām;

3.

turpinot Savienības līmenī apzināt, atbalstīt un izplatīt esošos un inovatīvos rīkus, metodiku un piemērus labai praksei darba ar jaunatni jomā visās nozarēs, kuru darbības lokā ir ar migrāciju saistītas lietas;

B.   nodrošināt “satvaru un vietas” un tās palielināt,

4.

pieņemot pasākumus, lai gados jauniem bēgļiem un citiem trešo valstu valstspiederīgajiem nodrošinātu aktīvu līdzdalību esošās un turpmākās Eiropas programmās;

5.

turpinot sekmēt un atbalstīt pārnozaru partnerības un iniciatīvas, jo īpaši starp darba ar jaunatni nodrošinātājiem, izglītības un mācību iestādēm, sociālajiem un nodarbinātības dienestiem, un sociālajiem partneriem, kas atbalsta jauniešus, tostarp gados jaunus bēgļus un citus trešo valstu valstspiederīgos, lai tie apgūtu un attīstītu dzīvesprasmes;

C.   stiprināt “politikas”,

6.

vēl vairāk veicinot un atbalstot pārnozaru pieeju, ar ko atbalsta jauniešus, tostarp gados jaunus bēgļus un citus trešo valstu valstspiederīgos, lai tie attīstītu savus talantus, kā arī apgūtu un attīstītu kompetences, kas vajadzīgas, lai atvieglotu viņu sekmīgu pieaugšanu, aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi;

7.

sniedzot pieejamo informāciju, ja jauniešu, īpaši gados jaunu bēgļu un citu trešo valstu valstspiederīgo, pašreizējie dzīves apstākļi varētu neatbilst Konvencijai par bērna tiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai; un vajadzības gadījumā ierosinot rīcību, ar ko uzlabot stāvokli;

D.   ieguldīt “tīklu veidošanā un pētniecībā”,

8.

pastiprinot atbalstu pārnozaru dialoga un tīklu veidošanas iespējām Eiropas līmenī (tiešsaistes rīki, semināri, konferences), lai radītu spēju veidošanas iespējas jaunatnes darbiniekiem, ieinteresētajām personām un līdziniekiem ar migrāciju saistītu lietu jomās;

9.

izmantojot ES līmeņa dialoga instrumentus (piemēram, Eiropas jaunatnes stratēģiju un Eiropas jaunatnes dialogu, kā aprakstīts Komisijas paziņojumā par jauniešu iesaistīšanos, saiknes veidošanu un iespēju veicināšanu), lai radītu iespējas īstenot apmaiņu un sadarbību starp ieinteresētajām personām ar migrāciju saistītu lietu jomā;

10.

atbalstot Eiropas pētniecības projektus un datu novērtēšanas instrumentus uz faktiem balstītam darbam ar jaunatni ar migrāciju saistītu lietu jomā.

(1)  OV C 115, 9.5.2008., 13. lpp. Skatīt 165. panta (bijušais EKL 149. pants) 2. punktu.

(2)  OV C 115, 9.5.2008., 13. lpp. Skatīt 79. panta 4. punktu (bijušais EKL 63. panta 3. un 4. punkts).

(3)  OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

(4)  OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.

(5)  OV C 417, 15.12.2015., 1. lpp.

(6)  Stratēģija “Eiropa 2020”, 3.3.2010.,

http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/COMPLET%20EN%20BARROSO%20%20%20007%20-%20Europe%202020%20-%20EN%20version.pdf

(7)  OV C 202, 7.6.2016., 389. lpp.

(8)  Parīzes deklarācija, 2015. gada 17. marts, http://ec.europa.eu/education/news/20150316-paris-education_en

(9)  https://rm.coe.int/1680702b6e

(10)  COM(2016) 377 final, 7.6.2016.

(11)  COM(2017) 211 final, 12.4.2017.

(12)  7775/17, 3.4.2017.

(13)  “Jaunatnes darbinieki”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus+ un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

(14)  Saskaņā ar Padomes rezolūciju par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2009. gada novembris) (OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Padome, Darba ar jaunatni standarti, https://www.coe.int/en/web/youth/youth-work1

(16)  “Gados jauni bēgļi un citi trešo valstu valstspiederīgie” šo Padomes secinājumu satvarā un migrācijas un bēgļu lietu kontekstā ir jaunieši un jaunietes vecumā līdz 30 gadiem, kas likumīgi uzturas kādā ES dalībvalstī.

(17)  OV C 327, 4.12.2010., 1. lpp.

(18)  www.ed.ac.uk/education/rke/making-a-difference/understanding-value-of-universal-youth-work

(19)  www.ed.ac.uk/education/rke/making-a-difference/understanding-value-of-universal-youth-work

(20)  Saskaņā ar National Occupational Standards for Youth Work Scotland, Lifelong Learning UK www.youthworkessentials.org/up-running/what-is-youth-work.aspx

(21)  National Occupational Standards for Youth Work Scotland, Lifelong Learning UK www.youthworkessentials.org/up-running/what-is-youth-work.aspx


Top