Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017H1209(01)

Padomes Ieteikums (2017. gada 20. novembris) par absolventu gaitu apzināšanu (Dokuments attiecas uz EEZ. )

OJ C 423, 9.12.2017, p. 1–4 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

9.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 423/1


PADOMES IETEIKUMS

(2017. gada 20. novembris)

par absolventu gaitu apzināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2017/C 423/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Absolventu nodarbināmība pēc izglītības un apmācības beigšanas ir svarīgs jautājums daudzās dalībvalstīs, jo īpaši tāpēc, ka augstskolas nesen pabeigušo absolventu nodarbinātības līmenis Savienībā pēc 2008. gada finanšu krīzes (1) vēl nav pilnībā atgriezies iepriekšējā līmenī un profesionālās izglītības un apmācības programmu absolventu nodarbinātības stāvoklis dalībvalstīs atšķiras.

(2)

Tādēļ Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēs 2015. gadam (2) dalībvalstis tika aicinātas, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, veicināt ražīgumu un piemērotību darba tirgum, pienācīgi nodrošinot atbilstīgas zināšanas, prasmes un kompetences.

(3)

Šā mērķa sasniegšanai kvalitatīva informācija par absolventu darbību pēc kvalifikācijas iegūšanas vai izglītības un apmācības pamešanas ir būtiska gan tādēļ, lai izprastu absolventu nodarbināmības problēmu cēloņus konkrētos reģionos, ekonomikas nozarēs vai konkrētu augstākās izglītības vai profesionālās izglītības un apmācības disciplīnu absolventu vidū, gan tādēļ, lai šīm nodarbināmības problēmām rastu risinājumus. Šādas informācijas vērtība ir uzsvērta gan Standartos un pamatnostādnēs attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu Eiropas augstākās izglītības jomā (3), gan Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūrā profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET) (4).

(4)

Tomēr, tā kā daudzviet Savienībā nav labi izstrādātu sistēmu, lai apkopotu, analizētu un izmantotu datus par augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības absolventu rezultātiem, ir jānodrošina labāka informācija – lai studenti varētu apzināti izvēlēties, ko studēt, vai lai izstrādātu izglītības programmas vai valdības politiku.

(5)

Turklāt pāreju uz darba tirgu lielā mērā ietekmē ekonomiskie apstākļi, kvalifikācijas līmenis un mācību joma. Šo pāreju ietekmē arī sociāli demogrāfiskie faktori un ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis (5). Tāpēc, lai visaptveroši risinātu šo jautājumu, ir būtiski vākt datus par minēto dažādo faktoru ietekmi.

(6)

Lai gan daudzas dalībvalstis šobrīd izstrādā sistēmas, lai varētu sekot līdzi absolventu gaitām, zināšanu un labas prakses apmaiņa un savstarpēja mācīšanās notiek ierobežotā apmērā.

(7)

Pieejamo salīdzināmo datu tvērums ir nepilnīgs, un valstu līmenī apkopotie dati nav salīdzināmi ar citās dalībvalstīs apkopotajiem datiem, tādēļ ir grūti izdarīt secinājumus par valstīs un reģionos novērotajām atšķirīgajām tendencēm vai rezultātu atšķirībām.

(8)

Rezultāti, kas gūti Savienības augstākās izglītības modernizācijas programmas sabiedriskajā apspriešanā (6), atklāja bažas par to, ka augstākā izglītība absolventiem nesniedz zināšanas, prasmes un kompetences, kas ir nepieciešamas, lai tie gūtu panākumus strauji mainīgajā izglītības un nodarbinātības vidē, un ka dažās dalībvalstīs joprojām pastāv prasmju neatbilstība.

(9)

Dalībvalstis ir aicinājušas rīkoties Savienības līmenī, lai uzlabotu informācijas plūsmu par nodarbināmību, prasmju neatbilstību un darba tirgus vajadzībām. Jo īpaši Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgajā ziņojumā par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu (7) ir ierosināts sekmēt augstākās izglītības nozīmīgumu darba tirgū un sabiedrībā, tostarp ar labākām zināšanām un prognozēm par darba tirgus vajadzībām un rezultātiem, piemēram, sekojot līdzi absolventu karjerām.

(10)

Rīgas 2015. gada secinājumos, kuros izklāstīts jauns vidējā termiņā sasniedzams rezultātu kopums profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no 2015. līdz 2020. gadam, dalībvalstis arī apņēmās izveidot pastāvīgus informācijas un atgriezeniskās saites mehānismus, izmantojot, piemēram, šādus pasākumus: izmantot datus par PIA absolventu nodarbināmību un datu kopsalikumu attiecībā uz mācībām, ienākšanu darba tirgū un karjeru, kā arī uzlabot valsts līmeņa dalībnieku spējas izmantot datus par absolventiem, lai mācību programmas, profesionālos profilus un PIA kvalifikāciju saturu pielāgotu jaunām ekonomikas un tehniskajām prasībām.

(11)

Vēlāk Rezolūcijā par sociālekonomiskās attīstības un iekļautības sekmēšanu Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību – izglītības un apmācības ieguldījums 2016. gada Eiropas pusgadā (8), dalībvalstis uzsvēra, cik svarīgi ir prioritārā kārtā risināt prasmju deficīta un neatbilstības jautājumus.

(12)

Tā pamatā bija iepriekš veiktais darbs. 2014. gadā pieņemtajos Padomes secinājumos par uzņēmējdarbības garu izglītībā un apmācībā (9) dalībvalstis vienojās, kad vien iespējams, uzņēmējdarbības izglītības un apmācības kvalitātes un efektivitātes izvērtēšanā izmantot informāciju par absolventu gaitām.

(13)

2013. gadā Padomes secinājumos par augstākās izglītības sociālo dimensiju (10) dalībvalstis vienojās sekmēt informācijas sniegšanu par iespējām un rezultātiem, kas ir saistīti ar izglītību un ar darba tirgu.

(14)

Padomes 2012. gada secinājumos par izglītību un apmācību ieguvušo personu nodarbināmību (11) dalībvalstis arī vienojās noteikt kritēriju, ka līdz 2020. gadam 82 % no 20–34 gadus veciem absolventiem, kas pabeiguši izglītību un apmācību ne ilgāk kā trīs gadus pirms atsauces gada, vajadzētu būt nodarbinātiem, un pārraudzīt izglītību un apmācību ieguvušo nodarbināto absolventu īpatsvaru, lai paplašinātu pierādījumu pamatu politikas izstrādei par saikni starp izglītību un apmācību un nodarbinātību; vienlaikus dalībvalstis un Komisija vienojās apkopot kvalitatīvu informāciju un labas prakses piemērus, lai papildinātu kvantitatīvo pārraudzību un stiprinātu pamatus uz pierādījumiem balstītas politikas izveidei.

(15)

Tādēļ Eiropas Komisija paziņojumā par jauno Prasmju programmu Eiropai (12) par prioritāti ir noteikusi uzlabot datu apkopošanu un informāciju par vajadzīgajām prasmēm informētākai karjeras izvēlei, ierosinot iniciatīvu, kas sekotu augstskolu absolventu karjerai, lai palīdzētu dalībvalstīm uzlabot informāciju par absolventu pāreju uz darba tirgu, Šajā sakarībā ar šo ieteikumu tiek papildinātas dalībvalstu iniciatīvas, un apņemšanās ir brīvprātīga,

IESAKA DALĪBVALSTĪM.

Saskaņā ar attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem, jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK par personas datu aizsardzību (13), ņemot vērā pieejamos resursus un apstākļus valstī un ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām:

1.

panākt, lai būtu labāk pieejami labākas kvalitātes dati par absolventu nodarbošanos (14) un attiecīgā gadījumā par to personu nodarbošanos, kuras augstāko izglītību un profesionālo izglītību un apmācību pamet bez absolvēšanas, tostarp līdz 2020. gadam panākot progresu absolventu gaitu apzināšanas sistēmas izveidē, kura var aptvert:

a)

attiecīgu anonimizētu administratīvo statistikas datu vākšanu no izglītības, nodokļu, iedzīvotāju reģistra un sociālās apdrošināšanas datubāzēm;

b)

horizontālu apsekojumu izstrādi par absolventiem izglītības sistēmas un, vajadzības gadījumā, iestāžu līmenī, atzīstot to, cik svarīgi ir kvalitatīvi dati par cilvēku pāreju uz darba tirgu vai turpmāku izglītību un apmācību un par viņu turpmāko karjeru; un

c)

publiskajām iestādēm dotu iespēju savienot datus, ievērojot anonimitāti, no dažādiem avotiem, lai veidotu vispārīgu kopainu par absolventu rezultātiem;

Ievācamo datu saturs

2.

atzīstot šā Padomes ieteikuma pamatā esošo vērienīgo mērķi uzlabot datu salīdzināmību, dalībvalstīm būtu jāvāc dati šādās jomās:

a)

sociālbiogrāfiska un sociālekonomiska informācija;

b)

informācija par izglītību un apmācību;

c)

informācija par nodarbinātību vai turpmāku izglītību un apmācību;

d)

izglītības un apmācības nozīmīgums nodarbinātībā un mūžizglītībā;

e)

karjeras attīstība;

Horizontāli apsekojumi par absolventiem

3.

veicināt to, lai horizontālos apsekojumos par absolventiem tiktu iegūts liels skaits reprezentatīvu un nepārtrauktu atbilžu, un, ja iespējams, lai tiktu apzinātas arī to absolventu gaitas, kuri ir migrējuši vai nu izglītības un apmācības nolūkos, vai arī pēc izglītības un apmācības pabeigšanas;

Sadarbība Eiropas mērogā

4.

piedalīties ekspertu tīklā, kas sekmē dalībvalstu sadarbību un savstarpēju mācīšanos attiecībā uz absolventu gaitu apzināšanas sistēmām un šo sistēmu tālāku pilnveidošanu; šajā tīklā tiks pētītas iespējas izstrādāt salīdzināmus datus un kopīgas definīcijas, kā minēts 2. punktā; attiecībā uz 3. un 9. punktā minētajiem horizontālajiem apsekojumiem tīklā pētīs iespējas izstrādāt kopīgus principus, optimālo apsekojumu biežumu un to, kā apzināt migrējušo absolventu gaitas;

5.

šis tīkls ir organizējams saskaņā ar pārvaldības struktūrām, kas jau pastāv 2020. gadam paredzētajā sistēmā Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā, neskarot nekādas jaunas struktūras, kas var rasties pēc tās;

Rezultātu izplatīšana un izmantošana

6.

veikt pasākumus, lai laikus, regulāri un plašā mērogā izplatītu un izmantotu rezultātus, kas gūti, analizējot absolventu gaitas, ar šādu mērķi:

a)

uzlabot profesionālās orientācijas konsultācijas topošajiem un esošajiem studentiem un absolventiem;

b)

atbalstīt mācību programmu izstrādi un aktualizēšanu, lai uzlabotu būtisku prasmju iegūšanu un nodarbināmību;

c)

uzlabot prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām, lai atbalstītu konkurētspēju un inovāciju vietējā, reģionālā un valsts līmenī un lai novērstu prasmju trūkumu;

d)

izstrādāt plānus un prognozes saistībā ar jaunām nodarbinātības, izglītības un sociālajām vajadzībām; kā arī

e)

sniegt ieguldījumu politikas veidošanā gan valsts, gan Savienības līmenī;

Finansējums

7.

nodrošināt absolventu gaitu apzināšanas iniciatīvu ilgtspēju, piešķirot atbilstošus un daudzgadu resursus, attiecīgā gadījumā izmantojot valstu vai Eiropas finansējuma avotus, piemēram, Erasmus+ vai Eiropas strukturālos un investīciju fondus, saskaņā ar esošajiem resursiem, juridisko pamatu un prioritātēm, kas noteiktas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, neskarot sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu;

Ziņošana

8.

divus gadus pēc šā ieteikuma pieņemšanas un pēc tam regulāri, izmantojot ekspertu tīklu, izvērtēt šā ieteikuma īstenošanā panākto un par to ziņot Komisijai.

AR ŠO IESAKA KOMISIJAI:

9.

izstrādāt izmēģinājuma posmu Eiropas apsekojumam par absolventiem terciārajā izglītībā (15), kura mērķis ir padarīt labāk pieejamu salīdzināmu informāciju par absolventu nodarbinātību un sociālajiem rezultātiem, ņemot vērā Eurograduate  (16) priekšizpētes rezultātus un dalībvalstu pieredzi ar savām absolventu gaitu apzināšanas sistēmām; trīs gadus pēc šā ieteikuma pieņemšanas sniegt ekspertu tīklam ziņojumu par šā izmēģinājuma pētījuma rezultātiem; ja izmēģinājuma posms izrādīsies sekmīgs, Komisija apspriedīsies ar dalībvalstīm par to, vai pilnībā īstenot Eiropas apsekojumu par absolventiem terciārajā izglītībā;

10.

pēc vajadzības sniegt atbalstu spēju veidošanai absolventu gaitu apzināšanas sistēmu izveidē, balstoties uz labu praksi; profesionālās izglītības un apmācības gadījumā tas aptvers vispārēju kartēšanu visās dalībvalstīs, kurā ir apsvērtas iespējas sadarbībai Savienības līmenī un kura varētu kalpot par pamatu, lai izpētītu, cik realizējams ir Eiropas apsekojums par absolventiem profesionālajā izglītībā un apmācībā, ja šķitīs, ka tas ir nepieciešami; saistībā ar spēju veidošanu atbalstīta tiks arī sadarbība starp iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības sniedzējiem un orientācijas pakalpojumu sniedzējiem, lai uzlabotu absolventu gaitu apzināšanas datu pieejamību, salīdzināmību un ticamību;

11.

sekmēt savstarpēju mācīšanos un paraugprakses apmaiņu, stiprināt sadarbību, izveidojot un atbalstot ekspertu tīklu, un sadarboties ar citām attiecīgajām ekspertu grupām, starptautiskām organizācijām un ES iestādēm un aģentūrām;

12.

nodrošināt, lai rezultāti, kas gūti no absolventu gaitu apzināšanas analīzes, tiktu darīti pieejami izmantošanai dalībvalstīm un ieinteresētajām personām;

13.

attiecīgā gadījumā atbalstīt tādu Eiropas finansējuma avotu izmantošanu kā Erasmus+ vai Eiropas strukturālie un investīciju fondi saskaņā ar finansiālajām spējām, juridisko pamatu, lēmumu pieņemšanas procedūrām un prioritātēm, kas noteiktas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, neskarot sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu;

14.

ziņot Padomei par šā ieteikuma īstenošanu piecu gadu laikā pēc tā pieņemšanas.

Briselē, 2017. gada 20. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. REPS


(1)  COM/2015/0690 final.

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2015/1848 (2015. gada 5. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2015. gadam (OV L 268, 15.10.2015., 28. lpp.).

(3)  ISBN 952-5539-04-0.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2009. gada 18. jūnijs) par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām (OV C 155, 8.7.2009., 1. lpp.).

(5)  Par dzimuma un migrantu izcelsmes ietekmi uz pāreju no skolas uz darba tirgu skatīt ESAO/ES publikāciju (2015) “Imigrantu integrāciju raksturojošie rādītāji 2015. gadā: iekārtošanās”, 13. nodaļa.

(6)  SWD(2016) 0195 final.

(7)  OV C 417, 15.12.2015., 25. lpp.

(8)  Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2016. gada 24. februāra rezolūcija par sociālekonomiskās attīstības un iekļautības sekmēšanu Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību – izglītības un apmācības ieguldījums 2016. gada Eiropas pusgadā (OV C 105, 19.3.2016., 1. lpp.).

(9)  OV C 17, 20.1.2015., 2. lpp.

(10)  OV C 168, 14.6.2013., 2. lpp.

(11)  OV C 169, 15.6.2012., 11. lpp.

(12)  COM/2016/381 final.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(14)  Šajā Padomes ieteikumā “absolvents” ir persona, kas pabeigusi jebkāda līmeņa augstāko izglītību vai profesionālo izglītību un apmācību (EQF 4. līmeņa izglītību un augstāku). Tomēr tiek atzīts, ka dažām dalībvalstīm ir arī iniciatīvas, ar kurām tiek apzinātas skolu pametušo personu gaitas.

(15)  EQF 5. līmeņa izglītība un augstāka.

(16)  Eurograduate priekšizpēte attiecas tikai uz augstāko izglītību.


Top