Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017A1011(01)

Komisijas Atzinums (2017. gada 3. oktobris) par Eiropas Centrālās bankas ieteikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 22. pantu

C/2017/6810

OJ C 340, 11.10.2017, p. 1–4 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

11.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/1


KOMISIJAS ATZINUMS

(2017. gada 3. oktobris)

par Eiropas Centrālās bankas ieteikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 22. pantu

(2017/C 340/01)

1.   IEVADS

1.

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2017. gada 22. jūnijā iesniedza Ieteikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (ECB/2017/18) (1) 22. pantu. Padome 2017. gada 12. jūlijā par minēto ieteikumu apspriedās ar Komisiju.

2.

Komisijas kompetence sniegt atzinumu ir balstīta uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 129. panta 3. punktu un ECBS un ECB Statūtu 40. panta 1. punktu.

3.

Komisija ļoti atzinīgi vērtē ECB iniciatīvu ieteikt likumdevējam ECBS un ECB Statūtu 22. panta grozījumus, lai ļautu ECB regulēt “finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmas” monetārās politikas mērķiem, jo tā papildina Komisijas 2017. gada 13. jūnija tiesību akta priekšlikumu grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (2), pielāgojot ECB piemērojamo tiesisko regulējumu. Tas ļautu ECB pilnvērtīgi veikt pienākumus, kas piešķirti emisijas centrālajām bankām saskaņā ar iepriekšminēto Komisijas priekšlikumu attiecībā uz euro denominētu finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām.

2.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

4.

Komisija ir vienisprātis ar ECB par to, ka centrālie darījumu partneri (CDP) ir ļoti svarīgi Savienībai un piekrīt ECB, ka centralizēta tīrvērte kļūst aizvien izteiktāka pārrobežu rakstura un sistēmiski nozīmīga. Kopš Regulas (ES) Nr. 648/2012 pieņemšanas un tirgus virzītu un regulatīvu faktoru rezultātā CDP darbības apjoms Savienībā un pasaulē ir ātri pieaudzis gan mēroga, gan tvēruma ziņā. Centralizēta tīrvērte veicina sistēmiska riska samazināšanu, pateicoties darījumu partneru stingrai riska pārvaldībai, labākai pārredzamībai un nodrošinājuma efektīvākai izmantošanai. Standartizētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu obligāta centralizēta tīrvērte bija G20 valstu vadītāju apņemšanās jau 2009. gadā un tika ieviesta Eiropas Savienībā un pasaulē. Kopš tā laika to ārpusbiržas atvasināto instrumentu daļa, kuriem veic centralizētu tīrvērti, ir palielinājusies, un paredzams, ka tā turpmākajos gados turpinās paplašināties līdz ar papildu tīrvērtes pienākumu ieviešanu citu veidu instrumentiem un brīvprātīgas tīrvērtes apjoma pieaugumu tādu darījumu partneru vidū, uz kuriem vēl neattiecas tīrvērtes pienākums. Komisijas 2017. gada 4. maija tiesību akta priekšlikums mērķorientētā veidā grozīt Regulu (ES) Nr. 648/2012, lai uzlabotu tās efektivitāti un proporcionalitāti, radīs papildu stimulus CDP piedāvāt darījumu partneriem atvasināto instrumentu centralizētu tīrvērti un atvieglot maziem finanšu un nefinanšu darījumu partneriem piekļuvi tīrvērtes pakalpojumiem. Turklāt tīrvērtes tirgi ir labi integrēti visā Savienībā, taču tie ir arī ļoti koncentrēti noteiktās aktīvu kategorijās un ļoti savstarpēji saistīti. Tomēr centralizētas tīrvērtes daļas palielināšanās neizbēgami nozīmē CDP lielāku riska koncentrāciju. Komisija piekrīt, ka tas ir pienācīgi jārisina, un šajā nolūkā jau ir ierosinājusi regulatīvus pasākumus.

5.

Tāpēc Komisija piekrīt ECB, ka CDP pieaugošā sistēmiskā nozīme varētu radīt riskus, kas varētu ietekmēt tīrvērtes sistēmas, kuri var negatīvi ietekmēt norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību un vienotās monetārās politikas īstenošanu, galu galā ietekmējot galveno mērķi uzturēt cenu stabilitāti.

6.

Komisija arī piekrīt ECB, ka Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, kā paziņots 2017. gada 29. martā, rada Savienībai papildu būtisku problēmu, jo Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasības vairs nebūs piemērojamas CDP, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, un būtiski palielināsies dalībvalstu valūtās denominētu finanšu instrumentu apjoms, kuru tīrvērti veic trešās valstīs.

3.   ĪPAŠAS PIEZĪMES

7.

Tiek atgādināts, ka saskaņā ar LESD 127. panta 1. punktu ECBS galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti. LESD 127. panta 2. punkts nosaka, ka monetārās politikas noteikšana un īstenošana un norēķinu sistēmu vienmērīgas darbības veicināšana ir galvenie uzdevumi, kas jāveic ar ECBS starpniecību. Šie galvenie uzdevumi ir atgādināti arī ECBS un ECB Statūtu 3. panta 1. punktā. Tie kalpo ECBS galvenajam mērķim uzturēt cenu stabilitāti; līdz ar uzdevumu izpildei ir jāveicina mērķa sasniegšana.

8.

ECBS un ECB Statūtu 22. pantā “Tīrvērtes sistēmas un norēķinu sistēmas” ir noteikts, ka ECB un valstu centrālās bankas var dot iespējas un ECB var izdot regulas, lai Savienībā un darījumos ar trešām valstīm nodrošinātu efektīvas un drošas tīrvērtes un norēķinu sistēmas. 22. pants atrodas ECBS un ECB Statūtu IV nodaļā “ECBS monetārās funkcijas un operācijas” kopā ar citiem noteikumiem, kas ļauj ECB pildīt ECBS galvenos uzdevumus.

9.

Komisija saprot ECB ieteikto grozījumu ECBS un ECB Statūtu 22. pantā, ņemot vērā Vispārējās tiesas 2015. gada 4. marta spriedumu lietā Apvienotā Karaliste/ECB, T-496/11 (3). Vispārējā tiesa uzskatīja, ka pilnvaras pieņemt regulas saskaņā ar ECBS un ECB Statūtu 22. pantu ir viens no līdzekļiem, kas ECB ir pieejami, lai pildītu uzdevumu, kas Eurosistēmai uzticēts ar LESD 127. panta 2. punktu, – veicināt norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību. Šis uzdevums kalpo galvenajam mērķim, kas noteikts LESD 127. panta 1. punktā. Tajā pašā spriedumā Vispārējā tiesa uzskatīja arī, ka termins “tīrvērtes un norēķinu sistēmas”, kas lietots ECBS un ECB Statūtu 22. pantā, ir jāinterpretē, ņemot vērā uzdevumu veicināt “norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību”, tāpēc ar Statūtu 22. pantu ECB piešķirtā iespēja pieņemt regulas, “lai nodrošinātu efektīvas un drošas tīrvērtes un norēķinu sistēmas”, nebūtu jāsaprot kā tāda, kas tai piešķir šādas pilnvaras attiecībā uz visām tīrvērtes sistēmām, tostarp attiecībā uz darījumiem ar vērtspapīriem, bet drīzāk ir jāuzskata par tādu, kura attiecas vienīgi uz norēķinu tīrvērtes sistēmām.

10.

Ar savu ieteikumu ECB lūdz grozīt ECBS un ECB Statūtu 22. panta darbības jomu, lai iekļautu finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmas, kas ir tās regulatīvajā kompetencē. Tādējādi šādas ieteiktās izmaiņas nozīmētu paplašināt ECB regulatīvās pilnvaras un dotu iespēju ECB pieņemt regulas par finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām. Tomēr jānorāda, ka saskaņā ar ECBS un ECB Statūtu 34. panta 1. punktu ECB var izstrādāt regulas, tikai ciktāl tas vajadzīgs, lai īstenotu ECBS un ECB Statūtu 22. pantu.

11.

Ar šo 2017. gada 13. jūnija tiesību akta priekšlikumu grozīt Regulu (ES) Nr. 648/2012 Komisija cenšas stiprināt emisijas centrālo banku atbildību attiecībā uz CDP, kas saņēmuši atļauju vai atzīti veikt darbību Savienībā. Priekšlikums stiprināt emisijas centrālo banku atbildību ir saistīts ar iespējamiem riskiem, kurus CDP darbības traucējumi varētu radīt norēķinu sistēmu vienmērīgai darbībai un vienotās monetārās politikas īstenošanai – ECBS galvenajiem uzdevumiem, galu galā ietekmējot galvenā mērķa – uzturēt cenu stabilitāti – sasniegšanu. Tāpēc ECBS centrālo banku pastiprinātā loma saskaņā ar Komisijas tiesību akta priekšlikumu ir saderīga ar ECBS galveno mērķi un ECBS galvenajiem uzdevumiem, ko veic ECB.

12.

Tā kā Līgumā un ECBS un ECB Statūtos nav skaidras atsauces uz finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām vai CDP, juridiskās noteiktības labad ir ārkārtīgi svarīgi, lai ECB ir skaidri pilnvarota saskaņā ar ECBS un ECB Statūtu 22. pantu pieņemt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām, lai sasniegtu ECBS mērķus un veiktu tās galvenos uzdevumus. Šāds pilnvarojums ir jo īpaši vajadzīgs, lai ECB varētu pilnībā veikt lomu, kas emisijas centrālām bankām paredzēta Komisijas 2017. gada 13. jūnija tiesību akta priekšlikumā grozīt Regulu (ES) Nr. 648/2012.

13.

Komisija norāda, ka ECB uzskata, ka tai jāpiešķir regulatīvās pilnvaras (Ieteikuma ECB/2017/18 7. apsvērums). Šajā sakarībā Komisija atgādina, ka tās tiesību akta priekšlikums grozīt Regulu (ES) Nr. 648/2012 paredz, ka emisijas centrālām bankām jāpiedalās (saistošu) lēmumu pieņemšanā par vairākiem jautājumiem procesā, kurā piešķir atļaujas Savienības CDP vai atzīst trešo valstu CDP, kā arī CDP uzraudzībā. Turklāt Komisijas 2017. gada 13. jūnija tiesību akta priekšlikumā par pamatu pieņemts arī, ka emisijas centrālās bankas var noteikt papildu prasības Savienības CDP un sistēmiski nozīmīgiem trešo valstu CDP (2. līmeņa CDP) saistībā ar savas monetārās politikas uzdevumu veikšanu (skatīt jo īpaši 21.a panta 2. punktu attiecībā uz Savienības CDP un 25. panta 2.b punkta b) apakšpunktu; 25. panta b) punkta 1) un 2) apakšpunktu attiecībā uz trešo valstu CDP). Pēdējo minēto var interpretēt kā tādu, kas ir kaut kas vairāk nekā tikai uzraudzība, ko emisijas centrālās bankas īsteno pār vērtspapīru tīrvērtes sistēmu infrastruktūru, un likumīgi varētu uzskatīt par dalību savas darbības regulējumā. Tāpēc Komisija sava tiesību akta priekšlikuma ietvaros uzskata, ka ir lietderīgi, lai ECB ir pilnvarota pieņemt lēmumus un izstrādāt regulas, ciktāl tas vajadzīgs attiecībā uz finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām.

14.

ECB jaunās pilnvaras attiecībā uz CDP saskaņā ar ECBS un ECB Statūtu 22. pantu mijiedarbotos ar citu Savienības iestāžu, aģentūru un struktūru pilnvarām, pamatojoties uz noteikumiem par iekšējā tirgus izveidi vai darbību, kuri paredzēti LESD III daļā, tostarp aktiem, kurus pieņem Komisija vai Padome saskaņā ar tām piešķirtajām pilnvarām. Komisija uzskata, ka ir svarīgi skaidri noteikt un nošķirt dažādu Savienības iestāžu (regulatīvo) pilnvaru darbības jomu, lai izvairītos no CDP piemērojamiem paralēliem vai pretrunīgiem noteikumiem.

15.

Eiropas Parlamenta un Padomes tiesību aktiem, kurus pieņem, pamatojoties uz noteikumiem par iekšējā tirgus izveidi vai darbību, kuri paredzēti LESD III daļā, tostarp aktiem, kurus pieņēmusi Komisija vai Padome saskaņā ar tām piešķirtajām pilnvarām, būtu jāizveido vispārējais tiesiskais regulējums attiecībā uz finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām un jo īpaši CDP atļauju piešķiršanu, atzīšanu un uzraudzību Savienības tiesību aktos. Lai gan ECB dalība lēmumu pieņemšanā par Savienības un trešo valstu CDP un tās regulatīvo pilnvaru īstenošana noteikt prasības attiecībā uz CDP saistībā ar tās galvenajiem uzdevumiem, tiktu īstenota neatkarīgi saskaņā ar LESD 130. pantu, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu ECBS galveno mērķi, tās nesen piešķirtie pienākumi būtu jāīsteno tādā veidā, kas atbilst iepriekšminētajam iekšējā tirgus vispārējam regulējumam, kuru ir noteikuši Eiropas Parlaments un Padome vai Komisija, vai Padome, pamatojoties uz šādām pilnvarām, un attiecīgā gadījumā būtu jāievēro iestāžu pienākumi un procedūras, kas noteiktas minētajā regulējumā.

16.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka ECB ieteiktajam grozījumam ECBS un ECB Statūtu 22. pantā nāktu par labu turpmāki precizējumi un tas būtu jāpārformulē, lai uzsvērtu, ka ECB regulējuma un lēmumu pieņemšanas pilnvaru mērķis ir sasniegtu ECBS mērķus un pildīt galvenos uzdevumus. Turklāt grozījumā būtu jāuzsver, ka minētās pilnvaras ir jāizmanto tādā veidā, kas atbilst aktiem, kurus pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz noteikumiem par iekšējā tirgus izveidi vai darbību, kuri paredzēti LESD III daļā, un ar Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem un ar Padomes vai Komisijas pieņemtajiem īstenošanas aktiem saskaņā ar tām piešķirtajām pilnvarām.

4.   SECINĀJUMS

Komisija ar šo sniedz labvēlīgu atzinumu par ECB ieteikumu grozīt ECBS un ECB Statūtu 22. pantu, ņemot vērā pielāgojumus, kas izklāstīti šā atzinuma 10.–16. punktā.

Šā atzinuma pielikumā Komisijas ierosinātais grozījums ir sniegts tabulas veidā. Minētā tabula būtu jālasa kopā ar šā atzinuma tekstu.

Šo atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Strasbūrā, 2017. gada 3. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV C 212, 1.7.2017., 14. lpp.

(2)  OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.

(3)  ECLI: EU:T:2015:133.


PIELIKUMS

FORMULĒJUMA PRIEKŠLIKUMS

ECB ieteiktais teksts

Komisijas ierosinātais grozījums

Grozījums

22. pants

“22. pants

Tīrvērtes sistēmas un norēķinu sistēmas

ECB un valstu centrālās bankas var dot iespējas, un ECB var izdot regulas, lai Savienībā un attiecībās ar trešām valstīm nodrošinātu efektīvas un drošas tīrvērtes un norēķinu sistēmas un finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmas.”

“22. pants

Norēķinu sistēmas un tīrvērtes sistēmas

22.1.   ECB un valstu centrālās bankas var dot iespējas, un ECB var izdot regulas, lai Savienībā un attiecībās ar trešām valstīm nodrošinātu efektīvas un drošas tīrvērtes un norēķinu sistēmas.

22.2.   Lai sasniegtu ECBS mērķus un veiktu tās uzdevumus, ECB var pieņemt regulas par finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām Savienībā un ar trešām valstīm atbilstīgi aktiem, ko pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome, un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šiem aktiem.”


Top