Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016AE4474

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunā prasmju programma Eiropai. Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai”” (COM(2016) 381 final), “Priekšlikums Padomes Ieteikumam, ar ko izveido Prasmju garantiju” (COM(2016) 382 final – 2016/0179 (NLE)), “Priekšlikums Padomes Ieteikumam par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai” (COM(2016) 383 final – 2016/0180 (NLE)), “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par kopēju sistēmu labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass) un ar ko atceļ Lēmumu 2241/2004/EK” (COM(2016) 625 final – 2016/0304 (COD)) un “Darba tirgū iekļauto personu kvalifikācijas paaugstināšana (izpētes atzinums (Maltas prezidentūra))”

OJ C 173, 31.5.2017, p. 45–54 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

31.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 173/45


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunā prasmju programma Eiropai. Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai””

(COM(2016) 381 final),

“Priekšlikums Padomes Ieteikumam, ar ko izveido Prasmju garantiju”

(COM(2016) 382 final – 2016/0179 (NLE)),

“Priekšlikums Padomes Ieteikumam par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai”

(COM(2016) 383 final – 2016/0180 (NLE)),

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par kopēju sistēmu labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass) un ar ko atceļ Lēmumu 2241/2004/EK”

(COM(2016) 625 final – 2016/0304 (COD))

un

“Darba tirgū iekļauto personu kvalifikācijas paaugstināšana

(izpētes atzinums (Maltas prezidentūra))”

(2017/C 173/09)

Ziņotāja:

Indrė VAREIKYTĖ

Līdzziņotāja:

Tatjana BABRAUSKIENĖ

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 6.10.2016.

Eiropas Komisija, 17.2.2017.

Eiropas Savienības Padome, 21.10.2016.

Prezidentvalsts Malta, 16.9.2016.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

3.2.2017.

Pieņemts plenārsesijā

22.2.2017.

Plenārsesija Nr.

523

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

196/0/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto “Jauno Prasmju programmu Eiropai” un ir pārliecināta, ka tā ir pozitīvs solis uz cilvēkiem, darba tirgum un sabiedrībai vajadzīgā prasmju līdzsvara nodrošināšanu. Tā arī uzskata, ka prasmju labāka atbilstība darba tirgus vajadzībām varētu uzlabot prasmīgu un kompetentu cilvēku piekļuvi darba tirgum.

1.2.

Ir saprotami, ka jaunā programma un tās iniciatīvas ir vērstas uz pašreizējo problēmu risināšanu, šajā nolūkā galvenokārt izdarot izmaiņas esošajos instrumentos un pasākumos, lai uzlabotu to piemērošanu un darbību. Taču izglītībā un prasmju pilnveidošanā būtu jāievieš novatoriskāki risinājumi, jo Eiropai ir vajadzīga patiesi jauna paradigma gan izglītības mērķu un tās iestāžu darbības jomā, gan izpratnē par izglītības vietu un lomu sabiedrībā.

1.3.

EESK uzsver, ka nav iespējams ne reāli palielināt līdzdalību darba tirgū, ne nodrošināt mainīgā, nestabilā un sarežģītā darba tirgus vajadzības, nedz arī Eiropas Savienībā apkarot nabadzību, nevienlīdzību un diskrimināciju, ja netiek ņemti vērā attiecīgie sociālie un ar dzimumu saistītie aspekti.

1.4.

Komiteja aicina Komisiju piedāvāt plašāku skatījumu uz to, kā darbojas un mijiedarbojas vispārējā izglītība un apmācība, nodarbinātība un sociālās sistēmas, kā arī to atsevišķie pasākumi, it īpaši jautājumos, kas saistīti ar augstākiem izglītības līmeņiem, kā arī ar mūžizglītības, pārrobežu mobilitātes, uzņēmējdarbības gara, radošuma, inovācijas, sociālo prasmju un starpkultūru iemaņu lomu.

1.5.

EESK vēlētos arī redzēt skaidrāku saikni starp, no vienas puses, jauno programmu un, no otras puses, Eiropas pusgadu un stratēģiju “Eiropa 2020” – sevišķi to mērķrādītājiem izglītības un nodarbinātības jomā –, kā arī gūt ieskatu par to, kāda būs jaunās Prasmju programmas saistība ar programmu 2030. gadam, digitālā vienotā tirgus stratēģiju, aprites ekonomikas stratēģiju, Stratēģisko iesaisti dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam, Sociālo tiesību pīlāru un ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

1.6.

Komiteja pauž nožēlu, ka jaunajā programmā trūkst īpašu pasākumu, kas būtu saistīti ar neformālās un ikdienējās mācīšanās lielo nozīmi jauniešu sagatavošanā dzīvei. Turklāt uzņēmējdarbības mentalitāte plašākā nozīmē (t.i., pašiniciatīva) jaunajā programmā nav izcelta kā visiem cilvēkiem noderīga, dzīvei nepieciešama prasme. Šajā saistībā Komisijai vajadzētu veltīt īpašu uzmanību arī nepieciešamībai pēc īpašām prasmēm brīvajās profesijās (1).

1.7.

EESK nevar pieņemt to, ka jaunās programmas īstenošanai nav paredzēts papildu finansējums, un ir pārliecināta, ka pat pēc iespējas optimālāka pastāvošo finansēšanas programmu izmantošana nebūs pietiekama, lai īstenotu programmā noteiktos mērķus. Turklāt programmas finansēšanai piedāvātie avoti – ESF un Erasmus+ – jau tiek plānoti un sadalīti valstu līmenī, tāpēc vēl jo apšaubāmāka ir to izmantošana šīs programmas īstenošanai.

1.8.

Komiteja atzinīgi vērtē spēcīgo programmas uzsvaru uz dialogu ar sociālajiem partneriem un uzņēmējiem un mudina arī turpmāk stiprināt gan šo dialogu, gan dialogu ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ar organizācijām, kuras strādā tieši ar saņēmējiem un var sasniegt mazaizsargātus cilvēkus.

1.9.

EESK ir pārliecināta, ka ierosinātā Prasmju garantija nodrošinās būtiskas izmaiņas tikai tad, ja tiks ņemti vērā secinājumi, kas gūti, īstenojot garantiju jauniešiem.

1.10.

Digitālā laikmetā prasmju veidošana norisinās strauju un reizumis destabilizējošu pārmaiņu apstākļos, kad uzņēmējdarbības modeļi var mainīties pašos pamatos. Līdz ar to EESK ir pārliecināta, ka nepietiek tikai palīdzēt cilvēkiem iegūt minimālo prasmju kopumu un ka Prasmju garantijai ir jākļūst par garantētu ceļu, kas dotu iespēju un mudinātu viņus virzīties tālāk, lai sasniegtu iespējami augstākos prasmju līmeņus. EESK uzstāj, ka ir jāmeklē papildu risinājumi, kā palielināt ātrai prasmju nodrošināšanai vajadzīgo finansējumu, piemēram, ar publiskā un privātā sektora ieguldījumiem. Būtu jāizskata iespējas izmantot arī instrumentus, ko jau lieto dažās ES dalībvalstīs, piemēram, koplīgumus par apmaksātu mācību atvaļinājumu.

1.11.

Vienlaikus ir jāapzinās, ka, uzlabojot tikai indivīdu prasmes, netiks sasniegts vēlamais nodarbināmības efekts, ja atbalstam netiks pilnveidotas arī cieši radniecīgās sociālās, ekonomikas un dzimumu līdztiesības politikas jomas.

1.12.

EESK uzskata, ka turpmākajā Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EQF) attīstībā ir jāpievēršas dalībvalstu un visu ieinteresēto pušu sadarbības stiprināšanai, prasmju un tālākizglītības kvalifikācijas atzīšanas nozīmei un neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātā iegūto prasmju akreditēšanai, īpašu uzmanību veltot transversālajām prasmēm. Turklāt – īpaši attiecībā uz augsta līmeņa prasmju ieguvi – ir svarīgi nostiprināt neformālo un ikdienējo mācīšanos tā, lai šie mācīšanās veidi bez kavēkļiem iekļautos esošajās formālās izglītības un apmācības sistēmās tādā veidā, kas būtu pieņemams visām ieinteresētajām pusēm.

1.13.

Izšķiroši svarīgi ir gādāt, lai EQF pilnveides rezultātā nepalielinātos slogs un birokrātija, turklāt ir jāuzlabo ES kvalifikācijas instrumentu – EQF, ECVET un EQAVET – savstarpējā saskaņotība. Ar ESCO (Eiropas prasmju/kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju) būtu jāatbalsta EQF veidošana un izmantošana, taču ir jāpabeidz pielīdzināšanas procesi, lai ESCO varētu izmantot produktīvi.

1.14.

EESK noteikti atbalsta jauno Europass sistēmu, īpaši faktu, ka Europass no dokumentu mehānisma kļūst par pakalpojumu platformu. EESK ir pārliecināta, ka pārredzamībai, izmantojamībai, pieejamībai un efektivitātei ir jābūt galvenajām tās attīstības virzītājām. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai atjaunotā Europass sistēma būtu pieejama cilvēkiem ar invaliditāti.

1.15.

EESK tomēr rodas jautājums, vai ir ētiski izmantot programmas Erasmus+ līdzekļus kā sākotnējo finansēšanas avotu. Komisijai vienlaikus būtu atkārtoti un reālistiskāk jānovērtē ietekme uz budžetu, īpaši saistībā ar finansiālo ietekmi uz dalībvalstīm, kā arī tas, kā budžetu ietekmēs jaunās Europass sistēmas izplatīšana sabiedrībā.

2.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

2.1.

Komisija jauno Prasmju programmu Eiropai ir pieņēmusi ar mērķi panākt, lai cilvēki jau no mazotnes izkoptu daudzveidīgas prasmes un lai varētu visoptimālāk izmantot Eiropas cilvēkkapitālu, kas Eiropā var veicināt nodarbināmību, konkurētspēju un izaugsmi.

2.2.

Komisija lēš, ka 70 miljoniem Eiropas iedzīvotāju nav pietiekamas lasītprasmes un rakstītprasmes un ir vāja rēķinpratība, turklāt vairāk nekā 20 % cilvēku praktiski nespēj strādāt ar datoru (2), tāpēc viņiem draud bezdarbs, nabadzība un sociālā atstumtība. No otras puses, vairāk nekā 30 % cilvēku strādā darbvietās, kas neatbilst viņu talantam un vēlmēm, savukārt 40 % Eiropas darba devēju norāda, ka ir grūti atrast darbiniekus ar izaugsmei un inovācijai vajadzīgajām prasmēm. Vienlaikus ir pārāk maz cilvēku, kuriem piemīt uzņēmēja mentalitāte un prasmes, kas nepieciešamas, lai izveidotu savu uzņēmumu un pielāgotos mainīgajām darba tirgus prasībām.

2.3.

Komisija ir pārliecināta: lai uzlabotu cilvēku izredzes dzīvē un atbalstītu taisnīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī saliedētu sabiedrību, izšķiroši svarīgi ir paaugstināt prasmju līmeni, stimulēt transversālās prasmes un meklēt veidus, kā veiksmīgāk savlaicīgi sagatavoties darba tirgus vajadzībām, šajā nolūkā izmantojot arī dialogu ar uzņēmējiem. Prasmju problēmu risināšanas nolūkā Komisija ierosina desmit iniciatīvas, kas būtu jāīsteno divos nākamajos gados:

“Prasmju garantija”, kas mazprasmīgiem pieaugušajiem palīdzētu iegūt minimālo rakstpratības, rēķinpratības un digitālo prasmju līmeni un tuvoties otrā posma vidējās izglītības kvalifikācijai,

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras pārskatīšana, lai kvalifikācijas kļūtu saprotamākas un lai optimālāk tiktu izmantotas Eiropas darba tirgū pieejamās prasmes,

“Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija”, kas apvieno dalībvalstis un ieinteresētās personas no izglītības, nodarbinātības un nozaru aprindām, lai izveidotu lielu digitālo talantu banku un nodrošinātu, ka Eiropas iedzīvotājiem un darbaspēkam ir pienācīgas digitālās prasmes,

“Plāns nozaru sadarbībai prasmju jomā”, ar ko uzlabot informāciju par vajadzīgajām prasmēm un novērst prasmju iztrūkumu konkrētās tautsaimniecības nozarēs,

“Trešo valstu valstspiederīgo prasmju profila noteikšanas ceļvedis”, kas palīdzēs agrīni apzināt un profilēt patvēruma meklētāju, bēgļu un citu migrantu prasmes un kvalifikāciju,

Europass sistēmas pārskatīšana nolūkā piedāvāt iedzīvotājiem labāku un ērtāk lietojamu instrumentu, ar ko aprakstīt savas prasmes un iegūt noderīgu reāllaika informāciju par prasmju pieprasījumu un tendencēm, kas palīdzētu karjeras veidošanā un mācību priekšmetu izvēlē,

panākt, ka profesionālā izglītība un apmācība (PIA) ir pirmā izvēle, šim nolūkam uzlabojot PIA audzēkņu iespējas gūt praktisku apmācību darbavietā un popularizējot PIA rezultātā iegūtās labās izredzes darba tirgū,

pārskatīt Ieteikumu par pamatprasmēm, lai vairāk cilvēku iegūtu darbam un dzīvei 21. gadsimtā nepieciešamās pamata iemaņas. Īpaša uzmanība jāvelta tam, lai izkoptu uzņēmēja mentalitāti un uz inovāciju orientētu domāšanu un prasmes,

iniciatīva par augstskolu absolventu apzināšanu nolūkā uzlabot informāciju par absolventu izaugsmi darba tirgū,

priekšlikums turpināt analizēt un apmainīties ar labāko praksi par efektīviem intelektuālā darbaspēka emigrācijas novēršanas veidiem.

3.   Dokumenta tvērums

3.1.

Šajā atzinumā EESK uzmanības centrā ir Jaunā prasmju programma un, tai līdzās, trīs jau piedāvātās iniciatīvas: Prasmju garantija, Eiropas kvalifikāciju sistēmas pārskatīšana un Europass sistēmas izvērtēšana.

3.2.

Komiteja sniedz arī atbildi uz Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Maltas aicinājumu sagatavot izpētes atzinumu “Cilvēku prasmju uzlabošana darba tirgū”. Ņemot vērā tvēruma un darbības jomu pārklāšanos, Komitejas atbilde uz minēto pieprasījumu ir iekļauta šajā atzinumā, un to papildina izvērsts Komitejas skatījums uz prasmju un nodarbināmības sociālo dimensiju un ar dzimumu saistītiem aspektiem.

4.   Vispārīgas piezīmes par programmu

4.1.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto “Jauno prasmju programmu Eiropai” un ir pārliecināta, ka tā ir pozitīvs solis sabiedrības un uzņēmumu vajadzību līdzsvarošanas virzienā. Ir saprotami, ka jaunā programma un tās iniciatīvas ir vērstas uz pašreizējo problēmu risināšanu, šajā nolūkā galvenokārt izdarot izmaiņas esošajos instrumentos un pasākumos, lai uzlabotu to piemērošanu un darbību, tomēr EESK uzsver, ka izglītībā un prasmju veidošanā vajadzīgi novatoriskāki risinājumi. Daudzas ES dalībvalstis un EEZ valstis jau ir ieviesušas dažādas novatoriskas pieejas, tomēr tās netiek pārraudzītas un nav minētas programmā, nedz arī piedāvātas dalībvalstīm.

4.2.

EESK ir cieši pārliecināta – turklāt ES izglītības un jauniešu nodarbinātības jomas pasākumu (3) salīdzinoši nelielā kopējā ietekme kopš 2009. gada šo pārliecību apstiprina –, ka ir pienācis laiks patiesi jaunai izglītības un apmācības mērķu un darbības paradigmai, kurā jāparedz vieta visiem izglītības novirzieniem – formālajam, neformālajam un ikdienējam, un ir jāmaina izpratne par izglītības vietu un lomu sabiedrībā, kā arī jāatzīst, ka izglītība pati par sevi ir viens no produktivitātes faktoriem. Eiropas nākotnei izšķiroši svarīgi ir pastiprinātu uzmanību vērst uz ieguldījumiem cilvēces attīstībā; tāpēc jaunajā programmā būtu jāsniedz ne tikai daļēji pašreizējā darba tirgus nepilnību risinājumi, bet pasākumi, kas ļautu katram ES iedzīvotājam pilnveidoties, paaugstināt kvalifikāciju un elastīgāk izvēlēties saimniecisko darbību.

4.3.

Saistībā ar Eiropas Savienības sociālo un politisko apņemšanos palielināt iesaisti darba tirgū un nodrošināt mainīgā darba tirgus vajadzības, kā arī apkarot nabadzību, nevienlīdzību un diskrimināciju Eiropas Savienībā, pilnīgi noteikti ir jāuzlabo prasmes un jānodrošina to atbilstība, taču tikpat svarīga ir pārkvalificēšanās un pastāvīga profesionālā pilnveide. Šos jautājumus nav iespējams pienācīgi risināt, ja netiek ņemta vērā ar tiem saistītā sociālā perspektīva un dzimumu aspekts. Komiteja pauž nožēlu, ka jaunajā programmā prasmes un nodarbinātība tomēr ir skatīta vispārīgi, un nav noteikti konkrēti pasākumi to personu potenciāla izmantošanai, kas strādā nepilnu slodzi vai atrodas nestabilās darba attiecībās, kā arī ekonomiski neaktīvu sieviešu, vecāka gadagājuma iedzīvotāju un cilvēku ar invaliditāti potenciāla izmantošanai; viņi visi varētu dot vērtīgu ieguldījumu ES attīstībā un izaugsmē.

4.4.

EESK uzskata, ka programmas plānošanas laikā galvenie ar prasmju pilnveidi saistītie dzimumu atšķirību aspekti (4) ir bijuši atstāti novārtā. Šie aspekti ir vairāki: uz sievietēm izdarītais spiediens uzņemties aprūpes pienākumus un savienot darba un ģimenes dzīvi, diskriminācija, stereotipi, lielāks sieviešu īpatsvars nestandarta nodarbinātībā, ierobežota profesionālā izvēle nepilnas slodzes darbā (kas rada pārizglītotības risku, īpaši tad, ja persona nodarbināta zemāka līmeņa darbā) un izglītības jomas, kurās sievietes vai vīrieši ir lielā pārsvarā un tādējādi darba tirgū var saskarties ar pārizglītotību.

4.5.

Programmā īpašs uzsvars likts uz minimālā prasmju kopuma nodrošināšanu un zema un vidēja līmeņa prasmju attīstīšanu, tomēr Komiteja uzskata, ka Komisija nav pietiekami plaši skatījusi vispārējās izglītības, nodarbinātības un sociālās sistēmas darbību un mijiedarbību un to atsevišķos pasākumus. Šāda sašaurināta skatījuma dēļ ārpus redzesloka ir palikuši vienlīdz nozīmīgie jautājumi, kas saistīti ar izglītības un apmācības augstākajiem līmeņiem, mūžizglītību, pārrobežu mobilitāti, uzņēmējdarbības mentalitāti, radošumu, inovāciju, sociālajām prasmēm, starpkultūru iemaņām utt. Šajā saistībā Komisijai vajadzētu veltīt īpašu uzmanību arī nepieciešamībai pēc īpašām prasmēm brīvajās profesijās (5).

4.6.

Tāpēc EESK mudina Komisiju izvēlēties saskaņotu, konsekventu un saturīgu pieeju savām politikas iniciatīvām, īpaši tad, ja tās saistītas ar prasmju veidošanu. Ir vērojams, ka dažādu ģenerāldirektorātu ierosinātas vienlaicīgas, cieši saistītas iniciatīvas netiek pietiekami efektīvi koordinētas. Uzlabojot koordināciju, varētu ievērojami palielināt šādu pasākumu efektivitāti un ietekmi.

4.7.

Ņemot vērā prasmju veidošanas izšķirošo iespaidu uz ekonomikas izaugsmi, kā arī mērķi panākt reālu ietekmi, Komiteja vēlētos, lai jaunā programma būtu arī tiešāk saistīta ar Eiropas pusgadu (īpaši ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem) un ar stratēģiju “Eiropa 2020”. Īpaši tas attiecas uz tajos izvirzītajiem izglītības un nodarbinātības mērķiem, kā arī uz programmas nozīmi saistībā ar programmu 2030. gadam, digitālā vienotā tirgus stratēģiju, aprites ekonomikas stratēģiju, Stratēģisko iesaisti dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam, Sociālo tiesību pīlāru (sevišķi ierosinātajām atsauces sistēmām) un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Šādu saikņu iezīmēšana palielinātu programmas nozīmi ES ilgtermiņa mērķu un vispārējās politikas kontekstā un tādējādi nodrošinātu tai stratēģiskas iniciatīvas statusu.

4.8.

Komiteja piekrīt, ka reāla prasmju atbilstība ir ārkārtīgi svarīga, jo nav ilgtspējīga tāda situācija, kurā 30 % Eiropas jauniešu savas oficiālās kvalifikācijas ziņā ir pārāk izglītoti savam darbam un kurā vienlaikus 40 % darba devēju ziņo, ka viņiem trūkst darbinieku ar nepieciešamajām prasmēm. Taču, lai sabiedrība spētu darboties pilnvērtīgi un efektīvi, ārkārtīgi būtiski ir prasmju pielāgošanu saskaņot ar kvalitatīvu darbvietu radīšanu, turklāt uzsverot, ka svarīga prasmju pielāgošanas metode ir pārrobežu mobilitāte.

4.9.

Jaunajā programmā ir izcelta gan iekļautības, gan nodarbināmībai vajadzīgo prasmju ieguves nozīme. Turklāt tā galvenokārt orientēta uz uzņēmumu vajadzībām, taču EESK uzskata, ka vairāk uzmanības būtu jāpievērš arī plašāk tvertām prasmēm, kas svarīgas sabiedrībai. Tādas prasmes kā, piemēram, transversālas, tālāk nododamas vai vispārīgas prasmes (piem., kritiskā un radošā domāšana, sociālās, pilsoniskās un kultūras iemaņas) dod arī cita veida labumu gan cilvēkam, gan sabiedrībai (6). Komiteja pauž nožēlu arī par to, ka uzņēmējdarbības mentalitāte plašākā nozīmē (t. i., pašiniciatīva) jaunajā programmā nav izcelta kā visiem cilvēkiem noderīga, dzīvei nepieciešama prasme.

4.10.

EESK turklāt vēlreiz atgādina par garām palaisto, daudzus miljardus euro vērto iespēju, ko būtu radījis atbalsts sieviešu uzņēmējdarbībai (7). Sievietes, būdamas uzņēmējas, rada darbvietas, inovāciju un jaunas prasmes jebkurā nozarē. Turklāt viņas proaktīvi darbojas sociālajā uzņēmējdarbībā, stiprinot un veicinot kopienas un sociālo inovāciju (8).

4.11.

EESK atzīst, ka vitāli svarīgi ir rūpēties, lai visiem jauniešiem būtu pamatprasmes, tomēr pauž nožēlu, ka jaunajā programmā trūkst konkrētu pasākumu, kas būtu orientēti uz neformālās un ikdienējās mācīšanās lielo nozīmi jauniešu sagatavošanā dzīvei. Ārpus formālās izglītības un apmācības iegūtās iemaņas un prasmes dod jauniešiem iespēju tikt nodarbinātiem, iekļauties plašākā sabiedrībā un ar savu ieguldījumu to pilnveidot. Lielākā daļa darba devējiem svarīgo komunikācijas, kultūras, vadības un personisko iemaņu tiek iegūtas neformālās un ikdienējās mācīšanās ceļā, un šīs iemaņas ir nepieciešams akreditēt un atzīt (9).

4.12.

Ņemot vērā prioritāti, kas piešķirta finansiāliem ieguldījumiem tajās izglītības disciplīnās, kuras tiek uzskatītas par svarīgākām no valstu ekonomikas stimulēšanas viedokļa, Komiteja ir pārliecināta, ka jaunā programma nedrīkst mudināt valdības nepildīt saistības, ko tās apņēmušās Boloņas procesa Bukarestes paziņojumā ar mērķi augstākajai izglītībai nodrošināt atbilstošu finansējumu. Šāds nošķīrums var apdraudēt citas izglītības jomas un ierobežot piekļuvi izglītībai un vispārīgām prasmēm.

4.13.

Lai vēl vairāk veicinātu jauniešu integrāciju šodienas darba tirgū, dalībvalstīm būtu arī atkārtoti jāapņemas ievērot stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) un 2006. gada Oslo programmu, kas joprojām ir ļoti aktuāla. Nepanākot progresu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas, kā arī praktisko prasmju apguvē, būs grūti nodrošināt uzlabojumus profesionālās izglītības, apmācības un māceklības jomā.

4.14.

EESK uzsver, ka valstu izglītības sistēmas pirmās atbild par izglītības un apmācības efektivitāti un pareizu darbību; tāpēc dalībvalstu valdībām ir jāuzņemas atbildība par pamatprasmju minimālā līmeņa nodrošināšanu. Ir būtiski, lai Komisija atkārtoti izvērtētu, vai jaunā programma dos iespēju apstiprināt un veicināt nepieciešamās izmaiņas valstu līmenī un reāli palīdzēs dalībvalstīm labāk izmantot pašreizējos fondus. Taču ir svarīgi atbalstīt valsts mehānismu, kādā valdības konsultējas ar ieinteresētajām personām, lai stiprinātu sociālo dialogu, sekmētu sadarbību un nodrošinātu efektīvu paraugprakses izplatīšanu, kā arī garantētu vajadzīgo datu un atsauksmju raitu apkopošanu.

4.15.

Tomēr Komiteja bažījas, vai ierosināto iniciatīvu vērtība netiks zaudēta, jo patiesībā Eiropas valstis joprojām saskaras ar krīzi. Budžeta samazināšana, sevišķi attiecībā uz izglītībai un apmācībai paredzētajiem resursiem, var apgrūtināt jauniešu nevienlīdzības novēršanu un kvalitatīvas mūžizglītības un apmācības nodrošināšanu visiem.

4.16.

EESK nevar samierināties ar to, ka jaunās programmas īstenošanai nav paredzēta īpaša finansēšanas shēma. Komiteja ierosina iekļaut programmu stimulējošā makroekonomiskā satvarā, kurā ieguldījumi cilvēku prasmēs un spējās netiktu uzskatīti par izmaksām, bet gan par ieguldījumiem, kas laika gaitā nesīs pozitīvus rezultātus.

4.17.

EESK ir pārliecināta, ka pat pēc iespējas optimālāka pastāvošo finansēšanas programmu izmantošana nebūs pietiekama, lai īstenotu programmā noteiktos mērķus. Tāpēc papildus daudzgadu finanšu shēmas (2014–2020) vidusposma novērtēšanas laikā veiktajiem potenciālajiem pielāgojumiem būs nepieciešams papildu finansējums. EESK arī mudina dalībvalstis palielināt izglītībai domātos izdevumus un gādāt, ka šos līdzekļus izmanto efektīvi. EESK uzskata, ka ieguldījumi, ko dalībvalstis veic, lai segtu izdevumus par izglītību un apmācību, nebūtu jāiekļauj valsts budžeta deficīta aprēķināšanas shēmā.

4.18.

Komiteja turklāt uzsver, ka jaunās programmas finansēšanai piedāvātie avoti – ESF un Erasmus+ – jau tiek plānoti un sadalīti valstu līmenī, tāpēc vēl jo apšaubāmāka ir to izmantošana šīs programmas īstenošanai.

4.19.

Komiteja atzinīgi vērtē jaunās programmas spēcīgo uzsvaru uz dialogu un konsultācijām ar sociālajiem partneriem un uzņēmumiem un mudina stiprināt šo dialogu ar mērķi uzlabot prasmju pielāgošanu un nodrošināt kvalificētiem darba ņēmējiem labāku piekļuvi darba tirgum gan kā daļu no “jaunā sākuma sociālajam dialogam” (10), gan arī pašās dalībvalstīs. Svarīgi ir arī atzīt un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) lomu, jo tām ir plaša pieredze pakalpojumu sniegšanā sociālās uzņēmējdarbības jomā un tās ir gatavas dalīties ar sociālās uzņēmējdarbības prasmēm, kas ir viena no galvenajām programmas sastāvdaļām. Turklāt dialogā ir svarīgi iesaistīt arī profesionālās pārstāvības struktūras, īpaši saistībā ar uzņēmējdarbības mentalitātes un uzņēmējdarbības prasmju izmantošanu.

4.20.

EESK arī norāda, ka vajadzīgs lielāks uzsvars uz mērķtiecīgiem pasākumiem, kas vērsti uz mazaizsargātām grupām, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti. Šajā nolūkā valstu līmenī ir jāvāc dati, lai noteiktu pašreizējo pasākumu ietekmi uz mērķgrupām un pārbaudītu, vai no piekļuves, ilguma un rezultātu viedokļa pasākumi ir piemēroti izglītojamo īpašajām vajadzībām. Tas nozīmē sadarbību ar lēmumu pieņēmējiem, organizācijām un apvienībām, kas strādā tieši ar potenciālo mērķgrupu. Dažas no šīm apvienībām ir visai mazas, tāpēc tās nevar iegūt ES subsīdijas. Tātad ir jāatrod veids, kā palīdzēt tām piekļūt šādam finansiālam atbalstam.

5.   Par priekšlikumu izveidot Prasmju garantiju

5.1.

EESK ir pārliecināta, ka ierosinātā Prasmju garantija nodrošinās būtiskas izmaiņas tikai tad, ja tiks ņemti vērā secinājumi, kas gūti, īstenojot garantiju jauniešiem (tiks novērsta pārklāšanās, uzlabota konsekvence). Prasmju garantijai būtu jātiecas paātrināt īstenošanu, jāparedz integrēta pieeja attiecīgajiem sociālajiem pakalpojumiem, jābūt atvērtākai partnerībām ar darba devējiem, sociālajiem partneriem un PSO un elastīgākai, lai varētu pielāgoties lietotājiem ar īpašām integrācijas vajadzībām. Ir svarīgi, lai Prasmju garantija tiktu uzskatīta par intervences pasākumu ar papildvērtību, nevis tikai par darbvietu radīšanas instrumentu.

5.2.

Komiteja iepriekš ir norādījusi (11), ka digitālā laikmetā prasmju veidošana norisinās strauju un reizumis destabilizējošu pārmaiņu apstākļos, kad uzņēmējdarbības modeļi var mainīties pašos pamatos. Dažas digitalizācijas sekas nodarbinātības jomā jau ir redzamas, savukārt dažādas aplēses liecina, ka nākamo divdesmit gadu laikā aptuveni 50 % pašreizējo vidējas kvalifikācijas darbvietu var tikt aizstātas ar digitālajām tehnoloģijām un ka darba ņēmējiem nākotnē ik pēc pieciem gadiem būs nepieciešami kvalifikācijas celšanas pasākumi (12). Tāpēc daudz lielāku nozīmi iegūst pastāvīga kvalifikācijas celšanas un mūžizglītības pieeja, kā arī ciešs dialogs ar uzņēmumiem, sociālajiem parteriem un ieinteresētajām pusēm. EESK uzstāj, ka ir jāmeklē papildu risinājumi, kā palielināt ātrai prasmju nodrošināšanai vajadzīgo finansējumu, piemēram, ar publiskā un privātā sektora ieguldījumiem. Būtu jāizskata iespējas izmantot arī instrumentus, ko jau lieto dažās ES dalībvalstīs, piemēram, koplīgumus par apmaksātu mācību atvaļinājumu.

5.3.

Līdz ar to EESK ir pārliecināta, ka nepietiek tikai palīdzēt cilvēkiem iegūt minimālo prasmju kopumu un ka Prasmju garantijai ir jākļūst par garantētu ceļu, kas viņus vestu tālāk uz augstākajiem iespējamajiem prasmju līmeņiem. Garantijai jākalpo ne vien pamatprasmju uzlabošanai, bet arī jāvirza uz augstāku kvalifikācijas līmeni un plašāku iemaņu klāstu. Citādi šie cilvēki – īpaši sievietes (13) un gados vecāki ļaudis – iestigs vai nu bezdarbā, vai mazapmaksātās darbvietās, kuru skaits digitālā pasaulē arvien samazinās.

5.4.

Vienlaikus ir jāapzinās, ka, uzlabojot tikai indivīdu prasmes, netiks sasniegts vēlamais nodarbināmības efekts, ja atbalstam netiks pilnveidota arī cieši radniecīgā sociālās politikas un dzimumu līdztiesības politikas joma. Tas īpaši attiecas uz politiku, kas saistīta ar darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanas pakalpojumiem, uzņēmējdarbības veicināšanu, atbalsta pakalpojumiem problēmu skartiem vientuļajiem vecākiem, kvalitatīvu, pieejamu pilna laika bērnu aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu par pieņemamām cenām kā vienu no galvenajiem stimuliem gan sievietēm, gan vīriešiem iesaistīties darba tirgū, pienācīgu aprūpes pakalpojumu pieejamību vecākiem cilvēkiem utt. (14)

5.5.

EESK uzsver, cik svarīga loma prasmju pilnveidošanā un politikas attīstībā ir sociālajiem partneriem un to veiktajai darbībai (15). Komiteja ir arī pārliecināta, ka būtu jānostiprina attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma, ņemot vērā PSO plašo pieredzi to cilvēku prasmju veidošanas pasākumos, kuri pašlaik nevar piekļūt darba tirgum. Šīs grupas parasti ir saistītas ar zemāku kvalifikācijas līmeni, un tām ir vājāka saikne ar citiem prasmju nodrošinātājiem, piemēram, publiskajiem nodarbinātības dienestiem, formālās izglītības un apmācības sniedzējiem utt. Turklāt, ņemot vērā tos dažādos pakalpojumu izmantotājus, kuru interese ir saistīta ar bezpeļņas profesionālās integrācijas pakalpojumu sniedzējiem un kuru vajadzības dažkārt ir sarežģītas, pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir vislabākās iespējas sniegt īpaši pielāgotus mācīšanās piedāvājumus, kas ir viens no trijiem Prasmju garantijas pīlāriem. Ja Prasmju garantija galvenokārt ir domāta cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju, ir jāatzīst, ka PSO ir vienas no galvenajām tās īstenotājām.

5.6.

EESK uzskata, ka lomas un atbildība, kas saistās ar kvalifikācijas paaugstināšanu, otrās iespējas izglītību un prasmju pilnveides programmām, ir jādala valstij, uzņēmumiem, izglītības ieguvējiem un tās sniedzējiem un ka darbību pamatā jābūt sekmīgai sadarbībai. Tomēr joprojām nav skaidrs, kādi stimuli vajadzīgi, lai darba devēji un darba ņēmēji prasmju pilnveides procesā uzņemtos šādu atbildību un vienotos par šādu lomu sadali.

6.   Par priekšlikumu pārskatīt Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru

6.1.

EESK uzskata, ka, pilnveidojot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru, jākoncentrējas uz dalībvalstu, sociālo partneru un citu ieinteresēto personu sadarbību, tādējādi veidojot savstarpēju uzticēšanos kvalifikāciju ietvarstruktūrām un izglītības kvalitātes sistēmām. Saskaņā ar mūžizglītības principiem ir svarīgi paturēt prātā, ka prasmju un kvalifikāciju atzīšana ir svarīga ne tikai no darba tirgus, bet arī no turpmākās izglītības viedokļa. Ir jārod veids, kā oficiālajā kvalifikācijā akreditēt neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātā iegūtās prasmes, īpašu uzmanību pievēršot transversālajām prasmēm. Mācību rezultātu un kvalifikāciju sistēmu pamatprincipi rada stabilu pamatu tieši tādai zināšanu ieguvei, kurā izmantoti atšķirīgi un elastīgāki mācīšanās veidi.

6.2.

Lai gan Eiropas prasmju/kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācijai (ESCO) ir liels potenciāls, tā joprojām nav pietiekami attīstīta un dalībvalstīs rada neskaidrību. Ar ESCO būtu jāatbalsta EQF veidošana un izmantošana, taču ir jāpabeidz pielīdzināšanas procesi, lai ESCO varētu izmantot produktīvi.

6.3.

Komiteja piekrīt vajadzībai uzlabot dažādu kvalifikāciju izpratni un salīdzināmību. Tādā ziņā ļoti pozitīvi vērtējams ir ierosinātajā pārskatīšanā paredzētais uzsvars uz EQF pārredzamības un konsekvences nostiprināšanu. Tomēr ir jāgādā, lai mēģinājums pilnveidot EQF nekļūtu pārmērīgi apgrūtinošs un birokrātisks.

6.4.

EESK uzsver – īpaši attiecībā uz augsta līmeņa prasmju ieguvi –, ka joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu neformālo un ikdienējo mācīšanos tā, ka šie mācīšanās veidi bez kavēkļiem iekļaujas esošajās formālās izglītības un apmācības sistēmās tādā veidā, kas būtu pieņemams visām ieinteresētajām pusēm. Patlaban šī integrācija ir ļoti vāja, jo trūkst vispāratzītu ekvivalences definīciju, nav savstarpējas uzticēšanās valstu kvalifikācijas sistēmām un ir vērojamas lielas atšķirības valstu kvalifikācijas sistēmu un EQF pielīdzināšanas līmeņos.

6.5.

EESK iesaka arī labāk saskaņot ES kvalificēšanas instrumentus – Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru, Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) un Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET).

7.   Par priekšlikumu pārskatīt Europass sistēmu

7.1.

EESK noteikti atbalsta jauno Europass sistēmu, īpaši faktu, ka Europass no dokumentu mehānisma kļūst par pakalpojumu platformu.

7.2.

Komiteja ir pārliecināta, ka, veidojot Eiropas mēroga platformu, kas paredzēta, lai cilvēki varētu piekļūt plašam pakalpojumu klāstam, galvenajiem attīstības virzītājiem ir jābūt pārredzamībai, izmantojamībai, pieejamībai un efektivitātei. Ļoti svarīgi, lai Europass sistēma būtu pieejama cilvēkiem ar invaliditāti. Svarīgi ir ņemt vērā arī informācijas pieejamību saistībā ar fizisko vidi, jo dažas invaliditātes izpausmes ietekmē spēju izmantot IT sistēmas, un šādos gadījumos vajadzētu būt pieejamiem īpašiem piekļuves punktiem un citām alternatīvām metodēm.

7.3.

EESK tomēr šaubās, vai aptuveni 2 500 000 EUR lielos programmas Erasmus+ līdzekļus ir ētiski izmantot kā pirmo avotu tīmekļa pakalpojumu izstrādei saistībā ar prasmēm un kompetencēm. Vienlaikus Komiteja mudina Komisiju vēlreiz un reālistiskāk novērtēt ietekmi uz budžetu, jo ievāktās informācijas palielinātā daudzuma dēļ un tāpēc, ka nāksies uzlabot datu iesniegšanas instrumentus un kanālus, dalībvalstis izjutīs finansiālas sekas.

7.4.

Komiteja uzskata, ka svarīgi ir arī novērtēt, kā budžetu ietekmēs jaunā Europass izplatīšana sabiedrībā, jo jaunās sistēmas panākumi lielā mērā būs atkarīgi ne tikai no pakalpojumu kvalitātes un kvantitātes vispārēja pieauguma, bet arī no lietotāju skaita nepārprotamas palielināšanās.

Briselē, 2017. gada 22. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  http://ec.europa.eu/growth/smes/promoting-entrepreneurship/we-work-for/liberal-professions_en

(2)  Vēl augstāks rādītājs ir vecuma grupā no 55 līdz 65 gadiem, kurā 50 % cilvēku trūkst pamata IKT prasmju. ESAO, Starptautiskā pieaugušo kompetenču novērtēšanas programma (PIAAC), 2015. gada jūnijs.

(3)  Piem., Eiropas Komisijas 2016. gada pārskats par izglītību un apmācību, 2016. gada septembris; Eiropas Politikas centrs, “Towards a Europeanisation of Youth Employment Policies? A Comparative Analysis of Regional Youth Guarantee Policy Designs”, September 2016. (Virzība uz jaunatnes nodarbinātības politikas eiropeizāciju? Salīdzinoša reģionālo jaunatnes garantiju politikas uzstādījumu analīze.)

(4)  Starptautiskā Darba organizācija “Skills mismatch in Europe” (Prasmju neatbilstība Eiropā), Statistics Brief, 2014. gada septembris.

(5)  http://ec.europa.eu/growth/smes/promoting-entrepreneurship/we-work-for/liberal-professions_en

(6)  EESK atzinums par tematu “Radošuma, komercprasmju apguves un mobilitātes veicināšana izglītības un apmācības jomā” (OV C 332, 8.10.2015., 20. lpp.).

(7)  EESK atzinums par tematu “Sieviešu uzņēmējdarbība” (OV C 299, 4.10.2012., 24. lpp.).

(8)  Eiropas Sieviešu lobija projektā “WEStart” analizēti 10 piemēri, kuros aplūkota sieviešu veiktas sociālās uzņēmējdarbības ietekme dažādās Eiropas valstīs.

(9)  EESK atzinums par tematu “ES politika un brīvprātīgais darbs” (OV C 181, 21.6.2012., 150. lpp.).

(10)  “Jauns sākums sociālam dialogam” – Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts, Eiropas Komisijas un Eiropas sociālo partneru paziņojums, 2016. gada 27. jūnijs.

(11)  EESK atzinums par tematu “Digitalizācijas ietekme uz pakalpojumu nozari un nodarbinātību” (OV C 13, 15.1.2016., 161. lpp.).

(12)  Piemēram, Bowles, J., The computerisation of European jobs who will win and who will lose from the impact of new technology onto old areas of employment?, 2014. gads, The computerisation of European jobs, Frey, C. M., Osborne, M., The future of employment: How susceptible are jobs to computerisation?, 2013. gads, Pajarinen, M., Rouvinen, P., Ekeland, A., Computerization Threatens One-Third of Finnish and Norwegian Employment, ETLA, 2015. gads.

(13)  Eiropas Komisijas ceļvedis “Jauns mēģinājums pārvarēt darba un privātās dzīves līdzsvara uzdevumus strādājošām ģimenēm”, 2015. gada augusts.

(14)  EESK atzinums par tematu “Sieviešu nodarbinātība un izaugsme” (OV C 341, 21.11.2013., 6. lpp.).

(15)  Kopējie pasākumi, ko īsteno Eiropas sociālie partneri, koncentrējoties uz PIA un jo īpaši uz māceklību, ieguldījumiem izglītībā un apmācībā, kā arī centieni cīnīties pret mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un panākt labākus mācību rezultātus.


PIELIKUMS

Radniecīgu EESK atzinumu piemēri

SOC/555

“Augstas kvalitātes izglītība visiem”, 2017.

SOC/552

Erasmus+ vidusposma novērtējums”, tiek izstrādāts 2017.

SOC/524

“Augstskolu līdzdalība Eiropas veidošanā”, 2015.

SOC/523

“Valstu duālās apmācības sistēmu snieguma uzlabošana”, 2015.

SOC/521

“Neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātā iegūtu prasmju un kvalifikācijas atzīšana – pilsoniskās sabiedrības praktiskais ieguldījums”, 2015.

SOC/518

“Radošuma, komercprasmju apguves un mobilitātes veicināšana izglītības un apmācības jomā”, 2015.

CCMI/136

“Digitalizācijas ietekme uz pakalpojumu nozarēm un nodarbinātību”, 2015.

SOC/502

“Sievietes un zinātne”, 2014.

SOC/499

“Stažēšanās kvalitātes sistēma”, 2014.

SOC/493

“Izglītības atvēršana”, 2014.

CCMI/118

“Jauniešu nodarbināmība – apmācības pielāgošana nozaru vajadzībām taupības apstākļos”, 2014.

SOC/486

“Sieviešu nodarbinātība un izaugsme”, 2013.

SOC/476

“Izglītības pārvērtēšana”, 2013.

INT/679

“Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam”, 2013.

SOC/469

“Uzņēmējdarbības loma izglītībā ES”, 2013.

SOC/446

“Sieviešu uzņēmējdarbība”, 2012.

SOC/439

“Jaunieši ar invaliditāti”, 2012.

SOC/438

Erasmus visiem”, 2012.

SOC/431

“ES politika un brīvprātīgais darbs”, 2012.

SOC/429

“Augstākās izglītības modernizēšana”, 2012.

SOC/421

“Jauniešu nodarbinātība, tehniskās prasmes un mobilitāte”, 2012.

SOC/409

“Pievilcīgāka pēcvidusskolas profesionālā izglītība un apmācība”, 2012.

SOC/404

“Jaunu prasmju un darba vietu programma”, 2011.


Top