Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016AE4489

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā” [COM(2016) 283 final – 2016/0148 (COD)]

OJ C 34, 2.2.2017, p. 100–105 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 34/100


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā”

[COM(2016) 283 final – 2016/0148 (COD)]

(2017/C 034/15)

Ziņotājs:

Bernardo HERNÁNDEZ BATALLER

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 9.6.2016.

Padome, 30.6.2016.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants

 

[COM(2016) 283 final – 2016/0148 (COD)]

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.10.2016.

Pieņemts plenārsesijā

19.10.2016.

Plenārsesija Nr.

520

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

219/4/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu un atzinīgi vērtē gan to, ka tas iesniegts īstajā laikā, gan rūpīgumu, kā Komisija ir analizējusi un izvērsusi izskatāmo jautājumu. Šajā saistībā jānorāda uz plašākiem gaidāmajiem ieguvumiem, ja priekšlikums tiks piemērots visām ieinteresētajām personām – patērētājiem, uzņēmumiem un valstu iestādām, kā izklāstīts arī pašā paziņojumā.

1.2.

Vienlaikus EESK pauž satraukumu un bažas par to, ka visu priekšlikumā minēto jautājumu regulēšana var ietekmēt pamattiesības un to piemērošanu dalībvalstīs.

1.3.

EESK arī aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai kopīgie procedūras noteikumi, kas izklāstīti priekšlikuma 8. pantā, tiktu piemēroti efektīvi, saskaņā ar labas administratīvās prakses pārvaldības principiem.

1.4.

Visbeidzot EESK aicina Komisiju sākt pienācīgu koordināciju ar dalībvalstīm, lai īstenotu izskatāmajā priekšlikumā paredzētos pasākumus, un paplašināt koordinēto pasākumu darbības jomu.

2.   Pamatinformācija

2.1.

Par 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (1) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (turpmāk – RSPTAJ (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā)) EESK sniedza pozitīvu atzinumu (2).

2.2.

RSPTAJ harmonizē sadarbības sistēmu starp Eiropas Ekonomikas zonas valstu iestādēm tā, lai patērētāju aizsardzības iestāžu pasākumi aptvertu visu vienotā tirgus teritoriju.

2.3.

Tiesību akti, uz kuriem attiecas RSPTAJ, ir minēti tās pielikumā, kas tiek atjaunināts, kad spēkā stājas jauns tiesību akts. Tas šobrīd ietver 20 direktīvas un regulas, kas ietilpst ES tiesību aktu kopumā patērētāju tiesību un preču un pakalpojumu tirdzniecības jomā.

2.4.

Regulas mērķis ir nodrošināt pienācīgu mazumtirdzniecības tirgus darbību visā ES.

2.4.1.

RSPTAJ nosaka pilnvaru obligāto minimumu valstu iestādēm un ļauj tām izbeigt pārrobežu pārkāpumus.

3.   RSPTAJ novērtējums

3.1.

Regulas 21.a pantā noteikts, ka Komisija novērtē efektivitāti un noteiktos darbības mehānismus, pārbaudot papildu tiesību aktu iespējamu iekļaušanu un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu grozīšanai.

3.2.

Pēc ārēja novērtējuma veikšanas (3) un pēc sabiedriskās apspriešanas Komisija publicēja ziņojumu (4), kurā norādīja faktorus, kas varētu mazināt regulas efektivitāti:

a)

nepietiekamās minimālās pilnvaras iestādēm efektīvai un ātrai sadarbībai, jo īpaši digitālajā vidē;

b)

nepietiekama komerciālās informācijas apmaiņa;

c)

ierobežojumi mehānismam, ar ko risina pārkāpumus, kuri skar vairākas valstis. Valsts iestādes saskaras ar to, ka bieži to tirgos vienlaikus notiek līdzīgi pārkāpumi. Tām vajadzētu paredzēt “plaši izplatītus pārkāpumus” un “salīdzinoši īslaicīgus pārkāpumus”, kuriem ir kaitīgas sekas;

d)

nepieciešamība grozīt regulas pielikumu, lai paplašinātu tās darbības jomu, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

i.

patērētāju kolektīvās intereses;

ii.

pārrobežu piemērojamība;

iii.

tiesībaizsardzības iestāžu dimensija un saskaņotība ar pielikumā norādītajiem nozaru un horizontālajiem tiesību aktiem;

e)

uzņēmumiem nepiemēro nekādas papildu juridiskās saistības.

3.3.

Visbeidzot tika ierosināts pastiprināt sadarbības mehānismus RSPTAJ īstenošanai un efektīvi piemērot patērētāju tiesības, lai izveidotu spēcīgu un dinamisku vienoto tirgu.

4.   Komisijas priekšlikums

4.1.

Priekšlikuma vispārējais mērķis ir novērst konkurences kropļojumus un šķēršļus iekšējā tirgū. Ar to iecerēts saglabāt un uzlabot patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu pārrobežu īstenošanas sistēmas efektivitāti un produktivitāti Savienībā.

4.2.

Tiek modernizēta pašreizējā regula, padziļinot saskaņošanas pakāpi, lai novērstu novērtējumā minētās problēmas, veicinot Savienības patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu pārrobežu īstenošanu vienotajā tirgū.

4.3.

Priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, ņemot vērā to, ka patērētāju tiesību aizsardzība ir viena no Savienības un dalībvalstu dalītās kompetences jomām. No otras puses, priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, ar ko visām dalībvalstu kompetentajām iestādēm nosaka vienotu minimālo pilnvaru kopumu saistībā ar priekšlikuma īstenošanu.

4.4.

Attiecībā uz sadarbību, lai novērstu “plaši izplatītos pārkāpumus”, citu instrumentu starpā ir ierosināta kopīga Savienības līmeņa procedūra, ko piemēro, lai novērstu nozīmīgus pārkāpumus, kas nodara kaitējumu vismaz trim ceturtdaļām dalībvalstu, kurās kopā ir vismaz trīs ceturtdaļas no ES iedzīvotāju skaita.

4.4.1.

Ierosināts, ka tad, ja ir iestājies “plaši izplatītu pārkāpumu” gadījums, Komisija pieņem lēmumu par kopīgās procedūras sākšanu un obligāti koordinē šo procedūru. Arī attiecīgajām dalībvalstīm būs obligāti jāpiedalās šajā kopīgajā rīcībā.

4.5.

Priekšlikuma ievada noteikumos aktualizētas definīcijas ar mērķi ņemt vērā regulas darbības jomas paplašināšanu attiecībā uz “plaši izplatītiem pārkāpumiem” un “pārtrauktiem pārkāpumiem”.

4.6.

Tajā noteikts, kā norīkot kompetentās iestādes un vienotos sadarbības birojus, precizējot to funkcijas. Tāpat noteiktas arī minimālās izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, precizējot esošās un pievienojot jaunas, kuras kompetentās iestādes uzskata par nepieciešamām, lai darbotos pārrobežu vidē.

4.7.

Tādējādi tas paredz savstarpējās palīdzības mehānismu, kas savukārt sastāv no diviem instrumentiem:

lūgumi sniegt informāciju, kas nodrošina kompetentajām iestādēm iespēju iegūt informāciju un pierādījumus pāri robežām,

lūgumi veikt īstenošanas pasākumus, kas vienai kompetentajai iestādei nodrošina iespēju lūgt citai kompetentajai iestādei citā dalībvalstī veikt īstenošanas pasākumus.

4.8.

Attiecībā uz “plaši izplatītu pārkāpumu” koordinēto uzraudzību, izmeklēšanu un īstenošanas mehānismu tiek noteikti tādi instrumenti kā koordinētas darbības, kopīgas darbības plaši izplatītu Savienības mēroga pārkāpumu novēršanai un patēriņa tirgu saskaņota izmeklēšana.

4.8.1.

Izveidots jauns instruments, ko piemērot, lai novērstu plaši izplatītus Savienības mēroga pārkāpumus, kuri var kaitēt patērētājiem lielā Savienības daļā. Tajā paredzētas robežvērtības, kas nosaka, kādi iespējamie pārkāpumi ir Savienības mēroga pārkāpumi.

4.8.2.

Šī robežvērtība ir pamatota ar diviem izpildāmiem kritērijiem, proti, valstu skaitu un attiecīgo iedzīvotāju skaitu, un šajā gadījumā kopējo darbību pielāgo ar lēmumu. Mērķis ir pārkāpuma izbeigšana un vajadzības gadījumā atlīdzības izmaksa patērētājiem, izmantojot tirgotāja saistību izpildi.

4.8.3.

Priekšlikums paredz kopīgus noteikumus attiecībā uz saskaņoto un kopīgo darbību procedūrām, piemēram, tirgotāju tiesības uz uzklausīšanu, koordinatora uzdevumus, lēmumu pieņemšanu un valodu režīmu. Turklāt tajā ir noteikts juridiskais pamats patērētāju tirgu saskaņotai izmeklēšanai (vērienīgas pārbaudes).

4.9.

Visbeidzot, tiek apsvērti citi pasākumi Savienības līmenī, kā citu pasākumu koordinēšana, lai veicinātu uzraudzību un īstenošanu, ierēdņu apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, informācijas apmaiņa par patērētāju politiku un starptautisko sadarbību.

4.9.1.

Pielikumā ir iekļauts patērētāju interešu aizsardzības tiesību aktu saraksts un ir noteikts regulas piemērošanas jomas rationae materiae.

5.   Vispārīgas piezīmes

5.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ciešāk sadarboties un uzlabot tiesisko drošību, izstrādājot mūsdienīgus efektīvus un lietderīgus mehānismus, kas samazinātu pārrobežu pārkāpumu nodarīto kaitējumu patērētāju interesēm un vienotajam tirgum.

5.2.

Priekšlikums dos labumu visiem uzņēmējiem, kuriem kaitē negodīga konkurence, ko rada tirgotāji, kuri neievēro noteikumus un kuri ir izstrādājuši tādus uzņēmējdarbības modeļus, kas ļauj tiem izvairīties no tiesību aktu ievērošanas un nodarīt kaitējumu citu dalībvalstu patērētājiem.

5.2.1.

Tādējādi palielinās patērētāju aizsardzība, uzņēmumu tiesiskā drošība, saskaņotāka īstenošana pārrobežu mērogā un apstākļu vienlīdzība vienotajā tirgū, neradot nepieciešamību uzlikt uzņēmumiem nesamērīgi smagu slogu.

5.2.2.

Ņemot vērā iepriekš minēto un īstenojot piešķirtās pilnvaras, EESK atgādina, ka jebkurā gadījumā jānodrošina piemērots līdzsvars starp attiecīgajām pamattiesībām, proti, augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, uzņēmējdarbības brīvību un informācijas brīvību. EESK uzskata, ka ir svarīgi respektēt tiesības uz aizstāvību, tiesības tikt uzklausītam un tiesības procesa laikā izvēlēties tiesvedības valodu.

5.3.

Priekšlikums ne tikai piedāvā a priori efektīvus risinājumus atbilstoši plaši izplatīto pārkāpumu nozīmīgumam un apjomam, bet arī to izstrādei nosaka pasākumus, kas vērsti uz patērētāju un lietotāju tiesību efektīvu aizsardzību un kas var būt piemērojami arī gadījumos, kuri nav minēti šajā priekšlikumā.

5.4.

Lai izpildītu priekšlikuma uzdevumu un sasniegtu tā mērķi, valsts iestādēm nepieciešamas pilnvaras un līdzekļi, lai efektīvi sadarbotos un spētu veikt pasākumus regulas īstenošanai. EESK atbalsta minimālo izmeklēšanas un īstenošanas pilnvaru palielināšanu, kā arī atbalsta ar priekšlikumā paredzētajiem pasākumiem saistīto pilnvaru palielināšanu attiecībā uz kompetentajām valsts iestādēm, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās juridiskās tradīcijas.

5.4.1.

Lai tiesību aktu piemērošana noritētu efektīvi, ir svarīgi paredzēt iespēju pieprasīt pārkāpuma rezultātā gūtās peļņas atgriešanu, ko EESK jau ir atbalstījusi (5). Attiecībā uz kompetento iestāžu minimālajām pilnvarām priekšlikumā ir pareizi nošķirtas pilnvaras nodrošināt patērētājiem kompensāciju un atgūt pārkāpuma rezultātā gūto peļņu.

5.4.2.

Attiecībā uz informēšanu par sankcijām ir svarīgi, lai minētā iespēja priekšlikumā būtu apsvērta kā līdzeklis tirgus sanēšanai ar mērķi panākt tā darbības labāku pārredzamību un īstenot tiesības uz informācijas brīvību (6).

5.5.

No otras puses, priekšlikumā nav aplūkoti proaktīvi pasākumi, kas veicinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, un tajā izklāstīta tikai reaģējoša pieeja, kuras piespiedu raksturs dažkārt var nebūt pietiekams, lai novērstu pārkāpumu ietekmi tik lielā mērā, kā gaidīts, it īpaši, ja kopīgās procedūras vai to ietekmes iestāšanās ir laikietilpīga.

5.6.

Turklāt jāpārskata regulas turpmāka piemērošana, lai novērtētu tās ietekmi uz tirgus koriģēšanu, jo ne vienmēr ar piemērotajiem soda pasākumiem tiek pietiekamā apjomā labota nelikumīgā prakse vai atgriezeniski labotas tās sekas, it īpaši saistībā ar atkārtošanos un recidīvu.

5.7.

Iespējams, ar priekšlikuma visaptverošu orientēšanu uz plaši izplatīto pārkāpumu izskaušanu varētu palielināt panākumu iespējas; šīs pieejas ietvaros nozīmīga loma būtu arī patērētāju un lietotāju uztveri un gaidām.

5.7.1.

Tāpēc to apzināšana un vienlaicīga proaktīvu un reaģējošu pasākumu piemērošana ar īpašu uzsvaru uz pašregulējumu un kopregulējumu, kā arī līdzatbildīga patērētāju rīcība var radīt sinerģiju, nodrošinot lielāku priekšlikuma efektivitāti un lietderību.

5.8.

EESK pozitīvi vērtē priekšlikumā paredzēto pilsoniskās sabiedrības organizāciju iespējamo līdzdalību, jo tādējādi tiktu veicināta laba pārvaldība, pārredzamība un atklātuma principa īstenošana Savienības iestāžu darbībā (7).

5.8.1.

Lai sasniegtu noteiktos mērķus attiecībā uz visu dalībnieku kopējo atbildību, ir svarīgi paplašināt brīdināšanas mehānismu, ietverot citu iestāžu dalību.

6.   Īpašas piezīmes

6.1.

Priekšlikumā varētu apsvērt iespēju precizēt saistītos pasākumus vai pasākumus, kas ir alternatīvi faktiskajam naudas sodam.

6.2.

Attiecībā uz sadarbību ar citām publiskajām iestādēm un norīkotajām struktūrām būtu jānosaka koordinēšanas kritēriji, kas visur nodrošina vienādu pieeju, lai optimāli īstenotu 6. panta noteikumus, novēršot pretrunas vai traucējumus to piemērošanā.

6.3.

Turklāt Komiteja atzinīgi vērtē 8. panta saturu, jo tajā iekļauts plašs to minimālo līdzekļu uzskaitījums, kas nepieciešami, lai valsts iestādes varētu rīkoties, un, tiklīdz tie tiks noteikti, tie daudzos gadījumos nodrošinās plašākas rīcības iespējas nekā šobrīd.

6.4.

Tomēr ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm un vienotās sadarbības birojiem ir budžeta līdzekļi, lai varētu efektīvi īstenot savas pilnvaras.

6.5.

EESK uzskata, ka minētais savstarpējās palīdzības mehānisms un administratīvās procedūras jāizstrādā un jāīsteno stingrā atbilstībā ar pārredzamības un administratīvās vienkāršošanas principiem.

6.6.

Nodaļā par plaši izplatītu pārkāpumu saskaņotu uzraudzību, izmeklēšanu un īstenošanas mehānismiem nepieciešama lielāka skaidrība, lai sekmētu labāku teksta izpratni un ērtu un tūlītēju asimilāciju, ņemot vērā procesuālo shēmu un maršrutu lielo skaitu un no tā izrietošos gadījumus. Tas pats attiecas uz katras procedūras posmiem.

6.7.

Attiecībā uz 24. pantu nav skaidrs, vai tirgotāja pienākumi brīdī, kad tos apstiprina patērētājs, nosaka, ka jāizbeidz jebkuri citi korektīvi pasākumi, kas uzsākti vai varētu tikt uzsākti nākotnē, lai arī no 25. panta satura izriet, ka pienākumi un sodīšanas darbības ir savstarpēji izslēdzoši; tas varētu būt pretrunā esošajiem dalībvalstu tiesību aktiem to teritorijās.

6.7.1.

Tāpat nav skaidrs, vai nesaderīgas formulas var izmantot visos gadījumos, kas varētu rasties, ņemot vērā, ka pēc konkrēto apstākļu analīzes var izrādīties, ka abi līdzekļi var būt piemēroti dažādās pakāpēs. Iespējams, ka neskaidrība sniedz iespēju īstenot priekšlikumu specifiskā veidā, taču īstenošanā vienmēr jāizvairās no diferencētas attieksmes.

6.7.2.

Visbeidzot, attiecībā uz patēriņa tirgu saskaņotu izmeklēšanu būtu jāpaplašina izmeklēšanas jēdziens, proti, ka tā ir administratīva rakstura preventīva prakse saskaņā ar iepriekš minēto. Tas ne tikai palīdzētu izvairīties no plaši izplatītu pārkāpumu riska situācijām, bet arī novērstu pagaidu novirzes, kas radušās kopš tā laika veikto pasākumu dēļ un pavērtu agrīnas reaģēšanas iespēju.

6.8.

Jāuzsver, ka lietderības un efektivitātes nolūkā nepieciešams, lai uzraudzības un brīdināšanas mehānismi jau esošajās sistēmās būtu sadarbspējīgi, kā arī tos tiešā veidā savienot, lai standartizētu vai normalizētu to integrētu darbību.

6.9.

VI nodaļā varētu ietvert pantu, kas nosaka procedūru efektīvai komunikācijai ar sabiedrību gadījumos, kad tas ir nepieciešams, nosakot tās piemērošanas un attīstības kritērijus.

6.10.

Attiecībā uz datu bāzi un sistēmu informācijas apmaiņai par pārkāpumiem tāpat kā attiecībā uz uzraudzības mehānismu būtu jānosaka, ka brīdināšanas un uzraudzības mehānismiem jābūt sadarbspējīgiem.

6.11.

EESK uzskata, ka termiņš, kas noteikts šā ziņojuma iesniegšanai par priekšlikuma īstenošanu, ir pārāk plašs, un, ņemot vērā izvirzīto mērķu nozīmīgumu, tas būtu jāsaīsina, vai arī jāievieš pastāvīga daļēja novērtēšanas sistēma, lai varētu savlaicīgi noteikt jebkuru atkāpi no normas tās darbībā un vajadzības gadījumā veikt piemērotus pasākumus priekšlikuma un tā īstenošanas pārstrādāšanai.

Briselē, 2016. gada 19. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.

(2)  OV C 108, 30.4.2004., 86. lpp.

(3)  Patērētāju politikas novērtēšanas konsorcija 2012. gada 17. decembra galīgais ziņojums.

(4)  COM(2016) 284 final, 25.5.2016.

(5)  OV C 175, 28.7.2009., 20. lpp. un OV C 162, 25.6.2008., 1. lpp.

(6)  OV C 248, 25.8.2011., 87. lpp. un OV C 218, 23.7.2011., 69. lpp.

(7)  OV C 11, 15.1.2013., 3. lpp.


Top