Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016AE3623

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko novērš ģeogrāfisko bloķēšanu un cita veida diskrimināciju klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ iekšējā tirgū un groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK” [COM(2016) 289 final – 2016/0152 (COD)]

OJ C 34, 2.2.2017, p. 93–99 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 34/93


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko novērš ģeogrāfisko bloķēšanu un cita veida diskrimināciju klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ iekšējā tirgū un groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK”

[COM(2016) 289 final – 2016/0152 (COD)]

(2017/C 034/14)

Ziņotājs:

Joost VAN IERSEL

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 9.6.2016.

Eiropas Savienības Padome, 10.6.2016.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants

 

[COM(2016) 289 final – 2016/0152 (COD)]

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.10.2016.

Pieņemts plenārsesijā

19.10.2016.

Plenārsesija Nr.

520

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

216/3/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par ģeogrāfisko bloķēšanu gan attiecībā uz uzņēmumiem, gan arī patērētājiem kā digitālā vienotā tirgus (DVT) stratēģijas neatņemamu elementu. Tomēr tas ir tikai neliels solis, kas neko būtiski nemainīs. Uzņēmumi un klienti – gan patērētāji, gan arī uzņēmumi kā galalietotāji – joprojām saskarsies ar ievērojamām grūtībām, pērkot un pārdodot vienotajā tirgū.

1.2.

EESK rosina Eiropas Komisiju un Padomi ieviest vērienīgas un skaidri formulētas tiesību normas sekmīgai digitālā vienotā tirgus darbībai patērētāju un uzņēmumu labā, kas būtu arī priekšnosacījums, lai izveidotu noturīgāku Eiropas ekonomiku attiecībā pret pārējo pasauli. Šādi pasākumi popularizētu arī pozitīvu Eiropas Savienības tēlu.

1.3.

Atliek nogaidīt, vai šī regula patiesi mazinās patērētāju neapmierinātību. Kaut arī tradicionālā bezsaistes tirdzniecība joprojām būs svarīga, to uzņēmumu skaits, kuri pašlaik nodarbojas ar pārrobežu tiešsaistes tirdzniecību, ir diezgan ierobežots. Tomēr tiešsaistes pirkšanas un pārdošanas potenciāls ir milzīgs, jo īpaši pāri robežām.

1.4.

Steidzami vajadzīgi godīgas konkurences nosacījumi bezsaistes un tiešsaistes tirdzniecībai. Tādēļ Eiropas Savienībai būtu jākoncentrējas ne tikai uz nepamatotas ģeogrāfiskās bloķēšanas izbeigšanu, bet arī uz to atlikušo šķēršļu novēršanu vienotajā tirgū, kuri attur tirgotājus vai traucē tiem pārdot preces tiešsaistē un/vai bezsaistē pāri robežām.

1.5.

Uzņēmumu un patērētāju uzticība būtu jāveicina, paralēli pieņemot citus tiesību aktus. Daži no vissvarīgākajiem aktiem būtu regula par paku piegādi (1), kuras mērķis ir atrisināt transporta problēmas un samazināt izmaksas, izmantojot godīgu konkurenci, kas ietver arī sociālos noteikumus un kurā pilnībā ievēroti ES tiesību akti šajā jomā, kā arī ES autortiesību noteikumu līdzsvarota pārskatīšana.

1.6.

EESK iebilst pret nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu. EESK tomēr atzīst, ka ir vairāki labi pamatoti iemesli, kāpēc uzņēmumi, it īpaši MVU un mikrouzņēmumi, izvairās vai atsakās no pārrobežu tiešsaistes tirdzniecības, vai arī pielāgo cenas un/vai nosacījumus tirgus atšķirību dēļ. Daži no šiem iemesliem cita starpā ir atšķirīga tiesiskā vide, valstu noteiktās papildu prasības, papildu izmaksas par transportu, lingvistiskās prasības attiecībā uz pirmslīguma informāciju un prasības attiecībā uz noformējuma nodaļu.

1.7.

EESK uzsver, ka pamatota ģeogrāfiskā bloķēšana, ko rada dalībvalstu ļoti atšķirīgās rūpniecības politikas un dažādās tiesību sistēmas, kavē Eiropas mēroga MVU un plašāka darbības apjoma uzņēmumu spontānu attīstību. Šīs atšķirības savukārt mazina arī pārredzamību un prognozējamību, kas ir ļoti vajadzīga, lai veicinātu ieguldījumus un padarītu tirgus drošus digitālajā laikmetā.

1.8.

Ierosinātā regula pamatoti neuzliek par pienākumu tirgotājiem piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus klienta valstī, ja tirgotājs piegādi uz attiecīgo valsti (vēl) neveic vai nedarbojas attiecīgajā valstī.

1.9.

Ikvienam klientam vienotajā tirgū būs pieejams jebkurš piedāvājums un klients varēs iegādāties preci vai pakalpojumu, ja vien viņš noorganizēs preces saņemšanu vai saņems pakalpojumu teritorijā, kurā tirgotājs jau darbojas, pamatoti ļaujot tirgotājiem izmantot savas mītnes valsts noteikumus.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē arī tirgotājiem noteiktās informēšanas prasības nolūkā uzlabot pārredzamību un informācijas sniegšanu klientam saskaņā ar 2011. gada Patērētāju tiesību direktīvu. Šajā saistībā noderīga var būt informatīva ES tīmekļa vietne. Saskaņā ar 2011. gada Patērētāju tiesību direktīvu uzņēmumiem ir pienākums nodrošināt cenu pārredzamību. Lai iegūtu patērētāju uzticēšanos, EESK mudina uzņēmumus pārsniegt obligātos standartus.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nesen publicētos sākotnējos secinājumus par izmeklēšanu e-komercijas nozarē (2), kas jo īpaši apliecina, ka elektroniskā tirdzniecība ir būtisks virzītājspēks cenu pārredzamības un cenu konkurences radīšanai. Nepamatota ģeogrāfiskā bloķēšana kavē šo dabisko attīstību.

1.12.

Daži aspekti tomēr vēl būtu jāprecizē, proti:

1.12.1.

steidzami skaidrāk jāformulē teksta redakcija par piemērojamo tiesību aktu noteikšanu – 1. panta 5. punktā ir norādīts, ka tirgotājs var “pārdot” tāpat kā mājās, pamatojoties uz savas mītnes valsts noteikumiem;

1.12.2.

pēcpārdošanas pakalpojumi (neatbilstības, atgriešanas izmaksu, kompensācijas iespēju u. c. gadījumos) šajā regulā nav īpaši aplūkoti un tāpēc tos reglamentē ar 2011. gada Patērētāju tiesību direktīvu. Regulā par ģeogrāfisko bloķēšanu būtu jāpievieno atsauce uz attiecīgajiem ES tiesību aktiem, kas jāpiemēro. Tas ir iemesls padziļinātai izskatīšanai;

1.12.3.

dažos svarīgos noteikumos, piemēram, 7. pantā par sankcijām noteikumu neievērošanas gadījumā un 8. pantā par palīdzību patērētājiem, atbildība par regulas izpildi ir uzlikta dalībvalstīm. Ir jānodrošina, ka potenciāli atšķirīgās interpretācijas nerada vēl lielāku sadrumstalotību un līdz ar to nemazina regulas ietekmi. EESK atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi ieviest ES mēroga patērētāju sūdzību modeli (3).

1.13.

Regulas 11. pantā minētajam datumam attiecībā uz 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanu, proti, 2018. gada 1. jūlijam, būtu jāpaliek atklātam un to vajadzētu noteikt tikai vēlākā posmā atkarībā no likumdošanas procesa ilguma.

1.14.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu izveidot vienotu sūdzību veidlapu.

2.   Ievads

2.1.

Digitālā revolūcija gan uzņēmumos, gan arī digitālajos tirgos strauji izplatās visā pasaulē. Ņemot vērā šo dinamisko procesu ievērojamās sekas, Komisija ir pamatoti atzinusi digitālo vienoto tirgu (DVT) par vienu no savām galvenajām prioritātēm.

2.2.

EESK arī ir nopietni iesaistījusies diskusijās par digitālo revolūciju. Vairākos atzinumos EESK jau ir paudusi viedokli par digitalizācijas vispārējiem un horizontālajiem aspektiem un Komisijas ierosinātajiem priekšlikumiem attiecībā uz konkrētiem jautājumiem (4).

2.3.

EESK uzskata, ka digitālajai revolūcijai ir vajadzīgi stabili nosacījumi, lai šajā jaunajā laikmetā veicinātu vienoto tirgu. Šie nosacījumi jādefinē ar atbilstošu – jaunu un/vai pārskatītu – tiesisko regulējumu, kas garantē pilsoņu un patērētāju tiesības. Turklāt uzņēmumi būtu jāmudina izmantot digitālus instrumentus un novatoriskus risinājumus, lai varētu darboties pāri robežām.

2.4.

Ikviens no DVT tiesību aktu kopumā ietvertajiem 16 leģislatīvajiem un neleģislatīvajiem priekšlikumiem ir vispusīgi jāanalizē, izejot no minētajiem aspektiem, un tas attiecas uz priekšlikumu par ģeogrāfisko bloķēšanu.

2.5.

Novērtējot pašreizējo praksi, kļūst skaidrs, ka pārrobežu tiešsaistes darījumiem joprojām ir daudz šķēršļu. Pārrobežu tirgus ierobežotā attīstība bieži vien ir saistīta nevis ar negodīgu tirgus segmentāciju, bet gan ar tirgotāju neziņu par patērētāju attieksmi un atlikušajiem administratīvajiem šķēršļiem, atšķirīgajām normatīvajām vidēm un valodu barjerām. Šāda veida neskaidrības negatīvi ietekmē arī patērētāju uzticēšanos.

2.6.

Informācijas trūkums arī ir viens no iemesliem, kāpēc e-komercija (pirkšana un pārdošana) strauji progresē valsts mērogā, bet joprojām ir nepietiekami attīstīta pārrobežu kontekstā.

2.7.

Starptautiskajā tirdzniecībā pastāv arī būtiskas atšķirības starp nozarēm, lielākiem un mazākiem uzņēmumiem un dažādiem operatoriem, piemēram, mazumtirgotājiem vai starpniekiem un tīmekļa vietnēm, savukārt dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgs starptautiskās tiešsaistes tirdzniecības apjoms.

2.8.

Situācija ir sarežģīta. Lai veicinātu vajadzīgos godīgas konkurences nosacījumus un pārredzamus risinājumus uzņēmumiem un patērētājiem, DVT tiesību aktu kopums būtu jāievieš konsekventi, savukārt pārējiem tiesību aktiem saistītās jomās, piemēram, par PVN, paku piegādi, atkritumu likvidēšanas noteikumiem un patērētāju tiesībām, tajā pašā laikā vajadzētu būt pilnībā saderīgiem.

2.9.

Ekonomiskās un tehnoloģiskās tendences ir neatgriezeniskas. Tāpēc pasaulē, kur tiešsaistes tirdzniecības apjoms pieaugs jebkurā gadījumā, mērķis Eiropā radīt godīgas konkurences nosacījumus gan iedzīvotājiem, gan arī uzņēmumiem ir jāsasniedz pēc iespējas ātrāk.

3.   Plaša darbības joma

3.1.

Šajā radikālas pārmaiņas nesošo norišu laikā gan ražošanas, gan arī pakalpojumu nozarēs notiek pastāvīgas pārmaiņas, parādās jauni sadarbīgās ekonomikas uzņēmējdarbības modeļi un tiek attiecīgi pielāgotas tirdzniecības metodes. Sociālie plašsaziņas līdzekļi un pakalpojumi būtiski ietekmē jaunu tirdzniecības un preču iegādes modeļu attīstību. Tiem ir milzīga ietekme gan uz uzņēmumiem, gan arī patērētājiem. Eiropas Savienībai būtu jāpielāgo spēkā esošie un jaunie tiesību akti jaunajai tirgus situācijai, nepiemērojot smagnēju pieeju, lai tādējādi nekavētu jaunu uzņēmējdarbības modeļu un novatorisku pieeju attīstību.

3.2.

Ģeogrāfiskā bloķēšana ir pretrunā vienotā tirgus pamatprincipam. Lai gan bieži vien pastāv pamatoti iemesli atšķirīgai attieksmei, nosakot cenu vai piemērojot nosacījumus saistībā ar, piemēram, atlikušo tirgus sadrumstalotību vai atšķirībām starp valstu tirgiem, uzņēmumi un patērētāji gūs labumu no atvērta un konkurētspējīga tirgus, kas nodrošinās izvēles daudzveidību un labāku kvalitāti par taisnīgu cenu.

3.3.

E-komercijas nozīme B2C jomā – patērētāji un uzņēmumi kā galalietotāji – ir jāskata plašākā kontekstā. Uzņēmumiem pašlaik vairāk nekā jebkad ir jābūt novatoriskiem un jāstrādā efektīvi par mērenām cenām. Jauni atklājumi paplašina robežas un palīdz uzņēmumiem kļūt stabilākiem un elastīgākiem. Šā un citu iemeslu dēļ EESK pilnībā atbalsta mērķi izskaust jebkādu diskrimināciju pret klientiem valstspiederības un/vai dzīvesvietas dēļ.

3.4.

Tomēr lēmums piedalīties starptautiskā tirgū ir un paliks katra uzņēmuma ekskluzīvās tiesības. Praktiskā pieredze rāda, ka (lielais) vairums uzņēmumu izvēlas valsts pieeju.

3.5.

Salīdzinājumā ar ASV Eiropa joprojām stipri atpaliek. Ķīnā un Indijā digitālā nozare ieņem arvien spēcīgākas pozīcijas. No 20 pasaules interneta līderiem neviens nav Eiropas uzņēmums. Saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem Eiropa ir līderis jaunu uzņēmumu izveidē. Tomēr Eiropas tirgus sadrumstalotība kavē Eiropas mēroga jaunuzņēmumu un plašāka darbības apjoma uzņēmumu spontānu attīstību. Tirgus segmentācija bieži vien ir šķērslis tirgus attīstībai.

3.6.

Komisija pareizi nošķir pamatotu un nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu. Pamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu B2C tirdzniecībā galvenokārt rada ES tirgus sadrumstalotība un situācijas, kurās trūkst pārredzamības.

3.7.

Ļoti izteikts ģeogrāfiskās bloķēšanas novēršanas blakusefekts ir tāds, ka tiek skaidri atklāti (jauni) trūkumi iekšējā tirgū. Katru gadījumu izskatot atsevišķi, ir rūpīgi jāanalizē, vai ir pamats ierobežot piekļuvi konkrētam pakalpojumam vai pieļaut atšķirīgu attieksmi cenas un/vai nosacījumu ziņā valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ.

3.8.

Ārkārtīgi lietderīgi būtu bijis iegūt priekšstatu par potenciālo ģeogrāfisko bloķēšanu un tirgus attīstību lielā iekšzemes tirgū, piemēram, tādā kā ASV, lai cik sarežģīta un dārga arī nebūtu šāda analīze Tas, iespējams, būtu varējis sniegt Eiropai paraugu, kam sekot. Tāpat kā Eiropā, arī atsevišķiem ASV štatiem var būt noteiktas juridiskās pilnvaras, kas kavē valsts mēroga darbības, bet tās noteikti nav tik tālejošas kā Eiropā. Brīvs uzņēmumu un patērētāju pieprasījums, iespējams, lielā mērā veicina elektronisko B2C komerciju, tādējādi radot labvēlīgu vidi konkurencei, kā arī strauji augošiem jaunuzņēmumiem un plašāka darbības apjoma uzņēmumiem ASV iekšzemes tirgū.

3.9.

Šāds priekšstats varētu palīdzēt novērtēt iespējamās norises Eiropā. Komisijas veiktās analīzes, kas balstās uz uzņēmējdarbības pētījumiem, raksturo pašreizējo tirgus praksi, kura pēc būtības ir galvenokārt nacionāla. ASV piemērs var parādīt ar elektronisko B2C komerciju saistītās saimnieciskās darbības patieso potenciālu, tiklīdz ir novērsti visi galvenie šķēršļi.

3.10.

Pārrobežu pārdošanas veicināšana jau labu laiku ir ES darba kārtībā. Ir pieņemtas vairākas direktīvas, piemēram, 2006. gada Pakalpojumu direktīva un 2011. gada Patērētāju tiesību direktīva. Tajās ir uzsvērta patērētāju tiesību aizsardzība, vienlaikus cenšoties piespiest uzņēmumus garantēt pietiekamu pārredzamību patērētājam un izbeigt nepamatotu pārrobežu diskrimināciju.

3.11.

EESK pauž nožēlu par to, ka spēkā esošo ES tiesību aktu neatbilstoša īstenošana un nepareiza piemērošana, kā arī vāja izpilde bieži rada ilgstošus šķēršļus.

3.12.

Tomēr līdz šim tiesību aktu ietekme uz pārrobežu e-komercijas veicināšanu joprojām ir ierobežota. Pamatojoties uz vērienīgiem tirgus pētījumiem un uzņēmumu un patērētāju aptaujām, Komisija secina, ka iepirkšanās tiešsaistē patērētājiem gan ir kļuvusi par normu, taču pārrobežu iepirkšanās tiešsaistē joprojām ir izņēmums. Tikai puse uzņēmumu, kuri pārdod tiešsaistē, to dara pārrobežu līmenī (5).

3.13.

EESK piekrīt, ka ar valstspiederību vai dzīvesvietu saistītie pārrobežu ierobežojumi mazina uzticēšanos vienotajam tirgum, tāpēc tie būtu jāatceļ. Ņemot vērā plašus pētījumus, var pilnīgi pamatoti secināt, ka gan patērētāji, gan arī uzņēmējdarbības nozare lielā mērā atbalsta Eiropas tirgus atvēršanu B2C tiešsaistes tirdzniecībai. Arī Eiropas Parlaments pauž šādu viedokli (6).

4.   Pašreizējais stāvoklis

4.1.

Lai uzlabotu pārrobežu pirkšanu un pārdošanu, Komisija ir izstrādājusi pasākumu kopumu dažādās jomās, tādās kā PVN reģistrācija un PVN noteikumi attiecībā uz e-komerciju, pasta paku piegāde, autortiesību reforma, regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā reforma. Svarīgi ir arī tas, ka vertikālās vienošanās starp piegādātājiem un izplatītājiem un vienpusēji pasākumi, ko veic atsevišķi uzņēmumi, pilnībā atbilst ES konkurences politikai.

4.2.

Priekšlikums regulai par ģeogrāfisko bloķēšanu ir daļa no šā vispārējā pasākumu kopuma. Būtu jānorāda, ka vairākas svarīgas nozares šajā regulā nav ietvertas, tostarp pacientu/veselības aprūpes nozare, dzelzceļa pasažieru pārvadājumi, finanšu pakalpojumi (privātpersonām un MVU), digitālā mūzika, audiovizuālie pakalpojumi un daži azartspēļu veidi. Loģiskais skaidrojums tam ir tāds, ka šajās nozarēs ir vajadzīgi īpaši nozaru noteikumi, kas, pēc EESK domām, būtu jāievieš ātri, lai novērstu nepilnības digitālā vienotā tirgus tiesību aktos.

4.3.

Tas pats attiecas arī uz ārkārtīgi svarīgo autortiesību jautājumu. Lai gan autortiesību jautājumi ir pilnīgi pamatoti atstāti ārpus šā priekšlikuma darbības jomas, kaut gan neapšaubāmi ir ar to saistīti, EESK mudina Komisiju veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu sadrumstalotību minētajā nozarē, mazinātu patērētāju neapmierinātību un palīdzētu izveidot patiešām vienotu digitālo tirgu.

4.4.

2015. gada sabiedriskās apspriešanas par ģeogrāfisko bloķēšanu kopsavilkumā ir secināts, ka gan patērētāji, gan uzņēmumi ir kopumā neapmierināti ar pašreizējā vienotā tirgus sadrumstalotību. Tomēr šķiet, ka uzņēmumi un uzņēmumu apvienības pieņem pašreizējo situāciju, to skaidrojot ar atšķirīgajām tiesību sistēmām dažādās dalībvalstīs (7).

4.5.

EESK norāda, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem ir svarīgi, lai priekšlikums tiem neuzliktu par pienākumu piegādāt preces visā Eiropā. Tomēr MVU noteikti gūs labumu no iespējas (8) pārdot preces un pakalpojumus visā kontinentā, jo īpaši pierobežas reģionos, vienlaikus kā galalietotāji izmantojot tādas pašas tiesības kā patērētāji – tas ir noderīgi, pērkot preces un pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt EESK uzsver, ka pārrobežu tirdzniecības atbalsta un veicināšanas priekšnoteikums ir sekmīgi īstenot regulu par paku piegādes pakalpojumiem.

4.6.

Tiesību sistēmu atšķirīgās iezīmes palīdz izskaidrot atšķirību starp pamatotu un nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu. Neņemot vērā to uzņēmumu kategoriju, kuri vienkārši nolemj nedarboties starptautiskā mērogā, pārējo uzņēmumu iebildumi pret ģeogrāfiskās bloķēšanas atcelšanu ir lielā mērā saistīti ar pašreizējo neskaidrību par atšķirīgajām praksēm Eiropā, kas kavē starptautisko tirdzniecību.

4.7.

Patērētājiem ir daudz sūdzību par pārrobežu tirdzniecību, taču iesniegto piemēru apjoms ir diezgan ierobežots un būtu vēlams turpmāks novērtējums. Sūdzības skar visdažādākos jautājumus, tādus kā informācijas trūkums, piegādes ierobežojumi vai atteikums, pamatojuma vai paskaidrojuma nesniegšana pakalpojumu vai preču atteikuma gadījumā, maršruta maiņa, cenu atšķirības, noteiktu kredītkaršu nepieņemšana, diferencēšana, pamatojoties uz rēķina un piegādes adresi un valodu. Daži no šiem jautājumiem ir saistīti ar atšķirīgajām tiesību sistēmām. Savukārt citi aspekti, kas saistīti ar līgumu noteikumiem vai saskaņotu darbību, radot priekšnosacījumus diezgan izplatītajai vertikālajai tirgus segmentācijai, t. i., pamatojoties uz personīgām iezīmēm, būtu jāaizliedz (9). Lai veicinātu pārrobežu e-komerciju, no kā iegūst patērētāji, uzņēmumi un iedzīvotāji, ļoti svarīgi ir palielināt patērētāju un uzņēmēju uzticēšanos tiešsaistes tirgiem.

4.8.

Tāpat kā atšķirīgas attieksmes piemērošana cenas, nosacījumu vai citu aspektu ziņā attiecībā uz vienā un tajā pašā laikā un vietā sniegtajiem pakalpojumiem (piemēram, izsekojot IP adreses vai veidojot profilus), būtu jāizliedz nepamatota ģeogrāfiskā bloķēšana. Nav pamata sistemātiski piemērot atšķirīgu attieksmi pret tādiem pakalpojumiem kā automašīnu noma, atrakciju parki vai viesnīcas. Tomēr īslaicīgas reklāmas kampaņas vai cenu atšķirības, piemēram, skolas brīvlaikā, tātad uz ierobežotu laiku un horizontāli, būtu jāatļauj.

4.9.

Līgumā noteikti pārrobežu tirdzniecības ierobežojumi parādās dažādos veidos, un līgumā paredzētos teritoriālos ierobežojumus var atrast visās preču kategorijās (10). Tomēr daži šķietami nepamatoti ierobežojumi, tādi kā raksturīgais atšķirīgas cenu noteikšanas piemērs, faktiski ir pieņemami. Komisijai ir taisnība, šajā kontekstā runājot par “pelēko zonu” (11). Piemēram, cenu atšķirības var (vismaz daļēji) izskaidrot ar dažādiem tirgiem, dažādu mērķkategoriju patērētājiem un augstākām izmaksām atšķirīgu vai papildu valsts noteikumu un juridisko konsultāciju, maksājumu pakalpojumu, preču piegādes un atgriešanas procedūru dēļ (12).

4.10.

Patērētāju un uzņēmumu vidū plaši izplatīti ir negatīvi priekšstati un ar tiem saistītās sūdzības par vienotā tirgus viltus solījumiem. Šīs sūdzības galvenokārt izraisa divi aspekti, kas savstarpēji pārklājas: valstu rūpniecības politika un atšķirīgie tiesību akti.

4.11.

EESK ir bieži kritizējusi to, ka pastāv 28 dažādas rūpniecības politikas, jo valstu koncentrēšanās uz rūpniecības politiku kavē uzņēmumu darbību ES mērogā un jo īpaši samazina MVU pārrobežu darījumu apjomu. Nesaskaņota valstu politika, kurai attiecīgā gadījumā acīmredzami trūkst vienota regulējuma, kavē pārrobežu plānošanu. Neparedzami vai patvaļīgi valdības pasākumi nenoteiktību palielina vēl vairāk.

4.12.

Pašreizējā aina pavisam noteikti ir raiba: pastāv atšķirīgi valstu standarti un atšķirīgas sertifikācijas sistēmas, dažas tīmekļa vietnes ir bloķētas, lai tās nevarētu pārdot preces no citas valsts, maksāšanas režīmi parasti atšķiras, prasības attiecībā uz valodām var būt pārmērīgi augstas, tirgus uzraudzības iestādes dažkārt nosaka papildu prasības (13), un spēkā esošās ES direktīvas tiek īstenotas slikti vai netiek īstenotas vispār. Labi zināms piemērs ir Pakalpojumu direktīvas 20. pants, kuru dalībvalstis sistemātiski ignorē, lai gan šajā konkrētajā gadījumā trūkst skaidrības, kā minētā panta prasības pareizi izpildīt. Visi šie faktori negatīvi ietekmē gan tirgus pārredzamību, gan arī vēlamos godīgas konkurences nosacījumus.

4.13.

Iekšējais tirgus ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Tiešsaistes sabiedrībā tas ir uzmanības centrā. Uzņēmumi un patērētāji visā kontinentā tiek tuvināti viens otram. Viens klikšķis acumirklī paver milzum daudz iespēju un izvēļu. Speciālsortimenta un precīzi pielāgotu risinājumu iespējas var eksponenciāli pieaugt. Tomēr būtu jāņem vērā, ka, pat ja vienotais tirgus darbosies nevainojami, atšķirības starp reģioniem saglabāsies.

4.14.

Mākslīgie šķēršļi traucē uzņēmumiem, jo īpaši MVU, spontāni attīstīties. Uzņēmumi meklē saskaņotas rīcības iespējas, lai izvairītos no problēmām vai pārvarētu šķēršļus un tādējādi nostiprinātu savas pozīcijas tirgū. Vertikālās un horizontālās vienošanās starp tirgotājiem un izplatītājiem, kā arī tirgus segmentācijas dažādās formas, ko parasti uzskata par nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu, bieži vien ir arī aizsardzības pasākumi pret to, ko uzņēmumi uzskata par valsts patvaļīgi uzliktiem šķēršļiem. Piemēram, nosūtīšanas izmaksas un pēcpārdošanas pakalpojumu izmaksas valsts politikas dēļ negaidīti var izrādīties augstākas. Uzņēmumam, kam ir pienākums veikt piegādi jebkuros apstākļos, varētu būt grūti pildīt savas saistības, ja nav zināmi nosacījumi.

4.15.

Dažos gadījumos tiek izmantoti pārrobežu starpnieku pakalpojumi, lai novērstu valsts radītos sarežģījumus starp uzņēmumu izcelsmes valstī un klientiem citā valstī. Lai cik tas arī nebūtu lietderīgi, tas parasti neveicina tiešus sakarus starp piegādes uzņēmumiem un klientiem.

4.16.

Nav šaubu, ka nepamatota ģeogrāfiskā bloķēšana ir jāapzina un jāveic pretpasākumi, tomēr EESK pieprasa, lai, ieviešot atbilstošus nosacījumus, tiktu arī izdarīti pareizie secinājumi, ņemot vērā iekšējā tirgus pašreizējo sadrumstalotību valstu atšķirīgo pieeju dēļ.

Briselē, 2016. gada 19. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  EESK atzinums par priekšlikumu regulai par pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem, kas papildina šajā atzinumā izteiktos priekšlikumus (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 106. lappusi).

(2)  Izmeklēšana tika publicēta 2015. gada maijā un sākotnējie secinājumi publiskoti 2016. gada 15. septembrī.

(3)  Ņemot vērā atšķirības valstu pieejā, tas nepavisam nav viegli izdarāms. Šobrīd Komisija un Padome apspriež minēto modeli.

(4)  OV C 264, 20.7.2016., 86. lpp.;

OV C 264, 20.7.2016., 57. lpp.;

OV C 264, 20.7.2016., 51. lpp.;

OV C 71, 24.2.2016., 65. lpp..

(5)  Sk. ietekmes novērtējumu par ģeogrāfisko bloķēšanu un cita veida diskrimināciju dzīvesvietas, uzņēmējdarbības veikšanas vietas vai valstspiederības dēļ Eiropā (COM(2016) 289 final, 2. lpp.). Savā 2012. gada paziņojumā par pakalpojumiem Komisija tomēr pamatoti norādīja, ka uzņēmumi var brīvi noteikt ģeogrāfisko teritoriju, kurā tie plāno veikt darbību Eiropas Savienībā, pat pārdodot tiešsaistē.

(6)  Sk. Eiropas Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūcijas par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu (2015/2147(INI)) 2. nodaļu.

(7)  EK 2015. gada sabiedriskās apspriešanas par ģeogrāfisko bloķēšanu atbilžu kopsavilkums, 15. lpp.

(8)  Sk. Eiropas Mazo uzņēmumu aliansi (ESBA).

(9)  Sk. arī Jautājumu dokumentu, kurā izklāstīti Konkurences ĢD veiktā e-komercijas nozares pētījuma sākotnējie konstatējumi, SWD(2016) 70 final, 7. punkts.

(10)  Turpat, 98. un 99. punkts.

(11)  Turpat, 102. punkts. Šī “pelēkā zona” būtu jādefinē precīzāk.

(12)  Turpat, 114. punkts.

(13)  Piemēram, Vācijā.


Top