Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016AE3274

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vidusposma novērtēšana” (izpētes atzinums)

OJ C 34, 2.2.2017, p. 66–72 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 34/66


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vidusposma novērtēšana”

(izpētes atzinums)

(2017/C 034/10)

Ziņotājs:

Ulrich SAMM

Apspriešanās

Padomes prezidentvalsts Slovākija, 14.3.2016.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

 

(izpētes atzinums)

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.10.2016.

Pieņemts plenārsesijā

20.10.2016.

Plenārsesija Nr.

520

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

180/0/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, jo tā ir efektīva un sekmīga programma, ar kuru atbalsta izcilību, kopīgu pētniecības infrastruktūru, pārrobežu sadarbību, kā arī zinātnes, rūpniecības, MVU un pētniecības organizāciju sinerģiju.

1.2.

“Apvārsnis 2020” ir svarīgs politikas instruments stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai ar mērķi “veicināt ilgtspējīgu Eiropas ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, vairojot dalībvalstu un Savienības inovācijas spējas, lai rastu risinājumu svarīgākajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Eiropas sabiedrība”.

1.3.

Tādēļ EESK atbalsta Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas (ITRE) ierosmi 2,2 miljardus euro no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) novirzīt atpakaļ ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” .

1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka programma “Apvārsnis 2020” lielāku vērību pievērš inovācijai. Inovācijai ir ļoti būtiska ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Nesen ieviestais MVU instruments ir pozitīvs efektīvu pieteikšanās, atlases un uzraudzības procedūru piemērs.

1.5.

Fundamentālo pētījumu finansēšana ir ļoti sekmīga. Eiropas Pētniecības padomes piešķirtās stipendijas it īpaši tiek augsti vērtētas: valda uzskats, ka tās ir augsta līmeņa atzinība pētniekiem un kalpo kā izcilas pētniecības rādītājs visā Eiropā.

1.6.

EESK pauž bažas par to, ka būtiski samazināts finansējums prioritātei “Sabiedrības problēmu risināšana”. Daudzi Sestajā pētniecības programmā un Septītajā pētniecības programmā paredzētās ES pētnieciskās sadarbības veiksmes stāsti beidzās līdz ar programmu “Apvārsnis 2020” . Pētnieciskajai sadarbībai būtu atkal jākļūst par neatņemamu pētniecības un inovācijas ķēdes sastāvdaļu.

1.7.

EESK rosina veikt rūpīgu novērtēšanu, lai varētu rast saprātīgu līdzsvaru starp trīs finansēšanas pīlāriem: zinātnes izcilība, vadošā loma rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšana. Minētajā novērtēšanā būtu jāņem vērā šo pīlāru atšķirības, kas saistītas ar ietekmi, laiku no procesa sākuma līdz beigām, sviras efektiem un it īpaši to radīto ES pievienoto vērtību.

1.8.

Eiropas Savienībai jānodrošina līdzsvarots atbalsts visai pētniecības un inovācijas ķēdei – no fundamentālās pētniecības līdz pētniecībai, kuras mērķis ir produktu izstrāde.

1.9.

EESK uzsver arī to, ka sociālajām un humanitārajām zinātnēm ir liela nozīme, lai analizētu un prognozētu pārmaiņas sabiedrībā, ko izraisa darba un dzīves apstākļu pārmaiņas, kuras izriet no demogrāfiskām pārmaiņām, globalizācijas, klimata pārmaiņām, jaunajām tehnoloģijām, digitalizācijas un uz jaunām, kvalitatīvām darbvietām orientētas izglītības.

1.10.

EESK ar lielu interesi seko līdzi Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) veikumam un Eiropas Revīzijas palātas sniegtajiem ieteikumiem. Komiteja paredz, ka starpposma novērtējums radīs ievērojamus uzlabojumus minētajā institūtā.

1.11.

Jaunā Eiropas Inovācijas padome (EIC), kuru ierosinājusi izveidot Komisija un kuras uzdevums būs tieši vērsties pie uzņēmējiem un novatoriem, varētu kļūt par centrālo organizāciju, kas apkopo inovācijai paredzētos finansēšanas instrumentus, tādējādi nodrošinot efektīvāku veidu inovācijas plaisas mazināšanai.

1.12.

EESK stingri iesaka, ka, ieviešot jaunus finansēšanas instrumentus, būtu rūpīgi jāpārskata pārējie instrumenti, lai samazinātu to skaitu un lai tos iespējami saskaņotu.

1.13.

EESK vēlētos uzsvērt, ka mobilitātes finansējuma un pieejamības nodrošināšana, kā arī atbalsts pētniekiem, kas vēlas izmantot infrastruktūru citās valstīs, ir nozīmīga Eiropas pētniecības telpas vērtība, kura būtu efektīvāk jāatbalsta.

1.14.

EESK pauž ļoti lielas bažas par to, ka finansējums, ko dalībvalstis atvēl pētniecībai un inovācijai, ir ļoti atšķirīgs. Šā iemesla dēļ vērojams, ka ļoti atšķirīgi ir arī panākumi ES finansējuma saņemšanā.

1.15.

EESK iesaka pārskatīt visus instrumentus, lai veiktu uzlabojumus, kas varētu sekmēt šo atšķirību novēršanu. Šā mērķa sasniegšanā liela nozīme būs pētnieciskajai sadarbībai, kurā iesaistās vairākas dalībvalstis, un jauniem izcilības izplatīšanas un dalības paplašināšanas pasākumiem.

1.16.

EESK rosina palielināt finansējumu, ko valstis atvēl pētniecībai un inovācijai, un vēlētos dalībvalstīm stingri norādīt, ka ES finansējums pētniecībai un inovācijai nevar aizstāt valstu pūliņus.

1.17.

EESK atbalsta arī Padomes 2016. gada 27. maija secinājumus, kuros uzsvērts, ka saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” būtu jāpievērš uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka finansējums, kas ir balstīts uz kredītiem, netiktu vēl vairāk izvērsts uz tāda pētniecības un inovācijas finansējuma rēķina, kurš balstīts uz subsīdijām.

1.18.

Jāpanāk pieņemami panākumu rādītāji, lai izvairītos no resursu izšķērdēšanas un no vilšanās, ko varētu izjust labākie dalībnieki, kuri pārstāv rūpniecību un zinātni. Izvirzīta virkne priekšlikumu, kādi pretpasākumi būtu vajadzīgi, un atlikušajā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” periodā Komisijai tie būtu nekavējoties jāīsteno.

1.19.

Nozīmīgs jautājums joprojām ir nepieciešamība vēl vairāk vienkāršot “Apvārsnis 2020” procedūras. Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas sekmīgos centienus vienkāršot pieteikšanos. Savukārt projektu īstenošanas posmā tagad, iespējams, nākas saskarties ar papildu šķēršļiem. EESK iesaka Komisijai iespējami atzīt principu, ka galvenais kritērijs ir atbilstība valstu noteikumiem, ja šie noteikumi nodrošina saskaņoto standartu ievērošanu.

1.20.

Veicot starpposma novērtēšanu, būt jāanalizē, cik kvalitatīvi “Apvārsnis 2020” sekmē šās pamatprogrammas mērķu sasniegšanu, proti, zinātnes izcilības vairošanu, neatliekamu sabiedrības problēmu risināšanu un rūpniecības vadošās lomas stiprināšanu, lai nodrošinātu lielāku un iekļaujošāku izaugsmi, kas rada reālas darbvietas Eiropā, un pārāk lielu uzmanību nevajadzētu veltīt tādiem kvantitatīviem pasākumiem kā publikāciju un patentu skaitīšanai un rentabilitātes aprēķināšanai, kā tas tika darīts Septītās pētniecības pamatprogrammas novērtēšanā. Komiteja arī iesaka izstrādāt saderīgus rādītājus ieguldījumiem gan pētniecībā, gan inovācijā no struktūrfondiem un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF).

2.   Ievads

2.1.

Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” sāka īstenot 2014. gadā, lai vairotu zinātnes izcilību, risinātu lielas problēmas, ar kurām saskaras Eiropas sabiedrība, un veicinātu ekonomikas izaugsmi. “Apvārsnis 2020” aizstāja Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads). “Apvārsnis 2020” struktūra būtiski atšķiras no Septītās pamatprogrammas, jo pamatprogramma “Apvārsnis 2020” tagad ietver arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu un daļas no kādreizējās Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas (CIP). Gan šī jaunā struktūra, gan nosaukums liecina, ka pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” inovācijai ir daudz lielāka loma nekā iepriekšējā pamatprogrammā.

2.2.

EESK atzinumā, kas pieņemts 2012. gada martā (1), sīki analizētas regulas, kuras attiecas uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” .

2.3.

EESK atzinīgi vērtē pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, jo tā ir efektīva un sekmīga programma, ar kuru atbalsta izcilību, pētniecības infrastruktūru un, pats svarīgākais, pētniekus no dažādām ES dalībvalstīm, asociētajām valstīm un citām pasaules valstīm un kura nodrošina nozīmīgus rezultātus un zinātnes, rūpniecības, MVU un pētniecības organizāciju sinerģiju. Tā ir pasaulē lielākā publiski finansētas pētniecības un inovācijas programma un spēcīgs signāls, kas liecina, ka ES iegulda līdzekļus savā nākotnē.

2.4.

Vairāk nekā 90 % pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta atvēlēts šādiem trīs svarīgākajiem pamatprogrammas pīlāriem:

1)

“Zinātnes izcilība” – Eiropas Pētniecības padome (EPP), nākotnes un jaunās tehnoloģijas (FET), pētnieku mobilitāte (MSCA) un Eiropas pētniecības infrastruktūra (24,4 miljardi euro);

2)

“Vadošā loma rūpniecībā”, kura sešas apakšprogrammas vērstas uz Eiropas rūpniecības konkurētspēju un īpašu uzmanību velta MVU paredzētam finansējumam (17 miljardi euro);

3)

“Sabiedrības problēmu risināšana”, kuram ir septiņas apakšprogrammas (29,7 miljardi euro).

2.5.

Padome un Eiropas Parlaments apstiprināja programmu, kuras kopējais budžets septiņos gados ir 70 miljardi euro (pašreizējās cenās gandrīz 80 miljardi euro). Programmas budžetu 2015. gadā samazināja par 2,2 miljardiem euro, lai šos līdzekļus varētu atvēlēt Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF).

2.6.

Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir daudzveidīga loma ES stratēģijā. Pamatprogramma ir finanšu instruments, ar ko īsteno stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu “Inovācijas Savienība”, kuras mērķis ir nodrošināt Eiropas konkurētspēju pasaules mērogā. Tomēr pamatprogramma sakņojas Lisabonas līgumā, proti, 179. un turpmākajos pantos, kuros izvirzīts mērķis izveidot Eiropas pētniecības telpu un noteikts Eiropas Savienības uzdevums īstenot “pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas programmas, veicinot sadarbību ar uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm, kā arī to savstarpēju sadarbību”.

2.7.

Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” izveidoja laikā, kad Eiropa saskārās ar smagām ekonomikas problēmām un augstu jauniešu bezdarba līmeni, un tādēļ salīdzinājumā ar iepriekšējām ES pētniecības programmām tajā daudz lielāks uzsvars likts uz inovāciju. Šajā saistībā vispārīgi uzskata, ka inovācija ir jaunu vai būtiski uzlabotu produktu un pakalpojumu ieviešana tirgū.

2.8.

Tādēļ ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, kas vērsta uz ekonomikas izaugsmes veicināšanu, izveidots arī jauns instruments, kurš ir paredzēts MVU un kurš ir īpaši izstrādāts, lai palīdzētu tiem kļūt novatoriskākiem. Instrumenta mērķis ir panākt, ka MVU izmanto 20 % no 2. un 3. pīlāra līdzekļiem, un lielāka uzmanība ir pievērsta finanšu instrumentiem.

3.   No pētniecības līdz inovācijai

3.1.

EESK atzīmē pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” panākumus un atzinīgi vērtē to, ka lielāka uzmanība tiek veltīta inovācijai, kam jāveicina ekonomikas izaugsme. Komiteja tomēr vēlas arī norādīt uz dažiem apdraudējumiem pētniecības un inovācijas ķēdei, kuri, pēc tās domām, varētu ietekmēt minētos panākumus.

3.2.

Eiropas Savienībai uzmanība jāvelta visai pētniecības un inovācijas ķēdei – no fundamentālās pētniecības līdz pētniecībai, kuras mērķis ir produktu izstrāde. Tikai līdzsvarots atbalsts visiem ķēdes posmiem nodrošinās, ka zinātības radīšanai seko zinātības izmantošana un sociāli un saimnieciski ieguvumi. EESK rosina veikt rūpīgu novērtēšanu, lai varētu rast saprātīgu līdzsvaru starp trīs finansēšanas pīlāriem – zinātnes izcilību, vadošo lomu rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšanu – un vienlaikus ņemt vērā to atšķirības, kas saistītas ar ietekmi, laiku no procesa sākuma līdz beigām, sviras efektiem un it īpaši to radīto ES pievienoto vērtību.

3.3.

Eiropā veiktie fundamentālie pētījumi ir ļoti sekmīgi. Augšupējais finansējums, ko piešķir programma “Nākotnes un jaunās tehnoloģijas” un “Pētnieku mobilitāte” un Eiropas Pētniecības padome (EPP), noteikti būtu jāsaglabā augstā līmenī. Eiropas Pētniecības padomes piešķirtās stipendijas it īpaši tiek augsti vērtētas: valda uzskats, ka tās ir augsta līmeņa atzinība pētniekiem un kalpo kā izcilas pētniecības rādītājs visā Eiropā.

3.4.

Būtu arī jāatzīmē, ka mūsdienās pētniecība galvenokārt tiek veikta sadarbībā. Tādēļ, nemēģinot apstrīdēt to, cik svarīgi ir atbalstīt individuālus pētniekus, komiteja pauž nožēlu par to, ka pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ievērojami samazināts finansējums sadarbībai fundamentālo pētījumu jomā.

3.5.

Vairums fundamentālo pētījumu, kuri notiek ilgi pirms jauninājuma rašanās un kuru veikšanas galvenais mērķis ir sabiedrības problēmu risināšana, nesaņem Eiropas Pētniecības padomes (EPP) atbalstu. Šāda uz sadarbību balstīta pētniecība tika ļoti sekmīgi veikta iepriekšējo pamatprogrammu ietvaros, taču pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” tā ir zaudējusi savu nozīmi. Finansējums pīlāram “Sabiedrības problēmu risināšana” tika samazināts par 3,5 %, lai finansētu ESIF, un pētnieciskajai sadarbībai zemākajos tehnoloģiskās gatavības līmeņos (no 1. līdz 5. līmenim) tika veltīta mazāka uzmanība nekā pētniecībai augstākajos tehnoloģiskās gatavības līmeņos. Šā iemesla dēļ daudzas universitātes un pētniecības organizācijas pārstājušas sabiedrības problēmu izpēti, un tas ir nevis stiprinājis, bet gan vājinājis rūpniecības un zinātnes sadarbību. EESK uzsver, ka Komisijai ir jānovērš šī satraucošā attīstības tendence. Ļoti svarīgi ir atsākt pīlāra “Sabiedrības problēmu risināšana” finansēšanu iepriekšējā apmērā un pētījumiem zemākajos tehnoloģiskās gatavības līmeņos (no 1. līdz 5. līmenim) pievērst lielāku uzmanību pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pīlārā “Sabiedrības problēmu risināšana”, lai aptvertu visu pētniecības un inovācijas ciklu. Šajā saistībā joprojām ir ļoti svarīgi, lai Komisija sadarbotos ar ieinteresētajām personām, kad tā izstrādās precīzas norādes par to, kā pīlārs “Sabiedrības problēmu risināšana” tiks atspoguļots darba programmas līmenī.

3.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” vairāk uzmanības veltīts inovācijai. Inovācijai ir ļoti būtiska ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Nesen ieviestais MVU instruments ir pozitīvs efektīvu pieteikšanās, atlases un uzraudzības procedūru piemērs. Par šā instrumenta panākumiem liecina arī fakts, ka sākotnējais mērķis – 20 % budžeta jāatvēl MVU – jau ir pārsniegts. Novērtējumā būtu jāanalizē šā instrumenta ietekme un efektivitāte attiecībā uz dažāda veida MVU un iemesli, kādēļ tie piesakās kā atsevišķs uzņēmums (lielākā daļa pieteikumu) vai kā konsorcijs (valsts vai ES līmenī). Būtu arī jāanalizē, cik lielā mērā maziem un vidējiem uzņēmumiem atvēlētā valstu finansējuma samazināšana ietekmējusi ES finansējuma pieprasījumus. Ļoti svarīgi ir nodrošināt, ka MVU paredzētais finansējums arī turpmāk ir pieejams maziem un vidējiem uzņēmumiem reģionālajā un vietējā līmenī un ka ES finansējums netiek izmantos, lai attaisnotu šā nozīmīgā atbalsta samazināšanu vietējā līmenī.

3.7.

Lai pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” varētu sekmīgi īstenot, būtiska ir rūpniecības līdzdalība. Kopējais finansējuma apmērs, kas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” paredzēts uzņēmumiem, noteikti nav tik nozīmīgs kā līdzekļi, kurus rūpniecība atvēl pētniecībai un inovācijai. Var teikt, ka rūpniecisko partneru svarīgākie ieguvumi ir sadarbības tīklu veidošanās un jaunas saiknes ar universitātēm, pētniecības organizācijām un citām ieinteresētajām personām, piemēram, pilsētām. ES projektiem ir svarīga loma, jo tie rada kritisko masu jaunu standartu izstrādei un nodrošina rūpniecībai jaunu zinātību, jaunus klientus un tirgus un jaunus talantus. Šī labvēlīgā ietekme uz Eiropas konkurētspēju būtu jāpalielina vēl vairāk. Jānorāda, ka tādi panākumu rādītāji kā jaunu darbvietu skaits vēl nav piemērojami attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, jo ir jāņem vērā laiks no procesa sākuma līdz jauninājumiem un darbvietu radīšanai.

3.8.

EESK ar lielu interesi seko līdzi Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) veikumam. Eiropai ir vajadzīga rūpniecības, pētniecības un izglītības spēcīga mijiedarbība, kas ir EIT galvenais mērķis. Kā norādīts Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā (2016. gada aprīlis), EIT tomēr saskaras ar vairākām būtiskām problēmām. Lai gan dažas no tām nesen jau ir novērstas, mēs ceram, ka starpposma novērtējums kopumā nodrošinās būtiskus uzlabojumus attiecībā uz EIT.

3.9.

Komisija ierosinājusi sākt debates par Eiropas Inovācijas padomes (EIC) darbības jomu un izveidi. Paredzēts, ka EIC uzdevums būs tieši vērsties pie uzņēmējiem un novatoriem. EIC varētu kļūt par stingrāku mehānismu, kas dotu iespēju ātrāk veikt galīgos pasākumus inovācijas plaisas mazināšanai. EIC varētu kļūt par centrālo organizāciju, kas apkopo inovācijai paredzētos finansēšanas instrumentus. Tādēļ, protams, ir jānodrošina rūpīga sinhronizācija un saskaņošana ar visiem pārējiem finansēšanas instrumentiem. EESK atzinīgi vērtē šo iniciatīvu un ir gatava iesaistīties šajās debatēs, tiklīdz būs pieejami konkrēti priekšlikumi.

3.10.

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem nākamajos gados ir pilnībā atraisīt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” potenciālu, lai tā atbalstītu sociālo inovāciju, kam ir ļoti liela nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. EESK atgādina, ka sociālie uzņēmumi, ņemot vērā to raksturu, var būtiski sekmēt šo mērķu sasniegšanu, un rosina Eiropas Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka minētie uzņēmumi var piekļūt “Apvārsnis 2020” finansējumam saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējie dalībnieki.

3.11.

EESK arī uzsver, ka sociālajām un humanitārajām zinātnēm Eiropā ir ļoti liela nozīme. Mūsu sabiedrība neizbēgami mainīsies sabiedrības novecošanas un demogrāfisko pārmaiņu dēļ, kas rada jaunas pētniecības prioritātes (2). Virzībā uz ilgtspējīgiem apstākļiem mūsu sabiedrība piedzīvos būtiskas pārmaiņas. Ierobežojošo nosacījumu izmaiņas, kas izriet no tādām parādībām kā globalizācija, klimata pārmaiņas, piekļuve enerģijai un jaunās tehnoloģijas, no kurām digitalizācija ir galvenais virzītājspēks, vēl vairāk paātrinās sociālās pārmaiņas. Galvenais nosacījums, lai nodrošinātu, ka esam gatavi nākotnei un ka mums ir pareizās prasmes nākotnes kvalitatīvajām darbvietām, būs mūsu izglītības sistēmas pilnveidošana. Būtiska prioritāte būtu jāpiešķir visu šo norišu ietekmes uz mūsu sabiedrību, tostarp visu problēmu, ko var radīt darba un dzīves apstākļu izmaiņas, novērtēšanai, un sociālajām zinātnēm šajā saistībā ir jāuzņemas ļoti svarīga loma.

4.   Eiropas Pētniecības telpa un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” radītā ES pievienotā vērtība

4.1.

Viens no pētniecības un inovācijas pamatprogrammas (“Apvārsnis 2020”) mērķiem ir pabeigt Eiropas pētniecības telpas izveidi. “Apvārsnis 2020” ir arī politikas instruments, kas sekmē stratēģijas “Eiropa 2020” un ar Inovācijas savienību saistīto iniciatīvu īstenošanu. Būtiski Eiropas pētniecības telpas elementi ir vienota Eiropas pētniecības infrastruktūras politika, pētnieciskās sadarbības projekti, pētnieku mobilitāte pāri robežām un nozīmīgu pētniecības programmu koordinācija, ko sarežģī ierobežojošais nosacījums, ka ES programmas tiek īstenotas vidē, kurā lielāko daļu publiskā finansējuma pētniecībai un inovācijai pārvalda dalībvalstis.

4.2.

Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forums (ESFRI) līdz šim ir bijis noderīgs koordinācijas instruments, kas ļauj apzināt jaunu Eiropai nozīmīgu pētniecības infrastruktūru. Lielu pētniecības struktūru izveide galvenokārt ir atkarīga no valsts finansējuma, taču Eiropas līmenim ir svarīga loma, jo tas atbalsta konsorcijus un nodrošina, ka pētnieki var pāri Eiropas valstu robežām piekļūt infrastruktūrai. EESK piekrīt pētniecības kopienu paustajām bažām par minētā atbalsta nepietiekamību un rosina Komisiju šo atbalstu ievērojami palielināt, tādā veidā nodrošinot, ka Eiropas pētnieki var piekļūt valstu un Eiropas infrastruktūrai, kas ir nozīmīga Eiropas pētniecības telpas vērtība.

4.3.

Ārkārtīgi liela nozīme Eiropas pētniecības telpā ir mobilitātei. Tādēļ komiteja uzsver, ka tādas finansēšanas programmas kā Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības būtu jāsaglabā ievērojami augstā līmenī.

4.4.

Komiteja atzinīgi vērtē iniciatīvu Open to the World, cerot, ka zinātniskā kvalitāte joprojām ir šīs darbības galvenais virzītājspēks. Pirmās pazīmes liecina, ka trešo valstu līdzdalības mazināšanās ietekmē pat rūpnieciski attīstītas valstis, piemēram, ASV, un šīs pazīmes būtu rūpīgi jāanalizē, lai noteiktu šīs satraucošās attīstības tendences cēloņus.

4.5.

EESK vēlas uzsvērt, ka pētnieciskajai sadarbībai, kurā iesaistīti vismaz trīs partneri no dažādām dalībvalstīm, joprojām ir jābūt Eiropas pētniecības finansēšanas pamatam. ES līmenī ir jānodrošina, ka dažādi inovācijas un pētniecības dalībnieki var apvienot spēkus, lai risinātu problēmas, ko viena valsts nevar atrisināt, un jārada sinerģija ES pētniecības vidē, un, veicot šo uzdevumu, tiek radīta būtiska ES pievienotā vērtība.

4.6.

EESK pauž ļoti lielas bažas par to, ka finansējuma apmērs, ko dalībvalstis atvēl pētniecībai un inovācijai, ir ļoti atšķirīgs. Tādēļ vērojams, ka ļoti atšķirīgi ir arī panākumi ES finansējuma saņemšanā. Komiteja ar dziļām bažām secina, ka šīs atšķirības faktiski palielinās. It īpaši ES-13 dalībvalstīm nav lielu panākumu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējuma saņemšanā. Pētniecībai un inovācijai valstu atvēlētā finansējuma atšķirības ir milzīgas. Tas nav izskaidrojams tikai ar IKP atšķirībām Eiropas Savienībā. Turklāt stiprākās dalībvalstis arī relatīvā izteiksmē pētniecībai un inovācijai atvēl vairāk nekā vājākās dalībvalstis.

4.7.

Skaidri jānorāda, ka nespēja sasniegt mērķi 3 % no NKP atvēlēt pētniecībai un inovācijai (Lisabona 2007. gads) galvenokārt izskaidrojama ar to, ka valstis nepiešķir pietiekami daudz līdzekļu pētniecības un inovācijas finansēšanai. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” devums šā mērķa sasniegšanā ir ļoti neliels. EESK rosina palielināt finansējumu, ko valstis atvēl pētniecībai, un vēlētos dalībvalstīm stingri norādāt, ka ES finansējums pētniecībai nevar aizstāt valstu pūliņus. Tas ir arī būtiski, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrācijas draudus dažās dalībvalstīs.

4.8.

Lai novērtētu tā cēloņus, būtu jāveic analīze par pieaugošo plaisu starp dalībvalstīm. EESK atzinīgi vērtē jaunos izcilības izplatīšanas un līdzdalības paplašināšanas pasākumus, kas var palīdzēt minētās plaisas mazināšanā. Citi pasākumi, kas būtu jāapsver, sniedz padomus attiecībā uz pretendentu atbalsta struktūrām vai vienlīdz labiem projektiem pievienojot ES-13 valstu līdzdalību kā prioritātes noteikšanas kritēriju, ja konkurējošie pretendenti atbilst vienādiem izcilības kritērijiem. Komiteja jo īpaši vēlētos ierosināt stiprināt jau esošo finansēšanas instrumentu, proti, pētniecisko sadarbību, kas veido kontaktus starp pētnieku aprindām, tādējādi palīdzot likvidēt atšķirības.

4.9.

EESK atbalsta pasākumus atklātās zinātnes jomā (3). Tādā jomā kā brīva piekļuve publikācijām vērojams progress, taču joprojām ir nopietnas problēmas ar dažiem izdevējiem – tas ir šķērslis, ko ar koordinētiem ES pūliņiem varētu likvidēt. Attīstība atklāto datu jomā ir jāvērtē atzinīgi, taču pētniecības kopienās joprojām ir vajadzīgs augšupējs process, lai noteiktu precīzus īstenošanas nosacījumus.

4.10.

Eiropas zinātnes mākonis, kā ierosinājusi Komisija, varētu nodrošināt Eiropas pētniekiem virtuālo vidi, kur uzglabāt, izplatīt un atkārtoti izmantot savus datus neatkarīgi no disciplīnām un robežām. EESK atbalsta šo ierosmi (4) un uzskata, ka tā varētu būt svarīgs atklāto datu koncepcijas elements. Komiteja uzsver, ka Komisijai rūpīgi jāņem vērā pārrobežu mākoņdatošanas sistēmas, kas konkrētās zinātnes kopienās jau pastāv un sekmīgi darbojas, kā arī valstu līmeņa pasākumi, kuri tiek īstenoti, lai sasniegtu to pašu mērķi.

5.   Virzība uz efektīvām procedūrām

5.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus turpināt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vienkāršošanu. It īpaši mazākos dalībniekus piesaistīs mazāka birokrātija, vienkāršāki noteikumi un lielāka juridiskā noteiktība.

5.2.

Nesen ieviestais MVU instruments ir pozitīvs efektīvu pieteikšanās, atlases un uzraudzības procedūru piemērs. Uzņēmumi ļoti pozitīvi vērtē tādus elementus kā īsais aizdevumu pieprasījumu izskatīšanas laiks un augšupēju ideju finansēšana. Šie elementi būtu jāizmanto kā labas prakses piemēri citiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” instrumentiem.

5.3.

Daudzi lieli panākumi ir gūti, vienkāršojot noteikumus un instrumentus, piemēram, dalībnieku portālu, kas būtiski pilnveidots, bet svarīgi jautājumi vēl ir jāatrisina, jo tie būtiski mazina programmas pievilcību. Piemēram, iekšējā rēķinu izrakstīšana, ko izmanto lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu un zinātnisko organizāciju, ir praktiski neiespējama, un stingrāki noteikumi attiecībā uz iekārtu izmantošanu ar “pilnu jaudu” ir radījuši papildu sarežģījumus. Vēl viens administratīvs šķērslis, kas gan daļēji ir atrisināts, ir Komisijas vilcināšanās segt faktiskās individuālā atalgojuma izmaksas, tā vietā norādot uz kādreizējām summām no pēdējā noslēgtā finanšu gada. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” noteikumu dēļ joprojām bieži vien ir vajadzīga paralēla grāmatvedība. Milzīgā administratīvā pieredze, kas joprojām ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību šiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” aspektiem, it īpaši apgrūtina MVU dalību un attur starptautiskos partnerus.

5.4.

Tāpēc EESK rosina Komisiju vēl vairāk vienkāršot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un respektēt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dalības noteikumus, kas paredz plašāk akceptēt saņēmēju parasti izmantoto izmaksu uzskaites praksi. Komiteja arī iesaka, ka pārdomās par turpmākajām pamatprogrammām būtu jācenšas turpināt progresu šajā virzienā, iespējami akceptējot dalībnieku parasti ievērotos grāmatvedības principus, proti, sākot ar principu, ka galvenais kritērijs ir atbilstība valstu noteikumiem, ja šie noteikumi nodrošina saskaņoto standartu ievērošanu. Šos standartus varētu izstrādāt un pārbaudīt sadarbībā ar Eiropas Revīzijas palātu.

5.5.

Runājot par nākamo pamatprogrammu, EESK arī stingri uzsver, ka būtu jāatturas no jaunu instrumentu izveides, un rosina Komisiju tā vietā aktīvi samazināt instrumentu skaitu un arī izmantot kopīgo tehnoloģiju ierosmju novērtēšanu, lai ierobežotu to skaitu un saglabātu tikai visefektīvākās.

5.6.

EESK atbalsta Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas (ITRE) ierosmi ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” novirzīt atpakaļ 2,2 miljardus euro no ESIF, lai kompensētu budžeta samazināšanas radīto ļoti negatīvo ietekmi. ESIF iegulda projektos, ko nevar uzskatīt par kompensāciju par tiem projektiem, kurus vairs nevar īstenot saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, jo lielākā daļa ESIF finansēto projektu neattiecas uz pētniecības aspektiem, bet uz esošo tehnoloģiju izmantošanu. Tam noteikti ir savas priekšrocības, taču tas nedrīkst ierobežot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, kas ir jaunu novatorisku tehnoloģiju avots, kurš kalpo Eiropas konkurētspējai.

5.7.

Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” klasiskā projektu līdzfinansēšana, kad Komisija piešķir dotācijas konkrētiem projektiem un tādā veidā piedalās kopējo izmaksu segšanā, arvien biežāk tiek aizstāta ar finanšu instrumentiem. Tomēr pētniecības projektu finansēšana, izmantojot aizdevumus, rūpniecībai un zinātnei ir lietderīga tikai inovācijas ķēdes pašās beigās, taču ne visā progresīvas inovācijas jomā. Turklāt šie instrumenti nav pieejami daudziem nozīmīgiem dalībniekiem, jo daudzās dalībvalstīs publiskajām pētniecības organizācijām nav atļauts ņemt aizdevumus. Tādēļ EESK rosina gan pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, gan turpmākajās pamatprogrammās lielāko uzsvaru likt uz līdzfinansēšanu.

5.8.

EESK tādēļ atbalsta Padomes 2016. gada 27. maija secinājumus, kuros uzsvērts, ka saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” būtu jāpievērš uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka finansējums, kas ir balstīts uz kredītiem, netiktu vēl vairāk izvērsts uz tāda pētniecības un inovācijas finansējuma rēķina, kurš balstīts uz subsīdijām. Eiropas rūpniecībai vajadzīgas pārmaiņas nesošas un jaunas tehnoloģijas, kas izstrādātas ar lielu risku saistītos projektos, un šādas tehnoloģijas netiks izstrādātas ar aizdevumiem finansētos projektos.

5.9.

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pirmajos gados panākumu rādītājs dažos gadījumos bija tikai 3 %. Panākumu rādītāji kopumā ir mainījušies no 1:5 Septītajā pamatprogrammā līdz 1:8 pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” . Jāpanāk pieņemami panākumu rādītāji, lai izvairītos no resursu izšķērdēšanas un no vilšanās, ko varētu izjust labākie dalībnieki, kuri pārstāv rūpniecību un zinātni. Ja panākumu rādītāji ir daudz zemāki, projektu īstenošanas radītās izmaksas var būt lielākas nekā nodrošinātais finansējums. Izvirzīta virkne priekšlikumu, kādi pretpasākumi (precīzāk noteikt, kāda ietekme jāpanāk; divu posmu procedūras; profesionāli konsultanti; labas prakses piemēru izmantošana) būtu vajadzīgi, un atlikušajā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” periodā Komisijai tie būtu nekavējoties jāīsteno.

5.10.

“Izcilības zīmogs” izciliem pieteikumiem, kas netika finansēti, varētu būt īpaši lietderīgs maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri cer saņemt finansējumu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Vēl būtu precīzi jāatbild uz jautājumu, vai valsts atbalsta noteikumi šādos gadījumos varētu radīt problēmas.

5.11.

EESK iesaka, ka, veicot starpposma novērtēšanu, būtu jāanalizē, cik kvalitatīvi “Apvārsnis 2020” sekmē šās pamatprogrammas mērķu sasniegšanu, proti, zinātnes izcilības vairošanu, neatliekamu sabiedrības problēmu risināšanu un rūpniecības vadošās lomas stiprināšanu, lai nodrošinātu lielāku un iekļaujošāku izaugsmi, kas rada darbvietas Eiropā, un pārāk lielu uzmanību nevajadzētu veltīt tādiem kvantitatīviem pasākumiem kā publikāciju un patentu skaitīšanai un rentabilitātes aprēķināšanai, kā tas tika darīts Septītās pētniecības pamatprogrammas novērtēšanā. Komiteja arī iesaka izstrādāt saderīgus rādītājus gan pētniecības, gan inovācijas atbalstam no struktūrfondiem un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda.

Briselē, 2016. gada 20. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  OV C 181, 21.6.2012., 111. lpp.

(2)  OV C 229, 31.7.2012., 13. lpp.

(3)  OV C 76, 14.3.2013., 48. lpp.

(4)  Atzinums par tematu “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” (TEN 592) (OV C 487, 28.12.2016., 86. lpp.).


Top