Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016IE0695

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “UNCRPD komitejas noslēguma apsvērumi – Jauna stratēģija attiecībā uz personām ar invaliditāti Eiropas Savienībā” (pašiniciatīvas atzinums)

OJ C 34, 2.2.2017, p. 15–23 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 34/15


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “UNCRPD komitejas noslēguma apsvērumi – Jauna stratēģija attiecībā uz personām ar invaliditāti Eiropas Savienībā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2017/C 034/03)

Ziņotājs:

Ioannis VARDAKASTANIS

Apspriešanās

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, 21.1.2016.

Juridiskais pamats

Reglamenta 29. panta 2. punkts

 

Pašiniciatīvas atzinums

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

27.9.2016.

Pieņemts plenārsesijā

19.10.2016.

Plenārsesija Nr.

520

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

211/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Ratificējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), Eiropas Savienība ir spērusi vēsturisku soli attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs. UNCRPD komitejas veiktais ES pārskats 2015. gadā noslēdz pirmo UNCRPD īstenošanas periodu. UNCRPD komitejas noslēguma apsvērumos (NA) prasīts, lai ES iestādes pilda savas saistības, jo tām ir jāorganizē un jākoordinē UNCRPD īstenošana saskaņā ar noslēguma apsvērumiem. Noslēguma apsvērumos ir vēlreiz apstiprināts, ka ES līdzšinējā politikas veidošanā attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas. Līdz šim ES nav reāli pielāgojusi savas politikas veidošanu jaunajām pārmaiņām, ko prasa ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām.

1.2.

EESK aicina ES iestādes iekļaut noslēguma apsvērumus esošajos un turpmākajos ES tiesību aktos un politikas veidošanā. Tā arī mudina Eiropas Komisiju (EK) līdz 2016. gada rudenim iesniegt ziņojumu UNCRPD komitejai.

1.3.

EESK uzskata, ka UNCRPD un tās komitejas noslēguma apsvērumi Eiropas Komisijai sniedz vienreizēju iespēju nākt klajā ar vispārēju ES stratēģiju personu ar invaliditāti tiesību jomā. Noslēguma apsvērumi ir devuši impulsu, kas ES iestādēm būtu jāizmanto, un, ņemot tos vērā, personu ar invaliditāti tiesības būtu sistemātiski jāiekļauj visos ES tiesību aktos, politikā un programmās.

1.4.

EESK uzsver: lai varētu integrēt personu ar invaliditāti tiesības, EK ir jāveic transversāla un visaptveroša kartēšana attiecībā uz visiem tās tiesību aktiem, politikas jomām un programmām, nodrošinot pilnīgu saskaņotību ar UNCRPD noteiktajām prasībām un šajā procesā aktīvi iesaistot personu ar invaliditāti pārstāvības organizācijas. Šis kartēšanas pasākums būtu jāpapildina ar trūkumu analīzi, izvērtējot neatbilstības starp spēkā esošajiem tiesību aktiem, politikas veidošanu un personu ar invaliditāti tiesībām integrēšanu un UNCRPD. Kartēšanas pasākums un neatbilstību analīze būtu arī nepārprotami jāiekļauj pārskatītajā Eiropas stratēģijā invaliditātes jomā.

1.5.

EESK atgādina Eiropas Komisijai par tās pienākumu nekavējoties pārskatīt un atjaunināt Deklarāciju par kompetencēm un tās instrumentu sarakstu. Tai vajadzētu arī pašai apņemties vismaz vienu reizi sava pilnvaru termiņa laikā pārskatīt un pārstrādāt Kompetenču deklarāciju.

1.6.

EESK atzīst, ka UNCRPD komitejas pārskats par ES tika izstrādāts 2014.–2020. gada plānošanas perioda vidū, kā arī atzīst, ka stratēģiju, politikas, programmu un finansēšanas instrumentu starpposma pārskatā ir grūti integrēt personu ar invaliditāti tiesību jauno programmu, kas izriet no noslēguma apsvērumiem Eiropas Savienībai. Tomēr komiteja iesaka Eiropas Komisijai pielikt vislielākās pūles, lai šajos pārskatīšanas procesos integrētu un iekļautu noslēguma apsvērumus, un piešķirt nepieciešamos resursus UNCRPD paredzēto saistību izpildei.

1.7.

UNCRPD skaidri nosaka, ka Konvencijas īstenošanas un uzraudzības procesā ir jāapspriežas un tajā jāiesaista arī organizācijas, kas pārstāv personas ar invaliditāti. EESK aicina Eiropas Komisiju īstenot patiesu un nozīmīgu strukturētu dialogu ar Eiropas kustību par cilvēku ar invaliditāti tiesībām (saskaņā ar 4. panta 3. punktu un 33. panta 3. punktu). Turklāt Eiropas Komisijai būtu jāizveido personu ar invaliditāti organizāciju spēju veidošanas programma, lai dotu šīm organizācijām iespēju pildīt savus pamatuzdevumus.

1.8.

EESK uzskata, ka UNCRPD īstenošanā īpaši svarīga ir ES iestāžu sadarbība un partnerība. Tāpēc komiteja ierosina ieviest iestāžu koordinācijas mehānismu ar mērķi sekmēt noslēguma apsvērumu un UNCRPD ātru un raitu īstenošanu, paredzot arī apspriešanos ar personu ar invaliditāti pārstāvības organizācijām un to līdzdalību.

1.9.

Saskaņā ar noslēguma apsvērumiem ES stratēģija invaliditātes jomā ir padziļināti jāpārskata un jāpārstrādā. Tāpēc EESK aicina Komisiju izvērtēt norises personu ar invaliditāti tiesību jomā un paplašināt Stratēģijas invaliditātes jomā darbības lauku, iekļaujot tajā vairāk rīcības jomu un sasaistot to ar politikas, programmu un finansēšanas instrumentu (piemēram, “Eiropa 2020”, Dzimumu līdztiesības stratēģijas, Bērnu tiesību stratēģijas, ES ārējās darbības saistību) pārskatīšanu un pārstrādāšanu, paredzot precīzu īstenošanas grafiku, budžetu un konkrētus un precīzus kritērijus un rādītājus.

1.10.

Eiropas Savienība ir apņēmusies pilnībā īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas izvirzīti ANO programmā 2030. gadam, un tai ir jānodrošina, ka Eiropas Savienībā gan iekšēji, gan ārēji tiek pilnībā ņemti vērā noslēguma apsvērumi un UNCRPD noteikumi. Tāpēc EESK visnotaļ iesaka Eiropas Komisijai pārskatītajā Eiropas stratēģijā invaliditātes jomā iekļaut 2030. gada programmas īstenošanu, nosakot Eiropas mērķus un darbības, kas paredzētas, lai arī attiecībā uz personām ar invaliditāti Eiropas Savienībā sasniegtu visus ilgtspējīgas attīstības mērķus.

1.11.

EESK ir stingri pārliecināta, ka Eiropas Savienība nedrīkstētu pieļaut ES finansējuma izmantošanu institucionalizētas aprūpes struktūru izveidei vai to darbības nepārtrauktībai. EESK pilnībā atbalsta ES finansējuma izmantošanu ar mērķi izveidot sabiedrībā balstītus pakalpojumus personām ar invaliditāti, lai viņi varētu patstāvīgi dzīvot savās kopienās. Personu ar invaliditāti institucionalizācija ir viņu tiesību pārkāpums, un EESK mudina Eiropas Komisiju ar īpašiem politikas pasākumiem, programmām un finanšu instrumentiem sistemātiskāk un efektīvāk veicināt deinstitucionalizāciju.

1.12.

EESK aicina Eiropas Komisiju nekavējoties ratificēt UNCRPD fakultatīvo protokolu, Marrākešas līgumu un Eiropas Padomes Stambulas konvenciju.

1.13.

EESK jo īpaši aicina Eiropas Komisiju izveidot kontaktpunktus visos Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātos, aģentūrās un struktūrās, politikas veidošanas procesā pilnībā iekļaujot un iesaistot organizācijas, kuras pārstāv personas ar invaliditāti, lai veidotu horizontālas un vertikālas struktūras, kas palīdzēs pilnībā iekļaut un integrēt personu ar invaliditāti tiesības ES tiesību aktos, politikā un programmās.

1.14.

EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai šis process būtu jāuzsāk sadarbībā ar citām ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām, lai rūpīgi sagatavotu un izstrādātu personu ar invaliditāti tiesību jauno globālo programmu 2020.–2030. gadam, kas būtu pilnībā integrēta un iekļauta globālajās sociālajās un makroekonomikas stratēģijās (piemēram, stratēģijā “Eiropa 2020” un tās īstenošanas mehānismos), un iesaka šīs iniciatīvas īstenošanai izveidot darba grupu, kurā līdzdarbojas visas ieinteresētās personas un organizācijas, kas pārstāv personas ar invaliditāti. EESK ierosina Eiropas Komisijai globālās programmas 2020.–2030. gadam personu ar invaliditāti tiesību jomā īstenošanu uzsākt 2021. gadā, kas būs Eiropas gads personu ar invaliditāti tiesībām.

1.15.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas pozitīvās iniciatīvas saistībā ar pieejamības nodrošināšanu, jo īpaši trialogā panākto vienošanos par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamības direktīvu un EK priekšlikumu Eiropas tiesību aktam par pieejamību (EAA), un mudina ES iestādes noslēgt sarunas. Tomēr EESK pauž bažas par horizontālo vienlīdzīgas attieksmes direktīvu un aicina atsākt sarunas, kā arī šajā jaunajā posmā ņemt vērā noslēguma apsvērumus un UNCRPD.

1.16.

EESK aicina visas ES iestādes nodrošināt, ka taupības pasākumi neskar personu ar invaliditāti iespējas izmantot savas tiesības, kas nostiprinātas CRPD, un tāpēc aicina Eiropas Komisiju šā mērķa sasniegšanai noteikt nepieciešamo sociālās aizsardzības minimumu un ievērot arī viņu tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni un sociālo aizsardzību.

1.17.

EESK aicina Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības Statistikas biroju (Eurostat) izstrādāt statistikas instrumentus, ar ko varētu mērīt UNCRPD īstenošanas ietekmi uz personām ar invaliditāti Eiropas un valstu līmenī. Komiteja arī uzskata, ka datu apkopošana, kuras pamatā būtu uz cilvēktiesībām balstīta pieeja invaliditātei un sadalījums pēc invaliditātes veida, vecuma un dzimuma, pozitīvi ietekmēs ES tiesību aktu, politikas un programmu izstrādi un īstenošanu.

1.18.

EESK atzīst, ka Eiropas Savienības kompetencē ir papildināt valstu pasākumus ar mērķi nodrošināt, lai visi ES iedzīvotāji būtu vienlīdzīgi likuma priekšā un lai viņiem ne tikai nebūtu liegta viņu tiesībspēja, rīcībspēja un tiesības, bet lai viņi varētu arī piedalīties Eiropas vēlēšanās un jebkādās vēlēšanās visā ES vienlīdzīgi ar citiem. Tāpēc komiteja aicina Eiropas Komisiju un jo īpaši Tieslietu ģenerāldirektorātu pieņemt programmu, kuras pamatā būtu atvērtā koordinācijas metode, lai atvieglotu dalībvalstu konverģenci virzībā uz vienlīdzīgas atzīšanas likuma priekšā principa īstenošanu.

1.19.

Pati EESK apņemas rādīt piemēru, īstenojot UNCRPD komitejas norādītās konkrētās saistības, kas jāizpilda ES iestādēm kā publiskās pārvaldes struktūrām, nodrošinot, ka attiecībā uz tās cilvēkresursiem, EESK locekļu tiesībām un komunikācijas līdzekļiem tiek ievērotas UNCRPD prasības.

2.   Ievads

2.1.

EESK atzinīgi vērtē UNCRPD  (1) komitejas noslēguma apsvērumus, kuros Eiropas Savienībai ir sniegta visaptveroša programma, ar ko ES politikas veidošanā īstenot pāreju uz tādu pieeju invaliditātei, kura būtu vērsta uz cilvēkiem un kuras pamatā būtu cilvēktiesības.

2.2.

EESK atgādina, ka jau pirms UNCRPD noslēgšanas Eiropas Komisija iesniedza priekšlikuma projektu direktīvai par vienlīdzīgu attieksmi. Turklāt Eiropas Parlamenta un ES Padomes sarunu gaitā ir pakāpeniski ieviesti grozījumi, kuri neatbilst UNCRPD saistībām. Tāpēc EESK aicina Eiropas Komisiju pašreizējās iestāžu sarunās nākt klajā ar priekšlikumu pielāgot ierosināto direktīvas projektu, lai nodrošinātu tā atbilstību UNCRPD un, protams, noslēguma apsvērumiem, kā arī iekļaut multiplās un krusteniskās diskriminācijas un diskriminācijas saistības dēļ aizliegumu.

2.3.

EESK uzsver, ka taupības pasākumi ir negatīvi ietekmējuši dzīves apstākļus personām ar invaliditāti un viņu ģimenēm. Nabadzības, atstumtības, diskriminācijas un nevienlīdzības līmenis ir paaugstinājies ekonomikas krīzes dēļ, kura daudzās dalībvalstīs ir kļuvusi par cilvēktiesību krīzi, padarot daudzas personas ar invaliditāti un viņu ģimenes pilnīgi neaizsargātas. Tāpēc EESK aicina ES noteikt minimālos sociālās aizsardzības sliekšņus, lai aizsargātu personu ar invaliditāti tiesības un nodrošinātu viņām pienācīgu dzīves līmeni un sociālo aizsardzību. Šis mehānisms būtu jāiekļauj Eiropas pusgada procesā.

2.4.

Turklāt UNCRPD komiteja ieteica, ka ES vajadzētu izstrādāt visaptverošu UNCRPD stratēģiju, ko piemēro visām ES iestādēm un nodrošina ar īpašiem budžeta piešķīrumiem, kas integrēti daudzgadu finanšu shēmā. Tāpēc EESK uzskata, ka ir nepieciešama ES iestāžu un struktūru vadītāju augsta līmeņa tikšanās, lai uzsāktu starpiestāžu UNCRPD programmas, kurā noteikti konkrēti mērķi un uzdevumi, izstrādes un pieņemšanas procesu. Vispārējā stratēģijā būtu jānorāda katras ES iestādes atbildība par UNCRPD īstenošanu.

2.5.

Eiropas Savienībai ir jāizveido īsts un jēgpilns strukturēts dialogs ar Eiropas personu ar invaliditāti pārstāvības organizācijām, nodrošinot gan to spējas efektīvi un lietderīgi piedalīties ES tiesību aktu izstrādē un politikas veidošanā, gan arī proaktīvi veikt savas CRPD atbalsta kampaņas. Turklāt Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka personu ar invaliditāti pārstāvības organizācijām ir finansiālās spējas atbalstīt attiecīgo darbu. Tādēļ ir jānosaka atsevišķa budžeta pozīcija personu ar invaliditāti pārstāvības organizāciju spēju veidošanai.

2.6.

Lai ES varētu visaptveroši un transversāli integrēt un īstenot UNCRPD noteikumus, kā arī izstrādāt jaunu ES CRPD programmu, ir jāizveido uz līdzdalību balstītas pārvaldības un partnerattiecību sistēma, kuras ietvaros visi galvenie dalībnieki un ieinteresētās personas varēs iekļaujošā veidā piedalīties politikas veidošanā kopā ar ES iestādēm.

2.7.

Eiropas Komisijai būtu nekavējoties un steidzami jāveic kartēšanas pasākums un trūkumu analīze attiecībā uz visām ES iekšējām un ārējām politikām un programmām un jānodrošina to atbilstība CRPD noteikumiem. Turklāt ar noslēguma apsvērumiem jāsaskaņo visas ES globālās stratēģijas un politikas, tostarp stratēģija 2020. gadam un Eiropas pusgads, Eiropas sociālo tiesību pīlārs, ANO programma 2030. gadam un finansēšanas instrumenti, piemēram, ESI fondi.

2.8.

Ir īpaši svarīgi, lai noslēguma apsvērumu īstenošanai ES pievērstos visaugstākajā politiskajā līmenī. Konkrētāk, Eiropas Komisijai savā 2017. gada darba programmā vajadzētu iekļaut politikas iniciatīvu, kas būtu īpaši veltīta šim nolūkam. Lai pilnībā iekļautu un integrētu noslēguma apsvērumus ES politikas jomās un programmās, Eiropas Komisijai būtu jāizstrādā vispārēja CRPD stratēģija. EESK aicina Eiropas Komisiju uzsākt procesu, lai steidzami izveidotu visaptverošu CRPD stratēģiju, pilnībā apspriežoties ar personas ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām un nodrošinot šo organizāciju līdzdalību.

2.9.

2021. gadā tiks atzīmēta 10. gadskārta, kopš ES ir parakstījusi UNCRPD. EESK uzskata, ka tas būtu piemērots gads, ko atzīmēt kā otro Eiropas Invalīdu gadu. EESK atgādina, ka pirmo Eiropas Invalīdu gadu Eiropas Komisija organizēja 2003. gadā. Tāpēc EESK aicina ES iestādes nekavējoties sākt gatavošanos un veikt attiecīgos pasākumus, lai 2021. gadu pasludinātu par otro Eiropas Invalīdu tiesību gadu.

3.   Noslēguma apsvērumi – iespēja veidot iekļaujošāku Eiropas Savienību personām ar invaliditāti

3.1.    Vispārējie principi un saistības (1.–4. pants)

3.1.1.

Lai gan ES ir ratificējusi UNCRPD, tā joprojām nav transversāli un visaptveroši pārskatījusi tiesību aktus, politikas un programmas. EESK aicina Eiropas Komisiju steidzami veikt šo pārskatīšanu. Turklāt Eiropas Komisijai būtu jāizveido UNCRPD kontaktpunkts katrā ģenerāldirektorātā, pilnvarojot veikt šo uzdevumu.

3.1.2.

Komiteja pauž nožēlu par to, ka ES vēl nav ratificējusi Konvencijai pievienoto fakultatīvo protokolu. Tāpēc EESK aicina ES nekavējoties ratificēt fakultatīvo protokolu, ar ko personām ar invaliditāti tiktu dota iespēja iesniegt sūdzības UNCRPD komitejā gadījumos, ja tiek pārkāptas viņu tiesības, kas nostiprinātas Konvencijā.

3.1.3.

Uz cilvēktiesībām balstīta pieeja invaliditātes jautājumiem būtu pilnībā jāpieņem un jāintegrē ES tiesību aktos un politikas veidošanā. EESK aicina ES iestāžu juridiskos dienestus veikt visaptverošu pētījumu par UNCRPD ratifikācijas ietekmi uz ES tiesību sistēmu, lai Konvenciju noteiktu par atbilstošu satvaru tiesiskajam regulējumam un politikas veidošanai. ES juridiskie dienesti pietiekami neņem vērā ES saistības attiecībā uz UNCRPD.

3.1.4.

EESK aicina Eiropas Komisijas ģenerālsekretāru pārskatīt ietekmes novērtējuma pamatnostādnes un grozīt tās, iekļaujot tajās vispusīgāku jautājumu sarakstu, lai tādējādi varētu labāk novērtēt atbilstību Konvencijai.

3.1.5.

UNCRPD komiteja ir aicinājusi ES līdz 2016. gada rudenim iesniegt pārskatītu Kompetenču deklarāciju un tās instrumentu sarakstu, ņemot vērā visaptverošo skatījumu, kas izriet no 17. noslēguma apsvēruma. Minētās deklarācijas pārskatīšana būtu jāveic vismaz vienu reizi katra pilnvaru termiņa laikā.

3.2.    Konkrētas tiesības (5.–30. pants)

3.2.1.

EK nav ieviesusi tādu ES nediskriminācijas un vienlīdzības stratēģiju personām ar invaliditāti, kas būtu saskaņā ar UNCRPD noteikumiem un noslēguma apsvērumiem, tāpēc EESK aicina Eiropas Komisiju nekavējoties rīkoties attiecībā uz horizontālo direktīvu par vienlīdzīgu attieksmi (sk. 2.2. punktu), kā arī pārskatīt Direktīvu 2000/78/EK par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības jomā.

3.2.2.

Eiropas Komisijai savā dzimumu līdztiesības politikā būtu jāiekļauj sieviešu un meiteņu ar invaliditāti perspektīva, tostarp Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta veiktajās datu vākšanas darbībās. Turklāt sieviešu un meiteņu ar invaliditāti tiesības vajadzētu pilnībā integrēt Eiropas Komisijas stratēģiskajās saistībās dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam un tās likumdošanas un politikas izstrādē darba un privātās dzīves līdzsvara jomā. EESK aicina ES ātri ratificēt Eiropas Padomes Stambulas konvenciju.

3.2.3.

Eiropas Savienībai atjaunotajā ES plānā par bērna tiesībām vajadzētu iekļaut visaptverošu uz tiesībām balstītu stratēģiju attiecībā uz zēniem un meitenēm ar invaliditāti, kā arī visā ES politikā invaliditātes jomā integrēt bērnu ar invaliditāti tiesības. Saskaņā ar UNCRPD 4. panta 3. punktu bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes būtu arī jāiesaista ES lēmumu pieņemšanas procesā.

3.2.4.

ES būtu jāņem vērā arī jauniešu ar invaliditāti īpašā situācija un tas, ka viņi ikdienas dzīvē bieži saskaras ar dažāda veida diskrimināciju, jo īpaši attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām jauniešiem darba tirgū un jauniešu ar invaliditāti aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vispār. ES tāpēc būtu jāizvērtē ES dzīvojošo jauniešu ar invaliditāti specifiskā situācija un jāierosina atbilstīgi uzlabojumi (2). Turklāt ES būtu jānodrošina, ka šis aspekts ir iekļauts nākamajā ES jaunatnes stratēģijā.

3.2.5.

Eiropas Savienībai sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļiem (tostarp sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem) vajadzētu organizēt un īstenot visaptverošu kampaņu, lai veicinātu informētību par Konvenciju nolūkā cīnīties ar aizspriedumiem pret personām ar invaliditāti. Ir īpaši svarīgi, lai šajā kampaņā ar savu pārstāvības organizāciju starpniecību piedalītos personas ar invaliditāti.

3.2.6.

Eiropas Savienībai vajadzētu veicināt, atvieglot un finansēt mācības transporta un tūrisma jomas darbiniekiem, lai palielinātu viņu izpratni par personu ar invaliditāti līdztiesību, un atbalstīt sadarbību un labas prakses apmaiņu starp Eiropas organizācijām, kuras darbojas invaliditātes jomā, un publiskajām un privātajām struktūrām, kuras atbild par transportu. Visi materiāli par spēju veidošanu, apmācību, izpratnes veicināšanu, kā arī publiskie paziņojumi būtu jāpadara pieejami ērti lietojamos formātos.

3.2.7.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas tiesību aktam par pieejamību (EAA), kam ir pilnībā jāatbilst UNCRPD 9. pantam un citiem Konvencijas noteikumiem, kopā ar efektīviem un pieejamiem izpildes un sūdzību izskatīšanas mehānismiem dalībvalstīs. Komiteja aicina ES iestādes ņemt vērā secinājumus un ieteikumus, kas sniegti EESK atzinumā par EAA  (3), un pieņemšanas procesā nodrošināt personu ar invaliditāti līdzdalību ar to pārstāvības organizāciju starpniecību.

3.2.8.

EESK atzinīgi vērtē trialogā panākto iestāžu vienošanos par priekšlikumu direktīvai par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību un mudina iestādes izteikt šo vienošanos lēmumā, savukārt valstu valdības – nekavējoties transponēt priekšlikuma noteikumus. EESK arī atzinīgi vērtē to, ka ievērojams skaits atzinumā sniegto ieteikumu (4) ir iekļauts direktīvas galīgajā redakcijā.

3.2.9.

Pietiekamus pasākumus attiecībā uz personām ar invaliditāti ES vēl nav iekļāvusi katastrofu riska mazināšanas stratēģijās. Tāpēc EESK aicina ES Padomi pieņemt regulējumu katastrofu riska mazināšanai personām ar invaliditāti Eiropā.

3.2.10.

ES būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai padarītu neatliekamās palīdzības numuru 112 pieejamu visiem. EESK uzsver, ka būtu steidzami jāveic arī piemēroti pasākumi, ar ko nodrošina piekļuvi valstu neatliekamās palīdzības punktiem.

3.2.11.

EESK aicina ES un tās dalībvalstis pieņemt uz cilvēktiesībām balstītu pieeju migrācijai un bēgļu politikai attiecībā uz personām ar invaliditāti. Turklāt komiteja uzsver, ka atsevišķās valstīs invaliditāte nereti var kļūt par iemeslu vajāšanai un diskriminācijai, un tāpēc aicina ES iestādes sagatavot aģentūrām un dalībvalstīm adresētas pamatnostādnes un informatīvas kampaņas (kas pieejamas personām ar invaliditāti) invaliditātes, migrācijas un patvēruma jomā un sistemātiski integrēt invaliditātes aspektus ES migrācijas un bēgļu politikas nostādnēs.

3.2.12.

ES būtu jāpiemēro uz cilvēktiesībām balstīta pieeja invaliditātei riskantās un ārkārtas situācijās, pieņemot īstenošanas plānu saskaņā ar Padomes 2015. gada februāra secinājumiem par katastrofu pārvarēšanu, ņemot vērā personu ar invaliditāti vajadzības, un Sendai pamatprogrammu. Turklāt ir jāpalielina informētība un informācijas sniegšana personām ar invaliditāti un glābšanas un civilās aizsardzības dienestu darbiniekiem par katastrofu riska mazināšanas iniciatīvām.

3.2.13.

Eiropas Komisijai būtu jāuzņemas vadoša loma cilvēktiesību un tiesiskuma telpas nodrošināšanā personām ar invaliditāti. EESK aicina Tieslietu ģenerāldirektorātu rīkot Eiropas konferenci, kas pievērstos visiem tieslietu pakalpojumiem Eiropas Savienībā, tostarp personu ar invaliditāti tiesībām uz piekļuvi tiesu iestādēm, atspoguļojot arī to, kādā veidā šīs tiesības ir saistītas ar citām tiesībām, piemēram, ar tiesībspēju un rīcībspēju, kā arī vienlīdzīgu atzīšanu likuma priekšā.

3.2.14.

Eiropas Komisijai vajadzētu nodrošināt nepieciešamo finansējumu ES un valstu tiesu sistēmu amatpersonu apmācībai jautājumos par ES tiesību aktiem un UNCRPD. Turklāt EESK aicina ES un valstu tiesas savus iekšējos noteikumus un instrukcijas piemērot tā, lai personām ar invaliditāti atvieglotu tiesu iestāžu pieejamību. UNCRPD komitejas vispārējie ieteikumi būtu arī jāņem vērā tiesas spriešanā gan ES, gan valstu līmenī. Turklāt EESK iesaka, ka Tieslietu ģenerāldirektorātam vajadzētu izmantot atvērto koordinācijas metodi, lai dalībvalstis varētu īstenot līdzsvarotu un koordinētu pieeju šim ļoti būtiskajam jautājumam, tādējādi paverot ceļu Eiropas risinājumam attiecībā uz vienlīdzīgu atzīšanu likuma priekšā. Eiropas Komisijai vajadzētu izstrādāt Eiropas standartus, kā arī veicināt tiesu pieejamības salīdzinošo novērtēšanu.

3.2.15.

EESK aicina ES iestādes un dalībvalstis atcelt diskriminējošus likumus par aizbildnību, ļaujot visām personām ar invaliditāti īstenot savas politiskās tiesības tādā pašā mērā kā citiem. Komiteja norāda, ka obligāts priekšnoteikums ir pienācīgu pasākumu veikšana un pieejamība attiecībā uz balsošanas procedūrām, nodrošinājumu un materiāliem.

3.2.16.

Diemžēl nezināmam skaitam Eiropas iedzīvotāju ar invaliditāti ir liegta brīvība un drošība, un viņi ir pakļauti piespiedu ārstēšanai un aizturēšanai, tostarp piespiedu sterilizācijai. EESK aicina Eiropas Komisiju veikt efektīvus pasākumus, lai apturētu šo nepieļaujamo situāciju, ar Eurostat palīdzību apkopot ticamus datus un ieviest efektīvu novērtēšanas mehānismu.

3.2.17.

EESK īpaši aicina ES pārskatīt ētikas pamatnostādnes pētniecības jomā un izstrādāt labas prakses piemērus, sagatavojot piekrišanas veidlapas pieejamā un viegli salasāmā formātā, kā arī novērst to, ka šajā jomā lēmumi tiek pieņemti pētījumiem pakļauto personu vietā.

3.2.18.

EESK aicina pieņemt ES tiesību aktus, lai saskaņotu aizsardzību un izskaustu vardarbību, ļaunprātīgu rīcību un izmantošanu, kā arī ratificētu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (5). ES ir jāīsteno Eiropas leģislatīvi un politiski pasākumi pret pārrobežu darbībām ES valstīs saistībā ar tirdzniecību ar sievietēm un bērniem ar invaliditāti; komiteja aicina ES apkarot vardarbību pret bērniem ar invaliditāti, izmantojot īpašus pasākumus un pieejamus atbalsta pakalpojumus.

3.2.19.

Eiropas Komisijas iniciatīvā par Eiropas sociālo tiesību pīlāru vajadzētu pilnībā integrēt un iekļaut CRPD noteikumus un radīt nepieciešamo sociālās aizsardzības minimumu, kā arī efektīvus mehānismus, ar ko novērst un mazināt nabadzību, neaizsargātību un sociālo atstumtību attiecībā uz personām ar invaliditāti un viņu ģimenēm, pievēršot īpašu uzmanību sievietēm, bērniem un vecāka gadagājuma personām ar invaliditāti.

3.2.20.

Ir skaidri redzama nepieciešamība Eiropas Savienībā izstrādāt sociālās nodrošināšanas pabalstu koordinācijas sistēmu, tostarp skaidru regulējumu tiesību pārvedamībai, paredzot arī maksimālo dienu skaitu invaliditātes atzīšanas procedūrai.

3.2.21.

ES būtu jāizstrādā un jāīsteno ilgi gaidītā un ļoti vajadzīgā Eiropas deinstitucionalizācijas stratēģija (6), kurā pirmkārt un galvenokārt būtu jāiekļauj ļoti stingra uzraudzība pār ESI fondu līdzekļu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka tos izmanto tieši personām ar invaliditāti paredzēto atbalsta pakalpojumu attīstībai ar nolūku nodrošināt viņu patstāvīgu dzīvi vietējās kopienās. EESK arī aicina izveidot pastāvīgu Eiropas deinstitucionalizācijas fondu.

3.2.22.

EESK pauž nožēlu par to, ka EK vēl nav sagatavojusi analīzi par ESI fondu ietekmi uz personām ar invaliditāti atbilstoši Eiropas Sociālā fonda regulā noteiktajam pienākumam sniegt gada ziņojumu par invaliditātes jomā īstenotiem pasākumiem. Analīzē būtu jāiekļauj stingrāka Komisijas uzraudzība pār ESIF līdzekļu izlietošanu saskaņā ar UNCRPD un apspriežoties ar organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti, kā arī pārkāpuma procedūras (apturēšana, anulēšana, līdzekļu atgūšana), kuras ES uzsākusi sakarā ar ex-ante nosacījumu neievērošanu.

3.2.23.

Valstu izpildiestādēm jābūt efektīvākām: to pilnvaras ir jāsaskaņo un jāpaplašina, lai sekmētu pasažieru tiesību īstenošanu visu veidu transportlīdzekļos, un ir jāvienkāršo sūdzību iesniegšanas procedūra. Turklāt EESK aicina Eiropas Komisiju garantēt bezmaksas ceļošanu aprūpētājiem visu veidu transportlīdzekļos, tostarp aviopārvadājumos, kā tas jau noteikts Regulā (EK) Nr. 1371/2007 (7) un Regulā (ES) Nr. 1177/2010 (8).

3.2.24.

Eiropas Komisijai vajadzētu pilnībā un oficiāli atzīt zīmju valodu un Braila rakstu, kā arī izvērtēt savus saziņas kanālus un iekšējās procedūras, lai varētu sagatavot un sniegt informāciju personām ar invaliditāti pieejamā veidā. Tam vajadzētu ietvert dažādus pieejamos formātus, piemēram, zīmju valodu, Braila rakstu, kā arī pastiprinošo un alternatīvo komunikāciju, tostarp viegli lasāmus formātus. Eiropas Savienībai būtu jānodrošina, ka visām personām ar invaliditāti neatkarīgi no viņu finansiālajām spējām ir piekļuve iekļaujošai izglītībai.

3.2.25.

Eiropas Savienībai vajadzētu pieņemt iekļaujošās izglītības apmaiņas kvalitātes obligātu regulējumu, ar ko nosaka obligātos pieejamības kritērijus, lai visiem studentiem, it īpaši gados jauniem studentiem ar invaliditāti, nodrošinātu mobilitāti Eiropas Savienībā vidējās un augstākās izglītības, kā arī arodapmācības jomā. Visām Erasmus studentu apmaiņas programmā iesaistītajām universitātēm būtu jānodrošina piekļuve izglītības programmām un infrastruktūrai, lai varētu pilnībā piedalīties visi studenti, it īpaši gados jauni studenti ar invaliditāti.

3.2.26.

Eiropas Savienībai vajadzētu ratificēt Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Marrākešas līgumu, kā arī veicināt un sekmēt tā ratifikāciju valstu līmenī visās dalībvalstīs, lai tādējādi nodrošinātu saprotama drukātā materiāla versiju brīvu apriti personām ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju.

3.2.27.

EESK aicina Eiropas Komisiju izstrādāt un īstenot īpašas iniciatīvas, piemērojot Rīcības plānu 2030. gadam, kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķus attiecībā uz personām ar invaliditāti Eiropas Savienībā un tās ārējās politikas jomās, tostarp attīstības sadarbībā un starptautiskajā tirdzniecībā.

3.3.    Konkrētās saistības (31.–33. pants)

3.3.1.

EESK aicina Eurostat organizēt konferenci, lai vienotos par mehānismu, ko visi ES dalībvalstu statistikas biroji izmantotu nolūkā nodrošināt 71. noslēguma apsvēruma izpildi. Ir jāizveido Eiropas statistikas mehānisms attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti cilvēktiesībām, kurā ietverts sadalījums pēc invaliditātes veida, vecuma un dzimuma, operatīvās informācijas vākšanai tādas Eiropas un valstu politikas mērķiem, kas vērsta uz personām ar invaliditāti.

3.3.2.

Eiropas Komisijai vajadzētu sistemātiski integrēt personu ar invaliditāti tiesības visās ES starptautiskās sadarbības politikas jomās un programmās. EESK atzinīgi vērtē ES pilotprojektu “Plaisas mazināšana” (Bridging the gap) un aicina pieņemt ES finansējuma programmu personu ar invaliditāti tiesību nodrošināšanai. Tāpat kā dažās Eiropas valstīs, šī finansējuma programma būtu jāizmanto ciešā sadarbībā ar Eiropas organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti, kā starpniecības struktūrām, kuras atbild par politisko un finansējuma prioritāšu virzīšanu, pārvaldību un definēšanu. Ir jāpārliecinās, ka Eiropas finansējums netiek piešķirts projektiem, kas neatbilst UNCRPD noteikumiem.

3.3.3.

Eiropas Komisijai ir pilnībā jāievēro 75. noslēguma apsvērums, izveidojot kontaktpunktus visos ģenerāldirektorātos, aģentūrās un struktūrvienībās. Visiem kontaktpunktiem ir jārīko vismaz trīs sanāksmes gadā, un šajās sanāksmēs ir jāpiedalās organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti. Katru gadu 3. decembrī Eiropas Komisijai būtu jānāk klajā ar gada ziņojumu par UNCRPD īstenošanu Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs.

3.3.4.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas lēmumu izstāties no neatkarīgās uzraudzības sistēmas, lai tādējādi dotu iespēju izveidot patiesi neatkarīgu mehānismu tādas pārvaldes iestādes uzraudzībā, ko veido neatkarīgās sistēmas locekļi. Tomēr, lai minētā ES sistēma varētu efektīvi veikt savus uzdevumus, būtu steidzami jāpiešķir finanšu resursi un cilvēkresursi.

3.4.    ES iestāžu (kā publiskās pārvaldes struktūru) atbilstība Konvencijai

3.4.1.

Ir pilnīgi skaidrs, ka ES iestādēm vajadzētu pārskatīt savu cilvēkresursu politiku un saskaņot to ar UNCRPD noteikumiem, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz personām ar invaliditāti un darba ņēmējiem, kuriem ir radinieki ar invaliditāti, tiek veikti atbilstoši pielāgojumi un sniegts atbalsts, lai panāktu pienācīgu līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi. EESK aicina Eiropas Savienību pārskatīt tās kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu, pensiju sistēmu un ar invaliditāti saistītos sociālās drošības un sociālās aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu nediskrimināciju un iespēju vienlīdzību visām personām ar invaliditāti, tostarp atzīstot ar invaliditāti saistīto veselības vajadzību atšķirību no slimības un veicinot patstāvīgu dzīvi un darbu, kā arī nosakot, ka tiek pilnībā atlīdzinātas papildu izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamo aprīkojumu vai pakalpojumiem.

3.4.2.

Ir svarīgi, lai visas ES iestādes proaktīvi īstenotu iniciatīvas nolūkā ievērot pieejamības noteikumus, kas izklāstīti direktīvā par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību, nosakot konkrētu termiņu un tādējādi rādot labu piemēru šajā būtiskajā invaliditātes tiesību jomā.

3.4.3.

EESK aicina EK un Eiropas Skolu valdi pieņemt plānu, kā arī piešķirt nepieciešamos finanšu un cilvēku resursus, lai izstrādātu un Eiropas skolās ieviestu kvalitatīvu iekļaujošu izglītības sistēmu visos līmeņos, veicot saprātīgas pielāgošanas un atbalsta pasākumus, kā arī īstenojot nenoraidošu politiku attiecībā uz visiem skolēniem ar invaliditāti pamata un vidējās izglītības jomā.

3.4.4.

Tā kā personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā ir zems, EESK mudina ES iestādes ieviest pozitīvas rīcības shēmu nodarbinātības jomā (tostarp rīkot īpašus konkursus), lai palielinātu to dienestos nodarbināto personu ar invaliditāti skaitu, nodrošinot atbilstošus pielāgojumus un atbalstu. Lai novērtētu, vai būtu nepieciešami korektīvie pasākumi, ik pēc diviem gadiem šīs politikas īstenošana ir jāpārskata.

3.4.5.

EESK aicina ES iestādes, aģentūras un struktūras nodrošināt, ka esošie Civildienesta noteikumi tiek pilnībā un efektīvi īstenoti saskaņā ar UNCRPD un ka iekšējie noteikumi un īstenošanas noteikumi tiek izstrādāti, pilnībā ievērojot Konvencijas noteikumus.

3.4.6.

Pati EESK apņemas izveidot struktūru noslēguma apsvērumu īstenošanai Komitejā attiecībā uz cilvēkresursu politiku, nodrošinājumu komunikācijai ar pilsoņiem un EESK locekļiem, kā arī EESK locekļu ar invaliditāti pilnīgu iekļaušanu un līdztiesību. Komiteja arī nodrošinās, ka tas tiek veicināts attiecībās ar uzņēmējiem, arodbiedrībām un pilsonisko sabiedrību. Jaunā politika tiks izstrādāta ciešā sadarbībā ar komitejas pastāvīgo izpētes grupu “Personu ar invaliditāti tiesības”.

Briselē, 2016. gada 19. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD).

(2)  OV C 181, 21.6.2012., 2. lpp.

(3)  EESK atzinums par Eiropas tiesību aktu par pieejamību (OV C 303, 19.8.2016., 103. lpp.).

(4)  OV C 271, 19.9.2013., 116. lpp.

(5)  Eiropas Padomes konvencijas.

(6)  OV C 332, 8.10.2015., 1. lpp.

(7)  OV L 315, 3.12.2007., 14. lpp.

(8)  OV L 334, 17.12.2010., 1. lpp.


Top