14.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/14

1.

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2014. gada 21. maija Rezolūciju par Eiropas Savienības sporta darba plānu 2014.–2017. gadam, kurā integritāte jeb godprātīgums sportā ir viena no trim galvenajām prioritātēm;

2.

labas pārvaldības principus sportā, kurus 2013. gadā iesniedza ekspertu grupa labas pārvaldības jautājumos, un pamatprincipus par demokrātiju, cilvēktiesībām un darba tiesībām, jo īpaši saistībā ar nozīmīgu sporta pasākumu piešķiršanas kārtību (1), ar ko šī pati ekspertu grupa klajā nāca 2016. gada janvārī;

3.

ekspertu grupas sporta ekonomiskās dimensijas jautājumos 2016. gada janvārī iesniegtos ieteikumus par nozīmīgiem sporta pasākumiem, jo īpaši par to pēctecības aspektiem, īpaši pievēršoties sociālai, ekonomiskai un vides ilgtspējai (2);

4.

pasaules mēroga ierosmes (3), tostarp tādas starptautiskās sporta kustības ierosmes kā Olimpiskā rīcības programma 2020, ko Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma savā 127. sesijā 2014. gada 12. decembrī un kas ietver ieteikumus, kuros liela uzmanība tiek pievērsta integritātes jautājumiem un tam, lai ilgtspējīga attīstība tiktu padarīta par nozīmīgu sporta pasākumu, tostarp olimpisko spēļu, neatņemamu sastāvdaļu (4);

5.

nozīmīgi sporta pasākumi (5) piedāvā vilinošas iespējas, lai valsts un starptautiskā kontekstā cildinātu sporta rezultātus, vērtības un sporta sniegtos ieguvumus. Nozīmīgi sporta pasākumi var būt pozitīvs paraugs, kas piesaista milzīgu uzmanību no sportistiem, ieinteresētajām personām un sabiedrības un kas pieaugušajiem un bērniem var dod vēlmi līdzdarboties sportā;

6.

nozīmīgiem sporta pasākumiem var būt svarīga loma reģiona vai pilsētas attīstībā, un tiem var būt liels potenciāls attiecībā uz ekonomisko un sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, ja tie, sākot no pēc iespējas agrīna posma, ir rūpīgi plānoti. Svarīga var būt nozīmīgu sporta pasākumu pēctecība un ilgtspēja – gan attiecībā uz nozīmīgu sporta pasākumu leģitimitāti, gan uz tiem sniegto atbalstu;

7.

nozīmīgu sporta pasākumu kontekstā tiek izvirzīti būtiski integritātes un pārvaldības jautājumi, piemēram, demokrātiska un pārredzama lēmumu pieņemšana, pārskatatbildība, ilgtspējīga attīstība un pozitīva pēctecība, cilvēktiesības, tostarp bērna tiesības un darba ņēmēju tiesības un dzimumu līdztiesība, kā arī visa veida diskriminācijas un tādu apdraudējumu novēršana, kas skar sporta integritāti, piemēram, dopinga lietošana, vienošanās par spēļu rezultātiem un vardarbība;

8.

nozīmīgi sporta pasākumi – ņemot vērā uzmanību, ko tie pievērš, un ar tiem saistītās augstās finansiālās un ekonomiskās likmes – ir neaizsargāti pret tādiem procesiem, kas var graut sporta integritāti; tādējādi nozīmīgi sporta pasākumi ir ne tikai platforma, bet arī ievērojams pārbaudījums integritātei, pārredzamībai un labai pārvaldībai, tostarp ilgtspējai un pēctecībai;

9.

problēmas, ar ko sastopas sporta organizācijas, publiskas iestādes valsts, reģionālā un vietējā mērogā, uzņēmumi, plašsaziņas līdzekļi un citi partneri, lai veiktos pasākumus un objektus padarītu ilgtspējīgus un lai nodrošinātu pienācīgu kārtību visos nozīmīgu sporta pasākumu posmos (priekšizpēte, kandidatūras pieteikšana, sagatavošanās, organizēšana, novērtēšana, pēctecība);

10.

to, ka dažos gadījumos ir ierobežota pārredzamība gan sporta pasākumu piešķīrēju, gan kandidatūru pieteicēju lēmumu pieņemšanas procedūrās un procesos visos nozīmīgu sporta pasākumu posmos; un to, ka labas pārvaldības principu īstenošana starptautiskās sporta federācijās ir ierobežota;

11.

nozīmīgu sporta pasākumu finansiālās, tehniskās, politiskās un leģislatīvās prasības un ar tām saistītās izmaksas (6), kā arī to, ka pastāv aizvien lielāka konkurence attiecībā uz kandidatūru pieteicējiem un iespējama “kandidatūru pārsolīšana”, kas izraisa ar to saistīto uzņemšanas izmaksu pieaugumu, tādējādi mazākas ES valstis un pilsētas bieži izslēdzot no kandidēšanas uz šādu pasākumu uzņemšanu un to rīkošanas;

12.

vairāku kandidātpilsētu un kandidātvalstu atteikšanos no nozīmīgu sporta pasākumu rīkošanas ES, to, ka arvien mazāk nozīmīgu sporta pasākumu tiek rīkoti ES, un to, ka samazinās Eiropas pilsoņu atbalsts šādu pasākumu uzņemšanai (7);

13.

ES valstu un sporta federāciju pastiprināto interesi dažus nozīmīgus sporta pasākumus uzņemt kopīgi vairākās valstīs, reģionos un pilsētās reizē;

14.

nozīmīgos sporta pasākumos iesaistīto valsts, reģionālo un vietējo publisko iestāžu lomu, piemēram, attiecībā uz finansējumu, infrastruktūru, vides aizsardzību, drošumu un drošību, kā arī nozīmīgu sporta pasākumu ilgtspējas un pēctecības plānošanu un nodrošināšanu;

15.

to, ka no sporta organizācijām tiek sagaidīts, ka tās savus sporta veidus pārvaldīs saskaņā ar labas pārvaldības pamatā esošiem un atzītiem principiem, tādiem kā pārredzamība, demokrātiski procesi, kontroles un līdzsvara sistēma un solidaritāte, ņemot vērā galvenokārt pašregulēto sporta nozares organizāciju;

16.

nozīmi, kāda ir pastiprinātam un nepārtrauktam dialogam un sadarbībai starp publiskām iestādēm un sporta organizācijām, kas balstīts uz attiecīgu dialogu starp ES un starptautisko sporta kustību, kā rezultātā tiek radītas kopīgas vērtības attiecībā uz integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību, kā arī kopīgas vienošanās un kārtība, kur tiek ņemta vērā katra atbildība un intereses;

17.

veicināt un īstenot integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību nozīmīgos sporta pasākumos visos pasākuma posmos (priekšizpēte, kandidatūras pieteikšana, sagatavošanās, organizēšana, novērtēšana un pēctecība), tostarp laikposmā pēc pasākuma beigām, un pievēršoties visām ieinteresētajām personām, kas pasākumā ir iesaistītas kā partneri, īstenojot šādas iniciatīvas:

18.

nodrošināt nozīmīgu sporta pasākumu ilgtermiņa un pozitīvu pēctecību kā daļu no labas pārvaldības, kā arī sociālo, ekonomisko un vides ilgtspēju ES dalībvalstu pilsētu un reģionu attīstības kontekstā;

19.

turpmākajā darbā saistībā ar sporta jautājumiem ES mērogā iekļaut nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību, labu pārvaldību, ilgtspēju un pēctecību, tostarp atvieglojot informācijas apmaiņu un diskusijas par attiecīgiem tematiem, kas saistīti ar nozīmīgiem sporta pasākumiem;

20.

atbalstīt to kritēriju un procedūru īstenošanu, kas saistīti ar nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību, tostarp ilgstpēju un pēctecību, vajadzības gadījumā balstoties uz esošām pamatnostādnēm un ieteikumiem un saskaņā ar atzītām starptautiskām deklarācijām un standartiem, kurus dalībvalstis un vietēja mēroga iestādes varētu izmantot kā atsauces punktus nozīmīgu sporta pasākumu publiskajam atbalstam;

21.

noteikt un izstrādāt modeļus publiskajai–privātajai sadarbībai un attiecībā uz šo sadarbību apmainīties ar paraugpraksi, ko varētu izmantot dalībvalstis un vietējās iestādes, slēdzot partnerattiecību nolīgumus nolūkā rīkot nozīmīgus sporta pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot sporta pasākumiem, kas notiek vairākās valstīs, reģionos un pilsētās;

22.

uzsākt pētījumu par nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanu vairākās ES valstīs un reģionos vienlaikus, ņemot vērā iespējamos administratīvos un likumdošanas šķēršļus valstu un Eiropas līmenī un šādu pasākumu paredzamo ietekmi;

23.

atbalstīt transnacionālus projektus un attiecīgā gadījumā neatkarīgus pētījumus par nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību, ieskaitot ilgtspējas un pēctecības aspektus, saistībā ar tādām ES finansējuma programmām kā Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”;

24.

mudināt uz labas prakses un mācību pieredzes apmaiņu un publicēšanu un veicināt zināšanu nodošanu starp ES dalībvalstīm un sporta kustību par nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību, ieskaitot ilgtspējas un pēctecības aspektus, kā arī atbalstīt un mudināt noteikt un vajadzības gadījumā izstrādāt metodes un instrumentus, tostarp:

25.

izveidot vienkāršu pārraudzības sistēmu, piemēram, apņemšanās sarakstu vai izmantojot ANO Globālo līgumu, lai mērītu virzību ceļā uz integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanā ES dalībvalstīs;

26.

turpināt pieejamu un pievilcīgu nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanu, kas atspoguļo sporta pozitīvā vērtības un sporta nozīmi sabiedrībā un sociālās kohēzijas veicināšanā;

27.

mudināt īstenot labas pārvaldības pamatprincipus, kuru rezultātā tiek nodrošināta pārredzamība, demokrātiski procesi, kontroles mehānismi un solidaritāte attiecībā uz nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanu, un ievērot atzītos starptautiskos standartus, kā arī piedalīties tādās iniciatīvās kā ANO Globālais līgums un ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, un ISO 26000 un 20121;

28.

veicināt, īstenot un uzraudzīt integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību nozīmīgos sporta pasākumos visos pasākuma posmos, ietverot priekšizpēti, kandidatūras pieteikšanu, sagatavošanos, organizēšanu, izvērtēšanu un pēctecību, un pievērsties visām ieinteresētajām personām, kas ir iesaistītas kā pasākuma partneri;

29.

izmantot pārredzamas un demokrātiskas procedūras visos nozīmīgu sporta pasākumu posmos un prasīt no pārējiem partneriem to pašu, īpašu uzmanību veltot valstu, reģionu un vietējo sporta organizāciju, sabiedrības informēšanai un iesaistīšanai un neatkarīgai ziņošanai, revīzijai, izvērtēšanai un pārskatatbildībai;

30.

izstrādāt un publicēt reālistisku prasību katalogu nozīmīgu sporta pasākumu kandidatūras pieteikšanas posmā, tostarp pārredzamas atlases procedūras un relevantus atlases kritērijus nozīmīgu sporta pasākumu piešķiršanai, attiecībā uz konkrētiem integritātes jautājumiem, piemēram, cilvēktiesībām, tostarp bērna tiesībām un darba ņēmēju tiesībām un dzimumu līdztiesību, kā arī visa veida diskriminācijas un tādu apdraudējumu novēršanu, kas skar sporta integritāti, piemēram, dopinga lietošana, vienošanās par spēļu rezultātiem un vardarbība;

31.

līguma ar uzņemošo organizāciju prasībās, kā arī uzraugot pasākumu, aktīvi veicināt nozīmīgu sporta pasākumu sociālo, ekonomisko un vides ilgtspēju un ilgtermiņa un pozitīvu pēctecību kā daļu no labas pārvaldības (8);

32.

turpināt un pastiprināt dialogu starp dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un sporta kustību par nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību, tostarp nozīmīgu sporta pasākumu ilgtspēju un pēctecību;

33.

vienoties par kopīgu darba programmu, vispirms sākot ar olimpisko kustību un atbildīgajām starptautiskajām futbola organizācijām, un ar mērķi to attiecināt uz citām starptautiskām sporta federācijām, lai uzlabotu integritāti, labu pārvaldību un pārredzamību visos nozīmīgu sporta pasākumu posmos, un pievēršoties visām partnerībā iesaistītajām ieinteresētajām personām, kuras vajadzīgas šādu pasākumu organizēšanā, tādējādi arī aktivizējot nozīmīgu pasākumu pozitīvo potenciālu un ilgtspēju, un pēctecību un atgūstot ES iedzīvotāju uzticēšanos;

34.

uzsākt kopīgu rīcību, piemēram:

35.

kā daļu no ES strukturētā dialoga par sportu (9) rīkot regulāru augsta līmeņa dialogu ar valdību pārstāvjiem, Eiropas un starptautiskās Olimpiskās kustības pārstāvjiem un Eiropas un starptautisko sporta federāciju pārstāvjiem, kas iesaistīti nozīmīgos sporta pasākumos, un attiecīgā gadījumā neatkarīgiem ekspertiem; balstoties uz kopīgu programmu un rīcību, kas, piemēram, minēta 34. punktā, būtu jāapspriež jautājumi par nozīmīgiem sporta pasākumiem, kuros valdībai un sporta organizācijām ir kopīga atbildība un par ko tās apmainās ar informāciju.