Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52014AE5462

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Stratēģija intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai trešās valstīs” (paziņojums) (COM(2014) 389 final)

OJ C 230, 14.7.2015, p. 112–116 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/112


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Stratēģija intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai trešās valstīs” (paziņojums)

(COM(2014) 389 final)

(2015/C 230/17)

Ziņotājs:

Jacques LEMERCIER

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2014. gada 16. jūlijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Tirdzniecība, izaugsme un intelektuālais īpašums – stratēģija intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai trešās valstīs””

COM(2014) 389 final.

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2014. gada 17. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (2014. gada 10. decembra sēdē), ar 127 balsīm par un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta paziņojumu, kura mērķis ir uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un ievērošanu trešās valstīs.

1.2.

Komiteja īpaši atbalsta Komisijas cīņu pret viltošanu trešās valstīs – tā tiek uzskatīta par prioritāti.

1.3.

Komiteja uzskata, ka trešām valstīm paredzētajā jaunajā pieejā ievērots labs līdzsvars starp ES atbalsta saglabāšanu un krāpšanas gadījumā paredzētajām sankcijām.

1.4.

Komiteja atgādina, ka vietējie iedzīvotāji nekādā gadījumā nedrīkst ciest no iespējamās dažu Eiropas Savienības finansējuma veidu samazināšanās.

1.5.

EESK uzsver nepieciešamību labāk informēt un ieinteresēt gan Eiropas, gan trešo valstu pilsonisko sabiedrību par intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) neievērošanas sekām. Luksusa preces nav vienīgā nozare, kas cieš no viltojumiem. Tie skar arī tādas nozares kā automobiļi, aviācija, zāles, fitosanitārie produkti, higiēna, kā arī tādas plaša patēriņa preces kā, piemēram, rotaļlietas un elektriskās ierīces.

1.6.

EESK ir pārliecināta, ka divpusēju tirdzniecības līgumu parakstīšana papildus starptautiskiem līgumiem par intelektuālo tiesību aizsardzību un tehniskai palīdzībai trešām valstīm ir labākais līdzeklis dažādu pušu interešu aizsardzībai.

1.7.

EESK atbalsta pieeju “sekojiet naudai”, ko Komisija ir izvēlējusies IĪT aizsardzībai ES līmenī, bet nav pārliecināta, ka tā patiešām ir efektīva, lai gan kalpo par piemēru ar savu interneta ekonomikas galveno vērtību ķēdes dalībnieku brīvprātīgo rīcību.

1.8.

EESK uzskata, ka Komisijai, kurai nav izdevies nedz sabiedrību informēt, nedz palielināt tās izpratni par to, ka ir svarīgi ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, ir jāsāk jauni pasākumi, lai šo stāvokli mainītu.

2.   Komisijas paziņojuma kopsavilkums

2.1.

Šā paziņojuma mērķis ir pārskatīt Eiropas Komisijas 2004. gadā pieņemto stratēģiju, ierosinot jaunu stratēģiju intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) aizsardzībai un īstenošanai trešās valstīs. Komisija uzskata, ka pēdējo 10 gadu laikā ne tikai notikušas apjomīgas tehnoloģiskās izmaiņas, bet būtiski mainījušās arī to problēmu un risku iezīmes un apjoms, ar ko Eiropas uzņēmumi saskaras IĪ jomā, un arī sabiedrībā piedzīvotas ievērojamas ar IĪT saistītas pārmaiņas. Dokumentā ir ierosināti precīzāki un efektīvāki risinājumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai trešās valstīs un viltojumu apkarošanai.

2.2.   Skarbs secinājums: intelektuālā īpašuma nelikumīga piesavināšanās kavē izaugsmei

2.2.1.

IĪT ietilpīgas nozares nodrošina aptuveni 39 % no ES IKP (aptuveni 4  700 miljardus euro gadā) un, ja ņem vērā gan tiešās, gan netiešās darbvietas, 35 % no visām darbvietām.

2.2.2.

Saskaņā ar dažām Komisijas citētajām aplēsēm viltojumu un pirātisma dēļ ES katru gadu zaudē ap 8 miljardiem euro no IKP. Pasaules līmenī izmaksas līdz 2015. gadam varētu sasniegt 1  300 miljardus euro.

2.2.3.

Tā kā BRIC  (1) valstu tirdzniecības īpatsvars pasaulē palielinājies no 8 % 2000. gadā līdz 18,2 % 2010. gadā un tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam jaunattīstības valstis nodrošinās gandrīz 60 % no pasaules IKP, pastāv risks, ka varētu paplašināties viltošana, pirātisms un zagšana.

2.2.4.

Daudzās nozarēs internets ir ļoti svarīgs elements; tiek lēsts, ka G8 valstīs interneta ekonomika 2006.–2011. gadā radīja 20 % no IKP pieauguma. Taču digitālo tehnoloģiju uzplaukums sekmē IĪT pārkāpumus, kuri ir sasnieguši līdz šim nepieredzētus apmērus: tiek lēsts, ka 2008. gadā pasaules mērogā viltoti ražojumi un pirātpreces veidoja 2 % no tirdzniecības.

2.2.5.

IĪT pārkāpumi ietver ne tikai digitālas kultūras preces, bet arī fiziskas preces, ko arvien biežāk pārdod elektroniskās tirdzniecības platformās.

2.3.   Tāpēc nepieciešams ieviest īstu intelektuālā īpašuma “infrastruktūru”.

2.3.1.

Nevar noliegt, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas Līgums par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPs Agreement) ir piespiedis trešās valstis ieviest daudzas normatīvas reformas. Tomēr ieviešanu kavē politiskās gribas trūkums, vietējā līmeņa administrācijas darbinieku nepietiekama sagatavotība, pārāk ilgas juridiskās procedūras un pārāk vājas tiesas piespriestās sankcijas. Turklāt, tā kā internetā robežu nav, bet intelektuālā īpašuma likumos tās ir aktuālas, ir sarežģīti izstrādāt līdzsvarotu politiku un ir jārisina jautājums par starpnieku atbildību, piemēram, par interneta pakalpojumu sniedzēju atbildību, kad viņi izmitina vietnes, kuras pārkāpj IĪT, īpaši tādos gadījumos, kad viņi darbojas trešās valstīs, kurās nav pienācīgu tiesību aktu un/vai vēlmes rīkoties.

2.3.2.

Runājot konkrēti par piekļuvi drošām un efektīvām zālēm par pieņemamu cenu, ES politikas mērķis ir atbalstīt kā inovatīvas, tā arī ģenēriskās zāles. Viens no tās mērķiem ir apkarot viltotu zāļu tirdzniecību, jo tās var kaitēt pacientiem.

2.3.3.

No šo pārkāpumu apkarošanas viedokļa paziņojumā atgādināts, ka Eiropas Savienības rīcībā ir virkne “instrumentu”, kuru efektivitāte pārāk bieži ir atkarīga no trešo valstu gribas ievērot šīs tiesību normas.

2.4.   Uzlabot komunikāciju ar ieinteresētajām pusēm

2.4.1.

Jāatzīmē, ka pamattiesību un tā saucamo “interneta brīvību” ievērošanas vārdā Eiropā tika noraidīts priekšlikums par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) un tādi leģislatīvie priekšlikumi kā Stop Online Piracy Act (SOPA), kas vērsts pret pirātismu tiešsaistē, un PROTECT IP Act (PIPA), ar kuru Amerikas Savienotajās Valstīs aizsargā intelektuālo īpašumu. Šīs neveiksmes ir pierādījums tam, ka nav viegli vienlaikus nodrošināt IĪT ievērošanu un panākt sabiedriskās domas atbalstu. Jāsecina, ka daži Eiropas sabiedriskās domas sektori viltošanu un pirātismu neuzskata par noziegumiem vai neizprot IĪT pārkāpumu ietekmi uz ekonomiku.

Tāpēc būtu jāpalielina skaidrība par Eiropas Savienības mērķiem un par trešās valstīs notikušo IĪT pārkāpumu sekām un vajadzētu skaidrot, kā ES cenšas panākt IĪT ievērošanu minētajās valstīs, lai izveidotu izgudrotāja tiesību aizsardzībai labvēlīgu vidi.

2.5.   Datu uzlabošana

2.5.1.

Noteiktus datus, piemēram, par IĪT pārkāpumu apjomu un ietekmi, ir grūti iegūt.

2.5.2.

Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra izveide ir svarīgs solis: tas apkopo datus par IĪT ievērošanu valstīs, kas nav ES dalībvalstis, lai varētu noteikt prioritātes un informēt ieinteresētās personas.

2.6.   ES tiesību aktu saskaņošana, lai palielinātu ietekmi trešās valstīs

Šķiet, ka ES mērogā saskaņoti tiesību akti IĪT jomā atvieglo sarunas ar trešām valstīm, jo nodrošina skaidru pamatu sarunās ieņemamās ES nostājas izstrādei.

2.7.   Sadarbības nostiprināšana Eiropas Savienībā

Pamatojoties, piemēram, uz partnerību, kas izveidota starp Komisiju, dalībvalstīm un uzņēmumiem tirgus pieejamības stratēģijas īstenošanai un tādējādi vērsta arī uz resursu efektīvāku izmantošanu, būtu jāapzina iespējas vēl vairāk uzlabot Komisijas un dalībvalstu sadarbību (konkrēti, informācijas apmaiņas jomā).

2.8.   IĪT aizsardzības un īstenošanas uzlabošana trešās valstīs

2010. gada izvērtējuma pētījumā norādīts: “Komisija aktīvi veicinājusi IĪT īstenošanu multilaterālā līmenī, proti, PTO TRIPs padomē, bet tās darbības rezultāti nebija ievērojami, kas skaidrojams galvenokārt ar trešo valstu iebildumiem.”

2.9.   Strīdu izšķiršana un citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi

2.9.1.

TRIPs nolīguma pārkāpumiem var izmantot PTO strīdu izšķiršanas procedūras.

2.9.2.

Ja valstis regulāri nepilda starptautiskās saistības intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, Komisija var izskatīt iespēju ierobežot to dalību konkrētās ES atbalstītās tehniskās palīdzības programmās vai samazināt finansējumu no šādām programmām.

2.9.3.

Lai uzlabotu dialogu un nodrošinātu piekļuvi vietējai ekspertīzei, vairākām dalībvalstīm to delegācijās nozīmīgākajās valstīs ir tā saucamie “IĪ atašeji” (2). Mērķis ir sniegt palīdzību ES tiesību turētājiem trešās valstīs.

2.10.   Ģeogrāfisko prioritāšu noteikšana

Ik pēc diviem gadiem ES atjauninās sarakstu ar prioritārajām valstīm, kurās IĪT netiek uztvertas nopietni.

3.   Galvenās piezīmes

3.1.

Jaunākais Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra un Eiropas Patentu iestādes sagatavotais pētījums ir veltīts nozarēm, kuras Eiropas Savienībā izmanto IĪT. Pētījumā izvērtēta šo nozaru ietekme uz ES mēroga ekonomikas rezultātiem un tirdzniecību un analizēts stāvoklis dalībvalstīs laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam.

3.2.

Šajā periodā nozares, kas izmanto IĪT, veidoja lielāko daļu no Eiropas Savienības tirdzniecības ar pārējo pasauli un radīja tirdzniecības bilances pārpalikumu. Eiropas Savienībā IĪT ietilpīgas preces veido 88 % no importa, bet 90 % no eksporta. Tātad IĪT ietilpīgas nozares pozitīvi ietekmē Eiropas Savienības tirdzniecības pozīcijas.

3.3.

Saskaņā ar pētījumu intelektuālā īpašuma tiesību ietilpīgas nozares nodrošina 26 % no visām darbvietām Eiropas Savienībā, t. i., aptuveni 56 miljonus tiešu darbvietu, kurām jāpieskaita 20 miljoni netiešu darbvietu. Kopumā ņemot, Eiropas Savienībā katra trešā darbvieta atrodas IĪT ietilpīgā nozarē.

3.4.

Būtu svarīgi mērīt IĪT neievērošanas ietekmi uz ekonomiku un sociālo jomu ES dalībvalstīs un trešās valstīs. Šādas nepieciešamības iemesls ir ekonomikas un sociālās grūtības, ar kurām Eiropas Savienība patlaban saskaras.

3.5.   Dažas nozares joprojām ir ļoti sensitīvas. Viena no tām ir zāļu pieejamība.

3.5.1.

EESK vērš uzmanību uz īpašo situāciju ar licencēm, kuras starptautiskajā tirdzniecībā ir obligātas. Licences ir noteiktas Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām 31. pantā, un tās ir mehānisms, kas patenta priekšmetu ļauj izmantot bez tiesību turētāja atļaujas, piemēram, sabiedrības veselības nolūkā.

3.5.2.

Saskaņā ar pamatprincipu patenta īpašniekam ir tiesības personīgi izmantot aizsargāto izgudrojumu vai arī piešķirt izmantošanas atļauju citai personai. Tomēr gadījumos, kad to attaisno vispārējas intereses, valsts pārvaldes iestādes var atļaut trešai personai izmantot patentu bez īpašnieka piekrišanas.

3.5.3.

Šo noteikumu var piemērot gan trešās valstīs, kas ir parakstījušas Līgumu par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām, gan ES dalībvalstīs, ja trešās valstīs darbojošies uzņēmumi laiž tirgū par pārāk dārgu cenu molekulas, kuras varētu uzlabot sabiedrības veselību.

4.   EESK piezīmes

4.1.

EESK atbalsta paziņojumu, kura mērķis ir uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un ievērošanu trešās valstīs.

4.2.

Komiteja atzinīgi vērtē trešām valstīm paredzēto jauno pieeju, kurā ievērots labs līdzsvars starp ES atbalsta saglabāšanu un sankciju noteikšanu, ja netiek ievērotas IĪT.

4.3.

Komiteja atgādina, ka vietējie iedzīvotāji nekādā gadījumā nedrīkst ciest no iespējamās dažu Eiropas Savienības finansējuma veidu samazināšanās.

4.4.

EESK atbalsta Eiropadomes 2014. gada marta paziņojumu, kurā atkārtoti apstiprināts, ka intelektuālais īpašums ir nozīmīgs izaugsmes un inovācijas virzītājspēks.

4.5.

Līdz ar to Komiteja atbalsta Komisiju cīņā pret viltošanu – tā tiek uzskatīta par prioritāti.

4.6.

EESK atgādina, ka šī problēma skar ne tikai luksusa preču nozares (apģērbus, smaržas, ādas izstrādājumus u. c.). Bīstami attīstās tādu priekšmetu viltošana kā automobiļu mehāniskās detaļas, pesticīdi ar bieži vien ļoti bīstamu sastāvu un ikdienā lietojamas ķermeņa higiēnas preces, un tas tieši ietekmē veselību un drošību.

4.7.

EESK atgādina, ka 90 % no Eiropas Savienības eksporta ir IĪT ietilpīgas nozares. Sekas ekonomikas un nodarbinātības jomā nav nenozīmīgas.

4.8.

Komiteja pieņem zināšanai jaunos pasākumus, kas paredzēti starptautiskās tirdzniecības tiesību pārkāpumu apkarošanai.

4.9.

EESK piekrīt principam veikt tādus sistemātiskus un periodiskus pētījumus, kas ļautu apzināt par minētajām darbībām atbildīgos uzņēmumus vai valstis.

4.10.

EESK atbalsta proporcionālus pasākumus pret konstatētajiem pārkāpējiem, kuri īpaši nevēlas ievērot noteikumus.

4.11.

Tātad EESK atbalsta jebkādus pret pārkāpējiem, kuri darbojas tā saucamajā “komerciālā mērogā”, vērstus politikas pasākumus, kuru mērķis ir viņiem atņemt nelegālā tirdzniecībā, kas viennozīmīgi pārkāpj IĪT, iegūtos ieņēmumus un mazināt kaitīgo ietekmi uz izaugsmi, inovāciju un nodarbinātību.

4.12.

Komiteja aicina šajā saistībā izstrādāt pēc iespējas precīzāku komerciālā mēroga definīciju, lai izvairītos no paredzēto sankciju pārāk šauras darbības jomas un no piemērošanas termiņu būtiskas pagarināšanas.

4.13.

EESK uzsver, ka laba sadarbība ar dalībvalstīm ir svarīga. EESK jo īpaši atgādina, ka eksistē dalībvalstu sagatavoti dokumenti par IĪT aizsardzību un ievērošanu trešās valstīs.

4.14.

EESK uzskata, ka Komisijai nav izdevies sabiedrību informēt un palielināt tās izpratni par to, ka ir svarīgi ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, mudina to sākt jaunus pasākumus, lai šo stāvokli mainītu.

Briselē, 2014. gada 10. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika.

(2)  Atašeji intelektuālā īpašuma (IĪ) jautājumos.


Top