Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52014IE3060

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pilsoniskā sabiedrība Krievijā” (pašiniciatīvas atzinums)

OJ C 230, 14.7.2015, p. 52–58 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/52


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pilsoniskā sabiedrība Krievijā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2015/C 230/08)

Ziņotāja:

Mall HELLAM

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 22. janvārī, saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu nolēma sagatavot pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Pilsoniskā sabiedrība Krievijā”

(pašiniciatīvas atzinums).

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2014. gada 17. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (2014. gada 10. decembra sēdē), ar 118 balsīm par, 6 balsīm pret un 5 atturoties pieņēma šo atzinumu.

1.   Vispārēji ieteikumi

1.1.

Veidot savstarpēju uzticēšanos un nodrošināt, lai Krievijas un ES pilsoniskā sabiedrība var brīvi mijiedarboties, kā arī sniegt Krievijas neatkarīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) lielāko iespējamo atbalstu šobrīd ir svarīgāk nekā jebkad agrāk.

1.2.

Būtu aktīvāk jāpopularizē ES Stratēģiskais satvars par cilvēktiesībām un demokrātiju un jāpalielina ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos politiskā loma. Ikvienā divpusējā un daudzpusējā dialogā ar Krieviju vajadzētu iekļaut pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību jautājumus. Būtu jāuztur dialogs par cilvēktiesībām un, kad vien iespējams, jāpieaicina pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kuriem ir attiecīgas zināšanas. Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, apmeklējot Krieviju, vienmēr būtu jātiekas ar pilsonisko sabiedrību un tās organizācijām.

1.3.

Eiropas Savienībai būtu jārīkojas koordinēti un jāpauž vienots viedoklis gan par politiskajiem izaicinājumiem, gan arī par nesaudzīgo vēršanos pret Krievijas nevalstiskajām organizācijām (NVO) un plašsaziņas līdzekļiem. EESK mudina Eiropas Savienību uzmanīgi novērot dažādus Krievijas pilsoniskās sabiedrības stāvokļa aspektus un regulāri paust par tiem savu attieksmi.

1.4.

Tomēr kā līdzekli progresa panākšanai sarunās ar Krieviju nevajadzētu par zemu novērtēt arī divpusēju pieeju. Eiropas Savienībai būtu jāsaglabā skaidra nostāja attiecībā uz sankcijām un atbildību par nesaudzīgo rīcību pret pilsonisko sabiedrību. Taču, lai izkustētos no zemā punkta, kurā nonākušas ES un Krievijas attiecības, būs nepieciešams liels elastīgums. Divpusēja pieeja varētu būt labs veids, kā atjaunot attiecības.

1.5.

Vērtīgs stratēģisks ieguldījums varētu būt arī ES un Krievijas pilsoniskās sabiedrības sadarbības uzskatīšana par iespējamu nākamā partnerības un sadarbības nolīguma (1) daļu un atsevišķas finansējuma pozīcijas nodrošināšana neatkarīgajai ES un Krievijas pilsoniskās sabiedrības dialoga platformai. Neraugoties uz ārkārtas politiskajiem apstākļiem, Eiropas Savienībai būtu jāturpina uz maigu un viedu varu (2) balstīti centieni normalizēt situāciju un novērst Krievijas virzību uz (paš)izolāciju. Šajā saistībā var skatīt ieteikumus iepriekšējos EESK atzinumos par Ziemeļu dimensiju (3) (tostarp par politiku Arktikas reģionam (4)), stratēģiju Baltijas jūras reģionam (5), Melnās jūras reģiona sinerģiju (6), Austrumu partnerību (7) un stratēģiju Donavas reģionam.

1.6.

Eiropas Savienībai jābūt pienācīgi informētai par demokrātiskajiem procesiem un dalībnieku izaicinājumiem dialogā. Ir jāatzīst un nekavējoties jālabo straujā situācijas pasliktināšanās tiesību un brīvību jomā, kas Krievijā notikusi pēdējo divu gadu laikā. ES iestādēm un dalībvalstīm, it īpaši tām, kas vēl nav iesaistījušās, būtu jāfinansē un jāatbalsta apmaiņas programmas un programmas pilsoniskās sabiedrības sadarbībai ar Krieviju, kā arī jāsniedz atbalsts demokrātiski orientētām un tematiskām Krievijas NVO, piemēram, cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aktīvistiem, patērētāju apvienībām, dažādiem sociālajiem partneriem un citām neatkarīgām profesionālo interešu organizācijām. Pamatojoties uz konkrētiem nosacījumiem, būtu jāveic piemēroti pasākumi, ar ko atvieglo un liberalizē vīzu režīmu.

1.7.

Eiropas veselīgas pilsoniskās sabiedrības pamatā ir daudzveidība: Eiropas Savienībai būtu jāuztur attiecības ar plašu tematisko un reģionālo pilsoniskās sabiedrības dalībnieku loku, – neraugoties uz un it īpaši ņemot vērā augošo Krievijas monopolizāciju un izolāciju, atgriežoties pie autoritārām rīcības metodēm. EESK aicina veidot vairāk tiešu personisku kontaktu un it īpaši vairāk īstenot plaša mēroga apmaiņu izglītības un starpkultūru dialoga jomā, kas ir instruments savstarpējas sapratnes un uzticēšanās vairošanai. Būtu jāattīstās jaunām ES un Krievijas pilsoniskās sabiedrības platformām un sadarbības formām. Viena no līdzšinējām attīstības platformām, kas šim nolūkam ir labi piemērotas, varētu būt ES un Krievijas pilsoniskās sabiedrības forums (kurš ir līdzīgs Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības forumam). Šīs vai līdzīgas platformas ietvaros uzmanība jāvelta arī sociālo partneru iesaistei.

1.8.

Eiropas Savienībai būtu jāpārskata procedūras NVO finansiālajam atbalstam, ko piešķir no Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR). Ņemot vērā notiekošo apspiešanu un vajāšanas kampaņu, relatīvi liela līdzfinansējuma daļa daudzām Krievijas NVO un to partneriem būtu milzīgs slogs. Tāpēc ir svarīgi paplašināt finansēšanas iespējas un organizēt drošu veidu, kā Krievijas NVO un NVO apvienības varētu tām piekļūt. Piemēram, ieteikts palielināt Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta finansējumu Krievijas Federācijai (ierosinātais palielinājums no 3 uz 9 miljoniem EUR gadā). Lai uzlabotu atbalsta mehānismu elastīgumu un pieejamību, varētu apsvērt dotāciju pārdales iespējas.

1.9.

Vēl viena vērtīga iespēja varētu būt Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) atvēršana Krievijas dalībniekiem to pārrobežu un daudzpusējo programmu ietvaros, kurās piedalās analoģiski ES un Austrumu partnerības valstu dalībnieki. EESK iesaka paplašināt arī piekļuvi partnerības instrumentam (PI), no kura sadarbībai ar Krieviju šobrīd tiek atvēlēti 10 miljoni EUR gadā, lai uz tiem varētu pieteikties pilsoniskās sabiedrības institūcijas. Visbeidzot, var paplašināt Eiropas Demokrātijas fonda pilnvaras, ietverot tajā Krieviju. Būtu jāpalielina attiecīgo reģionālo un pārrobežu sadarbības programmu atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai.

1.10.

Pašreizējā ES finansēšanas politika nebūtu jāvērš tikai uz palīdzības projektiem. Lai tādas pārejas ekonomikas apstākļos kā Krievijā pilsoniskā sabiedrība būtu ilgtspējīga, svarīgs ir institucionāls atbalsts un profesionālo zināšanu uzlabošana. Lai Krievijas pilsoniskā sabiedrība attīstītos, svarīgi ir palielināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tajā skaitā sociālo partneru, veiktspēju, atbalstīt tehnisko, IT un vadības prasmju attīstību NVO kopienā, kā arī veicināt sadarbību ar analoģiskām struktūrām Eiropas Savienībā.

1.11.

EESK aicina izveidot steidzamas rīcības/trauksmes sistēmu grupām un indivīdiem, kas ir apdraudēti vai kuriem ir neatliekama vajadzība. Tajā būtu jāiekļauj, piemēram, vieglāka piekļuve patvērumam, vīzu piešķiršana un pagarināšana, stipendijas zinātniekiem u. c. Ir ārkārtīgi svarīgi arī palīdzēt un sniegt atbalstu pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, kuri politisku iemeslu dēļ jau bijuši spiesti atstāt Krieviju.

1.12.

EESK aicina – ar ES strukturālu vadību un atbalstu – pastiprināt apmaiņu un saikni starp Krievijas un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem. EESK mudina meklēt iespējas iesaistīt Krievijas partnerus lielos reģionālos projektos ar Austrumu partnerības valstīm, it īpaši demokrātijas, vides, sabiedrības veselības, transporta, energoefektivitātes u. c. jomās.

1.13.

Eiropas Savienībai būtu jācenšas strukturētākā veidā iesaistīt neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus ES un Krievijas valdību dialogā, tostarp par tādiem abpusēji svarīgiem tematiem kā migrācija, starpkultūru attiecības, klimata pārmaiņas, datu drošība, informācijas drošība utt. Eiropas Savienībai būtu arī jāizstrādā jauni interaktīvi un pārredzami iedzīvotāju līdzdalības veidi gan Eiropā, gan Krievijā. Viens no soļiem virzībā uz šo mērķi varētu būt ES Augstā pārstāvja tikšanās ar tiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuri darbojas ārpus Eiropas Savienības.

2.   EESK loma

2.1.

EESK un Krievijas neatkarīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāmeklē veidi, kā bagātināt ES un Krievijas dialogu cilvēktiesību jomā un kā atrast jaunus ceļus pastāvīgam dialogam.

2.2.

Lai stiprinātu Eiropas un Krievijas pilsoniskās sabiedrības mijiedarbību, būtu jāveic turpmāk minētie pasākumi:

2.2.1.

apsvērt EESK un Krievijas koordinācijas komitejas paplašināšanu, lai lielākam skaitam locekļu radītu iespēju piedalīties apmaiņā ar Krievijas partneriem;

2.2.2.

stiprināt EESK un ES un Krievijas pilsoniskās sabiedrības foruma sadarbību, lai novērotu norises Krievijas pilsoniskajā sabiedrībā un izskatītu iespējas, kā veicināt ES un Krievijas neatkarīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju dialogu (tajā skaitā vides, patērētāju, lauksaimniecības, sociālās un citas profesionālās un tematiskās organizācijas);

2.2.3.

izveidot un izvērst kontaktus ar plašu neatkarīgu sociālo partneru loku (piemēram, darba devēju asociācijām un arodbiedrībām) Krievijā;

2.2.4.

atbalstīt, paplašināt un noteikt par prioritāti centienus izveidot kontaktus, tostarp darba attiecību jomā, lai veicinātu sadarbību un atbalstītu pilsonisko sabiedrību Krievijā un Ukrainā un pārējā Austrumu partnerības telpā; apsvērt īpašu EESK lomu Krievijas un Ukrainas sadarbības organizēšanā pilsoniskās sabiedrības līmenī;

2.2.5.

politiskās situācijas dēļ EESK ir atcēlusi kopējos seminārus ar Krievijas Federācijas Pilsonisko palātu (KFPP). Tomēr Komiteja turpina uzturēt tematiski orientētus kontaktus ar KFPP un izveidos kontaktus arī ar Krievijas ombuda biroju un citām attiecīgajām institūcijām un ekspertiem.

3.   Ievada piezīmes

3.1.

2014. gada marta sākumā Krievijas Federācija spēra aktīvus soļus, lai anektētu Krimas Autonomo Republiku, kas atrodas Ukrainā. Tiek uzskatīts, ka kopš 2014. gada aprīļa Krievija īsteno ārēju spēku izraisītu karadarbību Ukrainas austrumos, sniedzot aizvien lielāku atbalstu prokrieviskajiem separātistiem pašpasludinātajās tautas republikās Doņeckā un Luhanskā un veicot tiešu iebrukumu Ukrainas teritorijā. Šī situācija ir pārbaude pašreizējai Eiropas drošības sistēmai, kas ir pastāvējusi jau desmitiem gadu, un vispārējiem pēc Otrā pasaules kara noslēgtajiem nolīgumiem. Reaģējot uz Krimas aneksiju un krīzi Austrumukrainā, ES un ASV kopš 2014. gada vasaras ir noteikušas virkni sankciju atsevišķām Krievijas fiziskajām personām un uzņēmumiem. 2014. gada 21. septembrī Maskavā un citās lielpilsētās notika, visticamāk, lielākie pretkara protesti (aplēses svārstās no 25 līdz 50 tūkstošiem cilvēku), kādi pēdējos gados pieredzēti.

3.2.

Prezidents Vladimirs Putins un Krievijas valdība 2013. un 2014. gadu pavadīja, stiprinot varas koncentrāciju un mazinot jebkuru iespējamo opozīcijas ietekmi. Kā atbildi uz masveida protestiem, kas notika no 2011. gada decembra līdz 2012. gada vidum, Krievijas valdība pēdējo gadu laikā ir pieņēmusi virkni skarbu likumu. Citu ierobežojumu starpā ar likumiem ir pastiprināta NVO un interneta kontrole, krasi palielināti naudas sodi par piedalīšanos nesankcionētos ielu protestos un paplašināta nodevības definīcija.

3.3.

Cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības stāvoklis Krievijas Federācijā pasliktinās. Grozījumi likumā par bezpeļņas organizācijām (sauktā arī par “ārvalstu aģentu” likumu) apvienojumā ar citiem normatīviem jauninājumiem uzliek sodu par politisku aktivitāti, grauj NVO prestižu sabiedrības acīs un tādējādi kavē pilsoniskās sabiedrības attīstību. Bažas rada arī arvien lielāks skaits nesen ierosinātu tiesas procesu pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Vispārējais sociālais un politiskais klimats kļūst aizvien naidīgāks pret NVO un neatkarīgiem viedokļiem.

3.4.

Citi ierobežojoši tiesību akti, piemēram, “netradicionālu dzimumattiecību” propagandas aizliegums nepilngadīgo vidū rada stigmatizāciju un palielina diskrimināciju un vardarbību, kurai raksturīga homofobija. Ar vairākiem neseniem leģislatīviem un administratīviem pasākumiem ir uzlikti ierobežojumi Krievijas neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem.

3.5.

Savos 2014. gada 16. jūlija secinājumos Eiropadome “aicina Komisiju atkārtoti izvērtēt ES un Krievijas sadarbības programmas, lai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieņemtu lēmumu apturēt ES divpusējo un reģionālo sadarbības programmu īstenošanu. Tomēr projekti, kuri paredzēti vienīgi pārrobežu sadarbībai un pilsoniskajai sabiedrībai, tiks saglabāti”. Pašreizējos apstākļos ir jāizvērtē, kā ES iestādes un pilsoniskā sabiedrība var palīdzēt uzlabot apstākļus pilsoniskās sabiedrības grupām Krievijā un stiprināt īstu pilsonisko un sociālo dialogu.

4.   Vispārējais pilsoniskās sabiedrības stāvoklis

4.1.

Nozīmīgi starptautiskie dalībnieki – ANO, ES, Eiropas Parlamentā, Eiropas Padomē, EDSO – pēdējos gados ir pauduši bažas par to, ka pilsoniskajai sabiedrībai Krievijā ir atvēlēta arvien mazāka vieta.

4.2.

Krievijas pilsoniskā sabiedrība plašākajā izpratnē, ieskaitot visu veidu bezpeļņas apvienības, kopš 1990. gadu sākuma ir piedzīvojusi nozīmīgas pārmaiņas. Nesenākā pagātnē līdztekus nevalstiskajām organizācijām ir radušās daudzas vāji strukturētas pilsoņu koalīcijas un grupas, kas apvienojušās darbam pie labdarības projektiem, izglītības iniciatīvām, savu tiesību apguves iniciatīvām u. c., lai arī salīdzinājumā ar veidošanās periodu pirms aptuveni 20 gadiem mūsdienu Krievijas pilsoniskās sabiedrības kopiena saskaras ar noraidošu attieksmi pret individuālu iniciatīvu un sociālu aktivitāti.

4.3.

Kopš Vladimira Putina atgriešanās Kremlī 2012. gada maijā ir pieņemts liels daudzums represīvu likumu un varas iestādēm ir piešķirtas ļoti plašas pilnvaras ierobežot pamatbrīvības. Piemēram, saskaņā ar Krievijas grozīto nodevības definīciju var sodīt par starptautisko cilvēktiesību aizstāvēšanu. Ir uzlikti milzīgi naudas sodi par piedalīšanos “nesankcionētos” mītiņos. Likums, ar ko aizliedz “homoseksuālisma propagandu”, plaši diskriminē lesbietes, gejus, biseksuāļus un transpersonas (LGBT). Par NVO likuma jauninājumu neievērošanu var uzsākt kriminālvajāšanu pret NVO vadītājiem personīgi.

4.4.

Pilsoniskā sabiedrība Krievijā būtībā ir eksistenciālas dilemmas priekšā (8). Daži cilvēktiesību novērotāji uzskata, ka šādām represijām pret pilsonisko sabiedrību “valsts postpadomju vēsturē nav precedenta” un, “sākoties Ukrainas krīzei, tās ir pat pastiprinājušās” (9). Tajā pašā laikā valsts ir piešķīrusi lielus līdzekļus tā sauktajām “sociāli orientētajām” grupām, tādējādi ieviešot vēl vienu dalījumu NVO kopienā.

4.5.

Turpinās politiski motivēta aktīvistu vajāšana un barga vēršanās pret valdošā režīma oponentiem un kritiķiem. Jāatzīmē, ka vairāki politieslodzītie, tostarp Mihails Hodorkovskis un pankgrupas “Pussy Riot” dalībnieces, pirms 2014. gada olimpiskajām spēlēm Sočos tika amnestēti un atbrīvoti. Taču tajā pašā laikā vairāki desmiti protestētāju, kas 2012. gada 6. maijā bija sapulcējušies Maskavas Bolotnaja laukumā, tika tiesāti par “masveida sacelšanās organizēšanu” un vardarbību pret policiju (10). Vietējās un starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības iestādes ir atkārtoti apšaubījušas apsūdzību samērīgumu un atbilstību.

4.6.

Grozījumi likumā par NVO (sauktā arī par “ārvalstu aģentu” likumu), kuri stājās spēkā 2012. gada novembrī (11), kļuva par nozīmīgu elementu pilsoniskās sabiedrības apspiešanai Krievijā un iezīmēja sākumu pret Krievijas NVO vērstai kampaņai.

4.7.

Ir satraucoši, ka “ārvalstu aģentu” likums un daudzi turpmākie represīvie likumi Krievijā ir radījuši pilsoniskās sabiedrības attīstībai nelabvēlīgu vidi plašākā reģionā (12). Jau pats jēdziens “ārvalstu aģents” uzreiz atsauc atmiņā padomju ēras tendenciozo un naidīgo retoriku un nevalstiskās organizācijas nepārprotami pielīdzina “spiegiem” (“aģentiem”).

4.8.

Sākotnēji saskaņā ar jauno likumu visām NVO, kas saņem ārvalstu finansējumu un iesaistās tā sauktajā “politiskajā aktivitātē” (angļu valodā – advocacy), bija jāreģistrējas iestādēs kā “ārvalstu aģentiem”. Sods par nereģistrēšanos bija organizācijas darbības pārtraukšana bez tiesas nolēmuma. Likuma īstenošana 2013. gada februārī sākās ar valsts mēroga inspekciju kampaņu vairāk nekā 1  000 nevalstiskajās organizācijās (13) (vēlāk komentējot attiecīgo kritiku, Vladimirs Putins atzina, ka likuma piemērošanā bijušas dažas “galējības”).

4.9.

Vairāk nekā 60 cilvēktiesību aizstāvības un pilsoniskās sabiedrības grupas – daudzas no tām plaši pazīstamas – tikušas apsūdzētas administratīvos pārkāpumos un (ar dažādiem panākumiem) ir pārsūdzējušas inspekciju rezultātā piemērotos naudas sodus. Līdztekus dažām citām NVO tika pārtraukta visatklātākās, Maskavā bāzētās, vēlēšanu novērošanas grupas “Golos” darbība. Tiesas procesiem vēl turpinoties, 13 nevalstiskās organizācijas ir iesniegušas sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Neviena NVO neveica šo reģistrāciju neatkarīgi (14).

4.10.

2014. gada jūnijā likumu grozīja atkārtoti, un Tieslietu ministrija ieguva pilnvaras noteikt NVO par “ārvalstu aģentiem” pēc saviem ieskatiem, apejot jebkādu tiesas iesaistīšanu. Pirmās sešas grupas ministrijas tīmekļa vietnē parādījās gandrīz uzreiz pēc likuma stāšanās spēkā (15). 2014. gada 1. oktobrī sarakstā bija iekļautas 15 NVO, no kurām daudzas nodarbojas ar stratēģiskām tiesas prāvām un sniedz juridisku atbalstu (16).

4.11.

Krievijā ir ļoti maz valsts iestāžu, kas nodarbojas ar pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību jautājumiem: Ombuda birojs, Pilsoniskās sabiedrības prezidentālā padome un – zināmā mērā – Pilsoniskā palāta (17). Pilsoniskā palāta ir bijusi EESK partnerorganizācija oficiāliem kontaktiem ar Krievijas pusi (18). Tomēr šīs iestādes spēja ir nepietiekama, lai pievērstos jaunākajām negatīvajām norisēm attiecībā uz NVO un pilsoniskās sabiedrības grupām Krievijā.

5.   Sociālais dialogs

5.1.

Krievijas oficiālā struktūra sociālo un darba attiecību regulēšanai (pamatojoties uz SDO koncepciju) ir Trīspusējā komiteja. Komitejā katrai no trim pusēm – visas Krievijas arodbiedrībām, Krievijas valdībai un darba devēju apvienībām – ir 30 pārstāvji. Šobrīd minētā Komiteja darbojas saskaņā ar Vispārējo vienošanos 2014.–2016. gadam (19). Koplīgumus apspriež un paraksta attiecīgā uzņēmuma līmenī.

5.2.

Gan darba devējus, gan arodbiedrības Komitejā pārstāv lielas asociācijas. Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienība (RSPP) (20) ir viena no vadošām asociācijām, kurā ietilpst 361 darba devējs no galvenajām rūpniecības nozarēm. Trīspusējās komitejas sanāksmēs RSPP pārstāvju vietas atrodas darba devēju pusē. RSPP saviem locekļiem piedāvā starpniecību konfliktu risināšanā un veicina biznesa sadarbību ar ES uzņēmumiem. RSPP locekļi kopā dod darbu aptuveni 6 miljoniem darba ņēmēju, Savienība ir parakstījusi Krievijas Uzņēmējdarbības sociālo hartu un ir Globālā līguma (Global Compact) un Vispārējās ziņošanas iniciatīvas (General Reporting Initiative) dalībniece. Starp uzņēmēju apvienībām ir Tirdzniecības un rūpniecības kamera (21) un “Opora Rossii” (vidējie un mazie uzņēmumi), kā arī citas organizācijas.

5.3.

Arodbiedrību kustība mūsdienu Krievijā nekad nav paudusi spēcīgu neatkarīgu viedokli; tomēr šajā saistībā ir vairāki cerīgi piemēri, kas diezgan bieži vērojami autobūves nozarē.

5.4.

Dominējošais dalībnieks šajā jomā ir Krievijas Neatkarīgo arodbiedrību federācija (FNPR), kas ir pēctece padomju laikā pastāvējušam līdzīgam “arodbiedrību arodbiedrības” modelim (VTsSPS). FNPR ir mēģinājusi kļūt par tiltu starp arodbiedrībām un iestādēm; vienlaikus tā saņēmusi kritiku par nepārprotamu valdības pusē esošu nostāju un neiesaistīšanos streikos, ielu protestos u. c. Vēl viena nozīmīga arodbiedrību apvienība ir Krievijas Darba konfederācija (KTR) (22). Ir arī mazākas apvienības, piemēram, “Sotsprof”, Krievijas Arodbiedrību arodbiedrība (SPR) u. c.

5.5.

Lai arī Krievija ir parakstījusi visas galvenās SDO konvencijas, sociāli ekonomisko un darba tiesību ievērošana Krievijā joprojām ir iemesls bažām, kam piekrīt arī EESK.

5.6.

Pulcēšanās brīvība kā viena no darba tiesību izpausmēm ir ļoti problemātisks jautājums – saskaņā ar aktīvistu teikto ir gandrīz neiespējami streikot, nepārkāpjot likumu (23). Vienlaikus Krievijas tiesību aktos nav skaidri definēta diskriminācija – tādējādi darba devēji var viegli diskriminēt potenciālos un esošos darba ņēmējus dzimuma, vecuma un piederības arodbiedrībai dēļ. Īpaši neaizsargātas ir nelabvēlīgā stāvoklī esošas darba ņēmēju grupas, piemēram, ieslodzītie vai minoritātes, un arodbiedrību aktīvistiem nav efektīvas juridiskas aizsardzības pret spiedienu un vajāšanu (24).

5.7.

Sociālo un darba tiesību centrs, kas ir Krievijas vienīgā tematiskā ideju laboratorija, ir ziņojis par 1  395 ar darbu saistītiem protesta gadījumiem no 2007. līdz 2013. gadam, un to skaits ar katru gadu pieaug (25).

6.   Plašsaziņas līdzekļi un vārda brīvība

6.1.

Informācijas un plašsaziņas līdzekļu brīvība Krievijā ir pakļauta nemitīgiem uzbrukumiem. Pēc neslavas celšanas atkārtotas kriminalizēšanas 2014. gadā tika pieņemta virkne jaunu likumu ar mērķi ierobežot presi un internetu. Vairāki neatkarīgie plašsaziņas līdzekļu kanāli – prese, radio, tīmekļa vietnes – tika slēgti vai bija spiesti nomainīt īpašnieku, personālu un redakcionālo politiku. Šie pēdējie notikumi neapšaubāmi ir pretrunā ar Krievijas parakstīto starptautisko saistību burtu un garu.

6.2.

Ar Likumu par informāciju un informācijas tehnoloģiju (grozīts 2014. gada februārī) pēc ģenerālprokurora pieprasījuma tagad ir atļauts bloķēt tīmekļa vietnes, ja ir aizdomas, ka tām ir “ekstrēmistisks” saturs vai tajās aicināts uz masveida sacelšanos vai nesankcionētu pulcēšanos.

6.3.

Maijā tika grozīti pretterorisma tiesību akti, ieviešot jaunus noteikumus to blogu autoriem, kuru lasītāju skaits dienā pārsniedz 3  000. Šādiem blogu autoriem tagad jāreģistrējas Roskomnadzor un turpmāk attiecībā uz saviem blogiem jāievēro Krievijas regulējums plašsaziņas līdzekļiem (tostarp ierobežojumi vēlēšanu laikā u. c.). Tiem var prasīt arī atklāt savu īsto vārdu un citu informāciju, kā arī saukt pie atbildības par trešo personu komentāriem par viņu rakstīto. Nereģistrēšanās ir sodāma ar naudas sodu.

6.4.

ES un starptautiskā kopiena ir dziļi nobažījušās par vēl vienu likumdošanas iniciatīvu, ar kuru ierosināts Krievijas plašsaziņas līdzekļu kompānijās no 2016. gada janvāra ierobežot ārvalstu finansējumu līdz 20 %.

Briselē, 2014. gada 10. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  Jau vairākus gadus Krievija un ES apspriež jauna partnerības un sadarbības nolīguma (PSN), ar ko nosaka abu pušu attiecību institucionālo un juridisko pamatu, pieņemšanu. Iepriekšējais, uz 10 gadiem noslēgtais PSN stājās spēkā 1997. gadā, un pēc termiņa beigām tas ik pēc 12 mēnešiem tika automātiski pagarināts. Jānorāda, ka līgums vairs neatbilst ES un Krievijas attiecību stāvoklim.

(2)  Šo jēdzienu starptautiskajās attiecībās ieviesa Hārvardas profesors Joseph Nye. Saskaņā ar Nye koncepciju starptautisko attiecību efektivitātes palielināšanai izmanto gan stingro (militāro), gan maigo varu (visus diplomātijas veidus).

(3)  “Ziemeļu dimensijas politikas nākotne”, 5.7.2006., ziņotājs – Filip Hamro-Drotz kgs (OV C 309, 16.12.2006, 91.– 95. lpp.).

(4)  “ES politika Arktikas reģionam”. Sk. arī http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/sea_basins/arctic_ocean/index_en.htm

(5)  “Baltijas jūras reģions: organizētas pilsoniskās sabiedrības loma reģionālās sadarbības uzlabošanā un reģionālās stratēģijas noteikšanā”, 13.5.2009.; ziņotāja – Marja-Liisa Peltola (OV C 277, 17.11.2009, 42.–48. lpp.).

(6)  “Pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīklu izveide Melnās jūras reģionā”, 9.7.2008.; ziņotāji – Mihai Manoliu un Vesselin Mitov (OV C 27, 3.2.2009, 144.–151. lpp.).

(7)  “Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība Austrumu partnerībā”, 13.5.2009., ziņotājs – Ivan Voleš kgs (OV C 277, 17.11.2009, 30.–36. lpp.).

(8)  Anna Sevortian. Eiropas Cilvēktiesību aizstāvības centra biļetens, 2013. gada ziema. http://ehracmos.memo.ru/files/WinterBulletin2013ENGWEB.pdf

(9)  http://www.hrw.org/news/2013/04/24/russia-worst-human-rights-climate-post-soviet-era

(10)  Vienam apsūdzētajam piesprieda nosacītu sodu un noteica ceļošanas ierobežojumus, citam – piespiedu ārstēšanu psihiatriskajā klīnikā uz nenoteiktu laiku, un pārējos notiesāja ar brīvības atņemšanu uz laiku no divarpus līdz četrarpus gadiem. Vēl četrām personām šobrīd turpinās tiesas process saistībā ar apsūdzībām par masu sacelšanās organizēšanu un vardarbību pret policiju.

(11)  Likums 2014. gadā atbalstīts arī ar Konstitucionālās tiesas lēmumu.

(12)  Līdzīga “ārvalstu aģentu” iniciatīva 2013. gada septembrī tika iesniegta Kirgizstānas parlamentā, līdzīgas idejas apspriestas Kazahstānā u. c.

(13)  Lielākajā daļā nevalstisko organizāciju šādas “pārbaudes” notika ne reizi vien. Inspektori traucēja daudzu organizāciju darbu, parasti ierodoties kā komanda, kas pārstāv prokuratūru, reģistrācijas iestādes, migrācijas vai nodokļu iestādes, policiju, ugunsdzēsības dienestu un pat TV filmēšanas grupu. 2013. gada jūnijā Domē apritē nonāca vēl viens likumprojekts – ar to ir paplašināts to iemeslu klāsts, uz kuru pamata nevalstiskajās organizācijās izlases veidā var veikt iepriekš nepieteiktas inspekcijas.

(14)  http://www.hrw.org/reports/2013/04/24/laws-attrition

(15)  Tās ir: apvienība “Golos” (Maskava), reģionālā “Golos” (Maskava), Sociālās politikas un dzimumu pētījumu centrs (Saratova), Donas sievietes (Novočerkaska) un Kostromas Centrs publisko iniciatīvu atbalstam (Kostroma).

(16)  Sk. sarakstu Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē http://unro.minjust.ru/NKOForeignAgent.aspx

(17)  Pilsonisko palātu izveidoja 2005. gadā kā valsts iestādi ar padomdevējas pilnvarām, kuras uzdevums ir novērot parlamenta iniciatīvas un valsts rīcībpolitiku un sniegt konsultācijas. Pilsoniskajā palātā ir 126 locekļi, kurus ievēl uz divu gadu termiņu. Palātas pirmajā sanāksmē “vienu trešo daļu locekļu iecēla prezidents Putins. Palātas sniegtajos pārskatos netrūkst pretrunu.

Pēc pēdējām vēlēšanām Palātas vadību uzņēmās direktors Aleksands Brečalovs, Krievijas mēroga mazo un vidējo uzņēmumu sabiedriskās organizācijas “Opora Rossii” priekšsēdētājs. Sk. vairāk www.oprf.ru/en.

(18)  Saskaņā ar 2008. gada Saprašanās memorandu.

(19)  http://www.unionstoday.ru/news/social/2013/12/25/18878

(20)  RSPP ir oficiāli kontakti ar BusinessEurope, un tā ir Starptautiskās Darba devēju organizācijas (IOE) un SDO locekle.

(21)  Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir Eurochambers locekle.

(22)  Gan FNPR, gan KTR ir Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas (ITUC) un tās Eiropas reģionālās struktūrvienības – Viseiropas reģionālās padomes (PERC) – locekles.

(23)  http://www.unionstoday.ru/news/actual-18/2013/09/26/18592

(24)  Šo tematu nesen, 2014. gada 18. aprīlī, apsprieda Prezidenta cilvēktiesību padomē.

(25)  http://trudprava.ru/expert/analytics/protestanalyt/1047


Top