Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52014IE2767

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kokapstrādes nozares ieguldījums oglekļa bilancē” (pašiniciatīvas atzinums)

OJ C 230, 14.7.2015, p. 39–46 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/39


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kokapstrādes nozares ieguldījums oglekļa bilancē”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2015/C 230/06)

Ziņotājs:

Ludvík JÍROVEC

Līdzziņotājs:

Patrizio PESCI

Saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2014. gada 27. februārī nolēma sagatavot pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Kokapstrādes nozares ieguldījums oglekļa bilancē”.

Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI) savu atzinumu pieņēma 2014. gada 13. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (10. decembra sēdē), ar 119 balsīm par, 1 balsi pret un 5 atturoties pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Lai maksimāli palielinātu ieguvumus, kurus oglekļa bilancē dod koksnes izstrādājumi, un lai veicinātu Eiropas kokapstrādes nozares (1) konkurētspēju un tās spēju sekmēt inovāciju, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir izstrādājusi šādus ieteikumus.

1.2.

EESK atzīst, ka ES un valstu tiesību aktiem ir liela ietekme uz kokapstrādes nozari. Šā iemesla dēļ EESK aicina dalībvalstis izpētīt visas iespējas saistībā ar koksnes kā ekoloģiski nekaitīga materiāla izmantošanu, lai paaugstinātu nozares konkurētspēju, veicinātu nodarbinātību un atbalstītu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā.

1.3.

EESK aicina Eiropas Komisiju, apspriežoties ar ieinteresētajiem dalībniekiem, izstrādāt Eiropas pamatnostādnes koksnes piegādes jomā, lai palielinātu koksnes piegādi un veicinātu koksnes resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Pamatnostādnēs būtu jāiekļauj resursu efektīvas izmantošanas principi. Būtu jāņem vērā un vajadzības gadījumā jāpapildina ieteikumi, kas izklāstīti “Labas prakses norādēs par ilgtspējīgu koksnes mobilizāciju Eiropā” (2010. g.).

1.4.

EESK atgādina, cik svarīgi ir no “terciārās biomasas” definīcijas svītrot frāzi “paliktņi un reģenerēta izlietota koksne”.

1.5.

Kā EESK jau atzinusi savā 2011. gada oktobrī pieņemtajā atzinumā “Centieni uzlabot Eiropas kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozares konkurētspēju – iespējas un problēmas” (2), un saskaņā ar Komisijas nesenajā paziņojumā “Ceļā uz aprites ekonomiku: bezatkritumu saimniekošanas programma Eiropai” izklāstītajiem principiem EESK uzsver, ka kaskādes princips (izmantošana, atkārtota izmantošana, pārstrāde, enerģijas reģenerācija), ja tas atbilstīgi specifiskām valstu un reģionālajām iezīmēm ir saimnieciski un tehniski īstenojams, ir optimālais veids koksnes resursu maksimāli efektīvai izmantošanai. EESK pauž gandarījumu, ka, ņemot vērā tās aicinājumu atzīt kaskādes principa nozīmi koksnes nozarē, šis princips ir pārņemts vairākos ES dokumentos, piemēram, paziņojumā “Eiropas rūpniecības atdzimšana”, jaunajā ES meža stratēģijā un Komisijas dienestu darba dokumentā “Plāns uz ES koksnes resursiem balstītai rūpniecībai (kokapstrāde, mēbeļu, celulozes un papīra ražošana un pārstrāde, poligrāfija)”, kas pievienots Komisijas paziņojumam “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai”. Tomēr EESK nevar atbalstīt ierosmi par juridiski saistošiem noteikumiem, un par pareizu atzīst atvērta tirgus pieeju un tirgus dalībnieku rīcības brīvību.

1.6.

Celtniecības materiālu pārvaldības iespējās būtu jāiekļauj pasākumi, kuru mērķis būtu nepieļaut pārstrādājamu materiālu, piemēram, koksnes, nogādāšanu atkritumu poligonos. EESK aicina Eiropas Komisiju un ieinteresētās personas izstrādāt pamatnostādnes un ieteikumus par koksnes atkritumu savākšanu un risinājumus izlietotas koksnes apstrādei.

1.7.

EESK aicina ES Komisiju ieviest standartu, kurā būtu pienācīgi atspoguļotas slēgtu telpu akustiskās īpašības, ņemot vērā to, ka kokam var būt ļoti liela nozīme skaņas izolēšanā. Koks faktiski spēj nodrošināt telpās izolāciju no ārējiem trokšņiem un samazināt atbalsošanās laiku. Būtu jāizpēta iespējas saistībā ar koksnes izmantošanas veidiem.

1.8.

EESK aicina dalībvalstis un ieinteresētās personas izstrādāt valstu rīcības plānus, lai palielinātu koksnes izmantošanu ēkās un zaļajā infrastruktūrā. Minēto rīcības plānu īstenošanā būtu tieši jāiesaista vietējās pašvaldības.

1.9.

Atzīstot, ka celtniekiem un arhitektiem par koksni nav tikpat labu zināšanu kā par citiem materiāliem, EESK aicina dalībvalstis nākt klajā ar ierosmēm, lai popularizētu “koka kultūru”. Turklāt Eiropas kokapstrādes rūpniecības pārstāvjiem un Eiropas sociālajiem partneriem būtu jāizstrādā koordinētas valstu kampaņas, lai kokapstrādes nozari padarītu pievilcīgāku.

2.   Eiropas kokapstrādes nozares raksturojums. Problēmas un iespējas. ES tiesību aktu iespējamā ietekme uz nozares konkurētspēju

2.1.

Eiropas kokapstrādes nozares gada apgrozījums sasniedz 122 miljardus euro, un saražotās produkcijas vērtība lēšama vairāk nekā 115 miljardu euro apmērā. Saskaņā ar Eurostat datiem 2012. gadā kokapstrādes nozarē darbojās vairāk nekā 3 11  000 uzņēmumu. Aptuveni 1 26  000 uzņēmumu nodarbojas arī ar mēbeļu ražošanu. Ja runājam par kokapstrādes nozari stricto sensu, zāģēšanas sektorā darbojas aptuveni 40  000 uzņēmumu, savukārt citās kokapstrādes produktu ražošanas apakšnozarēs – 1 45  000 uzņēmumu. Neraugoties uz uzlabojumiem, šie skaitļi, iespējams, pilnībā neatspoguļo patieso stāvokli, jo ne vienmēr statistikā tiek ņemti vērā visi mazie uzņēmumi – tas atkarīgs no attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošās pārskatu iesniegšanas kārtības. Mēbeļu un būvniecības elementu ražošanas sektorā darbojas ievērojams skaits mazo uzņēmumu. Tādējādi uzņēmumu faktiskais skaits varētu pārsniegt 3 75  000.

2.2.

Kokapstrādes nozare 2012. gadā visā Eiropas Savienībā piedzīvoja darbvietu skaita strauju samazināšanos. Vidējais samazinājums ir 4,4 %, taču dalībvalstīs šie rādītāji bijuši atšķirīgi – sākot no –3,2 % Vācijā, līdz pat –13,7 % Spānijā. Horvātijā un Dānijā 2012. gadā bija vērojams lielākais darbvietu skaita pieaugums, savukārt Spānijā (–13,7 %), Kiprā (–13,1 %) un Slovākijā (–11,5 %) – lielākais samazinājums.

Liela ietekme uz kokapstrādes nozares konkurētspēju ir Eiropas līmeņa un valstu politikai. Kā norādīts 2014. gada ziņojumā par ES konkurētspēju, ražošanas, darbaspēka un izejmateriālu izmaksas Eiropā parasti ir daudz lielākas nekā citos reģionos, tādēļ pastāv risks, ka liela daļa nozares uzņēmumu varētu tikt pārvietoti. Šā iemesla dēļ Eiropas līmenī būtu jāpieprasa, lai produkcija, kas tiek ievesta ES tirgū, atbilstu tādiem pašiem sociālajiem, vides un drošības standartiem kā Eiropā ražotie izstrādājumi. Turklāt EESK uzsver, ka Eiropas kokapstrādes nozare joprojām saskaras ar ražošanas izmaksu ievērojamu pieaugumu, īpaši attiecībā uz sveķiem un enerģiju. Enerģijas izmaksas Eiropā ir trīs reizes augstākas par enerģijas izmaksām ASV.

2.3.

Koksnes izejmateriālu pieejamību samazina un to cenu paaugstina arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstība un ar to saistītās subsīdijas. Tiek lēsts, ka 2012. gadā 15 % jeb 182 miljoni kubikmetru no Eiropas Ekonomikas komisijas (EEK) reģionā nocirstās koksnes kopapjoma ir izmantoti kā koksnes kurināmais. No jaunākā EEK/FAO pētījuma par koksnes kurināmā enerģiju (JWEE 2011) izriet, ka atjaunojamās enerģijas galvenais komponents ir koksnes enerģija, kas veido 38,4 % no visiem atjaunojamajiem energoresursiem. Nesenajā pētījumā “Koksnes izejvielu pieejamība un pieprasījums ES kokapstrādes nozarē”, ko pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veica Indufor  (3), norādīts: lai līdz 2020. gadam sasniegtu atjaunojamo energoresursu kvantitatīvo mērķi, tam koksnes apjomam, kas ES tiek izmantots enerģijas ražošanai, jābūt vienādam ar pašlaik nocirstās koksnes apjomu. Līdz 2016. gadam radīsies 63 miljoni m3 koksnes deficīta attiecībā pret prasībām, kas paredzētas ES dalībvalstu rīcības plānos atjaunojamo energoresursu jomā.

2.4.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas jauno paziņojumu par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, kā arī prasību līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru vismaz līdz 27 %, EESK uzskata, ka ir būtiski apsvērt dažādus veidus, kā Eiropas Savienībā uzlabot koksnes resursu mobilizēšanu, piemēram, ņemot vērā ieteikumus, kas ietverti 2010. gadā publicētajās “Labas prakses norādēs par ilgtspējīgu koksnes resursu mobilizāciju Eiropā”, un apzināt risinājumus, kas ļautu izvairīties no biomasas resursu dažādo izmantotāju konkurences izkropļojumiem.

2.5.

Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK aicina dalībvalstis izvērtēt, kāds koksnes biomasas daudzums attiecīgā valstī vai reģionā ir nepārprotami pieejams enerģijas ražošanai, un kādu daudzumu kokapstrādes nozare jau tagad izmanto kā izejmateriālu.

2.6.

Turklāt EESK pauž nožēlu par dažu dalībvalstu nepiekāpību attiecībā uz noteikumiem, ar ko ierobežo kokmateriālu izmantošanu daudzstāvu ēkās, kā arī diskriminējošiem ugunsdrošības noteikumiem. Ugunsdrošības noteikumi ir galvenais šķērslis, kas daudzās valstīs ierobežo koksnes izmantošanu ēkās. Ir noteikti Eiropas līmeņa ugunsdrošības standarti, taču ugunsdrošība arī turpmāk būs dalībvalstu kompetencē. Minētie noteikumi būtu nekavējoties jāatceļ, jo tie neapšaubāmi rada tirgus šķēršļus koksnes produktu plašākai izmantošanai būvniecības nozarē (4).

2.7.

EESK pauž nožēlu arī par Eiropas koka paneļu ražošanas un zāģētavu sektora svītrošanu no to nozaru saraksta, kas uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam. Šo nozaru izsvītrošana no saraksta, visticamāk, vēl vairāk veicinās jau pašreiz notiekošo minēto ražošanas nozaru pārvietošanu uz valstīm ārpus ES. Ir būtiski arī turpmāk saglabāt sarakstā abas nozares, lai mazinātu konkurences spiediena nelabvēlīgo ietekmi, ko izjūt visi uzņēmumi koksnes cenu ārkārtīgā pieauguma dēļ, kuru ir radījusi konkurence ar nozari, kas nodarbojas ar enerģijas ražošanu no biomasas. Laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam Eiropas koka paneļu ražošanas nozarē tika slēgts 51 ražošanas uzņēmums, tādējādi samazinot jaudu par 10  386 miljoniem m3. Dažas no slēgtajām ražošanas līnijām tika demontētas un no jauna uzstādītas ārpus Eiropas Savienības robežām. Ražošanas nozaru saglabāšanai Eiropas Savienības robežās jābūt visu politikas veidotāju, it īpaši Eiropas Komisijas, prioritātei. Šā iemesla dēļ attiecīgajiem Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem tiek uzstājīgi lūgts veikt vajadzīgos pasākumus, lai garantētu Eiropas rūpniecības konkurētspēju un apturētu ražošanas nozaru pārvietošanu uz citām valstīm.

2.8.

Efektīvs līdzeklis, ar ko nodrošināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju un novērst ražošanas pārvietošanu, varētu būt jauns enerģijas/oglekļa nodoklis, kas pārtrauktu Eiropas ražotāju diskriminēšanu.

3.   Koksnes produktu izmantošanas veicināšana nolūkā samazināt oglekļa emisijas, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām

3.1.

Globālā sasilšana ir viena no svarīgākajām politiskajām problēmām. Tās ietekme uz cilvēku veselību un dabas resursiem patiesi ir ļoti nopietna. Tas, kādus materiālus izvēlamies izmantot, var ievērojami ietekmēt oglekļa dioksīda emisiju, kas ir viens no galvenajiem globālās sasilšanas cēloņiem. Termini “zaļš” un/vai “videi nekaitīgs” produkts iegūst arvien plašāku atsaucību ražotāju un patērētāju vidū. Vienlaikus tiek veidotas gan valstu, gan Eiropas līmeņa politikas šādu produktu popularizēšanai. EESK uzskata, ka piemērots vides vadības instruments nākotnei ir aprites cikla izvērtējumi (LCA) (5).

3.2.

Eiropa var krasi samazināt oglekļa emisijas, palielinot oglekļa piesaistītājsistēmu, ko veido meži (uzlabojot to apsaimniekošanu), un sekmējot ilgtspējīgi ražotu koksnes produktu izmantošanu. Zinātniski ir pierādīts, ka koksnes produktu izmantošana būvniecībā un ikdienas dzīvē pozitīvi ietekmē klimatu. Oglekļa daudzums, ko piesaista koki vai koksnes produkti, ir atkarīgs no koka sugas, augšanas apstākļiem (vides), koka vecuma un apkārtējo koku blīvuma. Neraugoties uz to, ir pierādīts: ar vienu kubikmetru koka aizstājot citus būvmateriālus, var panākt nozīmīgus oglekļa emisiju samazinājumus vidēji no 0,75 līdz 1 t apmērā. Turklāt viens kubikmetrs koka absorbē 0,9 t CO2.

3.3.

Nesen Jeila Universitātē veiktajā pētījumā “Oglekļa, fosilā kurināmā un bioloģiskās daudzveidības mazināšana ar kokiem un mežiem” (6) atklāts, ka kokmateriālu plašāka lietošana ēku un tiltu būvniecībā ievērojami samazinātu oglekļa dioksīda emisijas un fosilā kurināmā patēriņu. Zinātnieki ir atklājuši, ka, koksnes produktu izmantošanu palielinot līdz 34 %, tiktu iegūts ievērojams pozitīvs efekts. Lai kopējo oglekļa dioksīda emisiju varētu samazināt par 14 % līdz 31 %, oglekļa dioksīds būtu jāabsorbē celulozes un lignīna produktos.

3.4.

EESK aicina Eiropas Komisiju atbalstīt dalībvalstis un Eiropas mežsaimniecības nozari, apzinot un ieviešot pasākumus un, iespējams, stimulus tādu nocirstas koksnes produktu izmantošanai, kuriem ir ilgstošs aprites cikls (7). Jo ilgāk koksnes produktu izmanto (gan pirmreizēji, gan atkārtoti), jo ilgāk tas aiztur oglekļa dioksīdu. Kokmateriālu atkritumus (stricto senso) var samazināt galvenokārt tāpēc, ka visas koksnes produktu daļas ir efektīvi izmantojamas gan pirmreizēji, gan atkārtoti, turklāt visbeidzot tās vienmēr iespējams sadedzināt, tādējādi iegūstot enerģiju (8). Ja Eiropa vēlas efektīvi risināt ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas, dalībvalstīm un Eiropas iestādēm ir jāmudina un jāsekmē koksnes produktu izmantošana un jārada labvēlīga politiskā vide, kurā koksnes aprites cikls maksimāli pieaug.

4.   Koksne būvniecībā

4.1.

Ēku būvniecība un ekspluatācija sniedz ievērojamus ieguvumus vides jomā. Globālā mērogā uz ēkām attiecināmi 20 % visa ūdens patēriņa, 25 % līdz 40 % izmantotās enerģijas un 30 % līdz 40 % SEG emisiju. Ēku būvniecībai vai renovācijai izmantoto produktu izvēle ievērojami ietekmē vidi. Tādēļ EESK atzīst, ka koksnei ir svarīga loma ilgtspējīgu un videi nekaitīgu ēku izveidē. Iespējas koksnes izmantošanai būvniecībā nav pilnībā izpētītas, un tas ietekmē kokapstrādes nozares konkurētspēju. EESK vēlas izanalizēt, kā uzlabot šādu stāvokli, neradot nelabvēlīgas sekas attiecībā uz citiem materiāliem.

4.2.

Koks jau sen ir atzīts par videi nekaitīgu izejmateriālu ļoti daudziem produktiem. Aprites cikla izvērtējuma izpēte visā pasaulē ir pierādījusi, ka koksnes produktiem ir lielas ekoloģiskas priekšrocības. Koks ir viens no nedaudzajiem simtprocentīgi atjaunojamiem celtniecības materiāliem, tas uzkrāj oglekļa dioksīdu un ir dabisks izolators, pateicoties gaisa kabatām tā porainajā struktūrā. Tas ir drošs, izturīgs un uzticams materiāls pat tādos augstas spriedzes apstākļos kā orkāni un zemestrīces, kā arī ugunsgrēkos.

4.3.

Celtniecības materiālu ekspluatācijas beigu cikla pārvaldības iespējas ietver tādus aspektus kā atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerēšana. Pašreizējais stāvoklis liecina, ka liels daudzums celtniecības atkritumu joprojām nonāk poligonos, palielinot to noslogojumu un sarežģījot apsaimniekošanu. Tādus materiālus kā koks var tieši pārstrādāt tādā pašā produktā atkārtotai izmantošanai vai arī var rekonstituēt citos izmantojamos produktos. EESK uzsver, ka atkārtotai izmantošanai nepieciešama tāda otrreizējā pārstrāde, kas parasti nav saimnieciski izdevīga, ja vien tuvumā materiālu avotam netiek organizēta efektīva atkritumu savākšana. Tādēļ EESK aicina Eiropas Komisiju un ieinteresētās personas apkopot visus labas prakses piemērus attiecīgās valsts līmenī, lai izstrādātu pamatnostādnes un ieteikumus par koksnes atkritumu savākšanu un risinājumus izlietotas koksnes apstrādei. Būvniecības un nojaukšanas atkritumu samazināšana un pārstrāde var samazināt arī būvniecības un atkritumu likvidēšanas kopējās izmaksas.

4.4.

Būvniecības nozare ir koksnes produktu lielākā izmantotāja. Somijā, piemēram, aptuveni 70 % līdz 80 % tur ražotos koksnes produktus izmanto būvniecībā. Nesen vairākās Eiropas valstīs, īpaši AK, Īrijā un Francijā, atzinību ir guvušas koka karkasa konstrukcijas. EESK atzīst, ka koksnes izmantošana var sekmēt zaļās ekonomikas attīstību, tāpēc tā ir jāveicina.

4.5.

EESK atzīst, ka zināšanas par koka izmantošanas priekšrocībām būvniecībā ir samērā ierobežotas. Tas attiecas ne tikai uz arhitektiem; gala patērētājiem pārāk bieži nav pietiekamu zināšanu par koksnes īpašībām. Šādu nepietiekamu zināšanu dēļ bieži tiek ierobežota koksnes izmantošana, un līdz ar to rodas problēmas, kas negatīvi ietekmē priekšstatu par koksni. Turklāt kvalificētu strādnieku trūkums koka karkasa māju būvniecībā ierobežo šīs būvniecības metodes attīstību daudzās Eiropas valstīs.

4.6.

EESK aicina Eiropas kokapstrādes rūpniecības pārstāvjus un attiecīgos sociālos partnerus izstrādāt saskaņotas informatīvas kampaņas, lai kokapstrādes nozari padarītu pievilcīgāku. Jaunieši būtu jāmudina izvēlēties tādas izglītības un apmācības shēmas, kas pienācīgi sagatavo viņus karjerai kokapstrādes rūpniecībā.

5.   Sociālie aspekti, kas saistīti ar koksnes materiālu izmantošanas palielināšanu un kokapstrādes rūpniecības lomas pastiprināšanu ekonomikā  (9)

5.1.

EESK uzsver, ka lielākā daļa kokapstrādes nozarē nodarbināto apmācību gūst darba vietā, neformāli pārņemot prasmes no pieredzējušiem darbiniekiem. Vairums šajā nozarē nodarbināto ar dažādām iekārtām veicamās pamatoperācijas iemācās dažos mēnešos, bet, lai kļūtu par kvalificētu kokapstrādes speciālistu, bieži vien ir vajadzīgi divi gadi vai vēl ilgāks laiks. Darbvietas tiek arī radītas, nodrošinot strādniekiem apmācību un izglītību, kas pielāgota darba tirgus vajadzībām un pieprasījumam. Turklāt EESK atkārtoti uzsver, ka pētniecības un inovācijas programmas sekmēs darbvietu izveidi un izaugsmi visā ES. Tādēļ kokapstrādes nozari mudina izmantot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros pieejamās iespējas.

5.2.

Lai nodrošinātu ieguldījumus ēku renovācijā un radītu darbvietas, dalībvalstīm būtu vērienīgi jāīsteno Komisijas nesenais paziņojums “Resursu efektivitātes iespējas celtniecības nozarē”.

5.3.

EESK atzīst, ka akustiskajam troksnim sabiedriskās telpās ir ievērojama nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību (10). Koks ir ne tikai nozīmīgs ekoloģiski nekaitīgs materiāls; ja to izmanto izolācijai, koks var sniegt dažādus ieguvumus sociālajā un veselības aspektā. Kokam var būt liela nozīme akustiskajā izolācijā un kā absorbējošam materiālam. Koks spēj nodrošināt telpās izolāciju no ārējiem trokšņiem un samazināt atbalsošanās laiku. EESK aicina Eiropas Komisiju ieviest standartu, kurā būtu pienācīgi atspoguļoti slēgtu telpu akustiskie raksturlielumi. Tā kā koks spēj radīt skaņu (tiešā uzsitienā) un amplificēt vai absorbēt no citiem ķermeņiem nākošus skaņu viļņus, būtu jāpēta iespējas saistībā ar koka izmantošanas veidiem. Ir zinātniski pierādīts, ka koks labvēlīgi ietekmē arī iekštelpu gaisa kvalitāti/komfortu.

5.4.

Valstu līmenī ir vairākas iniciatīvas iedzīvotāju izglītošanai par koksnes, kas ir ekoloģiski nekaitīgs materiāls, izmantošanas iespējām, tomēr reālas koordinācijas nav. Koksnes produktu patēriņa pieaugums neapšaubāmi ir saistīts ar informatīvām kampaņām, kas būtu rīkojamas valsts līmenī. Galvenais mērķis izglītošanas kampaņām par koksni ir radīt pozitīvu attieksmi gan tehniskā, gan kultūras aspektā, lai popularizētu un veicinātu koksnes izmantošanu.

5.5.

Kā interesantu labas prakses piemēru EESK vēlētos atgādināt iniciatīvu WOODDAYS. Minētais pasākums (11) tika atklāts 2014. gada 21. martā Milānā. Tā bija desmit dienu programma, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta pilsētu izaugsmei un lietpratīgai, resursu izmantošanas ziņā efektīvai pilsētvides piesātināšanai ar koksnes produktiem. Pasākums tika organizēts, lai pozicionētu koku kā celtniecības materiālu ar līdz šim vēl neatzītu potenciālu vidē, kurā koka konstrukcijām nākotnē būs ievērojama loma, proti, tieši pilsētu centrā. Šo pasākumu atkārtos arī citās Eiropas pilsētās – Bratislavā, Ļubļanā un Briselē.

5.6.

EESK vēlētos uzsvērt, ka galvenās programmas zaļās būvniecības jomā ir nedaudz atšķirīgas attiecībā uz koksnes produktu izmantošanu. Dažās programmās galvenā uzmanība ir pievērsta nevis izmantotajiem materiāliem, bet gan rezultātam, citās turpretim noteikti ierobežojumi koksnes izmantošanai (neizvirzot nekādas prasības attiecībā uz pārējiem celtniecības materiāliem). Aktīvāka koksnes izmantošana arī dažādos veidos pozitīvi ietekmētu ES ekonomiku. Tāpēc EESK iesaka pēc Francijas parauga noteikt obligātus kvantitatīvos mērķus koksnes izmantošanai būvniecībā.

6.   Koksnes resursu mobilizēšana

6.1.

Lai palielinātu koksnes produktu izmantošanu būvniecībā un ikdienas dzīvē, vajadzīgi risinājumi un pasākumi ar mērķi pastiprināt koksnes resursu mobilizēšanu (tostarp risinājumi, kas paredzēti, lai reģenerētu vairāk koksnes, koksnes produktu un atlieku no rūpnieciskajiem atkritumiem un izlietotas koksnes atkritumiem atkārtotai izmantošanai un pārstrādei) un pagarināt koksnes produktu aprites ciklu.

6.2.

Lai saglabātu konkurētspējīgu koksnes produktu ražošanas nozari, izšķiroša nozīme ir koksnes izejvielu ilgtspējīgai un nepārtrauktai piegādei. Būtu jāņem vērā un vajadzības gadījumā jāpapildina ieteikumi, kas izklāstīti “Labas prakses norādēs par ilgtspējīgu koksnes mobilizāciju Eiropā” (2010. g.).

6.3.

Pēdējos gados koksnes piegādē ir ļoti saspringta situācija pirmām kārtām to Eiropas un valstu noteikto pasākumu dēļ, ar kuriem tiek veicināta atjaunojamo energoresursu izmantošana un kuru rezultātā koksne pa daļai tiek sadedzināta. EESK atgādina, cik svarīgi ir no “terciārās biomasas” definīcijas svītrot frāzi “paliktņi un reģenerēta izlietota koksne”. Šādi materiāli ir galvenais izejmateriālu resurss dažos produktu veidos, ko ražo koksnes plātņu ražotnes, un dažos gadījumos uz tiem var attiecināt līdz pat 95 % koksnes produktu ražošanas resursu (12).

6.4.

EESK vēlētos uzsvērt, ka kaskādes princips (izmantošana, atkārtota izmantošana, pārstrāde, enerģijas reģenerācija), ja tas atbilstīgi specifiskām valsts un reģionālajām iezīmēm, kā arī koksnes pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram, ir saimnieciski un tehniski īstenojams, ir optimālais veids, kā maksimāli efektīvi izmantot koksnes resursus – dabisko izejmateriālu. Tomēr EESK nevar atbalstīt ierosmi par juridiski saistošiem noteikumiem, un par pareizu atzīst atvērta tirgus pieeju un tirgus dalībnieku rīcības brīvību. Koksnes izmantošana pēc kaskādes principa nodrošina ne tikai izejmateriāla optimālu saimniecisko izlietojumu, bet arī nozīmīgu ieguvumu klimata jomā, ņemot vērā oglekļa dioksīda pastāvīgo uzglabāšanu un aizstāšanas efektu, pirms koksni izmanto par enerģijas avotu.

Briselē, 2014. gada 10. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  EESK aplūko kokapstrādes nozari atbilstoši NACE klasifikatora (saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā) C16. koda definīcijai: “Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana. Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana. Koka, korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana. Finiera lokšņu un koka paneļu ražošana. Parketa paneļu ražošana. Namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana. Koka taras ražošana. Pārējo koka izstrādājumu ražošana; koka, korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana”.

(2)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Centieni uzlabot Eiropas kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozares konkurētspēju – iespējas un problēmas” (pašiniciatīvas atzinums), OV C 24, 28.1.2012., 18. lpp.

(3)  Indufor ir neatkarīga starptautiska konsultantu grupa, kurai ir uzņēmumi Somijā un Jaunzēlandē. Tā sniedz konsultāciju pakalpojumus gan privātā, gan publiskā sektora klientiem. Grupas pieeja aptver visus ilgtspējīgas attīstības aspektus – ekonomikas, sociālos un vides. Darbības joma ietver ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, investīcijas kokaudzētavās, mežu vērtēšanu un uzticamības pārbaužu veikšanu, koksnes un šķiedru izstrādājumu nozares, bioloģiskos produktus, meža resursu vērtēšanu un apzināšanu, ar klimata pārmaiņām un ekosistēmām saistītus pakalpojumus attiecībā uz mežu teritorijām, mežsaimniecības politikas un stratēģiskos pētījumus, kā arī konsultācijas par izstrādi un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un zemes izmantošanu.

(4)  Daudzās valstīs ir tendence ar būvniecības noteikumiem ierobežot koksnes paneļu izmantošanu daudzstāvu ēku būvniecībā. Iemesls, kādēļ daudzās valstīs atturas no uzliesmojošu materiālu izmantošanas, ir nedrošība par iespējamiem ugunsgrēkiem ēkās. Tomēr plaši pētījumi un tehnoloģiju izstrāde liecina, ka priekšroka dodama tādam būvniecības regulējumam, kas nav pamatots uz konkrētu materiālu izmantošanu, un ka daudzās valstīs jau vairāk nekā desmit gadus tiek piemērots uz funkcionalitāti balstīts regulējums. Koksne deg, taču kontrolēti patiešām ir iespējams aplēst, cik liela daļa no šķērsgriezuma saglabāsies uguns neskarta pēc vienas stundas ilgas degšanas. Kokmateriāliem (brusām) ir ļoti liela ugunsizturība; kad brusa deg, izveidojas pārogļojies slānis, kas palīdz saglabāt koksnes iekšējo stiprību un struktūras integritāti, samazinot pilnīgas sabrukšanas risku.

(5)  LCA ir instruments, ar ko noteikt kaitīgu vielu izdalīšanos vidē un novērtēt ietekmi, ko radījis šāds process, produkts vai darbība. Tas palīdzēs nozarei meklēt praktisku un lietotājam draudzīgu lēmumu pieņemšanas modeļus videi nekaitīgu produktu izstrādē.

(6)  Journal of Sustainable Forestry 33:248-275, 2014.

(7)  Kā atzīts Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā COM(2012) 93 final par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām, plašāka nocirstas koksnes produktu ilgtspējīga izmantošana var ievērojami ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas atmosfērā un veicināt to piesaisti no atmosfēras.

(8)  Dati, kas apkopoti Itālijas nesen veiktajā pētījumā “Aprites cikla izvērtējuma (LCA) analīze un salīdzinājums starp izlietotas koksnes izmantošanu kokskaidu plātņu ražošanā un atjaunojamās enerģijas ražošanā”, liecina, ka, ņemot vērā ietekmi uz klimata pārmaiņām, otrreizēji pārstrādātu koksnes izejvielu izmantošana koka plātņu ražotnē ir izdevīgāka nekā koksnes atkritumu sadedzināšana ar koksni kurināmā biomasas spēkstacijā. Minēto pētījumu veica Itālijas zinātniskās pētniecības institūts eAmbiente-c/o Parco Scientifico Tecnologico VEGA. Pētījuma konstatējumi tika izklāstīti EESK uzklausīšanas sanāksmē par kokapstrādes nozares ieguldījumu oglekļa bilancē, kas notika 2014. gada 19. septembrī Mestrē (Itālijā).

(9)  EESK uzskata, ka joprojām ir aktuāli sociālie aspekti un apsvērumi, kas izklāstīti EESK atzinumā par tematu “Centieni uzlabot Eiropas kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozares konkurētspēju – iespējas un problēmas”.

(10)  “Trokšņa radīti veselības traucējumi rodas augsta skaņas līmeņa iedarbībā. Paaugstināts troksnis darba vietā vai citur var izraisīt dzirdes traucējumus, hipertensiju, sirds išēmiskās slimības, psiholoģisku diskomfortu un miega traucējumus. Uz trokšņa iedarbību attiecināmas izmaiņas imūnsistēmā un iedzimti defekti”. (Avots: Passchier-Vermeer W, Passchier WF (2000). Noise exposure and public health. Environ. Health Perspect. 108 Suppl 1: 123–31. doi:10.2307/3454637. JSTOR 3454637. PMC 1637786. PMID 10698728.)

(11)  Pasākums WOODDAYS ir pro-Holz Austria ierosme sadarbībā ar Minhenes Tehniskās universitātes Koka konstrukciju fakultāti, un to atbalsta Eiropas Kokzāģēšanas nozares organizācija (EOS) un Eiropas Koksnes plātņu federācija (EPF).

(12)  Itālijas grupa Saviola, kas pazīstama ar lozungu “Palīdziet mums glābt kokus”, ir pasaules vadošā koksnes atkritumu pārstrādātāja ar pārstrādes jaudu 1,5 miljoni tonnu izlietotas koksnes gadā. Tās ražošanas filozofija balstās uz sekundāru izejmateriālu reģenerēšanu un atkārtotu izmantošanu; šādus materiālus iespējams “atdzīvināt” un izmantot atkārtoti, necērtot jaunus kokus, bet gan īstenojot saimnieciski un ekoloģiski ilgtspējīgu procesu. Grupa Saviola izmanto šādus kokmateriālu veidus: paliktņus, augļiem paredzētas redeļu kastes, kastes pārvadāšanai.


PIELIKUMS

CCMI atzinumam

Turpmāk minētā CCMI atzinuma daļa tika svītrota par labu pieņemtajiem grozījumiem, tomēr par to tika nodotas vairāk nekā ceturtā daļa balsu.

6.4. punkts

6.4

“EESK vēlētos uzsvērt, ka kaskādes princips (izmantošana, atkārtota izmantošana, pārstrāde, enerģijas reģenerācija), ja tas atbilstīgi specifiskām reģionālajām iezīmēm ir saimnieciski un tehniski īstenojams, ir optimālais veids koksnes, kas ir dabiskais izejmateriāls, resursu maksimāli efektīvai izmantošanai. Piemērota sortimenta koksne būtu jāizmanto nevis kā degviela, bet gan kā materiāls. Koksnes izmantošana pēc kaskādes principa nodrošina ne tikai izejmateriāla optimālu saimniecisko izlietojumu, bet arī nozīmīgu ieguvumu klimata jomā, ņemot vērā oglekļa dioksīda pastāvīgo uzglabāšanu un aizstāšanas efektu, pirms koksni izmanto par enerģijas avotu.”


Top