Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52014IE1032

Atzinums Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Patērētāju neaizsargātība pret komercpraksi iekšējā tirgū” (pašiniciatīvas atzinums)

OJ C 12, 15.1.2015, p. 1–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

15.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 12/1


Atzinums Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Patērētāju neaizsargātība pret komercpraksi iekšējā tirgū”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2015/C 012/01)

Ziņotājs:

Bernardo HERNÁNDEZ BATALLER

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2014. gada 22. janvārī saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Patērētāju neaizsargātība pret komercpraksi vienotajā tirgū”

(pašiniciatīvas atzinums).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2014. gada 23. septembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 502. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 15. un 16. oktobrī (2014. gada 15. oktobra sēdē), ar 92 balsīm par, 37 balsīm pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Patēriņa sabiedrības īsta virzītājspēka – vidusslāņa – un visu patērētāju pirktspējas pakāpeniska samazināšanās kopumā, kā arī finansiālās grūtības, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jāpārvar, lai tie varētu turpināt pastāvēt, un ņemot vērā pašreizējos ierobežotās peļņas apstākļus uzņēmējdarbības vidē, ir jāpārskata liela daļa tirgū ierastās komercprakses.

1.2.

Negodīgas prakses izraisīto tirgus darbības traucējumu ietekmē veidojas patērētāju grupa, kuri ir savas finansiālās situācijas ķīlnieki, zaudējuši izvēles brīvību, un kuriem ir grūtības īstenot savas tiesības šajā jomā. Lai nepieļautu atstumtību, arī šie patērētāji jāaizsargā pret minētajām politikām.

1.3.

Turklāt ekonomikas krīzes apstākļos vērojama vispārēja un pastāvīga tendence – pakāpeniski pavājinās potenciālo patērētāju pozīcija; tas ļauj prognozēt, ka patēriņa lejupslīde varētu turpināties. Līdz šim valsts iestādes nav ierosinājušas sistēmiskus pasākumus, lai šo situāciju pārvarētu un novērstu patērētāju stāvokļa pasliktināšanos.

1.4.

Nelīdzsvarotības koriģēšana uzlabotu arī ražotāju un mazo un vidējo uzņēmumu stāvokli, jo pārredzamība un brīva konkurence mazina spriedzi, ar ko tie saskaras (pieprasījuma samazināšanās, diskriminējošas cenas u.c.) un kas traucē iekšējā tirgus darbību.

1.5.

Ir vajadzīgi gan preventīvi un aizsardzības pasākumi, gan seku mazināšanas un atveseļošanas pasākumi, kuri, neskarot citus šajā atzinumā ierosinātos priekšlikumus, ietver vismaz šādas darbības:

A.

Eiropas iestādēm būtu jāizstrādā pasākumi ar mērķi

1)

efektīvāk piemērot vienotā tirgus noteikumus, īpaši saistībā ar produktu drošību un tirgus uzraudzību, kā arī Direktīvu par negodīgu komercpraksi un Regulu par Komisijas sadarbību ar patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm,

2)

atbalstīt, papildināt un uzraudzīt dalībvalstu politiku patērētāju tiesību aizsardzības jomā,

3)

uzraudzīt radušos jaunos šķēršļus, kas apgrūtina iekšējā tirgus darbību, piemēram, ekonomiskā vardarbība, slēdzot līgumus ar patērētājiem, un citi jautājumi, īstenojot pasākumus to efektīvai novēršanai.

B.

Dalībvalstīm savukārt būtu

1)

jāsniedz pienācīgs finansiāls atbalsts patērētāju apvienībām, lai tās varētu īstenot visu patērētāju tiesību aizsardzības funkciju. Balstoties uz pieredzi dalībvalstīs, kurās šādi fondi jau ir izveidoti, vajadzētu izskatīt iespēju izveidot fondu, kurā patēriņa jomā piemēroto sankciju ieņēmumus izmantotu patērētāju tiesību aizsardzības politiku izstrādei un īstenošanai, jo īpaši vispārējas nozīmes pasākumu īstenošanai, kas dod labumu visiem patērētājiem, lai pēc tam izveidotu šādu fondu un uzsāktu tā darbību saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem,

2)

sociālās aizsardzības sistēmās jāpieņem pasākumi, lai novērstu patērētāju un visu iedzīvotāju, kuru nabadzības līmenis pārsniedz daudzdimensiju nabadzības indeksa 30 % robežvērtību, sociālo atstumtību, īpaši saistībā ar pamatpakalpojumu pieejamību un sniegšanu. Šajā nolūkā katra dalībvalsts atkarībā no savām vajadzībām palīdzētu izstrādāt un īstenot “pilsonisku glābšanas plānu”, kas sekmētu mājsaimniecību ekonomiskā stāvokļa atveseļošanu un patērētāju pirktspējas uzlabošanu.

1.6.

Jāturpina darbs, lai patērētāju intereses iekļautu visās Savienības politikās. Attiecīgajās ES programmās būtu jāparedz īpašs budžets patērētāju tiesību aizsardzības organizāciju ieguldījuma atbalstam, izmantojot vispārējas nozīmes pasākumus, lai sekmētu krīzes dēļ ekonomiski novājināto patērētāju iekļaušanu.

2.   Ievads

2.1.

Pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes ilgums un apmērs, kā arī vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu valdību ieviestie pasākumi radījuši plašākas sekas preču un pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma jomā, tostarp pirktspējas samazināšanos vairākumam patērētāju, tādējādi radot sociālo sadrumstalotību.

2.2.

Algu samazināšanas dēļ iedzīvotāji bija spriesti mainīt savus patēriņa ieradumus, lai pielāgotu mājsaimniecības budžetu jaunajam pirktspējas līmenim.

2.3.

Ienākumu avotu zaudējums, neraugoties uz dažkārt ģimenes locekļu sniegto atbalstu, un finanšu resursu pakāpeniska samazināšanās ir palielinājusi ekonomiski novājinātu patērētāju skaitu, kuriem draud sociālā atstumtība, īpaši saistībā ar atsevišķām pirmās nepieciešamības precēm, piegādēm un pakalpojumiem; šo situāciju varētu uzskatīt par vāju konjunktūru.

2.4.

Papildus finansiālajai atstumtībai un bezdarbam vairāku patērētāju kategoriju nonākšana zemākas pirktspējas līmenī vēl vairāk ierobežoja piekļuvi tradicionālajam preču un pakalpojumu tirgum, tādējādi veicinot jaunu tirdzniecības vietu un izplatīšanas veidu rašanos, kas atsevišķos gadījumos var traucēt tirgus darbību.

2.5.

Statistikas nolūkā ir svarīgi izmantot daudzdimensiju nabadzības indeksu (IPM) (1), lai novērtētu stāvokli un pieņemtu lēmumus sociālās atstumtības novēršanai. Šajā indeksā (IPM) iekļauti tādi pamataspekti kā izglītība, veselības aprūpe un dzīves līmenis, ņemot vērā 10 rādītājus (dzīves kvalitātes/sociālās labklājības rādītāji); personu uzskata par nabadzīgu, ja nav pieejami vismaz 30 % no svērtajiem rādītājiem. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis pieņemtu pasākumus šīs robežvērtības pārsniegšanai.

2.6.

Arī krīzes dēļ ekonomiski novājināto patērētāju nestabilais ekonomiskais stāvoklis liedz viņiem izmantot dažus nepieciešamos līdzekļus, lai piekļūtu virtuālajai tirdzniecības videi, ierobežojot piekļuvi preču un pakalpojumu tirgum ar labvēlīgākiem nosacījumiem. Līdz ar to “digitālā plaisa” padziļina “sociālo plaisu”, apgrūtinot patērētāju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ekonomikas krīzes sekām un digitālā tirgus sarežģītību.

2.7.

Finansiālo problēmu dēļ neaizsargātiem patērētājiem trūkst informācijas, un nav pietiekami aizsargātas viņu ekonomiskās intereses darījumos, kurus viņi veic tirgus jomās, kas aizvien biežāk paredzētas tieši viņiem.

2.8.

Visbeidzot, pēdējos gados valdību īstenoto taupības politiku dēļ samazinājies patērētājiem paredzētā valsts finansējuma apjoms, un tas būtiski pazemina tirgus kontroles un uzraudzības pasākumu efektivitāti. ES ir arī samazinājusi līdzekļu apjomu patērētāju tiesību aizsardzības daudzgadu programmai 2014.- 2020. gadam (2), konstatē EESK (3).

3.   Komercprakse, kas ekonomikas krīzes dēļ varētu apdraudēt patērētāju aizsardzību

3.1.

Dažāda veida negodīgas komercprakses daudzveidīgās iezīmes un ietekme, ar kādu tirgū saskaras ekonomiskās krīzes rezultātā novājināti patērētāji, negatīvi ietekmē viņu iespējas pienācīgi apmierināt pamatvajadzības.

3.2.

Atbilstība standartiem, kas nodrošina patērētāju un lietotāju veselību un drošību, nav ar piegādātājiem apspriežams jautājums. Patērētāji un lietotāji jāaizsargā pret jebkādu iespējamo risku un, ievērojot piesardzības principu (saskaņā ar Komisijas 2000. gada 2. februāra paziņojumu), jānovērš tādu produktu, preču vai pakalpojumu laišana tirgū, kas apdraud viņu fizisko un garīgo integritāti vai leģitīmās ekonomiskās intereses, neskarot vispārējo drošības prasību, kas attiecas uz patērētājiem paredzētiem produktiem vai produktiem, kurus patērētāji varētu izmantot, tostarp uz tiem, ko patērētāji izmanto kāda pakalpojuma ietvaros.

3.3.

Ir grūti apmierināt ekonomiski neaizsargāto patērētāju pamatvajadzības saistībā ar pārtiku, turklāt pārtikas produktu piedāvājums, kurā produktu uzturvērtība pazeminās proporcionāli to zemajai cenai, var būtiski ietekmēt šīs vajadzības.

3.4.

Līdzīga situācija rodas saistībā ar to produktu uzglabāšanu un tirdzniecību, kuri ātri bojājas, un kuriem norādīts konkrēts patēriņa datums.

3.5.

Iespējama arī šāda komercprakse: aizbildinoties ar krasu cenu pazemināšanu, pārdošanā varētu nonākt produkti, kas vairs neatbilst tirdzniecības prasībām; tas attiecas arī uz pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ jāīsteno visi nepieciešamie pasākumi, lai attiecīgajā gadījumā, izmantojot aktīvu un modru dalībvalstu intervenci, nepieļautu šādu produktu tirdzniecību. EESK jau agrāk norādījusi (4), ka būtu jāstiprina kompetento valsts iestāžu un Komisijas sadarbība, apstiprinot produktu drošības noteikumu pārskatīšanu, kuriem būtu jāstājas spēkā nekavējoties.

3.6.

Šajā saistībā būtu jāņem vērā arī tādu terminu un nosaukumu apzināta lietošana, kas reklāmas kampaņās un atlaižu gadījumos maldina patērētājus par produkta īpašībām. Iepriekš minētais attiecas arī uz maldinošas reklāmas jomu: gan mārketinga kampaņām, kas it kā virzītas uz ētisku mērķi un aicina iegādāties preces, ņemot vērā solidaritātes apsvērumus, gan maldinošiem apgalvojumiem par vides aizsardzību, kuru atbilstību ir grūti pārbaudīt.

3.7.

Būtu jāuzrauga arī to produktu tirdzniecība, kurus pārdod ar vispārīgu norādi “tirgotāja zīmols” vai “pašu zīmols” un kuri neatbilst spēkā esošajām tirdzniecības prasībām un kritērijiem.

3.8.

Pārtikas produktu jomā īpašas bažas rada arvien plašāk izplatītie alternatīvie tirdzniecības kanāli, kas nav pakļauti administratīvai kontrolei, piemēram, krāpšana pārtikas apritē (5), viltojot pamatproduktus, pārtikas produktu nelegāla tirdzniecība, pārtikas atkritumu laišana apgrozībā patēriņa nolūkā utt. Tas attiecas arī uz tādu zāļu pārdošanu bez receptes, kas nav OTC  (6) un kas ražotas bez garantijas – oriģinālu atļauto zāļu viltojumi, kas var būtiski apdraudēt veselību.

3.9.

Savukārt citi produkti tiek apzināti izstrādāti, ņemot vērā plānoto novecošanos, lai ātrāk būtu jāiegādājas jaunas preces, bet tas ir pretrunā ilgtspējas kritērijiem un pārdomātiem tēriņiem, kā to iepriekš norādījusi EESK (7).

3.10.

Preču piedāvājums netradicionālajā, tostarp e-tirdzniecībā rada nedrošību ekonomiski neaizsargātajiem patērētājiem, un nereti pieprasījums šajā grupā tiek radīts, cenšoties piesaistīt ar cenu, vienkāršu apmaksu, fiktīvām atlaidēm (atsevišķos gadījumos izmantojot “dinamiskas cenas” (8), kas būtu skaidri jāaizliedz), kuponiem vai vaučeriem, kā arī bieži vien nepārprotami aicinot iegādāties preci, balstoties uz tirdzniecības darījumā iesaistīto pušu nevienlīdzīgajām attiecībām. Daudzos gadījumos cenu salīdzināšanas interneta vietnēs nav skaidri norādīta tirgotāja-lapas uzturētāja identitāte, un nav arī precizēts, vai tirgotājs maksā par produktu vai pakalpojumu iekļaušanu sarakstos.

3.11.

Tomēr jāņem vērā, ka jauno tehnoloģiju potenciāla optimāla izmantošana ekonomiski vājākiem patērētājiem dod arī iespēju paplašināt piedāvāto produktu klāstu un sekmē uzņēmumu konkurenci, kas savukārt samazina ar attiecīgā produkta izplatīšanu nesaistītās izmaksas.

3.12.

Parasti komercprakse, kas ietver patērētājam paredzēto garantiju pazemināšanu apmaiņā pret preces vai pakalpojuma zemāku cenu, vājina patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzību un līdz ar to vēl vairāk palielina viņu neaizsargātību. Tas vēl vairāk palielina neaizsargātību, kas sekmē negatīvu atgriezenisko saikni un var radīt vēl lielākas grūtības ekonomiski vājākiem patērētājiem.

3.13.

Jānorāda, ka enerģētiskās nabadzības sekas arvien vairāk ietekmē ekonomiski neaizsargāto patērētāju veselību tajos Eiropas reģionos, kur klimata apstākļiem ir būtiska nozīme. Tādēļ būtu jāizvērtē arī “ziemas pamiera” vai jebkuri citi apstākļi, kurus attiecīgie operatori var ņemt vērā riska situācijās, kad neparedzētu ekonomisko apstākļu radīto finansiālo grūtību dēļ var tikt pārtraukta enerģijas piegāde.

3.14.

Jānorāda arī dažu uzņēmumu kaitnieciskā prakse, kas bieži vien rada neatgriezeniskus zaudējumus ekonomiski neaizsargātām mājsaimniecībām, īpaši saistībā ar atsevišķām noguldījumu un uzkrājumu struktūrām un finanšu produktiem, par kuriem trūkst precīzas informācijas un atbilstošu līgumos noteiktu drošības garantiju, piemēram, patēriņa kredītiem ar ļoti augstām gada procentu likmēm. Tā rezultātā daudzi patērētāji nonāk “krīzes krīzē”, zaudē nākotnes cerības, un tas var izraisīt pārmērīgas parādsaistības vai pat mājsaimniecības bankrotu.

3.15.

Iepriekšējās rindkopās minētos apstākļus var attiecināt uz dažām konkrētām jomām, piemēram, hipotekāro krīzi, apdrošināšanas jomu u. c., kas rada kumulatīvu un pastāvīgu neaizsargātību, ko ir grūti pārvarēt patērētājiem, kuri šādā situācijā nonākuši piespiedu kārtā. Tāpēc īpaši jāpiemin pārmērīgas komisijas maksas iekasēšana, kas bieži vien ir saistīta ar banku darbības nepārredzamību – tā skar ne vien mazos noguldītājus, bet arī privātos investorus vērtspapīru darījumos, kuros viņus ir iesaistījušas vai nu finanšu iestādes, vai citas šai nozarei piederīgas struktūras, kurām nav atļauts šajā jomā darboties.

3.16.

Pārrobežu tirdzniecības jomā Direktīvas 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi (9) nevienmērīgā transponēšana var apdraudēt tās sākotnējo mērķi un mazināt juridisko noteiktību uzņēmumiem. Uzlabota transponēšana varētu veicināt patērētāju tiesību aizsardzību. Tādēļ Komisijai būtu jāraugās, lai šo direktīvu pienācīgi piemērotu visās dalībvalstīs, un to varētu panākt, ja nevilcinoties tiktu pieņemtas “vadlīnijas”, kas atvieglotu direktīvas interpretāciju, ņemot vērā tās lietderību.

3.17.

Attiecībā uz negodīgu komercpraksi ir svarīgi, lai Komisija uzraudzītu jautājumu par nepieciešamajiem pasākumiem, kādus dalībvalstis izstrādā direktīvas noteikumu neievērošanas gadījumā. Sankciju apjoms parasti nedrīkst būt mazāks par peļņu, kas gūta ar negodīgas vai maldinošas komercprakses palīdzību. Arī procedūrām, tostarp tiesvedībai, jābūt samērīgai un efektīvai, lai nodrošinātu direktīvas mērķu īstenošanu.

3.18.

Lai turpmāk garantētu Savienības tiesību aktu lielāku saskaņotību, vienlaikus būtu jāpārskata Direktīva par negodīgu komercpraksi un Direktīva par maldinošu un salīdzinošu reklāmu, kā jau norādījusi EESK (10).

3.19.

Visbeidzot, nedrīkst pieļaut, ka vienotais tirgus kļūst par bipolāru tirgu, kura mazāk pievilcīgā puse redzama tiem, kuriem pieder vismazāk, bet vajadzību ir visvairāk. Stingrāki noteikumi jāpiemēro komercpraksei, kas vērsta uz ekonomiski vājākiem patērētājiem. Jāņem vērā patērētāju vajadzības saistībā ar pamata preču, pakalpojumu un piedāvājumu pieejamību pietiekamā daudzumā un nepārtraukti, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi, t.i., tiesības, kuras jāaizsargā kompetentajām valsts iestādēm.

4.   Priekšlikumi institucionāliem pasākumiem, lai novērstu patērētāju ekonomisko neaizsargātību

4.1.

EESK aicina kompetentās iestādes pieņemt efektīvus pasākumus, lai garantētu drošu piekļuvi pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem, kā arī nepārprotamu un efektīvu tiesību aizsardzību tiem patērētājiem un lietotājiem, kurus ekonomikas un finanšu krīze skārusi vissmagāk. Kā EESK jau norādījusi iepriekš, sociālā atstumtība jānovērš, izmantojot tādus līdzekļus kā noteikumi par ģimeņu pārmērīgām parādsaistībām (11), un tas palīdzētu mazināt intensīvo finansiālo spiedienu, kas skar atsevišķas sabiedrības grupas.

4.2.

Turklāt ekonomiski neaizsargāto patērētāju tiesību aizsardzībai, īpaši saistībā ar pienācīgu piekļuvi pamatpreču un pakalpojumu tirgum, vajadzētu būt galvenajam jautājumam Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības politikā, piemērojot atbilstošus noteikumus.

4.3.

Pasākumus var iedalīt četrās kategorijās: preventīvie, aizsardzības, seku mazināšanas un atveseļošanas pasākumi.

4.4.

Izstrādājot rīcības plānu, būtu jāparedz vismaz tādi pasākumi, kas ietverti minētajās intervences pasākumu kategorijās.

4.5.

Pirmkārt, izmantojot ieņēmumus no ekonomiskajām sankcijām par pārkāpumiem patēriņa jomā, būtu jāizveido fonds, lai šos ienākumus novirzītu uz patērētāju tiesību aizsardzības politikas īstenošanu, jo īpaši vispārējas nozīmes pasākumiem, kas, pateicoties kolektīvas rīcības instrumentam, dod labumu visai sabiedrībai un kurus izstrādā patērētāju apvienības un valsts iestādes, kā arī citas struktūras, kuras darbojas šīs politikas īstenošanā saskaņā ar katras dalībvalsts programmu.

4.6.

Smagu pārkāpumu gadījumos, kad būtiski apdraudēta cilvēku veselība un drošība, kompetentajām iestādēm jānosaka stingrākas sankcijas, instrumenti vai preces jāizņem un/vai jākonfiscē, un jāpārtrauc uzņēmuma darbība, pilnībā ievērojot visas tiesiskuma garantijas.

4.7.

Preventīvie pasākumi būs tādi pasākumi, kas ietekmēs dažādus ārējos faktorus, kuru dēļ palielinās krīzes dēļ ekonomiski neaizsargāto patērētāju skaits un veidojas situācijas un prakse, kas var diferencēti ietekmēt minētos patērētājus.

4.8.

Papildus ārējiem faktoriem ir vajadzīgi pasākumi, lai stiprinātu patērētāju pārstāvjus, kā arī ekonomiskos un sociālos partnerus, un aicinātu iesaistīties, piemēram, sadarbības, kopīgu iepirkumu vai uz sadarbību balstītas ekonomikas projektos.

4.9.

Kā vienu no preventīviem pamatpasākumiem varētu izveidot novērošanas centru, kas pārraudzītu stratēģisko politiku, kas pieņemta tādās kritiskās jomās kā vispārējas nozīmes pakalpojumi, audiovizuālie pakalpojumi, degviela, bankas, enerģētikas oligopoli, mājoklis utt. un kas var radīt apdraudējumu tiem patērētājiem, kuri ir visneaizsargātākie.

4.10.

Tātad tie ir pasākumi, kas saistīti ar risinājumiem ekonomikas, finanšu un nodarbinātības jomā, un ir arī citi, kas saistīti ar jauno tehnoloģiju iespējamo negatīvo ietekmi uz preču un pakalpojumu tirgus pieejamību, ņemot vērā patērētāju un lietotāju tiesību aizsardzību. Tādēļ ir jāiekļauj arī reklāmas un mārketinga pasākumi, kas var sekmēt patērētāju stāvoklim neatbilstošu lēmumu pieņemšanu vai negatīvi ietekmēt iegādes kritērijus.

4.11.

Aizsardzības pasākumi stiprinās mehānismus, lai aizsargātu patērētājus un lietotājus situācijās, kad viņi ir vājākā vai subordinētā pozīcijā, īpaši saistībā ar tehnisko un juridisko aizsardzību, kā arī kompensāciju un zaudējumu atlīdzināšanu, ņemot vērā ekonomiski vājāko patērētāju īpašo stāvokli.

4.12.

Jāstiprina valsts iestāžu un Komisijas sadarbība un rūpīgi jāpārskata Regulas 2006/2004 par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā darbības joma, ieviešot līdzvērtīgus pārbaudes mehānismus, saskaņojot sankcijas un sekmējot regulas efektivitāti un tās darbības mehānismus. Tāpat patērētajiem ir tiesības uz drošām precēm un pakalpojumiem, un tāpēc ir vajadzīga efektīva tirgus uzraudzība; šajā sakarā EESK pauž cerību, ka tiks apstiprināta produktu drošības tiesību aktu pārskatīšana.

4.13.

Seku mazināšanas pasākumi paredzēti tiem patērētājiem, kuru finansiālais stāvoklis ekonomiskās krīzes dēļ jau ir kļuvis nestabils, un to mērķis ir sniegt atbalstu krīzes seku pārvarēšanā, lai turpmāk apmierinātu viņu pamatvajadzības un nodrošinātu pienācīgu dzīves kvalitāti.

4.14.

Saistībā ar seku mazināšanas un atveseļošanas pasākumiem, kurus dalībvalstis varētu pieņemt, ir svarīgi atsevišķos pasākumos ņemt vērā ģimenes sniegto atbalstu un sociālā atbalsta tīklus, kuriem savukārt jāsniedz vajadzīgais iestāžu atbalsts šo uzdevumu izpildei. Lai novērstu sociālo atstumtību, šo solidaritātes fondu izveidei varētu izmantot arī struktūrfondu līdzekļus.

4.15.

Atveseļošanas pasākumos iekļauti visi tie pasākumi, kas dod iespēju rast alternatīvus risinājumus, lai pārvarētu ekonomisko neaizsargātību, ņemot vērā pašreizējos apstākļus. Tāpēc Komiteja iesaka izstrādāt un īstenot “pilsonisku glābšanas plānu”, kas palīdzētu uzlabot mājsaimniecību ekonomisko stāvokli, atjaunojot patērētāju pirktspēju. Ar šā plāna palīdzību būtu iespējams kompensēt zaudējumus un ierobežojumus, kas tām bija jāpārcieš ekonomikas krīzes laikā, un no taisnīguma viedokļa tas būtu pretsvars banku glābšanas pasākumiem, no kuriem labumu guva finanšu iestādes. Tas vairāk atbilstu ANO 1999. gadā izstrādāto Pamatnostādņu patērētāju tiesību aizsardzības jomā 5. punktā norādītajam: “Ilgtspējīga patēriņa veicināšanas politikā būtu jāņem vērā nabadzības izskaušanas mērķi, apmierinot visu sabiedrības locekļu pamatvajadzības un mazinot nevienlīdzību gan nacionālajā līmenī, gan starp valstīm”.

4.16.

Eiropas Pamattiesību hartas 34. panta 3. punktā norādīts, ka, lai novērstu sociālo atstumtību un nabadzību, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir pienākums īstenot pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu eksistenci visiem tiem, kuriem trūkst līdzekļu.

4.17.

Visbeidzot, būtu ieteicams veikt apsekojumus un pētījumus par galvenajiem faktoriem, kas rada un palielina patērētāju ekonomisko neaizsargātību.

4.18.

Viens no faktoriem, kas var traucēt iekšējā tirgus darbību, ir ekonomiskā vardarbība pret patērētāju, ja līguma slēgšanas brīdī netiek ņemta vērā patērētāja ekonomiskā nestabilitāte un atkarība. Tas var ietekmēt patērētāja gribu un patērētāju maldināt, ja viņš piekrīt līguma slēgšanai. Šādos gadījumos patērētājiem tiek uzspiesti līgumi, kas nav akceptējami, vai arī tajos tiek iekļautas neproporcionālas saistības, kas brīvprātīga lēmuma gadījumā netiktu pieņemtas.

4.19.

EESK būtu jāpievēršas jautājumam par patērētāju maldināšanu, kas ietekmē patērētāja piekrišanu līguma noslēgšanai, un konkurences traucējumiem, kas rada problēmas iekšējā tirgus darbībā. Pārējām ES iestādēm būtu jāpievērš tam pienācīga uzmanība, pieņemot vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu ekonomisko vardarbību pret nelabvēlīgā stāvoklī esošiem patērētājiem.

Briselē, 2014. gada 15. oktobrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  ANO un Oksfordas Universitātes 2010. gadā izstrādāts statistikas parametrs nabadzības veida un intensitātes novērtēšanai.

(2)  OV L 84, 20.3.2014., 42. lpp.

(3)  OV C 181, 21.6.2012., 89. lpp.

(4)  OV C 271, 19.9.2013., 86. lpp.

(5)  Izmeklēšanu veic Interpola Produktu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas nodaļa (OPSON operācija).

(6)  Over the counter jeb bezrecepšu zāles.

(7)  OV C 67, 6.3.2014., 23. lpp.

(8)  Tirgvedības instruments. Tiek izmantota elastīga cenu noteikšanas sistēma, ņemot vērā piedāvājumu un pieprasījumu, un patērētājam šķiet, ka tiek piedāvāta atlaide, lai gan patiesībā tās nav.

(9)  OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.

(10)  OV C 271, 19.9.2013., 61. lpp.

(11)  OV C 311, 12.9.2014., 38. lpp.


PIELIKUMS

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumam

Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 54. panta 3. punkts):

a)   1.3. punkts

Grozīt šādi:

Turklāt ekonomikas krīzes apstākļos vērojama vispārēja un pastāvīga tendence – pakāpeniski pavājinās potenciālo patērētāju ekonomiskā situācija pozīcija; tas ļauj prognozēt, ka patēriņa lejupslīde varētu turpināties. Līdz šim valsts iestādes nav ierosinājušas sistēmiskus pasākumus, lai šo situāciju pārvarētu un novērstu patērētāju stāvokļa pasliktināšanos.

Pamatojums

Jādefinē, kas pasliktinās.

Balsojuma rezultāts:

Par:

49

Pret:

86

Atturas:

3

b)   3.5. punkts

Grozīt šādi:

Iespējama arī šāda ļaunprātīga komercprakse: aizbildinoties ar krasu cenu pazemināšanu, pārdošanā varētu nonākt produkti, kas vairs neatbilst tirdzniecības prasībām; tas attiecas arī uz pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ jāīsteno visi nepieciešamie pasākumi, lai attiecīgajā gadījumā, izmantojot aktīvu un modru dalībvalstu intervenci, nepieļautu šādu produktu nelegālu tirdzniecību. EESK jau agrāk norādījusi  (1) , ka būtu jāstiprina kompetento valsts iestāžu un Komisijas sadarbība, apstiprinot produktu drošības noteikumu pārskatīšanu, kuriem būtu jāstājas spēkā nekavējoties.

Pamatojums

Tirdzniecība ar tādām precēm/pakalpojumiem, kas neatbilst tirdzniecības prasībām, nedrīkst notikt, tāpēc jebkāda šādu preču/pakalpojumu pārdošana ir nelegāla.

Balsojuma rezultāts:

Par:

42

Pret:

77

Atturas:

14

Šādi specializētās nodaļas atzinuma punkti ir grozīti atbilstoši pilnsapulcē pieņemtajiem grozījumiem, bet par kuriem ir nobalsots vismaz ar vienu ceturtdaļu nodoto balsu (Reglamenta 54. panta 4. punkts):

c)   4.9. punkts

Tātad tie ir pasākumi, kas saistīti ar risinājumiem ekonomikas, finanšu un nodarbinātības jomā, un ir arī citi, kas saistīti ar jauno tehnoloģiju iespējamo negatīvo ietekmi uz preču un pakalpojumu tirgus pieejamību, ņemot vērā patērētāju un lietotāju tiesību aizsardzību. Tādēļ ir jāiekļauj arī reklāmas un mārketinga pasākumi, kas var sekmēt patērētāju stāvoklim neatbilstošu lēmumu pieņemšanu vai negatīvi ietekmēt iegādes kritērijus.

Balsojuma rezultāts:

Par:

60

Pret:

58

Atturas:

9

d)   4.14. punkts (jauns 4.15. punkts)

Atveseļošanas pasākumos iekļauti visi tie pasākumi, kas dod iespēju rast alternatīvus risinājumus, lai pārvarētu ekonomisko neaizsargātību, ņemot vērā pašreizējos apstākļus. Tas vairāk atbilstu ANO 1999. gadā izstrādāto Pamatnostādņu patērētāju tiesību aizsardzības jomā 5. punktā norādītajam: “Ilgtspējīga patēriņa veicināšanas politikā būtu jāņem vērā nabadzības izskaušanas mērķi, apmierinot visu sabiedrības locekļu pamatvajadzības un mazinot nevienlīdzību gan nacionālajā līmenī, gan starp valstīm”.

Balsojuma rezultāts:

Par:

66

Pret:

63

Atturas:

11


(1)  Atzinums par tematu “Tirgus uzraudzība”, OV C 271, 19.9.2013., 86. lpp.


Top