EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013XG1221(01)

Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes sanāksme 2013. gada 9. un 10. decembrī

OJ C 376, 21.12.2013, p. 3–6 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

21.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/3


Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes sanāksme 2013. gada 9. un 10. decembrī

2013/C 376/05

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

1.

ATGĀDINA, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu, nosakot un īstenojot visus Savienības politikas pasākumus un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis; kā arī Savienības rīcība papildina valstu politikas pasākumus, un ir vērstas uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību; turklāt Savienība veicina dalībvalstu sadarbību sabiedrības veselības aizsardzības jomā, vajadzības gadījumā atbalstot to rīcību, un pilnā mērā respektē dalībvalstu atbildību par veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu;

2.

ATGĀDINA, ka Padome savos secinājumos par modernām, reaģētspējīgām un ilgtspējīgām veselības sistēmām, kurus pieņēma 2011. gada 6. jūnijā, aicināja dalībvalstis un Komisiju sākt pārdomu procesu Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupas augstāko amatpersonu vadībā, lai apzinātu efektīvas iespējas ieguldīt veselības jomā, tādējādi cenšoties iegūt modernas, reaģētspējīgas un ilgtspējīgas veselības sistēmas;

3.

ATGĀDINA apņemšanos īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus attiecībā uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, tostarp valstu centienu saskaņošanu, izmantojot ekonomikas politikas koordinācijas ikgadējo ciklu – Eiropas pusgadu;

4.

ATGĀDINA, ka uzdevumi, mērķi un principi, kas noteikti Baltajā grāmatā “Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja”, kuru Komisija pieņēma 2007. gada 23. oktobrī un kuru apstiprināja Padomes 2007. gada 5. un 6. decembra secinājumos, joprojām ir spēkā un palīdz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā;

5.

ATGĀDINA Padomes 2013. gada 20. un 21. jūnija secinājumus “Ceļā uz sociālajiem ieguldījumiem izaugsmei un kohēzijai” (1), Padomes 2013. gada 28. februāra secinājumus par gada izaugsmes pētījumu un Vienoto nodarbinātības ziņojumu saistībā ar Eiropas pusgadu (2), kā arī Sociālās aizsardzības komitejas 2013. gada 15. oktobra ziņojumu par sociālās politikas reformām izaugsmei un kohēzijai saistībā ar 2013. gada Eiropas pusgada izvērtējumu attiecībā uz nodarbinātības un sociālo politiku (3);

6.

ŅEM VĒRĀ progresu, kas pārdomu procesā gūts attiecībā uz veselības iekļaušanu citās politikas jomās saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, attiecībā uz to jautājumu apzināšanu, kuros ir iespējama ciešāka dalībvalstu sadarbība, paraugprakses apmaiņa un virzība uz koordinētāku ES mēroga sadarbību, lai vajadzības gadījumā atbalstītu dalībvalstu centienus nodrošināt, lai to veselības sistēmas atbilstu nākotnes prasībām;

7.

ATZINĪGI VĒRTĒ darbu, kas pašlaik tiek veikts pārdomu procesā attiecībā uz pieciem noteiktiem mērķiem:

pastiprināti nodrošināt to, lai veselības joma tiktu pietiekami pārstāvēta jautājumos, kas saistīti ar stratēģiju “Eiropa 2020” un Eiropas pusgada procesu,

noteikt, kā veiksmīgāk un efektīvāk izmantot struktūrfondus attiecībā uz ieguldījumiem veselībā,

rentabla zāļu izmantošana,

integrētas aprūpes modeļi un labāka stacionārās aprūpes pārvaldība,

novērtēt un pārraudzīt to, cik efektīvi ir ieguldījumi veselībā;

TĀ KĀ

a)

pirmo triju Eiropas pusgadu laikā veselības jautājumiem konsekventi tiek piešķirta arvien lielāka nozīme, un ir mainījies tas, kā un kādā sakarā tiek norādīts uz reformām veselības sistēmās; tam ir divējāds mērķis, proti, nodrošināt vienlīdzīgu un vispārēju piekļuvi ļoti kvalitatīvai veselības aprūpei, kā arī nodrošināt finansējumu, pamatojoties uz solidaritātes principu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu, kas tagad ir skaidri ietverta kā politikas mērķis Komisijas izstrādātajā 2013. gada izaugsmes pētījumā;

b)

laba iedzīvotāju veselība – papildus tam, ka tā pati par sevi ir vērtība, – var pozitīvi ietekmēt ekonomikas rādītājus, piemēram, darbaspēka pieejamību un produktivitāti, cilvēkkapitālu un vispārējos publiskos izdevumus; tāpēc tai ir svarīga nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā un saistībā ar Eiropas pusgadu;

c)

tādēļ dalībvalstīm būtu jānovērš sociālie un ar veselību saistītie riski visā cilvēka dzīves laikā, īpaši ņemot vērā ieguvumus, kas saistīti ar slimību savlaicīgu profilaksi un veselības veicināšanu, kā arī aprūpi, nodrošinot vispārēju pieeju ļoti kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem un modernizējot veselības aprūpes sistēmas, lai uzlabotu to rentabilitāti, pieejamību un ilgtspēju;

d)

rentabli un efektīvi izmantoti veselības aprūpes izdevumi ir produktīvs un izaugsmi veicinošs izdevumu veids, un būtu jāatzīst, ka, ieguldot veselībā, tiek ieguldīts ekonomikas izaugsmē un sociālajā kohēzijā;

e)

dalībvalstis saskaras ar kopējām problēmām, ko izraisa sabiedrības novecošana, hronisku slimību radītais slogs, problēmas saistībā ar infekcijas slimībām, mainīgas iedzīvotāju vajadzības, nevienlīdzība veselības aprūpes jomā, arvien lielākas pacientu prasības un veselības aprūpes izmaksu palielināšanās, kā arī dalībvalstu veselības sistēmām pieejamo līdzekļu samazināšanās pašreizējā ekonomikas stāvokļa dēļ;

f)

lai nodrošinātu labāku ekonomikas politikas koordināciju, var būt nepieciešama spēcīgāka koordinācija veselības jomā ES līmenī, vienlaikus ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu;

g)

veselības veicināšana un slimību profilakse ir būtiski faktori, kas nodrošina veselības sistēmu ilgtspēju ilgtermiņā, kā arī palielina veselīgas dzīves gadu skaitu;

h)

politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā, cik vien iespējams, būtu jābalstās uz faktiem un jāizmanto atbilstīgas veselības informācijas sistēmas;

i)

ieguldījumi veselībā, kurus finansē, cita starpā izmantojot strukturālos un investīciju fondus, var būt svarīgs faktors, lai nodrošinātu veselības sistēmu ilgtspēju; tomēr 2014.–2020. gadā vēl nav apzinātas visas iespējas attiecībā uz to, kā dalībvalstīs labāk izmantot strukturālos un investīciju fondus ieguldījumiem veselībā;

j)

integrētas aprūpes modeļus uzskata par svarīgu, inovatīvu un daudzsološu veidu, kā uzlabot veselības sistēmu kvalitāti un efektivitāti, tādējādi uzlabojot to ilgtspēju;

k)

ES lomu veselības sistēmu darbības novērtēšanā, ko veic, koordinējot pasākumus un sadarbojoties ar citām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ESAO un PVO, var vēl vairāk pastiprināt, vienlaikus saskaņojot pasākumus ar pašreizējām sistēmām;

l)

dalībvalstīm ir jāspēj nodrošināt saviem iedzīvotājiem cenas ziņā pieejamas, inovatīvas, efektīvas un drošas zāles un medicīniskas ierīces, vienlaikus garantējot veselības sistēmu finansiālo ilgtspēju;

ATZINĪGI VĒRTĒ

a)

rezultātus, kas gūti pārdomu procesā Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupas augstāko amatpersonu vadībā, lai apzinātu efektīvus veidus, kā ieguldīt veselībā ar mērķi nodrošināt modernas, reaģētspējīgas un ilgtspējīgas veselības sistēmas;

b)

rezultātus, kas gūti pārdomu procesā attiecībā uz inovatīvām pieejām saistībā ar hroniskām slimībām sabiedrības veselības aizsardzības un veselības aprūpes sistēmās;

c)

pieeju, kas izklāstīta Komisijas dienestu darba dokumentā “Ieguldījumi veselībā”, kuru pieņēma kā daļu no Komisijas paziņojuma “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai”, ko (kā “Sociālo ieguldījumu kopumu”) pieņēma 2013. gada 18. februārī (4), uzsverot, ka laba veselība pati par sevi ir vērtība, kā arī priekšnosacījums ekonomiskai labklājībai un sociālajai kohēzijai;

d)

panākumus, ko Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām guvusi, īstenojot savu stratēģisko plānu, kā arī reģionālās sadarbības stiprināšanu, kas uzsākta, izvēloties atsauces vietas;

e)

to, ka – vienlaikus novēršot darba dublēšanos – turpina pilnveidot un konsolidēt veselības uzraudzības un informācijas sistēmas ES līmenī, pamatojoties uz Eiropas veselības pamatrādītājiem (European Core Health IndicatorsECHI) un pašreizējām veselības uzraudzības un ziņošanas sistēmām, kas izstrādātas, pateicoties dalībvalstu sadarbībai, kura atbalstīta ar Kopienas rīcības programmām veselības jomā;

AICINA DALĪBVALSTIS

a)

atbilstīgi novērtēt, kāda ietekme var būt veselības sistēmu reformām, kas paredzētas valstu reformu programmās, tostarp, kā tās tieši un netieši ietekmē veselību, iedzīvotāju nabadzību, nodarbinātības rādītājus, produktivitāti un konkurētspēju;

b)

nodrošināt atbilstīgu koordināciju starp attiecīgajiem Padomes sastāviem (piemēram, EPSCO, ECOFIN utt.), kuros risina dažādos veselības jautājumus saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un Eiropas pusgadu, lai uzlabotu politiskā dialoga kvalitāti un lai ES diskusijām par veselības aizsardzības politiku, kura saskaras ne vien ar fiskālās stabilitātes problēmām, būtu lielāka pievienotā vērtība;

c)

turpināt dialogu, kura mērķis ir uzlabot Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESIF) efektīvo izmantošanu ieguldījumiem veselībā, un apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz plānošanu, īstenošanu, uzraudzību un problēmu risināšanu 2014.–2020. gadā, pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti ar minēto jautājumu saistītajā pārdomu procesā, un jo īpaši uz to instrumentu klāstu, kuri paredzēti ESIF efektīvai izmantošanai ieguldījumiem veselībā;

d)

brīvprātīgi izstrādāt un pilnveidot valsts politiku un programmas attiecībā uz integrētiem aprūpes veidiem un pārveidot veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sadrumstaloto sniegšanu,

savā veselības aizsardzības politikā un programmās valsts, reģionālā un vietējā līmenī piešķirot prioritāru nozīmi integrētai aprūpei,

atbalstot procesu un instrumentu pilnveidošanu – šajā procesā īpaši pievēršoties informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un finanšu instrumentu izmantošanai,

mudinot veselības aprūpes speciālistu organizācijas aktīvi līdzdarboties integrētā aprūpē,

sekmējot veselības aprūpes darbinieku apmācību saistībā ar integrētu aprūpi,

integrētas aprūpes politikas un programmu izstrādē visos atbilstīgos līmeņos iesaistot pacientu organizācijas un tādējādi dodot pacientiem iespējas līdzdarboties un informējot viņus,

pilnveidojot un veicinot izpēti un inovāciju integrētas aprūpes jomā;

e)

izmantot veselības sistēmu darbības novērtējumu politikas veidošanā, pārskatatbildības un pārredzamības nodrošināšanā;

f)

apsvērt iespējas izveidot labas prakses reģistru, kas var atspoguļot to, cik veiksmīgi norit veselības aizsardzības un aprūpes sistēmu modernizācija, un palīdzēt veicināt labāko risinājumu izmantošanu, ņemot vērā darbu, ko veic Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām;

g)

lūgt Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupu augstāko amatpersonu līmenī

atbilstīgi savai kompetencei un izmantojot pašreizējos forumus, attiecīgi vadīt darbības, kas paredzētas saskaņā ar IV un V sadaļu,

izstrādāt un pieņemt metodes savu spēju stiprināšanai;

AICINA KOMISIJU UN DALĪBVALSTIS

a)

turpināt pārdomu procesu attiecībā uz to, kā veselības aizsardzības jautājumu pienācīgi pārstāvēt saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, lai nodrošinātu, ka minētais stratēģiskais jautājums tiek risināts arī saistībā ar turpmākiem Eiropas pusgada pasākumiem, ņemot vērā minētā procesa gaidāmo izvērtējumu;

b)

nodrošināt vajadzīgo koordināciju valsts un ES līmenī, lai pienācīgi pārstāvētu veselības nozari Eiropas pusgada procesā, un racionalizēt pašreizējo veselības aprūpes novērtēšanu ES līmenī, jo īpaši izmantojot ciešāku koordināciju un sadarbību ar Sociālās aizsardzības komiteju un Ekonomikas politikas komiteju un izskatot un veidojot darba attiecības starp Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupu un Sociālās aizsardzības komiteju;

c)

turpināt pārraudzīt, kā veselības jautājumi tiek risināti Eiropas pusgada procesā, rīkojot arī informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm par tajās notiekošo attīstību, un panākt, lai “piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei” kļūtu par darbības novērtējuma kritēriju, cita starpā saistībā ar tematiskiem kopsavilkumiem par veselības sistēmām;

d)

brīvprātīgi turpināt pārdomu procesu attiecībā uz aspektiem, kas var ietekmēt pieejamību, piekļuvi, cenas, izmaksas, pacientu drošību un zāļu un medicīnisku ierīču inovāciju un attiecīgā gadījumā sistēmas piekļuves atvieglošanai, vienlaikus pilnā mērā respektējot dalībvalstu kompetences jomas;

e)

nodrošināt zināšanu, pieredzes un paraugprakses apmaiņu attiecībā uz

integrētas aprūpes programmām, struktūrām un politiku, tostarp ziņošanas un mācīšanās sistēmām, lai risinātu ar izmaksām saistītus jautājumus,

integrētas aprūpes pasākumu un risinājumu efektivitāti veselības aprūpes līmenī un novērtējumu par iespējām šos pasākumus un risinājumus pārnest uz citām jomām;

f)

ES līmenī panākt labāku koordināciju veselības sistēmu darbības novērtēšanas jomā,

racionalizējot debates par veselības aprūpes sistēmu darbības novērtēšanas teorētisko satvaru un nosakot lietderīgas metodes un instrumentus, lai politikas veidotājiem palīdzētu pieņemt lēmumus,

nosakot kritērijus, pēc kuriem ES līmenī izvēlas prioritārās jomas veselības aprūpes sistēmu darbības novērtēšanai, un uzlabojot attiecīgu datu un informācijas pieejamību un kvalitāti;

g)

sadarboties, lai izveidotu ilgtspējīgu un integrētu ES veselības informācijas sistēmu, pamatojoties uz rezultātiem, kas jau gūti dažādās grupās un projektos, piemēram, ECHI-ECHIm projektos, jo īpaši izzinot, kā visaptverošs Eiropas veselības informācijas pētniecības infrastruktūras konsorcijs varētu darboties kā instruments;

h)

uzlabot koordināciju ES līmenī un izstrādāt konkrētu ES rīcību hronisku slimību radītā sloga mazināšanai, tostarp nosakot un izplatot labu praksi saistībā ar “Kopīgu rīcību hronisku slimību novēršanā un veselīgas novecošanas veicināšanā visa mūža garumā”, veicinot mūsdienīgu un efektīvu savlaicīgu profilaksi un pārvaldību saistībā ar hroniskām slimībām, kā arī ieguldījumus veselības veicināšanā un slimību profilaksē, risinot multimorbiditātes jautājumu – izpētes programmas pielāgojot sabiedrības veselības vajadzībām –, izmantojot atziņas, kas gūtas uzvedības zinātnē un citās zinātnes jomās, saskaņojot darbības ar citiem starptautiskiem procesiem un sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām;

i)

sadarboties, lai izvērtētu ES ierosmes saistībā ar pacientu līdzdarbību, un iesniegt priekšlikumus politikas pasākumiem, ar ko pacientu līdzdarbībai rada labvēlīgus apstākļus un izstrādā norādes;

AICINA KOMISIJU

a)

atbalstīt paraugprakses un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz to, kā efektīvi un plašāk izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus ieguldījumiem veselībā;

b)

atbalstīt integrētas aprūpes projektus, īpašu uzmanību veltot pacientu līdzdarbībai un hronisku slimību pārvaldībai un profilaksei;

c)

atbalstīt dalībvalstis, izmantojot veselības sistēmu darbības novērtējumu;

d)

2014. gada pirmajā pusē iesniegt izvērtējumu par Eiropas Inovācijas partnerības aktīvām un veselīgām vecumdienām koncepciju un pieeju un divreiz gadā ziņot par aktuālo stāvokli saistībā ar Eiropas Inovācijas partnerību aktīvām un veselīgām vecumdienām, par līdz šim gūtajiem panākumiem un turpmākajiem pasākumiem.


(1)  Dok. 11487/13.

(2)  Dok. 6936/13.

(3)  Dok. 13958/1/REV1.

(4)  Dok. 6380/13 ADD 7.


Top