Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013AE4368

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikuma projekts Padomes direktīvai, ar kuru groza Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru” COM(2013) 343 final

OJ C 341, 21.11.2013, p. 92–96 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

21.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 341/92


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikuma projekts Padomes direktīvai, ar kuru groza Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru”

COM(2013) 343 final

2013/C 341/21

Ziņotājs: Richard ADAMS kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 31. un 32. pantu 2013. gada 13. jūnijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Priekšlikuma projekts Padomes direktīvai, ar kuru groza Padomes Direktīvu 2009/71/EURATOM, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru

COM(2013) 343 final.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2013. gada 2. septembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 492. plenārajā sesijā, kas notika 2013. gada 18. un 19. septembrī (18. septembra sēdē), ar 160 balsīm par, 9 balsīm pret un 15 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1

EESK pozitīvi vērtē savlaicīgos Kodoldrošības direktīvas grozījumus, ko Komisija veikusi saskaņā ar Eiropadomes piešķirtajām pilnvarām apsvērt un ierosināt tiesību aktu grozījumus, kuri bija vajadzīgi pēc Fukušimas katastrofas. Šim nolūkam Eiropas kodolspēkstacijās veiktajos noturības testos tika apzinātas jomas, kam jāpievērš uzmanība. Eiropas Savienībā kodoldrošība ir ļoti nozīmīgs pārrobežu jautājums. Sabiedrības attieksme pret šo jautājumu būtiski ietekmē valstu politiku. Iedzīvotāji pamatoti cer, ka tiks noteikti augsti standarti, kuru ievērošanu var pārbaudīt, un nodrošināta saskaņotība.

1.2

Komiteja pauž gandarījumu par to, ka priekšlikumā ir pievērsta uzmanība vairākiem aspektiem, kas minēti iepriekšējos Komitejas atzinumos par kodoldrošību (1). Te jāmin dalībvalstu rīcības saskaņotības uzlabošana, regulēšanas pienākumu, pilnvaru un resursu precizēšana, valstu reglamentējošo institūciju neatkarība, kā arī gatavība ārkārtas situācijām kodoliekārtās un reaģēšana uz tām. Komiteja īpaši atzinīgi vērtē centienus palielināt pārredzamību kopumā un vēlmi priekšlikumā minēt konkrētas prasības, kas vajadzīgas, lai varētu mazināt sabiedrības šaubas.

1.3

Komiteja īpaši atzinīgi vērtē valstu reglamentējošo institūciju uzdevumu, pilnvaru un neatkarības, kā arī noteikumu ievērošanas koncepciju, kas ir būtiski pilnveidota, tādējādi nodrošinot uzlabojumus visās šajās jomās un izveidojot arī atbalsta un verifikācijas mehānismus.

1.4

Pants “Definīcijas”, kas tagad ir paplašināts, palielinās interpretācijas skaidrību un uzlabos iespējas panākt noteikumu izpildi, taču būtu jānodrošina, ka teksts saskan ar attiecīgajām WENRA (Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas) un SAEA (Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras) definīcijām un, kad vajadzīgs, tiek atjaunināts, lai tas atbilstu pieņemtajai starptautiskajai terminoloģijai.

1.5

Jāatzīmē, ka paredzēti stingrāki noteikumi attiecībā uz gatavību ārkārtas situācijām kodoliekārtās un reaģēšanu šādās situācijās. Būs steidzami jārīkojas, kad būs pieejami ieteikumi pašlaik izstrādājamajā ziņojumā par gatavību kodolnegadījumiem ārpus kodoliekārtām. Tā ir Eiropas iedzīvotājiem īpaši nozīmīga joma, kurā steidzami jāparedz efektīvu pasākumu īstenošana.

1.6

Noteikumi attiecībā uz sabiedrības informēšanu un pārredzamību ir pilnveidoti, taču būtu jānosaka, ka dalībvalstīm jānodrošina praktisks un aktīvs atbalsts sabiedrībai un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai tās sadarbībā ar regulatīvajām iestādēm izstrādātu līdzdalības procedūras, kas ļautu palielināt sabiedrības līdzdalību plānošanā, pārskatīšanā un lēmumu pieņemšanā.

1.7

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas operatīvo rīcību — nākt klajā ar minēto grozījumu direktīvu. EESK arī atzīmē, ka starptautiskajā līmenī joprojām tiek analizētas mācības, kas būs jāņem vērā pēc Fukušimas avārijas, un laika gaitā, pārskatot pašreizējās Kodoldrošības direktīvas īstenošanu, iespējams, radīsies jaunas atziņas par drošību. Visas ieinteresētās personas grib turpināt uzlabojumus, un pieredze liecina, ka kodoldrošības palielināšana ir nebeidzams process.

2.   Ievads

2.1

EESK 2009. gadā pieņemtajā atzinumā par ierosināto Kopienas kodoldrošības sistēmas pamatstruktūru (2) jau paustas bažas par ilgo laiku, kas bija vajadzīgs, lai izstrādātu un panāktu pietiekamu vienprātību par pirmo kodoldrošības direktīvu (2009/71/Euratom); Padome jau 1975. gada 22. jūlijā pieņemtajā rezolūcijā par kodoldrošības tehnoloģiskajām problēmām rosināja īstenot atbilstošus pasākumus un saskaņotu pieeju Kopienas līmenī. Salīdzinājumam jānorāda: lai ierosinātu 2009. gadā pieņemtās direktīvas grozījumus, nebija vairs vajadzīgi 34, bet tikai četri gadi.

2.2

Šādai ātruma palielināšanai ir vairāki iemesli. Pirmkārt, grozījumi ierosināti, reaģējot uz ziņojumu par plašo noturības testu programmu, ko Eiropā īstenoja pēc Fukušimas Daiči kodolspēkstacijas avārijas, kuru 2011. gada martā izraisīja cunami. Avārija atklāja virkni ar tehniku, ekspluatāciju un regulējumu saistītu nepilnību un kļūdu. Otrkārt, grozījumos ņemtas vērā arī pirms 2009. gada regulatoru, dalībvalstu un kodolnozares paustās bažas, kuras nevarēja ievērot pašlaik spēkā esošajā direktīvā. Fukušimas avārija ne tikai pavēra iespēju vēlreiz pievērst uzmanību šīm bažām, bet arī būtiski un tieši ietekmēja vairāku dalībvalstu kodolenerģētikas politiku.

2.3

Šis atzinums izstrādāts, jo Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas uzdevums ir paust pilsoniskās sabiedrības viedokli un bažas kopumā; šajā gadījumā šis uzdevums ir paredzēts arī Euratom līguma 31. pantā (par veselības aizsardzības un drošības jautājumiem), kurā noteikta prasība obligāti saņemt Komitejas atzinumu. Komiteja jau iepriekš uzsvērusi: tā kā kodoldrošības direktīvas regulē tādus būtiskus jautājumus kā darba ņēmēju veselība, vide un sabiedrības drošība (reaģēšana ārkārtas situācijās), kurus ES risina saskaņā ar LES un LESD, šie jautājumi nebūtu jārisina saskaņā ar Euratom līgumu, bet gan ar minētajiem līgumiem. Tas palielinātu demokrātisko ticamību, jo šo lēmumu pieņemšanā piedalītos Eiropas Parlaments.

2.4

Daļa sabiedrības joprojām pauž bažas par 132 kodolreaktoriem, kas darbojas Eiropā. Kaut arī iedzīvotāju attieksme dalībvalstīs ir atšķirīga, kodolspēkstacijas joprojām zemapziņā izraisa baiļu sajūtu, ko ārēji notikumi var būtiski vairot. Daudzi iedzīvotāji cer saņemt saprotamus un ticamus apliecinājumus un vēršas pie Eiropas Savienības, kam ir ļoti liela pieredze un ļoti laba reputācija sabiedrības drošības uzlabošanā un stiprināšanā. Svarīgi ir apzināties: Fukušimas avārija bija signāls, ka absolūtas drošības koncepcija, uz kuru Japāna tehnoloģiskajā un institucionālajā jomā mēdza balstīties, praksē nedarbojas. Izstrādājot regulējumu, vienmēr jāatbild uz problēmjautājumu, vai attiecīgais tiesību akts stiprinās relatīvas drošības koncepciju, kas var nodrošināt sabiedrības uzticēšanos. Tās pamatā būs divi elementi: izpratne par risku un aizsardzības un riska samazināšanas pasākumu efektivitāte. Eiropā drošības standarti vēl nav pilnībā saskaņoti, un iedzīvotāji pauž bažas, ja uzskata, ka drošības standarti vai to ievērošanas nodrošināšana kaimiņvalstī ir zemākā līmenī nekā pašu valstī. Skaidrs, ka viens no risinājumiem šādas daudzveidības novēršanai ir ES līmeņa kompetentās iestādes izveide.

2.5

Visās dalībvalstīs atbildību par kodoldrošību uzņemas kodolspēkstacijas operators, kas darbojas valsts regulatīvās iestādes pārraudzībā. Pēc Fukušimas avārijas radās virkne jautājumu, tostarp par kodolspēkstaciju projektēšanu un aizsardzības pasākumiem, riska mazināšanas pasākumiem, reaģēšanu ārkārtas situācijās, informācijas izplatīšanu, cilvēka kļūdām, pārvaldību, pārredzamību un regulatīvo uzraudzību. Dažu minēto jautājumu ietekme, kas varētu attiekties uz Eiropas kodolspēkstacijām un drošību, tika analizēta noturības testos un pēc tiem sagatavotajos ziņojumos.

2.6

Kodoldrošība ir pārrobežu jautājums, un ES ir veikusi pasākumus, jo starptautiskie drošības standarti un konvencijas, kas attiecas uz kodoldrošību, nav juridiski saistoši vai to ievērošanu tieši nevar nodrošināt ar juridiskiem līdzekļiem. Šajā atzinumā aplūkotos grozījumus Komisija ierosinājusi saskaņā ar Eiropadomes piešķirtajām pilnvarām pārskatīt spēkā esošo tiesisko regulējumu un ierosināt vajadzīgos uzlabojumus.

3.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

3.1

Priekšlikumā tiek pārskatīta kodoldrošības tiesiskā un regulatīvā sistēma, kuras mērķis ir garantēt saskanīgus un augstus kodoldrošības standartus un uzraudzību. Ņemot vērā noturības testus un pēc Fukušimas avārijas veiktajā izmeklēšanā gūtās atziņas, priekšlikumā ierosināts pielāgot dažus ES kodoldrošības sistēmas aspektus — ja iespējams, arī jaunākajiem tehniskajiem standartiem — un paredzēts palielināt pārredzamību.

3.2

Ierosināts palielināt valstu regulatīvo iestāžu pilnvaras, neatkarību un funkcijas un nodrošināt tām speciālistu un finanšu atbalstu. Būs noteikts, ka tām sadarbībā ar kodolspēkstaciju operatoriem jāizstrādā un jāpublicē stratēģija par to, kā informēt sabiedrību, it īpaši avārijas gadījumā, bet arī netraucētas ekspluatācijas laikā. Iedzīvotājiem būs plašākas iespējas iesaistīties kodolspēkstaciju licencēšanā.

3.3

Uz kodolspēkstaciju vietas izraudzīšanos, projektēšanu, būvniecību, nodošanu ekspluatācijā, ekspluatāciju, ekspluatācijas izbeigšanu attieksies jauni drošības mērķi, un Eiropas Savienībā tiks ieviesta kodoliekārtu salīdzinošas izvērtēšanas (reizi sešos gados) sistēma, kas ļaus izstrādāt tehniskas vadlīnijas kodoldrošības uzlabošanai.

3.4

Kodolspēkstacijas būs jāprojektē tā, lai reaktora aktīvajā zonā notikušu bojājumu ietekme neizpaustos ārpus stacijas, un visās kodolspēkstacijās būs jāizveido pietiekami aizsargāts ārkārtas reaģēšanas centrs un jāievēro stingras negadījumu pārvaldības vadlīnijas.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1

EESK ir uzmanīgi vērojusi debates par kodoldrošību, noturības pārbaudes un turpmākās norises. Atzinumā par tematu “Galīgais ziņojums par kodoldrošības noturības testiem” (3) EESK rosināja būtiski pārskatīt 2009. gadā pieņemto direktīvu. Arī Eiropas Komisija ziņojumā par noturības testiem (4) skaidri norādīja uz saviem tālejošajiem mērķiem, kas saistīti ar minēto direktīvu. Komisija norādīja uz četrām Kodoldrošības direktīvas jomām, kuras jāpārskata:

drošības procedūras un sistēmas;

kodolnozares regulatīvo iestāžu loma un līdzekļi;

atklātība un pārredzamība;

uzraudzība un verifikācija.

Īss pārskats par šajās četrās jomās izvirzīto mērķu sasniegšanu sniegts atzinuma 6. punktā.

4.2

Iesniegtajā priekšlikumā paredzēti vairāk nekā 90 grozījumi, un daži ir ļoti gari un saturiski nozīmīgi. Direktīvas plašajos apsvērumos sniegti norādījumi par pamatnostādņu interpretēšanu un praktisko īstenošanu, taču direktīvas būtiskā daļa ir tās panti, un tie ir analizēti šajā atzinumā.

4.3

EESK atzīmē, ka tekstā lietotais jēdziens “saprātīgi sasniedzams”, neraugoties uz tā plašo definīciju, varētu izraisīt ekonomisko un politisko apsvērumu nozīmes pārmērīgu palielināšanos. Tā vietā varētu lietot jēdzienu “labākās pieejamās tehnoloģijas” un, attiecīgā gadījumā, “paraugprakse regulējuma jomā”, bet šāds risinājums būtiski palielinātu izmaksas.

4.4

EESK atzīmē: kaut gan Komisija norāda, ka direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai jaunas kodolspēkstacijas tiktu projektētas tā, ka reaktora aktīvajā zonā notikušu bojājumu ietekme neizpaužas ārpus stacijas, tehnikas speciālisti un zinātnieki tomēr uzskata, ka tik tālejošu mērķi nevar izvirzīt un ka pilnīgi visas sekas, kas var izpausties ārpus kodoliekārtas, nav iespējams novērst.

5.   Īpašas piezīmes

5.1

Minētā grozījumu direktīva nodrošinās stingrāku prasību iekļaušanu pašlaik spēkā esošajā direktīvā, kas tiks arī paplašināta un precizēta, un atrisinās vairākus konkrētus jautājums, kuri ir nozīmīgi centienos sabiedrību pārliecināt par kodoliekārtu drošību. Komiteja īpaši atzinīgi vērtē

3. pantā paplašinātos un precizētos terminus, it īpaši tos, kas būtu varējuši radīt neskaidrības. Piemēram, tādu terminu kā “praktiski neiespējams” skaidrākās definīcijas novērš neskaidrības un palielinās sabiedrības uzticēšanos konsekventai pieejai. Tomēr jānodrošina terminu saskaņotība ar līdzīgām SAEA un WENRA pieņemtām definīcijām, un termini ir jāatjaunina, ja tas vajadzīgs;

īpašo prasību, ka drošības prasības attiecas uz visiem kodoliekārtu dzīves cikla posmiem (4. panta 1. punkta a) apakšpunkts);

saglabāto principu, ka valstu regulatīvās iestādes ir juridiski neatkarīgas, un to būtisko stiprināšanu, direktīvā īpaši norādot uz to neatkarību no politiskajām interesēm, kā arī atbilstoša, patstāvīgi pārvaldīta budžeta un augsti kvalificētu cilvēkresursu nodrošināšanu (5. panta 2. punkts) un juridisko pilnvaru skaidrāku definēšanu (5. panta 3. punkts);

konkrēto norādi uz padziļinātas aizsardzības noteikumu verifikāciju un šī jēdziena skaidro definīciju (6. panta 3. punkts);

prasību, ka, iesniedzot pieteikumu licences saņemšanai, pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz detalizēti pierādījumi par drošību, kuri ir proporcionāli apdraudējuma līmenim (6. panta 4.a punkts);

ar drošību saistītā pienākuma saglabāt atbilstoši kvalificētus cilvēkresursus attiecināšanu arī uz apakšuzņēmējiem (6. panta 5. punkts);

direktīvā minēto norādi uz gatavību ārkārtas situācijām kodoliekārtās un reaģēšanu uz tām (7. pants).

5.2

EESK atzinīgi vērtē 8. panta, kas tagad veltīts pārredzamībai, nosaukuma maiņu un paplašināšanu un jaunajā direktīvā iekļauto 2. iedaļu, kurā noteikti daudzi konkrēti pienākumi. Iepriekš 8. pantam, kura nosaukums bija “Sabiedrības informēšana”, bija ļoti ierobežota darbības joma. Kopā ar 8.a–8.f pantu un paplašināto 3. pantu “Definīcijas” tas tagad veido gandrīz 50 % no grozītās direktīvas teksta. Tiesību normu izpildes nodrošināšanu paredzēts uzlabot, taču dažās jomās joprojām iespējama atšķirīga interpretācija. Īpašs gandarījums jāpauž par plašajiem jaunajiem noteikumiem, kuri liecina par būtisku progresu, kas varētu veicināt iedzīvotāju pamatoto bažu mazināšanu. Šajā ziņā jāatzīmē šādi noteikumi:

pienākums izstrādāt un īstenot pārredzamības stratēģiju, kas aptver visas iespējamās situācijas (8. panta 1. punkts);

uzsvars uz informācijas sniegšanu un atsauce uz starptautiskām saistībām (8. panta 3. punkts). Kaut arī direktīvas tekstā tas nav minēts, preambulā norādīts: viedokļu apmaiņa ar ekspertiem (EESK tajā piedalījās) apstiprinājusi, ka sabiedrībai ir ļoti nozīmīga loma lēmumu pieņemšanas procesos un Orhūsas konvencijas noteikumu ievērošanā;

lielais atbalsts stingrākiem drošības mērķiem un metodoloģijai (8.a–8.c pants);

izstrādātās prasības (kopā ar 7. pantu) attiecībā uz gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz tām (8.d pants);

paplašinātā un izvērstā prasība par starptautisku profesionālizvērtēšanu (8.e pants).

5.3

EESK norāda, ka direktīvā nav iekļauts tāds svarīgs jautājums kā ārpus kodoliekārtām nodrošinātā gatavība kodolnegadījumiem un saziņa krīzes apstākļos, taču pašlaik šis jautājums tiek pārskatīts un ziņojumu ar ieteikumiem publicēs līdz 2013. gada beigām. Pēc tam steidzami būtu jāizstrādā visi pasākumi, lai varētu šos ieteikumus īstenot.

5.4

Jautājumu par kodoliekārtu aizsardzību pret teroristu uzbrukumiem analizēja atsevišķi, kad tika īstenota noturības testu programma, un par šo jautājumu Eiropadomi informēja 2012. gadā. Dalībvalstis uzskata, ka drošības pasākumi ir valsts kompetences jautājums, uz ko Kodoldrošības direktīvas noteikumi neattiecas. Jānorāda, ka Japānas Kodolenerģētikas regulēšanas iestāde, veicot analīzi pēc Fukušimas avārijas, nolēma pieprasīt visām kodolspēkstacijām veikt atbilstošus pasākumus aizsardzībai pret iespējamajiem teroristu uzbrukumiem.

5.5

Grozījumu direktīva zināmā mērā ir normatīvo prasību paplašinājums. Svarīgi, lai jaunās prasības būtu vajadzīgas, proporcionālas un kalpotu mērķim garantēt sabiedrības drošību. EESK uzskata, ka grozītajā direktīvā ir panākts atbilstošs līdzsvars.

6.   Vai priekšlikums novērsīs pašreizējās direktīvas trūkumus?

6.1

Tā kā joprojām saglabājas atšķirības starp dalībvalstīm, pieeja kodoldrošības regulējumam nav konsekventa. Tas ir lielākais trūkums, uz ko norādījusi Komisija un ko varētu novērst ar tiesisku regulējumu. Komisija uzsver, ka nav kodificētu ES mehānismu, lai vienotos par tehniskajiem standartiem un paņēmieniem drošības pārbaužu veikšanai. Grozītajā 8.f pantā šāds mehānisms izveidots, taču EESK uzskata, ka teikuma daļa “dalībvalstis […] ar kompetento regulatīvo iestāžu atbalstu kopīgi izstrādā un nosaka vadlīnijas” nav precīza un liecina par nepietiekamiem centieniem atrisināt šo jautājumu. Šīs pieejas efektivitāte būtu turpmāk jānovērtē, un, ja rodas nopietnas šaubas, būtu jāapsver iespēja izveidot ES Kodoldrošības regulatīvo aģentūru. Šāds risinājums varētu mazākām dalībvalstīm nodrošināt būtiskus ieguvumus, proti, prasmju un resursu pieejamību.

6.2

Risināmi jautājumi ir valstu reglamentējošo institūciju neatkarība, pienākumu sadale, koordinācija, atbilstošs nodrošinājums un skaidras pilnvaras. Grozītās direktīvas 5. pantā noteiktas konkrētākas tiesiskās prasības, kas attiecas uz dalībvalstīm. Tās liecina par būtisku progresu, kas varētu veicināt šo jautājumu risināšanu. Taču steidzami ir jāverificē valstu reglamentējošo institūciju neatkarība un pilnvaras — tā ir joma, uz kuru Komisijas ziņojumā īpaši norādīts. Nebūtu jāuzskata, ka šāda verifikācija ir valstu reglamentējošo iestāžu neatkarības ietekmēšana, jo tas drīzāk ir mēģinājums palielināt šo neatkarību, un verifikācijai nebūtu jāaprobežojas ar reizi desmit gados veiktu pašnovērtējumu, ko papildina starptautiska profesionālizvērtēšana. EESK ierosina vēlākais līdz 2018. gadam visās dalībvalstīs veikt verifikāciju un profesionālizvērtēšanu un pēc tam to atkārtot reizi sešos gados.

6.3

Pašlaik ES līmenī izveidotie uzraudzības un verifikācijas mehānismi aprobežojas tikai ar valstu kodoldrošības sistēmas profesionālizvērtēšanu un kompetentajām regulatīvajām iestādēm. Atzinīgi vērtējams tas, ka grozījumu direktīvas 2.a nodaļā būtiski paplašināta starptautiskās profesionālizvērtēšanas joma. Taču šķiet, ka paredzētais grafiks, proti, reizi sešos gados izvērtēt “vienu vai vairākas konkrētas tēmas”, nozīmē, ka dažas jomas gadu desmitiem netiks rūpīgi izvērtētas. Komiteja tādēļ ierosina noteiktu jomu profesionālizvērtēšanu veikt vienlaikus ar Konvencijas par kodoldrošību pārskatīšanu, kas notiek reizi trijos gados. Debates par to, kurās konkrētajās jomās notiks profesionālizvērtēšana, arī ir jautājums, kurā, apliecinot vēlmi palielināt pārredzamību, būtu jāiesaista sabiedrība.

6.4

Grozījumu direktīvā daudz lielāka uzmanība pievērsta sabiedrības informēšanai un pārredzamībai, izvirzot konkrētas prasības, kas vairākos gadījumos aizstāj pašlaik spēkā esošās prasības. Taču praksē iedzīvotājiem vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām bieži ir grūti iesaistīties konsultācijās ar sabiedrību un tās informēšanā. Sabiedrības iesaistīšanas efektivitāti apsprieda divās ENSREG rīkotajās sanāksmēs, kas bija saistītas ar noturības testiem. EESK ierosina noteikt, ka dalībvalstīm jānodrošina aktīvs atbalsts sabiedrībai un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai tās sadarbībā ar regulatīvajām iestādēm izstrādātu līdzdalības procedūras, kas plānošanā, pārskatīšanā un lēmumu pieņemšanā nodrošinātu sabiedrības līdzdalību un apspriešanos ar to. Tas pats būtu jānodrošina arī kodolspēkstaciju ekspluatācijas laika formālā vai de facto pagarināšanā. Efektīvi līdzekļi var būt jau izveidotās procedūras, piemēram, RISCOM modelis pārredzamības nodrošināšanai (http://www.karita.se/our_approach/riscom_model.php), ja tās var izmantot neatkarīgi.

6.5

Izpratne par to, kas ir visaptveroša pieeja kodoldrošībai, pastāvīgi palielinās. Spraigajās debatēs, kas notikušas pēc Fukušimas katastrofas, vairāk atzīta ētisku, sociālu, ekonomisku un psiholoģisku faktoru nozīme. Komiteja uzskata, ka šajā pārmaiņu un globālas konkurences laikā šāda analīze būtu lietderīga arī citās enerģijas ražošanas un patēriņa jomās.

Briselē, 2013. gada 18. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  OV C 306, 16.12.2009., 56.–63. lpp.

OV C 218, 23.7.2011., 135.–139. lpp.

OV C 44, 15.2.2013., 140.–146. lpp.

(2)  OV C 306, 16.12.2009., 56.–63. lpp.

(3)  OV C 44, 15.2.2013., 140.–146. lpp.

(4)  COM(2012) 571 final.


Top