Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013AR0026

Reģionu komitejas atzinums “Eiropas vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds”

OJ C 139, 17.5.2013, p. 59–67 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

17.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/59


Reģionu komitejas atzinums “Eiropas vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds”

2013/C 139/11

REĢIONU KOMITEJA

atkārtoti norāda: lai varētu sasniegt mērķi, ko Eiropas Savienība izvirzījusi stratēģijā “Eiropa 2020”, proti, līdz 2020. gadam vismaz par 20 miljoniem samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu, ir nepieciešama Eiropas līmeņa iniciatīva attiecībā uz Eiropas Savienības vistrūcīgākajām personām;

atzīst, ka būtu jāmaina programmas tiesiskais pamats (LESD 174. pants), taču, lai saglabātu nepārtrauktību un saikni ar kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, ierosina no 2014. gada noteikt divkāršu tiesisko pamatu, piemērojot arī LESD 39. pantu;

atzinīgi vērtē Komisijas nolūku pārsniegt programmā vistrūcīgākajām personām pašlaik izvirzīto pamatmērķi un uzskata, ka, pārtikas palīdzību vistrūcīgākajām personām kombinējot ar pasākumiem bērnu nabadzības un bezpajumtniecības mazināšanai un koordinējot to ar Eiropas Sociālo fondu (ESF), tiks radīta iespēja veikt daudzveidīgus pasākumus un vienlaicīgi pievērst uzmanību pamatvajadzību apmierināšanas jomā vērojamo dažādo nepilnību iemesliem;

atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikums vietējām un reģionālajām pašvaldībām dod iespēju aktīvi piedalīties palīdzības sadalē tiem, kam tā nepieciešama;

noraida dalībvalstu brīvprātīgas dalības principu, jo tas varētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām liegt piekļuvi fondam, vienlaikus neizveidojot līdzdalības un demokrātisku konsultāciju mehānismu valstu vai Eiropas līmenī un neievērojot ar nabadzības un atstumtības apkarošanu saistītās problēmas vietējā līmenī;

uzskata, ka ekonomikas krīzes skartajos reģionos un kohēzijas reģionos programma būtu pilnībā jāfinansē no ES līdzekļiem, jo tas liecinātu par Eiropas pilsoņu, reģionu un iedzīvotāju kohēziju;

uzsver, ka ierosinātais finansējums ir pārāk mazs, jo pašreizējais apropriāciju apmērs ir ievērojami samazināts (saskaņā ar Komisijas priekšlikumu par 30 % un saskaņā ar Padomes priekšlikumu pat par 40 %), un rosina apropriācijas saglabāt vismaz pašreizējā līmenī.

Ziņotājs

Ossi MARTIKAINEN (FI/ALDE), Lapinlahti pilsētas domes priekšsēdētājs

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu

COM(2012) 617 final/2

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

1.

atkārtoti norāda: lai varētu sasniegt mērķi, ko Eiropas Savienība izvirzījusi stratēģijā “Eiropa 2020”, proti, līdz 2020. gadam vismaz par 20 miljoniem samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu, ir nepieciešama Eiropas līmeņa iniciatīva attiecībā uz Eiropas Savienības vistrūcīgākajām personām. Šī mērķa sasniegšana ir vēl jo svarīgāka tāpēc, ka 2011. gadā nabadzības un sociālās atstumtības risks draudēja 119,6 miljoniem cilvēku, t. i. par sešiem miljoniem vairāk nekā 2009. gadā. Tā kā stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto mērķi tādēļ neizdosies sasniegt paredzētajā laikā, īpaši neizprotams ir 2013. gada 7. un 8. februāra Eiropadomes sanāksmē izvirzītais priekšlikums par 1 miljardu euro samazināt Eiropas atbalstu, kas paredzēts vistrūcīgākajām personām;

2.

atzīst, ka būtu jāmaina programmas tiesiskais pamats (LESD 174. pants), taču, lai saglabātu nepārtrauktību un saikni ar kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, ierosina no 2014. gada noteikt divkāršu tiesisko pamatu, piemērojot arī LESD 39. pantu;

3.

uzsver, ka, izstrādājot efektīvu palīdzības stratēģiju vistrūcīgākajām personām, svarīgi ir ievērot subsidiaritātes principu;

4.

kritiski vērtē to, ka Komisijas priekšlikums nav saskaņots ar stratēģiju “Eiropa 2020”, proti, tajā nav minēta atsauce uz nabadzības apdraudēto cilvēku skaitu, kas ir viens no trim rādītājiem, kuri stratēģijā “Eiropa 2020” izmantoti, lai novērtētu Eiropas līmenī izvirzītā mērķa sasniegšanu sociālās iekļaušanas un nabadzības samazināšanas jomā;

5.

uzskata, ka ir svarīgi un saprotami, ka Komisija 1) ierosinājusi jaunu tiesisko pamatu, kas ļauj izvairīties no Eiropas Savienības Tiesas konstatētā konflikta saistībā ar pārtikas palīdzības produktu iegādi tirgū; 2) iesniegusi jaunu programmu ar plašākiem uzdevumiem un tādējādi izveido sistēmu palīdzības pasākumu turpināšanai un arī to uzlabošanai, lai to rezultāti būtu efektīvāki un ilgtspējīgāki;

6.

uzskata, ka, pārtikas palīdzību vistrūcīgākajām personām kombinējot ar pasākumiem bērnu nabadzības un bezpajumtniecības mazināšanai un koordinējot to ar Eiropas Sociālo fondu (ESF), tiks radīta iespēja veikt daudzveidīgus pasākumus un vienlaicīgi pievērst uzmanību pamatvajadzību apmierināšanas jomā vērojamo dažādo nepilnību iemesliem;

7.

atzinīgi vērtē Komisijas nolūku pārsniegt programmā vistrūcīgākajām personām pašlaik izvirzīto pamatmērķi, taču pauž bažas, ka to nabadzības izpausmju skaita palielināšana, kuras jaunajam fondam jāaptver, tikai mazinās fonda galīgo ietekmi, it sevišķi, ņemot vērā, ka Eiropadomes nostāja nozīmē to, ka līdzekļu apmērs, iespējams, tiks samazināts par gandrīz 30 % (2007.–2013. gadā vistrūcīgāko personu programmai bija paredzēti 3,5 miljardi euro, jaunajam fondam 2014.–2020. gadam paredzēti 2,5 miljardi euro);

8.

norāda, ka ESF administratīvās procedūras daudzos gadījumos izrādījušās dalībniekiem apgrūtinošas, un saistībā ar jauno instrumentu vistrūcīgāko personu pamatvajadzību apmierināšanai rosina izvairīties no nevajadzīgi detalizēta regulējuma;

9.

uzskata, ka, ņemot vērā ieilgušo ekonomikas krīzi, vistrūcīgāko personu atbalsta instrumentam nevajadzētu izmantot ESF līdzekļus, bet tam būtu vajadzīgs atsevišķs finansējums ilgākā laika posmā un nepieciešamās apropriācijas varētu piešķirt no daudzgadu finanšu shēmas 2. pozīcijas;

10.

atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikums vietējām un reģionālajām pašvaldībām dod iespēju aktīvi piedalīties palīdzības sadalē tiem, kam tā nepieciešama, un ir pārliecināta, ka minētā aktīvā loma var samazināt administratīvos šķēršļus un procedūras valstu un ES līmenī, jo vietējās un reģionālās pašvaldības savā darbībā izmanto labi izstrādātas procedūras un kontroles noteikumus, kuru pamatā ir valstu un ES tiesību akti;

11.

norāda uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) stratēģiju “Veselība 21. gadsimtā — veselība visiem 21. gadsimtā”, kurā uzsvērta steidzamā nepieciešamība samazināt sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, lai uzlabotu visu iedzīvotāju veselību. PVO arī rosina īstenot vairākus pasākumus, kas orientēti uz vistrūcīgākajiem un slimākajiem iedzīvotājiem, lai novērstu trūkumus veselības aprūpē un ar veselību saistīto, kā arī sociālo nevienlīdzību (51. Veselības asamblejā pieņemtās PVO deklarācijas “Veselība 21. gadsimtā” preambulas II punkts);

12.

norāda: lai arī jaunajā veidolā pārtikas palīdzības programma vistrūcīgākajām personām ir apvienota ar citiem sociālās integrācijas un solidaritātes instrumentiem, tās izcelsme un līdzšinējā darbība KLP ietvaros ir bijusi pilnīgi pamatota, jo KLP mērķis ir nodrošināt ES iedzīvotājiem pietiekami daudz pārtikas par samērīgām cenām (39. panta 1.(e) punkts) un pārtikas produktu pieejamību (39. panta 1.(d) punkts);

13.

tāpēc uzskata, ka jaunajās programmās būtu jāparedz iespēja izmantot uzkrātos pārpalikušos lauksaimniecības produktus (intervences krājumus); taču uz pārpalikušo krājumu izmantošanas rēķina nevajadzētu samazināt Eiropas vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonda budžetu;

14.

uzskata, ka ir svarīgi, lai ierosinātajā tiesību aktā būtu iekļauti skaidri noteikumi, kas jāievēro Komisijai, valstu iestādēm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un tām tiktu pavērta iespēja novērst pamanītās nepilnības, jo šeit ir runa par ES leģitimitātes un iedzīvotāju uzticēšanās aspektā īpaši delikātu darbības jomu. Par šīs rīcības jomas nepieciešamību, darbības veidu un rezultātiem dalībvalstīs un to reģionos valda atšķirīgi uzskati;

15.

noraida dalībvalstu brīvprātīgas dalības principu, jo tas varētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām liegt piekļuvi fondam, vienlaikus neizveidojot līdzdalības un demokrātisku konsultāciju mehānismu valstu vai Eiropas līmenī un neievērojot ar nabadzības un atstumtības apkarošanu saistītās problēmas vietējā līmenī;

16.

uzskata, ka ekonomikas krīzes skartajos reģionos un kohēzijas reģionos programma būtu pilnībā jāfinansē no ES līdzekļiem;

17.

rosina iestādes ņemt vērā, ka līdzfinansējuma noteikšana varētu nozīmēt to, ka instrumentu neieviesīs, pat ja daudzu reģionu ekonomiskā un sociālā stāvokļa dēļ šāds instruments būtu vajadzīgs;

18.

atbilstoši iepriekšējā atzinumā paustajai nostājai uzsver, ka Komisijai būtu jāturpina vērtēt, vai šim pasākumam piešķirtās apropriācijas ir pietiekamas, un atgādina, ka, pēc Komitejas domām, iepriekšējais finansējuma apmērs (500 miljoni EUR gadā) bija nepietiekams; dažādu iemeslu dēļ vajadzība pēc finansējuma ir augusi, un tas nozīmē, ka ierosinātais finansējums ir pārāk mazs, jo pašreizējais apropriāciju apmērs ir ievērojami samazināts (saskaņā ar Komisijas priekšlikumu par 30 % un saskaņā ar Padomes priekšlikumu pat par 40 %). Komiteja rosina apropriācijas saglabāt vismaz pašreizējā līmenī;

Detalizēti Komitejas paskaidrojumi un ieteikumi politikas jomā

19.

atzīmē, ka pietiekams, daudzveidīgs un veselīgs uzturs ir pamattiesības, kas nostiprinātas daudzos starptautiskos cilvēktiesību nolīgumos un deklarācijās, un minētās tiesības jānodrošina visiem ES pilsoņiem un iedzīvotājiem visos līmeņos;

20.

norāda, ka vistrūcīgāko personu nepietiekamais uzturs ir izskaidrojams daudziem un dažādiem, arī savstarpēji saistītiem cēloņiem, piemēram, tādām parādībām kā:

demogrāfiskās tendences un globālas pārmaiņas lauksaimniecības produktu tirgū un lauksaimniecības un tirdzniecības politikā;

nepilnības lauksaimniecības ražojumu iekšējā tirgū un pārredzamības trūkums pārtikas vērtību ķēdē;

pārtikas audzēšanai piemērotas zemes platību samazināšanās un zemes pārmērīga izmantošana enerģijas kultūru audzēšanai;

noteikti ES pasākumi un birokrātiski šķēršļi, kas kavē lauksaimniecību iztikas nodrošināšanai un lauksaimniecisko ražojumu tirdzniecību mazos apmēros;

strukturālas pārmaiņas daudzos lauku reģionos;

ekonomikas krīzes ietekme uz nodarbinātību un iedzīvotāju pirktspēju;

bezdarbs un tā rezultātā pieaugošā ģimeņu un bērnu nabadzība;

nestabilitāte ES kaimiņreģionos.

21.

uzskata: lai atrisinātu šīs visaptverošās un daudzslāņainās problēmas, ir vajadzīga efektīva ES rīcībpolitika un finansējums;

22.

ir pārliecināta, ka par KLP pamatmērķi arī turpmāk jāizvirza ES iedzīvotāju nodrošināšana ar piemērotu un daudzveidīgu uzturu. Komiteja aicina veikt lauksaimniecības politikas reformu, lai pārtikas produktu cenas noteikšana tirgū būtu pārredzama un primārā lauksaimnieciskā ražošana visos ES reģionos saglabātu rentabilitāti;

23.

uzskata: kaut arī tirgus tendenču, pēdējo gadu ražas un patēriņa modeļu pārmaiņu dēļ lauksaimniecības produktu pārpalikumi ir samazinājušies, tos var turpināt uzkrāt arī nākotnē, un no ES leģitimitātes viedokļa būtu svarīgi šos pārpalikumus izmantot palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajām personām;

24.

uzsver, ka iepriekš minēto 12. punktu var pamatot ar faktu, ka KLP jau no paša sākuma ir bijusi viena no ES politikas galvenajām jomām un tāda paliks arī turpmāk. Tās iekļaušana jaunā instrumenta tiesiskajā pamatā (divkāršs tiesiskais pamats) nodrošinātu nepārtrauktību palīdzības sniegšanā vistrūcīgākajām personām, neraugoties uz to, ka pašreizējās problēmas var ilgstoši apgrūtināt citu ES politikas jomu, piemēram, sociālās kohēzijas finansēšanu;

25.

norāda, ka arī katrā Eiropas Savienības dalībvalstī reģionu sociālais un ekonomiskais stāvoklis ir atšķirīgs, un uzskata, ka ierosinātā programma ir vajadzīga, lai Eiropas kohēzijas un solidaritātes labad papildinātu tos pasākumus, kurus veic katra dalībvalsts un vietējās un reģionālās pašvaldības. Ierosinātā programma šajā ziņā ir stingri balstīta uz ES vērtību kopumu un fundamentālo Eiropas integrācijas ideju;

26.

uzskata: ir svarīgi, ka dažādos mērķus jaunā fonda ietvaros var kombinēt, lai novērstu nabadzības un atstumtības cēloņus, jo bezpajumtniecība, nepietiekams uzturs un ģimeņu, kurās ir bērni, sociālā maznodrošinātība viens otru savstarpēji ietekmē. Taču Komiteja norāda, ka programmas, kuras īstenoja pirms jaunā instrumenta, galvenokārt pievērsās pārtikai, kuras trūkums daudzos reģionos atkal kļuvis par reālu, ieilgušu problēmu. Tāpēc Komiteja rosina dalībvalstis un reģionus programmu īstenošanā īpašu uzmanību veltīt pārtikas palīdzībai un, pamatojoties uz to, palīdzēt iedzīvotājiem izmantot programmas un pasākumus bezpajumtniecības un sociālās atstumtības mazināšanai;

27.

atzīmē, ka iepriekš minētā 16.–18. punkta pamatā ir šādi apsvērumi:

vistrūcīgāko personu atbalsta programmas pilnīga finansēšana no Kopienas budžeta vissmagāk skartajos reģionos ir pamatota, jo tā ir Eiropas pilsoņu, reģionu un iedzīvotāju kohēzijas izpausme;

ierosinātā instrumenta līdzfinansēšanas ideju var aplūkot no divām pusēm. No vienas puses, līdzfinansējums dažos gadījumos var palielināt programmu efektivitāti un veicināt vietējo un reģionālo pašvaldību apzinīgāku iesaistīšanos; no otras puses, tas var vājināt interesi par dalību programmās un tādējādi samazināt daudzos reģionos nepieciešamās iespējas. RK uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējos ekonomikas apstākļus, ticamāks ir pēdējais scenārijs, tāpēc tā rosina iestādes vēlreiz pārskatīt 85 % līdzfinansējuma likmi;

pašreizējā apropriāciju apjoma samazināšana par 30–40 % neliecina par tālredzīgumu, jo izvērtējumā par iepriekšējām pārtikas programmām vistrūcīgākajām personām un ieinteresēto aprindu sanāksmju ziņojumos aprēķināts, ka nepieciešamais apropriāciju līmenis gadā ir aptuveni 680 miljoni EUR. Tas nozīmē, ka nepieciešamais papildu finansējums ir gandrīz tikpat liels, cik plānotais līdzšinējā finansējuma samazinājums.

II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Grozījums Nr. 1

Preambula

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta 3. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 175. panta 3. punktu un 39. panta 1. punktu,

Pamatojums

Pamatojums ir norādīts atzinuma pirmās daļas (“Ieteikumi politikas jomā”) 2. un 12. punktā.

Grozījums Nr. 2

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai izveidotu atbilstošu finanšu shēmu, Komisijai, izmantojot objektīvu un caurredzamu metodi, kas ņem vērā atšķirības starp nabadzību un materiālo nenodrošinātību, ar īstenošanas aktiem būtu jānosaka kopējo resursu sadalījums pa gadiem un dalībvalstīm.

Lai izveidotu atbilstošu finanšu shēmu, Komisijai, izmantojot objektīvu un caurredzamu metodi, kas ņem vērā atšķirības starp nabadzību un materiālo nenodrošinātību, tostarp ietverot relatīvo nabadzības slieksni, ar īstenošanas aktiem būtu jānosaka kopējo resursu sadalījums pa gadiem un dalībvalstīm.

Pamatojums

Tā kā relatīvās nabadzības rādītājs ir iekļauts stratēģijā “Eiropa 2020” un to izmanto Eurostat, tas būtu izmantojams arī saistībā ar jauno fondu.

Grozījums Nr. 3

Jauns apsvērums aiz 8. apsvēruma

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Lai pēc iespējas efektīvā un atbilstošā veidā reaģētu uz vistrūcīgāko iedzīvotāju vajadzībām, un ievērojot vienoto stratēģisko satvaru, visos fonda procedūras posmos jāpiemēro partnerības princips.

Grozījums Nr. 4

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Darbību revīzijas biežumam vajadzētu būt samērīgam ar Savienības atbalsta apjomu no Fonda. Konkrēti, veikto revīziju skaits būtu jāsamazina, ja kopējie attiecināmie izdevumi vienai darbībai nepārsniedz EUR 100 000. Tomēr, ja ir pierādījumi par pārkāpumu vai krāpšanu, būtu vajadzīga iespēja veikt revīziju jebkurā laikā, arī revīzijas parauga ietvaros. Lai Komisijas veiktās revīzijas līmenis būtu samērīgs ar risku, Komisijai būtu jābūt iespējai samazināt revīzijas darbu attiecībā uz darbības programmām, kurās nav ievērojami pārkāpumi vai gadījumiem, kad var paļauties uz revīzijas iestādi. Turklāt revīzijas apjomā būtu pilnībā jāņem vērā fonda mērķis un iedzīvotāju mērķgrupu iezīmes.

Darbību revīzijas biežumam vajadzētu būt samērīgam ar Savienības atbalsta apjomu no Fonda. Konkrēti, veikto revīziju skaits būtu jāsamazina, ja kopējie attiecināmie izdevumi vienai darbībai nepārsniedz EUR 100 000. Tomēr, ja ir pierādījumi par pārkāpumu vai krāpšanu, būtu vajadzīga iespēja veikt revīziju jebkurā laikā, arī revīzijas parauga ietvaros. Lai Komisijas veiktās revīzijas līmenis būtu samērīgs ar risku, Komisijai būtu jābūt iespējai samazināt revīzijas darbu attiecībā uz darbības programmām, kurās nav ievērojami pārkāpumi vai gadījumiem, kad var paļauties uz revīzijas iestādi. Turklāt revīzijas apjomā būtu pilnībā jāņem vērā fonda mērķis un iedzīvotāju mērķgrupu iezīmes. Izvērtējot katra pasākuma revīzijas nepieciešamību, uzmanība būtu jāpievērš arī izstrādātajām publiskās revīzijas procedūrām un pilnvarām, ko attiecīgās vietējās un reģionālās pašvaldības, iespējams, jau piemēro īstenotajos pasākumos un tos atbalstošajās darbībās. Līdzīgi būtu jāapsver arī, vai to partnerorganizāciju darbība, kuras īsteno kādu no pasākumiem, ietilpst publiskā finansējuma jomā un vai uz to attiecas ar šo jomu saistītās revīzijas metodes, kā arī jāņem vērā šīs organizācijas darbības apjoms un pieredze.

Grozījums Nr. 5

4. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Fonds atbalsta valsts shēmas, kurās ar dalībvalstu atlasītu partnerorganizāciju starpniecību vistrūcīgākajam personām tiek izdalīti pārtikas produkti un pirmās nepieciešamības preces, kas domāti personīgai lietošanai bezpajumtniekiem vai bērniem.

Fonds atbalsta valsts shēmas, kurās ar dalībvalstu atlasītu partnerorganizāciju starpniecību un ar vietējo un reģionālo pašvaldību aktīvu līdzdalību vistrūcīgākajam personām tiek izdalīti veselīgi un pēc iespējas daudzveidīgāki pārtikas produkti un pirmās nepieciešamības preces, kas domāti personīgai lietošanai bezpajumtniekiem vai bērniem.

Grozījums Nr. 6

5. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atbalstu no Fonda īsteno, cieši sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm.

Atbalstu no Fonda īsteno Fonda līdzekļus dala, cieši sadarbojoties Komisijai, un dalībvalstīm, un attiecīgajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām un attiecīgajām partnerorganizācijām, lai tam būtu vislielākā iespējamā ietekme .

Pamatojums

Ietekmes novērtējuma, kas pievienots likumdošanas priekšlikumam, 2. pielikumā (iii. lpp.) minētas trīs dažādās vadības sistēmas, ko ES dalībvalstīs izmanto vistrūcīgāko personu programmas īstenošanā. Dažās no tām tieši iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī partnerorganizācijas, kas ir tuvāk atbalsta saņēmējiem.

Grozījums Nr. 7

5. panta 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atbilstoši savai atbildībai Komisija un dalībvalstis nodrošina koordināciju ar Eiropas Sociālo fondu un citām Savienības politikas jomām un instrumentiem.

Atbilstoši savai atbildībai Komisija un dalībvalstis nodrošina koordināciju ar Eiropas Sociālo fondu un citām Savienības politikas jomām un instrumentiem, īpaši ar ES pasākumiem veselības aprūpes jomā, piemēram, trešo ES daudzgadu rīcības programmu veselības aizsardzības jomā 2014.–2020. gadam.

Pamatojums

Atzinumā CdR 67/2012 par programmu “Veselība izaugsmei” Reģionu Komiteja ir uzsvērusi, ka “ilgtspējīgā veselības politikā jāņem vērā veselību veicinoši un saslimšanu kavējoši faktori, piemēram, sociāli ekonomiskie priekšnoteikumi, dzīvesveids, kultūra, izglītība, vides faktori un sociālie apstākļi”.

Grozījums Nr. 8

5. panta 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija un dalībvalstis nodrošina Fonda efektivitāti, jo īpaši veicot uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu.

Komisija un dalībvalstis nodrošina Fonda efektivitāti, jo īpaši veicot uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu, kā arī ietekmes novērtējuma izstrādāšanas laikā cieši un regulāri apspriežoties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un partnerorganizācijām, kuras īsteno Fonda pasākumus.

Grozījums Nr. 9

5. pants, jauns punkts pēc 12. punkta

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Viens no kritērijiem Fonda atbalsta piešķiršanā varētu būt Eiropas bezpajumtniecības un mājokļu trūkuma tipoloģija (ETHOS).

Pamatojums

Katrā ES dalībvalstī problēmas, kas rodas bezpajumtniecības un ar mājokli saistītās atstumtības dēļ, tiek uztvertas un risinātas atšķirīgi. ETHOS tipoloģija tika izstrādāta, rūpīgi analizējot valstu pašreizējās definīcijas un reālo stāvokli, ar kuru labdarības organizācijas saskaras ikdienā.

Grozījums Nr. 10

5. pants, jauns punkts pēc 12. punkta

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Komisijai, dalībvalstīm un partnerorganizācijām jāsekmē cīņa pret pārtikas nelietderīgu izmantošanu visos izplatīšanas posmos, tostarp pārtikas piegādes, kā arī saņēmēju attiecīgas izglītošanas posmā.

Pamatojums

Parlamenta 2012. gada 19. janvāra rezolūcijā norādīts, ka pārtikas nelietderīgas izmantošanas novēršana turpmāk jāuzskata par svarīgu jautājumu Eiropas Savienībā. Būtiski ir norādīt: Komisija lēš, ka pārtikas nelietderīga izmantošana visos izplatīšanas posmos ir aptuveni 190 kilogramu uz vienu Eiropas iedzīvotāju gadā. Cīņai pret pārtikas nelietderīgu izmantošanu būtu veicami šādi pasākumi: skaidrojums par dažām veselības aizsardzības norādēm, kuras paredzētas Kopienas tiesību aktos un kuras izvieto uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, piemēram, par norādēm “derīguma termiņš” un “ieteicamais derīguma termiņš”; Eiropas tiesību aktu par lauksaimniecības produktu tirdzniecības standartu pārskatīšana (jo īpaši attiecībā uz augļiem un dārzeņiem), lai veicinātu nekalibrētu augļu un dārzeņu piedāvājumu; nosacījums lielveikalu tīkliem, ka tiem jāziedo nepārdotie pārtikas produkti.

Grozījums Nr. 11

6. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Kopējie resursi, kas laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam pieejami budžeta saistībām no Fonda, ir EUR 2 500 000 000 2011. gada cenās, sadalīti pa gadiem atbilstīgi II pielikumā norādītajam.

Kopējie resursi, kas laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam pieejami budžeta saistībām no Fonda, ir EUR 2 500 000 000 3 500 000 000 2011. gada cenās, sadalīti pa gadiem atbilstīgi II pielikumā norādītajam.

Grozījums Nr. 12

6. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Neskarot šā panta 4. punktu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kurā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. … (CPR) 84. panta 5. punktu nosaka kopējo resursu sadalījumu pa gadiem un dalībvalstīm, ņemot vērā šādus Eurostat noteiktos rādītājus:

Neskarot šā panta 4. punktu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kurā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. … (CPR) 84. panta 5. punktu nosaka kopējo resursu sadalījumu pa gadiem un dalībvalstīm, ņemot vērā šādus Eurostat noteiktos rādītājus:

 

(a)

relatīvās nabadzības slieksni, t. i., to iedzīvotāju procentuālā daļu, kas dzīvo mājsaimniecībā, kuras ienākumi ir zemāki par 60 % no vidējiem ienākumiem valstī;

(a)

to iedzīvotāju skaits, kuri cieš no dziļas materiālās nenodrošinātības;

(a b)

to iedzīvotāju skaitu, kuri cieš no dziļas materiālās nenodrošinātības;

(b)

to iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti.

(b c)

to iedzīvotāju skaitu, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti.

Grozījums Nr. 13

Jauns pants pēc 11. panta

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Valsts uzraudzības komiteja:

1.

Dalībvalstis izveido uzraudzības komiteju, lai nodrošinātu savas darbības programmas efektīvu īstenošanu.

2.

Uzraudzības komitejas sastāvā tiek iekļauti vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji un tādu organizāciju pārstāvji, kuras darbojas nabadzības novēršanas jomā. Uzraudzības komiteja veido partnerības gan ar organizācijām, kas pārstāv trūcīgo personu intereses, gan ar organizācijām, kuras iesaistās atbalsta sniegšanā trūcīgām personām.

Grozījums Nr. 14

15. pants, jauns punkts pēc 3. punkta

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Līdz 2018. gada martam Komisija izstrādās Fonda vidusposma izvērtējumu un to iesniegs Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai.

Grozījums Nr. 15

17. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Īstenojot darbību, saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas informē sabiedrību par Fonda atbalstu, labi redzamā vietā, katrā pārtikas un preču izdalīšanas vietā un papildpasākumu veikšanas vietā izvietojot vismaz vienu plakātu ar informāciju par darbību (minimālais izmērs A3), tostarp par Savienības finansiālo atbalstu, izņemot gadījumus, kad konkrētajos apstākļos tas nav iespējams.

Saņēmēj institūcijas un partnerorganizācijas, kam ir tīmekļa vietnes, sniedz tur īsu darbības aprakstu, ieskaitot tās mērķus un rezultātus, un norāda, ka saņem atbalstu no Savienības.

Īstenojot darbību, saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas informē sabiedrību par atbalstu, kas gūts saistībā ar pārtikas un preču izdali, to ierastajai praksei un izdales apstākļiem atbilstošā veidā, piemēram, izmantojot plakātus vai brošūras, kuras iepazīstina ar attiecīgo pasākumu un tā vajadzībām no Eiropas Savienības gūto atbalstu, un sniedz informāciju par piekļuves iespējām citiem pasākumiem šā paša mērķa atbalstam, izmantojot līdzekļus, kas apvieno informāciju, ieteikumus un darba un sociālās iekļaušanas procesus, kas virzīti uz paaudžu starpā pastāvošās nabadzības izskaušanu. Fonda atbalstu, labi redzamā vietā, katrā pārtikas un preču izdalīšanas vietā un papildpasākumu veikšanas vietā izvietojot vismaz vienu plakātu ar informāciju par darbību (minimālais izmērs A3), tostarp par Savienības finansiālo atbalstu, izņemot gadījumus, kad konkrētajos apstākļos tas nav iespējams

Saņēmēj institūcijas un partnerorganizācijas, kam ir tīmekļa vietnes, sniedz tur īsu darbības aprakstu, ieskaitot tās mērķus un rezultātus, un norāda, ka saņem atbalstu no Savienības.

Pamatojums

Sākotnējais formulējums pilnveidots, paplašinot vispārējo informāciju par cita veida pasākumiem izvirzītā mērķa sasniegšanai un iekļaujot citus līdzekļus, lai uzlabotu nosacījumus struktūrās, kuras sniedz publiskos pakalpojumus. Mērķis ir panākt, lai pārtikas un preču izdali varētu izmantot attiecīgo personu aktīvai iesaistīšanai sociālās iekļaušanas un nodarbinātības veicināšanas pasākumos.

Grozījums Nr. 16

21. panta 3. punkta pirmais ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pārtiku un preces bezpajumtniekiem vai bērniem var pirkt pašas partnerorganizācijas.

Pārtiku un preces galīgajiem saņēmējiem bezpajumtniekiem vai bērniem var pirkt pašas partnerorganizācijas.

Pamatojums

Fonds paredzēts vistrūcīgākajām personām; runa nav tikai par bezpajumtniekiem vai bērniem — tā ir plašāka tādu iedzīvotāju kategorija, kuriem nepieciešama palīdzība. Piemēram, 2. panta 1. un 7. punktā, 3. pantā un 21. panta 4. punktā konkrēti minētas vistrūcīgākās personas. Šā grozījuma mērķis ir panākt lielāku konsekvenci Regulā.

Grozījums Nr. 17

24. panta 1. a) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(a)

bezpajumtniekiem un bērniem personīgai lietošanai paredzētās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču pirkšanas izmaksas;

(a)

bezpajumtniekiem un bērniem galīgajiem saņēmējiem personīgai lietošanai paredzētās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču pirkšanas izmaksas;

Pamatojums

Tāds pats pamatojums kā grozījumam Nr. 16.

Grozījums Nr. 18

24. panta 1. b) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(b)

ja publiskā sektora institūcija pērk bezpajumtniekiem un bērniem personīgai lietošanai paredzēto pārtiku vai pirmās nepieciešamības preces un nodrošina ar tām partnerorganizācijas — izmaksas, kas rodas, pārtiku vai preces transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;

(b)

ja publiskā sektora institūcija pērk bezpajumtniekiem un bērniem galīgajiem saņēmējiem personīgai lietošanai paredzēto pārtiku vai pirmās nepieciešamības preces un nodrošina ar tām partnerorganizācijas — izmaksas, kas rodas, pārtiku vai preces transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;

Pamatojums

Tāds pats pamatojums kā grozījumam Nr. 16.

Briselē, 2013. gada 11. aprīlī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO


Top