Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AR2210

Reģionu komitejas atzinums “Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2012.–2013. gadā”

OJ C 139, 17.5.2013, p. 27–34 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

17.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/27


Reģionu komitejas atzinums “Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2012.–2013. gadā”

2013/C 139/06

REĢIONU KOMITEJA

uzsver, ka paplašināšanās procesa mērķis ir pārvarēt Eiropas sadrumstalotību un sekmēt kontinenta apvienošanu mierīgā ceļā. No politikas viedokļa ES paplašināšanās ir palīdzējusi atrisināt lielākas problēmas un visā kontinentā nostiprinājusi demokrātiju, cilvēktiesības un stabilitāti. No tautsaimniecības viedokļa paplašināšanās ir sekmējusi labklājības un konkurētspējas palielināšanos, radot paplašinātajai Savienībai iespējas efektīvāk risināt ar globalizāciju saistītās problēmas;

skaidri norāda, ka paplašināšanās procesa veiksmīga īstenošana ir viena no RK galvenajām politiskajām prioritātēm. Reģionu komiteja uzskata, ka paplašināšanās procesā būtiska nozīme ir vietējiem un reģionālajiem vēlētajiem pārstāvjiem;

cenšas aktīvi atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības paplašināšanās valstīs, lai sagatavotu tās gaidāmajiem pienākumiem Eiropas Savienībā, panāktu to nozīmes atzīšanu, veidotu un paplašinātu minēto pašvaldību attiecības un sadarbību ar attiecīgajām struktūrām ES dalībvalstīs;

lai piemērotu Kopienas acquis vietējā un reģionālajā līmenī, Eiropas Savienībai vajadzētu rosināt kandidātvalstis nodrošināt, ka deleģētās pilnvaras atbilst attiecīgajam atbildības līmenim; vienlaikus šīs pilnvaras vajadzētu atbalstīt ar proporcionāliem finanšu līdzekļiem. Bez tiem vietējās un reģionālās pašvaldības nebūs spējīgas pienācīgi īstenot reformas;

tāpēc uzsver, ka paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm jāturpina attīstīt savus attiecīgos pārvaldības modeļus;

uzsver, ka kopīgi ar Eiropas Komisijas Paplašināšanās ĢD TAIEX biroju koordinētās vietējās administrācijas atbalsta instrumenta (Local Administration FacilityLAF) programmas īstenošanā gūta ļoti pozitīva pieredze, kas palīdz izprast Eiropas Savienības nozīmi vietējā un reģionālajā līmenī.

Ziņotājs

Luc VAN DEN BRANDE kgs (PPE/Beļģija), Flandrijas un Eiropas sadarbības biroja priekšsēdētājs

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2012.–2013. gadā”

COM(2012) 600 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

Paplašināšanās politiskais konteksts un būtība vietējo un reģionālo pašvaldību un RK skatījumā

1.

uzsver, ka šis atzinums jāskata kontekstā ar vēsturiskajām saistībām, ko RK uzņēmusies paplašināšanās procesa atbalstam. Atzinumā ir sīkāk izklāstīts RK politiskais vēstījums par ES paplašināšanās stratēģiju attiecībā uz Rietumbalkānu reģiona valstīm (Horvātija, Melnkalne, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova (1)), Turciju un Islandi;

2.

uzsver, ka paplašināšanās procesa mērķis ir pārvarēt Eiropas sadrumstalotību un sekmēt kontinenta apvienošanu mierīgā ceļā. No politikas viedokļa ES paplašināšanās ir palīdzējusi atrisināt lielākas problēmas un visā kontinentā nostiprinājusi demokrātiju, cilvēktiesības un stabilitāti. No tautsaimniecības viedokļa paplašināšanās ir sekmējusi labklājības un konkurētspējas palielināšanos, radot paplašinātajai Savienībai iespējas efektīvāk risināt ar globalizāciju saistītās problēmas;

3.

stingri uzsver, ka ir vajadzīga efektīva decentralizēta informācijas un komunikācijas politika paplašināšanās jomā, it īpaši ar mērķi stiprināt Eiropas Savienības un dažādu valstu pilsonisko un politisko dialogu;

4.

skaidri norāda, ka paplašināšanās procesa veiksmīga īstenošana ir viena no RK galvenajām politiskajām prioritātēm. Reģionu komiteja uzskata, ka paplašināšanās procesā būtiska nozīme ir vietējiem un reģionālajiem vēlētajiem pārstāvjiem;

5.

uzsver, ka saistībā ar iespējamo pievienošanos Savienībai kandidātvalstīs tiek īstenotas reformas politikas un ekonomikas jomā un radītas jaunas iespējas šo valstu iedzīvotājiem, kas ir īpaši svarīgi krīzes periodā;

6.

norāda, ka paplašināšanās politikai jābūt ticamai un tai vajadzīgs sabiedrības atbalsts gan Eiropas Savienībā, gan (potenciālajās) kandidātvalstīs. Lai izveidotu ilgstošu saikni starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienību, ir būtiski procesā iesaistīt gan kandidātvalstu, gan pašreizējo dalībvalstu iedzīvotājus. Kandidātvalstīs pastāvošais atbalsts Eiropas integrācijai ir svarīgs resurss. Eiropas iestādēm nevajadzētu šo atbalstu uzskatīt par pašsaprotamu, bet gan būtu jāmēģina izmantot šo resursu, lai uzlabotu Eiropas Savienības leģitimitāti sabiedrībā kopumā;

7.

apzinās, ka paplašināšanās procesā esošajās valstīs pašreizējās reformas politikas un sociālajā jomā nevar īstenot ar spēka paņēmieniem, bet tikai ņemot vērā daudzveidību un veicot faktisku decentralizāciju;

8.

cenšas aktīvi atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības paplašināšanās valstīs, lai sagatavotu tās gaidāmajiem pienākumiem Eiropas Savienībā, panāktu to nozīmes atzīšanu, veidotu un paplašinātu minēto pašvaldību attiecības un sadarbību ar attiecīgajām struktūrām ES dalībvalstīs;

9.

visos RK ārējo attiecību stratēģijas aspektos vēlas veicināt kandidātvalstu, potenciālo kandidātvalstu un Eiropas Savienības dalībvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību politisko dialogu un sadarbību ekonomikas un/vai kultūras jomā. Reģionu komiteja šiem dalībniekiem ir nozīmīga tikšanās vieta un noderīgs forums Eiropas Savienībā;

10.

secina, ka Eiropas Komisija savos progresa ziņojumos pārāk maz uzmanības veltījusi tādām reformām, kuras nodrošinātu attiecīgo valstu reģionālajām un vietējām pašvaldībām jaunu tiesisko sistēmu. Lai piemērotu Kopienas acquis vietējā un reģionālajā līmenī, Eiropas Savienībai vajadzētu rosināt kandidātvalstis nodrošināt, ka deleģētās pilnvaras atbilst attiecīgajam atbildības līmenim; vienlaikus šīs pilnvaras vajadzētu atbalstīt ar proporcionāliem finanšu līdzekļiem. Bez tiem vietējās un reģionālās pašvaldības nebūs spējīgas pienācīgi īstenot reformas;

11.

uzskata, ka jaunu dalībvalstu veiksmīga pievienošanās Eiropas Savienībai ir atkarīga no šo valstu spējas īstenot pašreizējo ES tiesību aktu kopumu visos politiskās un administratīvās organizācijas līmeņos un no tā, kādā veidā šie noteikumi tiek piemēroti, ņemot vērā, ka pašvaldībām un reģioniem ir svarīga nozīme ES programmu un finansējuma pārvaldībā. Tāpēc vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi nedrīkst ierobežot, attiecinot to vienīgi uz valsts līmenī pieņemto pasākumu un lēmumu īstenošanu vai iedzīvotāju informēšanu par paplašināšanās procesu;

12.

uzsver, ka daudzlīmeņu pārvaldības pieeja, kas balstīta uz subsidiaritātes principu un ietver visu pārvaldības līmeņu partnerību un līdzdalību, ir Eiropas integrācijas pamatelements, un tāpēc paplašināšanās procesa novērtēšanā ikreiz jāpārbauda, vai tiek veicināta daudzlīmeņu pārvaldība. Tas attiecas ne tikai uz turpmāko kohēzijas politiku un reģionālo politiku, bet arī uz vienotā tirgus izveidi, turpmāko politiku vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā, kopējo lauksaimniecības politiku, jūrlietu politiku, Stokholmas programmu, kaimiņattiecību politiku, kā arī — ne mazāk svarīgi — stratēģijas “Eiropa 2020” un septiņu tās pamatiniciatīvu īstenošanu partnerībā, izmantojot teritoriālos līgumus;

Vispārīgas piezīmes

13.

pauž gandarījumu, ka Eiropas Komisija paplašināšanās stratēģijā 2012.–2013. gadam lielu uzmanību pievērsusi labas pārvaldības kritērijiem, t.i., tiesiskumam, neatkarīgai tiesību sistēmai, efektīvai pārvaldei, korupcijas un organizētas noziedzības apkarošanai, pilsoniskas sabiedrības izveidei un plašsaziņas līdzekļu brīvībai;

14.

atzinīgi vērtē Komisijas sīki izstrādāto analīzi un vispārējo novērtējumu, tomēr būtu vēlējusies, lai Komisija formulētu skaidrākus ieteikumus par to, kā novērst nepilnības, kas saistītas ar Kopienas acquis;

15.

vēlreiz uzsver vietējo un reģionālo pārstāvju būtisko lomu paplašināšanās procesā un mudina paplašināšanā iesaistītās valstis turpināt decentralizācijas un reģionalizācijas pasākumus, kas sekmētu decentralizētas informācijas un komunikācijas politikas īstenošanu, kā arī Eiropas Savienības un kandidātvalstu iedzīvotāju pilsonisko un politisko dialogu;

16.

tāpēc uzsver, ka paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm jāturpina attīstīt savus attiecīgos pārvaldības modeļus, tostarp plašākas pilnvaras piešķirot vietējām un reģionālajām pašvaldībām un veicinot reālas partnerības ne tikai starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, bet arī starp dažādām valstīm un reģioniem;

17.

uzskata, ka ir jāstiprina reģionālo un vietējo iestāžu veiktspēja likumdošanas, finanšu un administratīvajā jomā, lai tās gūtu iespējami lielāku labumu no pašreiz pieejamā pirmspievienošanās atbalsta un būtu gatavas noturīgi piemērot Kopienas acquis;

18.

pauž nožēlu, ka, neraugoties uz RK vairākkārtējiem ieteikumiem, Komisija pagaidām vēl nav veikusi pilnīgu izvērtējumu par daudzlīmeņu pārvaldības principu iekļaušanu paplašināšanās ziņojumā; apzinās, ka acquis nav sadaļas par decentralizācijas pasākumiem valstīs, kuras vēlas pievienoties ES, taču iesaka šajā saistībā izstrādāt parametru kopumu, kas kalpotu par orientieri valstīm, kurās notiek reforma;

19.

pauž nožēlu arī par to, ka paplašināšanās procesā nav pietiekami atspoguļota sociālā dimensija, un lūdz Komisiju papildus ekonomiskajām reformām ņemt vērā arī sociālās reformas, kuras jāīsteno kandidātvalstīs;

20.

atkārtoti iesaka Komisijai turpmākajos ziņojumos par paplašināšanās stratēģiju sīkāk iztirzāt reģionālās un vietējās autonomijas apstākļus un stingrāk norādīt kandidātvalstīm, ka tām jāīsteno reformas reģionalizācijas un decentralizācijas jomā, rosinot tās izveidot autonomus vietējos pārvaldības līmeņus;

21.

uzsver, ka kopīgi ar Eiropas Komisijas Paplašināšanās ĢD TAIEX biroju koordinētās vietējās administrācijas atbalsta instrumenta (Local Administration FacilityLAF) programmas īstenošanā gūta ļoti pozitīva pieredze, kas palīdz izprast Eiropas Savienības nozīmi vietējā un reģionālajā līmenī;

22.

pauž stingru pārliecību, ka starp ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm un citām valstīm jāievēro labu kaimiņattiecību princips un ka ir lietderīgi un svarīgi veidot pārrobežu un reģionālo sadarbību starp tām;

23.

uzskata, ka mazākumtautību aizsardzībai un cilvēktiesību ievērošanai, kas ir Eiropas Savienības pamatvērtību sastāvdaļa, arī turpmāk jābūt ES paplašināšanās procesa būtiskiem elementiem;

24.

šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi sadarboties ar Eiropas Padomi un īpaši tās Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresu, pamatojoties uz visiem būtiskajiem dokumentiem, piemēram, Eiropas Vietējo pašvaldību hartu;

Ieteikumi politikas jomā sadalījumā pa valstīm

Horvātija

25.

atzinīgi vērtē Horvātijas pievienošanos 2013. gada 1. jūlijā, kā noteikts pievienošanās līgumā;

26.

pauž gandarījumu, ka 2011. gada decembra parlamenta vēlēšanas notikušas plurālisma gaisotnē un to norise bijusi efektīva un pārredzama; tomēr norāda, ka saistībā ar pašvaldību vēlēšanām un 2013. gada pavasarī gaidāmo Horvātijas pārstāvju ievēlēšanu Eiropas Parlamentā ir vajadzīgi uzlabojumi vēlēšanu sarakstu pārvaldībā;

27.

atgādina Horvātijai, ka tā apņēmusies atrisināt pašreizējās divpusējās un reģionālās problēmas, ievērojot labu kaimiņattiecību principu un īstenojot juridiski saistošu starptautisko nolīgumu noteikumus, tai skaitā jautājumā par valsts pēctecību;

28.

uzsver, ka lielāka uzmanība, īpaši vietējā līmenī, jāpievērš administratīvajai veiktspējai, kas nepieciešama valsts pārvaldes reformas īstenošanai un uzraudzībai; tā kā šai veiktspējai turpmāk būs svarīga nozīme struktūrfondu pārvaldībā, ir vajadzīgi papildu pasākumi;

29.

pauž gandarījumu par decentralizācijas procesā gūtajiem panākumiem, tomēr secina, ka šis process pakļauts pārmērīgai centrālo iestāžu veiktai kontrolei;

30.

aicina Komisiju pēc Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai turpināt pārraudzīt, novērtēt un atbalstīt pārmaiņas reģionālajā un vietējā līmenī, kā arī decentralizācijas jomā panākto progresu;

31.

uzsver, ka lielāka uzmanība jāpievērš preventīviem pasākumiem korupcijas apkarošanai vietējā līmenī, jo īpaši saistībā ar publiskā iepirkuma procedūru pārvaldību;

32.

norāda, ka vēl jāatrisina problēmas, kas saistītas ar reģionālo atšķirību mazināšanu, veselības aprūpi un lauku attīstības integrēšanu.

Islande

33.

atzinīgi vērtē Islandes politisko iestāžu stabilitāti un vietējās autonomijas augsto kvalitāti, kas balstīta uz šīs valsts bagātajām demokrātijas tradīcijām. Tās vēl vairāk stiprina 2012. gada janvārī pieņemtais jaunais likums, kurā noteikts, ka valdībai vēl plašāk un rūpīgāk jākonsultējas ar pašvaldībām;

34.

atzinīgi vērtē vairākus būtiskus pasākumus, ar kuriem stiprina vietējo pašvaldību finanses pēc 2008. gada ekonomikas krīzes, taču uzsver, ka papildus minētajām pozitīvajām norisēm vietējā un reģionālajā līmenī jāuzlabo pašvaldību veiktspēja ekonomikas politikas formulēšanā un koordinēšanā. Ir efektīvāk jāsaskaņo arī finansējuma sadalījums virzībā no centrālā uz vietējo līmeni;

35.

pauž gandarījumu, ka 2012. gada 20. oktobrī rīkots referendums par jauno konstitūciju un ka divas trešdaļas vēlētāju to atbalstījuši. Islandes konstitūcijā pirmo reizi iekļauta sadaļa par vietējām pašvaldībām;

36.

atzinīgi vērtē RK un Islandes apvienotās konsultatīvas komitejas izveidi, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Islandes Vietējo pašvaldību apvienību, un uzsver, ka RK arī turpmāk atbalstīs veiktspējas stiprināšanu vietējā līmenī, izmantojot, piemēram, vietējās administrācijas atbalsta instrumenta programmu (LAF);

37.

atzinīgi novērtētu pievienošanās sarunu ar Islandi drīzu pabeigšanu un to rezultātu nodošanu Islandes iedzīvotājiem, lai viņi varētu pieņemt lēmumu, pamatojoties uz precīzu informāciju par galīgajiem pievienošanās noteikumiem, par kuriem Islande un ES būs vienojušās;

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

38.

pauž gandarījumu, ka turpinās pārvaldības decentralizācijas process — Ohridas pamatnolīguma svarīgs nosacījums — un ka pieņemta programma decentralizācijas un vietējās autonomijas īstenošanai 2011.–2014. gadā un ar to saistītais rīcības plāns;

39.

norāda, ka decentralizācijas mērķu īstenošanā jāpanāk straujāks progress, un atzīmē, ka šajā jomā galvenais uzdevums ir nodrošināt pašvaldību finanšu stabilitāti. Lai gan pašvaldībām tiek pārskaitīti 4 % no PVN, tas nav pietiekami, lai varētu pienācīgi pildīt tām uzticētos pienākumus;

40.

uzsver, ka mehānismi, kas paredzēti būtisko atšķirību mazināšanai publisko pakalpojumu sniegšanas jomā, ir ierobežoti, un īpaši neizdevīgā stāvoklī ir lauku un nelielas pašvaldības;

41.

pauž bažas par nepietiekamo administratīvo un pārvaldības veiktspēju, kas nepieciešama ES acquis īstenošanai. Nepietiekamā veiktspēja citastarp vērojama vides tiesību aktu īstenošanas un piemērošanas jomā gan valsts, gan vietējā līmenī. Ūdens kvalitātes jomā panākts ļoti neliels progress;

42.

secina, ka nav panākts pietiekams progress reģionālās politikas un strukturālo instrumentu koordinēšanas jomā. Lai nodrošinātu ES finansējuma pilnīgu apguvi noteiktajos termiņos, jāuzlabo Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) fondu pārvaldība;

43.

uzsver, ka bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai jāsaglabā labas kaimiņattiecības un jāpanāk savstarpēji pieņemams risinājums par valsts nosaukumu;

44.

iesaka dažādu vietējās pārvaldes līmeņu publiskā sektora iestādēm sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras ir jānostiprina un kurām jānodrošina lielāka neatkarība no jebkādas politiskās ietekmes;

45.

pauž bažas par politisko un etnisko polarizāciju bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, jo pastāv risks, ka tā valstī apdraudēs stabilitāti un politiskajām reformām nepieciešamo dinamismu;

Turcija

46.

norāda: jaunās konstitūcijas apspriešanas laikā notika plašas debates ar vietējo pilsonisko sabiedrību un vietējo iedzīvotāju kopienu; tas ir vērtējams atzinīgi, taču Komiteja pauž bažas, ka trūka pārredzamības jautājumā par to, kā šīs debates tika ņemtas vērā izstrādes procesā un kāda informācija tika publicēta internetā, tāpēc gan Turcijas iedzīvotājiem, gan starptautiskajām ieinteresētajām pusēm (tostarp RK) bija grūti sekot līdzi notikumu gaitai;

47.

pauž nožēlu par progresa trūkumu pilnvaru deleģēšanā vietējām varas un pašvaldības iestādēm un pauž bažas par dažiem ziņojumiem, ka ievēlētas vietējās pašvaldības vai mēri ir pakļauti iebiedēšanai vai politiski motivētai vajāšanai. Lielākajā daļā pilsētu vietējās padomes (kas izveidotas, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību vietējā pašvaldībā) netika efektīvi izmantotas. Turklāt 2011. gada dekrētlikumi, ar kuriem pilnvaras zemes izmantošanas un pilsētvides atjaunošanas jomā atkal ir centralizētas, liecina, ka decentralizācijas process nav nopietni ņemts vērā. Lai arī Turcijas valdība kādu laiku ir strādājusi pie reformu īstenošanas publiskajā pārvaldē, šis process nav devis labumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, it īpaši valsts dienvidaustrumos;

48.

pauž neapmierinātību ar to, ka Turcija pilnā mērā nepilda savas saistības saskaņā ar ES un Turcijas asociācijas līgumam pievienoto protokolu, un aicina Turciju pilnībā un bez izņēmumiem sākt īstenot minētās saistības; uzsver, ka jebkurš papildu kavējums var no jauna ietekmēt paplašināšanās procesu;

49.

atzinīgi vērtē ES Padomes attieksmes maiņu jautājumā par 22. sarunu sadaļas par reģionālo politiku un struktūrfondu instrumentu koordināciju iespējamo atvēršanu un cer, ka šis pozitīvais signāls norāda uz Turcijas un Eiropas Savienības sarunu procesa normalizēšanos;

50.

pauž nožēlu, ka visos valsts līmeņos joprojām ir nopietni trūkumi reliģijas brīvības, sieviešu tiesību, minoritāšu (it īpaši kurdu) tiesību, dzimumu līdztiesības un pamattiesību, proti, vārda brīvības un preses brīvības, ievērošanas jomā, un tas aizēno faktu, ka ir pieņemti uz reformām orientēti tiesību akti;

51.

atbalsta dialogu, kas uzsākts starp Turcijas valdību un Turcijas kurdu pārstāvjiem;

52.

ar gandarījumu konstatē, ka atbilstoši sarunās panāktajam un attiecīgajiem Eiropadomes un Padomes secinājumiem ir īstenota pozitīvā darba kārtība;

53.

pauž neapmierinātību, ka Turcija un pārējās konfliktā iesaistītās puses Apvienoto Nāciju ietvaros un saistībā ar ANO Drošības padomes rezolūcijām un ES pamatprincipiem un pamatvērtībām joprojām nav apņēmušās rast pieņemamu risinājumu Kipras ziemeļu daļas nelikumīgās okupācijas jautājumā; aicina Turcijas valdību praktiski atbalstīt ANO ģenerālsekretāra vadībā notiekošās sarunas un rīkoties, lai pilnībā atrisinātu Kipras problēmu, nekavējoties izvedot no Kipras Turcijas bruņotos spēkus, risinot jautājumu par Turcijas pilsoņu nometināšanu, kā arī atdodot aizliegto Famagustas sektoru tā likumīgajiem iedzīvotājiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1984. gada Rezolūciju Nr. 550;

54.

secina, ka tiesību akti reformu īstenošanai gan ir pieņemti, taču arvien vēl notiek pārkāpumi, it īpaši preses brīvības un vārda brīvības jomā;

55.

pauž atzinību par to, ka Turcijā izveidots neatkarīga ombuda dienests, kura darbība būs atbilstīgi jāīsteno praksē;

56.

uzsver, ka vietējā līmenī jāstiprina pārredzamības, atbildības un līdzdalības mehānismi; mudina turpināt korupcijas izskaušanu, it īpaši pašvaldību līmenī;

57.

uzsver, ka pastāvīga sadarbība reģionālajā un vietējā līmenī dos ieguvumus gan Turcijai, gan Eiropas Savienībai. Tāpēc Komiteja atkārtoti apliecina savu apņemšanos rūpēties par to, lai Reģionu komitejas darba grupa sadarbībai ar Turciju tiktu paaugstināta apvienotas konsultatīvās komitejas statusā;

Melnkalne

58.

atzinīgi vērtē likuma pieņemšanu attiecībā uz Melnkalnes administratīvo iedalījumu un pašvaldību likuma grozījumus; minētajiem tiesību aktiem būtu jāuzlabo pārvaldes pārredzamība, efektivitāte un atbildība vietējā līmenī;

59.

uzsver, ka Melnkalnei jāuzlabo to struktūru administratīvā veiktspēja, kuras tika izveidotas saistībā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, turklāt tās atbilstoši jāsagatavo, lai palielinātu spēju izmantot pirmspievienošanās finansējumu;

60.

norāda, ka vietējā līmenī viena no galvenajām problēmām ir personāla nepietiekamā kvalifikācija, un tādēļ daļa no decentralizācijas procesa ietvaros deleģētajām pilnvarām var palikt neīstenota;

61.

pauž nožēlu, ka sociālās aizsardzības jomā nav gūti nekādi panākumi, bēgļu, iekšzemē pārvietotu personu un etnisko mazākumtautību integrācija pilsētās vēl joprojām ir problemātiska un arī sociālo pakalpojumu administratīvās un fiskālās decentralizācijas jomā vērojamais progress ir neliels;

62.

iesaka palielināt centienus korupcijas novēršanai un apkarošanai tādās jomās, kas noteiktas par problemātiskām, proti, vietējā pašpārvalde, teritoriālā plānošana, publiskais iepirkums, privatizācija, izglītība un veselības aprūpe;

63.

pauž atzinību, ka 2012. gadā uzsākts Reģionu komitejas un Melnkalnes apvienotās konsultatīvās komitejas darbs, un cer, ka turpmākajos gados sadarbība ar Melnkalnes vietējām un reģionālajām pašvaldībām būs abpusēji izdevīga;

Serbija

64.

ar gandarījumu secina, ka Serbijas konstitūcija iedzīvotājiem nodrošina provinču tiesības uz autonomiju un vietējo pašpārvaldi, taču vienlaikus pauž nožēlu par atšķirībām starp likumā noteiktajiem principiem un reālo situāciju;

65.

pauž nožēlu, ka daži centrālās valdības īstenotie pasākumi (finansējuma samazinājums vietējai pašpārvaldei) vēl vairāk sarežģī vietējo pašvaldību darbu;

66.

uzsver, ka būtu jāprecizē un pienācīgi jāpiemēro tiesību akti par pašvaldību finansēm, lai tādējādi nodrošinātu pašvaldību finansējuma prognozējamību;

67.

pauž nožēlu, ka Nacionālā decentralizācijas padome (National Council for Decentralisation of the Republic of Serbia) arvien vēl nedarbojas un lēmumu pieņemšanas procesā paredzētā apspriešanās ar vietējām pašvaldībām saistībā ar jauniem tiesību aktiem vai tādiem esošo likumu grozījumiem, kuriem ir ietekme vietējā līmenī, bijusi nepietiekama;

68.

uzsver, ka administratīvās un pārvaldības spējas vietējā līmenī ir vājas un pašvaldību starpā vērojama izteikta nevienlīdzība; pauž nožēlu, ka likums par civildienesta ierēdņiem neattiecas uz vietējo pašvaldību darbiniekiem;

69.

atzinīgi vērtē panākto progresu reģionālās politikas un strukturālo instrumentu koordinēšanas jomā; pieņem zināšanai, ka Serbija četriem komponentiem ir pabeigusi sagatavošanas posmus decentralizētai IPA pārvaldībai, un norāda, ka ir jāturpina nodrošināt pietiekamas īstenošanas spējas, it īpaši saistībā ar nopietna potenciālo projektu saraksta sagatavošanu, pamatojoties uz attiecīgajām stratēģijām;

70.

atzinīgi vērtē ievērojamo lomu, kāda pilsoniskajai sabiedrībai ir valsts sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, kā arī demokrātisko vērtību veicināšanā; uzsver arī tās nozīmi vietējā līmenī un lēmumu pieņemšanas procesā;

Albānija

71.

atzinīgi vērtē panākumus, ko Albānija guvusi, lai izpildītu politiskos kritērijus dalībai ES. Ar gandarījumu norāda uz valdības un opozīcijas politiskā dialoga uzlabošanos un uzsver, ka 2013. gada parlamenta vēlēšanu sekmīgai norisei būs liela nozīme svarīgāko demokrātisko iestāžu pienācīgā darbībā. Komiteja mudina Albānijas varas iestādes pastiprināt pūliņus, lai veicinātu un īstenotu pirmspievienošanās procesam nepieciešamās reformas, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, mazākumtautību un īpašumtiesību aizsardzību, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, kā arī konstruktīvas emigrācijas politikas īstenošanu;

72.

piekrīt Eiropas Komisijas analīzei, kurā secināts, ka teritoriālās pašpārvaldes reformu jomā nav gūti “nekādi panākumi”. 2009. gada likums par teritoriālo plānošanu tika īstenots ļoti lēni. Runājot par ekonomiskās un sociālās attīstības potenciālu, šķiet, ka atšķirības reģionu starpā kļūst arvien lielākas. Šis jautājums ir jārisina steidzami;

73.

norāda, ka mazas vietēja mēroga administratīvās vienības reti ir finansiāli dzīvotspējīgas. Lēmumu pieņemšana vietējā līmenī nav pārredzama, un nenotiek apspriešanās ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

74.

uzsver, ka finansējuma jomā, it īpaši attiecībā uz nodokļu iekasēšanu, pašvaldību situācija kopš 2011. gada nav uzlabojusies; turklāt uzsver nepieciešamību paaugstināt vietējo un reģionālo pašvaldību spēju administrēt budžeta ieņēmumus, kontrolēt darbības sistēmas un pirmspievienošanās instrumenta (IPA) līdzekļus;

75.

pauž atzinību par ombuda iecelšanu un aicina Albānijas iestādes tā darbībai nodrošināt pietiekamus līdzekļus;

76.

norāda: daudzsološas pazīmes liecina, ka samazinās dziļās politiskās plaisas, kas vairākus gadus kavēja politiskās reformas; tāpēc rosina abas organizācijas (Albānijas Municipalitāšu apvienību un Albānijas Komūnu apvienību), kas pārstāv vietējā līmeņa iestādes, aktivizēt sadarbību visos attiecīgajos jautājumos un izvairīties no vietējās un reģionālās pārstāvības vājināšanas valstī;

77.

uzsver: lai gan nelielie panākumi reģionālās politikas un strukturālo instrumentu koordinēšanas jomā vērtējami atzinīgi, šajā sadaļā jāpanāk lielāks progress;

Bosnija un Hercegovina

78.

apzinās, ka Bosnija un Hercegovina joprojām ir valsts ar starptautisku pārvaldības un drošības sistēmu, un tas nozīmē, ka pašlaik pat valsts centrālās iestādes, nemaz nerunājot par vietējām un reģionālajām pašvaldībām, vēl pilnā mērā nenosaka savus politiskos un likumdošanas procesus;

79.

uzsver, ka pašreizējā politiskā situācija Bosnijā un Hercegovinā negatīvi ietekmē tās spēju paust vienotu viedokli par Eiropas jautājumiem, un norāda: ņemot vērā, ka Bosnija un Hercegovina nonākusi politiskā un institucionālā strupceļā, tā nevar īstenot saistības vietējās un reģionālās pašpārvaldes jomā. Tas nozīmē, ka tiek būtiski kavēta vietējās pašpārvaldes darbība, un tas savukārt traucē īstenot jebkāda veida decentralizāciju šajā valstī. Etnisku kritēriju dēļ arvien pieaugošā valsts un pašvaldību sadrumstalotība palielina neuzticēšanos pašvaldībām;

80.

pauž nožēlu, ka sarežģītā pārvaldības sistēma un institucionālais strupceļš ir faktori, kuru dēļ tiesību akti nav pienācīgi saskaņoti Bosnijas administratīvo vienību līmenī, tādējādi īpaši apgrūtinot steidzamu jautājumu risināšanu, piemēram, cīņu pret cilvēku tirdzniecību;

81.

aicina izveidot dažādu pārvaldības līmeņu koordinācijas mehānismu ES tiesību aktu transponēšanai, īstenošanai un ievērošanai, lai valsts varētu paust vienotu nostāju Eiropas lietās un efektīvi izmantot pirmspievienošanās instrumenta līdzekļus;

82.

atzīst: Eiropas Komisijas ziņojumā pausta atzinība, ka administratīvo vienību tiesību aktos ir lielā mērā ievērota Eiropas vietējo pašvaldību harta; tas ir apsveicami. Taču jānorāda, ka Bosnija un Hercegovina nav parakstījusi Eiropas vietējo pašvaldību hartas Papildprotokolu par iedzīvotāju tiesībām piedalīties vietējās varas darbībā;

83.

atbalsta tiesu sistēmas decentralizāciju. Taču Komiteja vienlaikus pauž nožēlu, ka progress valsts pārvaldes reformas īstenošanā ir niecīgs; šajā jomā pašreizējā problēma acīmredzami ir dažādo pārvaldes līmeņu nepietiekamā savstarpējā koordinācija un publiskā atbalsta trūkums reformas īstenošanai;

84.

atzinīgi vērtē visas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzību, un it īpaši atbalsta Sarajevas kantona Konstitūcijas grozījuma pieņemšanu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas virspalātas spriedumu Sejdić un Finci lietā, dodot etniski nedeklarētām personām un etniskajām minoritātēm iespēju izveidot neatkarīgu grupu Asamblejā, un mudina Bosnijas un Hercegovinas visu līmeņu pārvaldes iestādes pieņemt līdzīgus grozījumus;

85.

atzinīgi vērtē to, ka 2012. gada oktobrī notikušās pašvaldību vēlēšanas bija labi sagatavotas un noritēja saskaņā ar Eiropas Padomes un starptautiskās sabiedrības noteikto kārtību un standartiem attiecībā uz demokrātiskām vēlēšanām, lai arī vēlēšanu norises organizēšana vietējā līmenī ir ļoti politizēta;

86.

ar gandarījumu pieņem zināšanai, ka pilsoniskās sabiedrības veidošanās joprojām tiek atbalstīta ar Pilsoniskās sabiedrības instrumentu; to kā projektu “Vietējās demokrātijas stiprināšana” Eiropas Savienība 2008. gadā izveidoja pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstam;

Kosova

87.

atzinīgi vērtē pēdējo gadu laikā gūtos ievērojamos panākumus decentralizācijas jomā, kā arī Vietējo valsts pārvaldes iestāžu ministrijas (MLGA) centienus nodrošināt vietējās pārvaldības struktūru efektīvāku uzraudzību, taču vienlaikus uzskata, ka jāturpina decentralizācijas pasākumi, piemēram, uzlabojot pārvaldību pašvaldību līmenī;

88.

ar gandarījumu atzīmē, ka Kosovā ir attīstīta vietējo pašvaldību sistēma, kas iedzīvotājiem ļauj piedalīties vietēja līmeņa lēmumu pieņemšanas procesā; to atspoguļo fakts, ka Kosovas iedzīvotāji ir visumā apmierināti ar vietējo pašpārvaldi un ar veidu, kā tā izmanto savas pilnvaras;

89.

aicina Kosovu skaidri paust apņemšanos cīnīties pret korupciju un organizēto noziedzību;

90.

iesaka pārvaldes un budžeta procedūru jomā vietēja līmenī izmantot ar pierādījumiem pamatotas plānošanas procedūras. Lai stiprinātu administratīvo veiktspēju, pašvaldības iestādēm vajadzīgi attiecīgi pielāgoti norādījumi;

91.

atzīst, ka jaunizveidotajām pašvaldībām, kurās lielākā daļa iedzīvotāju ir serbi, ir jārisina specifiskas problēmas, jo tās ir mazas pašvaldības, un, lai tās būtu ilgtspējīgas, ir nepieciešama papildu palīdzība no centrālas valdības;

92.

aicina visas ieinteresētās puses iesaistīties konstruktīvu risinājumu meklēšanā problēmām saistībā ar decentralizācijas procesu Kosovas ziemeļu daļā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem;

93.

uzsver, ka saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas nolīgumu Kosovai visos pārvaldības līmeņos atbilstīgi un efektīvi būtu jāievēro un jāīsteno demokrātiskas pārvaldības principi.

Briselē, 2013. gada 11. aprīlī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO


(1)  Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999.g.) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.


Top