Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32012H1222(01)

Padomes Ieteikums ( 2012. gada 20 decembris ) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu

OJ C 398, 22.12.2012, p. 1–5 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

22.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 398/1


PADOMES IETEIKUMS

(2012. gada 20 decembris)

par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu

2012/C 398/01

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar neformālo un ikdienējo mācīšanos gūto mācīšanās rezultātu, proti, zināšanu, prasmju un kompetenču validēšanai var būt svarīga nozīme nodarbināmības un mobilitātes stiprināšanā, kā arī motivācijas stiprināšanā mūžizglītībai, īpaši tiem, kas atrodas nelabvēlīgākā sociālekonomiskajā situācijā vai kam ir zema kvalifikācija.

(2)

Laikā, kad Eiropas Savienība saskaras ar nopietnu ekonomikas krīzi, kas radījusi strauju bezdarba pieaugumu, jo īpaši jauniešu vidū, un novecojošas sabiedrības kontekstā attiecīgu zināšanu, prasmju un kompetenču validēšana var sniegt vēl vērtīgāku ieguldījumu darba tirgus darbības uzlabošanā, mobilitātes sekmēšanā un konkurētspējas un ekonomikas izaugsmes veicināšanā.

(3)

Darba devēju organizācijas, atsevišķi darba devēji, arodbiedrības, tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kameras, valstu struktūras, kuras ir iesaistītas profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procesā un mācīšanās rezultātu novērtēšanā un apstiprināšanā, nodarbinātības dienesti, jauniešu organizācijas, jaunatnes darbinieki, izglītības un mācību iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas – tie visi ir galvenās ieinteresētās personas, kam ir svarīga loma neformālās un ikdienējās mācīšanās iespēju un visu tai sekojošo validēšanas procesu veicināšanā.

(4)

Gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijā “Eiropa 2020” ir ietverts aicinājums attīstīt zināšanas, prasmes un kompetences ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības palielināšanai. Ar to saistītajās pamatiniciatīvās “Jaunatne kustībā” un “Jaunu prasmju un darba vietu programma” ir uzsvērts, ka ir vajadzīgas elastīgākas mācīšanās iespējas, kas var uzlabot iekļūšanu un virzību uz priekšu darba tirgū, veicināt pārejas starp darba un mācīšanās posmiem un sekmēt neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu.

(5)

Padomes 2009. gada 12. maija secinājumos par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) (1) tika norādīts, ka mūžizglītība būtu jāuzskata par pamatprincipu, uz kura balstās visa sistēma, kas ir izveidota tā, lai aptvertu mācīšanos visos kontekstos neatkarīgi no tā, vai tā ir formāla, neformāla vai ikdienēja.

(6)

2009. gada “ES jaunatnes stratēģija – ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus: atjaunināta atvērtās koordinācijas metode, kā risināt jauniešu problēmas un tiem pavērt jaunas iespējas” aicināja labāk atzīt prasmes, ko jaunieši ieguvuši neformālā izglītībā, un tika uzsvērta nepieciešamība pilnībā izmantot visus ES līmenī izstrādātos rīkus zināšanu, prasmju un kompetenču validēšanai, lai varētu atzīt kvalifikācijas. Tas tika apstiprināts ar Padomes Rezolūciju (2009. gada 27. novembris) par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (2).

(7)

2010. decembra Briges komunikē Eiropas profesionālās izglītības un apmācības ministri, Eiropas sociālie partneri un Eiropas Komisija paziņoja, ka iesaistītajām valstīm ne vēlāk kā 2015. gadā būtu jāsāk izstrādāt valstu procedūras neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanai un validēšanai, ko attiecīgā gadījumā atbalstītu ar valstu kvalifikāciju sistēmām.

(8)

Komunikē, ko pieņēma par augstāko izglītību atbildīgo Eiropas ministru konferencē, kas notika Lēvenā un Luvēnlanēvā 2009. gada 28. un 29. aprīlī, tika uzsvērts, ka sekmīgai mūžizglītības rīcībpolitikai būtu jāietver pamatprincipi un procedūras iepriekšējas mācīšanās atzīšanai, balstoties uz mācīšanās rezultātiem, bet Padomes 2011. gada 28. novembra secinājumos par augstākās izglītības modernizēšanu (3) dalībvalstis tika aicinātas izstrādāt skaidrus pārejas veidus no profesionālās un cita tipa izglītības uz augstāko izglītību, kā arī mehānismus, kā atzīt iepriekšēju mācīšanos un pieredzi, kas gūta ārpus formālās izglītības un mācībām.

(9)

Padomes 2011. gada 28. novembra Rezolūcijā par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem (4) par vienu no tās prioritārajām jomām 2012.–2014. gadam tika noteikta pilnībā funkcionējošu neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas sistēmu ieviešana un to izmantošanas popularizēšana visu vecumu un visu kvalifikācijas līmeņu pieaugušo, kā arī uzņēmumu un citu organizāciju vidū.

(10)

Padomes 2002. gada 19. decembra Rezolūcijā par ciešākas Eiropas sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā (5) un Kopenhāgenas 2002. gada 30. novembra deklarācijā tika prasīts izstrādāt kopīgu principu kopumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu.

(11)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2004. gada 18. maija secinājumos tika pausts atbalsts kopīgiem Eiropas principiem par neformālās un ikdienējās mācīšanās apzināšanu un validēšanu.

(12)

Kopš 2004. gada regulāri tiek publicēts Eiropas pārskats par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, kurā ir jaunākā informācija par pašreizējo validēšanas praksi Eiropas valstīs, un 2009. gadā tika publicētas Eiropas pamatnostādnes neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai.

(13)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2241/2004/EK (2004. gada 15. decembris) par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass) (6) tika izveidota Europass sistēma – Eiropas dokumentu kopums, ko iedzīvotāji var izmantot, lai labāk darītu zināmas, reģistrētu un uzrādītu savas kompetences un kvalifikācijas visā Eiropā.

(14)

Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2006. gada 18. maija rezolūcijā par neformālās un dzīves izglītības nozīmes atzīšanu Eiropas jaunatnes jomā (7), dalībvalstis aicināja panākt, ka būtu iespējams apzināt kompetences, kas iegūtas ar neformālo un ikdienējo mācīšanos, lai tās varētu atzīt darba tirgū.

(15)

Youthpass tika radīts kā pārredzamības rīks dalībniekiem projektos, ko finansē no programmas “Jaunatne darbībā”, kuru Eiropas Parlaments un Padome izveidoja ar Lēmumu Nr. 1719/2006/EK (8).

(16)

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā (2008. gada 23. aprīlis) par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (9) dalībvalstis tika aicinātas savus valsts kvalifikācijas līmeņus piesaistīt Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai un veicināt neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu saskaņā ar kopējiem Eiropas principiem, par ko vienojās 2004. gada maijā.

(17)

Ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS), ko saistībā ar programmu Erasmus izveidoja 1989. gadā, formālajā izglītībā tiek piešķirti kredītpunkti, pamatojoties uz mācīšanās rezultātiem un studentu noslogotību, un tā arī atvieglo augstākās izglītības iestāžu iespējas piešķirt kredītpunktus par mācīšanās rezultātiem, kas gūti ar neformālo un ikdienējo mācīšanos.

(18)

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā (2009. gada 18. jūnijs) par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām (10) tika norādīts, ka minētajai ietvarstruktūrai būtu jāatbalsta tas, ka tiek īstenoti vienotie Eiropas principi neformālās un ikdienējās mācīšanās apzināšanai un validēšanai, uzlabojot izglītības, apmācības un nodarbinātības savstarpējo saistību un veidojot saiknes starp formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos.

(19)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu (2009. gada 18. jūnijs) (11) tika izveidota Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET), ko izmantot, lai pārnestu un uzkrātu indivīdu mācīšanās rezultātus, kas gūti ar formālo un, attiecīgā gadījumā, neformālo un ikdienējo mācīšanos.

(20)

Apspriešanās tiešsaistes aptaujas veidā, diskusijas attiecīgajās politikas struktūrās, kā arī dažādi savstarpējās mācīšanās pasākumi, kuros iesaistīti sociālie partneri, liecina par pārliecinošu vienprātību, ka ir svarīgi nodrošināt iespēju padarīt uzskatāmas zināšanas, prasmes un kompetences, kas gūtas dzīves un darba pieredzes gaitā, un parāda, ka pastāv plašs atbalsts Savienības iniciatīvai, ar kuru tiktu uzlabota validēšanas politika un prakse dalībvalstīs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.

LAI INDIVĪDIEM DOTU IESPĒJU PIERĀDĪT, KO VIŅI IEMĀCĪJUŠIES ĀRPUS FORMĀLĀS IZGLĪTĪBAS UN MĀCĪBĀM, TOSTARP MOBILITĀTES PIEREDZĒ, UN LAI MINĒTĀS ZINĀŠANAS VARĒTU IZMANTOT VIŅU KARJERAI UN MĀCĪŠANĀS TURPINĀŠANAI, UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU, DALĪBVALSTĪM VAJADZĒTU:

1.

Ne vēlāk kā 2018. gadā – atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām un kā tās uzskata par piemērotu – ieviest pasākumus neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai, kas indivīdiem dod iespēju:

a)

panākt, ka tiek validētas zināšanas, prasmes un kompetences, kas iegūtas ar neformālo un ikdienējo mācīšanos, tostarp – attiecīgā gadījumā – izmantojot atvērtos izglītības resursus;

b)

pamatojoties uz validētu neformālās un ikdienējās mācīšanās pieredzi, iegūt pilnu vai – attiecīgā gadījumā – daļēju kvalifikāciju, neskarot citus piemērojamos Savienības tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (12).

Atkarībā no savām vajadzībām dalībvalstis savos validēšanas pasākumos var piešķirt prioritāti konkrētām jomām un/vai sektoriem;

2.

Pasākumos neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai attiecīgā gadījumā iekļaut turpmāk minētās sastāvdaļas, vienlaikus ļaujot katram indivīdam atkarībā no savām vajadzībām izmantot jebkuru no tām – vai nu atsevišķi, vai kopā ar citām:

a)

ar neformālo un ikdienējo mācīšanos gūto indivīda mācīšanās rezultātu APZINĀŠANA;

b)

ar neformālo un ikdienējo mācīšanos gūto indivīda mācīšanās rezultātu DOKUMENTĒŠANA;

c)

ar neformālo un ikdienējo mācīšanos gūto indivīda mācīšanās rezultātu NOVĒRTĒŠANA;

d)

ar neformālo un ikdienējo mācīšanos gūto indivīda mācīšanās rezultātu SERTIFICĒŠANA tādā veidā kā kvalifikācija vai kredītpunkti, uz kuru pamata iegūst kvalifikāciju, vai attiecīgā gadījumā – citādi;

3.

Pasākumos neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai atkarībā no gadījuma piemērot turpmāk minētos principus, vienlaikus ņemot vērā valsts, reģionālās un/vai vietējās, kā arī sektoru vajadzības un īpatnības:

a)

validēšanas pasākumi ir saistīti ar valstu kvalifikāciju sistēmām un atbilst Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai;

b)

indivīdiem un organizācijām ir pieejama informācija un norādes par validēšanas priekšrocībām un iespējām, kā arī par attiecīgajām procedūrām;

c)

nelabvēlīgā situācijā esošas grupas, tostarp bezdarbnieki un indivīdi, kam pastāv bezdarba risks, jo īpaši varētu gūt labumu no validēšanas pasākumiem, jo validēšana var palielināt viņu dalību mūžizglītībā un piekļuvi darba tirgum;

d)

bezdarbniekiem vai indivīdiem, kam pastāv bezdarba risks, ir iespēja saskaņā ar valstu tiesību aktiem un īpatnībām saņemt “prasmju auditu”, kura mērķis ir pietiekami savlaicīgi, vislabāk sešu mēnešu laikā pēc attiecīgas vajadzības konstatēšanas, apzināt viņu zināšanas, prasmes un kompetences;

e)

neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšana tiek atbalstīta ar atbilstīgiem norādījumiem un konsultācijām, un ir viegli pieejama;

f)

atbilstīgi pastāvošajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmām ir ieviesti pārredzami kvalitātes nodrošināšanas pasākumi, ar kuriem nodrošina drošas, pareizas un uzticamas novērtēšanas metodoloģijas un rīkus;

g)

darbiniekiem, kas ir iesaistīti validēšanas procesā, ir nodrošināta profesionālās kompetences attīstība visās attiecīgajās nozarēs;

h)

kvalifikācijas vai – attiecīgā gadījumā – daļējas kvalifikācijas, kas iegūtas, izmantojot neformālās un ikdienējās mācīšanās pieredzes validēšanu, atbilst saskaņotiem standartiem, kuri ir vai nu tādi paši kā formālās izglītības programmās iegūtu kvalifikāciju standarti, vai līdzvērtīgi;

i)

lai atvieglotu mācīšanās rezultātu dokumentēšanu, tiek veicināta Savienības pārredzamības rīku, piemēram, Europass sistēmas un Youthpass, izmantošana;

j)

pastāv sinerģija starp validēšanas pasākumiem un kredītpunktu sistēmām, ko izmanto formālās izglītības un mācību sistēmā, piemēram, ECTS un ECVET;

4.

To sastāvdaļu un principu izstrādē un īstenošanā, kas minēti no 1. līdz 4. punktam, iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas, proti, darba devējus, arodbiedrības, tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kameras, valstu struktūras, kuras ir iesaistītas profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procesā, nodarbinātības dienestus, jauniešu organizācijas, jaunatnes darbiniekus, izglītības un mācību iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Lai sekmētu dalību šajā procesā:

a)

darba devējiem, jauniešu organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāveicina un jāatvieglo darbā vai brīvprātīgā darbā gūto mācīšanās rezultātu apzināšana un dokumentēšana, izmantojot Savienības pārskatāmības rīkus, piemēram, tos, kas izstrādāti saistībā ar Europass sistēmu un Youthpass;

b)

izglītības un mācību iestādēm būtu jāatvieglo piekļuve formālai izglītībai un mācībām, pamatojoties uz mācīšanās rezultātiem, kas gūti ar neformālo un ikdienējo mācīšanos, un – attiecīgā gadījumā un ja iespējams – jāpiešķir atbrīvojumi un/vai kredītpunkti par attiecīgiem mācīšanās rezultātiem, kas gūti ar minēto mācīšanos;

5.

Sekmēt validēšanas pasākumu koordinēšanu starp ieinteresētajām personām izglītības, mācību, nodarbinātības un jaunatnes nozarēs, kā arī starp ieinteresētajām personām citās attiecīgās politikas jomās.

2.

DALĪBVALSTĪM UN KOMISIJAI BŪTU JĀVEIC ŠĀDI PASĀKUMI:

a)

ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras padomdevēju grupas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu (2008. gada 23. aprīlis) par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (13) (EQF) starpniecību sekot šā ieteikuma īstenošanai un turpmākās EQF padomdevēju grupas darbībās pēc vajadzības iesaistīt attiecīgas jauniešu organizācijas un pārstāvjus no brīvprātīgo darba nozares;

b)

gaidāmajos Padomes un Komisijas kopīgajos ziņojumos saistībā ar stratēģisko sistēmu “ET2020” un gaidāmajos kopīgajos Eiropas Savienības ziņojumos par jaunatni saistībā ar atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā ziņot par to, kas panākts pēc šā ieteikuma pieņemšanas;

c)

atbalstīt šā ieteikuma īstenošanu, izmantojot Savienības aģentūru, jo īpaši Cedefop, pieredzi, un gada pārskatā par valstu kvalifikāciju sistēmu attīstību ziņojot par situāciju saistībā ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu.

3.

KOMISIJAI BŪTU JĀVEIC ŠĀDI PASĀKUMI:

a)

atbalstīt dalībvalstis un ieinteresētās personas:

atvieglojot efektīvus savstarpējās mācīšanās pasākumus un pieredzes un labās prakses apmaiņu,

regulāri pārskatot Eiropas pamatnostādnes neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai, par to pilnībā konsultējoties ar dalībvalstīm,

regulāri un sadarbībā ar dalībvalstīm pārskatot Eiropas pārskatu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu;

b)

pirms 2018. gada apsvērt iespēju turpināt izstrādāt, apspriežoties ar dalībvalstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 2241/2004/EK, instrumentus saistībā ar Europass sistēmu, ar kuriem visā Savienībā veicina pārredzamību validētiem mācīšanās rezultātiem, kas gūti neformālās un ikdienējās mācīšanās pieredzē;

c)

nodrošināt, ka sadarbībā ar dalībvalstīm šā ieteikuma īstenošanas atbalstīšanai tiek izmantota mūžizglītības programma un programma “Jaunatne darbībā”, un, neskarot sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, gaidāmā Eiropas programma izglītības, mācību, jauniešu un sporta jomā un Eiropas struktūrfondi;

d)

sadarbībā ar dalībvalstīm un pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām izskatīt un novērtēt saistībā ar šo ieteikumu īstenoto rīcību un līdz 2019. gada 31. decembrim ziņot Padomei par gūto pieredzi un secinājumiem attiecībā uz nākotni, tostarp, ja vajadzīgs, par šā ieteikuma iespējamu izvērtēšanu un pārskatīšanu.

Briselē, 2012. gada 20. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. FLOURENTZOU


(1)  OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.

(2)  OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.

(3)  OV C 372, 20.12.2011., 36. lpp.

(4)  OV C 372, 20.12.2011., 1. lpp.

(5)  OV C 13, 18.1.2003., 2. lpp.

(6)  OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp.

(7)  OV C 168, 20.7.2006., 1. lpp.

(8)  OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.

(9)  OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.

(10)  OV C 155, 8.7.2009., 1. lpp.

(11)  OV C 155, 8.7.2009., 11. lpp.

(12)  OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.

(13)  OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.


PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS

Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:

a)

formālā mācīšanās ir mācīšanās, kas notiek organizētā un strukturētā vidē, kura īpaši paredzēta mācīšanās nolūkiem, un pēc tās parasti piešķir kvalifikāciju, visbiežāk izsniedzot sertifikātu vai diplomu; tā aptver vispārējās izglītības, sākotnējās profesionālās apmācības un augstākās izglītības sistēmas;

b)

neformālā mācīšanās ir mācīšanās, kas notiek plānotu nodarbību veidā (mācīšanās mērķu un laika ziņā) un kurā tiek sniegts noteikta veida mācīšanās atbalsts (piem., studenta un pasniedzēja kontakts); tās var būt programmas, kurās sniedz darbam nepieciešamās prasmes, novērš pieaugušo analfabētismu un veicina to, lai pamatizglītību iegūtu tie, kas priekšlaicīgi pametuši mācības; ļoti bieži neformālā mācīšanās ietver uzņēmumā veiktu apmācību, ar kuras palīdzību uzņēmumi atjaunina un uzlabo savu darbinieku prasmes, piemēram, IKT prasmes, strukturētu mācīšanos tiešsaistē (piem., izmantojot atvērtos izglītības resursus) un kursus, ko saviem biedriem, mērķgrupām vai plašākai sabiedrībai organizē pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

c)

ikdienējā mācīšanās ir mācīšanās, kas notiek ikdienā saistībā ar darbu, ģimenes dzīvi vai brīvo laiku, un tā nav organizēta vai strukturēta mērķu, laika vai mācīšanās atbalsta ziņā. Ikdienējā mācīšanās var notikt bez īpaša nodoma no attiecīgās personas puses; ar ikdienēju mācīšanos gūtu rezultātu piemērs ir prasmes, kas iegūtas dzīves un darba pieredzē, darbā iegūtās projektu vadīšanas prasmes vai IKT prasmes, valodas, kas apgūtas laikā, kas pavadīts citā valstī, vai šādi iegūta starpkultūru pieredze, IKT prasmes, kas iegūtas ārpus darba, prasmes, kas iegūtas brīvprātīgā darbā, kultūras pasākumos, sportā, darbā ar jauniešiem un mājās (piem., bērna pieskatīšana);

d)

atvērtie izglītības resursi (AIR) ir digitalizēti materiāli, ko brīvi un atvērti piedāvā pedagogiem, studentiem un tiem, kas nodarbojas ar pašmācību, lai tos izmantotu un atkārtoti izmantotu mācīšanai, mācīšanās vajadzībām un pētniecībai; tas ietver mācīšanās saturu, programmatūras rīkus, ar ko izstrādā, lieto un izplata saturu, un ieviešanas resursus, piemēram, atvērtas licences; AIR nozīmē arī uzkrātus digitālus līdzekļus, ko iespējams pielāgot un kas dod labumu, neierobežojot citu iespējas tos izmantot;

e)

prasmju audits ir process, kura mērķis ir apzināt un analizēt indivīda zināšanas, prasmes un kompetences, tostarp viņa spējas un motivāciju, lai noteiktu karjeras projektu un/vai profesionālās pārorientācijas plānu vai mācību projektu; prasmju audita mērķis ir palīdzēt indivīdiem analizēt savu iepriekšējo karjeru, veikt pašvērtējumu par savu vietu darba vidē un plānot, kā veidot savu karjeru, vai dažos gadījumos – sagatavot ar neformālo un ikdienējo mācīšanos gūto rezultātu validēšanai;

f)

kvalifikācija ir oficiāls novērtēšanas un validēšanas procesa rezultāts, ko iegūst, kad kompetenta struktūra konstatē, ka indivīds ir sasniedzis mācīšanās rezultātus atbilstīgi konkrētiem standartiem;

g)

mācīšanās rezultāti ir izklāsti par to, ko mācīšanās procesā iesaistītais zina, izprot un spēj darīt pēc mācīšanās procesa pabeigšanas, un tajos apraksta zināšanas, prasmes un kompetences;

h)

valsts kvalifikāciju sistēma ir instruments kvalifikāciju klasifikācijai pēc vairāku kritēriju kopuma, kuri atbilst konkrētiem ar mācīšanos sasniegtiem līmeņiem; tās mērķis ir integrēt un koordinēt valsts kvalifikāciju apakšsistēmas un uzlabot kvalifikāciju pārskatāmību, pieejamību, gradāciju un kvalitāti saistībā ar darba tirgu un pilsonisko sabiedrību;

i)

validēšana ir pilnvarotas struktūras veikts process, kurā tiek apstiprināts, ka indivīds ir sasniedzis mācīšanās rezultātus, kas noteikti attiecīgā standartā, un tam ir šādi četri posmi:

1)

APZINĀŠANA dialogā par indivīda konkrēto pieredzi;

2)

DOKUMENTĒŠANA – lai indivīda pieredzi padarītu uzskatāmu;

3)

šīs pieredzes oficiāla NOVĒRTĒŠANA un

4)

novērtējuma rezultātu SERTIFICĒŠANA, kas var kalpot par pamatu daļējai vai pilnai kvalifikācijai;

j)

iepriekšējas mācīšanas atzīšana ir to mācīšanās rezultātu validēšana, kuri gūti vai nu formālajā izglītībā, vai ar neformālo, vai ikdienējo mācīšanos, pirms tikusi prasīta validēšana.


Top