EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012XG0718(01)

Padomes secinājumi ( 2012. gada 22. jūnijs ) par mikrobu rezistences ietekmi cilvēku veselības aizsardzības nozarē un veterinārijā – perspektīva “Viena veselība”

OJ C 211, 18.7.2012, p. 2–5 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

18.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/2


Padomes secinājumi (2012. gada 22. jūnijs) par mikrobu rezistences ietekmi cilvēku veselības aizsardzības nozarē un veterinārijā – perspektīva “Viena veselība”

2012/C 211/02

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

1.

ATGĀDINA Padomes 2008. gada 10. jūnija secinājumus par mikrobu rezistenci (antimicrobial resistance – AMR) (1);

2.

ATGĀDINA Padomes 2009. gada 23. novembra secinājumus par novatoriskiem stimuliem efektīvu antibiotikas līdzekļu izstrādē (2);

3.

ATGĀDINA Padomes 2001. gada 15. novembra ieteikumu par pretmikrobu līdzekļu piesardzīgu lietošanu humānā medicīnā (3), tostarp 2005. gada decembra un 2010. gada aprīļa Komisijas ziņojumus Padomei par tā īstenošanu (4);

4.

ATGĀDINA Padomes 2009. gada 9. jūnija ieteikumu par pacientu drošību, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli (5);

5.

ATZĪST 2009. gada oktobra zinātnisko atzinumu par mikrobu rezistenci, koncentrējoties uz zoonozes infekcijām, ko sniedzis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR) (6);

6.

ATZĪST Eiropas Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūciju par dzīvnieku labturības rīcības plāna laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam izvērtēšanu (7);

7.

ATGĀDINA Eiropas Parlamenta 2011. gada 12. maija rezolūciju par pretantibiotiku rezistenci (8) un Eiropas Parlamenta 2011. gada 27. oktobra rezolūciju par mikroorganismu rezistences radītajiem draudiem sabiedrības veselībai (9);

8.

PAUŽ GANDARĪJUMU par Komisijas 2011. gada 15. novembra paziņojumu “Rīcības plāns pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence” (10);

9.

ATGĀDINA Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām, ar kurām aizliedz antibiotisku augšanas veicinātāju izmantošanu (11);

10.

UZSVER, ka AMR kļūst par arvien lielāku veselības problēmu Eiropā un visā pasaulē gan attiecībā uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem, ierobežojot vai pasliktinot ārstēšanas iespējas, tādējādi samazinot dzīves kvalitāti, un radot nozīmīgas ekonomiskas sekas saistībā ar veselības aprūpes izmaksu palielināšanos un ražīguma zudumiem;

11.

ATZĪST, ka AMR attīstību paātrina pārliecīga un nepiemērota antimikrobo vielu izmantošana, kas apvienojumā ar nepietiekamu higiēnu vai nepilnvērtīgu infekciju kontroles praksi rada veicinošus apstākļus rezistentu mikroorganismu attīstībai, izplatībai un noturībai gan cilvēkos, gan dzīvniekos;

12.

ATZĪST, ka dalībvalstīs cilvēku un veterinārajā medicīnā pastāv atšķirīgas situācijas un dažādas pieejas antimikrobu vielu izrakstīšanā, izmantošanā un izplatīšanā, tostarp pastāv dažādi izmantoto antimikrobo vielu veidi;

13.

UZSVER, ka ir vajadzīga aktīva, holistiska, uz risku balstīta un uz “vienas veselības” perspektīvu pamatota pieeja, lai cik vien iespējams samazinātu antimikrobu vielu izmantošanu un maksimāli saskaņotu darbības, ko cilvēku veselības nozarē un veterinārajā nozarē veic ar mērķi apkarot AMR;

14.

UZSVER, ka mikrobioloģiskā diagnoze kopā ar standartizētu uzņēmības pārbaudi veido pamatu tam, lai izvēlētos pareizu antimikrobo ārstēšanu un pielāgotu antimikrobo vielu lietošanu pēc sākotnējās empīriskās ārstēšanas, tādējādi panākot, ka antimikrobās vielas tiek izmantotas vispiemērotākajā veidā ar mērķi ierobežot vispārēju antimikrobo vielu, un jo īpaši ārkārtīgi svarīgu antimikrobo vielu (critically important antibiotics), lietošanu;

15.

ATZĪST, ka Eiropas centienu pamatā vajadzētu būt cilvēku un dzīvnieku lietošanai paredzētu ārkārtīgi svarīgu antimikrobo vielu definīcijām, ko izstrādājusi attiecīgi Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE);

16.

UZSVER vajadzību ierobežot ārkārtīgi svarīgu antimikrobo vielu izmantošanu tikai konkrētiem gadījumiem, kuros to izmantošana uzskatāma par piemērotu;

17.

UZSVER vajadzību ierobežot ārkārtīgi svarīgu antimikrobo vielu un nesen izstrādātu antimikrobo vielu lietošanu cilvēku un dzīvnieku vajadzībām, lai turpmāk ārkārtīgi svarīgās antimikrobās vielas cik vien iespējams izmantotu tikai cilvēku vajadzībām;

18.

UZSVER, ka visās dalībvalstīs jābūt minimālai prasībai antimikrobās vielas, ko izmanto orāli, parenterāli un inhalējot, darīt pieejamas vienīgi ar receptēm vai precīzi definētos apstākļos un reglamentēta veselības aprūpes speciālista uzraudzībā;

19.

ATZĪST, ka dažas prakses cilvēku un dzīvnieku veselības aprūpē, tostarp iespējami antimikrobo vielu izrakstīšanas un tai sekojošas pārdošanas stimuli var būt par cēloni nepareizai vai pārliecīgai antimikrobo vielu izmantošanai;

20.

UZSVER, ka gan cilvēku veselības aizsardzības nozarē, gan veterinārajā nozarē svarīgas ir iedarbīgas pārraudzības sistēmas, kas balstītas uz esošajām uzraudzības sistēmām EFSA, ECDC Eiropas antibakteriālo līdzekļu patēriņa uzraudzības tīkla (ESAC-net), ECDC Eiropas Antimikrobās rezistences uzraudzības tīkla (EARS-NET) un EMA Eiropas veterināro antibakteriālo līdzekļu patēriņa uzraudzības projekta (ESVAC) aizgādībā, lai varētu ievākt salīdzināmus un savlaicīgus datus par AMR un antimikrobo vielu izmantošanu;

21.

ATZĪST, ka svarīgs ir ES atbalsts ar tādiem pašreizējiem ES finanšu instrumentiem kā veselības programma un ES Pētniecības un inovācijas pamatprogramma, tostarp Novatorisku zāļu ierosme, lai uzlabotu pētniecību un izstrādi saistībā ar AMR un stiprinātu AMR novēršanu un kontroli un vajadzību turpināt šīs darbības un īstenot to rezultātus;

22.

UZSVER, ka ir svarīgi izvērst koordināciju attiecībā uz dalībvalstu pētniecības centieniem Eiropas Savienībā apkarot AMR  (12);

23.

UZSVER to, ka ir aktīvi jāvairo sabiedrības izpratne un informētība cilvēku veselības aizsardzības nozarē un veterinārajā nozarē par AMR apdraudējumu, kas rodas pārliecīgas un nepiemērotas antimikrobo vielu izmantošanas dēļ, un par AMR ietekmi uz atsevišķu indivīdu un sabiedrību kopumā, un ATZĪST, ka Eiropas Antibiotiku informācijas diena ir svarīga kā platforma valsts informācijas kampaņām;

24.

UZSVER, ka cilvēku veselības aizsardzības un veterinārajiem speciālistiem ir svarīga nepārtraukta apmācība un izglītība infekciju slimību diagnosticēšanā, ārstēšanā un novēršanā un antimikrobo vielu pareizā izmantošanā un ka attiecīgā gadījumā nepārtraukta apmācība un izglītība infekcijas slimību novēršanā un antimikrobo vielu pareizā izmantošanā attiecas arī uz lopkopjiem;

25.

ATZĪST, ka veselības aprūpē iegūtās infekcijas ir svarīgs faktors mikrobu rezistences izplatībā un pastiprinātā antibiotiku lietošanā;

26.

UZSVER, ka efektīvas profilaktiskas un higiēnas darbības, jo īpaši roku higiēna un bioloģiskā drošuma pasākumi, ir svarīgas, lai novērstu un kontrolētu infekcijas un to izplatību gan cilvēku veselības aizsardzības nozarē, gan veterinārajā nozarē;

27.

UZSVER, ka starptautiska sadarbība AMR jautājumos ir svarīga, tostarp darbs, ko veic Pasaules Veselības organizācija (PVO), Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE), Pārtikas kodekss un Transatlantiskā darba grupa mikrobu rezistences jautājumos (TATFAR);

28.

ATZINĪGI VĒRTĒ konferenci par AMR, kas Kopenhāgenā notika 2012. gada 14. un 15. martā un kas sniedza vērtīgu ieguldījumu turpmākā cīņā ar AMR ar darbībām pret antimikrobu vielu pārliecīgu izmantošanu cilvēku un dzīvnieku ārstēšanā, īpašu uzmanību pievēršot ārkārtīgi svarīgām antimikrobajām vielām un pastiprinātai pārraudzībai;

29.

AICINA DALĪBVALSTIS:

1)

lai cīnītos pret AMR, izveidot un īstenot valsts stratēģijas vai rīcības plānus, tajos ietverot šādus elementus:

a)

izstrādāt un īstenot valsts pamatnostādnes par antimikrobo līdzekļu lietojumu cilvēku un dzīvnieku ārstēšanā, nodrošinot piesardzīgāku lietojumu un tādējādi – arī mazāku AMR risku;

b)

klīniskos paraugus un diagnožu testus uz vietas, un uzņēmības pārbaudes, lai nodrošinātu, ka antimikrobā ārstēšana balstās uz mikrobioloģisko diagnozi un uzņēmību un nodrošina pietiekamu mikrobioloģisko spēju, kas būtu īpaši pielāgota gan cilvēku, gan dzīvnieku ārstēšanai;

c)

izveidot un īstenot saziņas pamatnostādnes un programmas speciālistu izglītošanai un apmācībai par antimikrobo vielu atbilstīgu pielietojumu un metodēm, lai samazinātu patogēnu nodošanu, tostarp lai kontrolētu infekcijas un veiktu higiēnas pasākumus gan cilvēku veselības aprūpes nozarē, gan veterinārajā nozarē;

d)

īstenot tādus valsts tiesību aktus, ar ko novērš antimikrobo vielu nelegālu tirdzniecību internetā – gan cilvēku veselības aprūpes nozarē, gan veterinārajā nozarē;

e)

ārkārtīgi svarīgas antimikrobās vielas ļaut lietot tikai gadījumos, kad mikrobioloģiskajā diagnozē un uzņēmības pārbaudēs ir noteikts, ka neviena cita antimikrobā viela nebūs iedarbīga; akūtu saslimšanu gadījumos, ārstējot cilvēku un dzīvnieku infekcijas, vajadzības gadījumā sākumā var lietot ārkārtīgi svarīgas antimikrobās vielas, bet ārstēšana ir jāizvērtē un, ja iespējams, atkarībā no testa rezultātiem tās jāpielāgo;

f)

antimikrobās vielas profilaktiskos nolūkos lietot tikai gadījumos, kad ir konkrētas klīniskās vajadzības;

g)

ganāmpulku ārstēšanā antimikrobās vielas izrakstīt un lietot tikai gadījumos, kad veterinārārsts ir izvērtējis, ka ir skaidrs klīnisks un, attiecīgā gadījumā, epidemioloģisks pamatojums ārstēt visus dzīvniekus;

h)

veicināt tādus stimulus dzīvnieku audzēšanā un tirdzniecības sistēmās, kas palīdz nodrošināt dzīvnieku veselības nepārtrauktu uzlabojumu, tostarp slimību profilaksi, higiēnas pasākumu pastiprināšanu, un tādējādi mazināt vajadzību pēc antimikrobajām vielām;

i)

nodrošināt iedarbīgas pārraudzības sistēmas, gan attiecībā uz cilvēku veselības nozari, gan attiecībā uz veterināro nozari, lai savlaicīgi ievāktu tādus datus par AMR un par antimikrobo vielu lietojumu, ko var salīdzināt starp nozarēm un dalībvalstīm;

j)

pārraudzības sistēmām nosūtīt datus par cilvēku ārstēšanai paredzēto visu antimikrobo vielu receptēm un/vai pārdošanu;

k)

vākt datus par dzīvnieku ārstēšanai izmantoto antimikrobo vielu pārdošanu un lietošanu;

l)

valsts līmenī izveidot starpnozaru saskaņošanas mehānismu, iesaistot attiecīgās iestādes un nozares, lai pārraudzītu, kā tiek īstenotas valsts stratēģijas vai rīcības plāni attiecībā uz antimikrobo vielu lietošanu un rezistenci pret tām;

30.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU:

1)

nodrošināt starpnozaru sadarbības virzīšanu un stiprināšanu valsts un starptautiskā mērogā, tostarp veicinot antimikrobo vielu piesardzīgu lietošanu. Attiecīgā gadījumā noteikt iespējas un modeļus, kā stiprināt stimulus veikt pētījumus, un izstrādāt jaunas iedarbīgas antimikrobās vielas vai to alternatīvas un paredzēt to kontrolētu lietošanu;

2)

turpināt centienus palielināt sabiedrības informētību par AMR risku, ko rada pārmērīga antimikrobo vielu lietošana, tostarp turpinot atbalstīt Eiropas Antibiotiku apzināšanās dienu;

3)

izveidot antimikrobo vielu klasifikāciju, tajā ietverot īpašu sarakstu, kas ir būtisks tādu infekciju ārstēšanai, ko rada multirezistenti organismi, pret kuriem citas antimikrobās vielas ir kļuvušas neefektīvas, un veicināt un īstenot veterinārijas nozares profesionāļu izglītošanu un virzīšanu tā, lai ierobežotu šo antimikrobo vielu lietošanu cilvēku un it īpaši dzīvnieku ārstēšanā;

4)

aicināt PVO un OIE sadarboties, lai atjauninātu attiecīgos sarakstus ar cilvēku un dzīvnieku ārstēšanā lietotajām ārkārtīgi svarīgajām antimikrobajām vielām;

5)

lai nepārtraukti pārraudzītu AMR attīstību, sadarboties, ar mērķi agrīnā stadijā atklāt patogēnisko antimikrobas rezistences baktēriju cilvēkos, dzīvniekos un pārtikā;

6)

izmantot spēkā esošās agrīnā brīdinājuma sistēmas, lai ātri atklātu jaunus rezistences mehānismus;

7)

izskatīt apstākļus antimikrobo vielu izrakstīšanai un pārdošanai, lai pārliecinātos, vai cilvēku un dzīvnieku veselības aprūpes prakses dēļ var rasties pārmērīga antimikrobo vielu recepšu izrakstīšana, pārdozēšana vai nepareiza lietošana;

8)

aktīvi darboties, lai veicinātu starptautiskās ierosmes ierobežot antimikrobo vielu lietojumu, – tas ietvertu starptautiskās prasības attiecībā uz antimikrobo vielu izrakstīšanu, starptautiskās prasības par pārraudzību un ziņošanu par antimikrobo vielu izmantošanu un rezistenci, kā arī vispārēju aizliegumu attiecībā uz antimikrobajiem dzīvnieku augšanas veicinātājiem;

9)

aktīvi darboties, lai veicinātu starptautiska līmeņa noteikumu pieņemšanu pārraudzībai un ziņošanai par antimikrobo vielu lietošanu un rezistenci, tostarp pieņemot PVO rezolūcijas un OIE un Pārtikas kodeksa standartus;

10)

pastiprināt un saskaņot pētniecības un inovāciju centienus, lai cīnītos, tostarp sadarbojoties valsts un privātajam sektoram, pret AMR un lai saglabātu pašreizējo antimikrobo vielu iedarbību un pieejamību;

31.

AICINA KOMISIJU:

1)

veikt turpmākus pasākumus pēc Komisijas 2011. gada 15. novembra paziņojuma, realizējot konkrētas ierosmes, lai īstenotu 12 darbības, kas norādītas paziņojumā, un noteikt termiņu ierosmju īstenošanai un termiņu, kad Padomē jāiesniedz ziņojums par īstenošanu;

2)

ņemot vērā ierosmju perspektīvu “Viena veselība”, paplašināt pastāvošo AMR jautājumu pārtikas un veterināro darba grupu, lai tajā pilnībā iekļautu cilvēku veselības aprūpes nozari, tādējādi īstenojot vispārēju pieeju pret AMR Eiropas Savienības un valsts līmenī;

3)

ātrāk pārskatīt Direktīvu 90/167/EEK, ar ko paredz nosacījumus, kuri Kopienā reglamentē ārstnieciskās dzīvnieku barības pagatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu (13), un Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (14), labāk ņemot vērā AMR, tostarp ievērojot, ka antibiotiskās veterinārās zāles var izrakstīt tikai veterinārārsts;

4)

cieši sadarboties ar ECDC, EFSA un EMA, lai Eiropas Savienībā nostiprinātu novērtējumu un izvērtējumu par AMR gadījumiem cilvēkos, dzīvniekos un pārtikā;

5)

lai savlaicīgi Eiropas Savienībā ievāktu salīdzināmus datus, nodrošināt efektīvus mehānismus, kā apstrādāt dalībvalstu pārraudzības sistēmās gūtos datus par cilvēku, dzīvnieku un pārtikas AMR un par antimikrobo vielu lietojumu cilvēku un dzīvnieku ārstēšanā;

6)

sākt regulārus pamatpētījumus par AMR gan cilvēkos, gan dzīvniekos, gan pārtikā;

7)

sadarboties ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām, lai uzlabotu pārredzamību un palielinātu vispārējo informētību par AMR jautājumu un veidotu un stiprinātu daudzpusējas un divpusējas saistības AMR profilaksei un kontrolei visās nozarēs;

8)

saskaņā ar 2011. gada 15. novembra paziņojumu veikt ar Padomes secinājumiem saistītas darbības, ietverot valsts turpmākās darbības ziņojumus par valsts līmenī īstenoto un veiktajām darbībām.


(1)  9637/08.

(2)  OV C 302, 12.12.2009., 10. lpp.

(3)  OV L 34, 5.2.2002., 13. lpp.

(4)  5427/06 (COM(2005) 684 galīgā redakcija) un 8493/10 (COM(2010) 141 galīgā redakcija).

(5)  OV C 151, 3.7.2009., 1. lpp.

(6)  EFSA Journal 2009; 7(11):1372, http://ec.europa.eu/health/scientific_committees/emerging/opinions/scenihr_o_026.pdf, EMEA/CVMP/447259/2009.

(7)  P7_TA(2010)0130.

(8)  P7_TA(2011)0238.

(9)  P7_TA(2011)0473.

(10)  16939/11 (COM(2011) 748).

(11)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(12)  16314/11 (C(2011) 7660) Komisijas 2011. gada 27. oktobra Ieteikums par pētniecības kopīgas plānošanas iniciatīvu “Mikrobu problēma – jauns cilvēka veselības apdraudējums”.

(13)  OV L 92, 7.4.1990., 42. lpp.

(14)  OV L 136, 30.4.2004., 58. lpp.


Top