Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62011TN0274

Lieta T-274/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 15. marta spriedumu lietā F-28/10 Mioni /Komisija 2011. gada 25. maijā iesniedza Gaëtan Barthélémy Maxence Mioni

OJ C 232, 6.8.2011, p. 32–32 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

6.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 232/32


Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 15. marta spriedumu lietā F-28/10 Mioni/Komisija 2011. gada 25. maijā iesniedza Gaëtan Barthélémy Maxence Mioni

(Lieta T-274/11 P)

2011/C 232/57

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Gaëtan Barthélémy Maxence Mioni (Brisele, Beļģija) (pārstāvis — L. Vogel, avocat)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

pilnībā atcelt pārsūdzēto spriedumu, ko Eiropas Savienības Civildienesta tiesas otrā palāta pasludināja 2011. gada 15. martā, kas ierakstītā sūtījuma paziņots 2011. gada 15. martā un ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzēja 2010. gada 7. maijā celtā prasība;

piespriest atbildētājai, piemērojot Reglamenta 87. panta 2. punktu, atlīdzināt šīs instances tiesāšanās izdevumus, ieskaitot nepieciešamos izdevumus, kas radušies saistībā ar tiesvedību, tostarp, piemērojot Reglamenta 91. panta b) punktu, — domicila, transporta un uzturēšanās izdevumus, kā arī advokātu honorārus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza divus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. pants, kā arī sagrozīti pierādījumi, kas iesniegti Civildienesta tiesā. Apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Civildienesta tiesai, pirmkārt, ka tā nav ievērojusi tā lietas materiālu dokumentus ar numuru 22, 23, 24 un 25, sava sprieduma 31. punktā nospriežot, ka viņa klātbūtne Francijā laikā no 1999. gada līdz 2000. gadam nevarēja tikt saistīta ar apelācijas sūdzības iesniedzēja gribu pārvietot savu interešu centru uz savu dzimteni un, otrkārt, ka pārsūdzētā sprieduma 29., 31. un 33. punktā tā ir nesaskanīgi novērtējusi parastās dzīvesvietas jēdzienu.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesai iesniegtie pierādījumi ir tikuši sagrozīti un ka neesot ticis norādīts pamatojums, jo Civildienesta tiesa attaisno ekspatriācijas pabalsta novēlotu atcelšanu “ar pārpratumu attiecībā uz vietu, kur apelācijas sūdzības iesniedzējs bija ieguvis vidējo izglītību”. Apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Civildienesta tiesai to, ka tā nav ņēmusi vērā viņa lietas materiālu dokumentu Nr. 15, nav atbildējusi uz viņa prasības pieteikuma 31. punktu un tādējādi ir veikusi acīmredzami neprecīzus konstatējumus pēc būtības.


Top