Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62011TN0268

Lieta T-268/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 15. marta spriedumu lietā F-120/07 Strack /Komisija 2011. gada 26. maijā iesniedza Eiropas Komisija

OJ C 232, 6.8.2011, p. 31–31 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

6.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 232/31


Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 15. marta spriedumu lietā F-120/07 Strack/Komisija 2011. gada 26. maijā iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta T-268/11 P)

2011/C 232/56

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Curral un B. Eggers)

Otrs lietas dalībnieks: Guido Strack (Ķelne, Vācija)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Civildienesta tiesas 2011. gada 15. marta spriedumu lietā F-120/07 Strack/Komisija;

piespriest abiem lietas dalībniekiem segt katram savus tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Savienības tiesību pārkāpums, interpretējot Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā — “Civildienesta noteikumi”) V pielikuma 4. pantu.

Pirmkārt, Civildienesta tiesa, pārkāpjot Savienības tiesības un pastāvīgo judikatūru, ir interpretējusi Civildienesta noteikumu V pielikuma 4. panta pirmo daļu tādējādi, ka tas nereglamentējot atvaļinājuma prasījumu pārcelšanu ilgas slimības gadījumā.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots Savienības tiesību pārkāpums, no tiesību viedokļa kļūdaini nosakot Civildienesta noteikumu 1.e panta 2. punkta piemērošanas jomu un tiesiskās sekas.

Otrkārt, tā, pārkāpjot Savienības tiesības, un bez pamatojuma ir kļūdaini interpretējusi arī Civildienesta noteikumu 1.e panta 2. punkta piemērošanas jomu tādējādi, ka iestādēm ir vispārējs pienākums nodrošināt darbiniekiem attiecībā uz darba apstākļiem saistībā ar veselības aizsardzību vismaz direktīvās, kas izdotas atbilstoši LESD 153. pantam, noteiktos standartus. 1.e panta 2. punkta, kas tika ieviests saistībā ar 2004. gada reformu, mērķis ir vienīgi novērst robu, ko radīja tehnisko noteikumu par darbinieku veselības un drošības nodrošināšanu iestādēs neesamība Civildienesta noteikumos (piem., ugunsdrošība, bīstamas vielas, ventilācija, ergonomija u.c.). Tagad Civildienesta noteikumi ļauj piemērot minimālos tehniskos standartus, kas paredzēti direktīvās vai, attiecīgi, valsts tiesībās transponētajās to normās. Tiesību norma var attiekties uz darba nosacījumiem, ko izsmeļoši ir reglamentējis Civildienesta noteikumu izdevējs attiecībā uz atvaļinājuma pārcelšanu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, bet tai tas nav obligāti. Izdarot šādu secinājumu, Civildienesta tiesa ir pārkāpusi ne tikai attiecīgās Civildienesta noteikumu normas un Vispārējās tiesas judikatūru, bet arī tiesiskās drošības principu.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvota procesuāla kļūda.

Treškārt, Civildienesta tiesa esot pārkāpusi procesuālās tiesību normas, pēc savas iniciatīvas pirmo izvērtējot prasības pamatu par Civildienesta noteikumu 1.e panta 2. punkta pārkāpumu un de facto atņemot spēku Civildienesta normai, lai gan netika izvirzīts iebildums par prettiesiskumu un Eiropas Savienības Padomei un Parlamentam nebija iespējas iestāties lietā.


Top