Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52010AE1623

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢMO audzēšanu savā teritorijā, groza Direktīvu 2001/18/EK” COM(2010) 375 galīgā redakcija — 2010/0208 (COD)

OJ C 54, 19.2.2011, p. 51–57 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

19.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/51


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢMO audzēšanu savā teritorijā, groza Direktīvu 2001/18/EK”

COM(2010) 375 galīgā redakcija — 2010/0208 (COD)

2011/C 54/16)

Ziņotājs: Gerfried GRUBER

Eiropas Parlaments 2010. gada 7. septembrī un Padome 2010. gada 10. septembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢMO audzēšanu savā teritorijā, groza Direktīvu 2001/18/EK”

COM(2010) 375 galīgā redakcija – 2010/0208 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 17. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 467. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 8. un 9. decembrī (2010. gada 9. decembra sēdē), ar 169 balsīm par, 12 balsīm pret un 12 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi.

1.1.   EESK atzīst, ka ģenētiski modificētu organismu izmantošana Eiropas lauksaimniecībā rada nopietnas bažas lielā Eiropas iedzīvotāju daļā. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu risināt šo sarežģīto jautājumu, kas saistīts ar dalībvalstu tiesībām brīvi lemt par ĢMO audzēšanu, lai rastu praktisku risinājumu un mēģinātu izveidot Eiropas sistēmu, kura netraucētu iekšējā tirgus darbībai. EESK tomēr uzskata, ka publicētais priekšlikums regulai, kura pamatā galvenokārt ir ētikas un morāles kritēriji, rada vairāk neskaidrību nekā noteiktību un tā piemērošana varētu sekmēt atšķirīgu pasākumu (bez tiesiskas noteiktības) īstenošanu dalībvalstīs un reģionos, negatīvi ietekmējot ES iekšējā tirgus darbību, tirgus dalībnieku juridisko drošību un sistēmas uzticamību kopumā.

1.2.   Komiteja uzskata, ka publicētais priekšlikums ir jāuzlabo un jāprecizē, īpaši cenšoties nodrošināt juridisko noteiktību iesaistītajām personām. Komiteja uzskata, ka šādu juridisko noteiktību vislabāk varētu panākt, piemēram, izveidojot konkrētu un piemērojamu juridisko pamatu ES sekundārajos tiesību aktos, norādot konkrētus principus, noteikumus un procedūras, kas attiecas uz valstu pasākumiem. Vispārīgāk runājot, Komiteja rosina vairāk precizēt priekšlikuma juridisko pamatu un nodrošināt, lai aizliegumi, ko dalībvalstis varētu noteikt, pamatojoties uz 26. b pantu, atbilstu ES iekšējā tirgus noteikumiem un PTO tirdzniecības noteikumiem, kā arī citām starptautiskām juridiskajām saistībām.

1.3.   Jautājums par valstu noteiktajiem ierobežojumiem ĢMO audzēšanai ir cieši saistīts ar jautājumiem par līdzāspastāvēšanu un atbildības uzņemšanos par ĢMO radītajiem kaitējumiem un nejaušiem piejaukumiem. Komiteja uzskata, ka minētie jautājumi tāpēc jārisina kopīgi vai vienlaikus izstrādātos priekšlikumos tiesību aktiem, visaptverošāk pārskatot arī ES tiesisko regulējumu lauksaimniecības biotehnoloģiju jomā, kā tas paredzēts arī Vides ministru padomes 2008. gada decembra secinājumos.

1.4.   Tā kā Komisijas pašreizējais priekšlikums ir izstrādāts laikā, kad paredzēta spēkā esošā tiesiskā regulējuma vispārēja pārskatīšana, pirms tās pabeigšanas nav iespējams izteikt galīgo viedokli par priekšlikumu, ko pilnībā varēs novērtēt tikai saistībā ar apstiprināšanas sistēmas un vispārējā tiesiskā regulējuma pārskatīšanu. Taču tādēļ nebūtu nevajadzīgi jāaizkavē minētā priekšlikuma uzlabošana.

2.   Priekšlikums regulai un tā pamatojums.

2.1.   Eiropas Savienībā (ES) izveidots visaptverošs tiesiskais regulējums ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) apstiprināšanai. ĢMO audzēšanu tiesiski regulē Direktīva 2001/18/EK (1) un Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2). Pamatojoties uz papildu zinātnisku informāciju, kas ļauj secināt, ka attiecīgais ĢMO apdraud cilvēku veselību vai vidi, dalībvalstis jau apstiprinātu ĢMO audzēšanu var ierobežot ar aizsardzības pasākumiem, kas atbilst Direktīvas 2001/18/EK 23. panta noteikumiem. Saskaņā ar 26.a pantu dalībvalstis var veikt attiecīgus pasākumus, lai izvairītos no netīšas ĢMO klātbūtnes citos produktos (līdzāspastāvēšana).

2.2.   Padome 2009. gada martā noraidīja Eiropas Komisijas priekšlikumu pārtraukt valstu (proti, Austrijas un Ungārijas) īstenotos drošības pasākumus, kuriem trūkstot pietiekama zinātniskā pamatojuma. Līdzīgus lēmumus Padome pieņēmusi arī iepriekš, tādēļ pašreizējo situāciju varētu dēvēt par politisku strupceļu, un to var pielīdzināt situācijai saistībā ar autorizācijas sistēmu. Trīspadsmit dalībvalstis (3) 2009. gada jūnijā ar kopīgu paziņojumu aicināja Eiropas Komisiju izstrādāt priekšlikumus, lai piešķirtu dalībvalstīm tiesības lemt par ĢMO audzēšanu valstī.

2.3.   Saskaņā ar Komisijas priekšsēdētāja Barroso politiskajām pamatnostādnēm Komisija 2010. gada 13. jūlijā publicēja priekšlikumu tiesību aktam, ar ko dalībvalstīm piešķirtu tiesības pašām lemt par ĢMO audzēšanu valstī. Komisija nāca klajā ar šādiem priekšlikumiem: Paziņojumu par dalībvalstu izvēles brīvību lemt par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu (4) un priekšlikumu regulai, ar kuru attiecīgi pielāgotu tiesisko regulējumu (5).

2.4.   Ierosināts pieņemt regulu, ar ko Direktīvai 2001/18/EK tehniski pievieno jaunu 26.b pantu. Minētajā pantā noteikts, ka dalībvalstis var lemt par pasākumiem, lai visā vai daļā to teritorijas ierobežotu vai aizliegtu vienotajā tirgū jau apstiprinātu ĢMO audzēšanu, ja aizliegumam ir pamatojums, kas nav saistīts ar pašlaik spēkā esošajā apstiprināšanas regulējumā minēto vides un cilvēka veselības apdraudējumu un kas ir saskaņā ar līgumiem.

2.5.   Ievērojot subsidiaritātes principu un cenšoties nodrošināt juridisko noteiktību, ierosināts pieņemt regulu, lai palielinātu dalībvalstu rīcības brīvību ĢMO audzēšanas jomā. Komisija atzīmē, ka priekšlikums regulai atbilst iekšējā tirgus noteikumiem un starptautiskajām saistībām. Komisija uzskata, ka jaunie noteikumi nav pretrunā spēkā esošajai apstiprināšanas kārtībai, bet tikai papildina to.

2.6.   Padomes Juridiskais dienests 5. novembrī publicēja juridisku atzinumu par juridiskā pamata izvēli, valsts līmeņa pasākumiem, kurus varētu pieņemt, un ierosināto pasākumu atbilstību VVTT (Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību) nolīgumiem. Juridiskais dienests uzskata, ka izvēlētais juridiskais pamats nav pareizs, pauž nopietnas bažas par to pasākumu, kurus varētu pieņemt dalībvalstis, atbilstību līgumiem vai VVTT, kā arī uzsver, ka dalībvalsts vai reģiona pasākumu, kas apstiprināts, pamatojoties uz ētiskiem vai morāliem kritērijiem, būtu sarežģīti aizstāvēt Eiropas Savienības Tiesā un PTO. Bez tam minētās bažas daļēji ir apstiprinājis Eiropas Parlamenta juridiskais dienests, kas savā 2010. gada 17. novembra atzinumā izvirzīja līdzīgu jautājumu par valstu noteikto, piemēram, uz sabiedrības morāli balstīto ierobežojumu iespējamā pamatojuma atbilstību ES iekšējā tirgus noteikumiem un PTO tirdzniecības noteikumiem.

3.   Par ĢMO pašreizējo apstiprināšanas kārtību.

3.1.   Eiropas līmenī izveidota apstiprināšanas kārtība, lai nodrošinātu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu aizsardzību augstā līmenī un efektīvu iekšējā tirgus darbību.

3.2.   Spēkā esošie noteikumi par ĢMO apstiprināšanu un to izmantošanu balstīti uz vairākiem (juridiskiem) pamatprincipiem, kuriem, kā uzskata EESK, būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Te īpaši jāatzīmē:

neatkarīga un zinātniski pamatota apstiprināšanas procedūra;

veselības un vides aizsardzība augstā līmenī, ievērojot piesardzības principu;

atbilstība iekšējā tirgus noteikumiem un starptautiskajām saistībām;

izvēles brīvība un pārredzamība visā pārtikas ķēdē;

juridiskā noteiktība;

subsidiaritāte un proporcionalitāte.

3.3.   Eiropas Komisijas priekšlikumi jāaplūko saistībā ar Padomes 2008. gada decembra secinājumu īstenošanas termiņu un saturu; secinājumos arī ierosināts pārskatīt pašlaik spēkā esošo apstiprināšanas kārtību, un pārskatīšanu paredzēts pabeigt līdz 2010. gada beigām. Svarīgākās ierosmes ir pārskatīt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pamatnostādnes attiecībā uz iespējamā veselības un vides apdraudējuma novērtēšanu (6), izstrādāt Eiropas Komisijas ziņojumu par vides uzraudzības uzlabošanu pēc apstiprināšanas un pētījumu par ĢMO audzēšanas sociālo, ekonomisko un ekoloģisko ietekmi. Tiek pārskatīts arī tiesiskais regulējums attiecībā uz pārtikas produktiem un lopbarību, kas satur ĢMO, un ĢMO audzēšanu. Līdz 2012. gadam pilnībā jāpārstrādā visa ĢMO apstiprināšanas kārtība.

3.4.   Jāanalizē arī audzēšanas aizliegumu vai ierobežojumu un līdzāspastāvēšanas noteikumu saikne, jo abas tēmas ir savstarpēji cieši saistītas un Eiropas Komisija arī šajā jomā vēlētos dalībvalstīm piešķirt lielāku izvēles brīvību. Tāpēc svarīgi ir secinājumi, kas minēti Komisijas 2009. gada 3. aprīļa ziņojumā par līdzāspastāvēšanas pamatnostādņu (7) īstenošanu.

4.   Vispārīgas piezīmes.

4.1.   Lai gan Komiteja saprotamu iemeslu dēļ vēl nav paudusi viedokli par konkrētiem valstīs noteiktajiem audzēšanas aizliegumiem, tā ir izteikusi piezīmes, kas saturiski saistītas ar minēto priekšlikumu regulai un vērtējamas kā debatēs pausti viedokļi un priekšlikumi, kuri nav zaudējuši nozīmību.

4.2.   Komiteja 2004. gada 16. decembrī pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā (8) rūpīgi analizēja ĢMO, tradicionālās un bioloģiskās lauksaimniecības līdzāspastāvēšanu, kā arī izteica priekšlikumus par regulējuma līmeni. Minētajā atzinumā arī norādīts, ka daži pasākumi, kuru mērķis ir novērst šķirņu krustošanos, ievērojot apstākļus attiecīgajā reģionā, kā arī reģionālie noteikumi attiecībā uz audzēšanu vai audzēšanas aizliegšanu ir jāregulē valsts līmenī. Komiteja arī uzsvēra, ka ES līmenī jāpieņem obligāti noteikumi par līdzāspastāvēšanu un atbildību.

4.3.   Īpaša uzmanība jāpievērš aizsargājamo dabas teritoriju un ekoloģiski neaizsargāto reģionu aizsardzībai. Jāapsver arī pasākumi reģionu ekonomikas un kultūras interešu aizsardzībai un jānovērtē cita veida sociālā un ekonomiskā ietekme.

4.4.   Komiteja minētajā atzinumā arī norādīja, ka līdzāspastāvēšanas nosacījumi var atšķirties atkarībā no reģionālajiem apstākļiem un īpaši reģionos, kur ir daudz mazu lauku saimniecību, nevar vienlaikus audzēt ĢMO un nemodificētas kultūras, lietojot kā tradicionālās, tā bioloģiskās audzēšanas metodes.

4.5.   Šajā saistībā atzinumā norādīts uz iespējām tirdzniecībā izmantot reģionālās kvalitātes zīmes un izcelsmes garantijas, kas liecina par atteikšanos no ĢMO izmantošanas, tādējādi ievērojot patērētāju vēlmes. Tāpēc daudzi reģioni paziņojuši, ka tajos neaudzē un neizmanto ĢMO, savukārt Komiteja šajā sakarā norādīja uz vairākām juridiskām neskaidrībām, kuras būtu jāprecizē.

5.   Īpašas piezīmes un neatbildētie jautājumi.

5.1.   Kritēriji iespējamam audzēšanas aizliegumam/audzēšanas ierobežošanai.

5.1.1.   Ar Direktīvu 2001/18/EK saskaņoja ĢMO apstiprināšanas noteikumus, tai skaitā Direktīvas 23. pantā ietvertos noteikumus par aizsardzības pasākumu īstenošanu un 26.a panta noteikumus par līdzāspastāvēšanu. Juridiskais pamats ir LESD 114. pants (agrāk LES 95. pants) par tiesību aktu tuvināšanu, lai sasniegtu iekšējā tirgus mērķus. Jaunais 26.b pants nosaka to, ka dalībvalstis var aizliegt ĢMO audzēšanu, pat ja tā atļauta Eiropas Savienības līmenī.

5.1.2.   Tomēr šajā gadījumā jājautā, cik lielā mērā aizliegums valstī audzēt ĢMO atbilst saskaņotam noteiktas jomas tiesiskajam regulējumam un vai tas nav pretrunā iekšējā tirgus vispārējiem tiesību principiem. Jāpiebilst arī, ka saskaņā ar Padomes Juridiskā dienesta nesen sniegto atzinumu (9) Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta juridiskais pamats nav pareizs, ja ņemam vērā priekšlikuma par 26.b pantu mērķus, saturu un darbības jomu. No otras puses, Padomes Juridiskais dienests neapšauba LESD 114. panta kā priekšlikuma juridiskā pamata piemērotību, un tas liecina, ka ES līmenī šajā jautājumā ir dažādas juridiskās interpretācijas, kas jāprecizē un jāatrisina.

5.1.3.   Priekšlikumā nav minēts ne visaptverošs pamatojums, ne arī atsevišķi tā piemēri, kurus dalībvalstis varētu izmantot, lai aizliegtu valstī audzēt ĢMO. Jaunajā 26.b pantā vien norādīts, ka iemesliem jābūt tādiem, kuri nav pārbaudīti jau apstiprināšanas procesā. Tādēļ nevar pamatoties uz iemesliem, kas, ievērojot ES spēkā esošo apstiprināšanas kārtību, minēti, lai pamatotu draudus videi un veselībai, vai saistīti ar šādiem draudiem. EESK uzskata, ka juridisko noteiktību, kas ar minēto priekšlikumu ir jānodrošina, varētu palielināt, tieši 26.b pantā ietverot konkrētu iemeslu indikatīvu (taču ne izsmeļošu) sarakstu, uz kuru dalībvalstis varētu atsaukties, lai valstī ierobežotu vai aizliegtu ĢMO audzēšanu. Šādā sarakstā līdztekus ētikas, morālajiem un reliģiskajiem argumentiem varētu minēt arī dažus sociālus un ekonomiskus apsvērumus. Salīdzinājumā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantā minētajiem iemesliem un to interpretāciju Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā šāds precizējums būtu lex specialis, un tādējādi uzlabotos savietojamība ar iekšējā tirgus noteikumiem un Līgumiem.

5.2.   Juridiskā noteiktība.

5.2.1.   Komiteja uzskata, ka juridisko noteiktību nevar nodrošināt, norādot tikai uz primārajiem tiesību aktiem. Kā piemēru te var minēt Eiropas Savienības Tiesas 2009. gada 16.jūlija lēmumu lietā C-165/08 (10), ar kuru aizliegums valstī piešķirt atļauju ĢMO audzēšanai atzīts par neatbilstošu ES tiesību aktiem. Minētais lēmums liecina, cik sarežģīti dalībvalstīm ir pamatot aizliegumu ar citiem iemesliem, kas nav saistīti ar veselības un vides aizsardzību.

5.2.2.   EESK tomēr atzīmē, ka pašreizējos tiesiskajos un politiskajos apstākļos skaidra un stabila juridiskā pamata izveide radītu dalībvalstīm — salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli — lielāku juridisko noteiktību. Tas nebūtu jādara, norādot uz šaurām un neskaidrām rīcības iespējām un pamatojoties uz vispārējiem iekšējā tirgus noteikumiem, bet gan atvasinātajās tiesībās (t.i., Direktīva 18/2001/EK) nosakot konkrētu un precīzu juridisko pamatu.

5.3.   EFSA veicamo pārbaužu apjoms — sadarbība ar dalībvalstīm.

5.3.1.   Lai aizsargātu zinātniski pamatotas apstiprināšanas kārtību, jāpārstrādā EFSA pamatnostādnes, kuras attiecas uz iespējamā veselības un vides apdraudējuma novērtēšanu un kurām pēc dalībvalstu piekrišanas būtu jāiegūst normatīvs raksturs. EESK šajā sakarā pauž cerību, ka tiks pilnveidota zinātniski pamatotu un neatkarīgu pārbaužu sistēma un tās tiks veiktas apstiprināšanas procesā, ievērojot piesardzības principu.

5.3.2.   EESK ierosina apsvērt, vai EFSA, veicot zinātnisku riska novērtēšanu, noteiktu jautājumu risināšanā nevajadzētu vairāk iesaistīt dalībvalstis. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002 (11) EFSA uzdevums ir sniegt zinātniskus atzinumus par pārtikas un lopbarības nekaitīgumu, ņemot vērā arī vides apdraudējumu. Bez šaubām, ĢMO ietekme uz vidi tiek uzraudzīta arī dalībvalstīs. Turklāt dalībvalstis var precīzāk analizēt ar vidi saistītos atšķirīgos apstākļus savā teritorijā. Analīzes rezultāti EFSA būtu jāņem vērā.

5.3.3.   Vispārīgi būtu jāizstrādā metodikas kritēriji, lai panāktu, ka visi EFSA uzdevumā un pašas EFSA veiktie zinātniskie darbi atbilst šādiem kritērijiem. Varētu paredzēt pat zinātnisku recenzēšanu, un tas varētu uzlabot koordināciju starp EFSA un dalībvalstīm (12). EESK apzinās, ka EFSA izmanto formāli visaugstākos un zinātniski pilnīgi neatkarīgus riska novērtēšanas kritērijus un tāpēc tā ir ES iestāde, kas guvusi plašu atzinību arī starptautiskā līmenī. Izpētes metožu izstrādē jāveido ciešāka sadarbība starp EFSA un dalībvalstu zinātniskās pētniecības institūtiem, universitātēm un neatkarīgiem pētniekiem, kas strādā riska novērtēšanas jomā.

5.3.4.   Tomēr, lai nodrošinātu, ka ĢMO zinātniskā novērtēšana ir pārredzamāka un kvalitatīvāka, EESK ierosina veikt reformas EFSA, lai to personu skaitā, kuras ir ieinteresētas ĢMO jautājumu risināšanā, būtu pārstāvēti ne tikai pētnieki, bet visas interešu grupas (patērētāji, nozares pārstāvji, tirgotāji, bioloģiskās lauksaimniecības un lopkopības pārstāvji, patērētāju kooperatīvi, uztura speciālisti, ārsti utt.).

5.4.   Iekšējais tirgus.

5.4.1.   Eiropas Komisija uzskata, ka iespēja aizliegt ĢMO audzēšanu valstī nebūs šķērslis sēklu, pārtikas un lopbarības, kas satur ĢMO, iekšējā tirgus darbībai. Šis Eiropas Komisijas apgalvojums ir apšaubāms, jo reģionos vai dalībvalstīs, kurās noteikts audzēšanas aizliegums, sēklu, kas satur ĢMO, tirdzniecība varētu būt ierobežota. Šāds secinājums izriet no spēkā esošiem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem attiecīgajās lietās (13).

5.4.2.   Pašlaik grūti novērtēt, vai aizliegums valstī audzēt ĢMO traucēs konkurencei. Kamēr ES līmenī nav pieņemti (obligāti) noteikumi par līdzāspastāvēšanu un atbildību, iespējams, ka lauksaimniecības nozarēs, kas nav saistītas ĢMO, līdzvērtīgi konkurences apstākļi nebūs nodrošināti. No vienas puses, īstenojot pasākumus līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, radīsies papildu administratīvais un finansiālais slogs, kas ir jāprognozē, izvēloties turpmākos risinājumus. No otras puses, ĢMO neierobežošana varētu radīt priekšrocības tirdzniecības jomā, kur patērētāju izvēle ietekmēs cenu veidošanos.

5.4.3.   Šajā sakarā jānorāda, ka ģenētiski modificētiem augiem salīdzinājumā ar parastiem augiem dažkārt nepieciešami citi kultivēšanas un audzēšanas pasākumi, piemēram, citi augu aizsardzības līdzekļi, tāpēc var rasties problēmas ar šo līdzekļu pieejamību, jo to iekšējais tirgus nav izveidots un nedarbojas. Šis piemērs liecina, cik daudzveidīgi ir nosacījumi, kas ietekmē lauksaimnieku lēmumus, ko un kā audzēt.

5.5.   Sociālās un ekonomiskās sekas.

5.5.1.   Plānots, ka Eiropas Komisija 2010. gada beigās publicēs ziņojumu par ĢMO apstiprināšanas sociālajām un ekonomiskajām sekām. Ziņojumā iekļautās atziņas būtu jāievēro, novērtējot šajā atzinumā apspriesto priekšlikumu, jo tieši ĢMO audzēšanas ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi izmantos kā pamatojumu audzēšanas aizliegumam saskaņā ar 26.b pantu. Kamēr minētais ziņojums nav publicēts, nevar paust visaptverošu viedokli par izskatāmo priekšlikumu.

5.5.2.   Svarīgi pieminēt, ka dažos gadījumos Regulā (EK) Nr. 1829/2003 jau tagad atļauts riska pārvaldības novērtējumā ņemt vērā arī aspektus, kas nav saistīti ar draudiem cilvēka veselībai un videi.

5.5.3.   Tā kā trūkst informācijas par ietekmi uz ekonomiku un konkurences tiesībām, priekšlikumā jāiekļauj norma, kas nosaka, ka jāveic novērtēšana, un Eiropas Komisijai iepriekš jāveic atbilstošs ietekmes novērtējums.

5.6.   Starptautiskās saistības.

5.6.1.   Komiteja uzskata, ka svarīgi ir precizējumi, kas saistīti ar starptautisko saistību, it īpaši — PTO/VVTT, kā arī Kartahenas protokola noteikumu ievērošanu. Tā kā paredzams, ka dalībvalstis, kas vēlas valstī aizliegt ĢMO audzēšanu, to tagad pamatos arī ar jauno 26.b pantu, ir svarīgi, lai šiem lēmumiem būtu atbilstošs un starptautiski atzīts juridiskais pamats.

5.6.2.   Ņemot vērā šī jautājuma nozīmīgumu, EESK vēlas no Eiropas Komisijas saņemt sīkāku skaidrojumu par atbilstību ES starptautiskajām saistībām. Šajā sakarā vērā ņemams būtu Eiropas iestāžu juridisko dienestu viedoklis par atbilstību PTO noteikumiem, it īpaši Padomes Juridiskā dienesta nesen sniegtais atzinums (9), kurā paustas lielas šaubas, vai pasākumi, kurus dalībvalstis varētu paredzēt, pamatojoties uz jauno 26.b pantu Komisijas ierosinātajā redakcijā, atbildīs Līgumiem un VVTT. Arī Eiropas Parlamenta juridiskais dienests izsaka līdzīgas šaubas par piemēram, uz sabiedrības morāli balstīto ierobežojumu iespējamā pamatojuma atbilstību ES iekšējā tirgus noteikumiem un PTO tirdzniecības noteikumiem.

5.7.   Brīva pārtikas produktu aprite.

5.7.1.   Jānodrošina kā ražotāju un mazumtirgotāju, tā arī patērētāju izvēles brīvība. Ražotāji ir uzņēmēji, un viņiem ir jāļauj brīvi izvēlēties produktu audzēšanas metodes. Arī importētājiem un tirgotājiem ir jānodrošina iespēja veikt likumīgu profesionālo darbību, neraugoties uz ierosināto jauno 26.b pantu.

5.7.2.   Tāpēc valstu noteiktajiem ierobežojumiem vai audzēšanas aizliegumiem būtu jāatbilst vispārējiem Līgumu principiem, it īpaši subsidiaritātes un proporcionalitātes principam.

5.7.3.   Lai patērētāji varētu brīvi izvēlēties starp pārtikas produktiem ar vai bez ĢMO, jāizveido to izsekojamības un marķēšanas sistēma, kas netraucēti darbojas, un jānodrošina patērētāju vēlmēm atbilstošs piedāvājums. Svarīgi ir pievērst uzmanību produktu pieejamībai reģionālajā līmenī. EESK uzsver — Eiropas patērētājiem pilnībā jāapzinās, ka ĢMO audzēšanas aizliegums viņu valstī vai reģionā neaizkavēs ĢMO brīvu tirdzniecību tajā pašā teritorijā un turpināsies pārtikā vai lopbarībā lietojamo apšaubāmas izsekojamības ĢMO masveida imports no trešām valstīm.

5.8.   Saistība ar līdzāspastāvēšanas jautājumiem.

5.8.1.   Līdzāspastāvēšanas mērķis ir novērst nejaušu ĢMO sajaukšanos ar parastiem vai bioloģiskiem produktiem, lai saglabātu ražotāju un patērētāju izvēles brīvību, kā arī novērstu ekonomisku kaitējumu uzņēmējiem.

5.8.2.   EESK uzskata, ka efektīva līdzāspastāvēšanas īstenošana un nodrošināšana ir būtisks aspekts saistībā ar ĢMO izmantošanu, taču joprojām pastāv daudzas neskaidrības, un visos līmeņos jāturpina apkopot zināšanas par ĢMO audzēšanas sekām ilgākā termiņā.

5.8.3.   Komisijas priekšlikumā paredzētā iespēja aizliegt audzēšanu varētu mazināt nejaušas piejaukšanās vai krustošanās problēmu attiecīgajos apgabalos, taču tas nenozīmē, ka jāmazina pūliņi izstrādāt noteikumus, kas regulē dažādu audzēšanas metožu ilgtermiņa līdzāspastāvēšanu. Komiteja 2004. gadā (14) ieteikusi, ka ir būtiski ES līmenī saskaņot obligātos noteikumus, kas attiecas uz līdzāspastāvēšanu un atbildību (vai 26.a pantā ir jāiekļauj juridiska prasība dalībvalstīm pieņemt šādus noteikumus valstu vai reģionu līmenī), lai nodrošinātu izvēles brīvību, līdzvērtīgus konkurences apstākļus lauksaimniecības nozarē un pārraudzītu ĢMO audzēšanas sociālo un ekonomisko ietekmi. Robežreģioniem tas būs īpaši svarīgi.

5.8.4.   Apmaiņa ar informāciju un labas prakses piemēriem būs vēl jo svarīgāka, ja līdzāspastāvēšanas noteikumus izstrādās galvenokārt valsts un reģionālajā līmenī. Tāpēc Eiropas Līdzāspastāvēšanas biroja (ELB) darbībā tam jāpievērš īpaša uzmanība, un visos līmeņos jāiesaista ieinteresētās personas.

5.8.5.   Joprojām neatbildēts ir jautājums par to, kāds ir pieļaujamais ĢMO daudzums sēklās un Eiropas Savienībā neapstiprinātos produktos (galvenokārt lopbarībā), kurus ieved Eiropas Savienībā. Eiropas Komisijai vai nu jāsniedz atbildes uz šiem jautājumiem, vai ātrāk jāķeras pie iesniegto priekšlikumu īstenošanas.

5.9.   Pārrobežu gadījumi un ar atbildību saistītie jautājumi.

5.9.1.   Joprojām neatbildēti ir arī jautājumi par atbildību nejaušas ĢMO kontaminācijas gadījumā, it īpaši pārrobežu kontaminācijas gadījumā. Pašlaik dalībvalstīm nav uzlikts pienākums informēt kaimiņvalstis par to, kur audzē ĢMO produktus. Šāda informācija pārsvarā tiek nodota personīgu kontaktu ceļā.

5.9.2.   Varētu ierosināt, ka dalībvalstīm, kur pierobežas rajonos audzē ĢMO, internetā kaimiņvalstu valodās jāpublicē informācija par ĢMO audzēšanu. Īstenojot šādu pasākumu, pavērtos iespēja iesniegt prasību tiesā arī citā valstī, ja konstatēta kontaminācija ar ĢMO, kas radījusi ekonomiskus zaudējumus.

5.9.3.   Stāvokli uzlabos 2010. gada 12. oktobrī apstiprinātais Kartahenas protokola papildinājums, kurā iekļāva kopīgus noteikumus, kas attiecas uz atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu, ja ĢMO pārrobežu pārvadājumi radījuši kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai.

5.9.4.   Tāpēc EESK ierosina pārbaudīt, vai iespējams noteikt, ka obligātie noteikumi, kas attiecas uz līdzāspastāvēšanu un atbildību (vai 26.a pantā iekļauta juridiska prasība dalībvalstīm pieņemt šādus noteikumus valstu vai reģionu līmenī), obligāti jāievēro vismaz dalībvalstu robežreģionos un vai tie varētu mazināt privāttiesiskās atbildības riskus, kā arī noskaidrot šaubīgos jautājumus starp dalībvalstīm. Komiteja atzīmē, ka steidzami jāpieņem šādi noteikumi attiecībā uz atbildību, jo apdrošināšanas nozare joprojām atsakās piedāvāt apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem, kas saistīti ar ĢMO, un Eiropas Savienībā spēkā esošie noteikumi — Direktīva 2004/35/EK — par atbildību vides jomā nenodrošina pietiekamu aizsardzību pret šādiem zaudējumiem.

Briselē, 2010. gada 9. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).

(3)  AT, BG, IE, EL, CY, LV, LT, HU, LU, MT, NL, PL un SI.

(4)  COM (2010) 380 galīgā redakcija.

(5)  COM (2010) 375 galīgā redakcija.

(6)  Sk. uzsākto publisko apspriešanu par EFSA-pamatnostādņu projektu (12. novembris), kas notiks līdz 2011. gada 24. janvārim,

tīmekļa vietne: http://www.efsa.europa.eu/en/press/news/gmo101112.htm

(7)  COM (2009) 153 galīgā redakcija.

(8)  OV C 157, 28.6.2005., 155. lpp.

(9)  Padomes Juridiskā dienesta atzinums, 05.11.2010., 2010/0208(COD), 15696/10.

(10)  Eiropas Savienības Tiesas 2009. gada 16. jūlija lēmums lietā C-165/08 (Eiropas Komisija pret Polijas Republiku).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(12)  Sk. Ungārijas prasību pret Eiropas Komisiju saistībā ar Amflora, lieta T-240/10.

(13)  Sk., piemēram, lietas C-110/05 (Komisija pret Itāliju), C-142/05 (Mickelsoon and Roos), C-188/04 (Alfa Vita) un C-416/00 (Morellato).

(14)  OV C 157, 28.6.2005., 155. lpp.


PIELIKUMS

Plenārsesijā pieņemtā grozījuma rezultātā zemāk minēto punktu svītroja, kaut arī par svītrotā teksta saglabāšanu tika nodota vairāk nekā viena ceturtā daļa balsu.

5.8.5. punkts

“Risinājums, lai noteiktu, cik zemam jābūt neapstiprinātu ĢMO līmenim, var būt tehnisks, nosakot limitu šādiem gadījumiem un attiecinot to gan uz lopbarību, gan pārtiku.”

Balsošanas rezultāti

Par: 83

Pret: 79

Atturas 29


Top