Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009AE0348

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Saskaroties ar naftas cenu pieauguma problēmu

OJ C 218, 11.9.2009, p. 101–106 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/101


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Saskaroties ar naftas cenu pieauguma problēmu”

COM(2008) 384 galīgā redakcija

2009/C 218/20

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 93. pantu 2008. gada 13. jūnijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Saskaroties ar naftas cenu pieauguma problēmu” ”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 2. februārī. Ziņotājs – CEDRONE kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 451. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 25. un 26. februārī (25. februāra sēdē), ar 162 balsīm par, 6 balsīm pret un 12 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Ieteikumi un secinājumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja piekrīt Komisijas izteiktajām bažām par naftas cenu pieauguma izraisītās inflācijas tūlītējo un satraucošo ietekmi uz atsevišķām nozarēm un iedzīvotāju visneaizsargātākajām grupām. Naftas cenu pieaugums tieši ietekmē apkures un transporta izmaksas un netieši – pārtikas cenas; uz minētajām pozīcijām attiecināma nabadzīgāko mājsaimniecību izdevumu lielākā daļa.

1.2.

Minētā problēma prasa stingru un steidzamu rīcību, bet izvirza arī jutīgu vispārīgāku jautājumu. Atbalsts trūcīgajām ģimenēm noteikti jāsniedz ar tiešā ienākumu atbalsta starpniecību nevis, piemēram, ar nodokļu pasākumu (piem,. nodokļu pazemināšanu naftas produktiem) starpniecību, kas, amortizējot naftas cenas pieauguma radīto triecienu, ietekmētu tirgus cenas.

1.3.

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai tirgus varētu pareizi darboties, ņemot vērā naftas cenu pieaugumu un atbilstoši reaģējot uz radušos stāvokli.

1.4.

Cenu pieaugumam vajadzētu likt visiem tirgus dalībniekiem radīt atbilstošus ietaupījumus saistībā ar preci, kas kļuvusi dārgāka, aizstājot dārgākās preces ar lētākām un saskaņojot ražošanu un patēriņu tā, lai varētu radīt ietaupījumus visur, kur vien tas tehniski iespējams. Kā minēts iepriekš, trūcīgākās mājsaimniecības ir jāaizsargā, bet piemērojot vienīgi tiešu finansiālo atbalstu un neizkropļojot tirgus faktorus, ko nedrīkst ierobežot, lai tie varētu brīvi darboties, atjaunojot līdzsvaru tirgū.

1.5.

Komisija uzskata, ka būtu īstenojamas līdzīgas stratēģijas, lai palīdzētu arī tām tautsaimniecības nozarēm, ko vissmagāk skāris naftas cenu pieaugums. Pirmkārt un galvenokārt tas attiecas uz zivsaimniecības nozari, bet plašākā aspektā – uz visām nozarēm, kas virzītas uz to, lai apmierinātu pieprasījumu pēc pārtikas, kā arī uz transporta nozari.

1.6.

Arī šādās nozarēs visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai izvairītos no pārmērīgi postošas ietekmes uz tautsaimniecību, būtu jāveic tiešā atbalsta veidā un nevis kā nodokļu pasākumi (nodokļu samazinājumi), kuri mākslīgi pazemina cenas, kam, gluži pretēji, jāatspoguļo naftas resursu pieaugošais deficīts.

1.7.

Saistībā ar makroekonomisko ietekmi uz attīstības valstīm jāizstrādā visaptveroši atbalsta plāni, jo īpaši ekonomiski vāji attīstītām valstīm, galvenokārt piemērojot finansiālus pasākumus energotaupības politikas īstenošanas atbalstam. Arī šādā gadījumā ir vajadzīgi atbalsta pasākumi, tai skaitā tālejoši, bet tie nedrīkst aizēnot tos faktorus, kuru ievērošanā tirgiem jābūt pilnīgai brīvībai.

1.8.

Komiteja ir pārliecināta, ka no Eiropas Savienības puses jābūt spēcīgai politiskai reakcijai.

1.9.

Pirmkārt, šajā, tāpat kā citos gadījumos, tādas struktūras kā Eiropas Savienība, kurā ietilpst piektā daļa pasaules iedzīvotāju, vienotajai klātbūtnei var būt ļoti būtiska ietekme un nozīme. Precīzus priekšlikumus, kas izstrādāti kopā ar pasaules mērogā tik nozīmīgu struktūru, nav iespējams ignorēt. Pavisam citāda situācija ir tad, kad Eiropas iniciatīvas tiek uzsāktas savstarpēji izolēti un dažreiz pat pretrunā viena otrai.

1.10.

Šobrīd, kad ir iespējams pamata izejvielu straujš cenu kāpums, priekšlikums par visu galveno ieinteresēto pušu konsultācijām un dialogu pasaules līmenī būtu visu turpmāko iniciatīvu priekšnosacījums. Būtu lietderīgi paredzēt ražotājvalstu un patērētāju valstu pasaules mēroga konferenci.

1.11.

Otrkārt, noteikti jāparedz Eiropas vienotā enerģijas tirgus izveide. Eiropa ir veidojusies uz lielu vienotā tirgus projektu pamata: ogļu un tērauda, atomenerģijas un lauksaimniecības, pēc tam, kopš 1993. gada janvāra, preču, pakalpojumu un kapitāla tirgus; visbeidzot, 1999. gadā tika ieviesta monetārā savienība. Pienācis laiks konkrētai rīcībai saistībā ar enerģijas tirgu.

1.12.

Tas ļautu šai ļoti svarīgajai nozarei izvairīties arī no spekulācijas graujošā spiediena, kas, kā zināms, patiešām būtiski regulē tirgu dabiskajās robežās, bet, pārsniedzot tās, veicina pilnīgu dezorganizāciju un absolūtu nedrošību.

1.13.

Eiropas enerģijas tirgum ir jābūt pārredzamam un tajā jānodrošina attiecīgo iestāžu veikta kontrole: ievērojami jāierobežo cenu nepastāvība. Minēto daļēji var panākt, sniedzot mērķtiecīgu informāciju un regulējot stratēģiskos krājumus. Tik nozīmīga tirgus kā Eiropas tirgus pareizai regulēšanai noteikti būtu spēcīga ietekme pasaules līmenī.

2.   Priekšlikumi

2.1.

ES tādēļ jāpievēršas savai sākotnējai būtībai (EOTK un Euratom līgumiem) un galu galā jāizveido iekšējais enerģijas tirgus, kas šobrīd ir vajadzīgs steidzamāk nekā jebkad agrāk, lai izvairītos no riska un netiešas ietekmes ekonomikā un, cita starpā, sociālajā jomā.

2.2.

ES vajadzētu izveidot piemērotus lēmumu pieņemšanas instrumentus (“institucionalizēt” prezidējošās valsts Francijas nesen sakarā ar finanšu krīzi ieviesto procedūru), tā ka ES var vadīt iekšējo enerģētikas politiku un vienbalsīgi paust savu viedokli starptautiskās sanāksmēs, kurās tiek pieņemti politiski lēmumi, tai skaitā arī saistībā ar naftu. Minētais process būtu uzsākams ar piegādes cenu, nodrošinot tās neatkarību no spekulatīviem pasākumiem.

2.3.

ES jāpārvērš atsevišķo valstu nacionālā politika naftas krājumu jomā par kopēju un pārredzamu politiku, tādējādi palielinot drošību piegādes politikas jomā.

2.4.

ES jāpiemēro kopēji pasākumi, piemēram, saskaņoti nodokļu pasākumi naftas produktiem, lai ierobežotu zaudējumus vissmagāk skartajām tautsaimniecības nozarēm, un jāvienojas par ienākumu tiešo atbalstu patērētājiem, jo īpaši patērētāju visneaizsargātākajām grupām. Minētajam nolūkam varētu izmantot daļu no uzņēmumu peļņas.

2.5.

ES noteiktāk jārīkojas, lai regulētu konkurenci minētajā nozarē (konkurences šobrīd nemaz nav, jo piegādes tirgus darbojas kā oligopols) un jāapsver iespēja piemērot administrētu cenu politiku, vismaz viskritiskākajos periodos, vai pasākumus ražošanas un patēriņa cenu bieži nepamatotās starpības samazināšanai. Tā ir situācija, kurā patērētāji ir bezpalīdzīgi un neaizsargāti.

2.6.

Būtu jāizmanto kopējs fonds enerģijas alternatīvu avotu pētniecībai un izstrādei, lai samazinātu atkarību no naftas, jo īpaši transporta nozarē un pirmām kārtām autotransporta nozarē, krasi palielinot ieguldījumus minētajā jomā. Piemēram, ieguldījumiem varētu piešķirt nodokļu atvieglojumus vai naftas uzņēmumiem pat varētu noteikt obligātas saistības novirzīt daļu peļņas minētajam nolūkam.

2.7.

Nedrīkst pieļaut, ka deflācija, ko izraisa jēlnaftas cenas pēkšņs kritums, un recesija rada vēl lielāku kaitējumu nekā inflācija. Inerces (vai tirgus nepilnību dēļ) inflācija joprojām pastāv, neraugoties uz jēlnaftas cenu kritumu, tādējādi maskējot iespējamo deflācijas tuvošanos.

3.   Ievads

3.1.

Komisija beidzot ir pieņēmusi lēmumu sākt risināt problēmu saistībā ar augstākām – vai drīzāk svārstīgām – naftas cenām, ņemot vērā pēdējo mēnešu norises, ko izraisījušas finanšu spekulācijas un vērtspapīru tirgu sabrukums. Minētā cenu paaugstināšanās ir izraisījusi inflācijas spiedienu ES. ECB un Federālo rezervju sistēma ir ātri reaģējušas uz minēto spiedienu, un veiktie pretpasākumi ir to samazinājuši, bet vienlaikus palēninājuši ekonomikas izaugsmi.

3.2.

Tikai nesen ir pārskatītas monetāro ierobežojumu stratēģijas, lai risinātu globālo finanšu krīzi. Minētā krīze tomēr ir radījusi ievērojamu ekonomikas lejupslīdi, kas nekādi nav saistīta ar naftu, un rezultātā naftas cenu izraisītais inflācijas spiediens ir krasi samazinājies. Tādējādi tiks zaudēts impulss naftas cenu paaugstināšanai.

3.3.

Krīzes ļoti nozīmīgas sekas ir arī pirktspējas pāreja no patēriņa valstīm uz ražotājvalstīm, ko iespējams līdzsvarot, palielinot ražotājvalstu importu no patēriņa valstīm (laika posmā no 2002. gada līdz 2007. gadam šāda importa pieaugums gadā bija vidēji 26 %, kas ir daudz augstāks rādītājs nekā pasaules vispārējā importa rādītājs).

3.4.

Kopsavilkumā būs precīzāk izklāstīts, ka Komisija izskata minētā jautājuma vairākus aspektus, turpretī daži aspekti ir pilnībā ignorēti vai novērtēti pārāk zemu (piemēram, spekulācijas sekas, oligopola sistēmas, kas viegli pārveidojas par karteļiem ar visām no tā izrietošajām sekām utt.).

3.5.

EESK tāpēc atklāti un objektīvi jānovērtē Komisijas paziņojums, atklājot tā pozitīvos un negatīvos aspektus, lai sniegtu ieteikumus un priekšlikumus par to, kā samazināt inflācijas ietekmi uz cenām un ražošanas izmaksām.

3.6.

Turklāt Komitejai būtu jānorāda arī nepilnības ES politikā, tās vājā starptautiskā dimensija un šķelšanās attiecībā uz naftas tirgus kontroles neesamības un minētajā tirgū pastāvošās spekulācijas galvenajiem iemesliem.

3.7.

Vēl jāpiebilst, ka, ņemot vērā naftas cenu tendences – krasa cenu pazemināšanās salīdzinājumā ar 2008. gada jūliju –, būtu jāgroza Komisijas paziņojuma nosaukums. Katrā gadījumā, šajā atzinumā ir ņemtas vērā ne tikai naftas maksimālās cenas, bet arī to aizvien pieaugošās svārstības.

4.   Paziņojuma kopsavilkums

4.1.   Cenu paaugstināšanās iemesli

4.1.1.

Komisija uzskata, ka naftas cenu straujo pieaugumu pēdējo mēnešu laikā var salīdzināt tikai ar cenu pieaugumu pagājušā gadsimta 70. gados, ka patēriņa cenas atbilst jēlnaftas cenām un ka pašreizējais līmenis pārsniedz pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma maksimālās cenas.

4.1.2.

Komisija arī uzskata, ka naftas pašreizējās augstās cenas ir radušās galvenokārt piedāvājuma un pieprasījuma strukturālo izmaiņu dēļ sakarā ar pieaugošo patēriņu (jo īpaši Ķīnā un Indijā), naftas atradņu skaita un lieluma samazināšanos, valsts uzņēmumu neatsaucību OPEC valstīs, ierobežoto pārstrādes jaudu dažās valstīs, dolāra vērtības samazināšanos, inflācijas pieaugumu utt.

4.2.   Ietekme uz ES ekonomiku

4.2.1.

Visnopietnākās sekas ir inflācijas pieaugums un domino efekts saistībā ar enerģijas cenām; pat, ja pazeminās izejvielu cenas, patēriņa cenas bieži vien nemainās.

4.2.2.

Vissmagāk tiek skartas mājsaimniecības, īpaši tās, kurās ir zems ienākumu līmenis, lai gan šādu seku smagums dažādās Eiropas valstīs ir atšķirīgs, un tas izraisa ekonomikas nelīdzsvarotību un pirktspējas samazināšanos, kas, savukārt, ir cēlonis aizvien lielākai nabadzībai.

4.2.3.

Iepriekš minētajam ir smagas sekas arī uzņēmējdarbībā un ekonomikas izaugsmē. Komisija īpaši uzsver, ka vissmagāk skartās nozares ir lauksaimniecība, transports un zivsaimniecība. Cerams, ka iepriekš minētais stimulēs lielāku ieinteresētību pētniecībā un atjaunojamo enerģijas avotu attīstībā.

4.3.   Makroekonomiskā ietekme attīstības valstīs

4.3.1.

Aizvien smagākas sekas skars naftu importējošās attīstības valstis inflācijas pieauguma dēļ gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējdarbībā.

4.3.2.

Minētajās valstīs sekas ir vēl smagākas, jo tiek ietekmētas pārtikas cenas, publiskās finanses utt., turpretī naftu eksportējošajās mazāk attīstītajās valstīs ir uzkrājies kapitāls, un tas rada īpašas problēmas makroekonomikas politikā, ņemot vērā no naftas tirdzniecības gūto ieņēmumu bieži vien neatbilstošo pārvaldību.

4.4.   ES politiskā reakcija

4.4.1.

ES atbildes pasākumi balstās uz pieņēmumu, ka minētās cenas vidējā līdz ilgākā laika posmā joprojām būs augstas: jāizstrādā atbilstoši atbildes pasākumi līdzīgi tiem, kādi norādīti “klimata pārmaiņu un atjaunojamo enerģijas avotu paketē”, kā arī citi pasākumi reāla iekšējā enerģijas tirgus izveidei.

4.4.2.

Nekavējoties jāveic pasākumi, lai mazinātu ietekmi uz patērētājiem, jo īpaši nabadzīgākajām mājsaimniecībām; priekšlikumi ietver dažādas jomas, sākot no nodokļu režīma naftas produktiem līdz ražotājvalstu un patēriņa valstu sammitam vai papildu resursu piešķiršanai naftas importētājām valstīm.

4.4.3.

Ieteikumos vidēja termiņa strukturāliem pasākumiem galvenā uzmanība pievērsta dialoga ar galvenajām naftas ražošanas valstīm stiprināšanai, “konkurences” uzraudzībai minētajā nozarē, krājumu pārredzamības novērtēšanai, Kopienas tiesību aktu pārskatīšanai minētajā jomā (krājumi), nodokļu pasākumu izskatīšanai, lai veicinātu zemas oglekļa emisijas enerģijas avotus, naftas ieguves rūpniecības peļņas novirzīšanai uz investīcijām, šādas peļņas aplikšanai ar nodokli un ES un attīstības valstu dialoga pastiprināšanai.

4.4.4.

Ieteikumos ilgtermiņa strukturāliem risinājumiem ir iekļauti šādi priekšlikumi: panākt ES valstu savstarpēju politisku vienošanos par klimata pārmaiņām un atjaunojamajiem enerģijas avotiem; paaugstināt energoefektivitāti; īstenot strukturālas pārmaiņas transporta un zivsaimniecības nozarēs, lai paaugstinātu to efektivitāti; piešķirt tiešos nodokļu atvieglojumus vai pabalstus, lai veicinātu energotaupību mājsaimniecībās; nodrošināt ES energoapgādes daudz plašāku diversifikāciju.

5.   Piezīmes

5.1.

Komisijas paziņojums tika izstrādāts pagājušās vasaras sākumā, kad sākas naftas cenu satraucošs pieaugums. Tomēr jāatzīmē, ka mūsdienu ekonomikas perspektīvā notiek pēkšņas un nozīmīgas pārmaiņas, kas dažreiz strauji seko viena otrai.

5.2.

Pretstatā notikumiem pirms dažiem mēnešiem šobrīd pasaules ekonomikā dominē satraucoša recesijas perspektīva. Atbilstoši Starptautiskā valūtas fonda (SVF) prognozēm recesija ietekmēs arī visas jaunās tirgus ekonomikas valstis, kurās nesen (aptuveni pēdējo 30 gadu laikā pēc mūsdienu kapitālisma t.s. zelta laikmeta) ir sākusies straujāka un regulārāka izaugsme nekā attīstības valstīs.

5.3.

Šādos apstākļos naftas cenu pazemināšanās no visaugstākā līmeņa 2008. gada jūlijā (kam nebija precedenta ne nominālajā, ne reālajā izteiksmē) līdz zemākajam līmenim 2008. gada novembrī, atgriežoties pie cenām, kādas bija pirms 25 gadiem, neņemot vērā inflāciju, nevar būt epizodiska. Galvenās bažas ekonomistos šobrīd izraisa tas, ka iespējama pēkšņa deflācija, kas skars arī naftas tirgu.

5.4.

Būtu ieteicams izvairīties no ilgtermiņa prognozēm par zemē pieejamo rezervju iespējamu izsīkšanu. Tās ir bažas, kas regulāri atkārtojas jau gadu desmitiem, tomēr tās varētu būt nepamatotas. The Economist nesenajā izdevumā (2008. gada 21. jūnijā) ir uzsvērts, ka naftas zināmajām rezervēm pašreizējā ražošanas ritmā vajadzētu pietikt vēl 42 gadiem (tas ir ievērojams termiņš; nav zināms, kas nākamo 42 gadu laikā var notikt, jo īpaši attiecībā uz zinātnes un tehnoloģijas jauninājumiem). Norādīts, ka naftas rezerves Tuvo Austrumu valstīs daudzus gadus ir palikušas nemainīgas: kā uzsvērts žurnālā, tas varētu nozīmēt, ka iegūtā un patērētā nafta tiek kompensēta no jaunām atradnēm vai arī rezervju aplēse nav īpaši precīza. Tomēr jāuzsver, ka aprēķini ir veikti, pamatojoties uz pašreizējo ražošanas tempu. Problēma tomēr ir saistīta ne tik daudz ar rezervju izsīkšanu ilgākā laika posmā, cik ar iespējamām krīzēm, ko varētu radīt neatbilstība starp pieprasījumu un piedāvājumu, jo īpaši pēc ražošanas pārtraukumiem stratēģiski nozīmīgajos reģionos.

5.5.

Jaunu rezervju un avotu izpēte ir ilgstošs process, un tādam tam arī jābūt. Pagājušā gadsimta 70. gadu naftas krīze, kas ir viens no pagājušā gadsimta vissvarīgākajiem notikumiem, ir īpaši pamācoša un nozīmīga pašreizējos apstākļos. Minēto krīzi izraisīja ražotāju valstu noteiktie piegādes ierobežojumi, nevis spontānas parādības tirgū, kas, šķiet, izraisījušas tirgus pašreizējo nelīdzsvarotību. Katrā gadījumā, cenu krasā paaugstināšanās minētajā laika periodā stimulēja jaunu avotu meklēšanu, izmantojot inovatīvas ražošanas metodes.

5.6.

Pastāvīgi jāseko līdz tirgus norisēm, ko izraisa piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība.

5.7.

Pēc stingrāku monetāro politiku pieņemšanas, sākot no pagājušā gadsimta 80. gadiem, un to īstenošanas, ko galvenokārt veica Reigana un Tečeres valdības attiecīgi ASV un AK, kā arī, pamatojoties uz Milton Friedman Čikāgas skolas teoriju, procentu likmes strauji pieauga, kas rezervju īpašniekiem lika pārskatīt savas prioritātes. Viņi uzskatīja, ka pieejamo naftas rezervju konservācija zemē ļoti kaitēs viņu interesēm peļņas zaudējuma dēļ. Pieaugošās procentu likmes ievērojami veicināja naftas karteļa sabrukumu pagājušā gadsimta 80. gadu vidū.

5.8.

Visaptverošā analīzē būtu jāņem vērā ne tikai no vispārējām ģeoloģiskajām un tehnoloģiskajām zināšanām gūta informācija, bet arī secinājumi, ko var izdarīt no ekonomikas analīzes; pamatojoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka, ja resursu nepietiekamība un tas, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, izraisa cenu paaugstināšanos, šāda paaugstināšanās, savukārt, ietekmēs resursu pieejamību, bieži vien palīdzot samazināt nelīdzsvarotību. Būtu jāatceras, ka šādos gadījumos jaunu naftas atradņu ģeoloģiskā izpēte var ietekmēt īpaši jutīgas ekoloģiskās zonas un teritorijas (piem., Ziemeļpolu). Lai novērstu šādu situāciju, būtu jāmeklē alternatīvi avoti.

5.9.

Nākamā piezīme, kas ir metodoloģiska rakstura, varētu būt lietderīga, meklējot nesenā cenu pieauguma cēloņus. Iespējami precīzāka informācija par risināmo problēmu nenoliedzami ir visu rīcības stratēģiju priekšnosacījums. Plaši pazīstamais itāļu ekonomists Luigi Einaudi ir brīdinājis: “Lai pieņemtu lēmumu, mums ir jābūt informētiem.”

5.10.

EESK arī uzskata, ka ļoti vēlams ir skaidrāks priekšstats par naftas tirgus darbību. Bažas, ko izraisa naftas cenu lielās svārstības, balstās uz statistiku, kura īpašu uzmanību pievērš dienas cenu uzraudzībai tirgos. Piemēram, viena no vispazīstamākajām metodoloģijām ir tā, ko izmanto SVF, aprēķinot APSP (average petroleum spot price – vidējā tūlītēja darījuma naftas cena), kura ir naftas cenu Brentā, Dubajā un WTI (West Texas Intermediate) vidējā nesvērtā cena.

5.11.

Lietderīgi varētu būt norādīt jēlnaftas importa vidējo vērtību, ko var iegūt no vismaz galveno importējošo valstu ārējās tirdzniecības statistikas datiem. Ļoti iespējams, ka informācija par jēlnaftas piedāvājuma nosacījumiem ir ievērojami ticamāka nekā informācija, ko sniedz tirgus cenu ikdienas kotēšana.

5.12.

EESK uzskata, ka naftas cenu nesenās krasās paaugstināšanās un vēl nesenākās pazemināšanās iemeslu atbilstīga analīze jābalsta uz pasaules ekonomikas reālajām pamattendencēm.

5.13.

Komiteja tomēr piebilst, ka paziņojumā nav atzīmēts spēcīgā spekulatīvā spiediena neapšaubāmais ieguldījums naftas cenu nekontrolējamajā pieaugumā. Bez šādas spekulācijas naftas cenas kritums no 147 dolāriem jūlijā līdz 60 dolāriem 2008. gada oktobrī nebūtu iespējams.

5.14.

Pievēršoties strukturālajiem bāzes datiem, tomēr var apgalvot, ka pasaules enerģijas patēriņš šobrīd ilgstoši ir pārsniedzis 10 miljonus tonnu naftas ekvivalenta, un minēto pieaugumu uztur globālā IKP pieaugums, kam vēsturiski nav precedenta ne absolūtās vērtības, ne relatīvās intensitātes izteiksmē.

5.15.

Tomēr jāizvērtē no pasaules finanšu tirgu krīzes izrietošās recesijas iespējas. Katrā gadījumā nedrīkst pārāk zemu novērtēt to, ka četrus gadus pēc kārtas, no 2004. līdz 2007. gadam pasaules ražošana gadā ir pieaugusi par 5 %, un tas lielā mērā ir jauno tirgus ekonomikas valstu nopelns. Pirmām kārtām jāatzīmē Ķīna un Indija, bet ne tikai — pat Āfrika “atdzīvojas”, rādot izaugsmi par 6–7 % gadā. Krievija gatavojas atkārtoti kļūt par pasaules mēroga gigantu; starptautiskajā vidē notiek arī daudzas citas pārmaiņas.

5.16.

Pasaules IKP, kas aprēķināts reālajā izteiksmē, pamatojoties uz 2007. gada cenām, ir pieaudzis no 53 triljoniem dolāru 2003. gadā (pēc mūsu domām, pilnīgi pamatoti aprēķinot pirktspējas paritātes (PPP), nevis tirgus valūtas maiņas kursu izteiksmē) līdz 65 triljoniem dolāru 2007. gadā, kas ir pieaugums par 12 triljoniem dolāru. Tas ir līdzvērtīgs efekts tam, kāds būtu, četros gados pievienojot pasaules ekonomikai ASV apjoma ekonomiku.

5.17.

Gada pieaugums 5 % apmērā nozīmē, ka, saglabājot minēto izaugsmes līmeni (kas nebūt nav neiespējami), pasaules ražošanas apjoms desmit gados dubultotos, bet divdesmit gados, t.i., vienas paaudzes laikā, – četrkāršotos. Šāda perspektīva var šķist nereāla, bet tā parāda, ka mēs uzsākam pilnīgi jaunu posmu ekonomikas vēsturē.

5.18.

Paziņojumā ir pareizi norādīts, ka, tāpat kā visos citos vēstures posmos, enerģija ir ļoti nozīmīgs izaugsmes faktors. Viens no pašreizējās ļoti dinamiskās ekonomikas izaugsmes galvenajiem rezultātiem tādēļ ir spēcīgā ietekme uz enerģijas avotiem.

5.19.

Kā jau norādīts iepriekš, uzmanība būtu jāpievērš liela mēroga spekulācijas ietekmei uz naftas tirgu; tā pastiprina tirgus norises, kuru dziļākie cēloņi tomēr neapšaubāmi ir strukturāla rakstura.

5.20.

Lai izprastu cenu svārstības, jāņem vērā, ka šodien vienu trešdaļu patērētās enerģijas ražo no naftas.

5.21.

Pieejamo datu par cenām naftas tirgū sīkāka izpēte dod pārsteidzošu rezultātu, kas neatbilst Komisijas paziņojumiem (avots: inflationdata.com /inflation/inflation_Rate/Historical_Oil_Prices_Table.asp, Financial Trend Forecaster).

5.22.

Datu analīze atklāj, ka laika posmā no pagājušā gadsimta 40. gadiem līdz 70. gadu vidum naftas cenas reālajā izteiksmē, t.i., bez vispārējās inflācijas, kas ietekmēja kopējās cenu tendences, būtībā saglabājās nemainīgas, nedaudz pārsniedzot 20 dolārus par barelu. To apliecina visi attiecīgie pieejamie avoti.

5.23.

Gandrīz trīsdesmit gadus (laika posmā, kas pazīstams kā mūsdienu kapitālisma “zelta laikmets” un kuru izcilais vēsturnieks Eric Hobsbawm ir aprakstījis kā ekonomikas attīstības visintensīvāko posmu, kādu cilvēce līdz šim pieredzējusi tik plaša mērogā) pasaules ekonomikas spēcīgo izaugsmi neierobežoja nepietiekamie energoresursi: piedāvājums neapšaubāmi apmierināja augošo pieprasījumu.

5.24.

Naftas krīzes pagājušā gadsimta 70. gados – pirmā krīze saistībā ar 1973. gada oktobra Yom Kippur karu, otrā – saistībā ar ajatollas Khomeini revolūciju Irānā – izraisīja cenu strauju kāpumu, ko saskaņā ar Komisijas viedokli var uzskatīt par ražošanas kontroles akciju, ko sekmīgi īstenoja OPEC kartelis.

5.25.

EESK uzskata, ka minētajā krīzē un cenu pēkšņajā kāpumā tomēr bija iesaistīti arī citi faktori, pirmām kārtām tas bija valūtas nopietnu svārstību periods, kas kulmināciju sasniedza ar 1971. gada augusta deklarāciju par dolāra nekonvertējamību. Minēto svārstību iemesls bija ASV maksājumu bilances pārmērīgs deficīts, kā rezultātā nebija iespējams saglabāt Bretton Woods monetāro sistēmu ar stabiliem valūtas maiņas kursiem. Dolāra krīze radīja spēcīgu inflāciju, kas galu galā izpaudās galvenokārt naftas tirgū. Visbeidzot, būtu jāatceras, ka pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā pasaules ekonomikai bija raksturīgs ievērojams ražošanas pieaugums, kas izraisīja spēcīgu pieprasījuma radītu spiedienu uz visu izejvielu tirgu kopumā.

5.26.

Mēs uzskatām, ka, salīdzinot ar pašreizējo stāvokli, atšķirību ir vairāk nekā līdzību. Vienīgais kopīgais punkts ir pasaules ekonomikas ļoti spēcīgā izaugsme. Nav iespējams atklāt citas tirgus manipulācijas, kā tikai spekulatīvu darbību, lai gan tā ļoti atšķiras no OPEC naftas karteļa, kas oficiāli piedalījās attiecīgajās starptautiskajās konferencēs, darbības.

5.27.

EESK uzskata, ka pat dolāra rezervju pašreizējam uzkrājumam, jo īpaši Ķīnā un Japānā, ir maz kopēja ar valūtas rezervju līdzīgu palielināšanos laika posmā no pagājušā gadsimta 60. gadu beigām līdz 70. gadu sākumam. Ķīna un Japāna nebūt nesteidzas pēkšņi izmest tirgū savas milzīgās dolāra rezerves.

5.28.

Ārkārtīgi stingrā monetārā politika, ko īstenoja lielākās rietumvalstis, izraisīja cenu krišanos, jo īpaši, sākot no 1986. gada. Jāatzīmē, ka vidējās cenas septiņu gadu laika posmā no 1993. līdz 1999. gadam reālajā izteiksmē bija 23 dolāri par barelu tieši tāpat, kā pirms četrdesmit gadiem (1953–1959), kad pasaules ekonomikā bija vērojama iespaidīga izaugsme un ievērojami palielinājās pieprasījums pēc naftas.

5.29.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka pasaules ekonomikas izaugsmes paātrināšana nav mazāk svarīga, pat ja tā vairs nenotiek attīstītajās valstīs, bet gan jaunajās tirgus ekonomikas valstīs. Šķiet, ka minētā attīstība ir izraisījusi dominējošu tendenci, kas virzīta uz nominālo un reālo cenu paaugstināšanos no barela pieticīgās cenas aptuveni 30 dolāru apmērā 2003. gadā (gads, kurā aizsākās “spēcīgais” posms pasaules ekonomikā) līdz šodienas cenai 60 dolāru apmērā, kas faktiski ir divreiz augstāka. Patiesi, laika posmā no 2003. līdz 2007. gadam dolārs zaudēja ceturtdaļu savas vērtības attiecībā pret euro, un tieši tāpēc naftas cenas euro nedubultojās, lai gan tās faktiski paaugstinājās par 50 %.

5.30.

Minētais apgalvojums ir pareizs, pat, ja pagājušā jūlija maksimālā cena 147 dolāru apmērā droši vien ir bijusi mākslīgi “uzpūsta” spekulāciju rezultātā; ja šādu maksimālo cenu ir izraisījusi spekulācija, tad tuvākajā laikā atkal var sagaidīt cenu celšanos, kad spekulanti uzpirks naftu par cenām, ko viņi uzskata par “labām”. Pasaules naftas tirgus dalībnieki, kuru spēcīgā ietekme būtu vismaz jāsamazina un jāpadara pārredzamāka, šobrīd uzskata, ka cena aptuveni 80 dolāru apmērā par barelu ir “normāla”, citiem vārdiem sakot, tā ir ievērojami augstāka nekā ekonomikas kāpuma posma sākumā (aptuveni 30 dolāri 2002.–2003. gadā).

Briselē, 2009. gada 25. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Mario SEPI


Top