EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009AR0073

Reģionu komitejas atzinums Kopienas zivsaimniecības kontroles sistēma

OJ C 211, 4.9.2009, p. 73–89 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

4.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/73


Reģionu komitejas atzinums “kopienas zivsaimniecības kontroles sistēma”

(2009/C 211/11)

REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas dokumentu par kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) kontroles sistēmas visaptverošu reformu un aicina Padomi un Eiropas Komisiju ņemt vērā dažādu flotu un zvejas rajonu atšķirības un raksturīgās īpašības;

uzskata, ka zvejas noteikumu ievērošanas kultūru iespējams sekmēt tikai tad, ja kontroles pasākumi ir īstenoti, pamatojoties uz dialogu un vienošanos, nevis izmantojot lejupēju pieeju. Komiteja atzinīgi vērtē jaunos regulas noteikumus par dalībvalstu pienākumu sasniegt kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, tomēr uzskata, ka būtu rūpīgi jāapsver šādu pasākumu proporcionalitāte. Tāpēc RK nepieņem atteikumu kvotu pārcelšanai vai apmaiņai;

aicina precizēt jauno noteikumu par atpūtas zveju darbības jomu saistībā ar licencēm un atļauju piešķiršanu. Ja šāda zveja netiks regulēta, tā varētu apdraudēt atjaunošanas plānos minētos zivju krājumus. Regulā noteiktajiem pasākumiem tomēr jābūt proporcionāliem un samērīgiem;

pauž sevišķas bažas par sīkzvejas ilgtspēju un rentabilitāti un tādēļ aicina precizēt jaunos noteikumus, kas nosaka, ka uz kuģiem, kuru garums ir 10–15 metri, jāuzstāda kuģu satelītnovērošanas sistēma, jākārto elektroniskais zvejas žurnāls un jāaizpilda elektroniska izkraušanas deklarācija. Noraida visu zvejas kuģu, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus, aprīkošanu ar automātiskās identifikācijas sistēmu un aicina atbrīvot no dzinēja jaudas sertificēšanas visus kuģus, kuru garums nepārsniedz 10 m un kuri izmanto vienīgi statiskus zvejas rīkus.

Ziņotājs

:

sers Simon Day (UK/PPE) Devonas grāfistes padomes loceklis

Atsauces dokumenti

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (COM(2008) 718 galīgā redakcija)

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu (COM(2008) 721 galīgā redakcija – 2008/0216 (CNS))

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas dokumentu par kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) kontroles sistēmas pārbaudi, jo pašreizējā kontroles sistēma ir neefektīva, dārga, sarežģīta un nenodrošina vēlamos rezultātus;

2.

atbalsta izvirzītos mērķus: vienkāršošana, saskaņošana, efektīvākas kontroles procedūras ar zemākām izmaksām, noteikumu ievērošanas kultūras attīstīšana;

3.

uzskata, ka ir vajadzīga visaptveroša reforma un ka 3. iespēja, proti, jauna regula, ir visreālistiskākais risinājums;

A.   Reģionālās un vietējās dimensijas interešu ievērošana

4.

aicina Padomi un Eiropas Komisiju ņemt vērā dažādu flotu un zvejas rajonu atšķirības un raksturīgās īpašības, kā teikts priekšlikuma 18. apsvērumā;

5.

aicina pievērst īpašu uzmanību vajadzībām, kādas ir perifēriem piejūras reģioniem, kuri ir sevišķi atkarīgi no zivsaimniecības. Jānodrošina elastīgums un iespēja veikt īpašus pasākumus, kas atbilst konkrētajiem apstākļiem un attiecīgajam reģionam (1);

6.

uzsver, ka KZP decentralizācijā, kuras izpausme ir reģionālo konsultatīvo padomju(RAC) izveide un Eiropas Komisijas Zivsaimniecības un jūrlietu ĢD pārstrukturēšana, uzmanība jāpievērš aizvien augošai nepieciešamībai izvērst jaunās politikas pamatnostādnes par kontroli pēc reģionālo jūru principa. Tādēļ Eiropas Komisijai ir vajadzīga lielāka veiktspēja, lai varētu ņemt vērā reģionālajā modelī ietverto daudzveidību;

7.

vērš uzmanību uz izmaiņām, kādas līdz ar jauno zivsaimniecības kontroles sistēmas ieviešanu būs jāņem vērā vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas atbild par zivsaimniecības kontroli. Jauno sistēmu var veiksmīgi īstenot vietējā līmenī tikai tad, ja dalībvalstis ir pareizi sadalījušas jaunos pienākumus starp visiem iesaistītajiem administratīvajiem līmeņiem. Tādēļ ir vajadzīgi pietiekami finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, lai nodrošinātu stabilas organizatoriskās struktūras, kuru rīcībā ir pietiekami līdzekļi kontrolei un noteikumu ievērošanas kultūras veicināšanai un šo līdzekļu koordinētas izmantošanas mehānismi;

B.   Jauna, kopīga pieeja kontrolei un inspekcijai

Vispārīgi noteikumi

8.

atbalsta to, ka ir precizēti attiecīgie pienākumi, kas jāuzņemas dalībvalstīm un reģioniem, Komisijai un Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (KZKA), lai novērstu uzdevumu dubultošanos. Eiropas Komisija turpinās veikt nepieciešamos uzraudzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka zivsaimniecības noteikumi ir vienādi ievēroti visos reģionos;

9.

atzinīgi vērtē jaunos noteikumus par zivsaimniecības kontroles stratēģisku plānošanu, mērķu taktisku izvirzīšanu un paraugu ņemšanas stratēģiju, ieskaitot sistemātisku riska analīzi. Lai novērstu jaunā instrumenta nesaskaņotu piemērošanu, RK atbalsta uzraudzības iestāžu palīdzību, izstrādājot vienotas riska pārvaldības metodes visos līmeņos, kā paredzēts, piemēram, attiecībā uz KZKA 112. pantā;

10.

sevišķi atzinīgi vērtē jaunās dalībvalstu saistības, proti, katrā dalībvalstī (5. panta 5. punkts) jāizveido viena iestāde, kas atbild par visu kontroles instrumentu efektīvu koordinēšanu visos līmeņos;

Administratīvā sloga un izmaksu samazināšana

11.

paredz, ka par 30 % samazināsies darbības izmaksas, tādējādi palielinot dalībvalstu un reģionu kontroles sistēmu rentabilitāti, ja vien pilnībā tiks izmantotas modernas tehnoloģijas un racionalizētas kontroles sistēmas. Ja šāds samazinājums tomēr netiks īstenots, ikviens jauns finansiālais slogs, kas uzlikts dalībvalstīm un reģioniem, jāsedz no ES budžeta, it īpaši, ņemot vērā dažādu dalībvalstu un reģionu neproporcionālo atbildību kopējā zivsaimniecības politikā salīdzinājumā ar to kvotām;

12.

aicina Padomi uzsvērt, ka rentabilitāti var panākt, piekrastes valstīs izveidojot publiskas struktūras, kas zivsaimniecības pārvaldību labāk saskaņo ar jūrniecības darbību, piemēram, piekrastē esošām ES dalībvalstīm un kaimiņreģioniem izveidojot kopīgas zivsaimniecības kontroles inspekcijas;

13.

nesen izteica priekšlikumu, ka zivsaimniecības inspekcijām jāuztic tādi uzdevumi kā vides inspekcija, robežkontrole, glābšanas dienests un civilā aizsardzība (2), un atzinīgi vērtē jaunos noteikumus, ar ko izveido integrētu kuģošanas pārraudzības tīklu. (4. pants, 112. pants (17. g pants par KZKA pilnvarām));

Plašāka moderno tehnoloģiju izmantošana

14.

piesardzīgi vērtē to, ka priekšlikumā ierosināts vairāk izmantot modernās tehnoloģijas un efektīvas datu validācijas sistēmas, ieskaitot kuģu satelītnovērošanas un citas piemērotas un rentablas sistēmas (9.–11. pants); tas daļēji jau minēts agrākā RK ieteikumā (3). Lai gan elektroniska uzraudzība ir svarīgs elements, kas nodrošina rentablu zivsaimniecību, īstenošanas un pārvaldības sistēmām nebūtu jādubultojas. Iekārtām būtu jābūt proporcionālām attiecībā pret kuģa izmēru un ceļojuma ilgumu un vietu. RK izsaka īpašas bažas par to, ka automātiskās identificēšanas sistēma (AIS) ir paredzēta kuģošanas drošībai, taču nav piemērota zivsaimniecības kontrolei;

15.

tehnoloģijas tiek pastāvīgi pilnveidotas, un tādēļ RK pieprasa nodrošināt, ka regulā ir ņemta vērā turpmākā tehniskā attīstība un paredzēts efektīvs regulēšanas mehānisms, kas ļauj pielāgoties tehniskajām izmaiņām. Tā aicina vietējās un reģionālās pašvaldības un ražotāju organizācijas iesaistīties izmēģinājuma projektos par izsekojamības nodrošināšanas līdzekļiem, piemēram, ģenētisko analīzi (13. panta 1. punkts);

Zivsaimniecības un tirdzniecības uzraudzība

16.

uzsver, ka arī turpmāk jāveic kontroles jūrā, jo tā ir vienīgā metode, kā var pienācīgi inspicēt zvejas rīkus, tehniskos resursu saglabāšanas pasākumus, linuma acu izmēru u.c. – jautājumi, uz ko bieži vien attiecas noteikumi par zivsaimniecības ietekmi uz vidi;

17.

atbalsta divkāršu pieeju, ar ko cenšas panākt līdzsvaru starp pārbaudēm jūrā un uz sauszemes. Tajā būtu jāaptver: a) uzlabojumi saistībā ar atbilstīgām un efektīvām pārbaudēm jūrā un b) uzlabota kontrole un inspekcija uz sauszemes, uzmanību pievēršot svarīgām ostām, un uzlabojumi importēto zivju kontroles jomā. Uzticamāku izkraušanas datu sniegšana ir ļoti svarīga krājumu novērtēšanas procesā;

18.

tā kā flotes pārvaldība arī turpmāk būs svarīgs KZP elements, RK atzinīgi vērtē jaunos dzinēja jaudas uzraudzības, sertifikācijas un kontrolpārbaudes instrumentus, izņemot kuģiem, kuru garums nepārsniedz 10 m un kas izmanto vienīgi statiskus zvejas rīkus(30.–32. pants);

19.

pauž sevišķas bažas par sīkzvejas ilgtspēju un rentabilitāti un tādēļ aicina precizēt jaunos noteikumus, kas nosaka, ka uz kuģiem, kuru garums ir 10–15 metri, jāuzstāda kuģu satelītnovērošanas sistēma (9. pants), jākārto elektroniskais zvejas žurnāls (14. pants) un jāaizpilda elektroniska izkraušanas deklarācija (21. pants), taču jāpiebilst, ka dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumus. Lai mazajiem kuģiem palīdzētu izpildīt jaunos noteikumus, RK aicina paplašināt atbrīvojumus vai palielināt ES un valstu finansējumu šim nolūkam;

20.

aicina vietējā/reģionālajā līmenī uzsākt brīvprātīgus, subsidētus projektus saistībā ar iepriekš minēto vai līdzīgu novērošanas sistēmu uzstādīšanu uz kuģiem, kas īsāki par 10/15 metriem, lai, piemēram, pārvaldītu aizsargājamās jūras teritorijas un aizsardzības zonas;

21.

piekrīt, ka dalībvalstīm un reģioniem, izmantojot paraugu ņemšanas plānu, būtu jānovēro mazi kuģi, kas īsāki par 10 metriem, lai tādējādi nodrošinātu pienācīgu kontroles līmeni. RK aicina precizēt noteikumus par paraugu ņemšanas plāniem, kuriem jābūt “pēc iespējas [..] standartizētiem reģionos” (16. panta 2. punkts un 22. panta 2. punkts);

22.

atzinīgi vērtē jaunos, kopīgos standartus par tirdzniecības uzraudzību, kuru mērķis ir nodrošināt izkrāvumu pilnīgu izsekojamību. Tas ļauj samazināt nelegālus zivju izkrāvumus un atbilstīgi informēt patērētājus par produkciju katrā tirdzniecības posmā (51. pants);

Daudzgadu plānu un tehnisko pasākumu īpaša uzraudzība

23.

aicina nodrošināt, ka vietējās un reģionālās kontroles iestādes un ieinteresētās puses ir minētas “apstiprināto ostu” definīcijā (34. pants) un iesaistītas katram daudzgadu plānam piemērojamo nacionālo un reģionālo kontroles programmu izstrādē (36. pants);

24.

atkārtoti aicina uzlabot tehnisko pasākumu kontroli, lai samazinātu un pat novērstu izmetumus un tajā pašā laikā ņemtu vērā vietējos apstākļus, un radītu stimulus (4). Nav nekāda labuma no tā, ka tiek kavēta nepieciešamo izmetumu atgriešana jūrā, un tādēļ būtu jāreģistrē tikai aplēses par daudzumu;

25.

atzinīgi vērtē jauno, modernizēto kuģu satelītnovērošanas sistēmu, ko ierosināts izmantot jūras aizsargājamajās teritorijās (39. pants) un kas publiskām iestādēm nodrošina labākus instrumentus pārvaldības pienākumu veikšanai minētajās teritorijās. Aizsargājamās jūras teritorijas tomēr būtu skaidri jādefinē, un to mērķim būtu jābūt labi pazīstamam, lai nodrošinātu, ka tiek novēroti tikai tie kuģi, kam nav atļauts zvejot minētajās teritorijās;

Atpūtas zvejas uzraudzība

26.

aicina Padomi precizēt darbības jomu, uz ko attiecas jaunais 47. pants par atpūtas zveju. Ja šāda zveja netiks regulēta, piemēram, profesionālas zvejas tūrisma dēļ vai rūpnieciskās zvejas aizlieguma laikā, tā varētu apdraudēt atjaunošanas plānos minētos zivju krājumus;

C.   Noteikumu ievērošanas kultūra.

27.

aicina regulas 5. apsvērumā iekļaut skaidrāku atsauci uz to, ka jānostiprina arī visu ieinteresēto pušu pieņemto zvejas noteikumu ievērošanas kultūra. Šāda kultūra būtu jāuzskata par stūrakmeni jebkurā efektīvā kontroles sistēmas reformā;

28.

uzskata, ka noteikumu ievērošanas kultūru iespējams sekmēt tikai tad, ja kontroles pasākumi ir īstenoti, pamatojoties uz dialogu un vienošanos, nevis izmantojot lejupēju pieeju. Jāizveido saskaņota partnerība starp zvejniekiem, kontroles iestādēm, pētniecības iestādēm, NVO un zivrūpniecību, kā arī reģionālajām konsultatīvajām padomēm un vietējām grupām, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) 4. pīlāru, lai atbalstītu šāda veida sadarbību. RK ir uzsvērusi, ka zvejniekiem jāuzņemas atbildība par zvejas uzraudzību un zvejas tiesībām (5).

29.

aicina Eiropas Komisiju ieguldīt pēc iespējas lielāku darbu, lai nodrošinātu, ka noteikumu ievērošanas kultūru respektē visi starptautiskie partneri, kā arī pārējos ūdeņos, kuros veic darbību ES kuģi;

30.

uzskata, ka pirmām kārtām jāvienkāršo zivsaimniecības kontroles noteikumi (6), un atzinīgi vērtē Komisijas būtisko veikumu šajā sakarā. Tas ļauj samazināt administratīvo slogu, kas gulstas uz publiskajām iestādēm un privāto sektoru, un atvieglo noteikumu izpildes uzraudzību. Tas palielina arī ieinteresēto pušu uzticēšanos, tādējādi sekmējot noteikumu ievērošanas kultūru;

Saskaņotu preventīvo sankciju ieviešana

31.

atzinīgi vērtē to, ka ievieš saskaņotas un preventīvas administratīvās sankcijas par smagiem pārkāpumiem (82. pants), kā arī izveido soda punktu sistēmu (84. pants), kuras piemērošana ļauj apturēt vai anulēt zvejas atļauju, un rada pārkāpumu valsts reģistrus (85. pants);

32.

uzskata, ka tas viss atspoguļo agrākos RK aicinājumus saskaņot preventīvos un soda pasākumus (7) un palīdz labot pašreizējās sistēmas patvaļīgo raksturu, aptur “noziedznieks maksā” politiku un samazina pārkāpēju pārcelšanos uz dalībvalstīm, kurās ir mazāki sodi;

33.

aicina dalībvalstis un reģionus saskaņot sankcijas par pārkāpumiem, kas veikti starptautiskajos zvejas rajonos, piemēram, starptautiskās aizsargājamās jūras teritorijās;

34.

atzīst, ka jāaicina izmantot subsīdijas kā sankciju elementu papildus soda naudai, lai kuģiem, kam ir vairāki nopietni pārkāpumi, atteiktu piešķirt valsts atbalstu vai subsīdijas. Noteikumu ievērošanas kultūras nostiprināšanu varētu lielā mērā sekmēt pozitīvi stimuli, piemēram, papildu “dienas jūrā” vai citi atvieglojumi, kas savukārt pieprasītu iesaistīšanos tādos pasākumos kā selektīvāku zvejas rīku izmantošana, atbalsts zvejas lieguma noteikšanai reāllaikā, līdzdalība krājumu novēršanas plānos u.c.;

Sadarbība starp dalībvalstīm, ar Eiropas Komisiju un KZKA

35.

atzinīgi vērtē pastiprinātos noteikumus, ar ko paredz uzlabot zvejas kontroles iestāžu sadarbību dalībvalstīs/reģionos un to sadarbību ar Komisiju, kā arī modernu pieeju datu apmaiņai. KZKA būtu jāuzņemas svarīga loma minētās pieejas sekmēšanā;

36.

ņem vērā progresu, kas panākts saistībā ar kopīgu jūras izmantošanas plānu izstrādi. Līdzīgs progress tomēr nav panākts attiecībā uz inspekcijām uz sauszemes. Jāizveido sadarbība ar atbildīgajiem dienestiem trešās valstīs un jānodrošina, ka to rīcībā ir nepieciešamie līdzekļi un pilnvaras;

37.

uzskata, ka jāveido jaunas un drošas tīmekļa vietnes datu apmaiņai (106.–108. pants) un ka sistemātiskas visu pieejamo datu kontrolpārbaudes (102. pants) palielinās Eiropas Komisijas spēju izvērtēt to, cik labi dalībvalstis faktiski ir īstenojušas KZP;

38.

jau agrāk ir atbalstījusi Eiropas Zivsaimniecības inspekcijas izveidi (8) un tādēļ atzinīgi vērtē Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (KZKA) pilnvaru paplašināšanu, kā paredzēts ierosinātās regulas 112. pantā. RK tomēr aicina nodrošināt, ka KZKA atbalsts, ko piešķirt valsts, reģionālajām un vietējām zvejas kontroles iestādēm, paredzēts kontroles standartizēšanai un inspekcijas procedūrām jūrā un uz sauszemes, nacionālo apmācības standartu pārbaudīšanai, darbsemināru un semināru vadīšanai, kā arī palīdzības dienesta nodrošināšanai, kad dalībvalstīm, reģionālajām konsultatīvajām padomēm vai profesionālajām organizācijām varētu būt jautājumi par regulas darbības jomu un saturu;

D.   KZP noteikumu faktiska piemērošana.

Jauni pārraudzības un inspekciju standarti

39.

atzīst, ka jāpaaugstina ne tikai sankciju līmenis, bet arī inspekciju un uzraudzības iestāžu piemēroto kontroles sistēmu efektivitāte. RK šajā sakarā atzinīgi vērtē jaunos noteikumus par pārraudzības un novērošanas sistēmu standartizāciju, kā arī pārraudzības un novērotāju ziņojumu atbilstību (61.–64. pants);

40.

atbalsta dalībvalstīm piešķirto iespēju inspicēt savus kuģus vai citu dalībvalstu kuģus (tagad arī piekrastes ūdeņos līdz 12 jūras jūdžu attālumā), kā arī veikt inspekcijas citas dalībvalsts teritorijā (71.–73. pants). RK aicina vietējās un reģionālās kontroles iestādes, kas darbojas pierobežā, radīt sinerģiju, veidojot ciešu sadarbību pārbaužu jomā un ātri piemērojot atļaujas piešķiršanas kārtību, kas izklāstīta 72. pantā;

Komisijas pilnvaru palielināšana vērtēšanas, vadības un kontroles jomā

41.

atbalsta dažu pašreizējo Eiropas Komisijas pilnvaru izmantošanas palielināšanu, ja tā ir paredzēta, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus pārbaudēm, taču primārā atbildība par KZP kontroli arī turpmāk jāuzņemas dalībvalstīm. RK piesardzīgi vērtē Eiropas Komisijai piešķirtās papildu pilnvaras veikt autonomas inspekcijas (90. pants) un dalībvalstu kontroles sistēmu revīziju (92. pants). No otras puses, jāprecizē, cik plašas ir jaunās pilnvaras, kas Eiropas Komisijai piešķirtas, lai dalībvalstīs, kurās ir konstatētas nepilnības, izstrādātu īpašu kontroles rīcības plānu, kas ļauj uzlabot KZP īstenošanu (94. panta 4. punkts);

42.

aicina Eiropas Komisiju izvairīties no mikrolēmumu pieņemšanas tendences. Šajā sakarā RK apšauba, vai ir lietderīgi nodot Komisijai pilnvaras par zvejas liegumu noteikšanu reāllaikā (26. pants), lai gan tas varētu nākt par labu sugām, ko apdraud pārzveja;

43.

uzsver, ka papildu pilnvaru piešķiršana būtu jāveic, pamatojoties uz pārskatītu sadarbību ar dalībvalstīm, kā arī Eiropas Komisijas dienestu sadarbību saistībā ar Zivsaimniecības un jūrlietu ĢD un KZKA veiktspējas uzlabošanu un lielāku institucionālo saskaņotību ar Eiropas Komisijas Vides ĢD;

Pasākumi, lai nodrošinātu noteikumu izpildi dalībvalstīs

44.

atzīst, ka slikta īstenošana vienā dalībvalstī var negatīvi ietekmēt kopējo zivju resursu, jo īpaši migrējošo zivju sugu, pareizu pārvaldību. RK piebilst, ka gadījumā, kad dalībvalsts nepilda pienākumus, pašlaik vienīgais Komisijas rīcībā esošais instruments ir pienākumu neizpildes procedūra, kas ir ļoti ilgstoša un negarantē sankcijas;

45.

šajā sakarā atzinīgi vērtē jaunos regulas noteikumus par dalībvalstu pienākumu sasniegt kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kā arī zvejas liegumu noteikšanu attiecīgajām zvejas vietām pēc Komisijas iniciatīvas (96. pants) un tādus finansiālos pasākumus pret dalībvalstīm kā Kopienas finansiālās palīdzības apturēšana un anulēšana (95. pants). RK tomēr pauž bažas par to, ka plašākas iespējas atvilkt kvotas (98. pants) un atteikt kvotu pārcelšanu (99. pants) var nozīmēt, ka Komisija varētu vienpusēji mainīt samērā stabilo kopējās pieļaujamās nozvejas apmēru un dalībvalstu kvotas;

46.

uzskata, ka būtu rūpīgi jāapsver šādu pasākumu proporcionalitāte. RK pauž bažas, ka izmaksas būs jāuzņemas ES piekrastes reģioniem un to zivrūpniecībai, nevis dalībvalstīm;

47.

aicina Eiropas Komisiju arī turpmāk paralēli veidot ciešāku sadarbību, kas uzsākta ar jaunajiem saprašanās memorandiem, kuri parakstīti ar dažām dalībvalstīm un kuros skaidri definēti kritēriji zivsaimniecības kontroles sistēmu uzlabošanai attiecīgajās dalībvalstīs. Vietējās un reģionālās kontroles iestādes būtu jāiesaista minēto memorandu izstrādē.

II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(29)

Jāpiešķir Komisijai pilnvaras noteikt zvejas liegumu, ja dalībvalsts kvota vai KPN ir pilnībā apgūta. Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis sasniedz kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, Komisijai jābūt pilnvarotai arī veikt kvotu atvilkumus un atteikt kvotu pārcelšanu vai kvotu apmaiņu.

(29)

Jāpiešķir Komisijai pilnvaras noteikt zvejas liegumu, ja dalībvalsts kvota vai KPN ir pilnībā apgūta. Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis sasniedz kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, Komisijai jābūt pilnvarotai arī veikt kvotu atvilkumus un atteikt kvotu pārcelšanu vai kvotu apmaiņu.

Pamatojums

RK atzīst, ka būtu jāsoda dalībvalsts, kas flotei atļauj atkārtoti pārsniegt kvotas vai kas neveic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu. Tomēr šādos mehānismos nebūtu jāiekļauj kvotu atvilkšana un kvotu pārcelšanas vai kvotu apmaiņas atteikšana, jo tas neskartu dalībvalsti, kas neievēro noteikumus, bet gan kuģus, kuri nemaz nav iesaistīti pārkāpumos, un kvotu apmaiņas gadījumā pat citas dalībvalstis, kam nav nekāda sakara ar attiecīgo pārkāpumu. Turklāt šādi pasākumi nozīmētu, ka Komisija var vienpusēji mainīt samērā stabilo situāciju dalībvalstīs.

2. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 4. panta 21. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(21)

kuģu satelītnovērošanas sistēmas dati” ir zvejas kuģa identifikācijas, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, datuma, laika, kursa un ātruma dati, kurus uz zvejas kuģiem uzstādītas satelītnovērošanas iekārtas pārraida karoga valsts zvejas uzraudzības centram;

(21)

kuģu satelītnovērošanas sistēmas dati” ir zvejas kuģa identifikācijas, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, datuma, laika, kursa un ātruma dati, kurus uz zvejas kuģiem uzstādītas satelītnovērošanas vai līdzīgas sauszemes novērošanas iekārtas pārraida karoga valsts zvejas uzraudzības centram;

Pamatojums

No definīcijas izriet, ka, neraugoties uz atbilstīgām pārbaudēm, nav iespējams izmantot mazāk dārgas, bet tikpat efektīvas kuģu novērošanas sistēmas, kas ir piemērotākas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir no 10 līdz 15 m un kuri darbību veic pietiekami tuvu sauszemes novērošanas sistēmām. RK groza minēto definīciju un attiecīgos 9. panta apakšpunktus (sk. 8. grozījumu).

3. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, jauns 4. panta punkts pēc 24. punkta

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

“smags pārkāpums” ir uzvedības veids, kas sevišķi negatīvi ietekmē KZP noteikumu pareizu piemērošanu, jo īpaši tādās jomās kā krājumu saglabāšana, zvejas darbības uzraudzība un zvejniecības produktu tirdzniecība, un tās darbības, kas minētas Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punktā.

Pamatojums

RK mēģina precizēt, kādi pārkāpumi tiek uzskatīti par “smagiem” pārkāpumiem, uz ko attiecas 82. pants. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš atšķirīgajai interpretācijai dalībvalstīs, un pēc iespējas būtu jāsaskaņo attiecīgi kritēriji.

4. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, jauns 4. panta punkts pēc 24. punkta

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

“izsoļu nams” ir privāta vai juridiska persona, kas reģistrēta un pilnvarota kā zivju izsoles nams, kur zivis pārdod vairāksolīšanā vai uzreiz pārdod reģistrētiem pircējiem.

Pamatojums

RK atzīmē, ka nav ierosināta “izsoļu nama” definīcija, bet 52. pantā ir minēta prasība, ka zināmi krājumi vispirms jāpārdod izsoļu namā. Minētās regulas kontekstā “izsole” nebūtu jāsaprot tikai kā “vairāksolīšana”.

5. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, jauns 4. panta punkts pēc 24. punkta

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

atpūtas zveja ” ir zveja, kas nav rūpnieciska un autorizēta zveja, bet gan plaša mēroga atpūtas zveja ar nelicencētu kuģi un kuģiem atklātā jūrā, un atpūtas zvejā iegūst zivju krājumus, kas iekļauti daudzgadu plānā.

Pamatojums

47. pantā ir runa par atpūtas zveju. Komisijai jāpārstrādā 47. pants, bet RK ierosina “atpūtas zvejas” definīciju, lai precizētu pašreizējo priekšlikuma kontekstu.

Nekomerciāla atpūtas zveja parasti tomēr nozīmē jebkuru zvejas darbību jūras ūdeņos, ieskaitot, piemēram, zveju sporta nolūkā, amatierzveju un sacensības, kuras notiek uz kuģa, kam nav vajadzīga Kopienas zvejas licence saskaņā ar Komisijas 2005. gada 3. augusta Regulu (EK) Nr. 1281/2005.

6. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 5. panta 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

6.   Padomes Regulā (EK) Nr. 1198/2006 paredzēto Eiropas Zivsaimniecības fonda ieguldījumu un Kopienas finansiālo ieguldījumu Padomes Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punktā minētajos pasākumos izmaksā ar nosacījumu, ka dalībvalstis ir izpildījušas pienākumu nodrošināt to, ka tiek ievēroti un izpildīti kopējā zivsaimniecības politikā paredzētie saglabāšanas, kontroles, inspekcijas un prasību izpildes noteikumi, kas saistīti ar finansētajiem pasākumiem vai ietekmē to efektivitāti, un šajā nolūkā izveidot un uzturēt efektīvu inspekcijas, uzraudzības, pārraudzības un noteikumu izpildes režīmu.

6.   Padomes Regulā (EK) Nr. 1198/2006 paredzēto Eiropas Zivsaimniecības fonda ieguldījumu un Kopienas finansiālo ieguldījumu Padomes Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punktā minētajos pasākumos izmaksā ar nosacījumu, ka dalībvalstis ir izpildījušas pienākumu nodrošināt to, ka tiek ievēroti un izpildīti kopējā zivsaimniecības politikā paredzētie saglabāšanas, kontroles, inspekcijas un prasību izpildes noteikumi, kas saistīti ar finansētajiem pasākumiem vai ietekmē to efektivitāti, un šajā nolūkā izveidot un uzturēt efektīvu inspekcijas, uzraudzības, pārraudzības un noteikumu izpildes režīmu.

Pamatojums

RK uzskata, ka labāks regulējums nozīmē gan stimulus, gan sodus. Ja netiek nodrošināta pilnīga KZP noteikumu ievērošana, būtu atbilstīgi jārīkojas, tikai nopietnus pārkāpumus izskatot attiecīgajā juridiskajā līmenī. Nav pieņemams, ka EZF maksājumus veic atkarībā no tā, vai ir pilnībā izpildīti pienākumi kontroles ziņā. Minētais punkts rad lielu juridisko nenoteiktību. (sk. 95. pantu).

7. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 9. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Dalībvalstīs darbojas kuģu satelītnovērošanas sistēma, lai efektīvi uzraudzītu ar to karogu peldošo zvejas kuģu zvejas darbības (neatkarīgi no kuģa atrašanās vietas) un zvejas darbības dalībvalstu ūdeņos. Dalībvalstis nodrošina šo datu pareizības regulāru uzraudzību un ātri rīkojas ikreiz, kad konstatē, ka dati ir nepareizi.

1.   Dalībvalstīs darbojas kuģu satelītnovērošanas sistēma un attiecīgā gadījumā sauszemes novērošanas sistēma, lai efektīvi uzraudzītu ar to karogu peldošo zvejas kuģu zvejas darbības (neatkarīgi no kuģa atrašanās vietas) un zvejas darbības dalībvalstu ūdeņos. Dalībvalstis nodrošina šo datu pareizības regulāru uzraudzību un ātri rīkojas ikreiz, kad konstatē, ka dati ir nepareizi.

Pamatojums

Skatīt 3. grozījumu.

8. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

10. pants

Automātiskās identifikācijas sistēma

1.   Zvejas kuģim, kura lielākais garums pārsniedz 15 metrus, jābūt aprīkotam ar automātiskās identifikācijas sistēmu, ko uztur darbībā un kas atbilst veiktspējas standartiem, ko Starptautiskā Jūrniecības organizācija izstrādājusi atbilstīgi 1974. gada SOLAS konvencijas aktuālās redakcijas V nodaļas 2.4.5. iedaļas 19. noteikumam.

2.   Dalībvalstis izmanto automātiskās identifikācijas sistēmas datus, lai veiktu kontrolpārbaudi ar citiem pieejamiem datiem saskaņā ar 102. un 103. pantu. Šādā nolūkā dalībvalstis nodrošina to, ka automātiskās identifikācijas sistēmas dati par zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, ir pieejami to valsts zivsaimniecības kontroles iestādēm. Dalībvalstis nodrošina minēto datu pareizības regulāru uzraudzību un ātri rīkojas ikreiz, kad konstatē, ka dati ir nepareizi.

10. pants

Automātiskās identifikācijas sistēma

1.   Zvejas kuģim, kura lielākais garums pārsniedz 15 metrus, jābūt aprīkotam ar automātiskās identifikācijas sistēmu, ko uztur darbībā un kas atbilst veiktspējas standartiem, ko Starptautiskā Jūrniecības organizācija izstrādājusi atbilstīgi 1974. gada SOLAS konvencijas aktuālās redakcijas V nodaļas 2.4.5. iedaļas 19. noteikumam.

2.   Dalībvalstis izmanto automātiskās identifikācijas sistēmas datus, lai veiktu kontrolpārbaudi ar citiem pieejamiem datiem saskaņā ar 102. un 103. pantu. Šādā nolūkā dalībvalstis nodrošina to, ka automātiskās identifikācijas sistēmas dati par zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, ir pieejami to valsts zivsaimniecības kontroles iestādēm. Dalībvalstis nodrošina minēto datu pareizības regulāru uzraudzību un ātri rīkojas ikreiz, kad konstatē, ka dati ir nepareizi.

Pamatojums

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) ir izvirzīta prasība par automātiskās identifikācijas sistēmas uzstādīšanu uz starptautiskiem ceļojuma kuģiem, kuru bruto tilpību (BT) ir 300 t vai vairāk, un uz visiem pasažieru kuģiem neatkarīgi no lieluma.

Tagad 40 000 kuģi pasaulē ir aprīkoti ar automātiskās identifikācijas sistēmu, lai uzlabotu kuģošanas drošumu un starptautiskā jūras transporta nozares drošību. Ar automātiskās identifikācijas sistēmu aprīkojot visus zvejas kuģus, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus, tiktu neapšaubāmi bagātināta sistēma un tās efektivitāte kuģošanas drošības jomā tiktu mazināta.

9. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 14. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Neskarot īpašus noteikumus, kapteiņi Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 10 metrus, kārto zvejas žurnālu, kurā reģistrē kuģu darbības un jo īpaši ieraksta visus nozvejotos un uz kuģa paturētos katras sugas īpatņu daudzumus, kas pārsniedz 15 kg dzīvsvara ekvivalenta, datumu un attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu, kurā šīs nozvejas iegūtas, norādot apakšapgabalu un rajonu vai apakšrajonu vai, attiecīgā gadījumā, statistisko taisnstūri, kurā piemēro nozvejas limitus atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, un izmantotos zvejas rīkus. Zvejas žurnālā reģistrē arī jūrā izmesto katras sugas īpatņu daudzumus. Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

1.   Neskarot īpašus noteikumus, kapteiņi Kopienas zvejas kuģiem, kuru kuģa kopgarums pārsniedz 10 metrus, kārto papīra formātā zvejas žurnālu, kurā reģistrē kuģu darbības un jo īpaši ieraksta visus nozvejotos un uz kuģa paturētos katras sugas īpatņu daudzumus, kas pārsniedz 15 50 kg dzīvsvara ekvivalenta, datumu un attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu, kurā šīs nozvejas iegūtas, norādot apakšapgabalu un rajonu vai apakšrajonu vai, attiecīgā gadījumā, statistisko taisnstūri, kurā piemēro nozvejas limitus atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, un izmantotos zvejas rīkus. Zvejas žurnālā reģistrē arī jūrā izmesto katras sugas īpatņu daudzumus. Novērtēšanas mērķiem zvejas žurnālā var reģistrēt aplēses par jūrā izmesto katras sugas īpatņu daudzumu. Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

Pamatojums

RK uzskata, ka juridiskās skaidrības labad jāpievieno vārdu savienojums “papīra formātā”, ņemot vērā 15. panta grozījumu.

RK uzskata, ka minētajā pantā iekļautie kvantitatīvie ierobežojumi rada jaunu un ārkārtēju slogu zvejas kuģu kapteiņiem un ka izmetumu reģistrēšana nekādi neietekmē zvejas iespēju izmantošanu. Padomes Regulā (EEK) Nr. 2847/93 teikts, ka “jūrā atlaistos daudzumus var reģistrēt novērtēšanas mērķiem”. RK iesaka izmantot minēto tekstu.

10. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 14. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.   Zvejas žurnālā reģistrētais uz kuģa paturēto zivju daudzums (kilogramos) drīkst būt aprēķināts ar pielaidi līdz 5 %

3.   Zvejas žurnālā reģistrētais uz kuģa paturēto zivju daudzums (kilogramos) drīkst būt aprēķināts ar pielaidi līdz 5 12 % to sugu gadījumā, kam ir noteikta kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) un kvotas.

Pamatojums

Komiteja atzīmē, ka pielaides vērtība ir patvaļīgi izvēlēts skaitlis, kas nav zinātniski pamatots. MRAG veiktie praktiskie izmēģinājumi uz zvejas kuģiem pierādīja, ka robežvērtības var būt ļoti atšķirīgas atkarībā no dažiem savstarpēji saistītiem faktoriem. Lai tiktu pieņemta viena robežvērtība, tai jābūt iedarbīgai un samērīgai attiecībā pret uzraudzības prasībām. RK uzskata, ka ierosinātā pielaides vērtība nav praktiski īstenojama. Būtu jāpieņem kompromiss starp pašreizējo sistēmu un krājumu atjaunošanai paredzēto pielaides vērtību. Regulai būtu jāattiecas tikai uz sugām, kam ir noteikta KPN.

11. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 15. panta 1. un 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

15. pants

Zvejas žurnāla datu elektroniskā reģistrēšana un pārraidīšana

1.   Kapteinis Kopienas zvejas kuģim, kura lielākais garums pārsniedz 10 metrus, elektroniski reģistrē zvejas žurnāla informāciju un vismaz reizi dienā elektroniski nosūta to karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

2.   Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 24 metrus, 1. punktu piemēro no 2011. gada 1. jūlija, un Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 10 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, – no 2012. gada 1. janvāra. Kopienas kuģus, kuru lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, var atbrīvot no 1. punkta prasībām, ja tie:

a)

darbojas tikai karoga dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos vai

b)

nekad nepavada jūrā ilgāk par 24 stundām, skaitot no jūrā iziešanas brīža līdz atgriešanās brīdim ostā.

15. pants

Zvejas žurnāla datu elektroniskā reģistrēšana un pārraidīšana

1.   Kapteinis Kopienas zvejas kuģim, kura lielākais kopgarums pārsniedz 10 15 metrus, elektroniski reģistrē zvejas žurnāla informāciju un vismaz reizi dienā elektroniski nosūta to karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

2.   Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 24 metrus, 1. punktu piemēro no 2011. gada 1. jūlija, un Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 10 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, – no 2012. gada 1. janvāra. Kopienas kuģus, kuru lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, var atbrīvot no 1. punkta prasībām, ja tie:

a)

darbojas tikai karoga dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos vai

b)

nekad nepavada jūrā ilgāk par 24 stundām, skaitot no jūrā iziešanas brīža līdz atgriešanās brīdim ostā.

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir no 10 līdz 15 m, nav pietiekami lieli, lai uz tiem varētu droši un rentabli izmantot elektroniskos zvejas žurnālus.

12. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 17. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Neskarot īpašus noteikumus, kas ietverti daudzgadu plānos, Kopienas zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji vismaz 4 stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika paziņo turpmāk norādīto informāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ostu vai izkraušanas vietu tie vēlas izmantot, ja vien kompetentās iestādes nav devušas atļauju agrākai ienākšanai ostā:

a)

kuģa identifikācija;

b)

apstiprinātās galamērķa ostas nosaukums un ostā ieiešanas nolūks, piemēram, izkraušana, pārkraušana citā kuģī, pakalpojumu izmantošana;

c)

zvejas atļauja vai, attiecīgā gadījumā, atļauja palīdzēt zvejas darbībās vai pārkraut citā kuģī zvejas produktus;

d)

zvejas reisa datumi un apgabali, kuros gūtas nozvejas;

e)

paredzamais ostā ierašanās datums un laiks;

f)

uz kuģa paturētie daudzumi pa sugām, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle;

g)

katras sugas daudzumi, kas jāizkrauj vai jāpārkrauj citā kuģī.

1.   Neskarot īpašus noteikumus, kas ietverti daudzgadu plānos, Kopienas zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji uz Kopienas zvejas kuģa, kura kopgarums pārsniedz 15 metrus, vismaz 4 stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika paziņo turpmāk norādīto informāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ostu vai izkraušanas vietu tie vēlas izmantot, ja vien kompetentās iestādes nav devušas atļauju agrākai ienākšanai ostā:

a)

kuģa identifikācija;

b)

apstiprinātās galamērķa ostas nosaukums un ostā ieiešanas nolūks, piemēram, izkraušana, pārkraušana citā kuģī, pakalpojumu izmantošana;

c)

zvejas atļauja vai, attiecīgā gadījumā, atļauja palīdzēt zvejas darbībās vai pārkraut citā kuģī zvejas produktus;

d)

zvejas reisa datumi un apgabali, kuros gūtas nozvejas;

e)

paredzamais ostā ierašanās datums un laiks;

f)

uz kuģa paturētie daudzumi pa sugām, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle;

g)

katras sugas daudzumi, kas jāizkrauj vai jāpārkrauj citā kuģī.

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir līdz 15 m, nav pietiekami lieli, lai pieprasītu, ka drošības apsvērumu dēļ jāsniedz paziņojums 4 stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika. Nav saprotama prasība par nenozvejotā daudzuma reģistrēšanu.

13. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 21. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Neskarot īpašus noteikumus, kas ietverti daudzgadu plānos, tāda Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kura lielākais garums pārsniedz 10 metrus, 2 stundās pēc izkraušanas beigām izkraušanas deklarācijas datus elektroniski nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.   Neskarot īpašus noteikumus, kas ietverti daudzgadu plānos, tāda Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kura kopgarums pārsniedz 10 metrus, 2 48 stundās pēc izkraušanas beigām izkraušanas deklarācijas datus elektroniski, ja kuģa kopgarums pārsniedz 15 metrus, vai citādi papīra formātā nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Pamatojums

Komiteja atzīmē, ka kapteinis atbild par izkraušanas deklarācijā minētās informācijas pareizību un ka tādēļ būtu jāveic nozvejas šķirošana un svēršana. Šāda apgrūtinoša prasība var radīt būtiskas izmaksas izkraušanas ostām, kurās nav iespēju rīkot izsoles, un jo īpaši mazākiem kuģiem, kas veic izkraušanu perifēros piejūras reģionos. Padomes Regulā (EEK) Nr. 2847/93 minētais intervāls ir 48 stundas. RK ierosina izmantot minēto tekstu.

14. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 23. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Visas nozvejas, kuras Kopienas zvejas kuģi nozvejojuši no krājuma vai krājumu grupas, kam noteiktas kvotas, atskaita no karoga dalībvalsts kvotas par katru attiecīgo krājumu vai krājumu grupu neatkarīgi no izkraušanas vietas.

3.   Visas nozvejas Visus izkrāvumus, kurus kuras Kopienas zvejas kuģi nozvejojuši no krājuma vai krājumu grupas, kam noteiktas kvotas, atskaita no karoga dalībvalsts kvotas par katru attiecīgo krājumu vai krājumu grupu neatkarīgi no izkraušanas vietas.

Pamatojums

RK atzīmē, ka, lai gan dalībvalstu kvotas iegūst, salīdzinot tā sauktās kopējās pieļaujamās nozvejas daudzumus, daudzums ir un būtu arī turpmāk jāaprēķina izkraušanas vietā un pirmās pārdošanas laikā. Izmetumi nebūtu jāatskaita no dalībvalstu kvotām.

15. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 23. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.   Dalībvalstu iestādes oficiāli apstiprina jaunus dzinējus, rezerves dzinējus un tehniski modificētus dzinējus, apliecinot, ka tie nevar radīt lielāku jaudu par dzinēja sertifikātā norādīto. Šādus apstiprinājumus izdod tikai tad, ja dzinējs nevar radīt jaudu, kas lielāka par norādīto.

3.   dalībvalstu iestādes oficiāli apstiprina jaunus dzinējus, rezerves dzinējus un tehniski modificētus dzinējus, izņemot attiecībā uz kuģiem, kas nepārsniedz 10 metru garumu un izmanto vienīgi statiskus zvejas rīkus, apliecinot, ka tie nevar radīt lielāku jaudu par dzinēja sertifikātā norādīto. Šādus apstiprinājumus izdod tikai tad, ja dzinējs nevar radīt jaudu, kas lielāka par norādīto.

Pamatojums

Nav pamatoti sertificēt dzinēja jaudu zvejas kuģos, ko vairumā gadījumu izmanto maza mēroga piekrastes zvejniecībai. Tādēļ kuģi, kas nepārsniedz 10 metru garumu un izmanto vienīgi statiskus zvejas rīkus, jāatbrīvo no šīs prasības. Dzinēja ražotāja specifikācija jāuzskata par pietiekamu. Tikai zvejojot ar trali dzinēja jauda izšķirīgi ietekmē zvejas efektivitāti.

16. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 37. panta 2. punkta sākums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Zvejniecībās, kurās darbojoties ir atļauts turēt uz kuģa vairāk nekā divu veidu zvejas rīkus, neizmantotos zvejas rīkus uzglabā tā, lai tie nebūtu gatavi tūlītējai lietošanai, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

1.   Zvejniecībās, kurās darbojoties ir atļauts turēt uz kuģa vairāk nekā divu vai vairāku veidu zvejas rīkus, neizmantotos zvejas rīkus uzglabā tā, lai tie nebūtu gatavi tūlītējai lietošanai, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

Pamatojums

RK uzskata, ka tā varētu būt kļūda priekšlikuma tekstā. Otrs rīks vai vairāki neizmantoti rīki būtu droši jāuzglabā.

17. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 40. panta 1. un 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

40. pants

Tranzīts caur aizsargājamu jūras teritoriju

1.   Visiem zvejas kuģiem ir atļauts tranzītā šķērsot aizsargājamu jūras teritoriju, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

visi zvejas rīki, kas atrodas uz kuģa, tranzīta laikā ir droši nostiprināti un uzglabāti; un

b)

ātrums tranzīta laikā ir ne mazāk kā 6 mezgli.

2.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņi, kuri grasās tranzītā šķērsot aizsargājamu jūras teritoriju, tranzīta ziņojumā nosūta karoga dalībvalsts un piekrastes dalībvalsts iestādēm šādus datus:

a)

kuģa vārds, ārējās identifikācijas zīme, radio izsaukuma signāls un kuģa kapteiņa vārds, uzvārds;

b)

tā kuģa ģeogrāfiskās atrašanās vietas koordinātas, uz ko attiecas paziņojums;

c)

datums un laiks katrreiz, kad kuģis ieiet aizsargājamā jūras teritorijā;

d)

datums un laiks katrreiz, kad kuģis iziet no aizsargājamas jūras teritorijas.

40. pants

Tranzīts caur aizsargājamu jūras teritoriju

1.   Visiem zvejas kuģiem, kuriem citādi nav atļaujas zvejot šajā teritorijā, ir atļauts tranzītā šķērsot aizsargājamu jūras teritoriju, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

visi zvejas rīki, kas atrodas uz kuģa, tranzīta laikā ir droši nostiprināti un uzglabāti; un

b)

ātrums tranzīta laikā ir ne mazāk kā 6 mezgli.

2.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņi, kuri grasās tranzītā šķērsot aizsargājamu jūras teritoriju vai kuriem ir atļauja zvejot tajā, tranzīta ziņojumā nosūta karoga dalībvalsts un piekrastes dalībvalsts iestādēm šādus datus:

a)

kuģa vārds, ārējās identifikācijas zīme, radio izsaukuma signāls un kuģa kapteiņa vārds, uzvārds;

b)

tā kuģa ģeogrāfiskās atrašanās vietas koordinātas, uz ko attiecas paziņojums;

c)

datums un laiks katrreiz, kad kuģis ieiet aizsargājamā jūras teritorijā;

d)

datums un laiks katrreiz, kad kuģis iziet no aizsargājamas jūras teritorijas.

Pamatojums

RK pauž lielas bažas par aizsargājamo jūras teritoriju juridisko statusu, kas definēts 4. pantā un izklāstīts 39. un 40. pantā. Saskaņā ar priekšlikumā teikto aizsargājamām jūras teritorijām ir tāds pats statuss kā “lieguma zonai”. Tranzīta noteikumiem būtu jāattiecas tikai uz tiem kuģiem, kas nav saņēmuši atļauju saskaņā ar 7. panta c) punktu. RK apšauba 39. pantā minētās prasības attiecībā uz uzraudzību, kā arī 4. un 40. panta formulējumu un ierosina grozījumu.

18. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 41. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Zvejas kuģa kapteinis reģistrē visus izmetumus, kuru apjoms pārsniedz 15 kg dzīvsvara ekvivalenta, un šo informāciju, ja iespējams, elektroniski paziņo savām kompetentajām iestādēm.

1.   Zvejas kuģa kapteinis novērtēšanas mērķiem zvejas žurnālā var reģistrēt visus izmetumus, kuru apjoms pārsniedz 15 kg dzīvsvara ekvivalenta, un šo informāciju, ja iespējams, elektroniski paziņo savām kompetentajām iestādēm aplēses par jūrā izmesto katras sugas īpatņu daudzumu.

Pamatojums

Padomes Regulā (EEK) Nr. 2847/93 teikts, ka “jūrā atlaistos daudzumus var reģistrēt novērtēšanas mērķiem”. RK iesaka izmantot grozīto tekstu. Nebūtu lietderīgi prasīt, ka jāreģistrē visi izmetumi, kuru apjoms pārsniedz 15 kg, un ka par to jāsniedz informācija kompetentajām iestādēm. RK uzskata, ka nepieciešamie izmetumi būtu nekavējoties jāatgriež jūrā, lai nodrošinātu maksimālu izdzīvošanas iespēju.

19. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 47. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

 

1.   Atpūtas zveja, ko no daudzgadu plānā ietverta krājuma ar kuģi veic Kopienas ūdeņos, ir atļauta tikai tad, ja minētajam kuģim ir karoga dalībvalsts izdota atļauja.

2.   Karoga dalībvalsts reģistrē nozvejas, kas atpūtas zvejā iegūtas no daudzgadu plānā ietverta krājuma.

3.   Daudzgadu plānā ietvertu sugu nozvejas, kas iegūtas atpūtas zvejā, atskaita no attiecīgajām karoga dalībvalsts kvotām. Attiecīgās dalībvalstis nosaka to daļu no šādām kvotām, ko var apgūt tikai atpūtas zvejā.

4.   Atpūtas zvejā iegūtu nozveju tirdzniecība ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad to dara labdarības nolūkos.

 

 

1.   Atpūtas zveja, ko no daudzgadu plānā ietverta krājuma ar nelicencētu kuģi veic Kopienas ūdeņos, ir atļauta tikai tad, ja minētajam kuģim ir karoga dalībvalsts izdota atļauja.

2.   Karoga dalībvalsts reģistrē nozvejas, kas atpūtas zvejā iegūtas no daudzgadu plānā ietverta krājuma.

3.   Daudzgadu plānā ietvertu sugu nozvejas, kas iegūtas atpūtas zvejā, atskaita no attiecīgajām karoga dalībvalsts kvotām. Attiecīgās dalībvalstis nosaka to daļu no šādām kvotām, ko var apgūt tikai atpūtas zvejā.

4.   Atpūtas zvejā iegūtu nozveju tirdzniecība ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad to dara labdarības nolūkos.

Pamatojums

RK ierosina atpūtas zvejas definīciju 4. panta 27. punktā. Ierosinātajā tekstā ir precizēta nostāja attiecībā uz licencēm un atļauju piešķiršanu.

Kā norādīts ieteikumu politikas jomā 26. punktā, ja šāda zveja netiks regulēta, piemēram, profesionālas zvejas tūrisma dēļ vai rūpnieciskās zvejas aizlieguma laikā, tā varētu apdraudēt atjaunošanas plānos minētos zivju krājumus. Tomēr 3. un 4. punkta svītrošana nodrošina regulā noteikto pasākumu proporcionalitāti un samērīgumu.

20. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 52. panta 2. un 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Citus zvejas produktus pārdod tikai izsoļu namā vai dalībvalstu pilnvarotām struktūrām vai personām.

3.   Pircēju, kurš iegādājas zvejas produktus no zvejas kuģa pirmajā pārdošanā, reģistrē tās dalībvalsts iestādēs, kurā notiek pirmā pārdošana. Reģistrācijas nolūkā katru pircēju identificē atbilstīgi viņa PVN maksātāja numuram valsts datubāzē.

2.   Citus zvejas produktus pārdod tikai izsoļu namā vai dalībvalstu pilnvarotām struktūrām vai personām.

3.   Pircēju, kurš iegādājas zvejas produktus no zvejas kuģa pirmajā pārdošanā, reģistrē tās dalībvalsts iestādēs, kurā notiek pirmā pārdošana. Reģistrācijas nolūkā katru pircēju identificē atbilstīgi viņa reģistrācijas numuram vai PVN maksātāja numuram valsts datubāzē.

Pamatojums

RK uzskata, ka PVN numurs ne vienmēr varētu būt atbilstīgs, taču reģistrācijas numuru piešķir dalībvalsts.

21. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 53. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Visi reģistrētie pircēji, kas iegādājas zvejas un akvakultūras produktus, nodrošina to, ka visas saņemtās partijas tiek nosvērtas uz kompetento iestāžu apstiprinātiem svariem. Svēršanu veic pirms zivju šķirošanas, apstrādes, glabāšanas noliktavā un pārvešanas no izkraušanas vietas vai atkārtotas pārdošanas.

1.   Visi reģistrētie pircēji, kas iegādājas zvejas un akvakultūras produktus, nodrošina to, ka visas saņemtās partijas visu saņemto partiju reprezentatīvi paraugi tiek nosvērtas i uz kompetento iestāžu apstiprinātiem svariem. Svēršanu veic pirms zivju šķirošanas laikā, taču pirms apstrādes, glabāšanas noliktavā un pārvešanas no izkraušanas vietas vai atkārtotas pārdošanas.

Pamatojums

RK pauž bažas, ka tad, ja jāsver katra zivju kaste, nevajadzīga pārvietošana un kavēšanās varētu negatīvi ietekmēt zivju kvalitāti.

22. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 53. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut svērt svaigas zivis pēc to pārvešanas no izkraušanas vietas, ja minētās zivis nevarēja nosvērt pēc izkraušanas un ja tās ir pārvestas uz galamērķi dalībvalsts teritorijā, kas atrodas ne tālāk kā 20 kilometrus no izkraušanas vietas.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut svērt svaigas zivis pēc to pārvešanas no izkraušanas vietas, ja minētās zivis nevarēja nosvērt pēc izkraušanas un ja tās ir pārvestas uz galamērķi dalībvalsts teritorijā, kas atrodas ne tālāk kā 20 100 kilometrus no izkraušanas vietas.

Pamatojums

RK pauž bažas, ka Komisija varētu ierosināt nevajadzīgi apgrūtinošas prasības nozarei, tādējādi mazinot stimulus sekmēt noteikumu ievērošanas kultūru.

23. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 54. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai citas struktūras vai personas, kas ir atbildīgas par dalībvalstī izkrauto zvejas produktu pirmo laišanu tirgū, 2 stundās pēc pirmās pārdošanas elektroniski nosūta pārdošanas zīmi tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek pirmā pārdošana. Ja šī dalībvalsts nav tā kuģa karoga valsts, kurš izkrāva zivis, tā nodrošina to, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm tiek nosūtīta pārdošanas zīmes kopija. Par pārdošanas zīmes pareizību atbild minētie pircēji, izsoļu nami, struktūras vai personas.

1.   Reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai citas struktūras vai personas, kas ir atbildīgas par dalībvalstī izkrauto zvejas produktu pirmo laišanu tirgū, 2 48 stundās pēc pirmās pārdošanas elektroniski nosūta pārdošanas zīmi tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek pirmā pārdošana. Ja šī dalībvalsts nav tā kuģa karoga valsts, kurš izkrāva zivis, tā nodrošina to, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm tiek nosūtīta pārdošanas zīmes kopija. Par pārdošanas zīmes pareizību atbild minētie pircēji, izsoļu nami, struktūras vai personas.

Pamatojums

Zivju tirdzniecībā uzmanība jāpievērš kvalitātei, un būtu jāsaīsina laiks, ko prasa piegāde patērētājam. RK uzskata, ka nav lietderīgi no 48 līdz 2 stundām samazināt intervālu starp pirmo pārdošanu un deklarāciju nosūtīšanu iestādēm.

24. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 82. panta 2. un 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Turklāt attiecībā uz visiem smagajiem pārkāpumiem, kuru smagumu nevar sasaistīt ar pārkāpuma rezultātā iegūto zvejas produktu vērtību, dalībvalstis nodrošina to, ka fiziskā persona, kas izdarījusi smagu pārkāpumu, vai juridiskā persona, ko uzskata par atbildīgu smagā pārkāpumā, ir sodāma ar administratīvo sodu, kura mazākais apjoms ir vismaz EUR 5 000 un lielākais – vismaz EUR 300 000 par katru smago pārkāpumu. Karoga dalībvalsti tūlīt informē par uzlikto sankciju.

3.   Ja 5 gadu laikā tiek atkārtoti izdarīts smags pārkāpums, dalībvalsts uzliek administratīvo sodu, kura mazākais apjoms ir vismaz EUR 10 000 un lielākais – vismaz EUR 600 000.

2.   Turklāt attiecībā uz visiem smagajiem pārkāpumiem, kuru smagumu nevar sasaistīt ar pārkāpuma rezultātā iegūto zvejas produktu vērtību, dalībvalstis nodrošina to, ka fiziskā persona, kas izdarījusi smagu pārkāpumu, vai juridiskā persona, ko uzskata par atbildīgu smagā pārkāpumā, ir sodāma ar administratīvo sodu, kura mazākais maksimālais apjoms ir vismaz EUR 5 000 un lielākais – vismaz EUR 300 000 par katru smago pārkāpumu. Karoga dalībvalsti tūlīt informē par uzlikto sankciju.

3.   Ja 5 gadu laikā tiek atkārtoti izdarīts smags pārkāpums, dalībvalsts uzliek administratīvo sodu, kura mazākais maksimālais apjoms ir vismaz EUR 10 000 un lielākais – vismaz EUR 600 000.

Pamatojums

RK uzskata, ka katrā dalībvalstī tiesas vara nosaka maksimālo soda apjomu. Vārds “vismaz” nav vajadzīgs savienojumā ar vārdu “maksimālais”. Konsekvences labad RK piebilst, ka 76. pantā runa ir tikai par “vienu gadu”.

25. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 99. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

99. pants

Kvotu pārcelšanas atteikums

Komisija var atteikt dalībvalstij iedalīto krājumu kvotu pārcelšanu uz nākamo gadu saskaņā ar 3. pantu Padomes 1996. gada 6. maija Regulā (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei, ja:

a)

vienā no diviem iepriekšējiem gadiem attiecīgā dalībvalsts ir pārzvejojusi pārceļamo kvotu vai

b)

kvota ir noteikta krājumam, kam piemēro daudzgadu plānu, vai šīs kvotas apguvi veic saistībā ar krājumu, kam piemēro daudzgadu plānu, un minētās dalībvalsts flote vienā no iepriekšējiem pieciem gadiem ir pārzvejojusi vai nu minēto kvotu, vai arī kvotas, kas noteiktas krājumiem, kuriem piemēro daudzgadu plānu un saistībā ar kuriem ir veikta nozveja no attiecīgā krājuma, vai

c)

attiecīgā dalībvalsts neveic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma zvejas iespēju pienācīgu pārvaldību, konkrēti, tā neizmanto datorizētu validācijas sistēmu, kas minēta 102. pantā, vai nepietiekami izmanto sistēmas, kas nodrošina datus šādai validācijas sistēmai.

99. pants

Kvotu pārcelšanas atteikums

Komisija var atteikt dalībvalstij iedalīto krājumu kvotu pārcelšanu uz nākamo gadu saskaņā ar 3. pantu Padomes 1996. gada 6. maija Regulā (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei, ja:

a)

vienā no diviem iepriekšējiem gadiem attiecīgā dalībvalsts ir pārzvejojusi pārceļamo kvotu vai

b)

kvota ir noteikta krājumam, kam piemēro daudzgadu plānu, vai šīs kvotas apguvi veic saistībā ar krājumu, kam piemēro daudzgadu plānu, un minētās dalībvalsts flote vienā no iepriekšējiem pieciem gadiem ir pārzvejojusi vai nu minēto kvotu, vai arī kvotas, kas noteiktas krājumiem, kuriem piemēro daudzgadu plānu un saistībā ar kuriem ir veikta nozveja no attiecīgā krājuma, vai

c)

attiecīgā dalībvalsts neveic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma zvejas iespēju pienācīgu pārvaldību, konkrēti, tā neizmanto datorizētu validācijas sistēmu, kas minēta 102. pantā, vai nepietiekami izmanto sistēmas, kas nodrošina datus šādai validācijas sistēmai.

Pamatojums

RK pauž lielas bažas par to, ka kvotu pārcelšanas atteikums ir minēts kā sods. Pastāv risks, ka Komisija varētu vienpusēji mainīt samērā stabilo kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apmēru un dalībvalstu kvotas.

26. grozījums

Priekšlikums Padomes regulai, 100. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

100. pants

Kvotu apmaiņas atteikums

Komisija var liegt iespēju veikt kvotu apmaiņu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktam:

a)

ja runa ir par kvotām, saistībā ar kurām vienā no diviem iepriekšējiem gadiem notikusi pārzveja, par vairāk nekā 10 % pārsniedzot kvotas, kas pieejamas vienai no attiecīgajām dalībvalstīm, vai

b)

ja attiecīgā dalībvalsts neveic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgo krājumu zvejas iespēju pienācīgu pārvaldību, jo īpaši neizmanto datorizētu validācijas sistēmu, kas minēta 102. pantā, vai nepietiekami izmanto sistēmas, kas nodrošina datus šādai validācijas sistēmai.

100. pants

Kvotu apmaiņas atteikums

Komisija var liegt iespēju veikt kvotu apmaiņu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktam:

a)

ja runa ir par kvotām, saistībā ar kurām vienā no diviem iepriekšējiem gadiem notikusi pārzveja, par vairāk nekā 10 % pārsniedzot kvotas, kas pieejamas vienai no attiecīgajām dalībvalstīm, vai

b)

ja attiecīgā dalībvalsts neveic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgo krājumu zvejas iespēju pienācīgu pārvaldību, jo īpaši neizmanto datorizētu validācijas sistēmu, kas minēta 102. pantā, vai nepietiekami izmanto sistēmas, kas nodrošina datus šādai validācijas sistēmai.

Pamatojums

RK pauž lielas bažas par to, ka kvotu apmaiņas atteikums ir minēts kā sods. Pastāv risks, ka Komisija varētu vienpusēji mainīt samērā stabilo kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apmēru un dalībvalstu kvotas.

Briselē, 2009. gada 18. jūnijā

Reģionu komitejas

priekšsēdētājs

Luc VAN DEN BRANDE


(1)  CdR 22/2008 fin, CdR 258/2006 fin, CdR 153/2001 fin.

(2)  CdR 22/2008 fin, CdR 258/2006 fin.

(3)  CdR 258/2006 fin.

(4)  CdR 22/2008 fin, CdR 252/2004 fin, CdR 189/2002 fin, CdR 153/2001 fin.

(5)  CdR 189/2002 fin.

(6)  CdR 153/2001 fin.

(7)  CdR 258/2006 fin, CdR 189/2002 fin, CdR 153/2001 fin.

(8)  CdR 153/2001 fin.


Top