Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009IE0053

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ATZINUMS par tematu Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR)

OJ C 182, 4.8.2009, p. 13–18 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

4.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 182/13


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ATZINUMS par tematu “Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR)”

(2009/C 182/07)

Ziņotājs: IULIANO kgs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2008. gada 10. jūlijā nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR)”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2008. gada 11. decembrī. Ziņotājs – IULIANO kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 450. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 14. un 15. janvārī (15. janvāra sēdē), ar 115 balsīm par, 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1   Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību nostiprināšana.

EESK aicina Eiropas Savienības politikas jomās piešķirt lielāku nozīmi ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (1) un izmantot pieejamos ģeogrāfiskos un tematiskos instrumentus, tajā skaitā kā papildinstrumentu izmantot Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR).

Tā kā nesen tika pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas pakta par ekonomiskajām, sociālajam un kultūras tiesībām fakultatīvs protokols, EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāaicina veikt vispārēju iepriekš minētā pakta un tā protokola (sk. 1. pielikumu) ratifikāciju un īstenošanu.

1.2   Sociālais dialogs un pienācīgs darbs – EIDHR prioritātes.

EESK uzsver, ka viens no veidiem, kā apliecināt ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, un viens no miera saglabāšanas un demokrātijas attīstības priekšnosacījumiem katrā valstī ir darba aizsardzība visos aspektos (darbs kā katra indivīda sociālās identitātes un pilsoņtiesību noteicošs faktors) (2). EESK uzsver saikni starp darba aizsardzību un visām ar to saistītām tiesībām, kas izklāstītas svarīgākajās Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) starptautiskajās konvencijās (tiesības uz darbu, tiesības organizēties un tiesības uz sarunām par darba koplīguma slēgšanu, diskriminācijas nepieļaušana darba vietā, kā arī bērnu darba un piespiedu darba aizliegums), kurās tās atzītas par cilvēka pamattiesībām. Tāpēc pienācīgs darbs (saskaņā ar ILO definīciju) un sociālais dialogs, kas ir nepieciešams darba tiesību apliecināšanas un aizsardzības priekšnoteikums, attiecīgi jāatzīst par EIDHR prioritātēm.

1.3   Atbalsts sociālajiem partneriem.

Sociālie partneri (darba ņēmēju un darba devēju organizācijas) kā sociālā dialoga galvenās puses jāuzskata par svarīgiem Eiropas Savienības partneriem un sarunu dalībniekiem minētajā jautājumā. Sociālie partneri pilnībā jāiesaista politiskajā dialogā, un viņiem jābūt iespējai izmantot tiešu atbalstu.

1.4   Pilsoniskās sabiedrības lomas pastiprināšana apspriedēs par cilvēktiesību jautājumiem.

EESK aicina ES pieņemtajos ārpolitikas pasākumus vienmēr priekšplānā izvirzīt mērķus demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai un programmas un tematiskos instrumentus paredzēt vispirms pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ja tas ir iespējams.

EESK tādēļ aicina iestādes pārdomāt pilsoniskās sabiedrības lomu ES ārpolitikā attiecībā uz cilvēktiesībām un iespēju ciešāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību šādas politikas izstrādē un īstenošanā. Ar organizētu pilsonisko sabiedrību sistemātiski jāapspriežas, pirms izstrādāt stratēģijas dokumentus, tajā skaitā stratēģijas dokumentus par atsevišķām trešajām valstīm (VSD – Valsts stratēģijas dokuments).

1.5   EESK uzdevums – ieteikumu sniegšana, uzraudzība un novērtēšana.

EESK vēlas oficiāli piedalīties starpiestāžu apspriešanā pirms daudzgadu un ikgadējās EIDHR stratēģiskās plānošanas, lai būtu iespējams izmantot darba rezultātus, ko Komiteja sasniegusi kopā ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem no trešām valstīm, ar kurām ir izveidotas privileģētas attiecības (ES un Indijas apaļais galds, Eiropas un Vidusjūras reģions, ĀKK valstis u.c.). Turklāt tā vēlas paust viedokli par EIDHR vidēja termiņa novērtējumu un rezultātiem.

EESK paredz aktīvi iesaistīties šajā procesā, izmantojot savu pieredzi un konsultēšanās “tīklus” (ekonomikas un sociālos partnerus un ekonomikas un sociālo lietu padomes).

EESK iesaka uzsākt pārdomas par “kontaktpunktu” izveidi, kas ļautu atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus, jo tas dotu iespēju ES iestādēm un struktūrām sadarboties, katrai veicot darbību atbilstīgi savas kompetences jomām.

EESK var sniegt būtisku ieguldījumu pilsoniskajai sabiedrībai pēcvēlēšanu perioda uzraudzībā, lai nostiprinātu demokrātiskās sistēmas.

Pēc Eiropas Parlamentā izveidotās uzraudzības komitejas parauga EESK ierosina izveidot EIDHR uzraudzības komiteju, kuras uzdevums būtu, pirmkārt, sniegt atbildi uz steidzamu konsultāciju pieprasījumiem finanšu instrumentu īstenošanai paredzēto jauno procedūru ietvaros un, otrkārt, nodrošināt EIDHR plānošanas un īstenošanas uzraudzību.

2.   Eiropas Savienība un cilvēktiesības.

2.1   Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība ir viens no Eiropas Savienības (ES) galvenajiem mērķiem gan tās teritorijā, gan arī attiecībās ar trešām valstīm. Līguma par Eiropas Savienību (1999) 6. pantā ir noteikts: “Savienība ir dibināta, ievērojot dalībvalstu kopīgos principus – brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanas principu un tiesiskuma principu.” Savukārt iepriekš minētā līguma 7. pantā paredzēts piemērot sankciju mehānismu dalībvalstīm, kas vairākkārt nopietni pārkāpušas minētās tiesības.

2.2   Līguma 11. pants attiecas uz cilvēktiesību aizsardzību saistībā ar ES ārpolitiku. Ar Nicas līgumu, kas noslēgts 2000. gada decembrī, cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība ir vēl vairāk paplašināta, iekļaujot tajā sadarbības pasākumus attīstības veicināšanai un visa cita veida sadarbības pasākumus ar trešām valstīm (Eiropas Kopienas dibināšanas līguma jeb EKDL 181. pants un 181.a pants). ES Pamattiesību harta, kas pasludināta 2000. gada Nicas sammitā, ir atsauces dokuments cilvēktiesību jomā gan ES iekšpolitikā, gan ārpolitikā (3).

2.3   Pēdējos desmit gados globalizācijas procesa straujās attīstības dēļ cilvēktiesību aizsardzības jautājums Eiropas Savienībā ir kļuvis aizvien aktuālāks, jo īpaši tās attiecībās ar jaunattīstības valstīm. Komisija un Padome, vienojoties ar Eiropas Parlamentu (4), pirms kāda laika ir pievērsusi lielāku uzmanību saiknei starp attīstību (cīņa pret nabadzību) un cilvēktiesību aizsardzību, jo tieši šie aspekti nodrošina apstākļus īstai un stabilai valsts sociālekonomiskajai attīstībai un veicina Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu.

2.4   “[..] [ES] kā ekonomikas un politikas dalībniecei ar diplomātisku ietekmi pasaulē un ar ievērojamiem resursiem ārējās palīdzības sniegšanai ir būtiska ietekme un iespējas, ko tā var izmantot demokratizācijas un cilvēktiesību veicināšanai [trešās valstīs]” (5). Pašlaik ES ietekme izpaužas politiskajos dialogos par cilvēktiesībām ar valstīm, ar kurām tā uztur kontaktus. Šajā sakarā jāmin, piemēram, strukturēti dialogi, kuru vienīgais temats ir cilvēktiesības (Ķīna), vai reģionāli un divpusēji partnerības un sadarbības nolīgumi un asociācijas nolīgumi attiecīgi ar jaunattīstības valstīm, jaunajām ES kaimiņvalstīm un kandidātvalstīm.

2.5   Īpašs piemērs ir cilvēktiesību klauzula, ko ES ir iekļāvusi divpusējos līgumos ar trešām valstīm un kas apliecina, ka cilvēktiesību un demokrātijas respektēšana ir būtiski nolīguma elementi. Minētā klauzula iekļauta divpusējos nolīgumos, ko ES noslēgusi kopš 1992. gada, un tā pašlaik attiecas uz vairāk nekā simts valstīm (6). Ja netiek ievērots kāds no būtiskajiem elementiem, ir iespēja veikt dažādus pasākumus atšķirīgos līmeņos, piemēram, pārtraukt politiskos kontaktus vai grozīt sadarbības programmas. Turklāt ES rīcībā ir vēl viens instruments, proti, “sociālo stimulu” klauzula, kas iekļauta vispārējo preferenču sistēmā (VPS un VPS+) un ar kuru ir paredzēta papildu priekšrocību piešķiršana valstīm, kas ievēro attiecīgos Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) noteikumus (7).

2.6   ES politikā cilvēktiesību jomā tomēr vēl joprojām ir nepilnības un pretrunas. Eiropas Parlaments 2005. gadā pieņēma rezolūciju (8), kurā uzsvērts, ka daudzos ES nozaru nolīgumos (tekstilrūpniecībā, zivsaimniecībā, lauksaimniecībā u.c.) vēl nav iekļauta cilvēktiesību klauzula. Kopumā tajā pausta nožēla par noteikumu un spēkā esošajos nolīgumos izmantoto procedūru nenoteiktību, kā dēļ nav iespējams efektīvi piemērot klauzulas. Tajā īpaši ir uzsvērts, ka Parlamenta ietekme sarunās (sarunu uzraudzība un pārtraukšana) par minētajiem nolīgumiem ir ierobežota, tādēļ Padomei un Komisijai ir lielāka lēmumu pieņemšanas brīvība.

2.7   Ekonomisko partnerattiecību nolīgumos (EPN) (9) ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK), kā arī brīvās tirdzniecības nolīgumos ar Vidusjūras reģiona valstīm (Eiropas kaimiņattiecību politika) ir vērojama ES tendence pievērsties galvenokārt tirdzniecības aspektiem. Pastāv risks, ka ES atbalsts attīstībai varētu tikt uztverts kā instruments dienvidos esošo partneru iespaidošanai un ka nolīgumi nesekmēs attīstību (un tādējādi arī cilvēktiesību aizsardzību) saņēmējvalstīs.

2.8   EESK atkārtoti uzsver, ka Eiropas Savienībā vajadzīgi saskaņoti un papildinoši politikas pasākumi, kas veicina cilvēktiesības un demokratizāciju un nodrošina tādas pašas prioritātes dažādās ārpolitikas, tirdzniecības un attīstības sadarbības politikas jomās. Lai patiešām nodrošinātu minēto saskanību, nepieciešama daudz plašāka apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu dot nozīmīgu ieguldījumu dažādos posmos, sākot ar sarunām par nolīgumiem līdz uzraudzībai un izvērtēšanai īstenošanas posmā.

3.   Pārskats par Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHREuropean Instrument for Democracy and Human Rights).

3.1   EIDHR ir ES finanšu instruments, kas paredzēts, lai atbalstītu pasākumus cilvēktiesību aizsardzības un demokrātijas veicināšanai trešās valstīs. Tādēļ EIDHR ir jāuzskata par instrumentu, kas papildina iepriekš minētos demokrātijas un cilvēktiesību politikas īstenošanas līdzekļus, proti, politisko dialogu, diplomātiskās iniciatīvas, tirdzniecības nolīgumus, tematiskos un ģeogrāfiskos sadarbības instrumentus un programmas.

3.2   Minētais instruments izveidots, pamatojoties uz ES 2007.–2013. gada finanšu plānu, ar ko uzsāka ilgtermiņa procesu ES ārējās palīdzības programmu pārskatīšanai. Jaunajā periodā ir tādi ģeogrāfiskie instrumenti kā IPA (pirmspievienošanās instruments, kas paredzēts kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm), ENPI (Eiropas Kaimiņattiecību un sadarbības instruments, kas paredzēts Kaukāza, Centrāleiropas un Vidusjūras reģiona valstīm), DCI (instruments sadarbībai attīstības jomā), ICI (instruments sadarbībai ar industrializētajām valstīm), kā arī tematiskie instrumenti, kā EIDHR (cilvēktiesības), SI (stabilitātes instruments) un INSC (instruments sadarbībai kodoldrošības jomā). Lai īstenotu tematiskos instrumentus, nav vajadzīga vienošanās ar trešo valstu iestādēm.

3.3   EIDHR regula (10) stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, un ar to izveidoja instrumentu, kam ir savs budžets. Minētā instrumenta izstrāde nebija viegla, jo sākotnējos priekšlikumos cilvēktiesības un demokrātija kā tematiski jautājumi tika saistīti ar instrumentu sadarbībai attīstības jomā (DCI), taču tādējādi tie kļuva atkarīgi no pārējiem pasākumiem sadarbībai attīstības jomā. Pateicoties Eiropas Parlamenta un pilsoniskās sabiedrības organizāciju uzstājībai, tomēr bija iespējams izstrādāt īpašu regulu par cilvēktiesībām un demokrātiju.

3.4   Jaunais instruments aizstāj Eiropas iniciatīvu par cilvēktiesībām, proti, programmu, kas bija spēkā 2000.–2006. gadā. Minētais instruments ir atbilde uz kritizēto Eiropas iniciatīvu, kas uzskatīta par pārāk neelastīgu administratīvajā un finansiālajā ziņā un par maz piemērotu pilsoniskās sabiedrības vajadzībām valstīs, kurās ir grūtības ar demokrātiju un cilvēktiesībām.

3.5   Instrumenta īstenošana notiek vairākos posmos: pirmkārt, daudzgadu stratēģiskā plānošana, kad nosaka ES atbalsta apjomu, precizē prioritātes un paredzamo finanšu piešķīrumu. Attiecīgo stratēģisko dokumentu izstrādā Eiropas Komisijas Ārējo attiecību ģenerāldirektorāts un pēc tam notiek apspriešanās ar pārējām ieinteresētajām pusēm, tajā skaitā pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Otrkārt, izstrādā gada rīcības programmu, kuras pamatā ir stratēģisks dokuments, un tajā ir precizēti mērķi, darbības jomas, vadības procedūras un finansējuma kopsumma. Minēto gada darba programmu izstrādā EuropeAid.

3.6   Svarīgi piebilst, ka Eiropas Parlaments ir ieviesis Eiropas Komisijas izstrādāto un dalībvalstu pieņemto stratēģijas dokumentu juridisko pārbaudi. Komisijai jāņem vērā Parlamenta piezīmes politikas pasākumu īstenošanas laikā.

3.7   Pašlaik EIDHR ir pieci šādi mērķi (11):

1. mērķis – nostiprināt cilvēktiesību respektēšanu tajās pasaules valstīs un reģionos, kur tās ir visvairāk apdraudētas;

2. mērķis – palielināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi cilvēktiesību un demokrātisku reformu sekmēšanā, dažādu grupu interešu miermīlīgas saskaņošanas veicināšanā, politiskās līdzdalības un pārstāvības nostiprināšanā;

3. mērķis – atbalstīt pasākumus saistībā ar cilvēktiesībām un demokrātiju ES pamatnostādnēs minētajās jomās, tajā skaitā saistībā ar dialogu par cilvēktiesībām, šādu tiesību aizstāvjiem, nāvessodu, spīdzināšanu un bērnu izmantošanu bruņotos konfliktos;

4. mērķis – atbalstīt un nostiprināt starptautiskos un reģionālos nosacījumus cilvēktiesību aizsardzībai, taisnīgumam, tiesiskumam un demokrātijas veicināšanai;

5. mērķis – radīt uzticēšanos demokrātisku vēlēšanu procesam, jo īpaši veicot vēlēšanu novērošanu.

3.8   EIDHR ir ļoti svarīgs instruments konkrētu pasākumu īstenošanā cilvēktiesību atbalstam. Tas ir arī sevišķi nozīmīgs instruments pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas to var izmantot kā piemērotu pamatu savu iniciatīvu uzsākšanai.

4.   Vispārīgas piezīmes.

4.1   Kopumā EESK atzinīgi vērtē jauno instrumentu EIDHR, kas neapšaubāmi nodrošina atbalstu ES cilvēktiesību politikai pasaulē. Turklāt tā atzinīgi vērtē minētajam instrumentam paredzēto finanšu resursu palielināšanu. EESK, pateicoties savai īpašajai pieredzei, ir gatava atbalstīt trešo valstu pilsonisko sabiedrību, kurai jābūt galvenajai instrumenta resursu saņēmējai. EESK saskata arī ciešu saikni starp instrumenta ietvaros izskatāmajiem jautājumiem un Ārējo attiecību specializētās nodaļas izvirzītajām stratēģiskajām prioritātēm.

4.2   EESK tomēr vēlas uzsvērt divas vispārīgas un svarīgas prasības: 1) to, ka EIDHR vispārējā struktūrā lielāka nozīme jāpiešķir ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību, jo īpaši starptautisko darba tiesību, aizsardzībai (īstenībā ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības var būt pamats, kas pēc tam ļauj atbalstīt civilās un politiskās tiesības, sevišķi, ja runa ir par “problemātiskām” valstīm) un 2) to, ka jānodrošina aktīva EESK un organizētas pilsoniskās sabiedrības līdzdalība dažādās apspriedēs, ko organizē Eiropas iestādes un kuru temats ir cilvēktiesības (12).

4.3   Kā teikts EIDHR regulā, “uzdevums veidot un uzturēt cilvēktiesību kultūru un nodrošināt, ka demokrātija funkcionē”, nav izpildāms, ja netiek pilnībā respektētas ekonomiskās un sociālās tiesības. ILO konvencijās minēto darba aizsardzības un ar to saistīto tiesību aizsardzība pašlaik ir svarīgs trešo valstu attīstības aspekts. Eiropas Komisija atgādina: “ES uzskata, ka sociālo un darba tiesību respektēšana sekmē līdzsvarotu un ilgstošu sociālo un ekonomikas attīstību” un tādēļ “svarīgi dalībnieki ir sociālie partneri (uzņēmumi un arodbiedrības) [..]. Arodbiedrības bieži vien ir organizācijas, kam ir lielākais biedru skaits partnervalstīs un kuras uzrauga starptautisko darba tiesību ievērošanu” (13).

4.4   Iepriekš jau ir teikts, ka organizētu pilsonisko sabiedrību varētu vairāk iesaistīt sarunās par ES un trešo valstu nolīgumiem. Tas tomēr nav viss. Tāpat būtu lietderīgi organizētu pilsonisko sabiedrību vairāk iesaistīt lēmumu pieņemšanā saistībā ar stratēģisko plānu un gada plānu izstrādi ārējās palīdzības jomā. Lai gan pašlaik īstenībā ir paredzēta Komisijas apspriešanās ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām par cilvēktiesību jautājumu, šādam pasākumam jābūt pārredzamākam un tas oficiāli jāiekļauj iestāžu pasākumu plānā.

4.5   Sevišķi svarīgi ir apspriesties ar ES delegācijām saņēmējvalstīs, lai nodrošinātu pietiekamu palīdzības atbilstību sabiedrības reālajām vajadzībām (14).

4.6   EESK uzsver, ka sistemātiska apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību ir svarīga arī valstu, reģionālajā un vietējā līmenī. Tādēļ EESK aicina visu līmeņu pārstāvjus pirms jebkādu stratēģisku dokumentu izstrādes vai jebkādu stratēģisku lēmumu pieņemšanas iesaistīt pilsonisko sabiedrību visu politisko lēmumu sagatavošanā. Tā kā šajā jomā nav nekādu salīdzinošo kritēriju, EESK ierosina regulāri uzraudzīt un izvērtēt apspriešanos, kā arī, izmantojot objektīvus kritērijus, novērtēt izmantotās paraugprakses metodes, lai tādējādi stiprinātu apspriešanās procesu ar pilsonisko sabiedrību.

4.7   EESK tādēļ uzsver, ka jāatjauno patiess organizētas pilsoniskās sabiedrības un ES delegāciju dialogs. EESK pauž cerību, ka visas ES delegācijas vairāk iesaistīsies projektu īstenošanā un ka to rīcībā būs kvalificēti darbinieki, lai veiktu šādu uzdevumu (piemēram, nosakot personu, kas atbild par pilsoniskās sabiedrības jautājumiem, kā tas jau ir daudzviet).

4.8   EESK aicina gan Komisijas delegācijās, kas ir trešās valstīs, gan arī Komisijas struktūrās panākt to, ka cilvēkresursi un EIDHR īstenošanai paredzētie līdzekļi atbilst to projektu īpatnībām, kurus īsteno kopā ar pilsonisko sabiedrību, un ir ņemti vērā attiecīgie ierobežojumi laika grafika, personāla un finanšu riska ziņā (15). Tādēļ ir nepieciešams īpašs cilvēkresursu atlases un apmācības pasākums līdztekus pozitīvi vērtējamiem pasākumiem, ko Komisija jau ir īstenojusi.

4.9   EESK aicina analizēt Eiropas Savienības rīcībā esošos instrumentus, kas ļauj atbalstīt darbības uzlabošanas iniciatīvas, kurās iesaistītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, nelielas, autonomas un neformālas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ņemot vērā nepieciešamību sniegt tām mērķtiecīgu un bieži vien nelielu tiešo atbalstu (pamatfinansējumu).

5.   Īpašas piezīmes.

5.1   Pirmais mērķis.

EESK atzinīgi vērtē, ka šajā mērķī kā prioritāru pasākumu pamats ir īpaši iekļautas biedrošanās tiesības un tiesības veidot arodbiedrības un iestāties tajās.

Būtu vēlams iekļaut arī tiesības uz sarunām par darba koplīguma slēgšanu, kas papildina tiesības apvienoties un arī ir paredzētas Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) konvencijās.

EESK atgādina, ka šādi jautājumi ir vērā ņemami un svarīgi daudzām valstīm (16). Tādos apstākļos netiek atzītas pamatbrīvības, proti, vārda brīvība un apvienošanās tiesības. Daži arodbiedrību biedri bieži vien upurē savu dzīvību cīņā par cilvēktiesībām. Tādēļ starptautiskā solidaritāte un palīdzība ir nepieciešama, lai, pēc iespējas iesaistot visus sociālos partnerus, sniegtu atbalstu vietējām organizācijām (17).

EESK tomēr uzsver, ka liela nozīme ir uzņēmējdarbības brīvībai – tiesībām, kuru izmantošana sekmē saimniecisko attīstību un kuras daudzās valstīs ir ierobežotas.

5.2   Otrais mērķis.

Šis mērķis ir virzīts uz demokrātiskām reformām, dažādu grupu interešu saskaņošanu, kā arī līdzdalības un pārstāvības nostiprināšanu. EESK uzsver, ka rīcības programmā nav minēts sociālais dialogs kā viena no prioritātēm.

Lai gan apvienošanās tiesības ir atkal apliecinātas, sociālais dialogs īpaši jāmin kā prioritārs un pilnvērtīgs instruments, kas nodrošina interešu grupu, t.i., konkrētajā gadījumā sociālo partneru (darba devēju un darba ņēmēju), līdzdalību, pārstāvību un arī viņu interešu saskaņošanu. Sociālais dialogs ir dalībnieku interešu saskaņošanas līdzeklis, ar kuru puses pašas var panākt vienošanos. Šāds process noris, pamatojoties uz vienlīdzīgas pārstāvības principu, un apliecina demokrātijas pamatprincipus. Tādēļ sociālais dialogs ir konkrēts pierādījums, ka tiek ievērota vārda brīvība un apvienošanās tiesības, kas saskaņā ar EIDHR regulu “ir politiskā plurālisma un demokrātijas procesa priekšnosacījums”.

Sociālā dialoga īstenošana, ņemot vērā, ka tas ir modelis, kā sociālie partneri panāk vienošanos Eiropas Savienībā, būtu jāatbalsta arī trešās valstīs, kurās ir jāīsteno un jāveicina demokrātijas tendences. Nedrīkst aizmirst, ka, pateicoties savām iezīmēm, sociālais dialogs ir arī instruments, kas ļauj ne tikai risināt, bet arī novērst konfliktus.

EESK atgādina, ka apvienošanās tiesības un sociālais dialogs ir pamatelementi, kas ļauj īstenot politikas pasākumus, lai atbalstītu pienācīgu darbu – jautājums, kuru gan Komisija, gan Padome ir ņēmusi vērā un atbalstījusi 2006. gadā (18). Komiteja uzsver, ka arī stratēģiskajā dokumentā par EIDHR ir īpaši minēta pienācīgu darba apstākļu veicināšana. Tādēļ Komiteja cer, ka minēto apstākļu nodrošināšana patiešām tiks izvirzīta par vienu no demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta prioritātēm.

5.3   Trešais mērķis. Cilvēktiesību aizstāvji.

EESK aicina lielāku uzmanību pievērst darba tiesību aizstāvjiem un ierosina sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīkliem (19) vairāk atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus, kam tiek draudēts.

EESK iesaka uzsākt pārdomas par “kontaktpunktu” izveidi, kas ļautu atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus, jo tas dotu iespēju ES iestādēm un struktūrām sadarboties, katrai veicot darbību atbilstīgi savām kompetencēm (iesaistot Eiropas Padomi, kas jau uzsākusi iniciatīvas šajā jomā).

Komiteja ierosina sekmēt sadarbību ar Reģionu komiteju un tās tiešu iesaistīšanos, ja runa ir par iniciatīvām šajā jomā (sk., piemēram, tā sauktās patvēruma pilsētas (20)).

5.4   EESK īpašā nozīme.

EESK vēlas, ka Eiropas Komisija ar to regulāri apspriežas par EIDHR. Kā ES konsultatīvā iestāde, kurā ir pārstāvēti sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas savukārt aktīvi sadarbojas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām trešās valstīs, EESK var sniegt vērtīgu ieguldījumu gan instrumenta stratēģiskajā plānošanā, gan tā novērtēšanā.

Pēc Eiropas Parlamentā izveidotās uzraudzības komitejas parauga EESK ierosina izveidot EIDHR uzraudzības komiteju, kuras uzdevums būtu, pirmkārt, sniegt atbildi uz steidzamu konsultāciju pieprasījumiem finanšu instrumentu īstenošanai paredzēto jauno procedūru ietvaros un, otrkārt, nodrošināt EIDHR plānošanas un īstenošanas uzraudzību.

Komiteja var sniegt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībā “problemātiskajās” valstīs, kā arī pēc vēlēšanām uzraudzīt demokrātisku sistēmu nostiprināšanu (demokrātisku institūciju izveide un īpaši tādu institūciju izveide, kas var nodrošināt sociālo partneru dialogu).

Briselē, 2009. gada 15. janvārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Mario SEPI


(1)  Pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 3. pantā ir noteikts: “Valstis, kas pieņēmušas šo paktu, apņemas nodrošināt, ka vīriešiem un sievietēm ir vienlīdzīgas tiesības izmantot visas ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, kas minētas šajā paktā.” Turklāt pakta 6.–15. pantā ir atzītas šādas tiesības:

tiesības uz darbu;

tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem;

tiesības dibināt arodbiedrības un iestāties tajās;

tiesības uz sociālo nodrošinājumu, tajā skaitā sociālo apdrošināšanu;

tiesības uz iespējami plašāku aizsardzību un palīdzību ģimenei, mātēm, bērniem un jauniešiem;

tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni;

tiesības sasniegt visaugstāko fiziskās un psihiskās veselības līmeni;

tiesības uz izglītību;

tiesības piedalīties kultūras dzīvē.

(2)  Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 23. pants par pienācīgu darbu, par ko ir runa arī 1966. gadā pieņemtā Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 6., 7. un 8. pantā.

(3)  Šajā sakarā jāmin 1961. gadā pieņemtā Eiropas Sociālā harta, kas ir pirmais Eiropas līmeņa juridiskais avots un kurā ir kodificētas ekonomiskās un sociālās tiesības. Harta stājās spēkā 1965. gadā, tika pārskatīta 1996. gadā un jaunajā redakcijā ir spēkā kopš 1999. gada. Tāpat jāmin 1989. gadā pieņemtā Kopienas harta par strādājošo sociālajām pamattiesībām.

(4)  Padomes un Komisijas kopīgā deklarācija par EK attīstības politiku (2000. gada 10. novembris) ir pieejama šādā tīmekļa vietnē [dokuments nav pieejams latviešu valodā]: http://register.consilium.europa.eu/pdf/en/00/st13/13458en0.pdf. Eiropas Savienības attīstības politika “Eiropas konsenss” (COM(2005) 311 galīgā redakcija).

(5)  Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas Savienības nozīme cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs” (COM(2001) 252 galīgā redakcija) [dokuments nav pieejams latviešu valodā].

(6)  Komisijas paziņojums par demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas nosacījuma iekļaušanu nolīgumos starp Kopienu un trešām valstīm (COM(1995) 216 galīgā redakcija) [dokuments nav pieejams latviešu valodā].

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 2820/98 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu no 1999. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 31. decembrim (OV L 357, 30.12.1998.) [dokuments nav pieejams latviešu valodā].

(8)  Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu Eiropas Savienības nolīgumos (2005/2057(INI)).

(9)  Pamatojoties uz Kotonū nolīgumu (2000), 2002. gadā tika uzsāktas sarunas par šādu nolīgumu slēgšanu. Tajos ir paredzēts izveidot brīvās tirdzniecības zonu starp ES un partneriem no ĀKK.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (OV L 386, 29.12.2006., 1. lpp.).

(11)  “EIDHR Strategy Paper 2007–2010” (DG RELEX/B/1 JVK 70618) EuropeAid tīmekļa vietnē [dokuments nav pieejams latviešu valodā].

(12)  EESK atgādina, ka apspriešanās ar organizētu pilsonisko sabiedrību notiek ne tikai saistībā ar EIDHR instrumentu, bet arī ar pārējiem instrumentiem ES ārējās palīdzības jomā. Komiteja uzskata, ka, piemēram, tematiskā programma par patvērumu un migrāciju (programma, kas iekļauta instrumentā sadarbībai attīstības jomā (DCI)) būtu jāparedz galvenokārt tam, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas migrantu ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību veicināšanai; tādējādi tiktu ņemtas vērā prioritātes, kas minētas Komitejas 2008. gada jūlija atzinumos par ES migrācijas politiku. Sk. atzinumu “Migrācija un attīstība – iespējas un problēmas” (— Sukhdev Sharma kgs) OV C 120, 16.5.2008., 82. lpp.

(13)  Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas Savienības nozīme cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs” (COM(2001) 252 galīgā redakcija) [dokuments nav pieejams latviešu valodā].

(14)  Pirmām kārtām jānodrošina atbilstīga finanšu resursu sadale starp dažādām valstīm un ģeogrāfiskajiem reģioniem, ņemot vērā objektīvos apstākļus un patiesās vajadzības.

(15)  Pašlaik EIDHR paredzētie resursi ir aptuveni 10 % no sadarbības programmām pieejamiem līdzekļiem. Atlikušos resursus piešķir divpusējiem nolīgumiem un saņēmējvalstu budžeta finansiālajam atbalstam. Tādēļ, ņemot vērā, ka valdības rīcībā ir būtiskākie finanšu resursi, šāda pieeja liecina, ka delegācijas darbinieki izrāda vairāk intereses un lielāki līdzekļi ir pieejami programmām, kas ir uzskatāmas par prioritārām finansiālajā ziņā.

(16)  Sk. ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) mājaslapu.

(17)  Sk. atzinumu CESE “Biedrošanās brīvība Vidusjūras reģiona partnervalstīs”. Ziņotājs – Juan Moreno kgs, OV C 211, 19.8.2008., 77. lpp.

(18)  Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem” (COM(2006) 249 galīgā redakcija).

(19)  Šajā sakarā var minēt, piemēram, koordinēšanas un reaģēšanas mehānismus cilvēktiesību neievērošanas gadījumā un Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas (ITUC) Cilvēktiesību un arodbiedrību tiesību departamenta izveidotās arodbiedrības.

(20)  Sk. piemēram, tīmekļa vietni http://www.icorn.org.


Top