Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52008AR0333

Reģionu komitejas atzinums Eiropas vienotā gaisa telpa II

OJ C 120, 28.5.2009, p. 52–55 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

28.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/52


Reģionu komitejas atzinums “Eiropas vienotā gaisa telpa II”

2009/C 120/10

REĢIONU KOMITEJA

uzsver to, ka gaisa transportam ir liela nozīme ekonomiskās un sociālās attīstības, konkurētspējas un labklājības reģionos un Eiropā kopumā veicināšanā;

uzskata, ka, izvirzot Eiropas mēroga mērķus veiktspējas jomā, ir svarīgi ņemt vērā valsts un/vai reģionālo apstākļu īpatnības, jo nav pamatoti intensīvas satiksmes lidostām izvirzīt tādus pašus mērķus kā maz noslogotām lidostām. Gaisa satiksmes pārvaldībai vajadzētu saglabāt Lidlauka lidojumu informācijas dienestu (AFIS), nevis pieprasīt visām lidostām izmantot Gaisa satiksmes vadības dienestu (ATC), jo tas radītu augstākas izmaksas mazajām lidostām. Valstu un/vai reģionālās iestādes var vislabāk ņemt vērā minētos aspektus;

aicina precizēt priekšlikumu par gaisa satiksmes nodevu izmantošanu kopīgu projektu finansēšanai, lai noskaidrotu jautājumu par cita finansējuma iespējamo izmantošanu un nosacījumus valsts vai reģionālo struktūru, kam šādas projekts ir izdevīgs, līdzdalībai attiecīgajā lēmumu pieņemšanas procesā;

iesaka, atbilstoši ņemot vērā subsidiaritātes principu, noteikt, ka EASA kompetencē ir vienīgi lidlauki, kas apkalpo profesionālo satiksmi, kura noris atbilstoši instrumentālo lidojumu noteikumiem;

uzskata, ka ir svarīgi lidlaukiem piemērojamos īstenošanas noteikumus izstrādāt atbilstoši lidlauka struktūras sarežģītībai, tā darbības kvalitātei un satiksmes datiem, īpašu uzmanību veltot maz noslogotiem lidlaukiem, kuros ir neliels darbinieku skaits.

Ziņotāja

:

Lea Saukkonen kdze (FI/EPP), Helsinku pilsētas domes locekļa vietniece

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību

COM(2008) 388 galīgā redakcija – 2008/0127 (COD)

Komisijas Paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas vienotā gaisa telpa II – ceļā uz ilgtspējīgāku un funkcionālāku aviāciju”

COM(2008) 389 galīgā redakcija

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā un atceļ Padomes Direktīvu 2006/23/EK

COM(2008) 390 galīgā redakcija – 2008/0128 (COD)

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

Ievads

1.

uzsver to, ka gaisa transportam ir liela nozīme ekonomiskās un sociālās attīstības, konkurētspējas un labklājības reģionos un Eiropā kopumā veicināšanā. Gaisa transports nodrošina ātrus un elastīgus savienojumus starp Eiropas reģioniem un pārējiem pasaules reģioniem;

2.

pauž pārliecību, ka Eiropas aviācijas sistēmas uzlabošana radīs ne tikai ievērojamas saimnieciskas priekšrocības, bet arī nodrošinās elastīgāku un drošāku pārvietošanos, vienlaikus labāk ņemot vērā vides aizsardzības apsvērumus un mērķus klimata pārmaiņu jomā;

3.

uzsver, ka ir jāattīsta un jāuzlabo valstu iestāžu veiktspēja un iespējas kopīgi darboties vienotā funkcionālā gaisa telpas blokā (FAB), vienlaikus ievērojot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās ar ES;

4.

atkārtoti norāda, ka reģionālās lidostas jāuzskata par faktoru, kas ir īpaši svarīgs no reģionālā un vietējā līmeņa ekonomikas attīstības viedokļa, un ka, Eiropas Savienībai paplašinoties, gaisa transporta sociālā un ekonomiskā nozīme pieaugs; (1)

5.

vērš Komisijas uzmanību uz to, ka Eiropas lidostas ir ļoti atšķirīgas. Ja Eiropas lielāko pilsētu lidostas salīdzina ar lidostām, kas atrodas reti apdzīvotos perifēros apgabalos vai salu reģionos, prasības satiksmes pārvaldības un drošības jomā ir ļoti atšķirīgas;

Vispārējas piezīmes

6.

norāda, ka priekšlikums par grozījumiem Eiropas vienotās gaisa telpas tiesiskajā regulējumā ietilpst plašākā paketē, kuras mērķis ir arī Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) kompetences paplašināšana, lai aptvertu gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumus un lidlaukus;

7.

vērš uzmanību uz to, ka regulu paketes mērķis ir paplašināt gaisa transportu tādā veidā, lai valstu robežas vai ierobežojumi neaizkavētu gaisa telpas iespējami efektīvāku izmantošanu vai citas darbības;

8.

norāda, ka priekšlikuma pamatā ir augsta līmeņa grupas, kuras kompetencē ir jautājums par Eiropas aviācijas tiesiskā regulējuma nākotni, ziņojums un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) Izpildes pārskata komisijas ziņojums par tematu “Funkcionālā gaisa telpas bloka iniciatīvu izvērtējums un to ieguldījums efektivitātes uzlabošanā”;

9.

norāda, ka priekšlikuma pamatā ir Komisijas novērtējums, ka Eiropas pašreizējā gaisa satiksmes pārvaldības sistēma izsmeļ savas iespējas. Tā galvenie iemesli ir tīkla pieejas trūkums, līdz šim nepilnīgi īstenota ierobežojumu atcelšana tirgū, fakts, ka nepastāv brīva kustība gaisa satiksmes kontrolieru darba tirgū un gaisa satiksmes pārvaldības institucionālās sistēmas nepilnības;

10.

atzīst, ka Eiropas vienotas gaisa telpas darbību varētu uzlabot, regulējot veiktspēju, ieviešot vienotu drošības sistēmu, veicinot jaunas tehnoloģijas un pārvaldot jaudu uz zemes;

11.

atzīst, ka saskaņā ar gaisa transporta ilgtspējīgas attīstības principu gaisa satiksmes pārvaldība un aeronavigācijas pakalpojumi jāuzlabo, lai apmierinātu gaisa telpas izmantotāju vajadzības un izveidotu Eiropas vienotu gaisa telpu;

12.

atzinīgi vērtē reglamentējošo struktūru, kas savstarpēji pārklājas, aizvietošanu ar Kopienas sistēmu, kura aptver gaisa transporta tīkla visus lidojuma posmus;

13.

atzinīgi vērtē priekšlikumu uzlabot gaisa telpas pārvaldības sistēmas darbību, ņemot vērā drošības aspektus, kas ir visu gaisa telpas izmantotāju interesēs;

14.

atzinīgi vērtē to, ka gaisa transporta sistēmas attīstīšanas procesā ir ņemti vērā vides apsvērumi, lai gaisa transporta radītās priekšrocības reģionu ekonomikai var līdzsvarot ar vajadzībām vides aizsardzības jomā;

15.

atzinīgi vērtē grozījumus jēdziena “funkcionāls gaisa telpas bloks” definīcijā, vairāk uzsverot veiktspēju, jo līdz ar to būs vienkāršāk atbilstošā veidā sasniegt regulas mērķus, ņemot vērā dažādu reģionu vajadzības;

16.

atbalsta Gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) ģenerālplānu, kas būs attīstību šajā jomā regulējošs dokuments un nodrošinās sistēmu, kura dos iespēju reģionālo lidostu pakalpojumus attīstīt kā gaisa satiksmes pakalpojumu tīkla sastāvdaļu;

17.

uzskata, ka ir svarīgi ieviest veiktspējas regulēšanu, izstrādājot Kopienas mērogā piemērojamus veiktspējas rādītājus, periodiski pārskatot aeronavigācijas pakalpojumus, tīkla funkcijas un kārtību datu vākšanai no visām iesaistītajām pusēm;

18.

uzsver, ka, izvirzot saistošus mērķus attiecībā uz veiktspēju, svarīgi ir izstrādāt un apstiprināt valstu un reģionālā līmeņa veiktspējas plānus. Kopienas līmenī būtu jāizvirza vienīgi vispārēji mērķi, ko pēc tam precizētu valstu vai reģionālajā līmenī;

19.

uzskata, ka prasība nodrošināt pārskata organizācijas darbības neatkarību ir pamatota;

20.

atbalsta prasību, ka dalībvalstis nedrīkst atteikties norādīt gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju tādēļ, ka to tiesību aktos ir noteikts, ka pakalpojumu sniedzējam ir jābūt reģistrētam attiecīgajā dalībvalstī vai šajā valstī jāveic uzņēmējdarbība;

21.

uzskata, ka funkcionālus gaisa telpas blokus izveidot līdz 2012. gadam nebūs vienkārši, bet tas ir iespējams. Lai to paveiktu, būs nepieciešama dalībvalstu, valstu uzraudzības iestāžu, pakalpojumu sniedzēju un lidostu cieša sadarbība;

22.

uzskata, ka pakalpojumu sniedzēju finansiālās informācijas detalizēta klasifikācija un aizliegums izmantot šķērssubsīdijas starp lidojumu rajona GSV dienestiem un lidostu aeronavigācijas dienestiem veicina nodevu sistēmu labāku pārredzamību;

23.

uzskata, ka turpmākajos gados paredzamo nodevu novērtējums ir aeronavigācijas dienestu darbības ilgāka termiņa plānošanas sastāvdaļa. Priekšlikums par to, ka nodevas jānosaka vairākus gadus uz priekšu, varētu palīdzēt gaisa telpas izmantotājiem plānot savu darbību, ja tiem būtu informācija par nodevām turpmākajos gados;

24.

vērš uzmanību uz priekšlikumu, ka Komisijai ne vēlāk kā četrus gadus pēc regulas stāšanās spēkā jāsagatavo ziņojums un nepieciešamības gadījumā jāiepazīstina ar priekšlikumu par tirgus principu piemērošanu dažādiem aeronavigācijas pakalpojumiem, piemēram, komunikācijas, navigācijas, uzraudzības, meteoroloģijas un aeronavigācijas informācijas pakalpojumiem. Lai arī rentabla darbība ir uzņēmējdarbības normāla iezīme, jāatzīst, ka apgabalos, kuros nav intensīvas satiksmes, nav iespējams sniegt ienesīgus aeronavigācijas pakalpojumus un/vai tos sniegt konkurenci veicinošā veidā;

25.

atbalsta priekšlikumu atcelt definīciju, kas nosaka, ka funkcionāls gaisa telpas bloks ir vienīgi augšējā gaisa telpa. Jaunais priekšlikums veicinās Eiropas vienotas gaisa telpas izveidi un gaisa satiksmes pakalpojumu netraucētu darbību;

26.

atbalsta priekšlikumu, saskaņā ar ko Kopiena un dalībvalstis pieprasa Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai (ICAO) izveidot un atzīt Eiropas lidojumu informācijas vienoto reģionu (EFIR), vienlaikus norādot, ka tas nav steidzami, jo nav pierādījumu par šāda reģiona izveides priekšrocībām;

27.

uzskata, ka ir svarīgi rast atbilstošus risinājumus tīkla pārvaldības struktūras un atbalsta funkciju novērtēšanai un izvērtēt, kā Eurocontrol īpašās zināšanas var izmantot apsvērumos par funkciju reorganizāciju;

28.

uzskata, ka priekšlikums par atbilstību starp lidojumu grafikiem un laika nišām lidostās un nepieciešamo koordināciju ar blakus esošajiem reģioniem ir svarīgs, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vienmērīgu un efektīvu darbību;

29.

uzskata, ka Eiropā ir jānodrošina augsts lidojumu drošības līmenis un atzinīgi vērtē EASA kompetences paplašināšanu. Saskaņotu standartu kopums, ko izstrādājusi viena aģentūra un kas Kopienā piemērojams pēc iespējams vienveidīgāk, veicinātu gaisa satiksmes drošību un vienlaikus samazinātu aviopārvadātāju un aviācijas nozares problēmas, kuru iemesls ir standartu dažāda piemērošana;

30.

uzskata, ka priekšlikuma par EASA kompetences paplašināšanu darbības joma ir pārlieku plaša un varētu radīt nepamatotas prasības it īpaši mazām reģionālām lidostām un tādējādi kavēt to darbību;

31.

uzskata, ka EASA kompetencē galvenokārt jābūt drošības jautājumiem, lai tās uzdevumi būtu nepārprotami;

32.

uzskata, ka ļoti svarīgi ir veicināt civilmilitāro sadarbību visos līmeņos, lai nodrošinātu Eiropas gaisa transporta tīkla iespējami efektīvāku darbību un lai tas varētu sasniegt savus mērķus veiktspējas ziņā.

II.   SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

33.

uzskata, ka, izvirzot Eiropas mēroga mērķus veiktspējas jomā, ir svarīgi ņemt vērā valsts un/vai reģionālo apstākļu īpatnības, jo nav pamatoti intensīvas satiksmes lidostām izvirzīt tādus pašus mērķus kā maz noslogotām lidostām. Gaisa satiksmes pārvaldībai vajadzētu saglabāt Lidlauka lidojumu informācijas dienestu (AFIS), nevis pieprasīt visām lidostām izmantot Gaisa satiksmes vadības dienestu (ATC), jo tas radītu augstākas izmaksas mazajām lidostām. Valstu un/vai reģionālās iestādes var vislabāk ņemt vērā minētos aspektus;

34.

uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, ka informācijas vākšana darbības efektivitātes novērtēšanai notiek, ņemot vērā pastāvošo ziņošanas praksi;

35.

uzskata, ka, lai nodrošinātu pārredzamību, ir svarīgi, ka pakalpojumu sniedzēji informāciju par attiecīgo pakalpojumu nesto peļņu un izmaksām var sniegt saskaņā ar saviem jau pastāvošajiem grāmatvedības principiem;

36.

aicina precizēt priekšlikumu par gaisa satiksmes nodevu izmantošanu kopīgu projektu finansēšanai, lai noskaidrotu jautājumu par cita finansējuma iespējamo izmantošanu un nosacījumus valsts vai reģionālo struktūru, kam šādas projekts ir izdevīgs, līdzdalībai attiecīgajā lēmumu pieņemšanas procesā;

37.

uzskata, ka ir jāprecizē plānotās izmaiņas nodevu sistēmā, proti, nodevu noteikšanas vairākiem turpmākajiem gadiem metodes un to, kā pakalpojumu sniedzēji, kas veic komercdarbību, riska pārvaldības procesā var prognozēt līguma darbības laikā iespējamās izmaiņas darbaspēka un darbības izmaksās. Šāda veida analīzi vislabāk var veikt valsts un/vai reģionālajā līmenī;

38.

iesaka sīkāk raksturot tīkla pārvaldību un ar to saistītos pasākumus, kas ir nozīmīgi šīs nozares darbībām, jo priekšlikumā pašreiz ir iekļautas vienīgi paviršas norādes. Tad būtu vienkāršāk novērtēt minēto pasākumu ietekmi un to, kā gaisa telpas izmantotāji un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji administratīvo struktūru reformas gaitā atbilstošā veidā var piedalīties lēmumu pieņemšanā par attiecīgajiem jautājumiem;

39.

iesaka, atbilstoši ņemot vērā subsidiaritātes principu, noteikt, ka EASA kompetencē ir vienīgi lidlauki, kas apkalpo profesionālo satiksmi, kura noris atbilstoši instrumentālo lidojumu noteikumiem;

40.

uzskata, ka ir svarīgi lidlaukiem piemērojamos īstenošanas noteikumus izstrādāt atbilstoši lidlauka struktūras sarežģītībai, tā darbības kvalitātei un satiksmes datiem, īpašu uzmanību veltot maz noslogotiem lidlaukiem, kuros ir neliels darbinieku skaits;

41.

attiecībā uz priekšlikumu par EASA kompetences paplašināšanu uzskata, ka, lai nodrošinātu labu regulējumu, ir svarīgi

pārbaudīt aeronavigācijas pakalpojumu funkciju atbilstību ICAO noteikumiem;

nodrošināt izvairīšanos no dublēšanās priekšlikumā, ar ko groza regulu par EASA kompetenci, un regulās par Eiropas vienoto gaisa telpu, kā arī no procedūru dublēšanās, piemēram, attiecībā uz licencēm;

nodrošināt atbilstošus pārejas noteikumus vai citus pasākumus, kas pēc jaunās regulas stāšanās spēkā nodrošinātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/23/EK par Kopienas gaisa satiksmes dispečera licenci (kuru ierosināts atcelt) izdoto licenču derīgumu;

precīzāk definēt “lidlauka aprīkojumu”, kas ietilpst regulas darbības jomā, nosakot, ka kas tas ir aprīkojums vienīgi lidojumu drošības nodrošināšanai;

precizēt, ka prasība lidlauka operatoram, ka “ir jānosaka katra lidlauka un tajā pieejamo pakalpojumu svarīgie dati, kas regulāri jāatjaunina” attiecas vienīgi uz datiem, kuri ir būtiski svarīgi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem;

pārskatīt prasību, ka lidlauka operatoram jāpierāda, ka ir izstrādātas procedūras gaisa kuģa apgādāšanai ar degvielu, lai lidlauka operatoram tādējādi nav jāpilda uzraudzības pienākumi, kas ir iestāžu kompetencē.

Briselē, 2009. gada 12. februārī

Reģionu komitejas

priekšsēdētājs

Luc VAN DEN BRANDE


(1)  CdR 76/2005 un CdR 63/2004.


Top