Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52008AR0304

Reģionu komitejas atzinums universālais pakalpojums elektronisko sakaru jomā un nākotnes tīkli un internets

OJ C 120, 28.5.2009, p. 41–46 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

28.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/41


Reģionu komitejas atzinums “universālais pakalpojums elektronisko sakaru jomā un nākotnes tīkli un internets”

2009/C 120/08

REĢIONU KOMITEJA,

uzsver, ka prasība nodrošināt funkcionālu interneta piekļuvi par pieņemamām cenām ir būtiska, lai Eiropas Savienībā veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo izaugsmi un iekļaušanu;

uzsver, ka platjoslas piekļuve ir pielīdzināma citiem komunālajiem pakalpojumiem, piemēram, ūdens apgādei un elektroapgādei, tādēļ to arvien vairāk uzskata par ceturto pakalpojumu;

uzsver, ka Eiropas Savienībai jāgarantē, lai pakalpojumi un augstas kvalitātes sakari visiem iedzīvotājiem vai patērētājiem tiktu piedāvāti par pieņemamām cenām neatkarīgi no viņu sociālās vai ģeogrāfiskās situācijas;

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko nozīmi un pienākumu palīdzēt nodrošināt platjoslas pieslēgumu par pieņemamu cenu tādās teritorijās, kuros šā mērķa sasniegšanai tirgus mehānismi nav pietiekami, un ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāvada izmēģinājuma projekti, lai mazinātu plaisu e-pieejamības jomā, un jāizstrādā jaunas pieejas iedzīvotājiem paredzētu publisko e-pakalpojumu jomā;

vairākkārt ir analizējusi un apspriedusi virkni pieeju, ko piemēro Eiropas vietējās un reģionālās pašvaldības, un norāda, ka nav iespējams rast vienu, visām situācijām atbilstošu risinājumu. Tas, kas piemērots lieliem pilsētu centriem, var nebūt piemērots citiem apgabaliem, piemēram, nelieliem kalnu reģioniem ar sarežģītu un daudzveidīgu reljefu vai reti apdzīvotiem rajoniem, kur jebkāda veida pakalpojuma sniegšana ir saistīta ar papildu pūlēm.

Ziņotājs

:

Robert Bright kgs (UK/PSE), Newport pilsētas domes loceklis

Atsauces dokumenti

Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par universālā pakalpojuma darbības jomas otro periodisko pārskatu saistībā ar elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 15. pantu

COM(2008) 572 galīgā redakcija

Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Paziņojums par nākotnes tīkliem un internetu”

COM(2008) 594 galīgā redakcija

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

A.   Universālais pakalpojums elektronisko sakaru jomā.

Vispārējas piezīmes

1.

ņemot vērā RK uzdevumu veicināt, lai visi, kas vēlas saņemt universālo pakalpojumu elektronisko sakaru (e-sakaru) jomā, būtu nodrošināti ar minētajiem pakalpojumiem, kuri ir būtiski līdzdalībai sabiedrībā un tās attīstībai, RK atzinīgi vērtē otro periodisko pārskatu par universālā pakalpojuma darbības jomu attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem. Tas ir svarīgs solis, lai veiktu Eiropas mēroga analīzi par iespēju vienlīdzību attiecībā uz piekļuvi, iekļaušanu un līdzdalību saimnieciskajās darbībās. Tā kā platjoslas pakalpojums ir salīdzināms ar citiem pakalpojumiem, piemēram, ūdens un elektrības nodrošināšanu, to aizvien vairāk uzskata par “4. pakalpojumu”. Reģionu komiteja, ņemot vērā ES atjaunināto Lisabonas stratēģiju, ir norādījusi, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir virzītājspēks konkurētspējas un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā, lai

informācijas un saziņas tehnoloģijas būtu tādas informācijas sabiedrības pamatā, kas ir atvērta visam un ņem vērā visu sabiedrības locekļu, tostarp cilvēku ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēku un visu to personu, kam draud sociālā atstumtība, vajadzības;

ar elektronisko sakaru palīdzību iedzīvotājiem, kas dzīvo reģionos (īpaši lauku apvidos), kuros pašreiz nav atbilstošas piekļuves informācijas un sakaru tīkliem un pakalpojumiem, nodrošinātu šo piekļuvi;

elektronisko sakaru universālais pakalpojums, kura uzdevums ir nodrošināt noteiktas kvalitātes vai ātruma minimālos pakalpojumus visiem lietotājiem par pieņemamu cenu, būtu vairāk piemērots digitālās plaisas efektīvai pārvarēšanai nākotnē;

modernizētu universālo pakalpojumu, jo kopš tā ieviešanas tā darbības joma principā nav mainījusies un tas joprojām aprobežojas ar vienu pieslēgumu;

interneta lietošanas apjoms nākotnē var pieaugt, un Eiropas Savienībā to neierobežos IP (interneta protokola) adrešu nepietiekamība vai drošības jautājumi. Šajā sakarā RK atzinīgi vērtē apspriešanās procesu, ko Eiropas Komisija ir uzsākusi attiecībā uz “lietisko internetu”, un uzsver, ka ir vajadzīga pāreja no IPv4 interneta protokola uz uzlaboto IPv6, kas atvieglo interneta plašāku izmantošanu, kas tieši ietekmē Eiropas konkurētspēju;

2.

atbalsta četrus īpašos elementus universālā pakalpojuma direktīvas darbības jomā un uzsver, ka platjoslas piekļuves, universālā pakalpojuma un interneta turpmākā attīstība ievērojami ietekmēs sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju ES dalībvalstīs. Eiropas Savienībai jāgarantē, lai pakalpojumus un augstas kvalitātes sakarus iedzīvotājiem vai lietotājiem piedāvātu par pieņemamām cenām neatkarīgi no viņu sociālās vai ģeogrāfiskās situācijas, kā arī jānodrošina, lai, apsverot pasākumu ietekmi, vairāk tiktu ņemta vērā reģionālā dimensija; (1)

3.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko nozīmi un pienākumu palīdzēt nodrošināt platjoslas pieslēgumu par pieņemamu cenu tādās teritorijās, kuros šā mērķa sasniegšanai tirgus mehānismi nav pietiekami, un uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāvada izmēģinājuma projekti, lai mazinātu plaisu e-pieejamības jomā, un jāizstrādā jauna pieeja iedzīvotājiem paredzētu publisko e-pakalpojumu jomā; (2)

4.

uzsver nepieciešamību veidot kopumā elastīgu un plašu ES telekomunikāciju politiku, lai spētu pielāgoties ātrām, neparedzamām tehnoloģiskām un tirgus pārmaiņām, kas ietekmē visas sabiedrības jomas; (3)

5.

uzsver nepieciešamību attīstīt pamatpasākumus horizontālo prioritāšu jomās, lai sekmētu vienlīdzīgas iespējas (piemēram, publisko mājas lapu vispārēja pieejamība, kā arī platjoslas infrastruktūras attīstīšana). Lai to nodrošinātu, būtiska ir vietējā, reģionālā vai valsts līmeņa struktūru līdzdalība; (4)

6.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus uzsākt diskusijas par universālā pakalpojuma turpmāko nozīmi e-sakaru pakalpojumu sniegšanā, it īpaši attiecībā uz to, lai visiem lietotājiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti, nodrošinātu plašāku piekļuvi elektronisko sakaru pakalpojumiem;

Pietiekama universāla piekļuve, ko nodrošina e-sakaru tirgus

7.

atbalsta Komisijas nodomu veikt universālā pakalpojuma elektroniskajos sakaru tīklos regulāru un biežu pārskatīšanu;

8.

uzsver, ka prasība nodrošināt funkcionālu interneta piekļuvi par pieņemamām cenām ir būtiska, lai Eiropas Savienībā veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo izaugsmi un iekļaušanu;

9.

pilnībā atzīst, ka ES dalībvalstīs pastāv nevienlīdzība un atšķirības attiecībā uz piekļuvi, pakalpojumu ieviešanu un attīstīšanu, un tās ir vislielākās tajos reģionos (īpaši lauku rajonos), kuros salīdzinājumā ar pilsētu un lielpilsētu rajoniem trūkst iespēju par pieņemamām cenām piekļūt funkcionālam internetam;

10.

pauž bažas, ka ir izveidojusies ne tikai digitāla, bet arī sociāla un ekonomiska plaisa, kas aizvien vairāk ir atkarīga no digitālajām tehnoloģijām un to pieejamības;

11.

atzīst, ka tirgus spēki saskaras ar grūtībām ātrdarbīgu platjoslas tīklu nodrošināšanā par pieņemamām cenām noteiktos ģeogrāfiskos apgabalos, un aicina Eiropas Komisiju izstrādāt pasākumus un vadlīnijas, kuros atzīta tirgus mehānismu nepietiekamība un kas veicina publiskā sektora iniciatīvas attīstīt atvērtus tīklus, kuri funkcionāli būs atdalīti no pakalpojumiem šādos reģionos;

Pietiekams datu pārraides ātrums, lai nodrošinātu funkcionālu interneta pieslēgumu

12.

uzsver, ka platjoslas pieslēgums par pieņemamām cenām visā ES ir galvenais priekšnoteikums, lai garantētu publisko pakalpojumu kvalitāti, veicinātu konkurētspēju un ražīgumu. (5) Augstas kvalitātes platjoslas pieslēgums par pieņemamām cenām var uzlabot vietējo un reģionālo pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību un to kvalitāti, vienlaikus palielinot mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu iespējas piedāvāt savus produktus tirgū. Paredzams, ka plašāka un ātrāka piekļuve platjoslas pakalpojumiem sniegs vislielākās priekšrocības nomaļākajiem reģioniem, īpaši visattālākajām kopienām; (6)

13.

uzsver, ka īpaša uzmanība jāveltī saimnieciski mazāk attīstītiem reģioniem, lai tie varētu izmantot IKT sniegtās iespējas veicināt efektīvu konverģenci un izvairīties no atstumtības riska; (7)

14.

atkārtoti uzsver Rīgā izvirzīto mērķi līdz 2010. gadam 90 % ES iedzīvotāju nodrošināt ar platjoslas pieslēgumu, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka tas pats par sevi nav pietiekams, ja nav saistīts ar citiem faktoriem, piemēram, ģeogrāfisko izplatību, iedzīvotāju blīvumu u.c. Dalībvalstu vidū vēl joprojām pastāv ievērojamas atšķirības, un Eiropas Komisijas veiktā analīze liecina, ka platjoslas pieslēgums ir pieejams tikai 70 % ES lauku reģionu iedzīvotāju; (8)

15.

uzsver, ka ir jāveicina tādi vietējo un reģionālo pašvaldību īstenotie pasākumi, kas var būt paraugs uz lietotāju virzītas e-pārvaldes jomā, lai sekmētu digitālās prasmes un radītu labvēlīgus apstākļus ar IST saistītai uzņēmējdarbībai un pētniecībai; (9)

16.

aicina Komisiju steidzami definēt platjoslas pieslēgumu kā pakalpojumu, kas darbojas “vienmēr ieslēgts” režīmā un dod iespēju vienlaikus izmantot balss un datu pakalpojumus ar minimālu lejupielādes un augšupielādes ātrumu, kas savukārt ir pietiekams, lai nodrošinātu funkcionālu interneta pieslēgumu visos reģionos;

Platjoslas piekļuves saikne ar izmaiņām universālā pakalpojuma saistību apjomā

17.

uzsver, ka ilgstoša digitālā plaisa izraisa sociālo un ekonomisko atstumtību. Nodrošināt vienlīdzīgas iespējas digitālās piekļuves un prasmju ziņā ir sociāla nepieciešamība; vienlaikus jāatzīmē, ka digitālajai piekļuvei ir līdz šim neizmantots saimnieciskais potenciāls. Svarīgi ir izmantot informācijas un saziņas tehnoloģijas kā jaunu “sociālu instrumentu”, kas sasaista IKT stratēģijas ar Kopienas sociālo politiku (10) un kā vietējās un reģionālās attīstības instrumentu – ar kohēzijas politiku;

18.

pauž nopietnas bažas par to, ka platjoslas pieslēguma ieviešanai var traucēt ar tirgus mehānismu nepilnībām saistītās parādības, kad investīcijas attālu, lauku, mazapdzīvotu reģionu infrastruktūrās privātie uzņēmēji uzskata par nerentablām vai kur tas ir īpaši sarežģīts un apgrūtinošs uzdevums kalnaina un grūti pieejama reljefa dēļ; (11)

19.

ierosina iekļaut mehānismus, kas veicina funkcionāla platjoslas interneta pieejamību lauku vai mazapdzīvotos apgabalos un īpaši nomaļos reģionos. Vajadzības gadījumā būtu jāatbalsta vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumus, vai, sadarbībā ar tām, mazo un vidējo uzņēmumu ieguldījumus vai vietēja mēroga iniciatīvas, lai pilnveidotu IKT un attiecīgo infrastruktūru; (12)

20.

aicina izstrādāt īpašus pasākumus, piemēram, izmantojot ES struktūrfondus, lai pirms šo programmu termiņa vidusposma pārskata (kas paredzēts 2010. gadā) nodrošinātu skaidras un konsekventas metodes funkcionālas interneta piekļuves izplatīšanai visos ES reģionos;

21.

atzīst, ka ES portāli ir ievērojami veicinājuši paraugprakses apmaiņu starp visām iesaistītajām pusēm attiecībā uz platjoslas brīvas piekļuves tīklu izveidi un attīstīšanu, izmantojot ES, valstu un reģionālos fondus saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu (piemēram, http://www.broadband-europe.eu);

22.

ņemot vērā, ka platjoslas tehnoloģijas lielā mērā ietekmē Eiropas vienotā tirgus tālāku saskaņotu attīstību, Komiteja aicina Eiropas Komisiju atjauninātajās politikās, kuru mērķis ir risināt pašreizējās ekonomiskās problēmas, apsvērt iespēju izmantot visus tās rīcībā esošos mehānismus, lai veicinātu ieguldījumus šajā infrastruktūrā;

23.

uzskata, ka ES konkurētspēja, pakalpojumu apjoms un kvalitāte, ražīgums un, visbeidzot, nodarbinātības līmenis daudzās citās nozarēs lielā mērā ir atkarīgi no ātrdarbīga funkcionāla interneta pieejamības;

24.

ņemot vērā, ka valsts iestādes, vietējās un reģionālās pašvaldības un citas struktūras iedzīvotājiem sniedz aizvien lielāku pakalpojumu klāstu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (e-pārvaldība, e-veselība, e-mācības, e-iepirkums), atbilstoša piekļuve platjoslas tehnoloģijām ir aizvien nozīmīgāks faktors no demokrātiskās līdzdalības viedokļa (e-iekļaušana). (13) Vietējo, reģionālo, valsts un Eiropas struktūru sadarbību var stiprināt arī, uzlabojot platjoslas piekļuvi publiskās administrācijas jomā, it īpaši ņemot vērā ES Pakalpojumu direktīvu, kas šobrīd tiek transponēta;

Pietiekami elastīgas universālā pakalpojuma saistības, lai visās dalībvalstīs veicinātu tirgus kopējo attīstību

25.

atgādina, ka Reģionu komiteja vairākkārt ir analizējusi un apspriedusi virkni pieeju, ko piemēro Eiropas vietējās un reģionālās pašvaldības, un norāda, ka nav iespējams rast vienu, visām situācijām atbilstošu risinājumu. Tas, kas piemērots lieliem pilsētu centriem, var nebūt piemērots citiem apgabaliem, piemēram, nelieliem kalnu reģioniem ar sarežģītu un daudzveidīgu reljefu vai reti apdzīvotiem rajoniem, kur jebkāda veida pakalpojuma sniegšana ir saistīta ar papildu pūlēm; (14)

26.

uzskata, ka atšķirības digitālo prasmju ziņā vēl joprojām ir lielas, un tās īpaši ietekmē vecāka gadagājuma cilvēkus, ekonomiski neaktīvus iedzīvotājus, personas ar zemu izglītības līmeni un personas, kas nav apguvušas datorzināšanas, kas nepieciešamas, lai darbavietā varētu attīstīt savas digitālās prasmes;

27.

uzsver tādas apmācības un izglītības nozīmi, kas pielāgota visas sabiedrības nepārtrauktas digitālās attīstības vajadzībām, īpaši pievēršoties minētajām mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām; (15)

28.

uzver nepieciešamību vērst uzmanību uz atšķirību starp platjoslas pakalpojumu ieviešanu un to efektīvu izmantošanu, kas nav pilnībā panākta, jo iedzīvotāju digitālās prasmes nav pietiekami pilnveidotas. Minēto atšķirību varētu izlīdzināt, vietējā un augstākā līmenī īstenojot pasākumus, lai novērstu šķēršļus, kas kavē platjoslas pakalpojumu izmantošanu, piemēram, apmācība interneta lietošanā, publiski pieejamas piekļuves vietas, (16) finansējuma piešķiršana iedzīvotāju apvienību un citu nevalstisko organizāciju īstenotajiem izglītības projektiem digitālo prasmju jomā, konkurences starp platjoslas pakalpojumu piedāvātājiem veicināšana;

B.   Nākotnes tīkli un internets.

Vispārīgas piezīmes

29.

ņemot vērā RK uzdevumu novērtēt interneta tehnoloģiju attīstības tendences, atzinīgi vērtē iespēju analizēt nākotnes tīklu tehnoloģisko progresu un “lietiskā interneta” attīstību;

30.

uzskata, ka internets ir viens no mūsdienu vissvarīgākajiem jauninājumiem. Ņemot vērā tā iespējas veicināt saimniecisko attīstību, tas var nodrošināt būtiskas priekšrocības, piemēram, jaunus pakalpojumus, jaunas darba un investīciju iespējas, paaugstinātu ražīgumu, pazeminātas izmaksas un labāku dzīves kvalitāti; (17)

31.

norāda, ka ātrdarbīgs internets (platjoslas pieslēgums) īsā laika posmā ir kļuvis par modernās ekonomikas būtisku faktoru. Tas ir izmainījis piekļuves internetam un tā izmantošanas veidus;

32.

atzinīgi vērtē paziņojumā par nākotnes tīkliem izteikto Eiropas Komisijas vēlmi, izveidojot “lietisko internetu”, sagatavot, iespējams, lielāko revolūciju, ko internets jebkad ir pieredzējis;

Uzdevumi politikas jomā

33.

pauž cerību, ka paziņojuma izstrādes un normatīvās sistēmas iespējamās atjaunināšanas galvenais uzdevums būs konkurences veicināšana, un atzīst mērķi nodrošināt informācijas sabiedrības pakalpojumu pieejamību atbilstoši to konkurētspējai; (18)

34.

atbalsta Komisijas viedokli, ka radošā satura pakalpojumu uzticēšana interneta videi ir nozīmīgs pavērsiens, un uzsver, ka jauno pakalpojumu un jauno digitālo plašsaziņas līdzekļu saturs ir jāattīsta, pamatojoties ne tikai uz ekonomiskiem kritērijiem, bet arī ņemot vērā vajadzības sociālajā un kultūras jomā; (19)

35.

mudina RK uzsvērt, ka nākotnes digitālajā pasaulē un plurālistiskā Eiropas sabiedrībā svarīgi ir saglabāt kultūras daudzveidību un identitāti; (20)

36.

uzsver jaunas pieejas nozīmi uz iedzīvotājiem virzītu publisko elektronisko pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību, kas ir atbildīgas par šādas pieejas attīstīšanu, būtisko lomu. Šis uzdevums ir īpaši svarīgs nomaļos, visattālākajos un lauku reģionos, kā arī salu reģionos, kur no IKT attīstības izrietošās sociālās un saimnieciskās priekšrocības ir būtisks kohēziju veicinošs faktors, kas sniedz vislielāko pievienoto vērtību; (21)

37.

uzsver – lai novērstu atstumtību no publiskajiem pakalpojumiem, pārvaldes iestādēm vajadzētu piemērot daudzkanālu pieeju, kas ļautu lietotājiem mijiedarboties, izmantojot piemērotāko līdzekli (kontaktbiroju, tīmekļa vietni, digitālo TV, mobilo telefonu u.t.t.); (22)

38.

uzsver, ka Kopienas interaktīvajam tīmeklim (WEB 2.0) ir liela nozīme, jo tas radikāli pārveido iedzīvotāju un vietējo pašvaldību saziņas veidu, vienlaikus nodrošinot vislielāko iespējamo pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesos un stiprinot līdzdalības demokrātiju;

39.

aicina Komisiju izstrādāt turpmākas pamatnostādnes par ES noteikumu par valsts atbalstu ievērošanu reģionos un pilsētās, it īpaši attiecībā uz platjoslas pakalpojumu modernizāciju nākamajā pakāpē, gadījumos, kad tirgus mehānismi nav pietiekami, lai nodrošinātu šādus pakalpojumus un bezvadu platjoslas pieslēgumu reģionos;

40.

uzsver nepieciešamību veidot “lietisko internetu” tā, lai novērstu jaunos riskus, kam pakļauti bērni un jaunieši un ko rada aizvien lielāka digitālā konverģence, aizvien plašākas iespējas piekļūt platjoslas pieslēgumam un jaunas internetam pieslēdzamas tiešo lietotāju ierīces; (23)

41.

aicina īpaši pievērsties datu pārraides drošībai un nelegāla un kaitīga interneta satura apkarošanai. (24) Sabiedrība īpaši jūtīgi uztver jautājumus par patērētāju tiesību aizsardzību un personas datu aizsardzību; (25)

42.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus palielināt privātuma un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā;

43.

aicina pastiprināt ar drošību saistītos noteikumus un pilnveidot īstenošanas mehānismus un vērš Eiropas Komisijas uzmanību uz faktu, ka atsevišķi pasākumi, kuru mērķis ir tīklu drošība un patērētāju tiesību aizsardzība, jākoordinē un jāīsteno nevis Kopienas, bet starptautiskā līmenī; (26)

44.

pauž cerību, ka turpmāko pasākumu mērķis būs veicināt un rosināt tādu tehnisku risinājumu izstrādi un ieviešanu, ar kuru palīdzību varēs cīnīties pret nelegālu saturu un kaitīgām darbībām tiešsaistē, kā arī sekmēt sadarbību un paraugprakses apmaiņu starp daudzām un dažādām iesaistītajām pusēm vietējā, reģionālā, Eiropas un starptautiskā mērogā; (27)

45.

atzīst, ka izglītības nozare jānodrošina ar funkcionālu platjoslas pieslēgumu un jāizstrādā mācību materiāli prasmju attīstīšanai informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu jomā, lai veicinātu drošu tiešsaistes vidi. Pasākumi jāīsteno ne tikai tādēļ, lai bērnus aizsargātu, bet arī ieaudzinātu viņos aktīvas prasmes droši lietot internetu (iespēju nodrošināšana); (28)

46.

iesaka Eiropas Savienībā un ārpus tās īstenot koordinētas izmeklēšanas darbības attiecīgās jomās un uzkrāt zināšanas par tiešsaistes tehnoloģiju lietojuma veidiem iedzīvotāju vidū, kā arī par attiecīgajiem riskiem un tiešsaistes tehnoloģiju iespējamo kaitīgo ietekmi, ietverot tehniskus, psiholoģiskus un sociālus jautājumus; (29)

47.

uzskata, ka telekomunikāciju reglamentējošās politikas ietekmi nevar pilnvērtīgi novērtēt valsts līmenī, jo atšķirības telekomunikāciju nodrošināšanā un pakalpojumu sniegšanā pastāv ne tikai ES reģionu vidū, bet arī reģionos, piemēram, atsevišķos reģionos rādītāji pilsētās ar lielu iedzīvotāju skaitu un lauku rajonos būtiski atšķiras no vidējiem rādītājiem valsts mērogā; (30)

48.

aicina Eiropas Komisiju labāk uzraudzīt pakalpojumu pieejamību un kvalitāti zemākā ģeogrāfiskā līmenī nekā līdz šim, lai lielāku uzmanību pievērstu reģionālo tirgu atšķirībām un nodrošinātu e-iekļaušanu; (31)

Īpaši pasākumi

49.

uzsver, ka brīva konkurence telekomunikāciju jomā nenodrošina vienādu piekļuvi un pakalpojumus visos reģionos vai apakšreģionos. Universālā pakalpojuma noteikumi ir pastāvīgi un proaktīvi jāpārskata, lai garantētu patiesi universālu piekļuvi informācijas sabiedrībai; (32)

50.

ierosina iekļaut platjoslas pakalpojumus Universālo pakalpojumu direktīvas darbības jomā un aicina dalībvalstu regulatīvās iestādes noteikt pārredzamu pasākumu kopumu, ņemt vērā tehnoloģiju un ātruma attīstību, norādīt resursus un sankcijas, kas tiks izmantotas, lai nodrošinātu funkcionālu un pieejamu interneta darbību attiecīgajā dalībvalstī. RK aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā, ka ne vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ne arī galapatērētājiem reģionos nebūtu jāizjūt finansiālas sekas vai jāsaskaras ar operatoru darbības kavējumiem, kas rodas universālā pakalpojuma formalitāšu dēļ attiecīgajā dalībvalstī; (33)

51.

iesaka noteikt parametrus (iedzīvotāju blīvums, ģeogrāfiskās īpatnības, tīkla darbība, reljefs), kas jāņem vērā, lai noteiktu prioritāros reģionus, kuri visvairāk cieš no tirgus darbības traucējumiem;

52.

uzskata, ka nākotnē obligātajam universālā pakalpojuma prasībām nevajadzētu būt pārlieku zemām, lai varētu apmierināt jau esošās un turpmākās lietotāju vajadzības. Tādēļ jānodrošina ātrāks funkcionāls interneta pieslēgums. Dalībvalstis jārosina valsts līmenī universālajam pakalpojumam noteikt daudz stingrākas prasības saskaņā ar spēkā esošās direktīvas 32. pantu; (34)

53.

atzīst nepieciešamību apzināt un analizēt dažādus modeļus platjoslas pieslēguma nodrošināšanai ēkās, izmantojot brīvas piekļuves tīklus, kas izveidoti telekomunikāciju jomā;

54.

mudina publiskās iestādes, it īpaši pašvaldību līmenī, ieguldīt līdzekļus jaunos tīklos un samazināt inženiertehniskās būvniecības izmaksas, atvieglojot piekļuvi savām līnijām vai šo modernizāciju koordinējot ar ceļu vai citiem darbiem, piemēram, energoapgādes vai kanalizācijas apsaimniekošanas jomā;

55.

aicina publiskās iestādes un komunālo pakalpojumu uzņēmumus dot iespēju piekļūt infrastruktūrai, nodrošinot pietiekami daudzas brīvas piekļuves līnijas zaļajā zonā un izstrādājot pastāvošās infrastruktūras kartes vai publiskojot inženierbūvniecības darbu plānus, un rosina sadarboties pakalpojumu sniedzējus un ēku īpašniekus gadījumos, kad notiek sagatavošanas darbi līniju ievilkšanai jaunās telpās;

56.

iesaka rast efektīvus jaunus un elastīgus risinājumus atbalsta jomā, gan izmantojot finansiālu atbalstu vietējā vai reģionālajā līmenī izstrādātiem un valsts un Eiropas līmenī koordinētiem infrastruktūras plāniem, gan izstrādājot pamatnostādnes, ar kuru palīdzību var novērst minētajos reģionos pastāvošās tirgus nepilnības, vienlaikus ievērojot Kopienas noteiktos brīvas konkurences principus; (35)

57.

iesaka arī turpmāk veicināt un apmainīties ar vietējo un reģionālo pašvaldību iniciatīvu paraugpraksi, (36) kuras mērķis ir iespējami efektīvi izmantot struktūrfondu, Lauku attīstības fonda un valsts atbalsta līdzekļus platjoslas pieslēguma nodrošināšanā un izmantošanā. RK ir vairākkārt norādījusi uz šādas pieejas nepieciešamību un tās priekšrocībām;

58.

aicina Komisiju izmantot rādītājus par IKT izplatību un izmantošanu dažādos reģionos, lai pastāvīgi varētu izdarīt secinājumus, kas būtu noderīgi un nepieciešami, lai īstenotu pasākumus reģionu ekonomiskās, sociālās un tehnoloģiskās konverģences jomā; (37)

59.

Universālā pakalpojuma direktīvas iespējamās pārskatīšanas procesā aicina izstrādāt stingrus priekšlikumus, lai veicinātu lietotāju un patērētāju intereses; (38)

60.

aicina Komisiju veicināt sabiedrības līdzdalību, lai uzlabotu administratīvo iestāžu darbību un publiskos pakalpojumus, tiešsaistē izveidojot pastāvīgu virtuālu centru, uz kuru lietotāji varētu sūtīt atsauksmes un ierosinājumus. (39)

Briselē, 2009. gada 13. februārī

Reģionu komitejas

priekšsēdētājs

Luc VAN DEN BRANDE


(1)  CdR 520/99 fin.

(2)  CdR 5/2008 fin.

(3)  CdR 520/99 fin.

(4)  CdR 5/2008 fin.

(5)  CdR 5/2008 fin, CdR 272/2006 fin.

(6)  CdR 252/2005 fin.

(7)  CdR 5/2008 fin.

(8)  CdR 272/2006 fin.

(9)  CdR 5/2008 fin.

(10)  CdR 5/2008 fin.

(11)  CdR 272/2006 fin.

(12)  CdR 4/2008 fin.

(13)  Reģionu komiteja arī iepriekš izstrādātajos atzinumos ir vērsusi uzmanību uz to, ka piekļuve platjoslas pakalpojumiem lielā mērā ietekmē daudzas citas ekonomikas jomas un publisko administrāciju; skatīt Reģionu komitejas 2007. gada 13. februāra atzinumu par tematu “Atšķirību izlīdzināšana platjoslas pakalpojumu jomā un i2010. E-pārvaldības rīcības plāns”, OV C 146, 30.06.2007., 63.–68. lpp., 1.3.–1.5. punkts, un Reģionu komitejas 2000. gada 13. aprīļa atzinuma (1. zemsvītras piezīme) 2.3. punktu.

(14)  CdR 272/2006 fin.

(15)  CdR 5/2008 fin.

(16)  CdR 272/2006 fin.

(17)  CdR 272/2006 fin.

(18)  CdR 274/2000 fin.

(19)  CdR 252/2005 fin.

(20)  CdR 94/2008 fin.

(21)  CdR 5/2008 fin.

(22)  CdR 272/2006 fin.

(23)  IDATE, 2006. gada maijs, skatīt pielikumu.

(24)  CdR 252/2005 fin.

(25)  CdR 252/2005 fin.

(26)  CdR 4/2008 fin.

(27)  CdR 174/2008 fin.

(28)  CdR 174/2008 fin.

(29)  CdR 174/2008 fin.

(30)  CdR 52/2001 fin.

(31)  CdR 274/2000 fin.

(32)  CdR 520/99 fin.

(33)  CdR 272/2006 fin.

(34)  CdR 274/2000 fin.

(35)  CdR 272/2006 fin.

(36)  http://www.broadband-europe.eu.

(37)  CdR 5/2008 fin.

(38)  CdR 274/2000 fin.

(39)  CdR 272/2006 fin.


Top