Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52008IR0212

Reģionu komitejas pašiniciatīvas atzinums vietējo un reģionālo pašvaldību būtiskā nozīme integrācijas politiku izstrādē un īstenošanā

OJ C 120, 28.5.2009, p. 12–16 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

28.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/12


Reģionu komitejas pašiniciatīvas atzinums “vietējo un reģionālo pašvaldību būtiskā nozīme integrācijas politiku izstrādē un īstenošanā”

2009/C 120/03

REĢIONU KOMITEJA

uzskata, ka imigrantu integrācijas stratēģijas ir saistītas ar Eiropas imigrācijas politiku, kura, lai tā būtu efektīva, būtu jāpapildina ar atbilstošu atbalstu imigrantu izcelsmes valstu un tranzīta valstu attīstībai;

uzsver, ka imigrantu integrācijas politikai jāietver pilnīga un vispārēja Eiropas kultūras pamatu veidojošo vērtību atzīšana, piemēram, cilvēktiesību un daudzveidības ievērošana, diskriminācijas apkarošana, vienlīdzīgu iespēju un tolerances veicināšana;

uzsver nepieciešamību piemērot visaptverošu pieeju, ņemot vērā ne tikai integrācijas tautsaimnieciskos un sociālos aspektus, bet arī jautājumus, kas saistīti ar vēstures, kultūras un reliģisko daudzveidību, pilsonību, politiskajām tiesībām un legālo imigrantu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un uzskata, ka pozitīvus rezultātus var iegūt, piemērojot kolektīvu pieeju un iesaistoties visām ieinteresētajām pusēm vietējā, reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī;

iesaka īstenot daudzlīmeņu pārvaldību ar mērķi sekmīgi integrēt imigrantus. Izvēloties šādu pieeju, jānodrošina tās atbilstība subsidiaritātes principam, kas ir ES, dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbības pamatā, un piekrīt 2008. gada 3. un 4. novembrī Višī notikušajā trešajā ministru konferencē par integrāciju paustajam viedoklim par nepieciešamību vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīt integrācijas politikas izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā, kā arī par pašvaldību būtisko lomu imigrantu integrācijā vietējā sabiedrībā;

apliecina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ņemot vērā to kompetences, kas atsevišķos gadījumos ir ekskluzīvas, ir noteicoša nozīme integrācijas politikas īstenošanā. Šāda atbildība nozīmē ievērojamus izdevumus attiecīgajiem reģioniem un pilsētām, kam izdevumi par integrāciju jāsedz no sava budžeta, un lūdz palielināt Eiropas Integrācijas fonda apropriācijas un sniegt lielāku atbalstu integrācijas pasākumiem reģionālajā un vietējā līmenī;

lūdz iespēju aktīvi piedalīties 2009. gadā paredzētajā Eiropas integrācijas forumā, kā arī visos citos līdzīgos Eiropas sadarbības ietvaros rīkotajos pasākumos, un ierosina iedibināt trešo valstu valstspiederīgo integrācijas balvu.

Ziņotājs

:

Dimitrios Kalogeropoulos kgs (EL/PPE), Aigaleo mērs (Atēnas)

Atsauces dokuments

Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments “Pastiprināt pasākumus un pilnveidot instrumentus problēmu risināšanai integrācijas jomā”. Ziņojums iesniegts 2008. gada ministru konferencē par integrācijas jautājumiem.

SEC(2008) 2626

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

1.

uzskata, ka Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments “Pastiprināt pasākumus un pilnveidot instrumentus problēmu risināšanai integrācijas jomā” atbilst Tieslietu un iekšlietu padomes 2007. gada jūnijā pieņemtajiem secinājumiem par integrācijas politikas stiprināšanu Eiropas Savienībā;

2.

uzskata, ka pēdējos desmit gados vērojamā migrācijas plūsmas palielināšanās liecina, ka steidzami jāīsteno efektīva politika, lai veicinātu trešo valstu legālo imigrantu sociālo, ekonomisko un kultūras integrāciju;

3.

norāda, ka līdz ar imigrantu skaita pieaugumu imigrācija un migrācijas plūsmu struktūra, un arī izcelsmes valsts un uzņēmējvalsts attiecību struktūra ir paplašinājusies un kļuvusi daudzveidīgāka;

4.

atgādina, ka ar imigrantu integrāciju saistītie jautājumi valsts vai reģionālā līmenī galvenokārt jārisina dalībvalstīm, kas ir kompetentas īstenot rīcībpolitikas izglītības, veselības aizsardzības, mājokļu un darba tirgus jomā. Lisabonas līgums paredz pastiprināt Eiropas Savienības lomu trešo valstu valstspiederīgo migrācijas un integrācijas politikas jautājumos, bet neparedz saskaņot dalībvalstu tiesiskos un administratīvos aktus;

5.

atzīmē, ka daudzas dalībvalstis pēdējos gados ir veikušas ievērojamu darbu, lai attīstītu imigrantu (gan nesen ieradušos, gan pirmās un otrās paaudzes imigrantu) integrācijas politiku. Daudzās valstīs līdz šim īstenotās politikas tomēr nav devušas vēlamos rezultātus, jo imigrantu sociālo integrāciju joprojām kavē tādi šķēršļi kā bezdarbs, zems izglītības/prasmju līmenis, kā arī nepietiekama vēlēšanās integrēties vai iesaistīto pušu sadarbības trūkums;

6.

uzskata, ka tautsaimnieciskās un demogrāfiskās tendences liek izstrādāt kopīgu Eiropas stratēģiju, kas nodrošinātu migrācijas plūsmu līdzsvarotu pārvaldību, veicinātu integrāciju, ļautu apkarotu nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību;

7.

uzsver nepieciešamību izstrādāt saskaņotu Eiropas imigrācijas politiku, tāpēc pauž gandarījumu par 2008. gada 15. oktobrī pieņemto Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu;

8.

uzskata, ka imigrantu integrācijas stratēģijas ir saistītas ar Eiropas imigrācijas politiku, kura, lai tā būtu efektīva, būtu jāpapildina ar atbilstošu atbalstu imigrantu izcelsmes valstu un tranzīta valstu attīstībai; šāds atbalsts galvenokārt jāsniedz tādās jomās kā pamatizglītība, veselības aprūpe un tautsaimniecības infrastruktūras;

Galvenie principi

9.

uzskata, ka integrācija jāuztver kā process, kura rezultātā trešo valstu valstspiederīgie, kas legāli uzturas kādā dalībvalstī, spēj darboties neatkarīgi no jebkādas ārējās iejaukšanās un ieņemt sociālo stāvokli, kas līdzīgs tam, kāds ir tās valsts iedzīvotājiem, kurā viņi pastāvīgi dzīvo, un citiem Eiropas iedzīvotājiem;

10.

norāda, ka integrācija ir divpusējs process, kurā nepieciešama abpusēja iesaistīšanās un kas ietver gan uzņēmējvalsts sabiedrības, gan imigrantu tiesības un pienākumus. Tādēļ ir nepieciešama gan imigrantu griba uzņemties atbildību par iekļaušanos attiecīgās valsts sabiedrībā (apgūstot valodu un pieņemot uzņēmējvalsts sabiedrības tiesību normas un vērtības), gan arī uzņēmējvalsts sabiedrības vēlēšanās imigrantus pieņemt un integrēt;

11.

uzsver, ka imigrantu integrācijas politikai jāietver pilnīga un vispārēja Eiropas kultūras pamatu veidojošo vērtību atzīšana, piemēram, cilvēktiesību un daudzveidības ievērošana, diskriminācijas apkarošana, vienlīdzīgu iespēju un tolerances veicināšana. Turklāt šai politikai jābūt saderīgai ar ES politikas galvenajiem virzieniem kohēzijas, nodarbinātības, attīstības, ārējo attiecību, kā arī brīvības, drošības un tiesiskuma jomā;

12.

uzskata, ka vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošana izšķiroši ietekmē demokrātisko sistēmu kvalitāti. Atziņa, ka visi cilvēki ir līdzvērtīgi un tāpēc ir pelnījuši vienlīdzīgu attieksmi, ir neatņemama Eiropas Savienības kultūras sastāvdaļa;

Darbības veidi

13.

uzskata, ka imigrantu integrācijai jākļūst par būtisku ES prioritāti;

14.

uzsver nepieciešamību piemērot visaptverošu pieeju, ņemot vērā ne tikai integrācijas tautsaimnieciskos un sociālos aspektus, bet arī jautājumus, kas saistīti ar vēstures, kultūras un reliģisko daudzveidību, pilsonību, politiskajām tiesībām un legālo imigrantu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē;

15.

iesaka īstenot daudzlīmeņu pārvaldību ar mērķi sekmīgi integrēt imigrantus. Izvēloties šādu pieeju, jānodrošina tās atbilstība subsidiaritātes principam, kas ir ES, dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbības pamatā;

16.

uzskata, ka pozitīvus rezultātus var iegūt, piemērojot kolektīvu pieeju un iesaistoties visām ieinteresētajām pusēm vietējā, reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī. Jāiesaista attiecīgās Eiropas Savienības iestādes, valstu, reģionālās un vietējās iestādes, NVO, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, tostarp paši imigranti (gan nesen ieradušies, gan pirmās un otrās paaudzes imigranti), kā arī visi dalībnieki, kas efektīvi darbojas sporta, kultūras un sociālās kohēzijas jomā;

17.

atbalsta tādu pasākumu veicināšanu, kuru mērķis ir atvieglot imigrantu piekļuvi darba tirgum un profesionālo prasmju apguvei. Darba atrašana imigrantiem ir būtisks elements, lai viņi pilnībā integrētos uzņēmējvalsts sabiedrībā;

18.

uzsver izglītības, īpaši uzņēmējvalsts oficiālās valsts valodas vai valodu apguves lielo nozīmi integrācijas procesā;

19.

atbalsta izcelsmes valsts valodu mācīšanu, jo tas veicina gan uzņēmējvalsts oficiālās valsts valodas vai valodu apgūšanu, gan zināšanu apguvi citos mācību priekšmetos;

20.

atbalsta pasākumus un darbības, kuru mērķis ir izglītības procesu pārveidot par kultūras tiltu, kas vieno sabiedrību un trešo valstu valstspiederīgos;

21.

uzskata, ka imigrantu bērnu izglītībai jābūt prioritātei, un atbalsta daudzveidības veicināšanu valstu izglītības sistēmās;

22.

uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš imigrantēm ne tikai tāpēc, ka viņām ir noteicošā loma bērnu audzināšanā un kultūras modeļu pārņemšanā, bet arī tāpēc, ka tieši viņas ir visvairāk pakļautas atstumtībai, vardarbībai un diskriminācijai;

23.

uzskata, ka integrācijas jomā ārkārtīgi svarīga nozīme ir starpkultūru dialogam un ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska loma šāda dialoga veicināšanā un līdz ar to arī rasisma un ksenofobijas izpausmju apkarošanā;

24.

uzskata, ka plašsaziņas līdzekļiem ir izšķiroša nozīme, lai veicinātu sabiedriskās domas izpratni par imigrācijas lomu un lai ierobežotu marginalizāciju, rasismu un ksenofobiju;

25.

norāda, ka imigrantu vienlīdzīgu izglītības, apmācības un nodarbinātības iespēju veicināšana ir piemērotākā pieeja, lai novērstu viņu sociālo atstumtību. Pozitīva perspektīva uzņēmējvalsts sabiedrībā ieņemt vienlīdzīgu stāvokli ir labākais veids, kā novērst sociāli atstumto grupu vardarbības risku;

26.

uzskata, ka integrācijas politika noteikti jāizvērtē un, lai to izdarītu, Eiropas līmenī integrācijas jomā jāizstrādā kopīgi rādītāji un modeļi;

27.

uzskata, ka ir svarīgi izveidot Eiropas fondu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai un ka tas būs izšķirošs ieguldījums integrācijas politikas virzienu izstrādē;

Vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījums

28.

apliecina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ņemot vērā to kompetences (kas atsevišķos gadījumos ir ekskluzīvas), ir noteicoša nozīme integrācijas politikas īstenošanā. Atgādina arī, ka vietējās un reģionālās pašvaldības bieži darbojas kā pakalpojumu sniedzēji vai citu pārvaldības līmeņu, piemēram, interešu kopienu partneri. Šāda atbildība nozīmē ievērojamus izdevumus attiecīgajiem reģioniem un pilsētām, kam izdevumi par integrāciju jāsedz no sava budžeta;

29.

atgādina, ka dažiem Eiropas reģioniem ir būtiska loma nepavadītu nepilngadīgu imigrantu integrācijā. Šādi nepilngadīgie nonāk kompetentu reģionālo iestāžu uzraudzībā, un daudzām no tām tas rada papildu izmaksas, nodrošinot šo nepilngadīgo efektīvu integrāciju, uzturēšanu, izglītību un visu nepieciešamo viņu labklājībai līdz pilngadības sasniegšanai. Tādēļ RK prasa, lai reģionālās, valsts un Eiropas iestādes uzņemtos atbildību par minētā jautājuma pārvaldību un atbilstīgu finansējuma sadalījumu;

30.

turklāt uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāsniedz iespēja jau no sākuma aktīvi piedalīties integrācijas stratēģiju izstrādāšanā, kā arī visā to īstenošanas procesā;

31.

piekrīt 2008. gada 3. un 4. novembrī Višī (Vichy) notikušajā trešajā ministru konferencē par integrāciju paustajam viedoklim par nepieciešamību vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīt integrācijas politikas izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā, kā arī par pašvaldību būtisko lomu imigrantu integrācijā vietējā sabiedrībā;

32.

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga loma Eiropā gūtās pieredzes izmantošanā, īstenojot paraugprakses apmaiņu un izplatot rezultātus, jo īpaši tos, kas gūti pašvaldībām piedaloties Kopienas programmu īstenošanā (piemēram, CLIP, ERLAIM, ROUTES, City2City, INTI-EUROCITIES) un starpvalstu reģionālajos tīklos;

33.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības sniedz izšķirošu ieguldījumu, lai nodrošinātu trešo valstu valstspiederīgo piekļuvi informācijai, nodarbinātības dienestu pakalpojumiem, izglītībai, veselības aprūpei, mājoklim un kultūras pasākumiem, kā arī citiem sabiedriskiem labumiem, tādējādi dodot viņiem iespēju nodibināt stabilu saikni ar vietējo sabiedrību uzņēmējvalstī;

34.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības īpašu nozīmi piešķir sadarbībai, saziņai un informācijas apmaiņai ar iedzīvotājiem, imigrantu organizācijām un NVO. Tādējādi pašvaldības būtiski sekmē uzticības gaisotnes veidošanos, kohēzijas uzturēšanu uzņēmējvalsts sabiedrībā un līdz ar to arī migrācijas atzīšanu par attīstības un progresa faktoru;

Mērķu sasniegšana

35.

atbalsta kopš 1999. gada uzsāktās Eiropas Savienības iniciatīvas, kuru mērķis ir īstenot Tamperes Eiropadomes lēmumus par priekšlikumu izstrādi un efektīvas politikas īstenošanu imigrantu no trešām valstīm integrācijai;

36.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas izveidoto integrācijas jautājumiem veltīto tīmekļa vietni, jo tā sekmēs informācijas pieejamību un apmaiņu;

37.

aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju īstenot iniciatīvas ar mērķi plašāk izmantot iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas (e-demokrātija, e-pārvaldība, e-pakalpojumi u.c.), lai sabiedrībai un imigrantiem būtu vieglāk paust viedokli un priekšlikumus par integrācijas jomā īstenoto politiku un pasākumiem;

38.

uzsver vajadzību veikt kopīgus pasākumus un veicināt integrācijas jomā iesaistīto vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa dalībnieku sadarbību un dialogu;

39.

ierosina atbalstīt integrācijas stratēģiju rezultātu salīdzinošu novērtēšanu reģionālā un vietējā līmenī un izmantot reģionālā un vietējā līmenī integrācijas jomā gūto sekmīgo pieredzi un paraugpraksi, kas var būt paraugs citiem reģioniem;

40.

uzskata, ka jāveicina darbība un pasākumi, kas paredzēti, lai radītu stabilu gaisotni un izveidotu imigrantu un sabiedrības, kas viņus uzņem, savstarpējo uzticību;

41.

uzskata: lai izstrādātu un īstenotu efektīvu un atbilstošu politiku, ir būtiski ņemt vērā izglītības, mājokļa un veselības jautājumus;

42.

uzskata, ka Eiropas Savienībai būs jāveido īpašas attiecības ar imigrantu izcelsmes valstīm, sniedzot tām patiesu un atkarībā no konkrētajām vajadzībām diferencētu atbalstu;

43.

uzskata, ka jāizvērtē un, ja vajadzīgs, jāpielāgo pašreizējās apmācību programmas un profesionālās apmācības, izglītības un apmācības piedāvājums trešo valstu valstspiederīgajiem, jo īpaši profesijās, ko apgūst darba vietā;

44.

ierosina palīdzēt ES dalībvalstīs pastāvošajām struktūrām izmantot imigrantu prasmes un pieredzi;

45.

uzskata, ka dalībvalstīs jārada nepieciešamie priekšnosacījumi imigrantu izcelsmes valstī iegūtās izglītības un kvalifikācijas atzīšanai, apstiprināšanai un praktiskai izmantošanai, lai uzlabotu imigrantu turpmākās izglītības un darba iespējas, tādējādi sekmējot viņu spēju nodrošināt savu iztiku, vienlaikus stiprinot uzņēmējvalsts cilvēkkapitālu;

46.

aicina Eiropas Komisiju atbalstīt paraugprakses apmaiņu starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, jo tās būtiski sekmē harmonisku un efektīvu integrāciju;

47.

lūdz palielināt Eiropas Integrācijas fonda apropriācijas un sniegt lielāku atbalstu integrācijas pasākumiem reģionālajā un vietējā līmenī;

48.

aicina Komisiju sekmēt mērķsadarbību starp Eiropas valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām un tām līdzīgām iestādēm imigrantu izcelsmes valstīs;

49.

aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt iespēju reģionālajā un vietējā līmenī izveidot integrācijas kontaktpunktus, kas atbilstu valsts līmeņa kontaktpunktiem vai tos aizstātu;

50.

vēlas sniegt savu ieguldījumu Komisijas rokasgrāmatā par integrāciju, iepazīstinot ar vietējo un reģionālo pašvaldību paraugpraksi;

51.

lūdz iespēju aktīvi piedalīties 2009. gadā paredzētajā Eiropas integrācijas forumā, kā arī visos citos līdzīgos Eiropas sadarbības ietvaros rīkotajos pasākumos;

52.

ierosina iedibināt trešo valstu valstspiederīgo integrācijas balvu, kas varētu būt viena no Reģionu komitejas iedibinātajām reģionālajām balvām un kuru piešķirtu imigrantiem un/vai integrācijas procesā iesaistītajiem dalībniekiem (vietējām vai reģionālajām pašvaldībām, uzņēmumiem, organizācijām, savienībām, fondiem, privātpersonām, ierēdņiem u.c.).

Briselē, 2009. gada 12. februārī

Reģionu komitejas

priekšsēdētājs

Luc VAN DEN BRANDE


Top