Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52008AE0280

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko atceļ Padomes Lēmumu 85/368/EEK par arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību Eiropas Kopienas dalībvalstīs COM(2007) 680 galīgā redakcija — 2007/0234 (COD)

OJ C 162, 25.6.2008, p. 90–91 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

25.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 162/90


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko atceļ Padomes Lēmumu 85/368/EEK par arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību Eiropas Kopienas dalībvalstīs”

COM(2007) 680 galīgā redakcija — 2007/0234 (COD)

(2008/C 162/23)

Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2007. gada 27. novembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu:

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko atceļ Padomes Lēmumu 85/368/EEK par arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību Eiropas Kopienas dalībvalstīs”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2008. gada 29. janvārī. Ziņotājs — Metzler kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 442. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 13. un 14. februārī (13. februāra sēdē), ar 156 balsīm par, 3 balsīm pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi

1.1.

Rūpīgi pārbaudot Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta apsvērumus un jo īpaši ņemot vērā ziņojumus un pieredzi, ko apstiprina Komiteja, saistībā ar pasākumiem kopīga profesionālo kvalifikāciju apraksta izveidei, Komiteja secina, ka Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta argumenti ir loģiski, saprotami un atbilstīgi pamatoti. Komiteja to uzsver, jo tiek izstrādāts cits instruments personu mobilitātes veicināšanai un atvieglošanai, proti, Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra.

1.2.

Komiteja uzskata, ka minētais lēmums sniedz ieguldījumu labāka tiesiskā regulējuma izstrādē, jo tas ļauj kritiski izvērtēt neizmantotus, neīstenojamus noteikumus un aizstāt tos ar labākiem instrumentiem.

1.3.

Komiteja atbalsta Komisijas mērķi, proti, ar konkrētas sistēmas palīdzību aizvien vairāk izmantot cilvēku praktisko pieredzi un iegūtās prasmes, lai iekšējā pakalpojumu tirgū veicinātu mobilitāti un atvieglotu migrāciju. Komiteja sevišķi atzinīgi vērtē to, ka sistēmas ieviešana sākumā notiks pēc brīvprātības principa.

1.4.

Komiteja, pamatojoties uz gūto pieredzi, aicina nodrošināt lielāku pārredzamību un plašāku informāciju par tiesiskā regulējuma atcelšanas ietekmi, lai tādējādi mazinātu atcelšanas radīto nenoteiktību, un pievērst uzmanību tam, lai novērstu pārklāšanos ar noteikumiem, kuri minēti Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Padome un Parlaments ir vienojušies par Lēmuma 85/368/EEK atcelšanu. Šādi tie rīkojas tādēļ, ka tiesiskais regulējums par salīdzināmu profesionālo kvalifikāciju sistēmas izveidi ir izrādījies grūti īstenojams un ļoti nepraktisks. Kopš minēto noteikumu ieviešanas Eiropas iestādes ir noteikušas 219 kvalifikācijas 19 profesiju gadījumā, un tās ir profesijas, kuru pārstāvji visdrīzāk varētu doties darba meklējumos uz citām valstīm. Līdz 1990. gadam dati par kvalifikāciju salīdzināmību tika publicēti tikai piecās no izvēlētajām jomām, t.i., par 66 profesijām.

2.2.

Komisija konstatē, ka šis jau tā pārāk nelielais skaitlis pēc tam vēl vairāk samazinājās, jo dalībvalstis veica virkni negaidītu izmaiņu tajās profesijās, uz kurām attiecās kopīgais apraksts, un centralizētas koncepcijas dēļ šādu profesiju iekļaušana būtu prasījusi būtiskus grozījumus. Arī ar šo papilduzdevumu sistēma netika galā. Tādēļ pašreizējā situācija liecina par to, ka kopš ieviešanas 1985. gadā, proti, vairāk nekā 20 gadu laikā, sistēma ir izrādījusies nepietiekami efektīva, lai veicinātu darba ņēmēju mobilitāti pārrobežu pakalpojumu jomā un atvieglotu migrāciju attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz personām.

2.3.

Eiropas Kopiena ir aizstājusi sistemātisku saskaņošanu ar Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI). Pateicoties vienkāršajai klasifikācijas struktūrai, dalībvalstis pašas var veidot kvalifikāciju iedalījumu un tādējādi nodrošināt salīdzināmību. Eiropas Kopienas izveidotā struktūrvienība, kas uzraudzīs klasificēšanas norisi, garantē kvalitāti un standartu ievērošanu. Eiropas Kopiena līdzās EKI ir ieviesusi divus citus instrumentus: Europass un Eiropas Kredītpunktu pārneses sistēma augstākajā izglītībā. Turklāt, lai varētu salīdzināt formālu un neformālu mācību procesus, tā ir izveidojusi portālu Ploteus. Komisija savu darbību un pasākumus virza uz kopējo Eiropas Kopienas mērķu sasniegšanu, proti, īstenojot Lisabonas stratēģiju, uzlabot iekšējā tirgus darbību un vienkāršot administratīvās procedūras.

3.   Ieteikumi

3.1.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Kopiena aizvien lielāku uzmanību pievērš migrācijas atvieglošanas jautājumam, lai uzlabotu iekšējā tirgus funkcionēšanu attiecībā uz darba ņēmējiem un pakalpojumiem personām.

3.2.

Komiteja piekrīt viedoklim, ka, veicot visu iespējamo kvalifikāciju salīdzinājumu, būtu jāņem vērā praktiskā pieredze. Komiteja vērš uzmanību uz to, ka EKI jautājums ir pakārtots tematam, par kuru runa ir Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (Komiteja ir sagatavojusi īpašu atzinumu par šo direktīvu), un tādēļ tas būtu jāizskata atsevišķi.

3.3.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka līdz 2012. gadam EKI tiek ieviests pēc brīvprātības principa. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai savāktu praktisko pieredzi un, pateicoties pārredzamībai un saziņai, uzlabotu atbalstu jaunajai sistēmai.

3.4.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka darbā tika iesaistīti sociālie partneri. Jo vairāk tādēļ, ka vidējā termiņā EKI kategorijām varētu būt nozīme algu tarifu politikā. Tas pats attiecas arī uz “Zilās kartes” izstrādi.

Briselē, 2008. gada 13. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Dimitris DIMITRIADIS


Top