EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2007/305/02

Reģionu komitejas atzinums Sešu Eiropas koordinatoru gada ziņojums par Eiropas transporta tīkliem un Eiropas transporta tīkli Integrētas pieejas veicināšana Eiropas transporta tīklu paplašināšana

OJ C 305, 15.12.2007, p. 6–10 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

15.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/6


Reģionu komitejas atzinums

“Sešu Eiropas koordinatoru gada ziņojums par Eiropas transporta tīkliem” un

“Eiropas transporta tīkli”

“Integrētas pieejas veicināšana Eiropas transporta tīklu paplašināšana”

(2007/C 305/02)

REĢIONU KOMITEJA

pirmkārt uzsver Eiropas transporta tīklu būtisko nozīmi Lisabonas mērķu sasniegšanā;

uzsver arī to, ka koordinatori var uzņemties būtisku lomu, lai panāktu dalībvalstu vienošanos par katras TEN-T ass atzaru attiecīgajās valstīs konkrētiem parametriem, un lai to atbalstītu, Reģionu komiteja aicina Eiropas Komisiju izvirzīt minēto vienošanos kā priekšnosacījumu ES finansējuma saņemšanai;

uzskata, ka Eiropas Komisija, ar ikgadēja foruma palīdzību, varētu veicināt dažādu vietējo un reģionālo dalībnieku, uz kuriem attiecas Eiropas transporta tīklu prioritārie projekti, iesaistīšanu. Šajā sakarā Reģionu komiteja ir ieinteresēta un gatava sadarboties ar Komisiju;

atkārtoti izsaka nožēlu par acīmredzamu neatbilstību starp Eiropas transporta tīklu būtisko nozīmi Eiropas Savienībai, kas minēta arī Paziņojumā, ES finansiālā atbalsta izšķirošo lomu un piešķirto līdzekļu nepietiekamību, pat ja tie galvenokārt orientēti uz pārrobežu zonām un vājajiem punktiem; un tādēļ uzsver, ka ir jānodrošina visu Eiropas līmenī pieejamo finansēšanas avotu sinerģija;

uzsver, cik nozīmīga ir transporta tīklu paplašināšana ārpus ES robežām, lai veicinātu preču un personu apmaiņu ne tikai ar kaimiņvalstīm, bet arī ar pārējām pasaules valstīm.

Atsauces dokumenti

Sešu Eiropas koordinatoru gada ziņojums par Eiropas transporta tīkliem

COM(2006) 490 galīgā redakcija

Eiropas transporta tīkli — integrētas pieejas veicināšana

COM(2007) 135 galīgā redakcija

Eiropas transporta tīklu lielāko virzienu paplašināšana

COM(2007) 32 galīgā redakcija

Ziņotājs

:

Rona Alpu Reģiona padomes priekšsēdētājs Bernard SOULAGE (FR/PES)

Politiskie ieteikumi

REĢIONU KOMITEJA

A.   Eiropas transporta tīkli

No vispārējā viedokļa

1.

pirmkārt uzsver Eiropas transporta tīklu būtisko nozīmi Lisabonas mērķu sasniegšanā. Tie stiprina teritoriālo kohēziju un reģionu konkurētspēju, sekmējot preču un personu apmaiņu. Eiropas transporta tīkli ietekmēs Eiropas reģionu iedzīvotāju ikdienas dzīvi, un tas, savukārt sekmēs Eiropas Savienības leģitimitātes nostiprināšanos.

Attiecībā uz koordinatoru ziņojumiem

2.

īpaši vēlas pateikties koordinatoriem par paveikto, sekmējot Eiropas transporta tīklu prioritāro projektu īstenošanu, kas pilnībā attaisno viņu darbību,

3.

atzinīgi vērtē to, ka šis darbs, kā arī Komisijas veiktā attiecīgās informācijas izplatīšana lielā mērā sekmē minēto projektu pārredzamību un to īstenošanu; Komiteja izsaka vēlmi turpināt ciešo dialogu ar Komisiju, jo vairāki reģioni ir tieši ieinteresēti ieguldījumos attiecīgajā teritorijā,

4.

īpaši uzsver koordinatoru darbības pozitīvos aspektus, kas nodrošinājuši

projektu un to faktiskās īstenošanas gaitas labāku pārzināšanu, kas palīdz izdarīt izvēli Eiropas transporta tīklam piešķirtā finansējuma izmantošanā,

dalībnieku savstarpējās koordinācijas uzlabošanu, jo īpaši par problemātiskām uzskatītajās pārrobežu zonās, un līdz ar to arī efektivitātes palielināšanu projektu izpētes un izstrādes procesā, īpaši gadījumos, kad nepastāv formāla starptautiska struktūra (piemēram, Slovēnijas un Itālijas gadījumā),

ikviena projekta identificēšanu ar konkrētu personu, tādējādi atvieglojot starpvaldību konferences bieži vien sarežģīto darbu pārrobežu projektu gadījumā, kā arī sniedzot atbalstu projekta veicināšanā vai tā aizstāvēšanā, izmantojot ES ietekmi un neatkarību (kā to darīja de Palacio kdze Lionas — Turīnas savienojuma gadījumā),

5.

secina, ka minētais darbs ārējā novērotāja uzraudzībā sekmēja koordināciju vienas valsts ministriju līmenī,

6.

atbalsta Komisijas viedokli, ka jāveic darbības (kritiskā masa, kuras apjomu koordinatori visbiežāk noteikuši ar regulējumā pieļauto maksimumu) attiecībā uz pārrobežu projektiem, lai sekmētu to īstenošanu un radītu maksimālu sviras efektu, kas savukārt veicinātu pasākumus valsts transporta savienojumu pieejamības jomā,

7.

īpaši atzīmē, ka savstarpējā savietojamība lielā mērā nosaka ieguldījumu ekonomisko nozīmi un uzsver, ka, izvēršot ERTMS, izvēle jākoncentrē uz sešiem prioritārajiem kravas pārvadājumu koridoriem, kas sekmēs šo virzienu jaunajās infrastruktūrās veikto ieguldījumu lietderīgāku izmantošanu un piesaisti,

8.

uzsver arī to, ka koordinatori var uzņemties būtisku lomu, lai panāktu dalībvalstu vienošanos par katras TEN-T ass atzaru attiecīgajās valstīs konkrētiem parametriem, un lai to atbalstītu, Reģionu komiteja aicina Eiropas Komisiju izvirzīt minēto vienošanos kā priekšnosacījumu ES finansējuma saņemšanai,

9.

atbalstot lielākās daļas ziņotāju viedokli, uzsver, ka, lai piešķirtu lielāku nozīmi minētajām investīcijām, valstīm jāveic šādi pasākumi: transporta veidu dažādošana, infrastruktūru prioritāras izmantošanas sekmīga pārvaldība, konkrētajā tīklā veicamo ieguldījumu optimāla plānošana noteiktā laika periodā,

10.

ierosina, lai koordinatori iesaistītos arī projektu apmaiņā prakšu konsekvences nodrošināšanai vai arī viedokļu un labāko prakšu apmaiņai saistībā ar projektu izpēti, izstrādi un finansēšanu. Piemēram, Eiropas Komisija, ar ikgadēja foruma palīdzību, varētu veicināt dažādu vietējo un reģionālo dalībnieku, uz kuriem attiecas Eiropas transporta tīklu prioritārie projekti, iesaistīšanu. Šajā sakarā Reģionu komiteja ir ieinteresēta un gatava sadarboties ar Komisiju.

11.

izsaka vēlmi, lai, ņemot vērā līdzšinējo pozitīvo pieredzi, vienlaikus ar pašreizējo sešu koordinatoru darbības paplašināšanu tiktu iecelti vēl citi koordinatori ES finansētajiem projektiem transporta nozarē, it īpaši tādās jomās, kam nepieciešams spēcīgs, bieži vien politisks impulss, lai pārvarētu grūtības plānošanas un īstenošanas posmā, kā arī prioritāriem projektiem. Reģionu komiteja tomēr norāda, ka līdz šim koordinatori iecelti tikai mazāk sarežģītiem sešiem projektiem, kuru sagatavošanas process jau ir salīdzinoši tālā posmā, neraugoties uz to, ka ir prioritārās asis, kas aptver vairākus virzienus (piemēram, 22. projekts, kas attiecas uz 8 valstīm) un kurām vairāk nepieciešams šāds atbalsts.

12.

secina, ka vairākos koordinatoru 2006. gada jūlija ziņojumos ir norādīti turpmākie attīstības posmi, kas ir nepieciešami un neatliekami projektu uzticamības nodrošināšanai, kā arī saistības, kas jāuzņemas dalībvalstīm, lai maksimāli izmantotu pamatieguldījumu, un tādēļ

13.

izsaka vēlmi, lai tiktu novērtēta minēto posmu un saistību līdzšinējā izpilde nolūkā izstrādāt turpmākos lēmumus attiecībā uz finansējuma piešķiršanu Eiropas transporta tīkliem 2007.-2013. gadam. Pieņemot lēmumu par subsīdiju piešķiršanu, it īpaši no TEN daudzgadu programmas, ļoti svarīgi ir ņemt vērā koordinatoru veikto analīzi un ieteikumus,

14.

secina, ka neskaidrības jautājumā par Kopienas budžetu pēc 2013. gada var kavēt projektu īstenošanu, kas savukārt varētu ierobežot izdevumus pašreizējā budžeta periodā, un tādēļ prasa izskatīt iespējas veidot mehānismus, kas šīs neskaidrības novērstu,

15.

uzsver, ka prioritārajiem projektiem, kuru īstenošanā iesaistīti koordinatori, nedrīkst piešķirt priekšrocības ES līdzekļu saņemšanā tikai tādēļ, ka Komisijai ir precīzāka, sīkāka un komplicētāka informācija par sagatavošanas procesu. Tas nedrīkst būt pretrunā principam, ka visi projekti uzskatāmi par vienlīdzīgiem,

16.

izsaka nožēlu par to, ka netika veikts minēto projektu, to īstenošanas gaitas un savstarpējās sinerģijas daudzpusējs novērtējums, un iesaka Komisijai turpmāk veikt analīzi, pamatojoties uz jauniem un precīziem statistikas datiem, kas atbilstošā veidā iegūti attiecīgajos projektos iesaistītajās dalībvalstīs. Paziņojumā uzsvērts, ka lai nodrošinātu Eiropas transporta tīklu optimālu īstenošanu noteiktajos termiņos, jāveic iespējami labāka projektu koordinācija, tomēr līdz šim nav veikts neviens novērtējums. To varētu veikt Eiropas transporta tīklu koordinācijas grupa. Minētais novērtējums varētu būt kā papildelements, izdarot grūtu izvēli Eiropas atbalsta līdzekļu sadalē 2007.-2013. gadam.

Attiecībā uz Eiropas transporta tīklu koordinācijas grupas darbu

17.

piekrīt Komisijas viedoklim par nepieciešamību nodrošināt viena un tā paša virziena Eiropas transporta tīklu projektu sinerģiju, kā arī par to sniegtajām priekšrocībām kā ieguldījumu jomā (izmaksu samazināšana, neliela ietekme uz teritoriju), tā arī attiecībā uz projektu galarezultāta efektivitāti.

18.

ņemot vērā problēmas saistībā ar vairākiem atšķirīgiem projektiem (piemēram, dzelzceļa tunelis un augstsprieguma savienojums), izs aka vēlmi, lai līdztekus paredzētajai labāko prakšu rokasgrāmatai koordinatoru darbībā tiktu ņemts vērā arī mērķis sasniegt minēto sinerģiju,

19.

atkārtoti izsaka nožēlu par acīmredzamu neatbilstību starp Eiropas transporta tīklu būtisko nozīmi Eiropas Savienībai, kas minēta arī Paziņojumā, ES finansiālā atbalsta izšķirošo lomu un piešķirto līdzekļu nepietiekamību, pat ja tie galvenokārt orientēti uz pārrobežu zonām un vājajiem punktiem; un tādēļ uzsver, ka ir jānodrošina visu Eiropas līmenī pieejamo finansēšanas avotu sinerģija. Eiropas Komisijai būtu jāizvērtē jauni finanšu avoti, kurus varētu izmantot nākotnē. Lai ņemtu vērā ārējās izmaksas, šķiet lietderīgi vidējā termiņā pārskatīt Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem,

20.

secina, ka 30 prioritāro virzienu pabeigšana samazinās transporta radīto CO2 emisiju pieaugumu tikai par 4 % (nenozīmīgs rezultāts) un tādēļ iesaka, pārstrādājot Direktīvu par Eiropas uzlīmi (Eurovignette), atbilstoši ņemt vērā ārējās izmaksas, lai tiktu veikti transporta veidu dažādošanas pasākumi, it īpaši (bet ne tikai) problemātiskajās zonās, kurām būtu jāparedz īpaši pasākumi konkrētu mērķu īstenošanai. To var panākt ar Paziņojumā ierosināto jauno informācijas tehnoloģiju izmantošanu un viedo transporta sistēmu izstrādi; šajā jomā Āzijas valstis ir progresējušas straujāk nekā Eiropa.

21.

atbalsta ierosinātos publiskās un privātās partnerības līgumus, tostarp nodrošinot lielāku juridisko drošību un izstrādājot inovatīvus finanšu instrumentus EIB līmenī. Tomēr līdztekus šo instrumentu neapstrīdamajām priekšrocībām vienmēr jāpatur prātā to radītās sākotnējās papildu izmaksas, kā arī jāprecizē risku pārnese.

22.

uzsver, ka priekšrocības, kas apstiprinājušās, atverot telekomunikāciju tirgu konkurencei, varētu būt vērojamas arī dzelzceļa transporta nozarē. Ir nereāli cerēt, ka privātie ieguldījumi dzelzceļa nozarē būs tikpat apjomīgi kā telekomunikāciju nozarē, tomēr dzelzceļa tirgus atvēršana konkurencei varētu veicināt valsts ieguldījumus.

23.

prasa precizēt un, vajadzības gadījumā, atvieglot dekonsolidācijas noteikumus (no Māstrihtas konverģences kritēriju viedokļa) aizdevumiem, kas paredzēti ieguldījumu projektiem Eiropas transporta tīklu jomā. Šis jautājums būtu jāuzdod saistībā ar visiem stratēģiskajiem ieguldījumiem ES izaugsmes nodrošināšanai.

B.   Eiropas transporta tīklu paplašināšana

No vispārēja viedokļa

24.

uzsver, cik nozīmīga ir transporta tīklu paplašināšana ārpus ES robežām, lai veicinātu preču un personu apmaiņu ne tikai ar kaimiņvalstīm, bet arī ar pārējām pasaules valstīm,

25.

atzīmē, ka savienojumu uzlabošana ar ES kaimiņvalstīm sekmēs arī Eiropas transporta tīklos veikto ievērojamo ieguldījumu efektivitāti,

26.

atzīst, ka transporta nozares kontrolēta attīstība un integrācija ES un tās kaimiņvalstīs būtiski sekmē Lisabonas programmas īstenošanu, veicinot tirdzniecības apmaiņu, ilgtspējīgu izaugsmi un sociālo kohēziju,

27.

secina, ka tīklu paplašināšana ir nozīmīgs faktors demokrātijas un ekonomikas stabilizēšanai kaimiņvalstīs, kā arī Eiropas Kaimiņattiecību politikas sastāvdaļa, tā sekmē Kopienas sasniegumu popularizēšanu un ciešāku sadarbību ar ES kaimiņvalstīm visās jomās, kā arī sagatavo atsevišķas kaimiņvalstis to iespējamai iestājai ES.

Attiecībā uz augsta līmeņa grupas ziņojumu

28.

īpaši uzsver augsta līmeņa grupas izstrādātā ziņojuma augsto kvalitāti un godina bijušās priekšsēdētājas Loyola de Palacio piemiņu,

29.

atzinīgi vērtē konsultāciju procesu, kas nodrošināja un bagātināja augsta līmeņa grupas darbu,

30.

izsaka vēlmi, lai šis saturiski bagātais un sīki izstrādātais ziņojums tiktu izmantots par pamatu, precīzi definējot īstermiņā un vidējā termiņā veicamos pasākumus,

31.

uzsver šādu starpvalstu virzienu lietderību:

paplašinot Eiropas transporta tīklu prioritārās asis, apvienojot tos lielos sektoros, 5 “starpvalstu asis” ietver visus nepieciešamos savienojumus.

jūras maģistrāles kā pasaules tirdzniecības šībrīža attīstības svarīgākā sastāvdaļa ir ņemtas vērā kā patstāvīgs virziens,

secina, ka iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai ir līdzīgi tiem, kas ES jau tika izstrādāti, veidojot Eiropas transporta tīklus:

labāka koordinācija starp valstīm, kas atrodas vienas transporta ass zonā

visu veidu šķēršļu novēršana

savstarpējās savietojamības uzlabošana

paraugprakšu apmaiņa.

32.

šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par “preču pārvadājumu loģistikas vājo punktu noteikšanu un to novēršanu”,

33.

secina, ka ziņojumā ierosināt konkrēti termiņi, kas nav iekļauti Paziņojumā: galveno virzienu un projektu, kā arī horizontālo pasākumu pārskatīšana un aktualizēšana 2010. gadam, un vidusposma pārskata izstrāde 2008. gadā.

Attiecībā uz Komisijas Paziņojumu

34.

atbalsta ieteikumu Padomei un Parlamentam apstiprināt priekšlikumu par Eiropas transporta koridoru un zonu koncepta pārskatīšanu atbilstoši ziņojumā iekļautajām pamatnostādnēm.

35.

neskatoties uz to, ka virzieni kvalificēti kā multimodāli, izsaka nožēlu par to, ka nav izstrādāta neviena vispārēja norāde, kādiem transporta veidiem piešķirama prioritāte; vienīgais izņēmums attiecas uz jūras maģistrālēm, kuru nozīmi atbalsta Reģionu komiteja; tieši šāda vispārēja norāde pavērtu iespēju veicināt pāreju uz videi draudzīgākiem transporta veidiem;

36.

šajā sakarā atsaucas uz RK 2007. gada 14. februāra atzinumu par Transporta Baltās grāmatas vidusposma pārskatu:

viens no svarīgākajiem Eiropas transporta politikas mērķiem ir paplašināt Eiropas transporta tīklu uz kaimiņvalstīm, tomēr galvenā prioritāte piešķirama Eiropas transporta tīkla pabeigšanai 27 ES dalībvalstīs;

mazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi, tostarp pildot no Kioto protokola izrietošās saistības attiecībā uz CO2 emisijām, ir jāizvirza par vienu no Eiropas transporta politikas mērķiem, (1.4 punkts);

prioritāte jāpiešķir sauszemes transporta veidu proporcionalitātes uzlabošanai, kā arī jāizvērš stratēģijas pārvadātāju sadarbības un kombinēto pārvadājumu veicināšanai, (2.1 punkts);

37.

saskaņā ar publiskajās apspriedēs izteiktajiem apsvērumiem, izsaka vēlmi, lai tiktu ņemti vērā vides aspekti un piemērots dažādības princips atbilstoši Kioto protokolam un ilgtspējīgas attīstības mērķiem,

38.

uzsver horizontālo pasākumu nozīmīgumu un neatliekamību savstarpējās savietojamības veicināšanas jomā; minētie pasākumi iekļauti Paziņojumā, kurā vienlaikus sīki norādīti arī rīcības plāna izstrādes principi,

39.

atbalsta ierosināto starpiestāžu struktūru trijos līmeņos:

reģionālās koordinācijas grupas, kas savstarpēji saskaņo savu darbību,

sanāksmes ministriju līmenī stratēģisko lēmumu pieņemšanai un

sekretariāts, kas sniedz administratīvu un tehnisku atbalstu,

un uzskata, ka turpmāk

iesaistītajām valstīm un Eiropas Komisijai kopīgi jāfinansē sekretariāts, lai nodrošinātu tā darbības kvalitāti un nepārtrauktību, un

sekretariāts jāiesaista jau sākuma posmā, kad projektiem tiek piešķirtas dotācijas;

40.

izsaka nožēlu par Paziņojumā nepietiekami atspoguļoto rīcības aspektu gan attiecībā uz ieguldījumiem, gan institucionālo priekšlikumu īstenošanu,

41.

šajā sakarā izsaka vēlmi, lai pēc iespējas drīz tiktu uzsāktas izpētes sarunas ar kaimiņvalstīm, vienlaikus uzsākot reģionālo koordinācijas grupu darbu, ar mērķi noteikt īstermiņā un vidējā termiņā veicamos pasākumus,

42.

prasa, lai šī darba uzsākšanai tiktu apstiprināti finanšu risinājumi, kas sīki norādīti augsta līmeņa grupas ziņojumā, tomēr Paziņojumā netiek pieminēti,

43.

lai nodrošinātu veiksmīgu sinerģiju ar vietēja līmeņa pasākumiem kā ekonomiskajā, tā arī teritorijas plānošanas jomā, prasa pasākumu izvēlē un īstenošanā plaši iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības.

Briselē, 2007. gada 10. oktobrī.

Reģionu komitejas

priekšsēdētājs

Michel DELEBARRE


Top