Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52007XE0298

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Rezolūcija par tematu Atjaunotās Lisabonas stratēģijas īstenošana

OJ C 97, 28.4.2007, p. 39–40 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

28.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 97/39

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Rezolūcija par tematu “Atjaunotās Lisabonas stratēģijas īstenošana”

(2007/C 97/13)

Eiropadome 2006. gada 23.-24. marta prezidentūras secinājumos (12. punktā) atzinīgi novērtēja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas uzsākto iniciatīvu, lai palielinātu līdzdalību Lisabonas stratēģijā Kopienas līmenī. Eiropadome mudināja EESK turpināt iesākto darbu un lūdza 2008. gada sākumam izstrādāt kopsavilkuma ziņojumu partnerības izaugsmei un nodarbinātībai atbalstam. Pieņemot šo rezolūciju, EESK pauž viedokli par pārskatīto Lisabonas stratēģiju un norāda uz savu veikumu minētajā jomā:

“Atjaunotās Lisabonas stratēģijas īstenošana”

Biroja 2007. gada 14. februāra sēdē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nolēma iesniegt minēto rezolūciju pavasara sammitā. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 433. plenārajā sesijā, kas notika 2007. gada 15. un 16. februarī (15. februāra sēdē), ar 125 balsīm par un 10 atturoties pieņēma šo rezolūciju.

1.

 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas turpmāko darbu saistībā ar Nacionālajām reformu programmām (NRP), ko iesniegušas dalībvalstis. Tomēr EESK izsaka bažas, ka ar Lisabonas stratēģijas atkārtotu izvēršanu 2005. gadā nav panākta plašas sabiedrības informētība par minēto stratēģiju un atbalsts tai. EESK uzsver, ka galvenais ir dalībvalstu politiskā līdzdalība Padomē kopīgi pieņemto saistību īstenošanā. Papildus iepriekš minētajiem dalībvalstu pienākumiem ir vajadzīgas efektīvas partnerattiecības un jaunas apvienības ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību. Jāgarantē efektīva daudzlīmeņu pārvaldība, ieskaitot apspriedes ar ieinteresētajām aprindām, ko stingri uzraudzīs Eiropas Komisija.

1.1

EESK uzskata, ka pašreizējā novērtēšanas metode būtu jāpapildina ar dalībvalstu sasniegumu Lisabonas stratēģijas īstenošanā pārredzamu salīdzinošo novērtējumu. Tādēļ būtu jāizstrādā katrai dalībvalstij pielāgoti ieteikumi, kas izraisītu mērķtiecīgas diskusijas un, iespējams, pārskatīšanu Padomē, lai varētu noteikt turpmākās darbības pamatjomas.

1.2

EESK uzskata, ka, izstrādājot un īstenojot NRP, valstu līmenī jāveic savlaicīgas konsultācijas ar organizētu pilsonisko sabiedrību, lai visas ieinteresētās puses uzņemtos atbildību, īstenojot patiesas partnerattiecības un līdzdalību. Svarīga nozīme būtu piešķirama valstu Ekonomikas un sociālo lietu padomēm tajās valstīs, kurās minētās padomes ir izveidotas.

1.3

EESK pilnībā piekrīt tam, ka vairāk jākoncentrējas uz atjaunoto stratēģiju. Šovasar EESK izstrādās četrus informatīvus ziņojumus par šādiem tematiem: “Ieguldījums zināšanās un inovācijā”, “Uzņēmējdarbības potenciāls, jo īpaši saistībā ar MVU”, “Prioritāro kategoriju nodarbinātība ”un “Enerģētikas politika Eiropai”; minētie ziņojumi būs pamatā Komitejas 2008. gada kopsavilkuma ziņojumam, ko tā iesniegs Eiropadomei. Minētos ziņojumus izstrādās ciešā sadarbībā ar valstu Ekonomikas un sociālo lietu padomēm un tām līdzīgām organizācijām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību.

1.4

EESK uzsver to, ka atjaunotās Lisabonas stratēģijas pilnīgai īstenošanai ir nepieciešama saskaņota makroekonomikas politika, kurā aktīvi veicināta izaugsme un nodarbinātība. Pašreizējām pozitīvajām tendencēm ekonomikas jomā nebūtu jāmazina Padomes tālejošie mērķi attiecībā uz Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Valstu tautsaimniecību savstarpējā atkarība nozīmē, ka strukturālās reformas ir īstenojamas Eiropas mērogā. NRP tādēļ būtu jāiekļauj Eiropas makroekonomikas politikas pamatnostādnēs, kam atbalstu sniegtu visas ieinteresētās puses. Pastāvīgi jāņem vērā arī minēto norišu globālais raksturs.

1.5

EESK uzsver, ka paralēli minētajam jānodrošina pastāvīgas pārmaiņas rūpniecībā, darba kvalitāte un dzīves kvalitāte. Kā mērķis būtu jānosaka konkurētspējas, sociālās kohēzijas un ilgtspējīgas attīstības simbioze. Lai sasniegtu minēto mērķi, Eiropai un dalībvalstīm jāinterpretē atjaunotā Lisabonas stratēģija tādā veidā, lai stratēģijas mērķi būtu izprotami visiem iedzīvotājiem. Tam nepieciešama efektīva komunikācija, kādas līdz šim vēl nav bijis.

2.

EESK uzskata, ka stratēģija kopumā ir dinamisks process, kurā nepieciešama pastāvīga saskaņošana ar dalībvalstīm, Padomi un Eiropas Komisiju. Tādēļ ir jāpievēršas šādiem jautājumiem:

2.1

 Valstu un reģionālajā līmenī:

—

ar Lisabonas stratēģiju saistītie prioritārie jautājumi, ieskaitot attiecīgos resursus, būtu skaidrāk jānorāda valstu budžetos;

—

būtu rūpīgi jāpārbauda visu izglītības un apmācības sistēmu ķēde, un gan vispārējās izglītības, gan zinātniskas un tehniskās apmācības saturam jābūt visaugstākajā iespējamā līmenī, lai nodrošinātu cilvēkiem iespēju pielāgoties vides pārmaiņām un veicinātu iedzīvotāju līdzdalību, labākas kvalitātes darba vietas, uzņēmējdarbību un novatoriskumu;

—

jāpievēršas demogrāfiskajām izmaiņām un to ietekmei uz finansēm, darba tirgu un veselības aprūpi;

—

inovatīvā darba tirgus reformā būtu jāņem vērā elastīgums un sociālā drošība, kas veicina konkurētspēju un vienlaikus sniedz atbilstošu sociālo nodrošinājumu;

—

jāīsteno Barselonas mērķi attiecībā uz ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā;

—

dalībvalstīm efektīvi jāizmanto paraugprakses savstarpēja apmaiņa, kas veicina arī konverģences mērķu sasniegšanu visā Eiropā.

2.2

 Eiropas līmenī:

—

Padomei un Komisijai būtu jānosaka grafiki un galīgie termiņi attiecībā uz saskaņotajām prioritātēm;

—

nepieciešama kopēja enerģētikas politika;

—

svarīgi ir risināt jautājumu saistībā ar klimata izmaiņām;

—

Eiropas fondu (Reģionālā fonda, Sociālā fonda un 7. Pētniecības pamatprogrammas) un pārējo ES finanšu instrumentu, piemēram, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas darbība būtu jāvirza uz Lisabonas stratēģijas prioritātēm.

2.3

 Visos līmeņos ir nepieciešama

—

specifiskāka un konkrētāka sadarbība ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām pusēm politiku izstrādē un turpmākajā darbībā, kas saistīta ar Lisabonas stratēģijas īstenošanu,

—

normatīvās vides pilnveidošana un stabilas darbības iekšējais tirgus, kas atspoguļo sociālās un vides attīstības mērķus saistībā ar vispārējām pārmaiņām.

3.

 EESK aicina Eiropadomi pilnībā atbalstīt iepriekš izklāstīto koncepciju un iesaistīt organizētu pilsonisko sabiedrību kā aktīvāku līdzdalībnieci atjaunotās Lisabonas stratēģijas īstenošanā.

Briselē, 2007. gada 15. februārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Dimitris DIMITRIADIS

Top