Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006IE0974

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu Pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība ES kohēzijas politikas un reģionālās attīstības politikas īstenošanā

OJ C 309, 16.12.2006, p. 126–132 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/126


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība ES kohēzijas politikas un reģionālās attīstības politikas īstenošanā”

(2006/C 309/26)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar tās Reglamenta 29. panta 2. punktu 2005. gada 13. un 14. jūlijā nolēma izstrādāt pašiniciatīvas par tematu “Pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība ES kohēzijas politikas un reģionālās attīstības politikas īstenošanā”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2006. gada 7. jūnijā. Ziņotāja — Marzena MENDZA-DROZD kdze.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 428. plenārajā sesijā, kas notika 2006. gada 5. un 6. jūlijā (6. jūlijā sēdē), ar 47 balsīm par, 36 balsīm pret un 6 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Ievads

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja jau ilgāku laiku izrāda lielu interesi par kohēzijas politiku. EESK ir vairākkārt paudusi savu viedokli par minēto tematu saistībā ar struktūrfondu (1) un kohēzijas fondu tiesisko regulējumu, kā arī attiecībā uz vienu no svarīgākajiem minēto fondu apgūšanas principiem — partnerības principu.

1.2

Komitejas interesi par partnerības principu vienmēr radīja pārliecība, ko atbalsta arī Eiropas Komisija, ka kohēzijas politikas efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no ekonomikas un sociālo partneru, kā arī citu attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbilstošas līdzdalības […] (2).

1.3

Tomēr EESK uzskata, ka vēl joprojām daudz kas ir darāms, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas iesaistītu kohēzijas politikas īstenošanā. Komiteja, izstrādājot šo atzinumu, vēlas sniegt ieguldījumu, lai tuvākajā laikā partnerības princips tiktu labāk īstenots, un lolo cerības, ka Komisija un Padome vēl varēs veikt nepieciešamos grozījumus un uzsākt konkrētas darbības, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalību kohēzijas politikas īstenošanas procesā. Komiteja arī cer, ka šis atzinums, ņemot vērā, ka pašreiz tiek sagatavoti programmu dokumenti dalībvalstīs, var kļūt par lietderīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju instrumentu attiecībās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

2.   Pilsoniskās sabiedrības organizācijas

2.1

Komiteja ieteiktu, lai pilsoniskās sabiedrības jēdziens plašā nozīmē ietvertu “visu to organizatorisko struktūru kopumu, kuru locekļi darbojas sabiedrības interesēs” (3) un kuras atbilst pārstāvības kritērijiem, kurus Komiteja izskatījusi jau iepriekšējos atzinumos (4). Šāda pieeja nozīmē, ka minētā jēdziena definīcijā tiek iekļauti pirmām kārtām tādas pilsoniskās sabiedrības organizācijas kā

sociālie partneri — arodbiedrības un darba devēju organizācijas,

nevalstiskās organizācijas (kuru oficiālie un tiesību statūti regulē šo organizāciju darbību un pilnvaras): apvienības, sociāli profesionālas organizācijas, federācijas, forumi, tīkli, fondi (daudzās dalībvalstīs fondi no apvienībām atšķiras tikai ar to, ka to dibināšanai ir atšķirīgs juridiskais pamats). Minētās dažādu veidu organizācijas dēvē arī par “bezpeļņas organizācijām” vai “trešo sektoru”, un to darbības jomas ir, piemēram, vides aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzība, vietējā attīstība, cilvēktiesības, sociālais atbalsts, medicīniskā aprūpe, sociālās atstumtības novēršana, uzņēmējdarbības veicināšana, sociālā ekonomika u.c.

2.2

Komiteja apzinās, ka, pieņemot tik plašu pilsoniskās sabiedrības definīciju, var rasties grūtības attiecībā uz šo definīciju praktisko piemērošanu, jo sevišķi, kad runa ir par kohēzijas jautājumiem. Tā uzskata, ka skaidrāk definējot pārstāvību, pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu lielāka leģitimitāte nekā tagad piedalīties dažādos kohēzijas politikas īstenošanas posmos. Savā atzinumā par Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvību Komiteja ir izklāstījusi atsevišķus pamatprincipus, aicinot pārējās iesaistītās puses izmantot Komitejas darba rezultātus (5), jo sevišķi attiecībā uz plānošanu un uzraudzību ES līmenī. Komiteja tomēr uzskata, ka, balstoties uz tās priekšlikumiem, īpaši uz tiem, kuros runa ir par līdzdalību programmu izstrādē un uzraudzībā, ir iespējams izveidot arī dalībvalstu un reģionālo pašvaldību līmenī precīzu sarakstu, kurā būtu uzskaitīti kritēriji, un uzskata, ka minētajā sarakstā varētu iekļaut šādus kritērijus:

iespēja izmantot šo organizāciju biedru speciālās zināšanas;

darbība sabiedrības un vispārējo interešu labā;

savās rindās pulcēt pietiekamu skaitu biedru ar mērķi nodrošināt savas darbības efektivitāti un profesionālas zināšanas, kā arī darbības demokrātiskumu (atbildīgu personu vēlēšanas, iekšējās debates un informēšana, pārskatāmība lēmumu pieņemšanā, finanšu pārskatāmība u.c.)

pietiekams finansējums un finansiāla neatkarība, lai nodrošinātu darbības neatkarību;

neatkarība no ārējās ietekmes un spiediena;

pārskatāmība, it sevišķi attiecībā uz finansēm un iekšējiem lēmumu pieņemšanas procesiem.

2.3

Pārstāvības jautājums ir pamatjautājums. Tomēr ir jāņem vērā arī kvalitātes kritēriji, kas ir izklāstīti iepriekš minētajā EESK atzinumā. Skaidri jāizšķir starp līdzdalību un konsultāciju politikas veidošanas procesā un tiesībām iesniegt projektus, kas ir finansēti no Kohēzijas fonda. Visām organizācijām, kas var sniegt ieguldījumu politikas mērķu sasniegšanā kādā īpašā jomā, jābūt tiesīgām saņemt finansējumu.

2.4

Attiecībā uz kohēzijas politikas efektīvu īstenošanu Komiteja uzskata, ka jāpieliek visas pūles, lai pilnvērtīgāk izmantotu ieinteresēto pilsoniskās sabiedrības organizāciju potenciālu, jo atkarībā no to darbības mērķa tām visbiežāk var būt priekšrocības, kas ir svarīgas kohēzijas politikas īstenošanai, piemēram:

pieredze un kompetence ekonomikas un sociālajā jomā;

laba informētība par reģionālajām un vietējām vajadzībām;

tiešs kontakts ar iedzīvotājiem un minēto organizāciju locekļiem un līdz ar iespēja izteikties viņu vārdā;

tiešs kontakts ar mērķgrupām un informētība par to vajadzībām;

iespēja aktivizēt vietējo sabiedrību un brīvprātīgos;

augsta efektivitāte un gatavība izmantot novatoriskas rīcības metodes;

iespēja uzraudzīt valsts pārvaldes darbību;

labi kontakti ar plašsaziņas līdzekļiem.

2.5

Turklāt Komiteja kopumā uzskata, ka, iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kurām sabiedrība uzticas, var nodrošināt iedzīvotāju un ES ciešāko kontaktu, kā arī veicināt pārredzamību attiecībā uz pieejamo fondu izmantošanas procesu. Minēto organizāciju līdzdalība var radīt lielāku lēmumu pārskatāmību un to pieņemšanu tikai uz objektīvu kritēriju pamata. Šo organizāciju dalība varētu veicināt arī to, ka īstenotās darbības patiešām atbilst sabiedrības vajadzībām. Visbeidzot, pilsoniskās sabiedrības organizācijas var būt nozīmīgi partneri, iesaistoties debatēs par Eiropas politikas jomu, tostarp kohēzijas politikas, nākotni, un veidojot debates vietējā — iedzīvotājiem tuvākā — līmenī.

2.6

Turklāt Komiteja norāda uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju potenciālu (atbilstoši to darbības īpatnībām un statūtos iekļautajiem mērķiem) tādās konkrētās jomās kā

darba tirgus, nodarbinātība un uzņēmējdarbība — šajās jomās viņi var palīdzēt labāk noteikt prioritātes un ekonomisko attīstību veicinošas darbības;

rūpnieciskās pārmaiņas — šajā jomā var izmantot šo organizāciju kompetenci, lai ierobežotu negatīvās, neplānotās un nepietiekami novērtētās sekas;

vides aizsardzības joma — viņi var garantēt stratēģisku mērķu, prioritāšu un projektu atlases kritēriju noteikšanu saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu;

sociālā atstumtība un dzimumu līdztiesības problēmas — pilsoniskās sabiedrības pārstāvju praktiskās zināšanas var nodrošināt kohēzijas politikas īstenošanu saskaņā ar iespēju vienlīdzības principu un likumdošanas normām un ņemot vērā ierosināto risinājumu sociālo aspektu;

vietējā attīstība — šajā jomā viņu informētība par problēmām un vajadzībām ir pirmais solis risinājumu meklēšanā;

pārrobežu sadarbība — viņi var būt ļoti labi partneri projektu īstenošanā;

valsts līdzekļu izmantošanas uzraudzība, tostarp norādes un informācija par korupcijas gadījumiem.

3.   Pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma kohēzijas politikas īstenošanas procesā

3.1

Komiteja atbalsta Eiropas Komisijas un Padomes priekšlikumus, ka partnerības princips jāizmanto visos kohēzijas politikas īstenošanas posmos, sākot ar programmu izstrādi un īstenošanu, beidzot ar tās rezultātu novērtēšanu. Komiteja uzsver arī, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība var veicināt kvalitatīvāku īstenošanu un vēlamo rezultātu sasniegšanu. Komiteja uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība būtu jānodrošina šādās jomās:

programmu izstrāde Kopienas līmenī,

programmu izstrāde valsts līmenī (Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta un rīcības programmu sagatavošana),

struktūrfondu popularizēšana un informēšana par iespējām izmantot to līdzekļus,

struktūrfondu apgūšana,

līdzekļu izmantošanas uzraudzība un novērtējums.

3.2

Visbeidzot, Komiteja vērš uzmanību uz faktu, ka kohēzijas politikas īstenošanas procesā pilsoniskās sabiedrības organizācijas var pildīt trīs veidu funkcijas: padomdevēju funkciju, izvirzot mērķus un uzraudzības prioritātes, uzraudzības funkciju attiecībā uz valsts pārvaldes veiktajām darbībām un izpildfunkciju, kuru viņi pilda kā tādu programmu īstenotāji un partneri, kuras daļēji tiek finansētas no struktūrfondu līdzekļiem.

3.3

Komiteja vēlas atgādināt, ka savā atzinumā par vispārīgajiem noteikumiem attiecībā uz struktūrfondiem (6) tā ir kritiski izteikusies par partnerības principu, kaut gan tā atzinīgi vērtē faktu, ka Komisijas priekšlikumā (7) pirmo reizi tika minēta pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas. Komiteja ir nobažījusies pēc tam, kad uzzināja, ka likumdošanas darba gaitā Padome ir attiekusies no minētā formulējuma un ir nosaukusi tās par “jebkurām citām attiecīgajām kompetentajām institūcijām”. Komiteja tāpēc ir jo gandarītāka par to, ka attiecīgo dokumentu pēdējā redakcijā (sk. 2006. gada aprīļa redakcijā) starp partneriem, uz kuriem attiecas partnerības princips, atkal ir minētas pilsonisko sabiedrību pārstāvošas struktūras, vides aizsardzībā iesaistītās puses, nevalstiskās organizācijas un vīriešu un sieviešu līdztiesības principa aizstāvji. Komiteja cer, ka visas piezīmes, ko tā līdz šim ir izteikusi, ir veicinājušas šīs izmaiņas.

4.   Programmu izstrāde Kopienas līmenī

4.1

Ņemot vērā faktu, ka programmu izstrāde Kopienas līmenī ir pirmais struktūrfondu apgūšanas solis, Komiteja vēlētos uzsvērt visu tieši šajā līmenī veikto apspriešanos nozīmi. Apspriešanās, ko Komisija nesen rīkoja attiecībā uz priekšlikumu stratēģiskajām pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam, liecina, ka par minētajām problēmām interesējas pilsoniskās sabiedrības organizācijas (8). Komiteja, kas pati ir centusies iesaistīt savā darbā arī citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzskata, ka šāda veida interese vislielākajā mērā jāizmanto stratēģisku dokumentu sagatavošanas procesā.

4.2

Turklāt Komiteja uzskata, ka aktīva pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalība varētu būt ļoti vērtīga visām konsultatīvajām iestādēm, kas darbojas Eiropas līmenī. Komiteja apzinās, ka šajā sakarā īpaši svarīgs ir jautājums par pārstāvību un nepieciešamību izveidot atbilstošus kritērijus. Šī ir tieši tā joma, kurai piemērot Komitejas nesen noteiktos kritērijus attiecībā uz nevalstiskajām organizācijām (9).

5.   Struktūrfondu programmu izstrāde valsts līmenī

5.1

Kaut gan Eiropas Komisijas paredzētā regulējuma vienkāršošana var veicināt kohēzijas politikas pārredzamību, EESK vēlreiz vērš uzmanību uz riskiem, kas var rasties minēto priekšlikumu īstenošanas rezultātā. EESK pauž bažas galvenokārt par to, ka valsts un pašvaldību pārvaldes iestādes, kam ne vienmēr ir vēlēšanās struktrūfondu un kohēzijas fondu izmantošanā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tās ignorēs, kā tas izriet no vides organizāciju (10) un Eiropas Arodbiedrību konfederācijas sagatavota ziņojuma (11), un ka tā visa rezultātā tiks ierobežotas sabiedrības iespējas uzraudzīt līdzekļu piešķiršanu.

5.2

Brian Harvey kga Eiropas Pilsoņu rīcības dienestam (ECAS — European Citizen Action Service) sagatavotajā ziņojumā (12), kas faktiski attiecas tikai uz nevalstiskajām organizācijām jaunajās dalībvalstīs, atspoguļotā pieredze attiecībā uz programmu izstrādei nepieciešamo dokumentu sagatavošanu 2004.–2006. gadam nevieš optimismu. Apspriešanas datumu bieža maiņa, būtiski programmu dokumentu grozījumi pēc apspriešanas beigām (piemēram, attiecībā uz paredzamo ietekmi uz vidi), pārāk vēlu uzsākts apspriešanas process un tādējādi nepieciešamība sniegt piezīmes diezgan īsā laika posmā — tās ir tikai dažas no procesa nepilnībām, par kurām ir ziņojuši pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Gadījumos, kad dokumentu izstrāde tika uzticēta konsultāciju aģentūrām, kam nebija nekāda kontakta ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, situācija bija vēl sliktāka.

5.3

Šādas rīcības rezultātā mazinās ne tikai interese par apspriešanas procesu, bet vēl jo svarīgāk — netiek izmantotas iespējas veikt nozīmīgus grozījumus programmu dokumentos. Šajā sakarā Komiteja vēlētos ļoti skaidri uzsvērt, ka atbilstoši veikta apspriešanas procesa ietvaros visu ieinteresēto organizāciju pārstāvjiem ir jānodrošina ne tikai piekļuve izskatāmajiem dokumentiem, bet arī jāpiešķir atbilstošs (tāds, kas netraucē darba grafiku un vienlaicīgi ir pietiekams, lai iepazītos ar dokumentu saturu) laika periods iespējamo piezīmju iesniegšanai.

5.4

Pozitīvā pieredze, piemēram, 2005. gadā Polijā notikušās apspriešanas attiecībā uz valsts attīstības plānu, kad valsts iestādes noteica īpašus principus, kā veikt apspriešanu, dokumentēt tās norisi un iesniegtās piezīmes, un kā pamatot to pieņemšanu vai nepieņemšanu, ir labas prakses piemērs un pierāda, ka visu procesu var īstenot taisnīgi un efektīvi.

5.5

No dažādu valstu sniegtās informācijas izriet, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas parasti nepiedalās darba grupās, kas ir atbildīgas par programmu dokumentu sagatavošanu. Tādējādi jau sākotnēji lielā mērā ir ierobežotas viņu iespējas izteikt savas piebildes.

5.6

Tādēļ Komiteja uzskata, ka Komisijas formulētais prasību minimums (vai vismaz vadlīnijas), kas dalībvalstīm jāņem vērā attiecībā uz apspriešanu, un nepieciešamība sniegt informāciju par procesa norisi, varētu pozitīvi ietekmēt situācijas maiņu. Šāda Komisijas rīcība varētu vismaz nedaudz novērst tādas situācijas rašanos, kad vienā no dalībvalstīm labs plāns attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības līdzdalību valsts attīstības plāna izstrādē paliktu tikai uz papīra.

6.   Struktūrfondu popularizēšana

6.1

Kaut gan Komiteja uzskata, ka pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies situācija attiecībā uz informācijas par struktūrfondiem pieejamību, piemēram, informācijas publicēšana iestāžu tīmekļa vietnēs, tā vēlētos piebilst, ka tikai dažās valstīs tiek izmantoti arī citi popularizēšanas un informēšanas līdzekļi, piemēram, prese, televīzija, semināri un konferences, kas ir paredzētas mērķgrupām. Šķiet, ka šajā jomā, izmantojot pilsoniskās sabiedrības organizāciju iespējas, varētu lielā mērā uzlabot situāciju.

6.2

Komiteja uzskata, ka diemžēl arī reģionālajā līmenī situācija attiecībā uz informēšanu par struktūrfondiem nav labāka. Izstrādājot popularizēšanas un informēšanas plānus, nenotika apspriešanās, vai arī tās tika rīkotas tikai sevis popularizēšanas nolūkā. Tomēr, minētajā procesā iesaistot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un izmantojot to informētību par dažādām grupām un problēmām, varētu veicināt reālistiskākas popularizēšanas un informācijas stratēģijas sagatavošanu.

6.3

Ņemot vērā faktu, ka struktūrfondi ir paredzēti konkrētiem sociālekonomiskiem mērķiem, bet finansējums popularizēšanai un informēšanai ir tikai līdzeklis to īstenošanai, lielāka uzmanība jāpievērš popularizēšanas un informēšanas pasākumu efektivitātes problēmām.

6.4

Protams, grūti ir viennozīmīgi noteikt, kurš finanšu līdzekļu popularizēšanas un informēšanas mehānisms, spēj visefektīvāk sasniegt adresātus. Var minēt labus piemērus gan attiecībā uz popularizēšanas un informēšanas pasākumiem, ko patstāvīgi īstenoja izpildvaras iestādes, gan arī attiecībā uz pasākumiem, kas tika uzticēti reklāmas aģentūrām un sabiedrisko attiecību firmām. Tomēr ir zināmi arī gadījumi, kad neviena no minētajām iespējām nebija efektīva, lai sasniegtu ieinteresētos saņēmējus, vai piedāvātais produkts nebija piemērots gala patērētāju vajadzībām.

6.5

Tā rezultātā bieži rodas absurdas situācijas, kad pilsoniskās sabiedrības organizācijas tādēļ, ka nav pieejami popularizēšanai paredzētie finanšu līdzekļi, pašas ir spiestas īstenot informatīvus pasākumus, finansējot tos ar saviem līdzekļiem.

6.6

Tādēļ šķiet, popularizēšanai un informēšanai paredzēto līdzekļu finanšu resursu efektīvas izmantošanas priekšnoteikums ir to pieejamības nodrošināšana pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas spēj īstenot saņēmēju vajadzībām piemērotus informēšanas pasākumus un bieži vien ir gatavas īstenot minētās darbības ar zemākām izmaksām.

6.7

Komiteja apzinās, ka jautājums par struktūrfondu un kohēzijas fondu popularizēšanu ir daudz plašāks nekā lēmums par to, kas atbildīgs par procesu un tā organizēšanu. Būtiska nozīme ir jautājumam, kādiem mērķiem paredzēti struktūrfondu līdzekļi un kādas problēmas ar to palīdzību var risināt. Komiteja uzskata, ka minētajam jautājumam noteikti jāpievērš lielāka uzmanība un tas publiski jāapspriež pirms struktūrfondu un kohēzijas fondu līdzekļu izmantošanas.

7.   Struktūrfondu apgūšana

7.1

EESK savos iepriekšējos atzinumos jau pievērsa uzmanību vispārējo dotāciju nozīmei. Šajā sakarā tā vēlas uzsvērt faktu, ka no 10 jaunajām dalībvalstīm vispārējo dotāciju sistēmu ir ieviesusi tikai Čehija, kaut gan arī tur minētā mehānisma nozīme ir ierobežota, jo valsts pārvalde ir noteikusi virkni formālu šķēršļu. Rūpējoties, lai šāda situācija neatkārtojas nākamajā programmu izstrādes periodā, Komiteja vēlas pievērst uzmanību faktam, ka to valstu pieredze, kas ir izmantojušas minēto izdevību, ir ļoti pozitīva, sevišķi attiecībā uz īpaši atstumto grupu, piemēram, ilgstošo bezdarbnieku, sasniegšanu.

7.2

Vēl viens aspekts, uz ko Komiteja vērsusi uzmanību jau agrāk, ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju iespējas izmantot tehnisko palīdzību. Piemēram, Apvienotajā Karalistē tehniskajai palīdzībai paredzētais budžets (tostarp arī Eiropas Reģionālās attīstības fonds) lielā mērā tika izmantots, lai minētās organizācijas iesaistītu struktūrfondu apgūšanas procesā. Ar tehniskās palīdzības starpniecību finansēja, piemēram, jumta organizāciju darbības, kas saistītas ar konsultāciju un apmācības pakalpojumu sniegšanu nevalstiskajām organizācijām, lai tās varētu piedalīties programmu un projektu īstenošanā, izmantojot struktūrfondu līdzekļus. Tomēr šāda situācija nav plaši izplatīta. Arī Komiteja uzskata, ka tur, kur šāda prakse nepastāv, ir bez aplinkiem jāatzīst, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir tiesības saņemt tehniskās palīdzības līdzekļus (13).

7.3

Turklāt Komiteja vēlētos pievērst uzmanību faktam, ka prasība līdzfinansējuma projektiem izmantot valsts līdzekļus rada pilsoniskās sabiedrības organizācijām nelabvēlīgu situāciju. Tā rezultātā tiek ierobežota minēto organizāciju piekļuve struktūrfondu līdzekļiem un līdz ar to arī iespējas īstenot projektus. Komiteja vēlas nepārprotami uzsvērt savu viedokli, ka ir jārada iespēja pilsoniskās sabiedrības organizācijām izmantot pašu (privātos) līdzekļus līdzfinansējuma (dalībvalstu līmenī) projektos, kuriem piešķir struktūrfondu līdzekļus. Komiteja ierosina šo normu attiecināt arī uz nevalstiskajām organizācijām, kas daudzos gadījumos uzņemas pildīt ar struktūrfondu palīdzību finansēto projektu īstenotāju lomu.

7.4

Komiteja vēlas vienlaicīgi pievērst uzmanību prasībai, lai rīcības programmās pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir definētas kā galīgie saņēmēji, jo diemžēl tā nav vispārpieņemta prakse. Tomēr pieredze valstīs, kurās pilsoniskās sabiedrības organizācijas varēja izmantot pieejamos līdzekļus, piemēram, Spānijā, liecina par to lielo efektivitāti citastarp sociālās atstumtības mazināšanai, tūrisma attīstībai un vietējai attīstībai. Lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas un stratēģisko pamatnostādņu (2007.–2013. gadam) mērķus, Komiteja uzskata, ka īpaša nozīme ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju iespējai īstenot projektus, kas ir finansēti no struktūrfondu līdzekļiem.

7.5

Komiteja apzinās, ka kohēzijas politikas īstenošanā svarīga nozīme ir projektu, kam tiek piešķirts līdzfinansējums, veidam. Tieši minētie projekti veicina — vai arī neveicina — lielākas sociālekonomiskās kohēzijas panākšanu. Komiteja aizstāv tēzi, ka iestādes, kas atbild par projektu atlasi, var izmantot pilsoniskās sabiedrības organizāciju kompetenci, proti, to, ka tās lieliski pārzina vietējās un reģionālās problēmas, vienlaikus gādājot par to, lai šajā situācijā nerastos interešu konflikts.

8.   Līdzekļu izmantošanas uzraudzība un novērtējums

8.1

EESK ir cieši pārliecināta, ka uzraudzība un novērtējums ir ļoti svarīgi struktūrfondu apgūšanas procesa elementi, kas nodrošina ne tikai līdzekļu efektīvu pārvaldību, bet arī kohēzijas politikā paredzēto mērķu un rezultātu sasniegšanu. Šajā sakarā jāpieliek visas pūles, lai pilsoniskās sabiedrības pārstāvji varētu iesniegt savu novērtējumu par īstenošanas procesu un sasniedzamajiem rezultātiem tur, kur vēl šāda standarta prakse nav pieņemta, un lai šis novērtējums tiktu ņemts vērā lēmuma pieņemšanas procesā. Šajā nolūkā ir nepieciešama pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalība komitejās, kas uzrauga gan nacionālo stratēģiskā ietvardokumentu, gan atsevišķu rīcības programmu īstenošanu.

8.2

EESK savā 2003. gada atzinumā par partnerības principu (14) jau ir pievērsusi uzmanību faktam, ka atsevišķu valstu sniegtā informācija par uzraudzības komiteju sastāvu ir ļoti atšķirīga. Kaut gan Komitejas nodoms nav vienādot izmantotos risinājumus, tā vēlas būt pārliecināta, ka visas dalībvalstis ievēro noteiktos obligātos standartus.

8.3

Atsevišķās jaunajās dalībvalstīs, piemēram, Polijā un Čehijā, ir izdevies iesaistīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus praktiski visās uzraudzības komitejās. Nevalstiskās organizācijas pašas ierosināja izstrādāt pārstāvju iesaistīšanas procedūru, saskaņā ar ko atbilstoši kvalificētas personas tika aicinātas izvirzīt savas kandidatūras, notika balsošana tīmekļa vietnē un to kandidātu ievēlēšana, kas saņēma vislielāko balsu skaitu. EESK apzinās, ka ne visās dalībvalstīs ir šāda situācija. Turklāt pat pozitīvā pieredze, kas bieži ir bijusi protestu iznākums, nevar nodrošināt, ka nākamajā programmu izstrādes periodā tiks sasniegti līdzīgi rezultāti. Tādēļ pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalības apjoms un kvalitāte pašlaik vislielākajā mērā ir atkarīga no atsevišķu valdību labās gribas, nevis no nepieciešamības ievērot skaidri izvirzītos principus. EESK uzskata, ka nākotnē tas, vai valsts varas iestādes un reģionālās pašvaldības atzīs pilsoniskās sabiedrības nozīmīgo lomu, būs atkarīgs gan no nepieciešamības ievērot īpašus noteikumus (vai pamatnostādnes), gan arī no pilsoniskās sabiedrības organizāciju (pirmām kārtām NVO) spējas pašorganizēties un izvirzīt savus pārstāvjus. EESK uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības dalībnieku vieta un viņu lomas atzīšana no valsts iestāžu puses var notikt tikai, nodrošinot neapšaubāmu pārstāvību, kas piešķir leģitimitāti un tātad tiesības izmantot to darbībai paredzētās struktūrfondu programmas.

8.4

Turklāt EESK uzskata, ka būtu jāvelta visas pūles, uzlabojot uzraudzības komiteju darbības efektivitāti tā, lai tās nebūtu tikai formāli izveidotas iestādes un (kā tas ir daudzos gadījumos) vietas, kur tiek iesniegti lēmumi, ko valsts pārvaldes iestādes jau pieņēmušas. Jānodrošina, lai tās tik tiešām veidotu forumu, kurā var diskutēt un meklēt vispiemērotākos risinājumus. Komiteja uzskata, ka viens no veidiem, kā to īstenot, ir to pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība, kas šādās debatēs var ieviest jaunu nostāju.

8.5

Komiteja vērš uzmanību uz to, ka visbiežāk minēto problēmu vidū, kas saistītas ar līdzdalību struktūrfondu uzraudzības jomā, ir arī šādas: ierobežota piekļuve dokumentiem, minēto funkciju veikšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu trūkums, kā arī nepārredzamība attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju vēlēšanu sistēmu. Komiteja uzskata, ka minētie apsvērumi ir ļoti svarīga pazīme, ka jāpalielina centieni, lai nākamajā programmu izstrādes periodā mainītu šo situāciju. Komiteja uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas pēc padoma un informācijas varētu griezties pie valstu un/vai reģionālajām Ekonomikas un sociālo lietu komitejām.

8.6

Turklāt EESK uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, kas darbojas uzraudzības komitejās, jānodrošina apmācība, kā arī jāatlīdzina izdevumi (piemēram, ceļa izdevumi), lai viņi varētu efektīvi pildīt savus pienākumus.

9.   Komitejas priekšlikumi

9.1

Komiteja jau vairākkārt ir izstrādājusi atzinumus par kohēzijas politiku un struktūrfondiem un tādā veidā pievērsusi uzmanību ļoti nozīmīgajai pilsoniskās sabiedrības pārstāvju lomai. Par minēto jautājumu ir paudušas savu viedokli arī daudzas citas iestādes. Ņemot vērā Trešajā ziņojumā par kohēziju minēto piezīmi, t.i., “lai veicinātu labāku pārvaldību, ar atbilstošu mehānismu palīdzību lielākā mērā jāiesaista sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji pasākumu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā”, Komiteja pauž cerību, ka minētā nostāja tiks nepārprotami atspoguļota galīgi pieņemtajā tiesiskajā regulējumā un nākamajā programmu izstrādes periodā. EESK cer arī, ka Eiropas Komisija izstrādās atbilstošas vadlīnijas dalībvalstīm, pamatojoties uz šajā atzinumā ietvertajām piezīmēm.

9.2

Komiteja uzskata, ka būtu ļoti lietderīgi izvērtēt dalībvalstīs pašreiz izmantotos risinājumus, kas garantē partnerības principa efektīvu piemērošanu. EESK apsver iespēju tā ietvaros izveidot partnerības uzraudzības centru.

9.3

Tomēr Komiteja apzinās, ka tās ieteikumu un vēlmju ievērošana būs atkarīga galvenokārt no dalībvalstīm. Tādēļ tā vēršas vienlaicīgi pie valstu, kā arī reģionālās pārvaldes iestādēm ar lūgumu nodrošināt — neatkarīgi no pieņemtā tiesiskā regulējuma — lielāku pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību kohēzijas politikas īstenošanas procesā.

10.   Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komiteja formulē šādus ieteikumus, kas paredzēti Komisijai un Padomei, kā arī izsaka aicinājumu dalībvalstīm (valsts un reģionālās pārvaldes iestādēm) un pilsoniskās sabiedrības organizācijām:

10.1   Programmu izstrāde Kopienas līmenī

Komiteja, kas jau daudzus gadus pilda konsultatīvas funkcijas, proti, sniedz konsultācijas Eiropas Komisijai, Parlamentam un Padomei, vēlas uzsvērt, ka tā cenšas iesaistīt savā darbā arī citas organizācijas, lai nodrošinātu, ka tās atzinumos ņemtas vērā pilsoniskās sabiedrības pārstāvju piezīmes un viedoklis.

Komiteja atzinumā par pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ir noteikusi skaidrus pārstāvības pamatkritērijus un aicinājusi citus izmantot tās darba rezultātus (15). Skaidra pārstāvības definīcija nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības organizācijām pilnvērtīgākas tiesības (nekā tām ir pašlaik) piedalīties kohēzijas politikas īstenošanā.

Komiteja ierosina stratēģiskajās pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam papildus iekļaut regulējumu par pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību.

Komiteja izsaka cerību, ka Struktūrfondu vispārīgo noteikumu (sk. 2006. gada aprīļa redakcijā) klauzula par apspriešanos Kopienas līmenī nodrošinās arī citām pārstāvnieciskām Eiropas organizācijām līdzdalības tiesības.

Komiteja aicina Komisiju un Padomi tiesiskajā regulējumā attiecībā uz pārrobežu sadarbību nepārprotami uzsvērt, ka pilsoniskās sabiedrības pārstāvji var tikt iesaistīti paredzētajās darbībās kā partneri.

Komiteja aicina Komisiju informēt par obligātajiem standartiem konsultācijām par kohēzijas politikas jautājumiem un ievērot tos, kā arī vairāk izmantot elektroniskos plašsaziņas līdzekļus.

10.2   Programmu izstrāde valstu līmenī

Komiteja aicina Komisiju noteikt vadlīnijas attiecībā uz apspriešanos par stratēģiskajiem vai programmu dokumentiem, ko ir izstrādājušas dalībvalstis. Komiteja uzskata, ka būtiska nozīme šajā sakarā ir ne tikai iepazīstināšanai ar publiskās apspriešanas plānu, bet arī sniegtajām atsaucēm par tā īstenošanu.

Komiteja aicina dalībvalstis, kā arī to valsts un reģionālās pārvaldes iestādes, kas ir atbildīgas par programmu dokumentu sagatavošanu, uzņemties pienākumu vadīt atbilstošu apspriešanās procesu, ņemot vērā šādus faktorus: atbilstoši termiņi, kuros ieinteresētās pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu iesniegt piezīmes, apspriežamo dokumentu pieejamība, apspriešanas gaitas vai izteikto piezīmju dokumentēšana.

Komiteja aicina pilsoniskās sabiedrības organizācijas aktīvi piedalīties, it īpaši apspriešanās procesā.

Komiteja rosina dalībvalstis un par programmas dokumentu sagatavošanu atbildīgās valsts un reģionālās iestādes vērīgi uzklausīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokli un piezīmes un ņemt tos vērā, izstrādājot attiecīgos dokumentus.

10.3   Struktūrfondu popularizēšana

Komiteja uzskata, ka gan dalībvalstīm, gan reģionālajām pašvaldībām lielākā mērā jāizmanto pilsoniskās sabiedrības organizāciju potenciāls, iekļaujot tās popularizēšanas plānu izstrādē, kā arī jāatbalsta “no apakšas” izvirzītās iniciatīvas, piešķirot tām atbilstošus finanšu līdzekļus, kas ir pieejami, lai popularizētu struktūrfondus un informētu par tiem.

Komiteja aicina pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas valsts vai reģionālajā līmenī, aktīvi iesaistīties, lai apkārtējos informētu par kohēzijas politikas mērķiem un iespējām, kas rodas, pateicoties struktūrfondiem.

10.4   Struktūrfondu apgūšana

Komiteja uzskata, ka jāpieliek pūles, lai dalībvalstis tiktu iedrošinātas izmantot vispārējas dotācijas mehānismu. Minēto uzdevumu, šķiet, vislabāk var veikt Eiropas Komisija, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas atsevišķās valstīs.

Komiteja aicina dalībvalstis, īpaši tās, kas līdz šim vēl nav nolēmušas ieviest vispārēju dotāciju mehānismu, izmantot citu dalībvalstu labo pieredzi un minēto mehānismu pielietot laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam.

EESK uzskata, ka jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu tehniskās palīdzības resursu pieejamību pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas izpilda šī atzinuma 2.2. punktā minētos atbilstības kritērijus.

Ņemot vērā pozitīvo lomu, kāda var būt pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras izpilda šī atzinuma 2.2. punktā minētos atbilstības kritērijus, Komiteja aicina dalībvalstu valsts un reģionālās pārvaldes iestādes vienkāršot procedūru, kas attiecas uz pieteikuma iesniegšanu, lai saņemtu tehniskās palīdzības līdzekļus.

Komiteja aicina arī dalībvalstis, izstrādājot budžetus, ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju (sociālo partneru un NVO), kas izpilda šī atzinuma 2.2. punktā minētos atbilstības kritērijus, pašu līdzekļus kā projektu līdzfinansējuma sastāvdaļu.

Komiteja aicina dalībvalstis rīcības programmās nepārprotami definēt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas izpilda šī atzinuma 2.2. punktā minētos atbilstības kritērijus, kā galīgos saņēmējus. Vienlaicīgi Komiteja aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstu iesniegtie dokumenti garantē struktūrfondu līdzekļu pieejamību pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Komiteja aicina dalībvalstis izmantot to pilsoniskās sabiedrības organizāciju zināšanas un pieredzi projektu atlases procesā, kas izpilda šī atzinuma 2.2. punktā minētos atbilstības kritērijus. Komiteja vērš uzmanību uz nepieciešamību veikt pasākumus, lai izvairītos no iespējama interešu konflikta.

Turklāt Komiteja vērš uzmanību uz to, ka ir nepieciešams novērst vai mazināt dažus formālus un tehniskus šķēršļus, kas apgrūtina tādu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iespējas izmantot struktūrfondus, kuras izpilda šī atzinuma 2.2. punktā minētos atbilstības kritērijus.

10.5   Līdzekļu izmantošanas uzraudzība un novērtējums

Komiteja uzskata, ka, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt iesaistīto individuālo dalībnieku un organizāciju objektivitāti un taisnīgumu, Komisijai jāizstrādā vadlīnijas attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību uzraudzības un novērtējuma procesā, it īpaši attiecībā uz šo organizāciju kā pilntiesīgu locekļu iesaistīšanu uzraudzības komitejās.

Komiteja cer, ka viena no dalībvalstu iesniegto ziņojumu sastāvdaļām būs atgriezeniskā informācija par to, kādā veidā uzraudzības komitejās ir īstenots partnerības princips.

Komiteja aicina dalībvalstis nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem piekļuvi apmācībai, lai viņi varētu efektīvi pildīt savus pienākumus kā uzraudzības komitejas locekļi.

Komiteja aicina pilsoniskās sabiedrības organizācijas saglabāt pastāvīgu kontaktu ar saviem pārstāvjiem, kas darbojas uzraudzības komitejās, un nodrošināt savstarpēju informācijas apmaiņu.

Briselē, 2006. gada 6. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne-Marie SIGMUND


(1)  Nesen izstrādātie atzinumi ir: atzinums par priekšlikumu EP un Padomes regulai par Eiropas Pārrobežu sadarbības grupas izveidi (OV C 255, 14.10.2005., 76. lpp), atzinums par vispārīgajiem noteikumiem attiecībā uz fondiem (OV C 255, 14.10.2005., 79. lpp), par ERAF (OV C 255, 14.10.2005., 91. lpp) un ESF (OV C 234, 22.09.2005., 27. lpp), atzinums par tematu “Partnerība struktūrfondu īstenošanā” (OV C 10, 14.01.2004., 21. lpp), atzinums attiecībā uz Trešo ziņojumu par kohēziju (OV C 302, 07.12.2004., 60. lpp), kā arī OV C par kohēzijas politikas stratēģiskajām pamatnostādnēm (2007–2013).

(2)  Atzinums par priekšlikumu Padomes regulai par vispārīgiem noteikumiem attiecība uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, OV C 255, 14.10.2005, 79. lpp.

(3)  Atzinums par tematu “Komisijas pazinojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un socialo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Eiropas Savienības un kandidātvalstu pilsonisko sabiedrību dialogs”, OV C 28, 3.02.2006, 97. lpp.

(4)  Atzinums par tematu “Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvība pilsoniskā dialoga ietvaros”, OV C 88, 11.04.2006, 41. lpp.

(5)  Lai varētu uzskatīt, ka Eiropas organizācija pārstāv iedzīvotāju intereses, tai jāatbilst deviņiem kritērijiem, proti:

tai jau ilgāku laiku jādarbojas Eiropas līmenī;

tai jānodrošina tieša piekļuve tās locekļu speciālajām zināšanām;

tai jāpārstāv vispārējas intereses, kas saskan ar Eiropas sabiedrības interesēm;

tās sastāvā jāietilpst organizācijām, kas attiecīgo dalībvalstu līmenī ir atzītas par tās aizstāvēto interešu pārstāvēm;

tai jābūt dalīborganizācijām lielākajā daļā ES dalībvalstu;

tai jāparedz pienākums atskaitīties organizācijas locekļiem;

tai jābūt pārstāvības un darbības mandātam Eiropas līmenī;

tai jābūt neatkarīgai, un tā nedrīkst saņemt norādījumus no malas;

tās darbībai, jo īpaši tās finansēm un lēmumu pieņemšanas procesam, jābūt pārredzamiem.

(6)  Atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes regulai par vispārīgiem noteikumiem attiecība uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu”, OV C 255, 14.10.2005, 79. lpp.

(7)  COM(2004) 492 galīgā redakcija

(8)  Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta darba dokuments, kurā ir apkopoti sabiedriskās apspriešanas par Kopienas kohēzijas stratēģiskajām pamatnostādnēm (2007.–2013. gadam) rezultāti, 2005. gada 7. oktobrī.

(9)  Atzinums par tematu “Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvība pilsoniskā dialoga ietvaros”, OV C 88, 11.04.2006., 41. lpp.

(10)  “Labākā pieejamā prakse. Sabiedrības līdzdalība Savienības fondu programmu plānošanā un uzraudzībā”. Vides ekonomikas institūts, CEE Bankwatch Network, Eiropas Zemes draugi, 2004. gada septembra ziņojums.

(11)  Partnerība 2000.–2006. gada plānošanas periodā — Partnerības principa īstenošanas analīze — Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta Diskusijas dokuments.

(12)  Brian Harvey, “llusion of inclusion” (Ilūzija attiecībā uz iekļaušanu), ECAS.

(13)  Atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes regulai par vispārīgiem noteikumiem attiecība uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu”, OV C 255, 14.10.2005, 79. lpp.

(14)  EESK atzinums par tematu “Partnerība struktūrfondu apgūšanai”, OV C 10, 14.01.2004, 21. lpp.

(15)  Lai varētu uzskatīt, ka Eiropas organizācija pārstāv iedzīvotāju intereses, tai jāatbilst deviņiem kritērijiem, proti:

tai jābūt pastāvīgi funkcionējošai Kopienas līmenī;

tai jānodrošina tieša piekļuve tās locekļu speciālajām zināšanām;

tai jāpārstāv vispārējas intereses, kas saskan ar Eiropas sabiedrības interesēm;

tās sastāvā jāietilpst organizācijām, kas attiecīgo dalībvalstu līmenī ir atzītas par tās aizstāvēto interešu pārstāvēm;

tai jābūt dalīborganizācijām lielākajā daļā ES dalībvalstu;

tai jāparedz pienākums atskaitīties organizācijas locekļiem;

tai jābūt pārstāvības un darbības mandātam Eiropas līmenī;

tai jābūt neatkarīgai, un tā nedrīkst saņemt norādījumus no malas;

tās darbībai, jo īpaši tās finansēm un lēmumu pieņemšanas procesam, jābūt pārredzamiem.


Top