Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006IE0973

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu Sociālā kohēzija — pamatojot Eiropas sociālo modeli

OJ C 309, 16.12.2006, p. 119–125 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/119


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Sociālā kohēzija — pamatojot Eiropas sociālo modeli”

(2006/C 309/25)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2006. gada 19. janvārī nolēma sagatavot pašiniciatīvas par tematu “Sociālā kohēzija: pamatojot Eiropas sociālo modeli”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsonības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2006. gada 2. jūnijā. Ziņotājs — Ehnmark kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 428. plenārajā sesijā, kas notika 2006. gada 5. un 6. jūlijā (6. jūlijā sēdē) ar 91 balsi par, 1 balsi pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1

Eiropas sociālais modelis ir realitāte, kas pamatojas uz visaptverošu mērķu vienotību un piemērošanas dažādību. Modelis savu vērtību ir pierādījis, Eiropas valstis rosinot veidot uz kohēzijas, solidaritātes un konkurētspējas principiem balstītas sabiedrības. Nākamajos gados modelis saskarsies ar jauniem nozīmīgiem izaicinājumiem. Šodienas uzdevums ir noteikt sociālā modeļa saturu un sagatavoties nākotnei.

1.2

Eiropas sociālā modeļa priekšrocības izriet galvenokārt no konkurētspējas, solidaritātes un savstarpējās uzticības principu savstarpējās iedarbības veida. Šādā veidā modelis ir kļuvis gan par realitāti, gan arī par nākotnes iespēju. To tomēr nekādā ziņā nevar uzskatīt par “pilnīgi izveidotu”. Tam ir jābūt dinamiskam un jāņem vērā jauni izaicinājumi.

1.3

Eiropas sociālais modelis šajā analīzē nav saistīts tikai ar jēdziena “sociāls” tradicionālo nozīmi. Tā kā ir attīstījusies dažādu nozaru saikne, jēdzienam “sociāls” ir jābūt siastītam gan ar ekonomikas, gan arī vides jautājumiem. Vienīgi pieņemot šādu plašu definīciju, sociālais modelis spēs sniegt vajadzīgo ierosmi, lai risinātu nākotnes problēmjautājumus. Piemērojot šādu plašu interpretāciju, šo modeli būtu iespējams nosaukt arī par Eiropas sabiedrības modeli, kurā viens no elementiem ir sociālais aspekts. Tomēr šajā analīzē ir izmantots jēdziens “sociāls”.

1.4

Visu ES nacionālo sistēmu iezīme ir ekonomikas efektivitātes un sociālā progresa saskaņa. Pienācīgi veidota sociālā politika un darba tirgus politika pozitīvi ir veicinājušas gan sociālo taisnīgumu, gan arī ekonomikas efektivitāti un ražīgumu. Sociālā politika ir produktīvs faktors.

1.5

EESK norāda uz Eiropas sociālā modeļa vairākiem galvenajiem elementiem — tā, pirmkārt, atzīmē valsts lomu, kas garantē un bieži nodrošina atbilstīgu rīcību arī sociālās kohēzijas un taisnīguma veicināšanai, cenšoties sasniegt augstu nodarbinātības līmeni un nodrošinot augstas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus. Citi galvenie elementi ir saistīti citastarp ar ražīguma un konkurētspējas nodrošināšanas pasākumiem, kā arī pasākumiem vides aizsardzības jomā, pētniecībā un izglītībā.

1.6

Ilgā laika periodā attīstītā Eiropas sociālā modeļa sasniegumi ir ievērojami ekonomikas, sociālajā un vides jomās. Visredzamākais sasniegums ir Eiropas labklājības zonas izveidošanās. Tas tomēr nespēj aizēnot tādus modeļa trūkumus kā vēl joprojām aktuālā sociālā nošķiršana, pastāvīgas nabadzības zonas un ilgstoši augsts bezdarba līmenis (jo īpaši jauniešu vidū).

1.7

Eiropu un Eiropas sociālo modeli būtiski ietekmē nākotnes izaicinājumi. Tie attiecas uz konkurētspēju un nodarbinātību, sociālo iekļaušanu un nabadzības novēršanu, kā arī globalizācijas ietekmi. Citi izaicinājumi ir saistīti ar dzimumu līdztiesības jautājumiem, migrāciju un demogrāfisko attīstību.

1.8

Lai Eiropas sociālais modelis būtu nozīmīgs Eiropas nākotnes sabiedrības veidošanā, tam ir jābūt dinamiskam un spējīgam piemēroties nākotnes izaicinājumiem, pārmaiņām un reformām.

1.9

Eiropas sociālais modelis saglabās savu nozīmi vienīgi tik ilgi, kamēr to augstu novērtēs un atbalstīs Eiropas iedzīvotāji. Šī analīze un Eiropas sociālā modeļa galvenie jautājumi veido dialoga un apspriešanas pamatu dalībvalstīs, tādējādi iedzīvotājiem piedāvājot jaunas iespējas izteikt savu viedokli par vēlamo Eiropas attīstības gaitu un sociālā modeļa veidu.

1.10

Īsumā sakot, šā atzinuma hipotēze ir šāda — Eiropas sociālajam modelim ir jāsniedz priekšstats par demokrātisku, zaļu, konkurētspējīgu, solidāru un sociāli iekļaujošu labklājības zonu visiem Eiropas iedzīvotājiem.

2.   Analīze un komentāri

2.1   Pamatojums un definīcijas

2.1.1   Ievads

2.1.1.1

Eiropas sociālais modelis un tā iezīmes ir kļuvušas par intensīvi apspriestu tematu. Tā kā šo diskusiju ir veicinājuši daudzi pēdējā laika notikumi, tas nav pārsteidzoši. Konstitūcijas projekts neieguva sabiedrības atbalstu, un tajā ieskicētās idejas netika īstenotas. Eiropas sociālā modeļa apspriešanu ir ietekmējušas arī citas pārmaiņas un notikumi: Eiropas lēnā ekonomiskā attīstība un nespēja paaugstināt nodarbinātības līmeni, demogrāfiskā attīstība, globalizācijas turpināšanās un tās sekas, kā arī Pakalpojumu direktīvas projekta intensīvā apspriešana. Jauno dalībvalstu integrācija turpina ietekmēt debates par ES nākotni.

2.1.1.2

EESK ar šo atzinumu sniedz savu ieguldījumu patlaban notiekošajās debatēs. Šis atzinums tiks izmantots kā pamats turpmākam dialogam ar sociālajiem partneriem un organizēto pilsonisko sabiedrību.

2.1.1.3

Šajā atzinumā vispirms tiek atzīts fakts, ka pastāv ne tikai vērtību un vīziju kopums, bet arī sociālā realitāte — to visu ir iespējams nosaukt par Eiropas sociālo modeli. Atzinuma mērķis ir aprakstīt šā modeļa saturu un galvenajos vilcienos aprakstīt tā tālākās attīstīšanas idejas un iespējamos izaicinājumus.

2.1.1.4

Sociālais modelis ir Eiropas nākotnes vīzija, un tas ir jāattīsta saistībā ar citiem Eiropas nākotnes redzējumiem — pirmām kārtām, ar ilgtspējīgu attīstību, kā arī ar nākotnes redzējumu par Eiropu kā pasaules viskonkurētspējīgāko zināšanu sabiedrību, tādējādi nodrošinot lielāku skaitu darba vietu un labākas darba vietas, un sociālo kohēziju.

2.1.2   Eiropas sociālā modeļa definīcija un joma

2.1.2.1

Eiropas sociālā modeļa analīze ir jāsāk ar Eiropas valstīs izveidoto vērtību sistēmu, kas ir pamats jebkurai diskusijai par sociāla modeļa kopējām iezīmēm. Eiropas Savienības dibināšanas pamatā ir noteiktas kopējas vērtības: brīvība, demokrātija, cilvēktiesību un cilvēka cieņas ievērošana, līdztiesība, solidaritāte, dialogs un sociālais taisnīgums. Fakts, ka modelis daļēji balstās uz tiesībām (kā to attēlo Sociālā harta), patiesi nozīmē to, ka modeļa pamatā ir noteikta vērtību sistēma.

2.1.2.2

Šajā analīzē Eiropas sociālais modelis tiek apskatīts plašā nozīmē. Sociālais modelis nevar būt saistīts tikai ar jēdziena “sociāls” tradicionālo nozīmi. Ekonomikas, sociālo un vides jautājumu savstarpējās saistības rezultātā kļūst nepieciešama sociālā modeļa plaša interpretācija.

2.1.2.3

Turklāt šajā Eiropas sociāla modeļa analīzē ir izmantota divējāda pieeja — galvenā uzmanība tiek veltīta vērtībām un nākotnes redzējumiem, vienlaikus tos saistot ar redzējumu īstenošanas galvenajām politikām. Sociālais modelis neaprobežojas vienīgi ar nākotnes redzējumu formulēšanu; tas ir arī praktiska iespēja šos redzējumus pārveidot par realitāti. Šī modeļa loma ir veicināt un nodrošināt pamatu jaunu nozīmīgu jautājumu risināšanai.

2.1.2.4

Saskaņā ar turpmākās analīzes hipotēzi Eiropas pašreizējais sociālais modelis pamatā sastāv no trim galvenajiem blokiem — mērķiem ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Sociālā modeļa konkrētā attīstība notiek šo jomu savstarpējās mijiedarbības kontekstā, kā arī ir atkarīga no tādām tendencēm kā globalizācija. Eiropas sociālā modeļa priekšrocības izriet galvenokārt no konkurētspējas, solidaritātes un savstarpējās uzticības principu mijiedarbības. No šāda viedokļa raugoties, Eiropas sociālo modeli tomēr nekādā ziņā nevar uzskatīt par “pilnīgi izveidotu”. Tam ir jābūt dinamiskam, un tam ir jāņem vērā iekšēji un ārēji izaicinājumi.

2.1.2.5

Šo nākotnes redzējumu ir iespējams rezumēt šādā teikumā — Eiropas sociālais modelis sniedz priekšstatu par demokrātisku, zaļu, konkurētspējīgu, solidāru un sociāli iekļaujošu labklājības zonu visiem Eiropas iedzīvotājiem.

2.1.2.6

Šajā kontekstā ir svarīgi atzīmēt saikni starp ekonomikas efektivitāti un sociālo taisnīgumu un kohēziju. Eiropas sociālā modeļa pamatā ir abi minētie aspekti. Neraugoties uz valstu atšķirīgajām nacionālajām sistēmām, pastāv viens noteikts Eiropas sociālais modelis, kas balstās uz visām ES valstu sistēmām raksturīgo ekonomikas efektivitātes un sociālā progresa saskaņu. Tajā pašā laikā sociālā dimensija ir produktīvs faktors. Piemēram, pārdomāti tiesību akti veselības aizsardzības jomā, kā arī darba tiesības veicina labus sasniegumus ekonomikas jomā. Pienācīgi izstrādāta sociālā politika un darba tirgus politika, ko atbalsta sociālie partneri, spēj pozitīvi ietekmēt gan sociālo taisnīgumu un kohēziju, gan arī ekonomikas efektivitāti un ražīgumu. Bezdarbnieku pabalsti un aktīva darba tirgus politika stabilizē ekonomiku un veicina aktīvu pielāgošanos izmaiņām, paplašinot prasmes un iemaņas un efektīvi meklējot darbu un pārkvalificējoties. Mērķtiecīgas valsts investīcijas fiziskajā infrastruktūrā un cilvēku kapitālā var veicināt ekonomikas un sociālo mērķu sasniegšanu. Būtu jāpanāk abu minēto aspektu savstarpēji pastiprinoša mijiedarbība, jo šāda veida mijiedarbība ir iespējama. Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības aktīva līdzdalība var uzlabot kohēziju, vienlaikus pastiprinot ekonomikas efektivitāti.

2.1.2.7

Šo jautājumu iespējams aplūkot arī savādākā veidā, t.i., uzsverot faktu, ka sociālas Eiropas trūkums izraisīs gan ekonomiskas, gan arī politiskas sekas. Pētījumā par tādas politikas, kas nav sociāla, īstenošanas sekām (ar ko nāktos saskarties Eiropas Komisijai) tika konstatēts, ka sociālas politikas īstenošana radīs ievērojamas ekonomikas priekšrocības attiecībā uz līdzekļu piešķiršanas efektivitāti, darba ražīgumu un ekonomikas stabilizāciju. Pētījumā tika secināts, ka “sociālā politika, kas pamatojas uz investīcijām cilvēku un sociālajā kapitālā, veicina augstāku ekonomikas efektivitāti, jo šāda politika uzlabo ražīgumu un darbaspēka kvalitāti. Tādēļ, lai gan sociālās politikas sekas parasti ir jūtamas īstermiņā un tās priekšrocības bieži redzamas tikai ilgtermiņā, sociālā politika ir produktīvs faktors.” (1)

2.1.2.8

ES valstīm un dažkārt pat reģioniem ir īpaša tiem raksturīga vēsturiska pieredze, noteikti konflikti un īpaši konfliktu noregulēšanas veidi. Sociālā vienprātība nepastāv arī attiecībā uz vērtību “līdzsvaru”, tomēr viedokļi tikai nedaudz atšķiras. Tā rezultātā ir radušies neskaitāmi iestāžu veidi valstu “sociālās konstitūcijas” īstenošanai — t.i., vērtības ir pārvērstas par likuma garantētām tiesībām un pilnvarām — un šajā iestāžu sistēmā ir ietverts tirgus ekonomikas, kā arī tiesiskais, konstitucionālais un valdības aparāts. Eiropas līgumos ir uzsvērtas gan sociālā modeļa pamatā esošās kopējās vērtības, gan arī atzīts nacionālo atšķirību ievērošanas nozīmīgums.

2.1.2.9

Šajā sakarā ir jāmin arī vides jautājumi. Ātri augošās enerģijas cenas, pastāvīgā atmosfēras piesārņošana un šo aspektu ietekme uz mājokļiem, transportu un profesionālo dzīvi pasliktinās līdzsvaru starp ekonomikas efektivitāti, ražīgumu, sociālo taisnīgumu un kohēziju. Tomēr arī šajā jomā ir iespējams minēt piemērus, kad ilgtspēju veicinoša politika ir apvienojama ar ekonomisku un sociālu mērķu sasniegšanu. Tas attiecas arī uz tādiem jautājumiem kā sabiedrības veselība un drošība. Vides degradācija izraisa jaunas veselības problēmas gan bērnu, gan pieaugušo vidū. No šī piemēra kļūst redzama nepieciešamība vides jautājumus efektīvāk integrēt Eiropas sociālajā modelī.

2.1.2.10

Ņemot vērā institucionālo daudzveidību, daži ir secinājuši, ka tāda parādība kā Eiropas sociālais modelis īstenībā nepastāv. Modeļu daudzums atbilst vai nu valstu skaitam (vai arī to pārsniedz), vai arī labākajā gadījumā tos ir iespējams sagrupēt “dzimtās”.

2.1.2.11

Nekādā ziņā nevēloties apšaubīt šīs institucionālās daudzveidības nozīmi, EESK uzskata, ka par vienotu Eiropas sociālo modeli ir vērts runāt šādu iemeslu dēļ:

1)

atšķirībā no iepriekšējām pieejām, kuru viennozīmīgs mērķis bija noteikt dzimtas Eiropas kapitālisma ietvaros, globāli raugoties un analizējot sasniegtos rezultātus, parādās ievērojamas atšķirības starp Eiropas valstīm kā vienotu grupu un modernām kapitālistiskām valstīm ārpus Eiropas (jo īpaši ASV);

2)

institucionālā daudzveidība ir daudz nozīmīgāka nekā sociālās politikas rezultātu daudzveidība Eiropā, jo daudzu iestāžu funkcijas pārklājas;

3)

salīdzinājumā ar citiem reģioniem Eiropas ekonomiku integrācija norit daudz intensīvāk, tādējādi radot nepieciešamību daudzās politikas jomās īstenot kopīgas pieejas;

4)

kā unikāla iezīme ir jāmin arī ES dalībvalstu sociālo modeļu pārvalstiskā — proti, Eiropas — dimensija, jo ES ir izstrādājusi “sociālos acquis (2).

2.1.2.12

EESK vēlas ierosināt to, ka šajā dokumentā turpmāk minētajām iezīmēm (kas — lai arī dažādi institucionalizētas — ir ne tikai vērtību kopums, bet arī sociālā realitāte) ir jākļūst par Eiropas sociālā modeļa galvenajiem elementiem, kas ES valstīs vai jau pastāv vai arī jāievieš politikas īstenošanas rezultātā:

1)

valsts uzņemas atbildību par sociālās kohēzijas un taisnīguma veicināšanu, tiecoties nodrošināt augstu nodarbinātības līmeni un nodrošinot vai garantējot augstas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus (vispārējas nozīmes pakalpojumus), kā arī īstenojot pārdales budžeta politiku;

2)

valdības un/vai sociālie partneri vai citi resori nodrošina sociālās aizsardzības sistēmas, kas garantē tāda līmeņa atbilstošu apdrošināšanu vai sociālo aizsardzību pret nozīmīgākajiem riskiem (piemēram, bezdarbu, slimībām, vecumu), kas novērš nabadzību un sociālo atstumtību;

3)

tiesību aktos noteiktas vai juridiskām tiesībām pielīdzināmas tādas tiesības kā tiesības apvienoties un tiesības streikot (kā to atspoguļo starptautiskie nolīgumi);

4)

darbinieku līdzdalība visos līmeņos, kopīgi ar darba attiecību vai autonoma sociālā dialoga sistēmām;

5)

stingras un skaidras saistības attiecībā uz dzimumu līdztiesības jautājumiem visās sabiedrības dzīves jomās, jo īpaši izglītībā un profesionālajā dzīvē;

6)

nepieciešamās politikas migrācijas jautājumu risināšanai, jo īpaši ES valstu demogrāfiskās attīstības kontekstā;

7)

sociālajiem un nodarbinātības jautājumiem veltītu tiesību aktu kopums, kas nodrošina līdzvērtīgas iespējas un aizsargā sabiedriski neaizsargātas grupas, ieskaitot pozitīvas politikas nelabvēlīgā stāvoklī esošo grupu (jauniešu, vecāku cilvēku, invalīdu) īpašo vajadzību apmierināšanai;

8)

makroekonomikas un struktūrpolitikas līdzekļu kopums, kas veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi bez inflācijas, tirdzniecību ar līdzvērtīgām konkurences iespējām (vienotais tirgus), kā arī atbalsta pasākumus rūpniecībai un pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši uzņēmējiem un MVU;

9)

nepieciešamās politiku programmas, lai veicinātu investīcijas Eiropas nākotnei būtiskās jomās, jo īpaši mūžizglītībā, pētniecībā un attīstībā, vides tehnoloģijās utt.;

10)

tādi aizvien prioritāri jautājumi kā sociālās mobilitātes veicināšana un līdzvērtīgu iespēju nodrošināšana;

11)

atbildība par nepieciešamu politiku uzsākšanu, lai risinātu vides jautājumus, jo īpaši saistībā ar veselības aizsardzību un enerģijas piegādi;

12)

plaša vienprātība attiecībā uz to, ka valsts un privātās investīcijas Eiropā ir jāuztur ļoti augstā līmenī, tādējādi veicinot konkurētspēju un progresu sociālajā un vides jomā;

13)

tādas saistības attiecībā uz ilgtermiņa attīstību, ka sasniegumi ekonomikas un sociālajā jomā netiks panākti uz nākamo paaudžu rēķina (paaudžu solidaritāte);

14)

skaidras saistības solidarizēties ar jaunattīstības valstīm un nodrošināt atbalstu šo valstu ekonomikas, sociālo un vides reformu programmām.

2.2   Eiropas sociālā modeļa sasniegumi

2.2.1

Eiropas Savienības izveidošana un tās sekmīgā paplašināšana ir vēsturiski nozīmīgs notikums. Kontinentam, ko bija plosījis karš un konflikti, ir izdevies aizsākt jaunu attīstības posmu un novērsties no agresīvā nacionālisma. Eiropas sociālais modelis ir jāapskata šajā kontekstā.

2.2.2

Eiropa var būt lepna par sasniegumiem sociālajā jomā, ko tā ir panākusi, izveidojot atbilstošas iestādes un īstenojot dažādas efektīvas politikas gan valstu, gan arī zināmā mērā Eiropas līmenī. Eiropas valstu galvenie labklājības rādītāji (ieskaitot nabadzības un nevienlīdzības novēršanu, paredzamo dzīves ilgumu un veselības stāvokli) ir vieni no labākajiem pasaulē.

2.2.3

Salīdzinājumā ar pasaules līmeni daudzās Eiropas valstīs ir ļoti augsts ražīgums un konkurētspēja; tomēr ir jāsaka, ka situācija dažādās ES valstīs ir atšķirīga. Nozīmīgs sasniegums ir daudzu ES valstu absolūti vadošā pozīcija attiecībā uz konkurētspēju un investīcijām pētniecībā. Nākotnes redzējums izveidot uz zināšanām balstītu sabiedrību, kuras galvenie elementi ir pētniecība un mūžizglītība, ir kļuvis par plaši atbalstītu Eiropas modeļa sastāvdaļu.

2.2.4

Lai arī Kioto protokola īstenošanas rezultāti neatbilst iecerētajam, ES šajā jomā ir sasniegusi vislielāko progresu. Eiropa ir kļuvusi par vienu no vadošajiem pasaules reģioniem arī attiecībā uz investīcijām videi draudzīgās tehnoloģijās, kā arī attiecībā uz jaunu risinājumu izstrādāšanu apkures un transporta jomās.

2.2.5

Salīdzinot ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstu rādītājus sociālās kohēzijas un drošības, kā arī nodarbinātības/bezdarba jomās, ir iespējams secināt, ka valstīs, kas saviem iedzīvotājiem un darba ņēmējiem piedāvā augstu drošības līmeni, ir augstāks nodarbinātības līmenis (lielisks pozitīvs piemērs ir Ziemeļvalstis).

2.2.6

Aizvien acīmredzamāks ir kļuvis fakts, ka atbalsts tālākai Eiropas integrācijai ir saistīts ar pieņēmumu, ka šī integrācija nav vienīgi tirgus integrācija. Tā kā ekonomiskās robežas vairs nepastāv, dalībvalstis un ES iestādes kopīgi ar sociālajiem partneriem valstu un Eiropas līmenī attīsta attiecīgus mehānismus, lai jaunajos apstākļos nodrošinātu sociālo kohēziju un taisnīgumu un jo īpaši aizkavētu sistēmu sāncensību, kas Eiropā izraisītu pagrimumu un ievērojami pazeminātu sociālos standartus.

2.2.7

ES paplašināšana ļoti konstruktīvā veidā ir veicinājusi Eiropas sociālā modeļa identitātes veidošanos. Paplašināšanās rezultātā Eiropas Savienībai pievienojās tādu valstu grupa, kas ilgā laikā posmā guvušas panākumus sociālajā, ekonomikas un rūpniecības jomā. ES paplašināšana ir nostiprinājusi sociālā modeļa kultūras dimensiju. Kultūras dimensija būs viens no galvenajiem ES kohēzijas veicināšanas mehānismiem.

2.2.8

Visu līmeņu sociālais dialogs ir kļuvis par Eiropas sociālā modeļa būtisku izpausmi. Sociālā dialoga rezultātā ir izveidojusies aizvien lielāka vienprātība par to, ka Lisabonas stratēģijas un sociālā modeļa vērienīgos mērķus bez sociālo partneru līdzdalības sasniegt būs ārkārtīgi sarežģīti. Eiropai raksturīgā veidā risinot jautājumus par darba ņēmēju līdzdalību, tiek nodrošināts, ka uzņēmumu pastāvīgo strukturālo pārmaiņu rezultātā labumu gūst visas iesaistītās puses.

2.2.9

ES politiku īstenošanā sociālajiem partneriem ir bijusi izšķirīga nozīme. Šī nozīme pasaules mērogā ir unikāla. Ir ierosināts, ka sociālajiem partneriem ES līmenī būtu jāuzņemas atbildība par visām ar profesionālo dzīvi saistītām reglamentējošām normām.

2.2.9.1

Kas attiecas uz Eiropas sociālā modeļa pamatuzbūvi, sociālo partneru izšķirīgā nozīme ekonomikas un sociālajā politikā netiek pilnīgi novērtēta. Šajā saistībā īpaša nozīme ir darba devēju un darba ņēmēju apvienību regulējošajai funkcijai, kā arī kolektīvajiem un darba koplīgumiem. Viena no Eiropas sociālā modeļa pamatiezīmēm ir arī vispāratzītas darba ņēmēju pārstāvju tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā rūpnīcās un uzņēmumos.

2.2.10

Iedzīvotāju un iedzīvotāju pārstāvības organizāciju līdzdalība ir pamatsastāvdaļa, lai izstrādātu Eiropas sociālo modeli. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas atbalsta savu locekļu centienus; minētās organizācijas bieži vien ir svarīgas sociālo pakalpojumu sniedzējas. Eiropas sociālā modeļa nākotne un tā attīstība būs atkarīga no organizētas pilsoniskās sabiedrības lielākas līdzdalības, izmantojot plašāku pilsonisko dialogu un līdzdalības demokrātiju.

2.2.11

Valsts sektora augstas kvalitātes pakalpojumi ir vēl viens ar sociālā modeļa noteikšanu saistīts nozīmīgs jautājums. Runājot par vispārējo situāciju ES, ir jāsaka, ka valsts sektoram kā vienmērīgi izplatītu būtisku pakalpojumu garantētājam un/vai nodrošinātājam ES ir lielāks atbalsts nekā citos reģionos. Tādās jomās kā izglītība un apmācība, veselības un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpe valsts sektoram visās dalībvalstīs ir izšķirīga nozīme. Tajā pašā laikā attīstās diskusija par valsts sektora iespējamajām alternatīvajām funkcijām, t.i., valsts sektors kā īpašu pakalpojumu garantētājs vai šo pakalpojumu garantētājs un nodrošinātājs.

2.2.12

Ar valsts sektoru cieši saistīta ir arī sociālās ekonomikas struktūru izveide daudzās ES valstīs. Sociālajai ekonomikai ir divējādas funkcijas — tā veic būtiskus uzdevumus, jo īpaši aprūpes jomā, vienlaikus nodrošinot darba vietas tādiem iedzīvotājiem, kurus pastāvīgi nodarbināt nav vienkārši (piemēram, invalīdiem). Sociālās ekonomikas nozīme vairāk vai mazāk palielinās visās ES valstīs — daļēji demogrāfiskās attīstības rezultātā, kā arī ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vecāka gadagājuma cilvēku aprūpi. Sociālajai ekonomikai ir būtiska loma nabadzības novēršanā. Sociālajai ekonomikai ir raksturīgas dažādas izpausmes un daudzveidīgi organizatoriskie veidi, un tai nav īpaša nolūka iekļauties konkurences sistēmā.

2.3   Trūkumi un izaicinājumi

2.3.1

Atzīmējot Eiropas sociālā modeļa panākumus, būtu nepareizi, ja netiktu minēti tās trūkumi un arī izaicinājumi, ar ko tas sastopas mainīgā vidē. Lepnumu par sociālo modeli nedrīkst sajaukt ar pašapmierinātību.

2.3.2

Bieži tiek teikts, ka modeli nav iespējams nosaukt par “sociālu”, ja tā piemērošanas rezultātā viena desmitā vai viena divpadsmitā darbspējīgo iedzīvotāju daļa ir nolemta bezdarbam. Vienā ziņā tas ir pareizi — lielā Eiropas Savienības daļā bezdarba līmenis ir nepieņemami augsts, izraisot sociālas un ekonomiskas grūtības, apdraudot sociālo kohēziju un nelietderīgi iztērējot produktīvus resursus. Tomēr šajā apgalvojumā bieži netiešā veidā tiek ietverts uzskats, ka Eiropa, izvēloties sociālo modeli, vienlaicīgi izvēlas augstu bezdarba līmeni un bezdarbs ir cena, kas jāmaksā par sociālo kohēziju. EESK neatbalsta šo viedokli. Eiropai nav jāaizvēlas starp sociālo kohēziju un augstu nodarbinātības līmeni.

2.3.3

Bezdarbs vēl aizvien ir Eiropas sociālā modeļa galvenais drauds, jo tas paaugstina izmaksas, samazina finansēšanas iespējas un rada nevienlīdzību un sociālu spriedzi. Bezdarba līmeņa samazināšana vēl aizvien ir galvenā prioritāte. Tās īpaši attiecas uz bezdarbu jauniešu vidū, kas daudzās valstīs ievērojami pārsniedz vidējo bezdarba līmeni. Tā kā jauniešu bezdarbs ir saistīts ar jauniešu ilglaicīgu izslēgšanu no darba tirgus un sabiedrības, tas ir īpaši bīstams gan sociālā, gan ekonomiskā ziņā. Lai risinātu minēto problēmu un sasniegtu vislabākos iespējamos rezultātus, ir nepieciešams plašs pasākumu kopums, ietverot gan piedāvājuma puses pasākumus, gan arī pieprasījuma puses politikas.

2.3.4

Nevienlīdzības un nabadzības nevienmērīga ģeogrāfiskā sadale (tiek lēsts, ka nabadzībā dzīvo 70 miljoni iedzīvotāju) Eiropas Savienībā ir vēl joprojām izplatīta parādība, kas kopš paplašināšanās ir kļuvusi izplatītāka. Tādu iedzīvotāju skaits, kas cieš (relatīvu) trūkumu, ir pārlieku liels pat bagātajās valstīs. Īpaši skandalozs jautājums ir bērnu nabadzība, kas jaunajai paaudzei liedz izmantot jebkādas iespējas un nevienlīdzību pārnes no paaudzes uz paaudzi. ES dalībvalstu sociālās kohēzijas politiku īstenošana (pat ņemot vērā to pašreizējos vērienīgos mērķus) nav spējusi apturēt nabadzības un bezdarba līmeņa paaugstināšanos. Tas ir galvenais nākotnes uzdevums.

2.3.5

Bieži tiek uzskatīts, ka šos un citus Eiropas ekonomikas un sabiedrības un mūsu sociālā modeļa trūkumus saasina tādi jauni izaicinājumi kā ekonomikas globalizācija, jauno tehnoloģiju attīstība un sabiedrības novecošana. Garāks paredzamais dzīves ilgums un dzimstības līmeņa samazināšanās ir parādības, kas ietekmē diskusiju par tādiem nopietniem jautājumiem kā sociālās drošības sistēmas — galvenais piemērs ir pensiju sistēma. EESK iesaka izvairīties no virspusēju ar īstenojamo politiku saistītu secinājumu izdarīšanas, pamatojoties uz vairākiem populāriem viedokļiem:

lai gan globalizācija nozīmē aizvien lielāka preču un pakalpojumu apjoma pārdošanu starptautiskajā tirgū, ir svarīgi apzināties, ka — 25 dalībvalstu ES uzskatot par vienotu saimniecisku vienību — tiek eksportēti (vai importēti) tikai mazliet vairāk nekā 10 % ES saražoto preču. Tādējādi ES ekonomika nekādā ziņā nav atvērtāka par ASV ekonomiku (ko parasti uzskata par daudz neatkarīgāku no globālās ietekmes). ES dalībvalstīm ir jāpieņem sociāli un politiski lēmumi attiecībā uz savām labklājības sistēmām un nepieciešamajām reformām. Neefektīva pabalstu sistēma ir jāreformē nevis “globalizācijas” dēļ, bet gan ar mērķi šo reformu rezultātā nodrošināt augstāku ražīgumu vai paaugstināt nodarbinātības līmeni, nodrošinot saņēmējiem lielāku drošību;

jāatbalsta arī tehnoloģiskas pārmaiņas, tādējādi paaugstinot darba ražīgumu un palīdzot nodrošināt labklājību, kas nepieciešama augstu dzīves standartu un augsta sociālās aizsardzības līmeņa finansēšanai. Atbilstīgi reaģējot uz tehnoloģiskām pārmaiņām, ar labi izstrādātu sociālo politiku starpniecību ir jāinvestē darba ņēmējos un jāatbalsta pielāgošanās procesi, lai Eiropas uzņēmumiem un strādājošajiem būtu iespējams paaugstināt prasmes un iemaņas;

Eiropas sociālo modeli neapšaubāmi ietekmē arī demogrāfiskā attīstība (lai gan pareizs ir arī pretējs apgalvojums). Apzinīgas bērna aprūpes politikas īstenošana sievietēm un vīriešiem vienlaikus ļauj apvienot profesionālo un ģimenes dzīvi; aktīvas novecošanas politika profesionālajā dzīvē ļauj turpināt piedalīties vecāka gadagājuma cilvēkiem, tādējādi viņiem un sabiedrībai izmantojot garāka paredzamā dzīves ilguma priekšrocības. Mūžizglītība veicina pielāgošanos un paaugstina ražīgumu un nodarbinātību. Turklāt demogrāfiskas problēmas ir aktuālas visās sabiedrībās;

visbeidzot, vispāratzīts ir fakts, ka Eiropā ir jāizstrādā un jākoordinē lielāks (nevis mazāks) skaits Eiropas ekonomikas politiku, kas palīdzētu pārvarēt tādus tirgus traucējumus kā nelabvēlīga nodokļu konkurence. Šāda veida traucējumi nelabvēlīgi ietekmē sociālās sistēmas un to finansējuma avotus. No otras puses, Eiropas intergācija ir efektīvs spēks, kas labvēlīgi ietekmē tirdzniecību un ekonomikas efektivitāti un rada iespēju dažu darba un sociālās dzīves aspektu norisi reglamentēt daudz nozīmīgākajā — Eiropas līmenī. Šo mērķu sasniegšana, ņemot vērā institucionālo daudzveidību, ir politikas veidotāju, kā arī sociālo partneru galvenais izaicinājums.

2.4   Dinamisks modelis

2.4.1

Ja Eiropas sociālo modeli vēlas saglabāt, kā arī nodrošināt tā ietekmi uz turpmākām politikām, tam ir jābūt dinamiskam un atvērtam apspriešanai un reformām. Vēsturē ir zināmi daudzi piemēri, kad modelis bija pakļauts neparedzētiem izaicinājumiem: draudošas vides katastrofas, radikālas demogrāfiskas un ģimenes struktūras izmaiņas, enerģijas piegādes krīzes, zināšanu revolūcija, jaunas un iedarbīgas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kā arī mainīgi ražošanas un profesionālās dzīves veidi.

2.4.2

No nākotnes viedokļa Eiropas sociālā modeļa galvenais izaicinājums ir noteikt modeļa aspektus, kas veicina divām pusēm (win-win) vai trijām pusēm izdevīgus (win-win-win) risinājumus. Citiem vārdiem sakot, būtu jākoncentrējas uz tādu pašreizējo un jaunu politiku noteikšanu, kas veicina sociālo kohēziju, ekonomikas attīstību, kā arī ilgtspējīgu attīstību.

2.4.3

Vienlaikus ir jāveic tādu iestāžu pastāvīgas un pārdomātas reformas, kam ir acīmredzami negatīva ekonomiskā un sociālā ietekme, kā arī negatīva ietekme uz vidi. Lietderīgi būtu veikt politikas ietekmes novērtējumu, kura mērķis būtu noteikumu uzlabošana, nevis vienkārša to atcelšana.

2.4.4

Kur Eiropas sociālais modelis sastopas ar jaunajiem izaicinājumiem? Pirmkārt, šādās trīs jomās: konkurētspēja un nodarbinātība, sociālā iekļaušana un nabadzības novēršana, kā arī globalizācijas ietekme. Ilgākā laika posmā izaicinājumi vides jomā var ietekmēt ražošanas un darba vietu pārvietošanu, kam var būt tālejošas sekas. Turklāt ir jāmin arī migrācijas jautājumi (iekšējā un ārējā migrācija), kā arī dzimumu līdztiesības jautājumi; abi šie aspekti spēcīgi ietekmēs Eiropas sociālā modeļa nākotnes perspektīvas.

2.4.5

Uz zināšanām balstītas sabiedrības turpmāka attīstīšana būs nozīmīga gan attiecībā uz pētniecības jomu, gan mūžīzglītību. Zināšanas vēl vairāk nekā patlaban kļūs par izšķirošu konkurētspējas nodrošināšanas faktoru, tādējādi garantējot resursus sociālo politiku īstenošanai. Šajā kontekstā būtu svarīgi turpināt atbalstīt uzņēmumus un mazo uzņēmumu izaugsmi. Zināšanu revolūcijas sociālā ietekme ir iespējama sociālā dialoga tēma. Valdību un sociālo partneru īpašs izaicinājums būs jaunu un efektīvu mūžizglītības sistēmu izstrāde.

2.4.6

Ir svarīgi izstrādāt priekšlikumus, lai nodrošinātu jaunu līdzsvaru starp elastīgumu un drošību, tādējādi veicinot nodarbinātību un inovācijas, kā to ir uzsvēruši sociālie partneri pirms neilga laika kopīgi izstrādātajā programmā (3). Īpaši svarīgi būtu panākt sociālo partneru vienošanos par jaunatnes bezdarba samazināšanas pasākumiem. Bezdarbs pats par sevi ir traģēdija; jauno paaudžu bezdarbs ir drauds demokrātiskas Eiropas sabiedrības struktūrai.

2.4.7

Attiecībā uz izaicinājumiem vides jomā būs jāpalielina investīcijas transporta jomā un dzīvojamajās ēkās, kā arī pašvaldību attīstības plānošanā un reformās. Enerģijas cenu celšanās ievērojami ietekmēs sociālo kohēziju un struktūrpolitikas. Iespējams, ka galvenokārt šajā jomā tiks panākti trijām pusēm izdevīgi (win-win-win) risinājumi.

2.4.8

Piemērojot makroekonomisku pārvaldības sistēmu, ir jāsniedz labāks atbalsts Lisabonas stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Ilgākā perspektīvā pēc Lisabonas stratēģijas īstenošanas būs svarīgi izveidot uz izaugsmi orientētu līdzsvaru starp piedāvājuma un pieprasījuma ekonomikas politiku.

2.4.9

Globalizācija ir izaicinājums ne tikai tirdzniecības un cenu ziņā. Globalizācija ir arī iespēja, piemēram, atklāt jaunus videi draudzīgu tehnoloģiju tirgus. Salīdzinājumā ar citām valstīm Eiropai pastiprināti ir jāinvestē modernajās tehnoloģijās (jo īpaši vides jomā), jo arī citas valstis (piemēram, ASV) patlaban atklāj šīs iespējas. Globalizācija nav vienīgi cīņa ar tās sekām; tā ļoti lielā mērā ir spēja rīkoties apsteidzoši un atklāt iespējas.

2.4.10

Visnopietnākais nākotnes izaicinājums būtu Eiropas atgriešanās pie pastiprinātām nacionālām politikām, kas īstenotu protekcionismu un slēgtu tirgus. Šādu politiku īstenošana nodarītu zaudējumus gan ekonomikas, gan arī sociālajā jomā.

2.4.11

Neviena sociālā modeļa izveidošana nav pilnīgi pabeigta un neviena modeļa galīgais veids nekad netiks noteikts. Sociāla modeļa galvenais princips ir spēja tā attīstības gaitā radīt idejas un gūt atklāsmes. Sociālajam modelim ir jābūt vai nu dinamiskam vai arī tā attīstība apstāsies un modelis izzudīs. Sociālais modelis ir jāpārbauda un jāapspriež pastāvīgā demokrātiskā procesā. Jāveic gan tā novērtējums, gan arī jāizstrādā un jāuzlabo attiecīgie pārvaldības instrumenti.

2.5   Vai Eiropas sociālais modelis ir pasaules mēroga paraugs?

2.5.1

Eiropas sociālo modeli ir iespējams uzskatīt par mēģinājumu izstrādāt plānu, lai izveidotu uz nākotni orientētu labklājīgu Eiropas Savienību, kam raksturīga augsti konkurētspējīga rūpniecība, vērienīgi mērķi sociālajā un augsts atbildības līmenis vides jomā. Ja Eiropas sociālais modelis tiek aprakstīts šādā veidā un tiek uzsvērta tā demokrātiskā nozīme, tas var būt ideju un pieredzes avots citām valstīm vai valstu grupām.

2.5.2

Vai Eiropas sociālais modelis var kļūt par pasaules mēroga paraugu? Katrai valstij un valstu grupai ir jāizstrādā savs sociālais modelis un jāattīsta savi tā piemērošanas veidi. Tas, kas izrādījies vērtīgs Eiropā, ne vienmēr būs vērtīgs citā valstī un citos apstākļos. Eiropas sociālais modelis tomēr arī tādā gadījumā varētu rosināt idejas, jo īpaši tādēļ, ka tas ekonomikas, sociālos un vides jautājumus mēģina apvienot ar “priekšstatu par demokrātisku, zaļu, konkurētspējīgu, solidāru un sociāli iekļaujošu labklājības zonu visiem Eiropas iedzīvotājiem”. To, vai šos mērķus ir izdevies sasniegt, vērtēs citas valstis.

2.5.3

ES pastiprināti apvieno mērķus ekonomikas, nodarbinātības, sociālajā un vides jomās, un šī pieeja ES partnerus interesē aizvien vairāk. Eiropas ekonomikas un sociālais modelis attiecībā uz reģionālo integrāciju var būt ideju avots mūsu partnerreģioniem un partnervalstīm. Triju pīlāru pieeja Eiropas Savienībā ir pierādījusi savu vērtību.

2.5.4

Starptautiskā darba organizācija (ILO) savā pētījumā par globalizācijas sociālo dimensiju izteikti norādījusi, ka Eiropas sociālais modelis būtu piemērots ideju avots jaunajām rūpnieciski attīstītajām valstīm (4). Viens no piemēriem ir Ķīna, kas patlaban ir sasniegusi stabilu strauju ekonomikas izaugsmi, tomēr tā aizvien vairāk apzinās sociālo spriedzi un problēmas vides jomā.

2.6   Eiropas iedzīvotāju iesaistīšana jautājumu risināšanā

2.6.1

Eiropas sociālais modelis pastāvēs un eksistēs vienīgi tik ilgi, kamēr to atbalstīs Eiropas iedzīvotāji. Ja modeli vēlas saglabāt, debatēs un dialogā ir jāiesaista iedzīvotāji. Tādējādi iedzīvotājiem rastos būtiska iespēja iesaistīties plašās debatēs par Eiropas sabiedrības nākotni.

2.6.2

EESK šajā atzinumā ir veikusi Eiropas sociālā modeļa pamatanalīzi. Šī analīze būtu jāattīsta tālāk. Īpaši nepieciešams ir panākt skaidru saikni starp koncepciju un realitāti. Tādējādi modelis varētu būt pamats turpmākai diskusijai par iedzīvotāju viedokļiem attiecībā uz vēlamo Eiropas sabiedrības modeli. ES jaunās informācijas un komunikācijas stratēģijas ietvarā sociālo modeli būtu iespējams izmantot kā dialoga pamatu.

2.6.3

Visbeidzot, piedaloties debatēs un dialogā, kā arī daudz vairāk uzzinot, Eiropas iedzīvotāji izšķirsies par Eiropas sociālā modeļa un tā tālākas attīstības atbalstīšanu.

2.7   EESK loma

2.7.1

EESK locekļi ir nozīmīgs starpposms, kas ļauj īstenot saziņu ar viņu vēlētājiem. EESK regulāri rīko ieinteresēto pušu plaša mēroga forumus viedokļu un uzskatu apmaiņai.

2.7.2

EESK apsvērs iespēju, kādā veidā Eiropas sociālais modelis varētu būt pamats plašāku saziņas centienu īstenošanai ES. Šādā veidā EESK spēj dot konkrētu ieguldījumu debatēs par Eiropas un sociālā modeļa veidu, kādu to nākotnē vēlas redzēt Eiropas iedzīvotāji. Līdzdarboties tiks aicināti gan sociālie partneri un organizētā pilsoniskā sabiedrība, gan arī valstu ekonomikas un sociālās padomes.

Briselē, 2006. gada 6. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne-Marie SIGMUND


(1)  Dr Didier Fouarge (2003. gada 3. janvāris). Politikas, kas nav sociāla, sekas: ceļā uz kvalitatīvas sociālās politikas ekonomikas sistēmu — politikas, kas nav sociāla, sekas

(URL: http://www.lex.unict.it/eurolabor/documentazione/altridoc/costs030103.pdf).

(2)  Eiropas sociālie acquis aptver direktīvas par tādiem jautājumiem kā informēšana par individuālajiem darba apstākļiem (91/533/EEK), darbiniecēm — grūtniecēm (92/85/EEK), bērna kopšanas atvaļinājumu (96/34/EK), darba laiku (2003/88/EK), jauniešiem darbā (94/33/EK) un nepilnas slodzes darbu (97/81/EK).

(3)  “Eiropas sociālo partneru darba programma 2006.–2008. gadam.” Skatīt arī EESK 2006. gada 17. maija atzinumu “Elastīgums un darba vietas drošība — Dānija” (ziņotāja — Vium kdze) (vēl nav publicēts OV).

(4)  URL: http://www.ilo.org/public/english/wcsdg/globali/synthesis.pdf.


Top