Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006AE0969

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu Priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmu (//EK, Euratom ) COM(2006) 99 galīgā redakcija — 2006/0039 (CNS)

OJ C 309, 16.12.2006, p. 103–106 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/103


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmu”(//EK, Euratom)

COM(2006) 99 galīgā redakcija — 2006/0039 (CNS)

(2006/C 309/21)

Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 93. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu padomi par augstāk minēto tematu.

Komitejas Birojs uzdeva Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētajai nodaļai sagatavot atzinumu.

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 428. plenārajā sesijā, kas notika 2006. gada 5. un 6. jūlijā (5. jūlija sēdē), iecēla Ágnes CSER kdzi par galveno ziņotāju un ar 84 balsīm par, 2 balsīm pret un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Atzinuma kopsavilkums

1.1

Pamatojoties uz Padomes Lēmuma par pašu resursiem (1) 9. pantu, Komisijai līdz 2006. gada 1. janvārim vajadzēja veikt pilnīgu 2007.–2013. gadam paredzētās pašu resursu sistēmas pārskatīšanu un izvirzīt priekšlikumus. EP iesniedza lūgumu pārskatīt iemaksu kritērijus. Komisija ar Padomes atbalstu sagatavoja priekšlikumu un iesniedza to izskatīšanai.

1.2

ES iestādes to novērtēja; arī EESK (ECO/148), ņemot vērā savus iepriekšējos atzinumus, novērtēja priekšlikumu, vairākkārt pievēršot uzmanību svarīgajai saiknei starp ES budžeta politiku un ES politiku vispār.

1.3

Komiteja skatīja visu trīs veidu pašu resursu izmantošanu nākotnē un vērtēja Komisijas dokumentā izteikto priekšlikumu par pašu, tiešo ES resursu izveidošanu.

1.4

Komiteja iepazīstināja ar pašu resursu izveidošanas vēsturi un izmaiņām tajos, skatīja tā sauktos “ceturtos resursus”, novērtēja Apvienotās Karalistes korekciju, kā arī vispārējo korekcijas mehānismu.

1.5

ES Padome 2005. gada decembrī Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā, novērtējot finanšu perspektīvu 2007.–2013. gadam, panāca politisku vienošanos. Mainot iepriekšējo Padomes lēmumu, tika noteiktas jaunas vadlīnijas. Eiropadome arī aicināja Komisiju sagatavot jaunu lēmumu un izdarīt grozījumus tam pievienojamā darba dokumentā par Apvienotās Karalistes korekciju, tika mainīts arī agrākais Komisijas priekšlikums attiecībā uz vispārējo korekciju.

1.6

Neskatoties uz grozīto Komisijas priekšlikumu, EESK pieturas pie iepriekšējā atzinuma noslēguma piezīmēm, tā kā grozītais Komisijas priekšlikums nenozīmē būtiskas izmaiņas, bet gan tikai politisku kompromisu, kaut arī izmaiņām Apvienotās Karalistes kompensācijas aprēķinā, kas jau divdesmit gadus ir nemainīgs, ir vēsturiska nozīme, jo tas var būt pirmais solis ceļā uz tās atcelšanu.

2.   EESK kā organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvja pieeja

2.1

Kā aktīvam dalībniekam mūsu Komitejai ES un valstu līmenī ir nozīmīga loma plaisas starp iedzīvotājiem un ES iestādēm pārvarēšanā. Tā izplata un pauž viedokli sakarā ar Komisijas dokumentos par pārdomu periodu izvirzītajiem mērķiem, sekmē pilsoņu aktīvu piedalīšanos ES politiku īstenošanā (Rīcības plāns, D-plāns un Baltā grāmata par komunikācijas politiku).

2.2

Saskaņā ar minētajiem dokumentiem ES pilsoņiem ir tiesības zināt par ES rīcību un mērķiem; EESK atzinumā par pārdomu periodu ir paudusi pilsoņu vēlmi, lai ES nākotnes politikām atbilstu attiecīgs saturs. Minētā sakarā Komiteja pauž gandarījumu par 2006. gada 4. aprīlī panākto iestāžu vienošanos par finanšu perspektīvā 2007.–2013. gadam paredzētā finasējuma palielināšanu salīdzinājumā ar Eiropadomes sākotnēji apstiprināto summu. Atsaucoties uz iepriekšējiem atzinumiem (2), Komiteja tomēr secina, ka minētais palielinājums ir ierobežots un finanšu perspektīva nedod iespēju pilnībā īstenot izvirzītos mērķus.

3.   Ievads

3.1

Paplašināšanai, kas notika 2004. gada ir vēsturiska nozīme, jo pēc 50 gadiem atkal ir apvienojušies pāri par 450 miljoniem Eiropas iedzīvotāju. Iestāžu sistēmai, kas līdz šim bija darbojusies tikai 15 valstu kopienā, bija nopietni jāstrādā, lai pielāgotos. Paplašinātās Eiropas, kurā tagad ir 24 un būs 27 valstis, politikas pieņemšana, nepieciešamo resursu noteikšana un to radīšana “veco” un “jauno” un dalībvalstu sadarbībā nozīmē nopietnu pārbaudi. Minēto procesu vajadzēja veicināt 2004. gada Komisijas paziņojumam “Kopīgās nākotnes celšana, paplašinātās Eiropas politiskie izaicinājumi un finanšu resursi” un uz tā pamata sagatavotajam 2007.–2013. gada finanšu perspektīvas priekslikumam.

3.2

Komisijas paziņojuma pieņemšana bija sākuma punkts lēmumam par jauno finanšu perspektīvu. Eiropas Parlamenta nostājas pamatā bija Savienības prioritāšu ievērošana. Eiropadomes jūnijā pieņemtais lēmums paredzēja stingrāku prioritāšu ievērošanu attiecībā uz vajadzībām un nepieciešamajiem izdevumiem.

3.3

ES budžets salīdzinājumā ar valstu budžetiem ir ierobežots, valstis tajā iekļauj vidēji 45 % nacionālā ienākuma, bet ES budžets tikai nedaudz pārsniedz 1 %. Komisija 2007.–2013. gada finanšu perspektīvas resursiem arī turpmāk ieteica izmantot ne vairāk kā 1,24 % no NKI.

3.4

Patiešām nav reāli no Eiropas sagaidīt vairāk un tērēt mazāk, ES līmeņa politiku īstenošana prasa lielāku finansiālo segumu. ES sniegto pievienoto vērtību apliecinošajām politikām jaunajā finanšu perspektīvā paredzētie līdzekļi tika noteikti, ņemot vērā trīskāršo rezultāta, efektivitātes un sinerģijas prasību.

3.5

Lai sasniegtu mērķus, jābalstās uz vadlīnijām, kas nosaka lielāku finanšu pārredzamību, lielāku izdevumu kvalitāti un efektivitāti, kā arī Kopienas sniegtās pievienotās vērtības efektīvāku novērtēšanu.

3.6

Pastiprinājusies ir prasība mainīt pašu resursu sistēmu, jo tā nav pietiekoši pārredzama, tās finansiālā neatkarība ir ierobežota, tā ir sarežģīta un neskaidra. Sakarā ar tikai Lielbritānijai piemērojamo korekcijas mehānismu 80. gadu vidū radās prasība ieviest vispārēju korekciju vai izmaiņas sistēmā.

4.   ES finanšu perspektīva laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam — pēc decembra Eiropadomes

4.1

Finanšu perspektīva ir cieši saistīta ar pašu resursu jautājumuu, ar korekcijas mehānismu, nepieciešamību mainīt pašreizējo sistēmu, un to 2004. gada decembra secinājumos ir atzinusi arī Eiropadome.

4.2

Eiropadome 2005. gada martā apstiprināja Lisabonas stratēģijas mērķus, tās fokusā izvirzot ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību.

4.3

Neformālās galotņu tikšanās reizē 2005. gada oktobrī Hemptonkortā netika pārrunāts sociālais modelis, bet gan globalizācijas radītie izaicinājumi; Savienības finanšu perspektīvā 2007.–2013. gadam jāatspoguļo jaunās prioritātes — pētniecības attīstība, inovācija, enerģētika, politika, izglītība (tajā skaitā ieguldījumi augstākajā izglītībā), saimnieciskas nozīmes reģionāla līmeņa imigrācijas veicināšana, demogrāfisko pārmaiņu pārvaldība.

4.4

Eiropadomes 2005. gada decembra sanāksmē tika panākta vienošanās par finanšu shēmu laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam. Ņemot vērā politisko vienošanos un pamatojoties uz grozīto Komisijas priekšlikumu, budžetu septiņu gadu periodam nosaka ar starpiestāžu vienošanos, ko parakstījis Eiropas Parlaments, Padome un Komisija. Vienošanās bija būtiski atkarīga no diskusiju ar EP rezultāta. Finanšu shēmas struktūra tikai daļēji atbilst divkāršajai prasībai nodrošināt finanses ES jauno nākotnes uzdevumu veikšanai un segt ar paplašināšanu saistītos izdevumus.

4.5

Padome 2005. gada decembrī nolēma, ka 2008.–2009. gadā, kad daudzgadu finanšu perspektīvas sakarā jāpārskata visi Savienības ieņēmumi un izdevumi, jāpārskata arī pašu resursu sistēma. Minētais nosacījums 2006. gada maijā iekļauts Starpiestāžu nolīgumā.

4.6

Komisija ir ierosinājusi sagatavot Balto grāmatu par finanšu shēmu, ieņēmumiem un izdevumiem. Tiek prasīts, lai pašreizējo ES pašu resursu sistēmu aizvietotu pārredzamāki un neatkarīgāki ieņēmumi. Komisija pieņem zināšanai Eiropas Parlamenta nodomu organizēt konferenci, iesaistot valstu parlamentus. EESK apliecina vēlēšanos iesaistīties minētajā pasākumā.

5.   Pašu resursu sistēma

Divu gadu garumā apspriežot finanšu perspektīvu, maz uzmanības pievērsts pašu resursu sistēmai kopumā.

5.1

Neskatot ES integrācijas budžeta attīstību, pašu resursu sistēmu var novērtēt tikai daļēji. Attīstību laika periodā no 1957. gada līdz 2006. gadam var iedalīt četros posmos:

 

1957.–1969.: katrai kopienai ir savs budžets,

 

1970.–1987.: kopīgs budžets vienam gadam,

 

1988.–1999.: pirmās divas finanšu perspektīvas, pamatojoties uz Kopienas politikām,

 

2000.–2006.: Kopienas politikas nosaka budžets.

Eiropas integrācija budžetu jau no sākuma ir noteikusi kopīgo mērķu īstenošana un dalībvalstu intereses.

Visumā var teikt, ka pirmo divu finanšu perspektīvu periodā saistību apropriācijas pieauga līdz ar Kopienas politiku attīstību, un tas noteica Kopienas budžeta shēmu.

5.2

Agenda 2000 diskusijās, izmantojot saukli “izdevumu stabilizēšana” neto iemaksātājas budžetā panāca budžeta iespēju sašaurināšanu. Izdevumu stabilizēšanu neto maksatājvalstis panāca, pamatojoties uz Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto budžeta disciplīnu.

5.3

Kopienas budžeta izdevumu un pašu resursu pārskatīšana kļuva būtiska pēc 2005. gada sammita neveiksmes. Pašu resursi tomēr būtiski vēl nav apspriesti. Lielbritānijas prezidentūra ierosināja pieņemt klauzulu par pārskatīšanu. Ierosinājuma pamatā bija EK 2005. gada iniciatīva, un to savos priekšlikumos bija iekļāvusi jau Luksemburgas prezidentūra. Dalībvalstis nevarēja vienoties par pārskatīšanas klauzulas saturu un tās nosacīto reformu laiku. Ar pārskatīšanu saistītas diskusijas par Savienības budžeta nākotni vēlreiz sašķēla dalībvalstis, kuru nostāja bija atkarīga no to kā neto maksātājvalstu vai neto saņemējvalstu situācijas. Bija skaidrs, ka līdz 20013. gadam nav gaidāmas lielas reformas.

5.4

Ja Kopienas budžetu skatām tikai no grāmatvedības viedokļa, ņemot vērā tikai apropriāciju un iemaksu bilanci, iegūstam lielas un maldinošas atšķirības. Valstu kā neto saņēmēju vai maksātāju pozīcija nekāda veidā neliecina par Eiropas līmeņa ieguvumu, Kopienas politiku ieguldījumu iekšējā tirgus makroekonomiska līmeņa papildu ienākumos.

5.5

EESK savos iepriekšējos atzinumos ir noraidījusi tādu pieeju, kur dalībvalstu kā neto maksātājvalstu nostāja ir svarīgāka par Kopienas politikām, kas kalpo kopējām interesēm.

5.6

Mēs uzskatām, ka Kopienas politikas, kas nosaka budžetu, un Savienības līmeņa budžeta disciplīna ir savienojamas. Budžeta disciplīnas noteikšana pirmo reizi tika pieprasīta Delors paketes ietvaros, Kopienas politiku un budžeta sakarā nenoraidot Kopienas politiku noteicošo nozīmi.

5.7

Resursi no nacionālā kopienākuma, kuru nozīme pēc 2007. gada palielinās, ir taisnīga risinājuma piemērs. Var likties, ka pati par sevi iemaksu no nacionālā kopienākuma palielināšana stiprinās tendenci izcelt valstu kā neto maksātāju situāciju: NKI resursi ir tiešās iemaksas no dalībvalstu budžeta un to mērķis nav patieso ES pašu resursu nodrošināšana.

6.   Ar Apvienotās Karalistes korekciju saistītais darba dokuments

6.1

Grozījumi lēmumā par pašu resursiem ļauj sagatavot jaunu dokumentu, kas varētu stāties spēkā no 2007. gada 1. janvāra, vai vēlākais 2009. gada sākumā, iespējams, pat ar atpakaļejošu datumu. Tajā saglabāts iepriekšējais priekšlikums attiecībā uz vienotu PVN piesaistīšanu 0,30 % apmērā, bet atšķirībā no agrākā paredz divus izņēmumus. Attiecībā uz laika periodu no 2007. līdz 2013. gadam PVN resursu piesaistīšanas apjoms Austrijai ir 0,225 %, Vācijai 0,15 %, Holandei un Zviedrijai 0,10 %, tajā pašā laika periodā Nīderlande var izmantot ikgadēju 605 miljonu EUR bruto samazinājumu tās NKI iemaksām, un Zviedrija var izmantot 150 miljonus EUR ikgadēju bruto samazinājumu tās NKI iemaksām.

6.2

Vēlākais no 2013. gada Apvienotā Karaliste pilnībā piedalās paplašināšanas izdevumu finansēšanā sakarā ar valstu pievienošanos pēc 2004. gada 30. aprīļa, izņemot attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku. Laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam Apvienotās Karalistes papildu iemaksa atbilstoši spēkā esošajam lēmumam nevar būt lielāka par 10,5 miljardiem euro. Ja paplašināšana aptvers citas valstis kā Rumānija un Bulgārija, korekcija jāpielāgo. Lēmumos par sistēmas pārskatīšanu Padome vēlreiz apstiprina nepieciešamību pilnībā pārskatīt finanšu shēmu un Savienības resursus, aptverot KLP un Apvienotās Karalistes korekciju. Padome 2008.–2009. gadā vēlas saņemt ziņojumu par minēto jautājumu.

6.3

Komisijas priekšlikumā paredzēts, ka pirms Apvienotas Karalistes korekcijas aprēķināšanas jāņem vērā PVN likmes samazināšana, bet NKI bāzes iemaksu samazināšana varētu notikt tikai pēc korekcijas aprēķinu veikšanas. Septiņpadsmit dalībvalstis uzskata, ka abi pasākumi veicami pēc Apvienotās Karalistes korekcijas aprēķināšanas, bet Apvienotā Karaliste uzstāj, ka tie ņemami vērā pirms tās noteikšanas. Apvienotās Karalistes priekšlikums nozīmē, ka palielinātos korekcijas summa un tādējādi arī dalībvalstu finansiālais slogs.

6.4

EESK piekrīt Revīzijas palātas uzskatam, ka jebkurš korekcijas mehānisms traucē pašu resursu sistēmas vienkāršošanai un pārredzamībai. Revīzijas palāta ir izteikusi vairākas piezīmes par pašreizējo pašu resursu sistēmu un tās trūkumiem, jo īpaši norādot uz vadības, konsekvences un pārredzamības trūkumu. Tā arī norāda, ka budžeta nelīdzsvarotību nevar atrisināt, izmantojot aprēķinus.

6.5

Sakarā ar nelielajām izmaiņām pašu resursu sistēmā, īpaši jāuzsver Apvienotās Karalistes korekcijas aprēķināšanas metodes maiņa. Vienošanās, kas panākta 2005. gada decembrī, paredz, sākot ar 2009. gadu pakāpeniski un sākot ar 2011. gadu pilnībā aprēķinos atņemt izdevumus jaunajām dalībvalstīm, izņemot KLP tirgus izdevumus un tiešos maksājumus ražotājiem. Tas ļauj novērst korekcijas summas proporcionālu palielināšanos līdz ar paplašināšanas izdevumiem.

7.   Vispārīgas piezīmes

7.1

EESK atbalsta EP uzskatu, ka PVN un nacionālā kopienākuma bāzes resursi (kuru mērķis, tos izveidojot, bija ES pašu resursu papildināšana) pakāpeniski ir kļuvuši par galvenajiem Kopienas budžeta finansēšanas avotiem; tas ka, pašreizējo pašu resursu sistēmu papildina atrunas, to padara tikai sarežģītāku, iedzīvotājiem nepārskatāmu un netaisnīgu, novedot pie finanšu sistēmas, kas rada nepieņemamu nevienlīdzību dalībvalstu starpā.

7.2

EESK piekrīt Eiropas Parlamentam, ka ES paplašinoties, jābūt pieejamiem atbilstošiem finanšu resursiem, atspoguļojot tās augošās politiskās ambīcijas. Finanšu perspektīva ir tāda finanšu shēma, kuras mērķis ir nodrošināt ES prioritāšu attīstību, ievērojot budžeta disciplīnu, nevis septiņiem gadiem paredzētu daudzgadu budžetu.

7.3

EESK norāda, ka 1993. gadā 15 valstīm noteikto pašu resursu augšēja robeža nav mainījusies: tātad 1,31 % ES nacionālā kopienākuma saistību apropriācijām un 1,24 % ES nacionālā kopienākuma maksājumu apropriācijām.

8.   Kopsavilkums

8.1

Ņemot vērā iepriekšteikto, mēs kopumā uzskatām, ka Eiropadomē 2005. gada decembrī panāktā vienošanās nozīmē, ka Kopienas budžeta vēstures ceturtais posms, kas sakās 2000. gadā un kurā Kopienas politikas nosaka budžets, turpināsies līdz 2013. gadam.

8.2

Nākamā budžeta pieņemšanā jāatsakās no pieejas, kurā dominē valstu kā neto maksātāju vai saņēmēju nostāja; nepieciešams ir kopīgs budžets, kas ir neatkarīgs vai gandrīz neatkarīgs no valstu budžetiem. Tādu neatkarību var nodrošināt tikai patiesi pašu resursi.

8.3

EESK uzskata, ka Kopienas budžeta neatkarību var nodrošināt pašu resursu sistēma, kuras pamatā ir vai nu kopīgas politikas, vai arī patiesi pašu resursi — Kopienas nodokļi, vai arī abu kombinācija. Kopienas nākotnes perspektīvā Kopienas metodei vispiemērotākais veids būtu kopīgas politikas kā resursu radītājas.

8.4

Neskatoties uz asajiem, uz finansiālo neatkarību pamatotajiem iebildumiem pret Kopienas nodokļiem, mēs uzskatām, ka kopīgo mērķu īstenošanai NKI bāzes iemaksas jāaizstāj ar pašu resursiem.

8.5

Pārveidojot pašu resursu sistēmu, jātiecas panākt pārredzamību, efektivitāti, elastīgumu un proporcionāla finansējuma principa īstenošanu.

Resursu efektivitāte: resursiem būtiski jāietekmē budžeta apjoms;

Pārredzamība un vienkāršība: dalībvalstu ieguldījumam Savienības budžetā jābūt saprotamam iedzīvotājiem;

Izdevumu efektivitāte: ieņēmumu administratīvie izdevumi nedrīkst būt nesamērīgi salīdzinājumā ar resursu apjomu;

Vienlīdzīgas bruto iemaksas: finanšu slogs taisnīgi jāsadala dalībvalstu starpā, ņemot vērā iedzīvotāju patieso situāciju.

Briselē, 2006. gada 5. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne-Marie SIGMUND


(1)  OV C 253, 07.10.2000.

(2)  OV C 74, 23.03.2005.


Top