Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006AE0591

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Invalīdu stāvoklis paplašinātajā Eiropas Savienībā: Eiropas rīcības plāns 2006.—2007. gadam KOM(2005) 604 galīgā red.

OJ C 185, 8.8.2006, p. 46–51 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

8.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/46


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Invalīdu stāvoklis paplašinātajā Eiropas Savienībā: Eiropas rīcības plāns 2006.—2007. gadam”

KOM(2005) 604 galīgā red.

(2006/C 185/10)

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2005. gada 28. novembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par augstāk minēto tematu

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsonības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2006. gada 20. martā. Ziņotāja — Greif kdze.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 426. plenārajā sesijā, kas notika 2006. gada 20. un 21. aprīlī (20. aprīļa sēdē), ar 55 balsīm par un 1 — atturoties, pieņēma šādu atzinumu.

1.   Komitejas secinājumi un ieteikumi

1.1

EESK atbalsta pasākumus, ko Eiropas Komisija ierosinājusi DAP 2006.—2007. gadam.

1.2

EESK uzskata, ka Direktīvas par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātībā un profesijā izpildes uzraudzībai joprojām jābūt prioritārai laika posmā, uz ko attiecas DAP.

1.3

EESK aicina Komisiju pēc priekšizpētes saistībā ar tiesību aktu diskriminācijas novēršanas jomā izstrādi Eiropas līmenī ierosināt īpašu direktīvu invaliditātes jomā.

1.4

Konkrētu pasākumu acīmredzams trūkums Eiropas Nodarbinātības stratēģijā nopietni liecina par ES nepietiekamām saistībām. ENS bija viens no galvenajiem orientieriem, lai pārbaudītu ES un dalībvalstu saistības attiecībā uz DAP. Pārbaudi nav izturējis neviens no iepriekš minētajiem. Eiropas Nodarbinātības stratēģijas pārskatītajiem mērķiem būtu jāpastiprina invaliditātes jautājuma integrācija Nodarbinātības pamatnostādnēs un Nacionālajās reformu programmās.

1.5

ES jāuzņemas minēta integrācija tādās iniciatīvās kā

struktūrfondi, nodrošinot, ka spēkā esošajā regulā, stratēģiskajās pamatnostādnēs un darbības programmās ir ievērots diskriminācijas novēršanas un pieejamības princips attiecībā uz invalīdiem,

7. pamatprogramma, nodrošinot pētniecības projektus tādās jomās kā visaptveroša atbilstība, IKT sistēmas, pāreja uz neatkarīgu dzīves veidu u.c.,

transports, veicinot pieejamāku dzelzceļa transportu, starptautiskus tālsatiksmes autobusus un jūras transportu.

1.6

EESK izsaka nožēlu par ieinteresētības trūkumu pasākumos, ko veic ES dalībvalstis, lai iekļautu invaliditātes jautājumu valstu politikas izstrādē. DAP sekmes ir atkarīgas no valstu ieinteresētības pieņemt Rīcības plānā noteiktos principus.

1.7

EESK mudina arī Eiropas iestādes ņemt vērā un pieņemt DAP mērķus Eiropas līmenī. Iekšējās saziņas un izpratnes veidošanas pasākumu rezultātā invaliditātes jautājumam jākļūst pamanāmākam, veidojot Eiropas politiku.

1.8

Eiropas līmeņa organizācijām, piem., Eiropas Invalīdu forumam un citām reprezentatīvajām NVO jāturpina darbs, izmantojot atbalstu saskaņā ar jauno Progress programmu.

1.9

Attiecībā uz turpmāko programmu EESK iesaka Komisijai veltīt uzmanību šādiem konkrētiem jautājumiem:

neatkarīga dzīves veida koncepcijas un invalīdu tiesību netikt nošķirtiem speciālās iestādēs vai atstumtiem no sabiedrības izšķirošā nozīme; informācijas pieejamība, mobilitāte, mājokļi, radītā vide un, galvenokārt, personīga palīdzība ir izšķiroši nosacījumi invalīdu neatkarīgam dzīves veidam. Šajā sakarā viena no prioritātēm ir sociālās aizsardzības sistēmas modernizācija (1).

invalīdu aktīvas politiskās līdzdalības sabiedrībā izšķirošā nozīme; invalīdiem jābūt vienlīdzīgām iespējām panākt tiesības uz aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, politikas izstrādē, uzraudzībā un novērtēšanā utt. Ar reprezentatīvo NVO un tīklu starpniecību. Attiecīgo NVO loma jāstiprina gan valsts, gan ES līmenī, tādējādi arī mazākām un vājākām NVO jāiegūst sava vieta lielāko apvienību vidū.

turpmāk jāpievēršas ar nodarbinātību nesaistītām jomām, piem., izglītībai, kultūrai, brīvajam laikam/izklaidei utt.

attiecīga uzmanība pievēršama daudzkārtīgas diskriminācijas, kultūras atšķirību, nabadzības utt. ietekmei. Pienācīga uzmanība minētajiem aspektiem varētu parādīt “jaunā gaismā” tās invalīdu kategorijas, kas šobrīd “nav pamanāmas”.

pielāgotas darbavietas (ieskaitot palīgtehnoloģijas, sagatavošanu darbam) un tādu darbinieku iecelšana uzņēmumos, kas atbild par līdztiesību, varētu stimulēt iespēju vienlīdzību nodarbinātības jomā.

saskaņā ar invaliditātes profilaksi pienācīga uzmanība pievēršama drošībai darbā.

2.   Ievads

2.1

EESK ar lielu interesi izskatīja minēto paziņojumu (2).

2.2

Eiropas Rīcības plāna (DAP) (3), kas pieņemts 2003. gadā kā daudzgadu rīcības plāns laika posmam no 2004. gada līdz 2010. gadam, mērķis ir iekļaut invaliditātes jautājumu visās attiecīgajās ES politikās, kā arī izstrādāt konkrētus pasākumus, lai pastiprinātu invalīdu integrāciju Eiropas sabiedrībā.

2.2.1

DAP pirmā posma prioritāte bija darba tirgus pieejamība invalīdiem, ITC lietošana un invalīdu piekļuve sabiedriskajām ēkām.

2.2.2

Prioritārie pasākumi DAP otrajā posmā koncentrējās uz invalīdu aktīvu līdzdalību sabiedrībā, kvalitatīvu atbalsta, aprūpes un medicīnas pakalpojumu pieejamību, preču un pakalpojumu pieejamības veicināšanu un analītiskās jaudas palielināšanu.

2.3

DAP ir paredzēts divgadu ziņojums par invalīdu stāvokli nolūkā pārskatīt noteiktos mērķus, kā arī analizēt invalīdu stāvokli pārskata periodā.

2.4

EESK izsaka nožēlu par to, ka divgadu ziņojums galīgajā variantā ir pārveidots par īsu paziņojumu; paziņojuma pirmā daļa ir divgadu ziņojums, kas aptver 2004. un 2005. gada laika posmu, un otrā daļa ir rīcības plāns otrajam posmam, kas attiecas uz 2006. un 2007. gadu.

2.4.1

Paziņojuma pielikumos ietvertajai informācijai ir ļoti liela nozīme, lai veiktu novērtējumu. EESK tomēr izsaka nožēlu par to, ka sniegta informācija ir ierobežota, tādēļ analīzē nav ņemtas vērā visas iniciatīvas, ko īsteno ES. Dalībvalstīm vajadzēja sniegt vairāk informācijas anketā, ko Eiropas Komisija bija sagatavojusi ziņojuma izstrādes nolūkā.

2.4.2

EESK izsaka nožēlu arī par to, ka pielikumos ietvertā informācija vēl nav pārtulkota visās ES oficiālajās valodās, izņemot angļu valodu.

2.5

Invalīdu īpatsvars sabiedrībā ir 10 %, un minētais rādītājs palielinās līdz ar sabiedrības novecošanos. Tas nozīmē, ka paplašinātajā Eiropas savienībā ir vairāk nekā 50 miljoni invalīdu (4).

2.6

Invalīdi — vīrieši un sievietes, zēni un meitenes — veido daudzveidīgu, neviendabīgu grupu. Minētā daudzveidība ir jāņem vērā politikas izstrādes visos līmeņos.

2.7

EESK ir regulāri izteikusi stingru atbalstu invalīdu pilnīgai integrācijai un ir izteikusi prasību par īpašu direktīvu invaliditātes jomā (5).

2.8

EESK ir sniegusi dažus īpašus ieteikumus atzinumā par rīcības plānu 2004.—2006. (6) EESK atzīst, ka daži no minētajiem ieteikumiem ir ņemti vērā, bet, diemžēl, daudzi citi — ne, jo īpaši prasība par īpašu direktīvu invaliditātes jomā un prasība par invaliditātes iekļaušanu “Eiropas Nodarbinātības stratēģijā”.

2.9

EESK analizē šo rīcības plānu, ņemot vērā ANO Konvencijas par invalīdu tiesībām (7) pašreizējo izstrādi.

3.   Pašreizējais stāvoklis

Pārskats

3.1

EESK atbalsta DAP otrajam posmam izraudzīto mērķu nozīmīgumu.

3.2

EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai, risinot invaliditātes jautājumu savos dažādajos dokumentos, būtu jāizmanto sociālā pieeja minētajai problēmai, kas dotu Komisijai iespēju veicināt neitrālāka un iekļaujošāka izteiksmes veida izmantošanu invaliditātes plašākā jomā. Dažu Komisijas dokumentu tulkojumos no angļu valodas izteiksmes veids nav pilnīgā saskaņā ar sociālo pieeju invaliditātei.

3.3

EESK piekrīt Komisijai attiecībā uz to, ka nav atbilstošu statistikas datu par invalīdiem, jo šādi dati ir nepieciešami turpmākās politikas izstrādei minētajā jomā. Esošie pētījumi aptver tikai aktīvos/nodarbinātos invalīdus, bet neaptver lielāko daļu iedzīvotāju, kam noteikta invaliditāte (personas, kas dzīvo aprūpes iestādēs, bērnus).

3.4

EESK izsaka bažās par invalīdu un personu bez invaliditātes nodarbinātības līmeņa atšķirībām. Statistikas birojs (Eurostat) 2003. gadā ir apstiprinājis, ka Darbaspēka dalības pakāpe darba tirgū attiecībā uz invalīdiem patiesi ir daudz zemāka: 78 % personu vecumā no 16 līdz 64 gadiem ar smagu invaliditāti ir ārpus darbaspēka tirgus salīdzinājumā ar 27 % to iedzīvotāju, kam nav ilgstošu veselības problēmu vai invaliditātes (LSHPD). Pat starp tiem iedzīvotājiem, kas ir darbaspēka tirgū, personu ar smagu invaliditāti bezdarba līmenis ir gandrīz divas reizes augstāks nekā personām bez invaliditātes. Tikai 16 % iedzīvotāju, kas saskaras ar nodarbinātības ierobežojumiem, saņem palīdzību, lai varētu strādāt (8).

3.5

Dažos aspektos EESK nevēlētos pilnībā piekrist dažiem Komisijas ziņojumā norādītajiem iemesliem, ar ko izskaidrots invalīdu divas reizes augstākais bezdarba līmenis salīdzinājumā ar pārējiem iedzīvotājiem. T.s. “pabalstu slazds” ir nepietiekams iemesls, saskaņa ar ko visa atbildība tiek uzvelta invalīdiem (9).

3.5.1

Negatīvie statistikas dati ir saistīti ar daudz sarežģītākiem šķēršļiem, piem., darba devēju nevēlēšanās pieņemt darbā invalīdus, nepiemērotas darba vietas, nevienlīdzīga piekļuve darba tirgum, palīdzības trūkums patstāvīgas dzīves nodrošināšanai invalīdiem (personīga palīdzība vai palīgierīces), diskriminējoša attieksme transportlīdzekļos un izglītības jomā, preču un pakalpojumu pieejamība u.c. Lai arī 43,7 % aptaujāto invalīdu uzskata, ka, saņemot adekvātu palīdzību, viņi varētu strādāt, faktiski tikai 15,9 % no viņiem saņem šādu palīdzību (10).

3.5.2

EESK konsekventi uzskata, ka sociālā nodrošinājuma sistēmas, kā arī nodarbinātības programmu pārskatīšanā jāņem vērā to iemeslu sarežģītība, kādēļ invalīdiem nav pieejas darba tirgum un viņi nespēj tajā palikt (11).

3.6   Nodarbinātības veicināšana.

3.6.1

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir veikusi būtiskus pasākumus, lai uzraudzītu Nodarbinātības direktīvas (12) transponēšanu un īstenošanu. Minēto aspektu uzraudzība ir jāveic sadarbībā ar sociālajiem partneriem un NVO pārstāvjiem. EESK ir pārliecināta, ka Nodarbinātības direktīvā, ar ko nodarbinātības jomā aizliedz diskrimināciju vairāku iemeslu dēļ, ieskaitot invaliditāti, ir paredzēts, ka diskriminācijas apkarošana ir ne tikai tiesības, bet arī juridisks pienākums un ka Komisijai ir izšķiroša nozīme direktīvas faktiskās īstenošanas uzraudzībā.

3.6.2

EESK nepiekrīt Eiropas Komisijas paziņojumam par invaliditātes jautājuma pamanāmību Eiropas Nodarbinātības stratēģijā (EES) (13). Invaliditātes jautājuma integrācijai Nodarbinātības stratēģijā kopš minētās dimensijas atstāšanas novārtā Nacionālajās reformu programmās ir veltīta salīdzinoši neliela uzmanība.

3.6.3

Komiteja jau ir izteikusi atbalstu Komisijas regulai par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam nodarbinātības jomā (14), kā arī noteiktajiem izņēmumiem attiecībā uz valsts atbalstu, lai nodrošinātu invalīdu iekļaušanos progresīva darba tirgū.

3.6.4

EESK stingri mudina sociālos partnerus veikt turpmākus pasākumus saistībā ar invalīdu nodarbinātību. Sociālie partneri 2004. gadā ziņoja par iniciatīvām, ko uzsākuši minētajā jomā (15).

3.6.5

EESK atbalsta arī Eiropas Sociālā fonda iniciatīvas invalīdu integrācijai darba tirgū. Iniciatīva EQUAL ir bijusi loti lietderīga invalīdu līdztiesības veicināšanai. Eiropas sociālo fondu jaunajā sistēmā jāņem vērā daži spēkā esošajos tiesību aktos piemirsti principi, piem., pieejamības princips un visaptveroša atbilstība projektos, ko finansē ar ESF starpniecību.

3.6.6

EESK ar gandarījumu atzīmē, ka Eiropas Komisija ir uzsākusi īstenot Kopienas rīcības programmu diskriminācijas apkarošanai (16).

3.6.7

EESK uzskata, ka pārējo iniciatīvu, piem., Vienlīdzības sammita un pasākuma “Vienlīdzīgu iespēju Eiropas gads 2007” turpinājumā jāseko nozīmīgiem politiskajiem lēmumiem vai darbības plāniem un tiesību aktiem.

3.6.8

EESK izsaka nožēlu par vispārējo tendenci, ka invalīdu organizācijas valsts mērogā nav iekļautas Nacionālo reformu programmu izstrādē. Pārskatītajā Lisabonas programmā tās mērķu labākai sasniegšanai bija jāpastiprina pilsoniskās sabiedrības līdzdalība.

3.6.9

EESK uzskata, ka dialogs ar pilsonisko sabiedrību —sociālajiem partneriem un attiecīgajām NVO — gan Eiropas, gan attiecīgās valsts līmenī ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu nodarbinātības stratēģiju efektivitāti. Būtiski svarīga nozīme ir invalīdu NVO pārstāvju iesaistīšanai.

3.7   Invalīdu integrēšana sabiedrībā.

3.7.1

EESK nesen izteica savu atzinumu par Eiropas Invalīdu gadu un aicināja Eiropas Komisiju tās nākamajā divgadu ziņojumā par invalīdu stāvokli izvērtēt minētā Eiropas gada laikā pieņemto politisko saistību izpildi un jo īpaši Padomes rezolūciju par nodarbinātību, izglītību, e-pieejamību un kultūru izpildi, kā arī sniegt ieteikumus invaliditātes jautājumu iekļaušanai atklātās koordinācijas metodē saskaņā ar Lisabonas stratēģiju (17).

3.7.2

EESK atzinīgi vērtē paraugpraksi saistībā ar pasažieru aviopārvadājumu noteikumiem, kuros ir skaidri redzami integrācijas radītie ieguvumi.

3.7.3

Komiteja atzinīgi vērtē sasniegumus (18) IKT pieejamības jomā invalīdiem, kā arī turpmākās iniciatīvas (19). Zināmi panākumi būtu iespējami arī citās jomās, piem., telekomunikāciju jomā ar reglamentējošo noteikumu starpniecību un televīzijas apraides jomā.

3.7.4

EESK uzskata, ka Eiropas struktūrfondi ir ES instruments savu principu veicināšanai un ka tiesību aktos un fondu plānošanā jāiekļauj nediskriminācijas un pieejamības princips. Invaliditātei jābūt transversālam jautājumam saistībā ar fondiem.

3.7.5

EESK izsaka bažas par invalīdu tiesību aizsardzību dažādos līmeņos ES. Indivīda aizsardzības apjoms un tiesības ir atkarīgas no attiecīgās personas dzīvesvietas.

3.7.6

Komiteja izsaka bažas arī par to, ka DAP pirmā posma pārskatā daži invalīdu diskriminācijas aspekti nav ņemti vērā vai arī tiem nav pievērsta pietiekama uzmanība: diskriminācijas ietekme uz invalīdiem bija jāanalizē no daudziem aspektiem, piemēram, dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģiskās pārliecības, vecuma vai seksuālās orientācijas aspekta (20); invalīdu tiesības uz patstāvīgu dzīvi.

EESK uzskata, ka invaliditāte nav vienīgais noteicošais faktors un ka arī citi apstākļi var ietekmēt invalīdu ikdienas dzīves kvalitāti.

4.   ES rīcības plāns invaliditātes jomā (DAP) 2006.—2007. gadam

4.1

Eiropas Komisija ir noteikusi jaunus mērķus minētā plāna otrajam posmam. EESK izsaka gandarījumu par to, ka mērķi joprojām attiecas uz invalīdu galveno problēmu risināšanu.

4.2

EESK nepiekrīt paziņojumam par to, ka “ka invaliditātes jautājumu integrācija ir bijusi sekmīga dažās jomās, jo īpaši nodarbinātības, IKT un izglītības jomā”. Tas ir pretrunā dažiem apgalvojumiem Apvienotajos integrācijas pārskatos, kuros ir atzīts, ka salīdzinājumā ar saimnieciskās darbības rezultātu pamatojumu, kas labākajā gadījumā ir jaukts, stāvoklis nav vērā ņemami uzlabojies. Tie skaidri apliecina, ka Lisabonas pārskatā par īstenošanu ir konstatējamas atšķirības starp to, ko dalībvalstis ir apņēmušās saistībā ar kopējiem mērķiem, un minēto valstu īstenoto politiku (21).

4.3

EESK uzskata, ka ES augsta līmeņa grupai invaliditātes lietās ir ļoti liela nozīme DAP īstenošanā un tā ir jānostiprina; minētajai grupai jāizstrādā konkrēti mērķi un ieteikumi, kas jāapstiprina Eiropas Savienības Padomei.

4.3.1

EESK noteikti atbalsta Eiropas Invaliditātes foruma un citu specifisku Eiropas invalīdu organizāciju iesaistīšanu minētās augsta līmeņa grupas diskusijās, lai nodrošinātu invaliditātes kustības līdzdalību to politiku noteikšanā, kas skar Eiropas iedzīvotājus — invalīdus.

4.4

EESK ar gandarījumu atzīmē, ka Eiropas Komisija veic pasākumus, lai uzsāktu pārkāpumu tiesvedību pret tām dalībvalstīm, kas savas valsts tiesību aktos vēl nav transponējušas Direktīvu par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātībā un profesijā (2000/78) vai arī nav to pienācīgi īstenojušas (22).

4.5   Otrā posma prioritārās jomas.

4.5.1

DAP otrajā posmā galvenā uzmanība tiek pievērsta invalīdu aktīvai integrācijai un tiek veidota iedzīvotāju izpratne par invaliditāti (23). Tas nozīmē, ka invalīdiem ir tāda pati personiskā izvēle un kontrole attiecībā uz viņu ikdienas dzīvi kā personām bez invaliditātes.

4.6   Aktivitātes veicināšana.

4.6.1

EESK iepriekšējā atzinumā atzīmēja, ka invalīdi nav minēti jaunajā, pārskatītajā Lisabonas stratēģijā (24).

4.6.2

EESK brīdina, ka invalīdu nodarbinātības un aktivitātes līmeni nav iespējams paaugstināt, neuzlabojot darba apstākļus un nelikvidējot diskrimināciju tādās jomās kā izglītība, transports, IKT, preču un pakalpojumu pieejamība u.c.

4.6.3

EESK uzskata, ka Eiropas Nodarbinātības stratēģijas mērķu pārskatīšanā jāņem vērā invaliditātes integrācija. Pretējā gadījumā invalīdu aizsardzība joprojām būs ļoti zemā līmenī.

4.6.4

Eiropas struktūrfondi ievērojami veicinās integrāciju, ja tiks ievērots nediskriminācijas un pieejamības princips attiecība uz invalīdiem. Struktūrfondu jaunajā plānošanas periodā ir jānovērš jaunizveidotu vides šķēršļu radīšana, kā arī jāveicina minēto fondu visaptverošāka izmantošana.

4.6.5

Ar jauno Eiropas Komisijas regulu par grupveida atbrīvojumu attiecībā uz nodarbinātību un mācībām ir jāizveido taisnīga sistēma, lai veicinātu invalidu līdzdalību darba tirgū. Ar jauno pārskatīšanas procedūru būtu jāatvieglo darba devēju iespējas atbalstīt savus darbiniekus — invalīdus.

4.6.6

Sociālās ekonomikas uzņēmumi ievērojami var veicināt invalīdu integrāciju darba tirgū.

4.7   Kvalitatīvu atbalsta un aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšana.

4.7.1

EESK piekrīt Eiropas Komisijai par minētā jautājuma nozīmīgumu.

4.7.2

EESK uzskata, ka visiem pasākumiem, ar ko atvieglo invalīdu dzīvi Eiropas sabiedrībā, jābalstās uz cilvēka pamattiesībām, piemēram:

tiesības uz pārvietošanās brīvību un dzīvesvietas brīvu izvēli,

tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un uz ģimenes dzīvi,

nevienam patvaļīgi nevar atņemt brīvību,

nevienam nevar piemērot spīdzināšanu vai necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu,

tiesības uz izglītību,

tiesības uz veselības aprūpi, ieskaitot informācijas, veselības aprūpes un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību,

nevienam nevar atņemt viņa/viņas īpašumu.

4.7.3

Tādēļ EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos atbalstīt to cilvēku neatkarību, kas ir izmitināti lielās pastāvīgās uzturēšanās iestādēs, kā arī novērst šādu personu institucionalizēšanu un segregāciju.

4.7.3.1

EESK aicina Komisiju nodrošināt visu neatkarīgā dzīves veidā ieinteresēto pušu, piem., valsts līmeņa varas iestāžu, invalīdu organizāciju un ES aktīvu līdzdalību minētajā procesā.

4.7.3.2

Neatkarīgs dzīves veids nenozīmē tikai dzīvot sabiedrībā, bet gan būt arī sabiedrības līdzvērtīgai daļai. Neatkarīgs dzīves veids ir pilnīga līdzdalība visos sabiedrības dzīves aspektos.

4.7.3.3

EESK uzskata, ka ar ikvienu pasākumu aprūpes pakalpojumu pārskatīšanai jāveicina neatkarīgs dzīves veids invalīdiem. Īpašam mērķim par institucionalizēšanas novēršanu un uz kopienu balstītu alternatīvu attīstību jābūt jaunās stratēģijas ilgtermiņa aprūpes jomā sastāvdaļai, kā arī sociālās aizsardzības jaunās stratēģijas sastāvdaļai. Minētajās alternatīvās jāiekļauj tādas iniciatīvas kā personīgi palīgi, palīgierīces, atbalsta pakalpojumi, informācija, mājskolotāji, invalīdu iesaistīšana pašu aprūpē u.c.

4.7.4

EESK izvirza prasību uzlabot standartus attiecībā uz invalīdiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Minētie standarti jāizstrādā sadarbībā ar invalīdu organizācijām. Visiem atbalsta un aprūpes pakalpojumu modeļiem jābalstās uz kvalitāti, nepārtrauktību un pieejamību.

4.7.5

Piemērojot atklātās koordinācijas metodi veselības aprūpes jomā, jāņem vērā arī invalīdu vajadzības un viņu pamattiesības attiecībā uz pakalpojumu pieejamību.

4.8   Preču un pakalpojumu pieejamības veicināšana.

4.8.1

EESK atzinīgi vērtē noteikumus par pasažieru ar kustību traucējumiem pārvadājumiem gaisa transportā un iniciatīvas plašākā pārvadājumu mērogā (ar dzelzceļa satiksmi, tālsatiksmes autobusiem un jūras satiksmi) un tūrismā, kuras nodrošinās invalīdu brīvu pārvietošanos.

4.8.2

Lai novērstu nevienlīdzīgās digitālo pakalpojumu izmantošanas iespējas Eiropas sabiedrībā, būtiski svarīga ir jauno tehnoloģiju pieejamība. ES ir jānodrošina, ka projekti 7. pamatprogrammas ietvaros uzlabo pētījumus saistībā ar jaunajām tehnoloģijām, palīgierīcēm un visiem iedzīvotājiem paredzētām precēm un pakalpojumiem.

4.8.3

EESK uzskata, ka, šobrīd apspriežot direktīvu par iekšējā tirgus pakalpojumiem, jautājumā par preču un pakalpojumu pieejamību ES jāņem vērā patērētāju — invalīdu vajadzības.

4.8.4

EESK iesaka Eiropas Komisijai nākamajā paziņojumā par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem ņemt vērā nepārtrauktības un pieejamības principu, kā arī Eiropas kvalitātes standartus.

4.9   ES analītiskās jaudas palielināšana.

4.9.1

Eiropas Savienībai jāspēj izvērtēt invalīdu stāvokli.

4.9.2

EESK uzskata, ka attiecībā uz invalīdiem ir vajadzīgi ticamāki un salīdzināmi dati. ES pašreizējā statistika ietver analīzi, kas balstās uz dzimumu un vecumu. Invalīdu stāvokļa analīzes nolūkā, kā arī turpmākās politikas izstrādei būtiski svarīgi ir nodrošināt ES līmeņa visaptverošu statistikas klasifikāciju.

4.9.3

Jānodrošina turpmāki akadēmiskie pētījumi, kuros īpaša uzmanība pievērsta pašu invalīdu izteiktajām vajadzībām, kā arī vairākkārtējas diskriminācijas labāka analīze.

“Vienlīdzīgu iespēju Eiropas gads 2007” ir unikāla iespēja Komisijai uzņemties atbildību par tiesiskās aizsardzības līdzsvarošanu/saskaņošanu invalīdu diskriminācijas novēršanas jomā visā ES un veikt pasākumus attiecīgu pārkāpumu gadījumā.

EESK gaida nākamo divgadu ziņojumu par DAP 2008. gadā.

Briselē, 2006. gada 20. aprīlī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne-Marie SIGMUND


(1)  Vairākas reprezentatīvas NVO apgalvo, ka personīgas palīdzības saņemšanai tādēļ jākļūst par invalīdu tiesībām, ko var īstenot ar tieša finansējuma starpniecību. Tas ir nosacījums strukturālai novirzei cilvēka pamattiesību nodrošināšanā.

(2)  KOM(2003) 650 galīgā red.

(3)  ES rīcības plāns invaliditātes jomā (DAP).

(4)  Eurostat publikācijā “Invalīdu nodarbinātība 2002. gadā” ir konstatēts: “No personām vecumā no 16 līdz 64 gadiem 44,6 miljoni — t.i., viens no katriem sešiem cilvēkiem — ir paziņojuši, ka viņiem ir ilgstoša veselības problēma vai invaliditāte (LSHPD)”.

(5)  EESK atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par pasākuma “Eiropas Invalīdu gads 2003” īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu.” Ziņotāja: Anca kdze (OV C 88, 11.4.2006).

EESK 2004. gada 25. februāra atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Vienlīdzīgas iespējas invalīdiem: Eiropas rīcības plāns”. Ziņotājs: Cabra de Luna kgs (OV C 110, 30.04.2004.).

EESK 2003. gada 26. marta atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam — Virzībā uz ANO juridiski saistošu instrumentu invalīdu tiesību un cieņas veicināšanai un aizsardzībai”. Ziņotājs: Cabra de Luna kgs (OV C 133, 06.06.2003.).

EESK 2002. gada 17. jūlija pašiniciatīvas atzinums par invalīdu integrāciju sabiedrībā. Ziņotājs: Cabra de Luna kgs (OV C 241, 07.10.2002.).

EESK 2001. gada 17. oktobra atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Invalīdu gadu — 2003. Ziņotājs: Cabra de Luna kgs (OV C 36, 08.02.2002.).

(6)  EESK 2004. gada 25. februāra atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Vienlīdzīgas iespējas invalīdiem: Eiropas rīcības plāns”. Ziņotājs: Cabra de Luna kgs (OV C 110, 30.04.2004.).

(7)  Starptautiskā konvencija par invalidu tiesībām. ANO, Ņujorka, 2006., (darba dokuments).

(8)  Statistikas apkopojums, 3. temats: Invalīdu nodarbinātība Eiropā 2002, Eurostat, 26/2003.

(9)  Iespējami lielāks sociālais pabalsts nekā algas un risks zaudēt pabalstu, uzsākot strādāt.

(10)  Statistikas apkopojums, 3. temats: Invalīdu nodarbinātība Eiropā 2002, Eurostat, 26/2003.

(11)  57 % invalīdu iegūst invaliditāti darba dzīves laikā.

(12)  DIR 2000/78,2000. gada 27. novembris.

(13)  Padomes 2005. gada 12. jūlija Lēmums par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. Invaliditātes jautājuma integrācija Eiropas Nodarbinātības stratēģijā, http://europa.eu.int/comm/dgs/employment_social/index_en.htm

(14)  Komisijas Regula (EK) Nr. 2204/2002.

(15)  CEEP, UNICE/UEAPME un EAK 2004. gada ziņojums par sociālo partneru darbību dalībvalstīs, lai īstenotu nodarbinātības pamatnostādnes.

(16)  2000/750/EK: Padomes 2000. gada 27. novembra lēmums, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu diskriminācijas apkarošanai (2001.—2006.).

(17)  Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

(18)  Paziņojums par e-pieejamību — KOM(2005) 425 galīgā red., 13.09.2005.

(19)  Pasākumi, lai saskaņotu pieejamības prasības IKT jomā; Pamatnostādnes interneta pieejamības jomā; Eiropas Programma par IKT pieejamību visiem iedzīvotājiem.

(20)  EK Līguma 13. pants par diskriminācijas iemesliem.

(21)  Kopīgs ziņojums par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju 2006. gadā (KOM(2006) 62 galīgā red.)

(22)  Austrija, Luksemburga, Somija un Vācija.

(23)  Saskaņā ar ES pamattiesību hartas 26. pantu “Savienība atzīst un ievēro invalīdu tiesības izmantot pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu viņu neatkarību, sociālo un profesionālo integrāciju un dalību sabiedrības dzīvē”.

(24)  EESK 2006. gada 14. februāra atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par pasākuma “Eiropas Invalīdu gads 2003” īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu.” Ziņotāja: Anca kdze (OV C 88, 11.04.2006).


Top