Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006AE0582

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Nanozinātnes un nanotehnoloģijas: Rīcības plāns Eiropai 2005.—2009. gadam

OJ C 185, 8.8.2006, p. 1–9 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

8.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/1


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Nanozinātnes un nanotehnoloģijas: Rīcības plāns Eiropai 2005.—2009. gadam”

(2006/C 185/01)

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2005. gada 7. jūnijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par augstāk minēto tematu

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2006. gada 28. martā. Ziņotājs — PEZZINI kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 426. plenārajā sesijā, kas notika 2006. gada 20. un 21. aprīlī (20. aprīļa sēdē), ar 117 balsīm par un 4 balsīm atturoties, pieņēma šādu atzinumu.

1.   Ievads

1.1

Komiteja uzskatīja par nepieciešamu vienā no iepriekšējiem atzinumiem (1) par nanozinātnēm un nanotehnoloģijām (N&N) iekļaut biežāk lietoto jēdzienu īsu paskaidrojumu, jo atzinumā bija apspriests temats, kas daļēji ir jauns un kurā tiek izmantoti mazzināmi vai reti lietoti termini. Tāpēc ir lietderīgi minēto terminu paskaidrojumu iekļaut arī šajā atzinumā.

1.1.1

Sakarā ar to, ka 2006. gadā papildus sestajai ietvarprogrammai tiek īstenotas arī daudzas citas 2000. gadā uzsāktas ES programmas, parindēs ir jānorāda svarīgākās ar N&N saistītās programmas. Ir jo īpaši jāpiemin tās programmas, kas ir īpaši nozīmīgas jaunajām dalībvalstīm, jo tām vēl nav bijis iespēju piedalīties šāda veida programmās kopš to sākuma, kā arī piedalīties pirms 2004. gada notikušās diskusijās.

1.2   Terminoloģija  (2)

1.2.1

“Nano–” kāda veseluma miljardā daļa. Sakarā ar to, ka šajā gadījumā ir runa par mēriem, ar “nano–” tiek apzīmēta metra miljardā daļa.

1.2.2

“Mikro–”: kāda veseluma miljonā daļa. Šajā gadījumā tā ir metra miljonā daļa.

1.2.3

“Nanozinātnes”: nanozinātnes pēta matērijas pamatstruktūru un īpašības atomu un molekulu līmenī un ir jauna tradicionālo zinātnes nozaru (ķīmija, fizika, elektroniskā bioloģija utt.) metode. Tās ir zinātnes, kas dažādās disciplīnās pēta atomu iespējas. (3)

1.2.4

“Nanotehnoloģijas”: tās ir tehnoloģijas, kas ļauj manipulēt ar atomiem un molekulām tā, lai rastos jaunas virsmas un objekti. Pateicoties cita veida sastāvam un jaunajam atomu izvietojumam, tādējādi tiek panākts, ka rodas sevišķas, ikdienas dzīvē izmantojamas īpašības (4). Respektīvi, tās ir tehnoloģijas, kas izmanto metra miljardās daļiņas.

1.2.5

Šeit iederētos iepriekš izklāstītās definīcijas papildināšana ar vēl vienu, kas ir precīzāka no zinātniskā viedokļa. Nanotehnoloģija ir materiālu, mehānismu un sistēmu radīšanas multidisciplināra metode, kontrolējot matēriju nanometriskā līmenī. Sakarā ar to, ka pieeja ir multidisciplināra, ir vajadzīga plaša zināšanu bāze tādās nozarēs kā elektronika, fizika un ķīmija, lai iegūtu kvalifikāciju nanotehnoloģijās.

1.2.6

“Nanomehānika”: izmēri lielā mērā nosaka objekta īpašības jau tad, ja mērvienība viens nanometrs tiek nomainīta pret vairākiem dučiem nanometru (tas attiecas uz objektiem, kas sastāv no dažiem desmitiem līdz dažiem tūkstošiem atomu). Šādā izmēru diapazonā kādam no 100 dzelzs atomiem sastāvošam objektam piemīt pilnīgi citas fizikāli ķīmiskās īpašības, nekā citam objektam, kas sastāv no 200 tādiem pašiem atomiem, — arī tad, ja abi minētie objekti ir veidoti no vienādiem atomiem. Līdzīgā kārtā no nanodaļiņām sastāvošam cietam ķermenim piemīt pilnīgi citas mehāniskās un elektromagnētiskās īpašības nekā tradicionāli veidotiem cietiem ķermeņiem ar tādu pašu ķīmisko sastāvu. Šīs īpašības ir atkarīgas no to atsevišķo vienību īpašībām, no kurām sastāv attiecīgais cietais ķermenis.

1.2.7

“Mikroelektronika” — elektronikas nozare, kas nodarbojas ar tādu integrālo shēmu izstrādāšanu, kas darbojas “pusvadītāja vienīgajā diapazonā” un kuru izmēri ir ļoti mazi. Pašlaik ar mikroelektronikas tehnoloģiju palīdzību ir iespējams konstruēt atsevišķus komponentus, kuru izmēri ir mazāki par 0,1 mikrometru vai 100 nanometriem (5).

1.2.8

“Nanoelektronika” — zinātne, kas nodarbojas ar tādu elektrisko shēmu izpēti un izgatavošanu, kas ar tehnoloģiju un dažādu materiālu palīdzību tiek veidotas no citiem materiāliem nevis silīcija un kam raksturīgi pavisam citi darbības principi nekā pašreiz ražotām shēmām (6).

1.2.9

Nanoelektronika kļūst par nanotehnoloģiju galveno jomu. Tā pretendē uz apmēram tādu pašu lomu, kāda patlaban visās zinātnes nozarēs un rūpniecības procesos ir elektronikai (7).

1.2.10

“Biomimētika”  (8) — zinātne, kas pēta likumus, kam atbilstoši veidojas dabā sastopamā molekulu struktūra. Pārzinot minētos likumus, būtu iespējams izgatavot mākslīgus nanomotorus, kas darbotos atbilstoši tādiem pašiem principiem, kādi valda dabā (9).

1.3   Secinājumi un ieteikumi.

1.3.1

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas iesniegtos priekšlikumus rīcības plāna N&N jomā īstenošanai līdz 2009. gadam un jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

nepieciešamība nodrošināt ilgtspējīgu, konkurētspējīgu, stabilu un ilgstošu attīstību;

visā pasaulē ievērojami palielinās ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā, tostarp N&N pielietojuma jomā;

nepieciešamība izpētīt ar N&N metodi saistīto risku un iespējas un strukturēta, plaši izplatīta un akceptēta politisko un iestāžu lēmumu pieņēmēju, sociālo partneru, kā arī plaša sabiedrības loka un plašsaziņas līdzekļu redzējuma steidzama nepieciešamība; ņemot vērā N&N noderīgumu iedzīvotāju veselības aizsardzības, drošības un dzīves kvalitātes jomā, šāda analīze un redzējums būtu N&N veiksmes pamatā;

pieprasījums pēc ļoti modernām iekārtām un efektīvas infrastruktūras, integrētiem Eiropas mēroga tīkliem un kopējām datu bankām;

vajadzība izglītot kvalificētus darbiniekus, tādējādi nodrošinot darbaspēku tādās nozarēs kā zinātne, tehnika un rūpniecība, kā arī vajadzība izglītot rūpniecības jomā strādājošus vadītājus, lai viņi pārzinātu N&N;

ierosinājums izveidot tādu Eiropas līmeņa veicināšanas un koordinācijas centru (focal point), kas darbotos kā pastāvīgs un proaktīvs vidutājs pirmām kārtām starp rūpniecību un zinātni gan ES, gan starptautiskā mērogā un kura darbā palīdzētu sekretariāts.

1.3.1.1

Koordinācijas centra darbiniekiem ir jābūt dziļām un pierādītām zināšanām zinātnes un vadības jomā, kā arī spilgti izteiktai spējai uztvert tendences vidē, kur attīstās N&N.

1.3.1.2

Arī uz N&N nozari attiecas tas, ka “Eiropas Kopienas atbalstītajiem pētniecības un izstrādes pasākumiem ir nozīmīga Eiropas pievienotā vērtība. To potenciāls ir daudzkārt lielāks nekā atsevišķo dalībvalstu iespējas, un tie jau ļāvuši Eiropā izdarīt pasaules mēroga atklājumus” (10). Tāpēc ir svarīgi, lai pastāvētu koordinācijas centrs, kas šajā jomā nodrošina vadību, un ir skaidri jānosaka atbildības jomas.

1.3.2

Ņemot vērā N&N revolucionāro attīstību, Komiteja uzskata, ka laikā, kad pasaules tirgū parādās arvien jauni un agresīvi konkurenti, Eiropas iespēja uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas jomā ieņemt līderpozīcijas ir atkarīga no koordinācijas spējas, kā arī spējas Eiropā sasniegt kritisko masu, lai nanotehnoloģijām rastos stabils pamats.

1.3.3

Komiteja uzskata, ka izšķirīga nozīme ir tam, lai Eiropas Savienībai izdotos izstrādāt tādu rīcības plānu N&N jomā, ar kura palīdzību tiktu rosināta kopēja pārvaldība un rastos iespēja integrēt atšķirīgus līmeņus (ES, dalībvalstis un reģionus), ievērojot subsidiaritātes principu. Minētajā rīcības plānā ir jāpievērš īpaša uzmanība šādiem jautājumiem:

tāds jūtams un pārredzams dialogs ar pilsonisko sabiedrību, kas pamatojas uz riska objektīvu novērtējumu un ar N&N saistīto iespēju apzināšanos;

nemitīga modrība, lai saglabātu ētiskus un ekoloģiskus pamatprincipus, kā arī aizsargātu darba ņēmēju un patērētāju veselību un drošību;

Kopienas mēroga centrs kā vienīgā iestāde, kas precīzi koordinē dažādus pasākumus un rīcības jomas;

vienoti starptautiski principi, kam atbilstoši tiek sekmētas iniciatīvas tādu kopīgu deklarāciju un rīcības kodeksu jomā, kuru mērķis ir N&N izmantošana, apzinoties ar to saistīto atbildību, kā arī sadarbība fundamentālo pētījumu jomā;

N&N jomā pastāvošās “plaisas” (atstumtība no tādu zināšanu attīstīšanas, kas saistītas ar N&N) mazināšana kopīgi ar mazāk attīstītām valstīm;

tiesiskā drošība attiecībā uz tādiem centieniem pētniecības, pielietojuma un inovācijas jomā, kas saistīti ar N&N tirgu;

paredzēto pasākumu plāns un grafiks gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī, minētajā plānā un grafikā paredzot izpildes pārbaudes procedūru un skaidri nosakot atbildības jomas.

1.3.4

Komiteja iesaka papildus Kopienas rīcības plānam izstrādāt dalībvalstu rīcības plānus, ar kuru palīdzību būtu nepārtraukti jānodrošina koordinācija, kā arī nemitīga konverģences un sinerģijas salīdzinošā novērtēšana šādās jomās: infrastruktūra, apmācība un izglītība; riska novērtēšana, apmācība par darba drošību, ar normām un patentiem saistītā standartizācija, kā arī visbeidzot — dialogs ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši — ar patērētājiem.

1.3.5

Komiteja uzskata, ka Eiropas rūpniecībai ir jāiegulda vairāk pūliņu ar N&N saistītā pētniecībā un pielietojuma jomā un ka šis darbs ir jāpasteidzina, lai sasniegtu vismaz tādu ieguldījumu apjomu, kādus sasnieguši progresīvākie konkurenti. To iespējams panākt ar šādu pasākumu palīdzību: Eiropas tehnoloģiju platformu koncepcija; N&N rūpnieciska pielietojuma aizsardzība un stimulēšana; mērķtiecīgas apmācības veicināšana mazajos un vidējos uzņēmumos; Eiropas mēroga tīklu izveide ar N&N saistītas inovācijas un pielietojuma jomā; darba ņēmēju un tehnisko speciālistu starpdisciplīnu izglītošana; nanotehnoloģijas speciālistu apmācība uzņēmumā, kā arī prototipu izgatavošanai un sertifikācijai paredzētu laboratoriju iekārtošana; kopējas tehnisko normu sistēmas izveide nolūkā aizsargāt intelektuālo un rūpniecisko īpašumu.

1.3.6

Komiteja uzskata, ka papildus reizi divos gados sniedzamajam ziņojumam par Kopienas rīcības plāna izpildes kontroli un uzraudzību un atbilstību pārējām Kopienas politikām ir reizi gadā jāsniedz arī progresa ziņojums par apstiprinātā grafika izpildi, un minētajam ziņojumam jāpievieno dalībvalstu ziņojumi par valsts rīcības plāna izpildi.

1.3.7

Šāds ziņojums būtu jāiesniedz ne vien EP un Padomei, bet arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

2.   Pamatojums

2.1

Nanozinātnes un nanotehnoloģijas (N&N) ir strauji augoša zinātnes joma ar ārkārtīgi daudzsološām iespējām fundamentālo pētījumu pārvēršanai sekmīgās inovācijās. Minētā nozare ir ārkārtīgi nozīmīga gan lai palielinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju kopumā, gan lai radītu jaunus produktus un pakalpojumus, ar kuru palīdzību iespējams uzlabot sabiedrības labklājību un pilsoņu dzīves kvalitāti.

2.2

Analītiķi principā ir pārliecināti par to, ka uz N&N balstīti materiāli, produkti un pakalpojumi laika posmā līdz 2015. gadam spēj radīt pasaules tirgu (11) ar apgrozījumu simtiem miljardu euro katru gadu ar nosacījumu, ka izcilību zinātnē iespējams pārvērst komerciāli stabilos produktos, procesos un pakalpojumos, ja — kā uzsvērusi pati Komisija — iespējams gādāt par to, lai neatkārtotos “ar citām tehnoloģijām jau piedzīvotais Eiropas paradokss” (12).

2.3

Komiteja uzskata, ka šajā sakarā ir vajadzīgi šādi pasākumi:

aktīvāk jāveic pētniecība un attīstība un jāuzlabo koordinācija, kā arī jāpiesaista pētniecībai un attīstībai lielākas investīcijas;

jārada atbilstīga augsta līmeņa infrastruktūra;

visa zinātniskā un ar pielietojumu saistītā aprites cikla laikā rūpīgi jānovērtē risks;

pilnībā jāievēro ētikas principi;

jāveicina inovācijām labvēlīga vide un proaktīvas metodes saimnieciskās struktūras visās daļās un jo īpaši — attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

jāizglīto kvalificēti darbinieki;

jāpielāgo tiesību akti un patenttiesības;

jāveicina publisku un privātu organizāciju partnerība.

2.4

Komiteja jau ir sniegusi atzinumu (13) par minēto tematu, cita starpā iekļaujot tajā šādus ieteikumus:

kopēju ES un dalībvalstu līmeņa pasākumu īstenošana pētniecības un tehnoloģiju attīstības (PTA) jomā, kā arī zinātniskās un tehnoloģiskās izglītības jomā, nodrošinot ciešu mijiedarbību starp rūpniecību un zinātni un pievēršot īpašu uzmanību rūpnieciskiem un starpnozaru pielietojuma veidiem; politiku, struktūru un ieinteresēto personu tīklu aktīvāka koordinēšana; ētikas principu ievērošana, dabas un veselības aizsardzība, kā arī gādāšana par drošību un atbilstīga tehniskā standartizācija;

ciešas saiknes izveide starp N&N un sabiedrību, lai nodrošinātu to, ka pētniecības rezultāti pozitīvi ietekmē ekonomikas konkurētspēju, sabiedrības veselību, vidi, drošību un dzīves kvalitāti;

atbilstošu līdzekļu piešķiršana saskaņā ar finanšu plānu 2007.—2013. gadam un jo īpaši saskaņā ar Septīto ietvarprogrammu pētniecības un attīstības jomā un saistībā ar Eiropas tehnoloģiju platformu izveidi;

tāda ambicioza Kopienas rīcības plāna pieņemšana, kurā iekļauta konkrēta ceļa karte un grafiks un ko papildina dalībvalstu rīcības plāni. Tādējādi būtu jāiegūst nepieciešamā visu iesaistīto personu piekrišana kopīgam redzējumam;

Eiropas augsta līmeņa infrastruktūras izveide pētniecības un tehnoloģijas nodošanas jomā, minētajai infrastruktūrai jābūt orientētai uz tirgū pieprasītām inovācijām;

uz intelektuālo īpašumu attiecināto noteikumu optimizēšana un Eiropas līmeņa Nano–IPR palīdzības dienesta izveide, lai apmierinātu pētnieku, uzņēmumu un pētniecības centru un pirmām kārtām pilsoniskās sabiedrības vajadzības;

starptautiskas sadarbības izveide ētikas un ar risku saistītu jautājumu, drošības un normu, patentu un mēriekārtu jomā;

pasākumi, lai izstrādātu ar N&N saistītus rūpnieciskus procesus un paaugstinātu informētības līmeni par N&N izmantošanu, šajā nolūkā izveidojot Eiropas informācijas apstrādes centru (clearing–house), kas nodarbojas ar produktu tirgvedību, tehnoloģijas nodošanu un paraugprakses izplatīšanu;

pastāvīga un solīdi pamatota populārzinātniska dialoga uzturēšana ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību, lai pārliecinātu iedzīvotājus par to, ka iespējamais veselības vai vides apdraudējums tiek kontrolēts un lai nepieļautu maldīgu priekšstatu rašanos par nanotehnoloģiju attīstību.

2.5   N&N jaunajās dalībvalstīs.

2.5.1

Pēdējos piecos gados Eiropas Komisija ir izmantojusi Kopienas līdzekļus aptuveni 30 izcilības centru atbalstam saistībā ar dažādām Kopienas Pētniecības ietvarprogrammas tematiskajām prioritātēm; daudzi no minētajiem centriem (14), kas darbojas N&N attīstības jomā, ir piesaistīti universitātēm, pētniecības centriem un uzņēmumiem jaunajās dalībvalstīs.

2.5.2

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropas Kopīgais pētniecības centrs turpinātu atbalstīt izcilības centrus un to izveidi — jo īpaši N&N nozarē jaunajās dalībvalstīs un kandidātvalstīs, iekļaujot minēto aspektu šādu centru darba programmās un to skaidri definējot.

2.5.3

Komiteja uzskata, ka Komisijai tomēr jāatbalsta arī Eiropas N&N inovācijas, lietojumu tīklu izaugsme un N&N prototipu skaidra definēšana, jo īpaši saistībā ar nelieliem uzņēmumiem, kas veido Eiropas rūpniecības tīkla lielāko daļu.

2.5.4

Jo īpaši ir jānodrošina speciāli pakalpojumi, lai palīdzētu uzņēmējiem izprast ar N&N lietojumiem saistītās iespējas un šādu lietojumu nepieciešamību, kā arī nolūkā palielināt veiksmīgu iniciatīvu, piemēram, Gate2Growth  (15) un Minanet  (16), skaitu. Tāpēc ir jāatrod jaunas riska finansēšanas iespējas un jāveido papildu aizsardzības sistēmas, kas papildina pašreizējās sistēmas.

2.5.5

Komiteja uzskata, ka ir arī jāattīsta tālāk ar tehnoloģijām un informācijas sabiedrību saistītā Kopienas iniciatīva PHANTOMS, proti, izcilības tīkls nanotehnoloģiju jomā, kas izveidots atbilstoši Kopienas programmai IST/FET, un uzskata, ka minētā tīkla darbībai jākļūst pamanāmākai.

2.5.6

Komisija arī uzskata, ka ir intensīvāk jāveicina pētniecība un inovācija jaunajās dalībvalstīs un kandidātvalstīs un ka ir jāattīsta un jāatvieglo sinerģija ar iniciatīvām EUREKA un COST, kurās ietilpst tādas darbības N&N jomā, kuras daudzās no šām valstīm jau ir paveiktas.

2.6   Situācija starptautiskā mērogā.

2.6.1

Ir aprēķināts (17), ka līdz 2005. gada janvārim visā pasaulē valdību, uzņēmumu un finanšu nozares kopējie izdevumi N&N nozarē ik gadu ir sasnieguši aptuveni 7 miljardus EUR (vairāk nekā puse šo līdzekļu nāk no valsts kases), un šīs summas ģeogrāfiskais sadalījums ir šāds: Ziemeļamerika 35 %, Āzija 35 %, Eiropa 28 % un pārējie reģioni — 2 %.

2.6.1.1

Izdevumi uz vienu iedzīvotāju: kaut arī valsts ieguldījumu apjoma atšķirības dažādu valstu starpā deviņdesmito gadu vidū vēl bija ļoti mazas (apm. 1 EUR ASV un Japānā, 0,50 EUR ES), 2005. gadā ASV uz vienu iedzīvotāju tērēja jau 5 EUR, Japānā 6,50 EUR, bet ES — 3,50 EUR. Tiek prognozēts, ka 2011. gadā minēto izdevumu apjoms būs vairāk nekā 9 EUR uz vienu iedzīvotāju ASV un Japānā un 6,50 EUR uz vienu iedzīvotāju ES (18).

2.6.2

Rūpniecības nozarē ik gadu visā pasaulē tiek tērēti aptuveni 3 miljardi EUR, no tiem 46 % tērē ASV strādājoši uzņēmumi, 36 % tērē uzņēmumi Āzijā, 17 % tērē Eiropas uzņēmumi un mazāk nekā 1 % — uzņēmumi pārējās pasaules daļās. Aptuveni 1 500 uzņēmumu ir paziņojuši, ka plāno aktīvi nodarboties ar pētniecību un attīstību N&N jomā, 80 % no tiem ir jaundibināti uzņēmumi, no kuriem vairāk nekā puse darbojas ASV. Masu saziņas līdzekļu sagatavoto ziņojumu un rakstu par nanotehnoloģijām skaits ir palielinājies no 7 000 līdz 12 000 (19).

2.6.3

Kopš 2000. gada beigām pagājušo piecu gadu laikā ASV valdība nanotehnoloģiju nozarē ir ieguldījusi vairāk nekā četrus miljardus dolāru. Prezidenta Buša valdība tikai attiecībā uz 2006. gadu vien ir pieprasījusi, lai vienpadsmit federācijas līmenī strādājošām pētniecības aģentūrām, kas nodarbojas ar N&N pētniecību, piešķirtu vairāk nekā miljardu dolāru. Kā norādīts 2005. gadā publiskotajā ziņojumā “Nanotehnoloģijas iniciatīvas novērtējums pēc pieciem gadiem”, ir vispārzināms, ka ASV pasaules mērogā ieņem līderpozīcijas N&N pētniecības un attīstības jomā, un ik gadu ASV tiek veikti valsts un privāti ieguldījumi triju miljardu dolāru apmērā, kas ir viena trešā daļa šāda veida izdevumu visā pasaulē.

2.6.3.1

ASV ieņem līderpozīcijas arī uzņēmumu dibināšanas, publikāciju un patentu jomā. Federācijas līmenī tiek uzskatīts, ka izdevumi, kas saistīti ar jaunu zināšanu gūšanu un jaunas infrastruktūras izveidi, ir atbilstoši un apjomīgi, kas savukārt dara iespējamu ievērojamu ekonomikas rentabilitāti ilgstošā laika periodā.

2.6.4

Japānā 2003. gadā tika iztērēti apmēram 630 miljoni EUR, no šīs summas 73 % piešķīra Izglītības ministrija, bet 21 % — Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrija. Pētniecība galvenokārt ir orientēta uz nanomateriāliem. Uzņēmuma Mitsui vadība ir nolēmusi turpmāko četru gadu laikā nanotehnoloģiju jomā kā riska kapitālu ieguldīt vairāk nekā 700 miljonus EUR, bet ar Izšķirīgu tehnoloģiju fonda palīdzību ar N&N saistītā pētniecībā tiks ieguldīti aptuveni 30 miljoni EUR (20).

2.6.5

Turpinot apspriest stāvokli Āzijā, Taivāna līdz 2008. gadam ir paredzējusi ik gadu ieguldīt vairāk nekā 600 miljonus EUR, un N&N nozarē strādā apmēram 800 uzņēmumu. Tiek sagaidīts, ka 2006. gadā tiks saražoti produkti gandrīz 7,5 miljardu EUR vērtībā un ka līdz 2012. gadam uzņēmumu skaits pieaugs līdz 1500, saražoto produktu kopējai vērtībai palielinoties līdz 25 miljardiem EUR, — galvenokārt dažādās nanoelektronikas nozarēs.

2.6.5.1

Tomēr šāda pieauguma priekšnoteikums ir tas, ka ir jāatrisina intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma jomā pastāvošās problēmas.

2.6.6

Dienvidkoreja ir viena no pirmajām valstīm, kuras uzņēmumi ir sekmīgi veikuši N&N produktu tirgvedību (21). Ir aprēķināts, ka ar nanotehnoloģijām saistītais iekšējā tirgus potenciāls ir vairāk nekā 2 miljardi EUR. Dienvidkoreja ir apstiprinājusi N&N programmu, kuras budžets ir 168 miljoni EUR (“Next Generation Core Development Program”), un minētajā programmā cita starpā prioritāte ir piešķirta nanomateriāliem, nanokompozītmateriāliem un bionanotehnoloģijām.

2.6.7

Austrālijā pēdējos gados ir izveidoti vairāk nekā 30 uzņēmumu, kas strādā N&N nozarē, un to skaits gadā pieaug par vairāk nekā 50 %. Ikgadējo valsts un privāto ieguldījumu apjoms ar N&N saistītā pētniecībā ir aptuveni 60 miljoni EUR, un ieguldījumus veic galvenokārt jauno materiālu, bionanotehnoloģijas jomā, kā arī saistībā ar pielietojumiem medicīnā un ārstniecībā.

2.6.8

Saskaņā ar nesen Pekinā publicētu tādu pētījumu par nanotehnoloģiju attīstību Ķīnā laika posmā no 2005. līdz 2010. gadam, kurā iekļautas arī prognozes laika posmam līdz 2015. gadam (22), Ķīna ir viena no pasaules līderiem N&N jomā strādājošu jaunu uzņēmumu dibināšanas, kā arī ar minēto jomu saistītu publikāciju un patentu skaita ziņā, un pētījumā ir aprēķināts, ka Ķīnas iekšējā tirgus potenciāls attiecībā uz N&N produktiem un sistēmām jau tagad pārsniedz 4,5 miljardus EUR, un līdz 2010. gadam tas pieaugs līdz vairāk nekā 27 miljardiem EUR, bet 2015. gadā tā apjoms palielināsies līdz vairāk nekā 120 miljardiem EUR (23).

2.6.9

EESK uzskata, ka aprakstītā starptautiskā situācija liecina par to, cik svarīga ir proaktīva vide, kas veicina pētniecību un inovāciju ES dalībvalstīs, lai spētu sekmīgi piedalīties nozarē notiekošajā pētniecībā un attīstībā.

3.   Piezīmes

3.1

Komiteja ir vienmēr uzsvērusi, ka ir strauji jāpalielina investīciju apjoms pētniecībā un attīstībā gan absolūtajos, gan relatīvajos skaitļos, lai sasniegtu Barselonā izvirzīto mērķi, proti, 3 %. Ņemot vērā starptautiska mēroga tendences, Komiteja uzskata, ka N&N nozarei ir jāpiešķir prioritāte.

3.1.1

Komiteja uzskata, ka šādu pasākumu īstenošana būtu daudz veiksmīgāka, ja valstu un reģionu N&N pētniecības programmām nodrošinātu labi attīstītu Eiropas līmeņa koordināciju, izmantojot, piemēram, arī ERA–NET un ERA–NET PLUS sistēmas. (24) Turklāt būtu jāveic attiecīgi pasākumi universitāšu, pētniecības centru un uzņēmumu informēšanai un atbalstam, izmantojot COST  (25) , ESF  (26)un EUREKA  (27)instrumentus, kā arī jāpiešķir Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumi.

3.1.2

Komiteja uzskata, ka šai Eiropas līmeņa koordinācijai un sadarbībai būtu jāattiecas arī uz valstu pasākumiem dažādas zinātnes nozares saistošas infrastruktūras, kā arī centru N&N jomā strādājošu kompetences un izcilības attīstīšanai; īstenojot šādu koordināciju un sadarbību būtu iespējams izveidot šo organizāciju integrētu Eiropas mēroga tīklu, tādējādi veicinot arī sinerģiju un izvairoties no funkciju pārklāšanās.

3.2   Kopienas līmenis.

3.2.1

EESK ir pārliecināta, ka, ņemot vērā Kopienas rīcības plāna praktiskās īstenošanas iespējas un, lai plānam piešķirtu ticamību, tajā ir jāietver laika un izpildes termiņu grafiks, veicinot progresu un gūto panākumu labāku pārbaudi šādās jomās:

gan Kopienas, gan dalībvalstu un reģionu līmenī palielināt investīcijas ar N&N saistītā pētniecībā, inovācijās un izglītībā, Eiropas Komisijai nepārtraukti un aktīvi veicot Eiropas mēroga koordināciju, kā arī pastiprināti iesaistot rūpniecības nozari;

7. pētniecības un attīstības ietvarprogrammas gaitā izveidot Eiropas līmeņa koordinācijas iestādi kopēju jautājumu risināšanai; šī iestāde būtu pastāvīgs un proaktīvs vidutājs gan Kopienā, gan starptautiskā līmenī un tajā būtu jāizveido Eiropas “Nano–Janus” centrs (28), tam piešķirot atbilstošus līdzekļus;

vairākās jomās kvalificētu darbinieku izglītošana, tādējādi nodrošinot darbaspēku tādās nozarēs kā zinātne, tehnika un rūpniecība, kā arī atbalsts tādiem rūpniecības jomā strādājošiem vadītājiem, kam ir interese par N&N izmantošanu;

atklāts un pārredzams dialogs ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu nanozinātņu un nanotehnoloģiju atzīšanu un to sekmīgu pielietošanu, ņemot vērā ne vien to ieguldījumu Eiropas konkurētspējas uzlabošanā, bet arī iedzīvotāju veselības, drošības un dzīves kvalitātes veicināšanā;

toksikoloģiska un ekotoksikoloģiska riska novērtēšanas procedūru izstrāde, kā arī atbilstošu, šo procedūru veikšanai nepieciešamu apmācības programmu izstrāde jau projektu un to pielietojuma plānošanas stadijā;

no publiskiem līdzekļiem finansējamu pētniecības projektu apzināšana, izmantojot arī ietvarprogrammai paredzētās ētikas principu ievērošanas pārraudzības sistēmas, kā arī sistemātiska ar N&N saistītu ētikas jautājumu apzināšana;

piemērota līdzsvara uzturēšana starp sociālās attīstības, zinātnes izplatības, veselības un vides aizsardzības jomās nepieciešamajiem pasākumiem no vienas puses un prasībām attiecībā uz intelektuālo un rūpniecisko īpašumu no otras puses.

3.2.2

Komiteja uzstājīgi aicina Kopienas līmenī ievērojami palielināt N&N jomā veiktā pētniecībā, inovācijā un izglītošanā ieguldītu līdzekļu apjomu un vienlaicīgi šādu palielināšanu precīzi saskaņot ar atbilstīgu pasākumu īstenošanu valsts un reģionālā līmenī.

3.2.2.1

Šajā sakarā EESK norāda, ka — atšķirībā no citām pētniecības jomām — N&N jomā ieguldīto Kopienas līdzekļu apjoms atbilst dalībvalstu izdevumiem (vispār no pētniecībai tērēto Eiropas līdzekļu kopapjoma ES ieguldījums ir 4–5 %, turpretim dalībvalstu ieguldījums veido 87 %).

3.2.3

Komiteja uzskata, ka aptuveni 10,9 % līdzekļu, kas saskaņā ar 7. ietvarprogrammu 2007.–2013. gadam iedalīti īpašajai programmai “Sadarbība”, būtu jāparedz N&N un nanoelektronikas tematiskajām prioritātēm.

3.2.3.1

Programmā “Resursi” saistībā ar pētniecību un inovāciju N&N jomā pienācīga vieta jāpiešķir MVU, jo īpaši attiecībā uz “nanotehnoloģijas rajoniem”, infrastruktūru izcilībai un sagatavošanas pasākumiem.

3.2.3.2

Īpašajā programmā “Cilvēki” būtu pienācīgi jāveicina N&N pētnieku izglītošana un mobilitāte. Tas jādara arī attiecībā uz Kopīgā pētniecības centra darbību drošības un standartizācijas, kā arī nākotnes tehnoloģiju pētniecības jomās.

3.2.4

Savukārt konkurētspējas un inovācijas ietvarprogrammā (sākot no 2007. gada un izmantojot tai piešķirtos līdzekļus) būtu jāspēj finansēt tādas uzņēmējdarbības kultūras attīstīšanu, kas saistīta ar N&N jomā veiktas pētniecības pārņemšanu.

3.2.5

Komiteja stingri atbalsta Eiropas tehnoloģiju platformu izveidi, pamatojoties uz pašreizējām platformām nanoelektronikas un nanomedicīnas jomā. Šādas platformas ir ļoti piemērots līdzeklis visu publiskā un privātā sektora pārstāvju mobilizēšanai dažādajās nozarēs (zinātnē, izglītības sistēmā, tehnoloģijā, rūpniecībā, finanšu nozarē) nolūkā īstenot Kopienas, valsts/reģionālus vai kopīgus projektus un iniciatīvas, balstoties uz kopīgu, uz nākotni vērstu redzējumu un perspektīvo plānošanu (foresight).

3.2.6

Komiteja uzskata, ka izšķirīga nozīme ir ieguldījumiem maksimāli modernā augstākajā izglītībā un tālākizglītībā. Kopienas jaunajās programmās laika posmam pēc 2006. gada īpaši jāparedz tāda rīcība, ar kuras palīdzību starpdisciplīnu mērogā tiek nodrošināts atbalsts N&N attīstībai.

3.2.7

Komisijai būtu jāatvieglo N&N izmantošana rūpniecībā, atbilstoši Septītajā ietvarprogrammā iekļautajai N&N darba programmai līdz 2007. gadam veicot šādas darbības:

ir jāizveido Nano–IPR palīdzības dienests, kā ierosināts EESK iepriekšējā atzinumā par N&N;

ir jāizveido Eiropas Informācijas apstrādes centrs (clearing–house) savstarpējai informācijas apmaiņai par paraugpraksi un patentu un jaunu lietojumu uzraudzībai pasaules tirgū;

ir jāizveido digitālā bibliotēka, kā ierosināts paziņojumā, kas ir šī atzinuma temats;

CEN–STAR  (29) ir jāizsludina konkursi pirmsnormatīvās un normatīvās tehniskās izpētes projektiem;

jāveic eksperimentāli pasākumi, lai demonstrētu N&N lietojumu rūpniecībā.

3.2.8

Komisijai jau tagad būtu aktīvāk jāpārrauga ar ētiku saistīti jautājumi, lai nodrošinātu tādu ar ētiku saistītu problēmu identificēšanu, kas var rasties saistībā ar N&N, jo īpaši tādās jomās kā medicīna, lauksaimniecība un pārtikas, kā arī kosmētikas rūpniecība.

3.3   Dalībvalstu līmenis.

3.3.1

Komiteja norāda, ka papildus ES rīcības plānam ir vajadzīgi dalībvalstu rīcības plāni, kas būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai 2006. gada pirmajā pusgadā. Mērķis ir konverģences un sinerģijas nodrošināšana tādās jomās kā infrastruktūra, izglītība un apmācība, uz normām un patentiem attiecināti standarti, kā arī riska novērtējums un visbeidzot — dialogs ar pilsonisko sabiedrību, patērētājiem un plašsaziņas līdzekļiem.

3.3.2

Komiteja uzskata, ka dalībvalstīm N&N jomai būtu jāpiešķir lielāka tādu pieejamo publisko un privāto līdzekļu daļa, kas paredzēta ieguldījumiem, kā arī Eiropas Parlamentam un Padomei būtu regulāri jāiesniedz progresa ziņojumi par ieguldījumiem un valstu rīcības plānu īstenošanu.

3.3.3

Minētos ziņojumus būtu jāiekļauj Kopienas divu gadu ziņojumā, un tajos ir jāpievērš īpaša uzmanība šādiem jautājumiem:

tāda regulējoša un juridiska pamata izveidošana, kas veicinātu jauno rūpniecisko N&N izmantošanas ciklu, jaunas uzņēmumu koncepcijas, jaunus kvalifikācijas standartus un prasības attiecībā uz uzņēmēju, daba ņēmēju un tehniķu izglītošanu, citus standartus, produktu sertifikāciju un, visbeidzot — ētikas ievērošanu un pārredzamību šajā jomā, īpaši saistībā ar medicīnisko un zinātnisko izglītību, pieejamību un līdztiesību;

N&N inovatīvas izmantošanas veicināšana reģionālajā un vietējā līmenī, izveidojot tādu laboratoriju tīklu, kurā izgatavo paraugus, veic sertifikāciju un novērtē risku; minētajam laboratoriju tīklam ir jābūt pieejamam visiem uzņēmumiem, iestādēm, augstskolām un zinātniskās izpētes centriem. Tādēļ ir jāveic finansiāla rakstura pasākumi saistībā ar uzņēmumu dibināšanu, kā arī riska kapitāla jomā — īpaši reģionos, kas saņem līdzekļus no Kohēzijas fonda. Turklāt būtu jāierīko centri, kuriespējams iegūt informāciju par N&N iespējām un ar tām saistīto risku;

iniciatīvu uzsākšana nolūkā novērst “atstumtību N&N jomā” — galvenokārt no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda finansētajos reģionos, kā arī salās un nomaļos reģionos. Turklāt ir jāparedz tādi pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut mazāk attīstītu trešo valstu atstumtību N&N attīstības jomā.

3.3.4

EESK uzskata, ka dalībvalstīm ir jāveic mērķtiecīgi pasākumi, lai saglabātu atbilstošu līdzsvaru starp šādām divām vajadzībām — nepieciešamību sadarboties un vajadzību pēc ātra zinātniska un praktiska pielietojuma veselības un vides aizsardzības jomā no vienas puses un prasībām attiecībā uz izgudrojumu, kā arī intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma aizsardzību no otras puses.

3.3.5

Komisija uzskata, ka arī šajā sakarā uzskatāmi izpaužas trūkumi, kuru iemesls ir tas, ka nav visai ES kopīga patenta un vienotu uz patentēšanu attiecinātu tiesību aktu. Tas attiecas, piemēram, uz jautājumu, kurā dalībvalstī ir patentējami izgudrojumi bionanotehnoloģijas jomā, un informācija par jauniem izgudrojumiem un patentiem ieinteresētajām personām nav viegli pieejama.

3.4   Starptautiskais līmenis.

3.4.1

Komiteja pilnībā atbalsta to, ka rīcības plānā ir ierosināts orientēties uz sadarbības un strukturēta dialoga izveidošanu starptautiskā līmenī. Tā iesaka pievienot šādus ieteikumus:

regulāri rīkot starptautiskus forumus, ko atbalstītu ES, lai veicinātu dialogu, informācijas apmaiņu un saziņu nolūkā atbalstīt zinātnisko, rūpniecisko un akadēmisko sabiedrību;

attīstīt eiropeiskas vadības iemaņas, lai — uzņemoties atbildību par N&N attīstīšanu un izmantošanu — veicinātu iniciatīvas attiecībā uz kopīgām deklarācijām un rīcības kodeksiem;

līdz 2008. gadam izveidot ES elektronisku arhīvu, kurā apkopotas dažādās pasaules valstīs iznākušas zinātniskas un tehniskas publikācijas;

attiecībā uz Eiropas sadarbības politiku attīstības jomā, tās pamatnostādnēs iekļaut resursu palielināšanas pasākumus partneriem jaunattīstības valstīs, lai izglītotu zinātnisko personālu, kā arī vietējā līmenī sekmētu izpratni par N&N. Minēto pasākumu nolūks ir nepieļaut “atstumtību N&N jomā”, t.i., atstumtību ar N&N saistītu zināšanu padziļināšanas jomā;

veicināt lietotājam labvēlīgu sinerģiju ar tādām Eiropas iniciatīvām kā, piemēram, EUREKA un starptautiskām iniciatīvām, piemēram, Human Frontiers.

3.5   Pasākumi uzņēmumos, darba tirgū un pilsoniskajā sabiedrībā.

3.5.1

Komisija uzskata, ka ar N&N saistītas pētniecības pasākumi un to izplatīšana tehnoloģijas nodošanas nolūkos var būt ļoti noderīgi uzņēmumiem (īpaši MVU), galvenokārt pārņemot un papildinot energotaupības un vides aizsardzības tehnoloģijas, nanotehnoloģijas informātikas jomā, kā arī jaunu materiālu izmantošanu procesos, produktos, pakalpojumos un konverģējošās tehnoloģijas (Nano–Bio–Info).

3.5.2

Komiteja uzskata, ka Eiropas rūpniecībai ir jāiegulda vairāk pūliņu ar N&N saistītā pētniecībā un ir jāpasteidzina šo tehnoloģiju praktisks pielietojums, ka arī jāsasniedz vismaz tāds ieguldījumu apjoms, kas būtu pielīdzināms progresīvāko konkurentu veikto ieguldījumu apjomam. Šie centieni būtu jāveicina, izveidojot piemērotu regulējošu un tiesisku pamatu gan Kopienas, gan arī valstu/reģionālajā līmenī.

3.5.3

EESK ir pārliecināta, ka attiecībā uz N&N pētniecību, attīstību un izmantošanu šāda plaša uzņēmumu iesaistīšana ir ļoti nozīmīga, ja Eiropas un valstu/reģionālajā līmenī tiek paredzēti atbalsta pasākumi valsts un reģionālā līmenī un galvenokārt attiecībā uz šādu mērķu sasniegšanu:

tādas pārredzamas, vienkāršas un nepārprotamas informācijas nodrošināšana, izzinot pētniecības rezultātus (Nanotechnology Scouting), ko var pastāvīgi un droši izmantot darba ņēmēji, tehniskie speciālisti, patērētāji un ko var pielietot vides un veselības jomā. Attiecībā uz minētajiem rezultātiem ir jāsaņem apliecinājums, ka sabiedrība un tirgus tos pilnībā pieņem;

tādu izglītojošu pasākumu koncepcija, ar kuru palīdzību risina ar uzņēmējdarbību saistītās problēmas, īpaši mazo uzņēmumu jomā, un kuru mērķis ir apzināta un ar atbildības sajūtu veikta N&N pielāgošana un izmantošana saskaņā ar jauno ražošanas procesu prasībām attiecībā uz N&N pielietojumu (30);

tehniskā un zinātniskā personāla starpdisciplīnu izglītības un mācību pasākumi attiecībā uz jauniem uzņēmumu principiem un organizācijas formām, izmantojot jaunus ražošanas procesus un attiecīgus pakalpojumus N&N jomā, un attiecībā uz nepieciešamajiem drošības pasākumiem toksikoloģiskā un ekotoksikoloģiskā riska novēršanai;

nepārprotami radītas iespējas un ierobežojumi pirmām kārtām attiecībā uz intelektuālo un rūpniecisko īpašumu, lai nodrošinātu līdzsvaru starp sadarbību un konkurenci, ražošanas noslēpumu un progresa izplatību N&N jomā, publikācijām un brīvu informācijas apmaiņu par jaunajām zināšanām Eiropas un starptautiskajā zinātnes kopienā, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

uzņēmumiem, īpaši MVU vai uzņēmumiem, kas atrodas uz salām vai nomaļos reģionos, atvieglota piekļuve PKC (31) institūtiem, prototipu izgatavošanas laboratorijām, kā arī sertificēšanas, mērīšanas un pārbaudes iestādēm. Tāpat nozīmīga ir piekļuve valstu un Eiropas tehnisko standartu iestādēm, kas ir jāpaplašina, lai izstrādātu starptautiski atzītus un pieņemtus standartus;

EIB un EIF, konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas (32), kā arī Kopienas struktūrfondu jomā ir jāatvieglo piekļuve, lai uzņēmumi, īpaši MVU, varētu izmantot finansiālu atbalstu, uzņēmuma dibināšanas kapitālu un riska kapitālu, kā arī jāatvieglo pasākumi pievienotās vērtības (“spin–off”) veicināšanai augstskolās. Tādējādi N&N jomā tiek veicināta jaunu uzņēmumu rašanās un jaunu darbavietu izveide, kā arī iepirkuma, ražošanas un realizācijas, un pakalpojumu tīklu veidošanās N&N jomā;

kontaktu izveide starp universitātēm, pētniecības centriem un uzņēmumiem, īpaši MVU, izmantojot kopīgi vadītos kompetenču centrus attiecībā uz dažādām izmantošanas jomām, iesaistot nonatehnoloģiju ekspertus uzņēmumos, kā arī veicot izglītojošus pasākumus jauno, Marijas Kirī programmā paredzēto darbību ietvaros.

3.5.4

Komiteja uzsver, ka galvenokārt N&N jomā darba ņēmēji, kā arī tehniskie speciālisti un zinātniskie vadītāji ir Eiropas uzņēmumu, kas uzņēmušies sociālo atbildību, stiprā puse.

3.5.4.1

Komiteja uzsver, ka šajā sakarā liela nozīme ir pasākumiem, ar kuru palīdzību nodrošinātu drošus ražošanas nosacījumus un procesus, kā arī lietderīgus, darbiniekiem paredzētus izglītojošus pasākumus galvenokārt diagnostikas un medicīniskās rehabilitācijas jomās. Šajā sakarā īpaši jāņem vērā profilakses un risku ietekmes novērtējuma aspekti, arī izmantojot Eiropas līmenī pārbaudītus tehniskos rīcības plānus.

3.5.4.2

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondam būtu rūpīgi jānovērtē N&N pielietojumam rūpniecībā nepieciešamās jaunās darba organizēšanas ietekme, kā arī prasības attiecībā uz izglītību, drošību un veselības aizsardzību un jāveic attiecīgi pētījumi.

3.5.5

Līdz 2007. gadam jāizveido strukturēts Eiropas N&N dialogs ar visām ieinteresētajām personām, radot struktūrvienību vai konsultatīvu forumu, kas ir sabiedrībai pietiekami pamanāms un pārredzams, lai varētu darboties kā plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības kvalificēts un atzīts starpnieks.

3.5.6

Līdz 2007. gadam jākonsolidē iedzīvotāju izpratnes veidošanas sekmīgās eksperimentālās iniciatīvas, kuras jau pašā sākumā jāpublicē Eiropas tīmekļa vietnē un jāiesniedz ES citām institūcijām, pirmām kārtām EP un Padomei. Turklāt jārada starptautiska rezonanse, sākot ar 2008. gadu “Eiropas N&N nedēļas” laikā pasniedzot starpnozaru ikgadējo balvu N&N jomā.

3.5.7

Līdz 2007. gadam Komisijai jāierosina konsolidētas procedūras attiecībā uz N&N lietošanas un/vai izmantošanas risku noteikšanu un līdz 2008. gada pirmajai pusei jāierosina Eiropas pamatnostādnes minētajā jomā.

Briselē, 2006. gada 20. aprīlī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne-Marie SIGMUND


(1)  OV C 157, 28.06.2005

(2)  Sk. turpat.

(3)  Intervija ar komisāru BUSQUIN kgu (kopsavilkums IP/04/820, 2004. gada 29. jūnijs).

(4)  Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(5)  Milānas Politehnikuma Mikroelektronikas un nanoelektronikas centrs, prof. Alessandro Spinelli kgs.

(6)  Sk. turpat.

(7)  Pašlaik nanoelektronikas nozarē ir ieguldīti 6 miljardi EUR, un ieguldījumu sadalījums ir šāds: viena trešdaļa nanoelektronikai un mikroelektronikai, viena trešdaļa — diagnostikai un viena trešdaļa — materiāliem (avots: Eiropas Komisija, Pētniecības ĢD).

(8)  No grieķu vārda mimesis — dabas atdarināšana.

(9)  Piemēram, spermatozoīdu patstāvīgā kustība.

(10)  OV C 65, 17.03.2006.

(11)  Sk. “Nanotehnoloģijas un nanozinātnes, uz zinātnes atziņām balstīti daudzfunkcionāli materiāli un jauni ražošanas procesi un ierīces”, iesniegts Euronanoforum 2005. gada septembrī Edinburgā.

(12)  KOM(2005) 243 galīgā redakcija un KOM(2005) 24 galīgā redakcija.

(13)  (OV C 157, 28.06.2005).

(14)  Vadošie izcilības centri ir DESMOL Molekulārās izpētes centrs, Augstspiediena pētījumu centrs un Polijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūta CELDIS centrs, Ungārijas Zinātņu Akadēmijas KFKI-CMRC pētniecības centrs un Cietvielu fizikas un optikas pētniecības institūts, kā arī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas izcilības centrs CAMART (Centre for Advanced Material Research and Technology).

(15)  Kopienas iniciatīvā Gate2Growth ir paredzēta pakalpojumu pakete un tīkli, lai ar Eiropas ieguldītāju un starpnieku tematisko tīklu, piemēram, I-TecNet palīdzību jauniem inovatīviem uzņēmumiem paātrinātu un palētinātu investīciju pieejamību.

(16)  Minanet ir internetā pieejama datu bāze par Eiropas pētniecības projektiem mikrosistēmu un nanotehnoloģiju jomā. Minētajā datu bāzē ir iekļautas ziņas par N&N projektiem, ko īsteno Čehijas Republikā, Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Bulgārijā, Lietuvā, Latvijā, Kiprā un Rumānijā.

(17)  Lux Research and Technology Review on Nanotechnology 2005.

(18)  Sk. http://cordis.europa.eu.int/nanotechnology, Eiropas Komisija, Pētniecības ĢD, referāts G 4 (8.12.2005).

(19)  Lux Research and Technology on Nanotechnology 2005.

(20)  Apmēram 60 Japānas uzņēmumu privātie ieguldījumi N&N jomā, proti, nanotehnoloģiju pētniecībā un attīstībā ik gadu sasniedz apmēram 170 miljonus EUR, un kopš 2003. gada ieguldījumu apjoms ik gadu pieaug par 20 %.

(21)  Uzņēmums Samsung jau 2002. gadā sāka pārdot zibatmiņas mikroshēmas, kam bija 90 nanometrisku komponentu.

(22)  Beijin Report 2005 on Nanotech Development to 2010-2015.

(23)  Saskaņā ar šo pētījumu Ķīnas daļa pasaules tirgū 2010. gadā būs vairāk nekā 6 %, bet 2015. gadā — 16 %. Tomēr ievērojamais gatavo preču daudzuma pieaugums lielā mērā ir atkarīgs no nanobiotehnoloģiju pielietojuma konverģences un no trīs lielajos valsts pētniecības centros, kā arī vairāk nekā 20 N&N nozarē strādājošos institūtos veiktiem pētījumiem, kas orientēti uz pielietojumu praksē.

(24)  Eiropas pētniecības telpa: valstu un reģionu veiktās pētniecības saskaņotība un koordinācija. ERA-NET programmas budžets ir 148 miljoni EUR, un minētajā programmā ir paredzēts līdz 2005. gada beigām katru pusgadu izsludināt konkursus projektiem, kuros ir jāpiedalās juridiskām personām no vismaz trim dalībvalstīm. Pamatojoties uz iepriekšējo programmu, tika publicēta ERA-NET Plus programma nākamajiem gadiem.

(25)  COST — Eiropas sadarbība zinātniskās un tehniskās izpētes jomā.

(26)  ESF — Eiropas Zinātnes fonds.

(27)  EUREKA — Eiropas rūpnieciskās pētniecības programma.

(28)  Skatīt ASV 2003. gadā saskaņā ar likumu par nanotehnoloģiju veicināšanu izveidoto “National Nanotechnology Coordination Office”.

(29)  CEN: Eiropas Standartizācijas komiteja. STAR: Standartizācija un pētniecība.

(30)  EESK atzinīgi vērtē Pētniecības ĢD izdotās un izplatītās papīra vai kompaktdiska formātā pieejamās publikācijas, kā arī tajās iekļautos ieinteresētajiem nepieredzējušiem lietotājiem paredzētos pedagoģiskos materiālus.

(31)  KPC = Kopīgais pētniecības centrs

(32)  Sal. ar atzinumu CESE INT/270, ziņotājs — Welschke kgs, līdzziņotāja — Fusco kdze.


Top