Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52005IE1509

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu Higiēnas tiesiskās normas un amatnieciskie pārstrādes uzņēmumi

OJ C 65, 17.3.2006, p. 141–148 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/141


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Higiēnas tiesiskās normas un amatnieciskie pārstrādes uzņēmumi”

(2006/C 65/25)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2005. gada 9./10. februārī nolēma sagatavot atzinumu par “Higiēnas tiesiskās normas un amatnieciskie pārstrādes uzņēmumi”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2005. gada 9. novembrī. Ziņotājs bija RIBBE kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 422. plenārajā sesijā, kas notika 2005. gada 14. un 15. decembrī (15. decembra sēdē), ar 98 balsīm par, 1 balsi pret un 5 atturoties, pieņēma šādu atzinumu.

1.   Ievads

1.1

Jauno ES higiēnas tiesību (1), kas stājās spēkā 2004. gada 20. maijā, mērķis ir nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni pārtikas produktu drošības jomā ar visu pārtikas apriti (“No saimniecības līdz galdam”) integrējošas pieejas palīdzību. Turklāt vienotajiem pamatprincipiem ir jānodrošina netraucēta iekšējā tirgus darbība.

1.2

Galvenais princips ir tāds, ka pārtikas produktu ražotājiem ir jāuzņemas pilna atbildība par savas produkcijas nekaitīgumu veselībai. Tas jānodrošina, ievērojot higiēnas pamatnormas un specifiskas higiēnas normas, kā arī piemērojot bīstamības analīzes (HACCP  (2)) principus.

1.3

Jaunās higiēnas tiesības sastāv no vairākām regulām:

Regula (EK) 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības (tā dēvētais ES pārtikas likums);

Regula (EK) 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;

Regula (EK) 853/2004 par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu higiēnu;

Regula (EK) 854/2004, kas nosaka specifiskās prasības dzīvnieku izcelsmes produktu, kas paredzēti cilvēku patēriņam, oficiālās kontroles organizēšanu;

Regula (EK) 882/2004 par oficiālo pārtikas un dzīvnieku barības kontroli un

Regula par pārtikas mikrobioloģiskajiem kritērijiem (pieejama projekta redakcijā).

1.4

Lai Regulu (EK) 852/2004 un 853/2004 piemērošana noritētu cik vien iespējams vienveidīgi, Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts (SANCO) ir izstrādājis šādas pamatnostādnes (guidances). Tām ir rekomendējošs raksturs, un tās paredzētas kā pašiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, tā arī vietējām iestādēm:

pamatnostādne par atsevišķu Regulas Nr. 852/2004 nosacījumu piemērošanu, SANCO/1513/2005 REV. 1, 2005. gada 8. septembris;

pamatnostādne par atsevišķu Regulas Nr. 853/2004 nosacījumu piemērošanu, SANCO/1514/2005 REV. 1, 2005. gada 8. septembris;

pamatnostādne par HACCP principa piemērošanas atvieglošanu pārtikas ražošanas uzņēmumos (food business), SANCO/1955/2005, 2005. gada 30. augusts.

1.5

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) tiesību aktu izstrādes procesa ietvaros 2001. gada 28./29. martā pieņēma atzinumu (3) par Regulām 852/2004 līdz 854/2004 un izteica skaidru atbalstu jaunajām regulām un to pamatprincipiem.

1.6

Ar šo pašiniciatīvas atzinumu Komiteja vēlas ierosināt pārbaudi par to, vai jauno higiēnas normu mērķi un pasākumi ir saskaņoti tā, lai normas nodrošinātu iespējami labāko ieguldījumu politiski vēlamajā lauku apvidu ilgtspējīgajā attīstībā. Šo apvidu ekonomiskajā attīstībā īpaša nozīme ir maziem uzņēmumiem, amatnieciskajiem un/vai tradicionāliem pārstrādes uzņēmumiem. Tomēr bieži gūta pieredze rāda, ka iepriekšējos gados ir noticis šādu ražošanas struktūru radikāls samazinājums, jo sevišķi gaļas un piena pārstrādes un tirdzniecības jomās. Iesaistītās puses un arī kompetentās iestādes vairākkārt ir vērsušas uzmanību uz to, ka tieši “ES augstās higiēnas prasības” esot vainojamas šajās strukturālajās izmaiņās.

1.7

Paturot to prātā, ir jāpārbauda, vai ES patiesi tieši vai netieši ir vainojama higiēnas prasību izraisītās strukturālās izmaiņās. Patiesais mērķis — izvairīties no cilvēka veselības apdraudējuma –, protams, nekādā ziņā netiek apšaubīts. Tomēr jāprecizē, vai visu ES izvirzīto mērķu (higiēna, kā arī darbavietu radīšana un saglabāšana) sasniegšanai ir nepieciešamas dažādās prasības un vai pastāv nepieciešamais elastīgums.

1.8

Šajā atzinumā ir jāpārbauda, vai:

a)

higiēnas tiesisko normu nosacījumi uz maziem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kas pārsvarā izmanto amatnieciskas un/vai tradicionālas pārstrādes metodes, iedarbojas kavējoši vai veicinoši;

b)

pastāv iespēja, ka līdz ar elastīguma nosacījumu transponēšanu atsevišķās valstīs tiek negatīvi ietekmēta amatnieciski ražotu produktu vai attiecīgi mazu pārtikas ražošanas uzņēmumu konkurētspēja.

1.9

Tā kā Regulu 853/2004 un 854/2004 speciālās higiēnas normas attiecas tikai uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, uzsvars tiks likts uz ietekmes pārbaudi attiecībā uz pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kas ražo dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus. Tāpēc Komiteja nepievērsīsies augu izcelsmes produktu pārstrādātājiem (piemēram, maiznīcas, konditorejas u.c.) un cita veida dzīvnieku izcelsmes produktu (piemēram, zivju) pārstrādātājiem, uz kuriem tāpat attiecas jaunās higiēnas normas (Regula 852/2004).

1.10

Ar šo atzinumu EESK vēlas panākt debašu aizsākšanu par pārtikas produktu drošību un arī rosināt ar to saistīto lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību. Komiteja uzskata, ka tādi mērķi kā patērētāju aizsardzība, kultūru daudzveidības saglabāšana, godīgas konkurences nodrošināšana un darbavietu saglabāšana un radīšana lauku apvidos ir vienlīdz nozīmīgi, un tie ir savstarpēji jāsaskaņo.

2.   Regulu saturs

2.1

Regula (EK) 178/2002 papildus vispārīgiem principiem un prasībām attiecībā uz pārtikas aprites tiesību aktiem cita starpā nosaka arī pārtikas produktu drošības procedūras, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību un pārtikas produktu un dzīvnieku barības brīvu apriti. Turklāt, Kopienas līmenī saskaņojot pārtikas aprites tiesību koncepcijas, pamatprincipus un procedūras, kas līdz šim vēl pārsvarā ir noteiktas atsevišķu valstu līmenī, ir jānodrošina augsts patērētāju aizsardzības līmenis.

2.2

Regula (EK) 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu konkretizē Regulas 178/2002 mērķus un nosaka visu pārtikas produktu higiēniskas ražošanas pamatprincipus. Tā ir saistoša visās pārtikas produktu ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas stadijās. Arī “lauksaimnieciskā primārā ražošana” ietilpst regulas darbības jomā. Atšķirībā no “pārtikas ražošanas uzņēmumiem” lauksaimnieciskās primārās ražošanas pārstāvjiem (vēl) nav jāpiemēro procedūras, kas pamatojas uz HACCP principiem, tomēr viņiem jāievēro I pielikumā noteiktie principi. Turpretī visiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem ir jāreģistrējas, un tiem jāizpilda regulas II pielikuma vispārīgās higiēnas normas. Procedūras, kas jāievēro reģistrējot uzņēmumus, nosaka valsts iestādes, pamatojoties uz Regulas 882/2004 31. pantu.

2.3

Visiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem attiecīgos gadījumos jāveic šādi higiēnas pasākumi:

pārtikas mikrobioloģisko kritēriju izpilde;

noteiktu, mērķu sasniegšanai nepieciešamu procedūru ievērošana;

pārtikas produktu temperatūras kontroles prasību izpilde;

aukstuma ķēdes uzturēšana;

paraugu noņemšana un analīze.

2.4

Uz šīs regulas darbības jomu neattiecas:

mājsaimniecībai paredzēta primārā ražošana un pārstrāde mājas apstākļos privātai lietošanai;

primārās ražošanas procesā saražoti produkti mazā apjomā, proti, neliels daudzums tādu putnu vai zaķveidīgo gaļas, kas ir nokauti lauksaimniecības uzņēmumā un ko ražotājs tiešā veidā nodod galapatērētājiem vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

2.5

Jaunās higiēnas tiesības nepievēršas 2.3 punktā uzskaitīto kritēriju (piemēram, par mikrobioloģisko kritēriju veidu, pārbaudēm paredzēto paraugu apjomu un analīžu veidu) detalizētajiem nosacījumiem. Tomēr, pamatojoties uz Regulas (EK) 852/2004 4. pantu, jau ir izstrādāts atsevišķas regulas par pārtikas mikrobioloģiskajiem kritērijiem projekts.

2.6

Tā kā ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem var būt saistīti noteikts un īpašs veselības apdraudējums, šajā jomā ir divas īpašas regulas:

Regula 853/2004 par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu higiēnu un

Regula 854/2004, kas nosaka specifiskās prasības dzīvnieku izcelsmes produktu, kas paredzēti cilvēku patēriņam, oficiālās kontroles organizēšanu.

2.7

Pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kas strādā ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, nepieciešams:

saņemt atļauju. Procedūras, kas uzņēmumam jāievēro atļaujas saņemšanai, nosaka valsts iestādes, pamatojoties uz Regulas 882/2004 31. pantu;

izpildīt īpašas higiēnas normas, kas noteiktas Regulas 853/2004 pielikumos. Tās cita starpā attiecas uz dzīvnieku transportēšanu, kaušanu, gaļas sadalīšanu un pārstrādi (sarkanā gaļa, putnu gaļa, savvaļas dzīvnieki) un svaigpiena ražošanu, piena pārstrādi utt., bet arī uz olām, olu produktiem, zivīm un zivju produktiem, kā arī uz gliemenēm un citiem jūras dzīvniekiem;

atļauja ir jāsaņem arī maziem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kas izmanto dzīvnieku izcelsmes produktus. Turklāt Komisija savas pamatnostādnes SANCO 1514/2005/REV. 1 4.2 punktā uzsvērti nosaka, ka “prasībām atļaujas iegūšanai nevajadzētu uzvelt uzņēmumiem vēl jaunu papildu slogu”.

2.8

Uz Regulas 853/2004 darbības jomu neattiecas arī:

neliels daudzums tādas gaļas un tādi putni vai zaķveidīgie, kas ir nokauti lauksaimniecības uzņēmumā un ko ražotājs tiešā veidā nodod galapatērētājiem vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem;

mazumtirdzniecība, ievērojot noteiktus nosacījumus (1. pants, 5a punkts).

2.9

SANCO pamatnostādnes 1514/2005 REV. 1 3.5 punktā ir precizēts: mazumtirdzniecība nav pakļauta Regulas 853/2004 darbības jomai, bet gan Regulas 852/2004 nosacījumiem tikai tādā gadījumā, ja notiek (a) tiešā izplatīšana vai ja attiecīgi notiek (b) neliela apjoma, reģionāla rakstura dzīvnieku izcelsmes ražojumu piegādes citām struktūrām. Tomēr dalībvalstu kompetencē paliek vispārīga regulējuma noteikšana mazumtirdzniecībai.

2.10

Jaunajās higiēnas tiesībās ir īpaši uzsvērts elastīgums:

a)

mērķa noteikšana konkrētu detalizētu noteikumu vietā. Salīdzinājumā ar līdz šim spēkā esošajām tiesību normām, jaunās regulas, jo sevišķi Regula 853/2004 par specifiskām higiēnas prasībām satur ļoti daudzus mazāk detalizētus izteikumus (piemēram, par būvniecības nosacījumiem kautuvēs un gaļas sadales uzņēmumos);

b)

tiesiskais pilnvarojums valstu iekšējo normu pieņemšanai (Regulas 852/2004 (13. pants), 853/2004 (10. pants) un 854/2004 (17. pants)), kas paredzētas regulās ietverto prasību pielāgošanai, lai padarītu iespējamu tradicionālu metožu izmantošanu visās pārtikas produktu ražošanas, apstrādes un izplatīšanas stadijās vai lai ievērotu pārtikas ražošanas uzņēmumu vajadzības reģionos ar sarežģītu ģeogrāfisko stāvokli.

c)

tiesiskais pilnvarojums valstu iekšējo normu pieņemšanai, kas paredzētas tiešās izplatīšanas (skatīt 2.4 un 2.8 punktus) un mazumtirdzniecības (skatīt 2.8 un 2.9 punktus) tiesiskajam regulējumam.

3.   Mazi pārtikas ražošanas uzņēmumi un lauku apvidu attīstība

Jēdzieni un ierobežojumi

3.1

Pārtikas ražošanas uzņēmumu spektrs daudzās dalībvalstīs vēl joprojām ir ļoti plašs. Lauksaimniecības izejvielu pārstrādi un pārtikas produktu ražošanu var veikt gan lielos, industriāli organizētos uzņēmumos, kuri orientējas uz starptautisko tirgu, gan vairāk (bet ne tikai!) uz reģionālo tirgu apgādi vērstos mazos pārtikas ražošanas uzņēmumos, gan arī ļoti mazos uzņēmumos. Šie īpaši mazie uzņēmumi var būt organizatoriski un ģeogrāfiski saistīti ar lauksaimniecības uzņēmumiem.

3.2

Ar lauksaimniecības uzņēmumu struktūru un pārstrādes apjomu parasti ir saistīti specifiski ražošanas procesi. Arī to spektrs ir plašs un sniedzas no rūpnieciskām/sērijveida norises procedūrām līdz pat amatnieciskajiem un tradicionāliem procesiem. Pārejas no viena veida uz citu ir plūstošas.

3.3

Turpinājumā Komiteja vairāk pievērsīsies maziem pārtikas ražošanas uzņēmumiem un īpaši maziem uzņēmumiem, kas vairāk strādā ar amatnieciskajām un/vai tradicionālām metodēm.

3.4

Otru nozīmīgu grupu veido pārtikas ražošanas uzņēmumi, kas darbojas gaļas (ieskaitot putnus un citus mazos dzīvniekus) un piena pārstrādes jomās, jo attiecībā uz šīm abām jomām, kas daudzām dalībvalstīm ir nozīmīgas lauksaimniecisko vērtību radīšanas izpratnē, tika pieņemtas specifiskas higiēnas normas (skatīt arī 1.9 punktu). Konkrēti šeit ir runa par reģionālām kautuvēm, miesniekiem, kas paši nodarbojas ar kaušanu un pārstrādi, reģionālām pienotavām, mazām rūpnieciskām sierotavām, lauku saimniecību sierotavām un ganībām.

Mazi pārtikas ražošanas uzņēmumi, lauku apvidi, darbs un kvalitāte

3.5

Mazi pārtikas ražošanas uzņēmumi lielākajā daļā ES valstu veido vairākumu, un tādēļ tiem ir liela nozīme darbavietu nodrošināšanā. Pie maziem pārtikas ražošanas uzņēmumiem pieskaitāmi arī amatnieciskie uzņēmumi. Tie bieži ir izvietoti pilsētu centrālajā daļā un nodrošina augstu produktu daudzveidības pakāpi, kultūras dažādību un daudzkārt piedāvā darbavietas — to nevar atstāt bez ievērības — arī etniskajām minoritātēm. Īpaša mūsu uzmanība tomēr ir veltīta ražošanas un pārstrādes stadijās aktīvajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kuri lielākā vai mazākā mērā ir saistīti ar lauksaimniecisko primāro vai attiecīgi izejvielu ražošanu. Daudzi no šiem uzņēmumiem atrodas lauku apvidos. Tiem daļēji ir liela nozīme darba saglabāšanā un tālākā attīstībā tieši lauku apvidos, kas bieži ir strukturāli atpalikuši.

3.5.1

Piemēri: Eiropā darbojas vairāk kā 150 000 pašnodarbinātu miesnieku, kas kopumā nodrošina aptuveni 1 miljonu darbavietu. Tikai Vācijā vien šobrīd pastāv 18 000 uzņēmumu, kas pārstāv miesnieku arodu (attiecīgi 29 000 gaļas apstrādes uzņēmumu, ieskaitot filiāles) ar 168 000 nodarbinātajām personām. 15 % no šiem uzņēmumiem vēl joprojām paši nodarbojas ar kaušanu, 10 % uzņēmumu dzīvnieku kaušanu uztic kautuvēm. Vēl miesnieku aroda jautājums ir svarīgs arī Spānijā, kur ir 35 400 patstāvīgu gaļas apstrādes uzņēmumu (ieskaitot filiāles) ar 70 000 nodarbinātajiem, kā arī Francijā, kur ir gandrīz 35 000 gaļas apstrādes uzņēmumu ar vairāk kā 55 000 nodarbināto.

3.5.2

Pēdējos gados gan ir vērojama tendence iegādāties gaļas izstrādājumus lielveikalos vai atlaižu veikalos. EESK tomēr skaidri uzsver šo pārsvarā mazās struktūras uzņēmumu nozīmi un svarīgumu, kas izpaužas ne tikai pārdošanas apjomos (4).

3.5.3

Arī piena ražošanas jomā ir ļoti daudz mazu uzņēmumu. Piemēram, Vācijā, pateicoties ekoloģiskās piena ražošanas izplatībai, pēdējos gados ir izveidotas vairāk kā 500 lauku saimniecību sierotavu ar 1 500 darba vietām. Tam jāpieskaita no jauna radītās darbavietas bioloģiskajās pienotavās un rūpnieciskajās bioloģiskajās sierotavās. Diemžēl šajā jomā nav pieejami dati par pārējo Eiropu.

3.6

Darba kārtībā “Agenda 2000” Komisija un dalībvalstis uzsvēra nepieciešamību ne tikai attīstīt Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju pasaules tirgū, bet arī veidot kvalitātes politiku. Turklāt ir jāsaglabā un jāsekmē lauksaimniecības daudzfunkcionālais raksturs (jāsaprot kā “Eiropas lauksaimniecības modelis”). Ar to ir domāta lauksaimniecība, kas cita starpā nodrošina kvalitatīvi augstvērtīgus produktus un tādā veidā saglabā un veido jaunas darbavietas. Šī vērtību radīšanas paaugstināšanas stratēģija lauku apvidos ir nedalāmi saistīta ar pārtikas apstrādes kā pakārtotā sektora saglabāšanu un tālāko attīstību. Šai kvalitātes politikai kalpo arī aizsargātie izcelsmes apzīmējumi.

3.7

Nākotnē kvalitātes politika cita starpā jāīsteno ar ELER Regulas, kas ietver “dažādošanas un ...” asi, kā arī ar rīcības programmas “Ekoloģiskā zemkopība” palīdzību.

3.8

Mazajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem un sevišķi mazajiem pārtikas produktu pārstrādātājiem, kas strādā kā amatnieciskie uzņēmumi, šajā kvalitātes politikā ir stratēģiska nozīme. Tieši šie mazie pārtikas ražošanas uzņēmumi ir tie, kas var dot savu ieguldījumu dažādībā, proti, patērētāju nodrošināšanā ar lielu produktu daudzveidību. Pieaugošs pieprasījums liecina par to, ka patērētāji arvien vairāk novērtē šādu dažādību un ka tradicionālās un amatnieciskās ražošanas metodes ir neatdalāmi saistītas ar augstu produkcijas kvalitāti. Vienlaicīgi tās ir arī mūsu kultūras mantojuma daļa. Jau vairākus gadu desmitus šie pārtikas ražošanas uzņēmumi pierāda, ka tie spēj saražot drošu produkciju.

Dažādiem riska veidiem nepieciešamas dažādas drošības koncepcijas

3.9

EESK tāpēc ar gandarījumu pieņem zināšanai, ka salīdzinājumā ar līdzšinējiem nosacījumiem jaunās regulas ir elastīgākas. Šī elastīgā pieeja piedāvā jaunas iespējas maziem pārtikas ražošanas uzņēmumiem ar amatnieciski tradicionālu apstrādes metodiku, jo vienotā atļauja tiem nākotnē nodrošinās iespēju dalībai pārrobežu tirdzniecībā. Tomēr šīs iespējas dalībvalstīm ir arī jāizmanto.

3.10

Tajā pašā laikā elastīgumā slēpjas arī dažāda veida risks mazajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem. Līdz šim vienkārši “reģistrētajiem uzņēmumiem” tagad būs jāizpilda atļaujas saņemšanas procedūras augstākie standarti. Turklāt daži specifiski Regulas 853/2004 higiēnas pasākumi salīdzinājumā ar līdzšinējām prasībām izvirza ievērojami augstākas prasības. Tas it sevišķi attiecas uz prasībām, kas saistītas ar mikrobioloģisko pārbaužu noteikumiem.

3.11

Higiēnas mērķu noteikšana nelokāmu nosacījumu vietā un ar to saistītās elastīguma atrunas dara iespējamu kā HACCP koncepcijas satura izstrādi (saskaņā ar Regulu 852/2004), tā arī atļaujas saņemšanas procedūru pielāgošanu atšķirīgu uzņēmumu formu ražošanas procesu specifiskajiem riska veidiem.

3.12

Eiropas daudzveidīgās pārtikas ražošanas uzņēmumu struktūras saglabāšanā šim elastīgumam ir izšķiroša nozīme, jo ar higiēnu saistītais risks un attiecīgās higiēnas prasības ir daļēji cieši saistītas ar specifiskām ražošanas, apstrādes un izplatīšanas sistēmām. Salīdzinājumā ar industriāli organizētiem lieliem uzņēmumiem, kas produkciju izplata pārreģionālā un starptautiskā ceļā maziem un atbilstoši amatnieciskajiem principiem organizētiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kas savu produkciju pārsvarā izplata vietējā un reģionālā līmenī, daļēji ir raksturīgi citi pārtikas produktu drošības riska veidi. Tādēļ ir saprotams, ka lielos uzņēmumos ar lielu darbinieku skaitu, lieliem apjomiem un nodalītām atbildības jomām lietderīgas ir atbildības noteikšanas un kvalitātes menedžmenta sistēmas, produkcijas partiju iezīmēšana un noslīpētas telpas koncepcijas, kā arī atsevišķu sēriju mikrobioloģiskie izmeklējumi. Mazos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kuros atbildīgi ir tikai daži darbinieki un kuri bieži vien nepiedalās Kopienas iekšējā preču kustībā, parasti pietiek ar vienkāršām koncepcijām kā, piemēram, izlases veida saldēšanas vai vārīšanas temperatūras kontroli, proti, vizuālu kontroli (vārāmajām desām). Šeit ir vieta tradicionālām un sevi pierādījušām kontroles procedūrām. Lielāks tehniskais vai organizatoriskais ieguldījums šeit nenodrošinās papildu higiēnu, bet papildu finanšu un laika patēriņu.

3.13

Piemērs rūpniecībā lietderīgo un nepieciešamo pasākumu ieviešanai arī amatniecības jomā ir jau šobrīd Direktīvā 64/433/EK ietvertā norma par sterilizācijas katlu ierīkošanu. Kaušanā izmantojot konveijera metodi ar šodienas uzņēmumiem raksturīgo lielo konveijera ātrumu, neatliek laika naža notīrīšanai gadījumā, ja šis nazis, piemēram, ir skāris kādu sastrutojumu. Sterilizācijas katls katrā sadalīšanas darba vietā nodrošina darbiniekam iespēju pie strādājoša konveijera jebkurā brīdī paņemt jaunu un sterilu nazi. Citādi tas ir miesnieku uzņēmumos. Katru dzīvnieku sadala viena persona, nepieciešamības gadījumā vienmēr paliek pietiekami daudz laika jauna un sterila naža paņemšanai. Lai panāktu naža sterilitāti, ir pietiekami, ja darba vietā pietiekamā daudzumā ir pieejami iepriekšējā vakarā sterilizēti naži. Sterilizācijas katls katrā darba vietā nav nepieciešams. 2005. gada 8. septembraSANCO dokumenta Nr. 1514 pārskatīšana jau reaģē uz šo EESK izteikto iebildumu, 5.3 punktā nosakot, ka mazās kautuvēs pirms kaušanas dezinficētu nažu esot pietiekami.

3.14

Citiem vārdiem, ja higiēnas normas un drošības prasības tiek vienpusēji atvasinātas no šodienas masveida (mainstream) ražošanu saistītiem riska veidiem, tātad no rūpnieciskās apstrādes un globālās tirdzniecības, un pārnestas uz amatnieciskajām struktūrām, tad ar to vienmēr ir saistīti draudi, ka tiek negatīvi ietekmēta ar tradicionāliem amatniecības paņēmieniem ražotas produkcijas konkurētspēja. Tādā gadījumā tai daļēji tieši, daļēji netieši (ar izmaksu palielinājumu) liedz pieeju tirgum.

3.15

Tādu higiēnas koncepciju, kas ir piemērotas specifiskām procedūrām un struktūrām, veicināšana nākotnē nav saistīta tikai par vienlīdzīgu tirgus pieejas iespēju nodrošināšanu. Daudz lielākā mērā tas ir saistīts arī tieši ar jauninājumu saglabāšanu un veicināšanu lauku apvidos. Piemēram, viens no pēdējo gadu desmitu svarīgākajiem jauninājumiem bija bioloģiskās lauksaimniecības attīstība un izplatība. Bez pastāvošām un no jauna apgūtām brīvībām nebūtu bijusi iespējama ar to saistītā tradicionālo pārtikas produktu apstrādes metožu atjaunošana. Tādēļ ir nepieciešams arī turpmāk atstāt brīvas rīcības iespējas attiecībā uz reģionālām īpatnībām, tradicionālām amatnieciskajām metodēm, īpašām apstrādes formām, sevišķām īpatnībām un izplatīšanas veidiem un vienlaicīgi nodrošināt patērētājam vienotu un augstu pārtikas drošības līmeni.

4.   Iespējamie jauno higiēnas tiesisko nosacījumu izraisītie kavēkļi un iespējas mazajiem amatnieciskajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem gaļas un piena nozarē

Regula 852/2004

4.1

Dažas dalībvalstis bija izmantojušas “vecajās” tiesībās paredzēto iespēju attiecībā uz piena un gaļas pārstrādes uzņēmumiem atsevišķi nodalīt “reģistrētus” un “atļauju saņēmušus” uzņēmumus. Reģistrēti uzņēmumi nedrīkstēja piedalīties Kopienas iekšējā preču apritē, un to nebija nepieciešams pamatot ar atšķirīgiem higiēnas standartiem. 2005. gada 8. septembraSANCO pamatnostādnes 1513/2005 REV. 1 3.4 punktā dalībvalstis kategoriski aicina atļaut tiešajiem piegādātājiem, uz kuriem neattiecas Regulu 852/2004 un 853/2004 darbības joma, piedalīties pārrobežu preču apritē pierobežas reģionos. Tas nodrošina jaunas tirgus iespējas uzņēmumiem pierobežas apgabalos.

4.2

Regula 852/2004 pieprasa HACCP koncepcijas piemērošanu procedūrām, kas paredzētas pārtikas drošībai. HACCP koncepcijas saistoša ieviešana ir vērtējama atzinīgi, jo maksimālas produktu drošības panākšana ar nedaudzām, cik vien iespējams efektīvām pārbaudēm pareizajās vietās tieši atbilst amatnieciskajai tradīcijai. 2005. gada 30. augustaSANCO pamatnostādne 1955/2005 nosaka pamatprincipus, kā HACCP koncepciju varētu piemērot dažādiem uzņēmumu veidiem. Atsevišķās dalībvalstīs arī izstrādāja atbilstīgas pamatnostādnes higiēnas paraugpraksei. Tās var atvieglot HACCP piemērošanu mazos pārtikas ražošanas uzņēmumos, jo tad nepieciešamības gadījumā iespējams atteikties no atsevišķas draudu un risku analīzes veikšanas.

4.3

Vai HACCP koncepcijas šajā ziņā palīdzēs arī amatnieciskajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, būs atkarīgs no tā, kā tiks veidotas valstiskās HACCP pamatnostādnes. Ja pārāk liela uzmanība tiks pievērsta dokumentācijai un apjomīgiem pārbaudes punktu sarakstiem, šis instruments var viegli palielināt izmaksas, nepaaugstinot drošības standartu.

4.4

Ar HACCP koncepciju ir saistītas mikrobioloģiskās pārbaudes, kuru kritēriji un apjoms vēl tikai jānosaka (4. pants). Jaunās regulas par mikrobioloģiskajiem kritērijiem izstrādei būs izšķirīga ietekme uz paškontroles veikšanas izmaksām. Šī regula būs viens no izšķirošajiem faktoriem attiecībā uz mazu pārtikas ražošanas uzņēmumu konkurētspēju, jo tiem attiecīgās izmaksas ir jāsadala, piemēram, uz daudz mazākiem apstrādes un pārdošanas apjomiem nekā lieliem pārtikas ražošanas uzņēmumiem. Tādēļ atzinīgi vērtējams ir paredzētais regulējums, ka mazākos kaušanas un sadales uzņēmumos vai miesnieku uzņēmumos maltās gaļas pārbaudes biežumu var piemērot saražotajam apjomam. Visiem pārējiem uzņēmumiem paraugi jāņem vienu reizi nedēļā.

Regula 853/2004 — ar elastīgu pieeju saistīts risks piena pārstrādes gadījumā

4.5

Ar elastīgas pieejas palīdzību lielāka lemšanas brīvība ir nodrošināta ne tikai pašām dalībvalstīm, bet tieši par atļauju izsniegšanu pārtikas ražošanas uzņēmumiem atbildīgajām reģionālajām veterinārajām iestādēm. Jau šodien pastāv būtiskas atšķirības higiēnas normu ieviešanā, it īpaši jomās, ko veterināri ierindo pie riskam pakļautajām, piemēram, putnu kaušana ar amatnieciskajām metodēm, lauku saimniecību sierotavas un svaigpiena produktu ražošana.

4.6

Daudzās ES dalībvalstīs piena tālākai pārstrādei sierā lauksaimniecības uzņēmumos pašreiz ir liela nozīme ienākumu nodrošināšanā. Reģionāla pieredze Polijā pirms un pēc pievienošanās ES rāda, ka veterinārie dienesti sākotnēji aizliedza lauku saimniecību sierotavu izveidi, norādot uz it kā pastāvošiem “ES noteikumiem”. Pierādījās, ka dienesti bija pilnīgi nesagatavoti saskarsmei ar šādām “jaunām” idejām un sākotnēji vēlējās “iet drošāko ceļu” — kas nepastāv, tas arī nevar sagādāt nekādas (higiēnas) problēmas. Tomēr ir skaidrs, ka attiecīgi atbildīgas ir pašas valstiskās un reģionālās iestādes, bet nevis ES.

4.7

Tagad tiks atceltas daudzas normas attiecībā uz piena pārstrādi, kas bija detalizēti noteiktas vecajās ES tiesību normās. Jaunā regula nodrošina jaunas iespējas tieši mazajiem un amatnieciskajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem. Tie var sev nodrošināt tā dēvēto “alternatīvo procesu” atzīšanu. Tomēr regula šos “alternatīvos procesus” konkrēti nenosaka.

4.8

Tādēļ pastāv visnotaļ pamatotas bažas, ka dažas dalībvalstis ar iekšējās piemērošanas (“application”) palīdzību mēģinās panākt ievērojami “šaurāku” un maziem pārtikas ražošanas uzņēmumiem neizdevīgāku regulas interpretāciju salīdzinājumā ar Kopienas paredzēto.

4.9

1. piemērs: Vācijai ir sagatavoti Vispārīgo administratīvo noteikumu pirmie projekti (atļaujas procedūra saskaņā ar Regulas 882/2004 31. pantu). Kā jau tas bija arī pagātnē, pasterizācijas iekārtu un sterilizācijas centrifūgu atļauju saņemšanai tie pieprasa tipa apstiprinājumu. Uzņēmējiem, kas izmanto citas iekārtas vai procedūras, jāuzņemas pierādīšanas pienākums un jāsedz izmaksas par patstāvīgu slēdzienu izstrādi.

4.10

2. piemērs: Austrumeiropas dalībvalstīs, piemēram, Čehijā, Polijā, Slovēnijā un Baltijas valstīs, nacionālos likumdošanas aktus piemērojot “aquis communautaire”, norisinājās līdzīgi procesi kā Vācijas jaunajās federālajās zemēs pēc Vācijas apvienošanās. Ne tikai ekonomiskās problēmas izraisīja apjomīgas strukturālās pārmaiņas un tām atbilstošu darbavietu samazinājumu pienotavās un kautuvēs. Arī lielo pārstrādātāju intereses uzlabot un labāk noslogot savus uzņēmumus bieži vien bija iesaistītas atļauju saņemšanas prakses noteikšanā.

4.11

Tādēļ EESK aicina Kopienu sekot godīgas konkurences ievērošanai atsevišķās dalībvalstīs, lai tradicionālajiem un reģionālajiem kvalitātes izstrādājumiem nodrošināto interpretācijas brīvību iestādes izmantotu arī vietējo mazo pārtikas ražošanas uzņēmumu interesēs.

Regula 853/2004: šķēršļi maziem pārtikas ražošanas uzņēmumiem gaļas nozarē.

4.12

Regula 853/2004 ietver dažus skaidri noteiktus nosacījumus, kas ievērojami pārsniedz līdz šim spēkā esošos nosacījumus maziem pārtikas ražošanas uzņēmumiem gaļas sektorā un negatīvi ietekmēs izmaksas un līdz ar to arī pašus mazos pārtikas ražošanas uzņēmumus. Svarīgākie ir:

4.13

Saskaņā ar jauno regulu visās kautuvēs ir jābūt dzīvnieku novietnēm  (5). Tas skartu arī miesnieku uzņēmumus, lai gan mazās kautuvēs dzīvnieki ilgi neuzturas un kopā nedēļas laikā nokauj tikai dažus dzīvniekus. Šī nosacījums būtībā piespiež mazus uzņēmumus izdarīt ievērojamas investīcijas bez redzamām priekšrocībām higiēnai. Tādēļ atzinīgi jāvērtē tas, ka pamatnostādnes SANCO/1514/2005 pārskatītā versija tagad pievēršas šai problēmai. 5.2 punkts uzsver, ka mazām kautuvēm nebūtu jāuzliek saistība uzturēt sarežģītu infrastruktūru (sohpisticated or extensiv infrastructures), proti, dzirdīšanas un barošanas iekārtas.

4.14

Kaušanai un sadalīšanai jāuztur nodalītas telpas. Šajos procesos pielietojot nodalīšanu laika izpratnē, abām darbībām varētu izmantot arī vienas un tās pašas telpas, neietekmējot drošības statusu. Turklāt izmantojot nodalīšanu laika izpratnē, ir pietiekami daudz laika, lai telpas apžūtu. Tas uzlabo higiēnas statusu. Tajā pašā laikā tas arī aiztaupa maziem pārtikas ražošanas uzņēmumiem investīcijas. Tādēļ atteikšanās no otras telpas, ja izmantota pietiekama kaušanas un sadalīšanas nodalīšana laika izpratnē un ja veikti attiecīgi tīrīšanas pasākumi, būtu jāietver pamatnostādnes pārstrādātajā redakcijā.

4.15

Jaunums ir tas, ka turpmāk arī amatnieciskajiem uzņēmumiem, kuriem līdz šim bija “reģistrētu uzņēmumu” statuss, sadalīšanas telpās būs jāuztur 12 grādu temperatūra pēc celsija vai jāizmanto “alternatīvas procedūras”. Pat neņemot vērā to, ka darbs 12 grādu temperatūrā pēc Celsija ir problemātisks, maziem uzņēmumiem rodas papildu investīcijas un saldēšanas izmaksas (6). Tā vietā būtu bijis pietiekami sadalīšanai paredzēto gaļu izņemt no saldēšanas telpas pa daļām.

4.16

Īpaši problemātiski ir Regulas (EK) 853/2004 jaunie temperatūras un kontroles nosacījumi maltajai gaļai, jo maltajai gaļai ir liela ekonomiskā nozīme pašu mazāko uzņēmumu un mazo gaļas pārstrādātāju darbībā. Vismaz Vācijā šiem uzņēmumiem līdz šim bija “tikai”“reģistrēto uzņēmumu” statuss, un tiem bija jāievēro nacionālie nosacījumi maltajai gaļai, kas noteica 4 grādu temperatūru pēc Celsija. Tā kā turpmāk pastāvēs tikai uzņēmumi, kas saņēmuši ES atļaujas, arī amatnieciskajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem būs jāievēro augstās temperatūras (2 grādi pēc Celsija) prasības (7). Kamēr uzņēmumi ražo svaigu malto gaļu un pārdod to tikai ražošanas dienā (to pieprasīja vecās normas), zemākās temperatūras nenodrošina nekādas higiēnas priekšrocības. Tā kā vecās iekārtas nav iespējams vienkārši pārslēgt uz mazākām temperatūrām un papildus ir nepieciešamas atkausēšanas ierīces, uzņēmumiem ir jāiegulda jaunu saldēšanas ierīču iegādē. Amatniecisko uzņēmumu konkurences stāvokļa izpratnē problemātiski ir tas, ka jaunā regula atļauj maltās gaļas izgatavošanu no saldētas gaļas. Tas veicina turpmāku cenu dempingu.

4.17

Jaunums ir arī tas, ka amatnieciskajiem gaļas uzņēmumiem ir uzlikts par pienākumu veikt mikrobioloģiskās kontroles maltajai gaļai arī tad, ja tie malto gaļu pārdod uzreiz izgatavošanas dienā vai nekavējoties sasaldē (8). Tas noved pie ievērojamas izmaksu slodzes bez pamanāmām priekšrocībām higiēnai. Neskaidrs ir, cik biežas kontroles šeit tiek pieprasītas. Regulas projekts tikai paredz, ka mazos uzņēmumos var atteikties no iknedēļas pārbaudēm (skatīt nākošos punktus 4.18 līdz 4.20).

Regula par pārtikas mikrobioloģiskajiem kritērijiem

4.18

Mazo pārtikas ražošanas uzņēmumu konkurences stāvoklim īpaši svarīgs būs šobrīd izstrādes stadijā esošās regulas par pārtikas mikrobioloģiskajiem kritērijiem saturs. Paraugu ņemšanas apjomi un paraugu veidi ir jānosaka, ievērojot to saprātīgu samēru pret attiecīgo uzņēmumu ražošanas apjomiem, un šīm pārbaudēm vienlaicīgi ir jābūt arī statistiski izteiksmīgām.

4.19

Līdz šim kaušanas uzņēmumiem vienreiz gadā vajadzēja veikt kautķermeņu mikrobioloģisko izmeklēšanu, nosakot kopējo mikroorganismu un bojāšanās izraisītāju (Enterobacteriaceae) daudzumu, kā arī 10 reizes gadā veikt attiecīgas izmeklēšanas attiecībā uz aprīkojuma priekšmetiem, sienām u.c. Paredzētais paraugu ņemšanas biežuma paaugstinājums novedīs pie ievērojami lielāku papildu izmaksu rašanās maziem uzņēmumiem (par malto gaļu skatīt 4.16 punktu).

4.20

Turklāt, ņemot vērā nelielos ražošanas apjomus, rodas problēmas ne tikai statistikas jomā, bet arī attiecībā uz paraugam ņemamo daudzumu. Uz to norādīja Francijas Pārtikas amatnieku profesionālā apvienība CGAD (Conféderation Générale de l'Alimentation en Détail) un mazumtirdzniecības pārstāvji. CGAD pauž uzskatu, ka, saglabājot paredzēto paraugu apjomu, atsevišķos gadījumos nepaliktu pāri prece pārdošanai, nemaz jau nerunājot par radītajām izmaksām.

5.   Secinājumi

5.1

EESK atzinīgi vērtē jauno regulu elastīgumu. Tās piedāvā jaunas iespējas tradicionālajiem un/vai amatnieciskajiem un reģionālajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem.

5.2

Tomēr EESK aicina ņemt vērā, ka šī rīcības brīvība tai pašā laikā ir saistīta ar riskiem amatnieciskajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, jo kā atsevišķas valstis, tā arī vietējās iestādes šīs normas, iespējams, var interpretēt par sliktu mazajiem uzņēmumiem. Par to liek domāt pieredze ar ES direktīvu transponēšanu. Principā uzņēmumiem būtu jāatstāj brīva izvēle, kādā veidā tie sasniedz noteiktos higiēnas mērķus. To 4. punktā uzsver arī 8. septembra SANCO pamatnostādnes 1513/2005/REV 1. Tādēļ Komisijai būtu jāparūpējas par to, lai informācija par pamatnostādnēm attiecīgi nonāktu dalībvalstīs.

5.3

Dažos punktos EESK saskata nepieciešamību pēc konkrētiem grozījumiem regulās

5.3.1

Atsevišķu dzīvnieku kaušana, izmantojot amatnieciskās metodes, pamatā būtu jāatzīst par “tradicionālu metodi”. Tas attiecas uz visiem valstu ierosinātajiem grozījumiem, kas pamatoti ar Regulas (EK) 852/2004 13. panta 4. punktu, Regulas (EK) 853/2004 10. panta 4. punktu un Regulas (EK) 854/2004 17. panta 4. punktu.

5.3.2

Mazumtirgotāju telpas, kuras izmanto lielāku dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apjomu sagatavošanai un/vai sadalīšanai ar mērķi nodot tos tālāk citiem mazumtirgotājiem, būtu bez izņēmuma jāiekļauj Regulas 853/2004 darbības jomā (9).

5.3.3

Kas attiecas uz būvju aprīkojumu (Regulas (EK) 853/2004 III pielikums), būtu jāievēro SANCO 1514 5.2 punkta ieteikumi, ka amatnieciskajiem uzņēmumiem, kas paši nodarbojas ar kaušanu, nebūtu obligāti nepieciešamas dzīvnieku novietnes, kā arī tiem varētu būt vienkārša veida barošanas un dzirdināšanas ierīces.

5.3.4

Pie pierādāmas pietiekamas kaušanas un sadalīšanas nodalīšanas laika izpratnē vajadzētu atļaut atteikties no otras darba telpas (II nodaļa, 2 c punkts).

5.3.5

Vajadzētu atteikties no konkrētas saldēšanas temperatūras noteikšanas sadalīšanas telpās, ja gaļu sadalīšanai no saldētavas izņem pa porcijām, kā tas parasti arī notiek amatnieciskajos uzņēmumos.

5.3.6

Kas attiecas uz temperatūras nosacījumiem, uz gaļas pārstrādes amatniekiem nevajadzēju attiecināt prasību par maltās gaļas atdzesēšanu līdz 2 grādiem pēc Celsija (V daļa, III nodaļa, 2 c punkts) un pārņemt “veco vācu regulējumu reģistrētiem uzņēmumiem” (4 grādi pēc Celsija katru dienu svaigi ražotai produkcijai un pārdošanai ražošanas dienā). Turklāt maltās gaļas mikrobioloģisko izmeklējumu biežums uzņēmumos, kuri malto gaļu ražo mazos apjomos un ražošanas dienā vai nu nekavējoties sasaldē vai arī pārdod, būtu jāpieskaņo faktiski saražotajam maltās gaļas daudzumam (Regula (EK) 852/2004, II nodaļa, 4. pants, 3 a punkts).

5.3.7

EESK arī ierosina salīdzinoša pētījuma izstrādi, lai varētu izanalizēt regulas ieviešanu dažādās dalībvalstīs, kurām ir strukturālas atšķirības attiecībā uz amatnieciskajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem un lai varētu izstrādāt priekšlikumus amatniecības pārtikas ražošanas uzņēmumu konkurences stāvokļa uzlabošanai. It sevišķi būtu jāpārbauda arī apmācības un tālākas izglītības pieejamība maziem pārtikas ražošanas uzņēmumiem. Būtu jāpārbauda arī Komisijas vadlīniju izplatības sistēmas, lai nodrošinātu to, ka mazie uzņēmumi saņem pietiekamu informāciju par tiem piešķirto rīcības brīvību.

Briselē, 2005. gada 15. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne-Marie SIGMUND


(1)  OV L 226, 25.6.2004.

(2)  HACCP = Hazard Analysis Critical Control Points (kritisko kontroles punktu bīstamības analīze)

(3)  OV C 155, 29.5.2001., 39. lpp.

(4)  Vācijā vēl joprojām 45 % no gaļas izstrādājumu finanšu apgrozījuma veido miesnieku uzņēmumi. Ja salīdzina apgrozījumu pēc svara, tad miesnieku uzņēmumu nozīme ir nedaudz mazāka, jo miesnieku uzņēmumos ir nedaudz augstāks cenu līmenis augstāku izejvielu cenu un darbaspēka izmaksu dēļ.

(5)  III pielikums, I daļa, II nodaļa, 1 a punkts un 2 c punkts.

(6)  III pielikums, I daļa, V nodaļa, 2 a punkts.

(7)  III pielikums, V daļa, III nodaļa, 2 c punkts.

(8)  Regula (EK) 852/2004, II nodaļa, 4. pants, 3 a punkts.

(9)  Skatīt arī EESK 2001. gada 28. marta atzinumu (OV C 155/39).


Top