Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52005AE1491

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Kopienas civilās aizsardzības mehānismu uzlabošana KOM(2005) 137 galīgā red .

OJ C 65, 17.3.2006, p. 41–45 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/41


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Kopienas civilās aizsardzības mehānismu uzlabošana”

KOM(2005) 137 galīgā red.

(2006/C 65/08)

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2005. gada 3. jūnijā nolēma apspriesties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa, kas bija atbildīga par Komitejas dokumenta sagatavošanu minētajā jautājumā, pieņēma atzinumu 2005.gada 9. novembrī. Ziņotāja bija Sánchez Miguel kdze.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 422. plenārajā sesijā, kas notika 2005. gada 14. un 15. decembrī (14. decembra sēdē) ar 133 balsīm par, 1 — pret, ir pieņēmusi šādu atzinumu.

1.   Ievads

1.1

Gan ES teritorijā, gan pasaulē aizvien biežāk notiek katastrofas; dažas izraisa tādas dabas parādības kā plūdi, zemestrīces, ugunsgrēki, sausums utt., kamēr citas izraisa terora akti, kas nevainīgos iedzīvotājos izraisa bailes. Var teikt, ka zināmā mērā tās visas ir izraisījusi cilvēka rīcība, tomēr nav iespējams salīdzināt apzināta nolūka pakāpes. ES ir apņēmusies īstenot profilaktiskas darbības kā atbildi uz klimata pārmaiņām, pamatojoties ne tikai uz Kioto protokola saistībām, bet arī uz noteikumiem attiecībā uz zemes, ūdens un gaisa aizsardzības pasākumiem. Šis ir profilaktisks pasākums; tas varētu palīdzēt uzturēt un reģenerēt mūsu zemi, jūras un atmosfēru un veicināt attiecīgu rīcību pasaules mērogā. Pa to laiku, reaģējot uz teroristu darbību (1), ir radušies daudzi policijas darbību un tieslietas koordinējoši instrumenti, kuru rezultātā ir uzlabojusies dalībvalstu sadarbība.

1.2

Tomēr ES ir bijis nepieciešams izveidot Kopienas sistēmu, kura tās teritorijā sniegtu palīdzību jebkāda veida katastrofas gadījumā. Šī sistēma ir Kopienas civilās aizsardzības mehānisms, kurš atbalsta un veicina būtiski svarīgas civilās aizsardzības palīdzības sniegšanu, lai nekavējoties reaģētu uz katastrofas skarto apgabalu vajadzībām pat ārpus Kopienas teritorijas. Paziņojuma mērķis ir 2001. gada izveidotā civilās aizsardzības mehānisma uzlabošana (2) un Civilās aizsardzības rīcības programmas paplašināšana (3), izmantojot priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Ātras reaģēšanas un sagatavotības instrumentu ārkārtējām situācijām. (4)

1.3

Tādēļ būtu lietderīgi definēt terminu “civilā aizsardzība”, kas bieži tiek sajaukts ar humānās palīdzības jēdzienu. Šajā ziņā Komisija abus jēdzienus skaidri nodala, lai gan to mērķi ir vienādi: “glābt dzīvību un pirmo dienu laikā atvieglot katastrofas sekas”. Komisija norāda uz minēto divu jēdzienu atšķirībām: pirmkārt, civilās aizsardzības palīdzība var attiekties ne tikai uz katastrofas sekām, kas ietekmē iedzīvotājus, bet arī uz sekām, kuras ietekmē vidi; otrkārt, to sniedz, pamatojoties uz dalībvalstu resursiem un vienībām, nevis uz humānajām struktūrām un NVO; treškārt, lai gan darbības procedūras valstīs, kas nav ES dalībvalstis, atšķiras, to var sniegt gan ES teritorijā, gan ārpus tās. (5)

1.4

Mehānisma specifiskā nozīme ir darbība ES teritorijā, vienmēr pamatojoties uz katastrofas skartās dalībvalsts pieprasījumu. Jāatzīmē, ka mehānisms tomēr darbojas arī starptautiskā mērogā sadarbībā ar citām starptautiskajām organizācijām, tādām kā ANO Humanitāro jautājumu koordinācijas birojs (OCHA), ar kuru ir izveidotas dažādas operatīvās procedūras, kā arī sadarbībā ar Sarkano Krustu un NVO, kas veic darbību attiecīgajā teritorijā.

1.5

Pamatojoties uz ES viedokli attiecībā uz notikušajām katastrofām (un kurām, diemžēl, nav redzamas beigas), Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome savā ārkārtas sanāksmē 2005. gada 7. janvārī ierosināja uzlabot Kopienas mehānismu un attīstīt ātrās reaģēšanas spējas. Dažas dienas vēlāk, 13. janvārī, Eiropas Parlaments noformēja rezolūciju par neseno cunami katastrofu Indijas okeānā, aicinot katastrofas gadījumiem izveidot cilvēku un materiālos resursus un veikt apmācību.

1.6

Civilo aizsardzību pašreiz regulējošais satvars sastāv no diviem iepriekš minētiem instrumentiem: Kopienas civilās aizsardzības mehānisma un Civilās aizsardzības rīcības programmas. Paziņojums attiecas uz pirmo instrumentu, īpaši uz Uzraudzības un informācijas centru (UIC), kas atrodas Eiropas Komisijā Briselē un strādā cauru diennakti. Tas satur datu bāzi par civilās aizsardzības dienestiem katrā dalībvalstī, iekļaujot datus no militārās datu bāzes.

2.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

2.1

Kopienas civilās aizsardzības mehānisma uzlabošana: pēdējos ziņojumos tiek uzsvērta nepieciešamība uzlabot civilas aizsardzības mehānismu un pastiprināt sadarbību dalībvalstu un citu iesaistīto institūciju starpā. Sistēmas darbības uzlabošanai paziņojumā tiek ierosinātas četras jomas:

2.1.1

Gatavības palielināšana, veicot vienību apmācību un mācību vingrinājumus. Lai to sasniegtu, pirmkārt, ir jāveic pašreizējo iespēju novērtējums; otrkārt, ir jāizstrādā rīcības plāns ar ātri izmantojamiem moduļiem; beidzot, lai uzlabotu savietojamību un attīstītu kopēju rīcības kultūru, ir jāveic apmācība un kopīgas mācības.

2.1.2

Analīze un vajadzību novērtējums, izmantojot uz UIC resursiem pamatotu brīdināšanas sistēmu un salīdzinot visu informāciju, lai varētu rīkoties sadarbībā ar citām institūcijām, īpaši ANO. Vajadzību novērtēšanas spējas uzlabošana katastrofas vietā ļauj noteikt konkrētas vajadzības, tādējādi ļaujot sniegt efektīvāku palīdzību. Ir ierosināts palielināt UIC personāla skaitu un pārskatīt tā novērtēšanas metodes un standartus.

2.1.3

Pastiprināta koordinācija ir viens no visplašākajiem uzlabojumiem. Tas sevī ietver dalībvalstu sniegtās palīdzības efektīvāku koordināciju, lai sasniegtu saskaņotu rīcību Eiropas Savienībā, kā arī papildinājumu ANO darbam un tādējādi paplašinātu sadarbību ar ANO un citām humāno palīdzību sniedzošajām institūcijām un militārajiem partneriem. Šīs koordinācijas mērķis ir uzlabot operatīvo plānošanu notikuma vietā, ieskaitot daudzos Komisijas departamentus.

2.1.4

Palīdzības ES pilsoņiem uzlabošana. Kā parādīja cunami katastrofa, Eiropas pilsoņu aizsardzību var īstenot, sadarbojoties civilās aizsardzības un attiecīgo valstu konsulārajiem dienestiem. Jāpastiprina katastrofas skarto valstu un dalībvalstu sadarbība.

2.2

Komisijas ierosinātie uzlabošanas pasākumi ir jāatbalsta, palielinot arī civilās aizsardzības resursus. Tādēļ Padome ir izvirzījusi priekšlikumu attiecībā uz pašreizējo resursu palielināšanu. ES 2005. gada 31. janvāra rīcības plānā ir ietvertas vissvarīgākās rīcības jomas.

2.2.1

Pirmkārt, tajā ir ierosināts apvienot civilās aizsardzības resursus, lai gadījumos, kad iespējamo vajadzību apmierināšanai nepietiek ar attiecīgās valsts līdzekļu un iespēju apvienošanu, tālāko darbību būtu iespējams veikt Eiropas līmenī, tādējādi uzlabojot darbības efektivitāti.

2.2.2

UIC analīzes iespēju pastiprināšana varētu sagatavot apsteidzošāku pieeju, īpaši informējot valstis, kas nav ES dalībvalstis. Tādējādi ir nepieciešams attīstīt attiecības, kuras pēc nelaimes skartās valsts pieprasījuma nodrošina resursu elastīgu izmantošanu.

2.2.3

Rezerves jeb gatavības darbam moduļiem ir liela nozīme, iesaistoties liela mēroga katastrofās pēc dalībvalstu vai arī pēc valstu, kas nav ES dalībvalstis, pieprasījuma. Tādējādi paziņojumā minētās sistēmas īstenošana ir svarīga, lai katra valsts var paļauties uz moduļiem, kuri pastāvīgi ir gatavi darbam gan ES, gan ārpus tās.

2.2.4

Loģistikas pamata pastiprināšana un resursu pietiekamība ar mērķi nodrošināt UIC ātru un efektīvu darbību. No dažiem Eiropas fondiem tiek paredzēta iespēja segt rīcībai nepieciešamā aprīkojuma īres izmaksas (6), tomēr rīcībai ārpus ES ir jāizpēta tās sinerģija ar ANO.

2.2.5

Visbeidzot, starptautiskā koordinācija ir viens no galvenajiem faktoriem, katastrofu gadījumā nodrošinot ātru reakciju. Kopienas mehānisms pieļauj iespējas, kuru rezultātā, koordinējot institūciju rīcību, uzlabojas reakcija. Jāņem vērā gan ANO institūcijas, gan humānās palīdzības organizācijas.

3.   Vispārējas piezīmes

3.1

Tā kā ir nepieciešams pastiprināt un palielināt visus pieejamos resursus rīcības katastrofas gadījumā gan ES, gan ārpus tās nodrošināšanai, EESK vērtē atzinīgi priekšlikumu uzlabot Kopienas civilās aizsardzības mehānismu. Gadu gaitā uzkrātā pieredze rāda, ka daudzus Kopienas civilās aizsardzības operatīvos aspektus ir nepieciešams uzlabot; tādējādi Komiteja uzskata, ka, lai optimizētu ierosināto pasākumu Kopienas mehānisma uzlabošanai efektivitāti, iepriekš ir nepieciešams veikt noteiktus novērojumus.

3.2

Pirmkārt, pamatojoties uz valstu civilās aizsardzības sistēmām, ir jāpalielina ES reaģēšanas spējas dažādos reģionos.

3.2.1   Reģionālā komunikācija un informācijas sistēmas.

3.2.1.1

Ir jāpaplašina CECIS  (7) sistēma, izveidojot uz satelītiem balstītu sistēmu ar attiecīgu video, balss un datu drošu un ar UIC (8) saistītu potenciālu, kā arī īpašus informācijas centrus datu, ekspertu un modeļu (piemēram, paredzamās sekas) sniegšanas nodrošināšanai, kas būtu noderīgi īpašu krīžu apstākļos. Daži pamata piemēri ietver Eiropas Kosmosa aģentūru un Apvienoto Pētniecības centru ar valstu, kuras nav ES dalībvalstis, pašreizējiem plāniem un draudu analīzi, vai plāniem, kuri ir atjaunoti pēc katastrofas (piemēram, zemestrīces vai plūdi), kuras rezultātā nebūtu iespējams izmantot infrastruktūru palīdzības piegādei. Sistēma pamatotos uz katras dalībvalsts kontakta punktiem, kuri krīzes gadījumā palīdzētu nodrošināt attiecīgu reakciju.

3.2.1.2

Informācijas apmaiņai ES glābšanas vienību un UIC starpā būtu jābūt pastāvīgai, garantētai un drošai:

ņemot vērā skartā apgabala infrastruktūras iznīcināšanu un/vai koncentrāciju (stacionārie un mobilie tīkli), sakaru līmenis ar šiem apgabaliem parasti ir ļoti nepietiekams;

neskatoties uz to, mēs nevaram izslēgt iespēju, ka valdības informāciju par katastrofu to teritorijā kontrolē tādā pašā veidā kā palīdzību sniedzošo vienību darbību.

3.2.1.3

Pašsaprotama reakcija būtu satelītu sakaru izmantošana. Patiesi, pieredze rāda, ka šī metode ir:

diezgan droša attiecībā uz vides iznīcinošo ietekmi (viss, kas nepieciešams, ir spēja radīt elektrību pārraidei),

droša pret trešo pušu mēģinājumiem informāciju pārtvert un kontrolēt.

3.2.1.4.

Tomēr šai metodei ir ierobežota raidietilpība un tā dažos gadījumos var būt pārlieku noslogota citu vajadzību dēļ vai arī to var noslogot citi lietotāji (piemēram, informācijas nesēji). Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt šim nolūkam paredzētu — t.i. pastāvīgu — satelītu viļņu garumu, tādējādi nodrošinot pietiekamus sakarus nelaimes skartās teritorijas un UIC starpā un rīcībai pakļauto teritoriju starpā.

3.2.1.5.

Attiecībā uz aptveramību varētu likties, ka būtu pietiekami aptvert konkrētu ģeogrāfisku apgabalu (ES un kaimiņvalstis); tomēr reāli būtu nepieciešams aptvert visu pasauli. Nesenā cunami gadījums skaidri parādīja pirmā risinājuma nepietiekamību, jo aptveramība bija nepieciešama ne tikai saziņai ar UIC, bet arī saziņai vienam no otra tālu atrodošos apgabalu — tādu kā Maldīvu salas, Šrilanka, Taizeme un Indonēzija — starpā.

3.2.1.6

Tādējādi, lai nodrošinātu komunikācijas efektivitāti, ES ir nepieciešama tieši šim nolūkam (t.i., ekskluzīva), garantēta (droša pret viltojumiem), ticama un globāla mēroga satelītu pārraides sistēma. Šai sistēmai ir jāspēj atbalstīt videokonferenču un uz datiem pamatotu (fakss, e-pasts un augstas izšķirtspējas attēli) komunikāciju un balss telefoniju.

3.2.1.7

Apvienotajam pētniecības centram, Eiropas Kosmosa aģentūrai un Komisijai (Informācijas sabiedrības ģenerāldirektorāts) ir pietiekamas iespējas apmierināt pārvaldes komitejas izteiktās vajadzības attiecībā uz Rīcības programmu un mehānismu, kurš ir pakļauts par civilo aizsardzību atbildīgajam ģenerāldirektorātam (Vides ģenerāldirektorāts).

3.2.2   Minimālo intervences resursu prasība.

3.2.2.1

Reaģēšanas vienību iesaiste:

dalībvalstis reaģēšanas vienībām nodrošina resursus, kas vajadzīgi to pietiekami neatkarīgai darbībai, kā arī ar atbilstošas sakaru sistēmas;

šīs vienības koordinē ES koordinators, kura pienākums ir koordinēt dalībvalstu nosūtītās dažādās vienības, sadarboties ar nelaimes skartās valsts valdību, sadarboties ar ANO Humanitāro jautājumu koordinācijas biroju utt.;

šobrīd koordinators vēl nav saņēmis ES nodrošinājumu; tam ir tikai dažas sakaru iekārtas; lai veicinātu koordinatora funkciju izpildi un atbalstītu tā komandu, nelaimes skartajā apgabalā veicinātu koordināciju ar citām vienībām un varas iestādēm un nodrošinātu koordinatora darba efektivitāti bieži vien sarežģītos apstākļos, ES vajadzētu iegūt atbilstošus resursus un aprīkojumu, sākot no sakaru iekārtām un beidzot ar teltīm;

turklāt šādiem resursiem un aprīkojumam ir jābūt skaidri apzīmētam ar ES simboliem, tādējādi skaidri parādot ES klātbūtni attiecīgajā apgabalā un ieguldījumu nelaimes skarto iedzīvotāju labā. Eiropas Savienībā tas rada nepieciešamību sadarboties, kamēr ārpus ES robežām tas akcentē ES nozīmi starptautiskajā arēnā.

3.2.2.2

Atbalsts dalībvalstīm krīzes situācijā:

noteiktos gadījumos dalībvalstis sniegt nepieciešamo atbalstu nespēj, jo tie, kuru rīcībā ir nepieciešamie resursi un aprīkojums, plāno to izmantot kādā paredzamā vai paziņotā avārijas situācijā vai arī resursus var izmantot tikai ārkārtējās situācijās, kas nozīmē to, ka šos resursus pieprasīt nav vērts;

mežu ugunsgrēki ir tipisks iepriekš minētā piemērs, jo valstīs, kuru rīcībā ir aviācijas aprīkojums, vienlaikus ir vienāds stāvoklis. Bīstama situācija vienā valstī parasti apgrūtina resursu nosūtīšanu uz citu valsti; solidaritāte dalībvalstu starpā ir ļoti cieša, un īpaši nopietnos gadījumos resursi parasti tiek nosūtīti no viena apgabala uz otru;

pēdējā minētā scenārija piemērs ir nopietni plūdi un to gadījumā nepieciešamie lielas jaudas sūkņi: šādi sūkņi vairumā ES dalībvalstu parasti glābšanas vienību ekipējumā nav;

cita veida situācijā, ko var izraisīt terorisma jaunie veidi, resursus un aprīkojumu var pieprasīt, lai reaģētu uz neplānotām, tomēr potenciāli nopietnām situācijām;

ņemot vērā iepriekš minēto, ES jāspēj iegūt resursus un aprīkojumu — vai nu pašu vai arī slēdzot līgumus, — lai varētu nodrošināt dalībvalstu reaģēšanas iespēju rezervi.

3.2.3   Darbības atbalsta punktu centralizācija.

3.2.3.1

Mehānisma pašreizējās struktūras pamatojas uz dažādām palīdzības vienībām, novērtējuma resursiem un aprīkojumu no visas ES. Lai gan tas aizpilda iepriekšējo vakuumu, tomēr tas nav pietiekami.

3.2.3.2

Pamatojoties uz ES ģeogrāfiskā izvietojuma plašumu un dažādajiem attiecīgajā reģionā iespējamajiem riskiem, būtu lietderīgi apsvērt reģionālu atbalsta struktūru kā iepriekš minēta mehānisma sastāvdaļu izveidi; dažādas vienības un resursi būtu pieejami jau turpat uz vietas, tādējādi to izvietošana būtu daudz ātrāka un piemērotāka ES konkrēto reģionālo risku raksturam.

3.2.3.3

Minētie resursi varētu būt sezonāli (piemēram, gaisa kuģi meža ugunsgrēku novēršanai) vai arī pastāvīgi.

3.2.3.4

Cits iespējams uzlabojums būtu resursu sagādes uzdevumu sadale kaimiņvalstu starpā; šādi resursi būtu pieejami visām attiecīgā reģiona valstīm. Tādā veidā ES varētu veicināt tādu resursu iegādi, kurus kopēji izmantotu vidēja lieluma valstis vai valstis ar kopēju apdraudējumu (plūdi attiecīgajā baseinā, zemestrīces utt.).

3.2.4   Centralizētas tehniskas struktūras, kas ir gatava darbam 24 stundas diennaktī, izveidošana.

3.2.4.1

Lai gan UIC darbojas 24 stundu režīmā, tajā pašreiz pietrūkst cilvēku un tehnisko resursu, kā tas ir raksturīgs arī vairumam no dalībvalstu krīzes situāciju centriem. Komisijai ir jāapņemas to mainīt.

3.2.4.2

Tomēr Komisijas pašreizējā nostāja attiecībā uz saskaņā ar krīzes situāciju noteikto resursu iegūšanu ir ierobežojoša. Ir vērts pārdomāt, vai šīs pieejas pretenciozitāte atbilst konkrētajai situācijai.

3.2.4.3

Nav jāšaubās par to, ka saskaņā ar definīciju UIC nav lēmumu pieņemšanas vai krīzes koordinācijas centrs. Tomēr, palīdzot pieņemt lēmumu vai īstenojot palīdzību, ir jāizvairās no improvizācijas un ir nepieciešams izveidot rīcības procedūru, kura mainās atbilstoši krīzes apstākļiem. Reakcija uz plūdiem atšķirsies no reakcijas uz zemes nogruvumu, zemestrīci vai vulkāna izvirdumu. Arī resursi atšķiras.

3.2.4.4

Tādēļ papildus tam, ka krīzes gadījumā UIC sniedz ticamus datus, ir jābūt pieejamiem iepriekš izstrādātiem palīdzības plāniem, tādējādi ļaujot Komisijai kontaktēties ar specializētajām iestādēm ES un ārpus tās. Šie plāni ir jāizstrādā saskaņā ar krīzes veidu, tās nopietnību, ņemot vērā to, kurā valstī krīze notiek utt., un to rezultātam ir jābūt efektīvai un ātrai reakcijai. Protams, ir jāietver katras valsts iespējamie mobilizējamie moduļi.

3.2.4.5

Jautājums ir par to, vai UIC kā pārraudzības centrs papildus var koordinēt arī valstu institūcijas, specializētās humānās palīdzības organizācijas un jo īpaši brīvprātīgos, kuri pēc katras katastrofas vēlas palīdzēt. Koordinācija ir nepieciešams uzdevums, ko būtu jāveic organizācijām, kuru rīcībā ir informācija un īpaši resursi.

3.2.5   Palīdzības vienību apmācība.

3.2.5.1

Nenoliedzami, ka dalībvalstu izraudzītās vienības zina, kā jārīkojas krīzes situācijā. Pašreizējām apmācības programmām attiecībā uz kopējās darbības spēju palielināšanu ir labi rezultāti. Apmācības kursu skaits būtu jāpalielina, un uzmanība būtu jāvelta apmācības norisei citās valodās, ne tikai angļu, jo darbība var notikt arī valstīs ar citu valodu, tādu kā franču vai spāņu, kultūras ietekmi.

3.2.5.2

Palīdzības vienības ir jāinformē par izstrādātajiem nākotnes palīdzības plāniem, un tādējādi tie ir jāiekļauj apmācības plānos.

3.2.5.3

Būtu lietderīgi apspriest arī iespēju minētajos kursos izmantot jaunās tālmācības tehnikas.

4.   Īpašas piezīmes par Komisijas priekšlikumu

4.1

Neapšaubot šā priekšlikuma pozitīvo nozīmi, to ir iespējams arī uzlabot, ņemot vērā, ka mehānismu izmanto galvenokārt ES teritorijā un tādēļ tas pašreiz ir ES starpreģionālās solidaritātes (iespējams, vienīgais) instruments.

4.2

Tādēļ ES nevajadzētu taupīt pūles visātrākās un efektīvākās reakcijas uz krīzēm visās to formās nodrošināšanai. Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt procedūras vai palīdzības plānus, veikt to pārbaudi treniņu gaitā un tos uzlabot, pamatojoties uz treniņos vai reālajā glābšanas darbā gūto pieredzi.

4.3

Plānos jāiekļauj sakari, precizētas kartes un piemēroti resursi apmierinoša līmeņa koordinācijas nodrošināšanai. Minētajiem resursiem jābūt Eiropas Savienības pārvaldībā. Eiropas glābšanas plāniem ir jāizveido starptautisks standarts, kas stiprinās ES veidolu un ietekmi starptautiskā mērogā.

4.4

Turklāt ES novērtēšanas vienībām un koordinatoriem ir jādod iespēja lemt par nelaimes skartā apgabala reģenerāciju un potenciālajiem turpmākās rīcības plāniem.

4.5

EESK uzskata, ka visiem ar Kopienas mehānisma starpniecību veiktajiem pasākumiem ir jāsaņem pietiekams finansējums, lai nodrošinātu tehniskā personāla un resursu pieejamību, kas ļaus uzlabot Eiropas iesaisti glābšanas darbos un tās pamanāmību, īpaši ārpus ES notiekošajās katastrofās. Lai nodrošinātu ātru darbību katastrofas seku mazināšanai, īpaši svarīgs ir transports.

4.6

Ja iesaiste notiek ārpus ES robežām, uz mehānismu pamatotā iesaiste ir jāuzskata par ES ārējās politikas sastāvdaļu un tās nopelni ir jāuzsver, tādējādi apliecinot tās kā ES solidaritātes ar traģisko notikumu piemeklētajam valstīm nozīmi.

5.   Secinājumi

5.1

EESK atbalsta paziņojuma par Kopienas civilās aizsardzības mehānisma uzlabošanu saturu. Tomēr tā uzskata, ka ir jāveic noteikti īpaši uzlabojumi un norāda to, ka tās apsvērumi ir organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvju minētajā Komitejā veikto novērtējumu rezultāts.

5.2

Iesākumā un norādot uz obligāto saskaņu ar ierosinātajiem pasākumiem, ir nepieciešams attīstīt atbilstošu tiesisku regulējumu. EESK uzskata, ka vislabākais obligātais un saskaņojošais instruments visās ES dalībvalstīs būtu regula (9).

5.3

Cits uzmanības vērts aspekts ir mehānisma mērķfinansējums, kam būtu jābūt pietiekamam, lai nosegtu palielināta personāla izdevumus un pēc tam resursu iegādi. Bez tam, lai gan paziņojumā nav precizēts dalībvalstīm piešķirtais finansiālais atbalsts, jaunajā priekšlikumā par Solidaritātes fondu (10) ir jāņem vērā visas dabas katastrofas, ieskaitot sausumu.

5.4

Attiecībā uz EESK ieteiktajiem un šajā atzinumā minētajiem mehānisma uzlabojumiem, ir jāpievērš uzmanība šādiem aspektiem:

satelītu komunikāciju sistēmas izveidošana;

nodrošināšana ar mehānismam raksturīgām palīdzības vienībām;

personu un ES vienību identificēšana, jo īpaši darbam ārpus ES;

darbības atbalsta punktu reģionalizācija un koordinācija to starpā;

vienību tehniskā apmācība, ņemot vērā valodas.

5.5.

EESK kā pilsoniskās sabiedrības pārstāve vēlas publiski paziņot par savu atbalstu tiem brīvprātīgajiem, kas katastrofu seku likvidēšanas jomā strādā bez atlīdzības un bieži vien pilnu slodzi. Tas nav tikai praktiskas solidaritātes veids, bet gan būtisks ieguldījums, lai aktīvi likvidētu cilvēkiem un īpašumam nodarītos postījumus katastrofas skartajos reģionos.

Briselē, 2005. gada 14. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne–Marie SIGMUND


(1)  Komisija ir atspoguļojusi šādus instrumentus: Paziņojums par pamatprogrammas “Drošība un brīvību garantēšana” izveidi laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam (KOM (2005) 125 galīgā red. (6.4.2005.)); Padomes lēmums, ar ko izveido īpašu programmu “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam; Padomes lēmums – vispārīgā programma “Drošība un brīvību garantēšana” (SEC (2005) 436).

(2)  Padomes Lēmums 2001/792/EK, Euratom.

(3)  Padomes Lēmums 1999/847/EK, 1999. gada 9. decembris.

(4)  KOM(2005) 113 galīgā red. 2005/0052 (CNS), 6.4.2005.

(5)  Padomes Lēmums 2001/792/EK, 6. pants

(6)  Priekšlikums Padomes regulai, 2005. gada 6. aprīlis.

(7)  Mehānisma komunikāciju sistēma.

(8)  Mehānisma novērošanas centrs.

(9)  Piemēram, Priekšlikums Padomes Regulai, ar ko izveido Ātras reaģēšanas un sagatavotības instrumentu lielām ārkārtējām situācijām (KOM(2005) 113 galīgā red.; 2005. gada 6. aprīlīs)

(10)  KOM(2005) 108 galīgā red., pieņemta 2005. gada 6. aprīlī


Top