Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52005AE1483

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu Valsts atbalsta rīcības plāns- mazāks un mērķtiecīgāks valsts atbalsts: plāns valsts atbalsta reformai 2005. - 2009. gadam KOM(2005) 107 galīgā red. – SEC(2005) 795

OJ C 65, 17.3.2006, p. 1–8 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/1


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Valsts atbalsta rīcības plāns- mazāks un mērķtiecīgāks valsts atbalsts: plāns valsts atbalsta reformai 2005. - 2009. gadam”

KOM(2005) 107 galīgā red. – SEC(2005) 795

(2006/C 65/01)

Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2005. gada 8. jūnijā nolēma apspriesties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa, kas bija atbildīga par Komitejas dokumenta sagatavošanu minētajā jautājumā, pieņēma atzinumu 2005. gada 11. novembrī. Ziņotājs bija Pezzini kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 422. plenārajā sesijā, kas notika 2005. gada 14. un 15. decembrī (14. decembra sēdē) ar 117 balsīm par, 2 balsīm pret un 5 atturoties, ir pieņēmusi šādu atzinumu.

1.   Ievads

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pastāvīgi uzsvērusi valsta atbalsts nozīmi kā galveno faktoru sekojošos jautājumos:

stabila konkurences politika, ne tikai palielinot dalībvalstu ekonomikas konverģenci;

inovāciju un ES konkurētspējas veicināšana;

kohēzija un ilgtspējīga attīstība visos Kopienas reģionos.

1.2

Tiesību akti, kas tiek piemēroti valsts atbalstam, pamatojas uz Kopienas dibināšanas dokumentiem: EOTK līgumu un Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu. Atšķirībā no EOTK līguma, kura darbības termiņš beidzies, EK līguma nav noteikts pilnīgs aizliegums valsts atbalstam: paredzēti atbrīvojumi (1)un daži izņēmumi (2), sniedzot iespēju Komisijai un jo īpaši arī Padomei, izmantot plašas iespējas pēc saviem ieskatiem pārvaldīt atbalstu kā vispārējo noteikumu izņēmumu.

1.3

Turklāt 87., 88. un 89. pants, kuros apskatīts šis sarežģītais jautājums, iekļauti VI sadaļas II nodaļā, paredzot kopīgus noteikumus attiecībā uz konkurenci, nodokļu politiku un tiesību aktu tuvināšanu tieši tādēļ, lai uzsvērtu to, ka jautājums par valsts atbalstu jāizskata saistībā ar tā iespējamo ietekmi uz konkurētspējīgu tirgu.

1.3.1

Šajā sakarā EESK jau uzsvērusi to, ka jebkuram jaunam valsts atbalsta rīcības plānam jābūt atbilstošam EK līguma 2. pantā minētajiem mērķiem, lai inter alia nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, nediskriminējošu tiesību aktu ieviešanu, harmonisku, līdzsvarotu, ilgtspējīgu saimnieciskās darbības attīstību, stabilu un inflācijas neapdraudētu izaugsmi, augstu konkurētspējas un konverģences līmeni, labāku dzīves kvalitāti, ekonomisko un sociālo kohēziju un solidaritāti dalībvalstu vidū.

1.4

Protams, ka valsts atbalsts, kā atzīst pati Komisija, ir: “valsts intervences veids, ko izmanto, noteiktas saimnieciskās darbības veicināšanai. Atbilstoši tam atsevišķas saimnieciskās nozares vai darbības tiek vērtētas labvēlīgāk nekā citas, tādējādi kropļojot konkurenci, jo tā diskriminē uzņēmumus tādos, kas saņem atbalstu, un tādos, kas to nesaņem” (3)

1.4.1

Atbilstoši EK līguma 87. panta 1. punktam valsts atbalsts ietver ne tikai atbalstu, ko piešķir valsts iestādes un kuru finansē no valsts līdzekļiem, bet arī pasākumus, lai samazinātu izmaksas, kas parasti ir daļa no uzņēmuma izdevumiem.

1.5

2005. gada martā Eiropadome atkārtoti uzsvēra mērķi turpināt darbu pie vispārējā valsta atbalsta līmeņa samazināšanas, piešķirot izņēmumus jebkādu tirgus nepilnību gadījumos. Tas atbilst 2000. gada Lisabonas samita un 2001. gada Stokholmas samita ieteikumiem un apmierina nepieciešamību virzīt atbalstu kopējo interešu horizontālajiem mērķiem, tai skaitā arī kohēzijas mērķiem.

1.5.1

Bez tam Komisija savā nesenajā Paziņojumā par Lisabonas stratēģijas termiņa vidusposma pārskatu izvirzīja mērķi samazināt valsts atbalstu, novirzot to tirgus nepilnību gadījumiem, īpaši nozarēs ar augstu izaugsmes potenciālu, kā arī inovāciju veicināšanai (4)

1.6

Arī Eiropas Parlaments nesen izklāstījis savus uzskatus attiecībā uz valsts atbalstu (5) uzsverot, ka tas jāizmanto atbildīgi, apzinoties naudas vērtību, jo:

tas atbilst vairāk nekā 50 % ES gada budžeta;

tas ietekmē valsts finanses konkurētspējai un iespējai, lai privātuzņēmumi varētu investēt globalizētā ekonomiskajā vidē;

Eiropas nodokļu maksātāji finansē šo atbalstu.

1.6.1

Turklāt 2005. gada 12. maijā EP pieņēma Rezolūciju par Eiropas konkurētspējas nostiprināšanu – rūpniecisko pārmaiņu ietekme uz politiku un mazo un vidējo uzņēmumu nozīme (6), kurā atbalstīts mērķis samazināt globālā atbalsta apjomu uzņēmumiem, bet norādīts uz atsevišķu atbalsta veidu lietderību tirgus nepilnību novēršanā, kā, piemēram, atbalsts pētniecībai un attīstībai, apmācībai un konsultatīvajiem pakalpojumiem.

1.6.2

EP atzīmēja valsts atbalsta nozīmīgumu dalībvalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un aicināja Komisiju saglabāt struktūrfondos visus atbalsta instrumentus to reģionu saimnieciskajai un sociāli ekonomiskajai pārkārtošanai, kurus ietekmējusi rūpnieciskā pārvietošana; izteikts aicinājums vairāk ņemt vērā mazos un mikro uzņēmumus (7) minētajos reģionos un vispār visās kohēzijas politikās.

1.6.3

EP izteica priekšlikumu pa to, ka jānosaka skaidri definēta pieeja, ņemot vērā inovāciju veicināšanu visās nozarēs atbilstoši Lisabonas mērķu nostādnēm.

1.7

Savukārt Eiropas Kopienu tiesa gadu gaitā vairākkārt izteikusi savu viedokli par valsts atbalstu, izveidojot īstu tiesu praksi, kas nosaka vienotas, īpaši detalizētas vadlīnijas, it īpaši ar nesen pasludināto spriedumu lietā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem un 2004. gada 24. jūlija spriedumu Alkmāras lietā (8).

1.8

Savā 2005. gada Ziņojumā par valsts atbalsta progresa rādītājiem (9) Komisija atspoguļo veiksmīgu ainu attiecībā uz dalībvalstu atbilstošu rīcību Lisabonas stratēģijas īstenošanai, parādot nelielu lejupslīdi atbalsta līmenī attiecībā uz IKP un vēl vairāk pozitīvu atbilžu attiecībā uz atbalsta pārvirzīšanu atbilstoši Eiropadomes sanāksmju ieteikumiem; tomēr šajā jomā vēl aizvien ir daudz darāmā.

1.8.1

Komisija 2001. gadā izveidoja valsts atbalsta reģistru un valsts atbalsta progresa ziņojumu kā pamatu diskusijām par stratēģiju, lai samazinātu vispārējo valsts atbalsta līmeni un novirzītu to uz horizontāliem mērķiem, un šie pasākumi tika tālāk pilnveidoti 2002. gadā. EESK jau atzinīgi novērtējusi Komisijas centienus sasniegt lielāku pārredzamību valsts atbalsta jomā, kas varētu izrādīties īpaši nozīmīgs dalībvalstīm, kas nesen pievienojušās ES.

1.9

EESK ar gandarījumu atzīmē to, ka 2003. gadā kopējais valsts atbalsta apjoms bija samazinājies par 3,6 % no 2003. gada un par gandrīz 30 % no 1996. gada; tomēr tiek atzīmēts arī tas, ka skaitlis 53 miljardi EUR (10), 60 % no kura iezīmējas saistībā ar apstrādes un pakalpojumu rūpniecības nozarēm, turpina būt augsts. EESK arī uzsver bažas par iespējamajiem konkurences izkropļojumiem, ko varētu radīt atšķirības valsts atbalsta jomā starp dalībvalstīm un dažādiem dalībvalstu reģioniem.

1.9.1

Savā agrākajā ziņojumā (11) EESK atzinīgi vērtēja Komisijas noteikumu tālāku skaidrošanu un precizēšanu, īpaši pievēršoties noteikumiem par kategoriju(grupu) atbrīvojumiem noteikumiem par nodarbinātības atbalstu, lai atvieglotu darba vietu radīšanas iniciatīvas dalībvalstīs.

1.9.2

EESK pilnībā piekrīt Komisijas nostādnēm par to, ka valsts atbalsta noteikumi laika gaitā jāprecizē, ņemot vērā norises politiskajā, ekonomiskajā un tiesiskajā jomā. Tādēļ arī instrumenti valsts atbalsta novērtēšanai tiek periodiski pārskatīti un tādēļ bieži vien tiem ir ierobežots darbības laiks  (12)

1.10

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par vispārējo reformu minētajā jomā, kas pamatojas uz integrētu pieeju, īpaši ņemot vērā tirgus nepilnības (13)

1.10.1

Šķiet, ka jaunās pamatsistēmas pieņemšana, kas virza valsts atbalsta politiku attīstības vajadzībām, jāpārskata, ietverot racionalizāciju un pilnīgu ietekmes novērtējumu.

1.10.2

Pārskatam jāpamatojas uz skaidri noteiktiem mērķiem, plašām konsultācijām un visaptverošu informāciju. Papildus skaidrai kontroles sistēmai jaunajai pamatsistēmai jānodrošina politiku atbilstība, koncentrēti pasākumi, un, visbeidzot, plašāka racionalizācija, pārredzamība un juridiskā noteiktība.

1.10.3

Ierosinātajai sistēmai jābūt saskaņā ar

integrētu pieeju attiecībā uz konkurenci, kā nolemts 2004. gada novembra Eiropadomes sanāksmē, lai dotu jaunu stimulu Lisabonas programmai attiecībā uz tādiem jautājumiem kā saimnieciskā attīstība, nodarbinātības pieaugums un uzņēmumu konsolidācija;

nepieciešamību racionalizēt Kopienas valsts atbalsta politiku, ko pastāvīgie papildinājumi padarījuši aizvien sarežģītāku, līdz ar to palielinoties arī administratīvajam slogam gan dalībvalstīs, gan saņēmējvalstīs;

nepieciešamību nodrošināt juridisko noteiktību un administratīvo pārredzamību ar skaidriem, vienkāršiem, iepriekš izstrādātiem likumiem, ko vienkārši piemērot uzņēmējdarbībā, un uzņēmējdarbības padomdevēji to spēj izprast un pielietot;

principu, ka atbalstam jābūt ekonomiski pamatotam; tas jāvirza tirgus nepilnību izlīdzināšanai, nenoteiktības mazināšanai un pietiekami prognozējamas vides nodrošināšanai tirgus dalībniekiem;

mehānismiem un procedūrām to pasākumu noteikšanai un izziņošanai, kas neatbilst ES-25 dalībvalstu vienotā tirgus noteikumiem;tiem jānodrošina praktiski pasākumi, aktīvi iesaistot ieinteresētās puses, tiesu iestādes, mācību spēkus, uzņēmējus un pilsonisko sabiedrību.

1.10.4

Īpaši jāņem vērā arī šādi aspekti:

atbalsta saņēmēju apjoms, atrašanās vieta un piešķirtā atbalsta apjoms (“De minimis” noteikumi);

jaunās pamatsistēmas atbilstība Kopienas vides politikas ietvarprogrammai (siltumnīcas efekta gāzu emisijas jaunie noteikumi);

inovācijas politika (2004. gada Vademecum programma un jaunais 2005. gada paziņojums) un pētniecības un tehnoloģiskās attīstības politika (jaunā 2006. gada pamatsistēma pētniecības un attīstības politikai);

nozaru rūpniecības politika;

kohēzijas politika (Reģionālā atbalsta vadlīniju pārskatīšana (RAG 2006);

uzņēmējdarbības politika ((“De minimis” noteikumi un noteikumu pārskatīšana attiecībā uz riska kapitālu);

patērētāju uzskati un Eiropas iedzīvotāju ieguvumi.

1.11

EESK uzskata: lai definētu kopējo valsts atbalsta pamatsistēmu, vissvarīgākais tomēr ir tādas modernas politikas izstrāde, kas iegūtu vienbalsīgu atbalstu visās dalībvalstīs, jo globalizācijas rezultātā visas ES ekonomikas ir pakļautas pārejai un restrukturizācijas procesiem.

1.12

Uzņēmumi kā konkurenti un valsts atbalsta saņēmēji kopā ar sabiedrisko sektoru ir labvēlīgā situācijā, lai novērtētu izstrādāto instrumentu efektivitāti. Tiem jāsniedz praktisks ieguldījums, lai izstrādātu tādus uzraudzības risinājumus, kas būtu atbilstoši modernai Eiropas valsts atbalsta politikai un varētu sniegt ieteikumus jaunu vadlīniju izstrādei.

1.12.1

Turklāt uzņēmumi ir tieši pakļauti gan juridiskajām nepilnībām, atbalsta sistēmu ilgai apstiprināšanai, kā arī saskaras ar nopietnām sekām, ja piešķirtais atbalsts pasludināts par nelikumīgu un ir jāatmaksā. Tādēļ uzņēmumi ir to skaitā, kas iegūtu visvairāk no Kopienas likumu izpratnes izplatīšanas un grūtību un nevienlīdzības novēršanas attiecībā uz tiesību aktu interpretāciju un ieviešanu.

2.   Virzība uz līdzsvarotu sistēmu valsts atbalsta reformai

2.1

EESK ir stingri pārliecināta, ka Komisijas priekšlikumi par reformu varētu būt vērtīgs izvērtēšanas līdzeklis, lai panāktu līdzsvarotu saskaņošanu šādās jomās

visu dalībvalstu attīstības vajadzības – ilgtspējīga, uz zināšanām balstīta tautsaimniecība ar vairāk un labākām darba vietām un augstu dzīves standartu;

globalizācijas seku ierobežošana vismaz attiecībā uz to, lai pilnībā ievērotu PTO noteikumus.

vienādi nosacījumi uzņēmumiem, patērētājiem, nodokļu maksātājiem un pilsoniskajai sabiedrībai kopumā paplašinātās Eiropas lielajā vienotajā tirgū.

2.2

EESK pilnībā atbalsta principu, kas ir valsts atbalsta reformas pamatā – “Mazāks, bet mērķtiecīgāks atbalsts”, cenšoties padarīt uzņēmumus konkurētspējīgākus vietējā un starptautiskajā tirgū un izveidot piemērotus apstākļus, lai dotu iespēju atlīdzināt uzņēmumiem, kas darbojas visefektīvāk.

2.3

EESK pilnībā atbalsta Komisijas pieeju, kas vērsta uz noteikumu vienkāršošanu, lai sniegtu tirgus dalībniekiem lielāku noteiktību un dalībvalstīm atvieglotu administratīvo slogu. EESK neapšaubāmi uzskata, ka neskaidrība par to, kas ietilpst un kas neietilpst likumīgā valsts atbalstā, visticamāk, radīs jautājumus par Komisijas valsts atbalsta un kontroles procesa likumību.

2.4

EESK uzskata, ka Kopienas piedāvātās valsts atbalsta reformas noteikumiem noteikti jāietver

plašāka dažādu ieinteresēto pušu, īpaši uzņēmumu, iesaistīšanās politikas izstrādē un tās ieviešanā,

spēkā esošo noteikumu atbilstība jaunajiem uzdevumiem, lai atbalstītu Lisabonas mērķus un palielinātu sabiedrības ieguvumus;

īpašu instrumentu radīšana, lai veicinātu uzņēmumu paplašināšanos, nosakot veicināšanas pasākumus;

jaunu noteikumu apstiprināšana attiecībā uz valsts atbalstu inovācijām un pētniecībai un attīstībai;

precīzāki nosacījumi fiskālā atbalsta piešķiršanai, atbalsta pasākumu programmas pārskatīšana, lai ieviestu nodokļu atvieglojumus, radītu piesaistošu, vienkāršu instrumentu ar ierobežotu ietekmi uz konkurenci, kas nodrošinās līdzvērtīgus konkurences apstākļus mazāk attīstītajiem reģioniem;

ex-post novērtēšanas mehānismu izveide un pasākumu izmaksu lietderības uzraudzība, kas pārbauda to dzīvotspēju atbilstoši iekšējā tirgus darbībai;

plašāka starptautiskā sadarbība Kopienas un trešo valstu politiku saskaņošanas jomā, īpaši ar valstīm, kur likumdošana neparedz nekādus valsts atbalsta ierobežojumus.

2.5

Valsta atbalsta politika ir konkurences politikas neatņemama sastāvdaļa un kā tāda tā ir Kopienas politiku vidū, pievēršot īpašu uzmanību ekonomiskajām tendencēmTādēļ EESK uzskata, ka valsts atbalsta politika jāpiemēro konkrētāk, lai sasniegtu augsta līmeņa attīstību un atbilstību Lisabonas mērķiem tā, lai tā varētu būt vadošais virzītājspēks, nodrošinot stabilas saimnieciskās un nodarbinātības attīstības tendences.

2.6

Konkurētspēja ir tirgus ietilpības līdzeklis, lai globalizētajā pasaulē efektīvi varētu radīt vērtīgas preces un pakalpojumus, paaugstinot dzīves līmeni un nodrošinot augstu nodarbinātības līmeni.Jāatzīst, ka ES tomēr nav izdevies veicināt uzņēmējdarbības un cilvēkresursu pieaugumu un sasniegt augstāku tehnoloģiskās pētniecības, inovācijas, mācību un internacionalizācijas līmeni nekā paredzēts Lisabonas stratēģijā.

3.   Reforma un Lisabonas stratēģija (Mazāks un mērķtiecīgāks valsts atbalsts)

3.1

EESK atbalsta jauno vispārējo Kopienas valsts atbalsta programmu, kas pamatojas uz atbalsta politiku, kas

ir mērķtiecīgāka un selektīvāka;

ir vienotāka un pilnībā atbilst Lisabonas stratēģijas mērķiem,

pamatojas uz procedūru un noteikumu vienkāršošanu, pārredzamību un juridisko noteiktību;

pastiprina uzņēmumu un darbinieku organizatorisko lomu lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesā, kā arī valsts atbalsta efektivitātes novērtēšanā un uzraudzībā;

pamatojas uz atbildības dalīšanu, izmantojot valsts koordinācijas organizācijas;

ir saistīta ar starptautisko atbalsta organizāciju politiku un galvenajiem Eiropas sadarbības partneriem globālajā tirgū;

atbilst vienotā tirgus noteikumiem;

garantē Eiropas Savienības valsts atbalsta atbilstību.

3.2

EESK uzskata, ka Kopienas valsts atbalsta politikai ir jābūt pietiekami aktīvai, lai padarītu Eiropu pievilcīgāku investoriem un darba devējiem, veicinot uzņēmējdarbības konkurētspēju sociālo kohēziju, centienus pētniecības un inovācijas jomās, un, visbeidzot, veicinot jaunu iemaņu ieviešanu un izplatību, kā arī cilvēkresursu apmācību.

3.3

EESK uzskata, ka jāievieš vispārējā kategoriju atbrīvojumu regula, lai paplašinātu un vienkāršotu Kopienas atbrīvojumu sistēmas kārtību mācību un nodarbinātības atbalstam, izvēloties atbalsta pasākumus, kas ir pārredzamāki un kuriem ir konkrētāki mērķi, kas jānosaka, konsultējoties ar uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, jo tie kā atbalsta saņēmēji spēj vislabāk novērtēt ierosināto līdzekļu efektivitāti.

3.4

Attiecībā uz reģionālo atbalsta sistēmu EESK atbalsta jaunajā programmas sistēmā 2007.-2013. gadam minēto priekšlikumu attiecībā uz attīstības veicināšanu mazāk attīstītajos reģionos (NUTS II “statistiskā efekta” reģioni, NUTS II “ekonomiskās attīstības” reģioni un NUTS III “reģioni ar zemu iedzīvotāju blīvumu”), attālā salās un kalnu apvidos, pārvarot atkarību no atbalsta, samazinot maksimālo atbalsta intensitāti, nepieļaujot to, ka atbalsta atšķirības starp mazāk attīstītajiem reģioniem pārsniedz 10 %, un apkarojot iespējamo pārvietošanas tendenci atšķirīgo atbalsta apjomu dēļ (ne vairāk par 20 % NUTS III līmeņa reģioniem) starp pierobežas reģioniem.

3.4.1

EESK atbalsta Komisijas pieeju attiecībā uz reģionālā atbalsta dažādošanu, bet uzskata, ka jāizvairās no mazāko uzņēmumu paplašināšanas palēnināšanās riska, un gan mazajiem, gan vidējiem uzņēmumiem jānosaka vienots apjoms 20 % apmērā.Piedāvātajos ierobežojumos atbalstam lielajiem uzņēmumiem reģionos, uz kuriem attiecas jaunie izņēmumi, jāņem vērā jaunā uzņēmumu klasifikācija, kas 2003. gadā noteikta Komisijas rekomendācijā (14).

3.5

Attiecībā uz maza apjoma atbalstu EESK iesaka paaugstināt “de minimis” atbalsta griestus, vismaz lai nodrošinātu mērķtiecīgāku, saskaņotāku Kopienas rīcību.

3.6

EESK uzskata, ka Komisijai jāpievērš lielāka uzmanība tādam valsts atbalstam, kas ievērojami ietekmē tirdzniecību, nevis jātērē līdzekļi, analizējot daudzus galvenokārt vietēja rakstura gadījumus, un jāizskaidro jēdziena “vietējas nozīmes” nozīme un interpretācija.

3.7

EESK uzskata, ka valsts atbalsta kontrolei jābūt proporcionālai un efektīvai, un no visaptverošām paziņošanas procedūrām jāizvairās gadījumos, kas ir mazāk nozīmīgi Kopienas konkurencei.

3.8

EESK stingri atbalsta Komisijas 2004. gada februārī iesniegto priekšlikumu par neliela apjoma valsts atbalstu, paredzot dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību, vienkāršākas procedūras un pietiekami plašas iespējas ieviest atbalsta pasākumus, lai atvieglotu Lisabonas mērķu sasniegšanu, saglabājot atbilstošu Komisijas kontroli.

3.9

Attiecībā uz nozaru atbalstu jānodrošina ES nozaru politiku un transporta, enerģētikas, informācijas un komunikācijas atbalsta režīmu atbilstība atbilstoši Komisijas ieteikumiem par kategoriju (grupu) atbrīvojumu. Lisabonas stratēģijā noteikti īpaši mērķi attiecībā uz kultūras, audiovizuālās mākslas, kino un sporta jomu, kur ir plašas inovāciju, izaugsmes un darba vietu radīšanas iespējas.

3.10

Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai ir spēkā līdz 2007. gadam. Arī šajā jomā ir svarīgi sekot Lisabonas stratēģijā noteiktajiem mērķiem, atvieglojot siltumnīcefekta gāzu emisijas (ELS valsts kvotu piešķiršanas plāni) tirdzniecības shēmas ieviešanu kā daļu no Kioto protokolā noteiktajiem mērķiem.

3.11

Atbalsts inovācijām (atbilstoši Zaļajai grāmatai (15)): EESK uzskata, ka esošā sistēma jāpaplašina attiecībā uz atbalstu inovāciju pasākumiem un jānosaka skaidri, vispārēji atbilstības kritēriji, kas dod iespēju dalībvalstīm plašākas intervences iespējas bez ziņošanas pienākuma.

3.11.1

Lai panāktu uzlabojumus šajā jomā EESK aicina Komisiju ar Eurostat palīdzību precizēt, kādus ražojumus un pakalpojumus šobrīd var definēt kā inovatīvus. Zināmi norādījumi šajā jutīgajā zonā būtu ļoti noderīgi.

3.11.2

Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē 2005. gada 21. septembrī publicēto Paziņojumu par valsts atbalstu un inovācijām, kurā izklāstītas Kopienas nostādnes attiecībā uz šo ļoti svarīgo nozari un noteiktas gan visredzamākās tirgus nepilnības, gan piemēroti pasākumi gadījumiem, kuros ir iespējami korekcijas pasākumi.

3.12

Jāizstrādā iepriekš noteikti kritēriji tādu tirgus nepilnību noteikšanai, kas, iespējams, kavē inovācijas pasākumus un līdzekļus Lisabonas stratēģijas ieviešanas procesā. Tajā pašā laikā tomēr dalībvalstīm un to reģioniem nāksies dot iespēju “manevrēt” intervences pasākumus tā, lai tie ir proporcionāli un efektīvi, kā arī spēj pārvērst pirmskonkurences izpēti komerciāla rakstura un tirgus inovācijas pasākumos.

3.13

Valsts atbalstam, lai atvieglotu investīcijas mazo un vidējo uzņēmumu inovāciju projektos, jācenšas veicināt uzņēmumu paplašināšanās, kā arī jāaptver sekojoši jautājumi, it īpaši:

atbalsts reģionālajiem un transreģionālajiem inovāciju tīkliem;

rūpniecisko tehnoloģiju parku un apvidu politikas veicināšana;

“Business angels” un starpnieku pakalpojumi, kā, piemēram, riska tehnologi, brokeri un konsultanti patentu jautājumos

tehnoloģiju pārejas centru izveide un riska kapitāls;

kvalificētu tehnisko darbinieku apmācība un pieņemšana darbā.

3.14

EESK uzskata, ka jaunajā sistēmā jāņem vērā arī visi ārējie faktori, kas ietekmē inovāciju procesu, un tie ir šādi:

uz inovācijas kultūru pamatots uzņēmums;

sakaru un savstarpējo sakaru tīkli ar citiem uzņēmumiem, organizācijām un sabiedriskajām organizācijām, kam ir būtiska nozīme zināšanu un inovāciju radīšanā un izplatīšanā;

normatīvo aktu sistēma, it īpaši intelektuālā īpašuma jomā;

pieeja kapitāla tirgum, īpaši attiecībā uz riska kapitālu un sākuma kapitālu (paziņojuma par investīciju kapitālu pārskatīšana);

izglītības un apmācību pakalpojumi, akadēmiskās un zinātniskās jomas un attiecīgo nozaru uzņēmumu kontakti;

inovācijas atbalsta struktūras (kā, piemēram, atbalsta centri, rajonu tīkli, rūpniecisko tehnoloģiju parki) un starpnieku pakalpojumi.

3.14.1

Pastāv vispārīgs uzskats, ka, pārskatot horizontālā atbalsta vadlīnijas, kā, piemēram, atbalsts pētniecībai, inovācijai, videi un cilvēkresursiem, jāņem vērā sekojošais:

jāpalielina pašreiz noteiktā horizontālā atbalsta intensitāte;

jāsaglabā reģionālās prēmijas intervencei mazāk attīstītajos apgabalos;

jāievieš “kohēzijas prēmija” intervencei, kas daļēji tiek finansēta no struktūrfondiem attiecībā uz apgabaliem, kas nav tiesīgi saņemt atbalstu, vai apgabaliem, kuri vairs nav tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar 83. panta c) apakšpunktu.

3.15

Attiecībā uz vispārējas tautasaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem jāuzsver tas, ka šādi pakalpojumi ir sociālās un reģionālas kohēzijas pamatelementsAtbilstoši kritērijiem, kas noteikti Alkmāras spriedumā (16) un attiecīgajam Komisijas 2005. gada 13. jūlija lēmumam tādēļ nepieciešams precizēt jēdzienu “labi pārvaldīts uzņēmums” Nepieciešams nodrošināt juridisko noteiktību arī attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu, kas ir valsts atbalsta veids atbilstoši Līgumam.

3.16

EESK uzskata, ka tiesību aktu izstrādē nākotnē jāņem vērā tas, ka atbildība par vispārējas tautsaimnieciskās nozīmes pakalpojumu definēšanu gulstas uz valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, ievērojot demokrātisku likumību attiecīgajā jomā (17).

4.   Procedūru vienkāršošana un pārskatāmība

4.1

EESK uzskata, ka var veikt plašāka apjoma pasākumus, lai izstrādātu vienkāršāku, pārredzamāku Kopienas atbalsta politiku, pamatojoties uz Komisijas centieniem noteikt iemeslus, kas, iespējams, izraisa konkurences izkropļojumus.

4.2

Jānovērš nokavējums lietu izskatīšanā, uzlabojot un saskaņojot administratīvo pieredzi. Dalībvalstīm arī jāsadala atbildība, lai varētu nodrošināt pārredzamību un efektivitāti.

4.3

EESK arī stingri aicina attīstīt pieredzes kodeksus, pilnībā iesaistot visas ieinteresētās puses, īpaši uzņēmumus kā atbalsta līdzekļu saņēmējus.

5.   Reforma un ES-25

5.1

Situācija paplašināšanas sākumā mudina ieviest izmaiņas valsts atbalsta politikā, lai padarītu visus ES reģionus investoriem vienādi pievilcīgus kā jaunus apvidus un nodrošinātu taisnīgu konkurenci starp reģioniem, kas robežojas viens ar otru.

5.2

Desmit jaunās dalībvalstis šobrīd piešķir uzņēmumiem daudz lielākas valsts atbalsta summas procentuāli no IKP nekā ES-15 dalībvalstis, lai gan situācija pakāpeniski sāk izlīdzināties. Laika periodā no 2000. līdz 2003. gadam jaunajās dalībvalstīs izsniegtā valsts atbalsta summa vidēji veido 1,42 % no IKP salīdzinājumā ar vidējo summu 0,4 % apmērā ES-15 dalībvalstīs.

5.3

Lisabonas stratēģija paredz to, ka atbalsts tiek izmantots horizontālo mērķu sasniegšanai 2002. gadā minētajam nolūkam tika iezīmēti 73 % atbalsta apjoma ES-15 salīdzinājumā ar 22 % jaunajās dalībvalstīs (18).

5.4

Otrkārt, jāatzīst tas, ka jaunās dalībvalstis ļoti veiksmīgi piemērojušās tirgus ekonomikai, lai gan paplašinātajā ES vēl aizvien nepieciešami plašāki pasākumi, lai samazinātu vispārējo atbalsta līmeni un veicinātu konkurētspēju, ilgtspējīgu un vienotu attīstību un uz jaunajām Eiropas zināšanām pamatotu ekonomiku.

6.   Ieinteresēto pušu iesaistīšana: uzņēmumi un pilsoniskā sabiedrība

6.1

EESK uzskata, ka jāuzlabo valsts atbalsta praktisko pasākumu un piešķiršanas kārtība. Nepieciešams plašāk iesaistīt tieši ieinteresētās puses, īpaši uzņēmumus un pilsonisko sabiedrību, jo tie ir tieši pakļauti gan juridiskajai nenoteiktībai un ilgai procedūrai par Komisijas atbalsta sistēmu apstiprināšanu, gan arī nopietnām sekām attiecībā uz piešķirto atbalstu, ja tas atzīts par nelikumīgu un ir jāatmaksā.

6.2

Uzņēmumi ir gan valsts atbalsta saņēmēji, gan vienlaicīgi arī konkurenti, un galvenokārt tiem

jānovērtē ieviesto instrumentu efektivitāte, jāuzrauga pieņemto lēmumu izpilde un jānosaka iespējami labākā pieredze, pateicoties iegūtajām iemaņām un tieši iegūtajai pieredzei;

jāatvieglo Kopienas tiesību aktu izplatīšana skaidros, pārredzamos un izmantotājiem tieši pieejamos veidos neatkarīgi no tā, vai tie ir atbalsta sniedzēji vai saņēmēji;

jāpalīdz pārvarēt tās grūtības un neskaidrības, ar kurām jāsastopas likumu skaidrošanas un ieviešanas procesā;jāievieš privātuzņēmumiem pieejamas formas, lai veicinātu atbilstību Eiropas tiesību aktiem un to īstenošanai.

jāievieš privātuzņēmumiem pieejamas formas, lai veicinātu atbilstību Eiropas tiesību aktiem un to īstenošanai.

6.3

Tādēļ EESK uzskata:

iestādēm plašāk jāiesaista uzņēmumi lēmumu pieņemšanā un politikas ieviešanā;

jāievieš mehānismi ex-post novērtēšanai un pasākumu izmaksu efektivitātes uzraudzībai;

Komisijas lēmumi jāpadara pilnībā pieejami Internetā vienā no Komisijas darba valodām, kā arī attiecīgās dalībvalsts valodā.

uzņēmumiem jābūt informētiem par pastāvīgajiem ziņošanas procesiem tā, lai tie varētu pārliecināties, vai valsts vai vietējā līmenī piešķirtās koncesijas atbilst ES pamatprasībām un procedūrām attiecībā uz atbalsta piešķiršanu tā, lai tie vara sadarboties ar valsts iestādēm dažādos līmeņos, radot iespēju ES valsts atbalsta politikas efektīvai ieviešanai.

jāveic visaptveroša uzraudzība tiesību aktu ieviešanā, iesaistot uzņēmumus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus tirgus nepilnību ekonomiskajā analīzē un atsevišķu nozaru nepietiekamā darbībā;

jāievieš sistemātiski, kopēji “tirgus nepilnību novērošanas” mehānismi, kas pamatojas uz skaidri noteiktiem, pārredzamiem kritērijiem, kā arī uz atbalsta pasākumiem, kas īpaši neietekmē konkurenci iekšējā tirgū un atbilst Lisabonas stratēgijai.

7.   Virzība uz tādu valsts atbalsta politiku, kas ir izaugsmes instruments un daļa no kopēja redzējuma attiecībā uz ES 25-27 izaugsmi un integrētu, vienotu ekonomisko attīstību, veicinot jaunu darba vietu un uzņēmumu radīšanu

7.1

EESK uzskata, ka nepieciešams reāli atspoguļot valsts atbalsta nozīmi Eiropas Savienības nākotnē attiecībā uz dalībvalstu konkurētspējīgu, ilgtspējīgu un vienotu attīstību, kā tika nolemts Lisabonā un kopš 2000. gada vairākkārt atkārtots dažādos Eiropas samitos.

7.1.1

Lisabonas stratēģijā noteiktajām pamatnozarēm nepieciešams būtiska, mērķtiecīgs finansiālais ieguldījums, kas pilnībā jāatspoguļo dalībvalstu budžeta un struktūrpolitikās: nepieciešama iepriekš noteikta, saskaņota, atbilstīga pamatsistēma, uz kuru jāatsaucas visām politikām, tai skaitā arī Kopienas konkurences politikai.

7.2

Pirms pilnībā tiks sasniegts tās Eiropas vienotais tirgus, kas var uz vienlīdzīgiem noteikumiem konkurēt ar citiem globālā tirgus dalībniekiem, EESK uzskata, ka nepieciešama pamatīga Eiropas ekonomiskās un it īpaši valsts atbalsta politikas modernizācija gan attiecībā uz tās noformulēšanu, gan ieviešanu. Tas ir arī priekšnoteikums apjomīgai infrastruktūrai un nemateriāliem ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai efektīvs, tehnoloģiski attīstīts tirgus pareizi darbotos.

7.3

Komiteja uzskata, ka jānosaka vispārējie atbilstības kritēriji, lai varētu mudināt dalībvalstis un reģionus ieviest atbalsta politiku ar mērķi sasniegt konkurētspējīgu ekonomiku, kas atbilst brīvās tirdzniecības noteikumiem.

7.4

Gadījumos, kad tirgum neizdodas radīt Eiropas uzņēmumu konkurenci un tas nespēj stiprināt to tehnoloģiskās inovācijas, apmācības un internacionalizācijas iespējas, Eiropas valsts atbalsta politikai jāatvieglo, nevis jākavē uzņēmumu attīstības politikas un shēmas un jāpalielina iespējas piesaistīt Eiropai jaunas investīcijas, pieredzi un kapitālu.

8.   Noslēguma ieteikumi

8.1

EESK atbalsta Eiropas valsts atbalsta politikas modernizāciju, kas pamatojas uz jaunu, visaptverošu izvērtējumu un jaunu, vispārēju Kopienas pamatsistēmu. Šajā sakarā Komiteja īpaši iesaka:

politiku, kas spēj sniegt pienācīgas atbildes un likvidēt tirgus nepilnības;

politiku, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu iekšējā tirgus izveidē, tā rezultātā neradot konkurences izkropļojumus;

saskaņotāku, integrētu politiku, kas atvieglo dažādu Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu, lai padarītu uzņēmējdarbību konkurētspējīgāku un inovatīvāku pasaules mērogā, vienlaicīgi arī uzlabojot sabiedrības dzīves un darba kvalitāti,

rūpniecības un pakalpojumu tīkla nostiprināšanu, veicinot uzņēmumu attīstību un pozicionējot rūpniecību darba tirgū atbilstoši jaunās rūpniecības politikas mērķiem un jaunajām globalizācijas prasībām;

stingru atbalstu visiem ražojumu un procesu jauninājumiem (19)

visaptverošu izvērtējumu, lai Eiropu padarītu investoriem pievilcīgāku un rastos plašākas darba vietu radīšanas iespējas, padarītu uzņēmumus konkurētspējīgākus, veicinātu pētniecības un inovāciju projektus, un, visbeidzot, veicinātu attīstību, jaunu prasmju izplatīšanu un cilvēkresursu apmācību.

veltītu lielāku uzmanību faktoriem, kuri patiešam kropļo konkurenci iekšējā un starptautiskajā tirgū, radot nevajadzīgas, dārgas birokrātijas shēmas ierobežota apjoma, vietēja mēroga problēmu risināšanai, kuras nerada ievērojamus tirgus traucējumus.

pieeju, kas pamatojas uz vienkāršākām, pārredzamām, nepārprotamām procedūrām un noteikumiem un ar pasākumiem, kas pamatojas uz fiksētiem, nediskriminējošiem kritērijiem, kuri atbilst Lisabonas programmai attiecībā uz harmonisku, vienotu un konkurētspējīgu attīstību globālā līmenī.

plašāku iestāžu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un procesu ieviešanā, efektivitātes novērtēšanā un uzraudzībā, ka arī to piemērošanā;

ciešāku saistību gan ar Eiropas noteikumiem un tiesību aktiem, gan ar PTO starptautiskajām organizācijām, gan ar pasaules tirgū iesaistītajiem galvenajiem Eiropas dalībniekiem;

līdzdalību uz nākotni vērstā uzdevuma risinājumā, kurā var piedalīties visi politisko lēmumu pieņemšanā un sociālekonomiskajā sistēma iesaistītie dalībnieki, ar mērķi radīt kopīgu redzējumu un jau priekšlaikus noteikt to, cik lielā mērā intervence faktiski ir savienojama ar attīstību.

Briselē, 2005. gada 14. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne – Marie SIGMUND


(1)  Pants 87(2).

(2)  Pants 87(3).

(3)  KOM(2005) 147 galīgā red., 12.04. 2005.

(4)  Ne vienmēr iespējams viegli izprast šo informācijas sabiedrību. Jāveicina un jāatbalsta spēja ražot aizvien Informācijas sabiedrības ietver ievērojamu intelektuālo ieguldījumu. Jāveicina un jāatbalsta novatoriskas iespējas ražot tehnoloģiski aizvien progresīvākas preces un pakalpojumus.

(5)  EP 22.02.2005. Rezolūcija Nr. P6 - TA(2005)0033, 22.02. 2005.

(6)  EP Rezolūcija Nr. A6-0148/2005, 12.05.2005.

(7)  Skat rekomendāciju Nr. 2003/361/EK (OV L 124, 20.05. 2003.).

(8)  Lieta C-280/00, Altmark Trans and Magdeburg – Nahverkehrsgesellschaft Altmark (2203) ECR I-7747.

(9)  Skat 3. zemsvītras piezīmi.

(10)  ES līmenī.

(11)  OV C 108, 30.04.2004.

(12)  SEC(2005) 795, 07.06.2005.

(13)  KOM(2004) 293 galīgā red., 20.04.2004.

(14)  OV C 124, 20.05.2003.

(15)  KOM(1995) 688.

(16)  Lieta C-280/00, Altmark Trans and Magdeburg – Nahverkehrsgesellschaft Altmark (2203) ECR I-7747.

(17)  Publisko pakalpojumu kompensācijas atbrīvojumam (86. panta 2.punkts) jābūt pietiekami būtiskam, lai nodrošinātu elastību, dinamiku un minimālu administratīvu slogu.

(18)  Visā ES apmēŗam 73 % no kopējā atbalsta (mazāk lauksaimniecības, zivsaimniecības un transporta nozarēs) tika piešķirti horizontāliem mērķiem, tai skaitā pētniecībai un attīstībai, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, videi un reģionālajai saimnieciskajai attīstībai. Atlikušie 27 % tika novirzīti atsevišķām nozarēm (galvenokārt apstrādes rūpniecībai, ogļrūpniecībai un finansu pakalpojumiem), ietverot glābšanas atbalstu pārstrukturēšanas atbalstuLaika periodā no 2000. līdz 2002. gadam horizontālajiem mērķiem piešķirtā atbalsta apjoms pieauga par 7 procentu punktiem salīdzinājumā ar laika periodu no 1998. līdz 2000. gadam. Lielā mērā tas bija tādēļ, ka ievērojami pieauga vides atbalsts (+ 7 punkti) un pētniecības un attīstības atbalsts (+ 4 punkti). Lielākajā daļā dalībvalstu tika novērota pozitīva tendence, mainījās procentuālais atbalsta apjoms. Patiešām, vairākās ES dalībvalstīs – Beļģijā, Dānijā, Grieķijā, Itālijā, Nīderlandē, Austrijā un Somijā faktiski viss 2002. gadā piešķirtais atbalsts tika novirzīts horizontāliem mērķiem (KOM(2004) 256 galīgā red.).

(19)  Kā aicināts Zaļajā grāmatā par inovācijām (1995. gads).


Top