EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52005AE0390

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par “Priekšlikumu Padomes regulai par Kohēzijas fonda izveidi”(COM(2004) 494 final — 2004/0166 (AVC))

OJ C 255, 14.10.2005, p. 88–90 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

14.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/88


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par “Priekšlikumu Padomes regulai par Kohēzijas fonda izveidi”

(COM(2004) 494 final — 2004/0166 (AVC))

(2005/C 255/17)

Eiropas Savienības Padome 2004. gada 1. decembrī saskaņā ar ES dibināšanas līguma 262. pantu nolēma lūgt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izteikt atzinumu par: Priekšlikumu Padomes regulai par Kohēzijas fonda izveidi

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomikas un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa, kurai bija uzdots sagatavot darbu, pieņēma savu atzinumu 2005. gada 18. martā. Ziņotājs bija Francisco João Silva kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 416. plenārajā sesijā 2005. gada 6. un 7. aprīlī (6. aprīļa sēdē) ar 121 balsīm “par” un 10 balsīm atturoties, pieņēma šādu atzinumu:

1.   Ievads — Kohēzijas fonda dibināšana un galvenie mērķi

1.1

Māstrihtas Līgumā paredzēto Kohēzijas fondu izveidoja 1993. gadā kā “kohēzijas finanšu instrumentu”, un ar 1994. gada 16. maija Regulu Nr. 1164/94 (1), kas līdz šim grozīta ar 1999. gada 21. jūnija Regulām Nr. 1264/99 un Nr. 1265/99 (2), tam formāli piešķīra Kopienas “fonda” statusu.

1.2

Kohēzijas fondu nodibināja, lai palīdzētu tām dalībvalstīm, kuru nacionālais kopprodukts ir mazāks par 90 % no Kopienas vidējā rādītāja — šo procentu likmi aprēķināja uz trīs gadu bāzes pēc 1999. gadā izdarītajiem grozījumiem –, kas nozīmēja to, ka sākumā tikai četrām dalībvalstīm bija tiesības saņemt fonda atbalstu: trim valstīm pēc otrās ES paplašināšanās — Spānijai, Grieķijai un Portugālei –, kā arī Īrijai.

1.3

Saskaņā ar Regulu Nr. 1164/94 Kohēzijas fonds palīdzēja stiprināt Kopienas ekonomisko un sociālo kohēziju, sniedzot atbalstu projektiem šādās jomās:

vide;

Eiropas transporta infrastruktūras tīkli;

provizoriski pētījumi un tehniskā atbalsta pasākumi saistībā ar projektiem, kas ir tiesīgi saņemt fonda finansējumu.

2.   Kohēzijas fonda ietekme no tā izveidošanas līdz mūsdienām

2.1

Struktūrfondu, sevišķi Kohēzijas fonda ieguldījums līdzšinējās četrās fonda līdzekļu saņēmējvalstīs, virzoties uz “konverģences” mērķi, ir gan redzams, gan kvantitatīvi novērtējams.

2.2

Piemēram, “automaģistrāļu tīkla blīvums šajās četrās valstīs palielinājās no 20 % zem Kopienas vidējā rādītāja 1991. gadā līdz 10 % virs Kopienas vidējā rādītāja 2001. gadā” (3).

2.3

Turpinot aplūkot transporta infrastruktūru, dzelzceļa transporta modernizācijā un dzelzceļa tīkla blīvuma jomā, kas ir 55 % no Kopienas vidējā rādītāja, šajās četrās kohēzijas valstīs nav vērojams līdzīgs uzlabojums.

2.4

Tāpat bija vērojams, ka ar Kohēzijas fonda atbalstu veiktās investīcijas transporta infrastruktūrā ir noteicošais faktors, kas paaugstina līdzekļu saņēmēju reģionu pievilcīgumu, strauji palielinot saimniecisko darbību, ar visām no tās izrietošajām sekām, piemēram, produktivitātes pieaugumu un iedzīvotāju reālo ienākumu palielināšanos.

2.5

Saskaņā ar nesen veiktajiem pētījumiem struktūrfondu ieguldījums vispār un Kohēzijas fonda ieguldījums jo sevišķi var pozitīvi ietekmēt uzņēmējdarbības piesaistīšanu attiecīgajiem reģioniem ar spēcīgu pētniecības un attīstības komponentu, kas noteikti stimulē noturīgu izaugsmi visā Kopienas teritorijā.

2.6

IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju laikā no 1994. līdz 2001. gadam šajās četrās dalībvalstīs reāli bija vidēji 3 %, kas ir vairāk nekā par 1 % augstāks salīdzinājumā ar vidējo gada pieaugumu pārējā ES daļā (4).

3.   Komisijas 2004. gadā iesniegtais jaunais Padomes regulas priekšlikums par Kohēzijas fondu — vispārīgas piezīmes

3.1

Pēc 2004. gada 1. maija Eiropas Savienības paplašināšanās no 15 līdz 25 dalībvalstīm (un tuvākajā nākotnē paredzamās paplašināšanās līdz 27 valstīm, pēc kuras Kohēzijas fonda atbalstu saņems arī Bulgārija un Rumānija), ir nopietni jāspriež par to, kādas metodes izmantot, lai virzītos uz struktūrfondu trim galvenajiem mērķiem: “konverģenci”, “reģionālo konkurētspēju un nodarbinātību” un “Eiropas teritoriālo sadarbību” gan kvalitatīvi (prioritāšu izvēle), gan kvantitatīvi (Kopienas fondiem piešķirtie līdzekļi).

3.2

Šāda diskusija ir vēl steidzamāka, ņemot vērā, ka vienlaicīgi pievienojoties desmit jaunajām dalībvalstīm, kuru IKP ir mazāks par 15 dalībvalstu ES vidējo rādītāju, ir radušās jaunas grūtības “konverģences” mērķa sasniegšanā, kuram Kohēzijas fonds nodrošina līdzekļus kopā ar ERAF un ESF.

3.3

Tādēļ Komisija ir paredzējusi apmēram EUR 264 miljardus (78 % no kopējā Kopienas atbalsta programmām plānotā līdzekļu apjoma) novirzīt Qkonverģences mērķim, no tiem apmēram EUR 63 miljardus no Kohēzijas fonda līdzekļiem, kas salīdzinājumā ar Kohēzijas fonda līdzekļiem 2000. — 2006. gadam, jeb EUR 18 miljardi, nozīmē ievērojamu pieaugumu.

3.4

Ņemot to vērā, EESK pozitīvi vērtē Komisijas iniciatīvu ierosināt jaunu struktūrfondu regulu 2007. — 2013. gadam, izstrādājot Eiropas kohēzijas politikai jaunu tiesisko pamatu.

3.5

Laika periodā, kas ieplānots struktūrfondu regulas pašreizējai reformai, saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem Kohēzijas fonda līdzekļus varēs saņemt Grieķija, Portugāle, desmit jaunās dalībvalstis pēc pēdējās paplašināšanās, kā arī Bulgārija un Rumānija.

3.6

Attiecībā uz ierosināto regulu par Kohēzijas fondu, ar ko paredzēts aizvietot Padomes Regulu (EK) Nr. 1194/94, EESK atbalsta priekšlikuma pamatkoncepciju, ka šajā regulā jāapkopo tikai lielie mērķi un vadlīnijas šī fonda izmantošanai un tā pieejamībai, turpretī pārējie aspekti, lai šis fonds būtu operatīvs — pamatprincipi, dalībvalstu un Komisijas uzdevumu noteikšana un sadale, finanšu vadības noteikumi, revīzijas un kontroles noteikumi jāiekļauj vispārīgajā regulā, kas attiecas uz visiem struktūrfondiem.

3.7

Šajā kontekstā Kohēzijas fonds nodrošina pamatu pasākumiem, kas domāti Kopienas kohēzijas politikas pārorientācijai uz ierobežotā skaitā izraudzītām prioritātēm, kas noteiktas 2000. gada Lisabonas saistībās un stratēģijā — konkurētspējīgāka ekonomika, kas balstīta uz zināšanām un sociālo kohēziju — un 2001. gada Gēteborgas stratēģijā, kurā uzsvērta nepieciešamība aizsargāt vidi un izveidot noturīgas attīstības modeli.

4.   Jaunais Komisijas 2004. gada priekšlikums Padomes regulai par Kohēzijas fondu — sevišķas piezīmes

4.1

Pieņemot, ka struktūrfondu noteikumu un procedūru standartizācija ir līdzeklis pienācīgas administrācijas nodrošināšanai — piemēram, ir atzinīgi jāvērtē nosacījums, ka Kohēzijas fonda finansētos pasākumus varēs plānot kopā ar ERAF finansētiem pasākumiem, kas ir atkāpe no principa, ka katru programmu finansē tikai no viena fonda līdzekļiem — EESK tomēr norāda, ka šīs standartizācijas dēļ attiecībā uz Kohēzijas fondu tiek piemēroti daži noteikumi, kas rada pamatu nopietniem iebildumiem.

4.2

EESK, piemēram, ir iebildumi attiecībā uz “n+2” noteikuma pirmreizējās piemērošanas Kohēzijas fondam lietderīgumu; šīs bažas vispārīgi ir izteiktas EESK atzinumā par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka vispārīgos struktūrfondu noteikumus (5).

4.3

Pozitīvi jāvērtē tas, ka saistībā ar Kohēzijas fonda uzdevumu — stiprināt Kopienas kohēziju — 1. panta 1. punktā papildus ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai ir iekļauta arī teritoriālā kohēzija, tādējādi ietverot tos reģionus, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75 % no 25 valstu ES vidējā rādītāja.

4.4

Šī jaunā komponenta nozīme ir viegli pamanāma, ņemot vērā to, ka pēc Eiropas Savienības paplašināšanās no 15 līdz 25 valstīm vidējais ienākums uz vienu iedzīvotāju samazinājās apmēram par 12,5 % un vienlaicīgi to iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mazāk attīstītos reģionos, palielinājās no 20 % līdz 25 %.

4.5

Desmit jaunajās dalībvalstīs, kas ES pievienojās 2004. gadā, apmēram 92 % iedzīvotāju dzīvo reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75 % no 25 valstu ES vidējā rādītāja (6).

4.6

Ierosinātajā regulā Kopienas kohēzijas stiprināšana ir daļa no noturīgas attīstības veicināšanas pasākumu kopuma.

4.6.1

2. panta 3. punktā piemēru veidā ir minētas iespējamās konkrētas to īstenošanas jomas:

enerģijas efektivitāte un atjaunojamā enerģija kā vides aizsardzības pasākumu daļa;

atbalsts dzelzceļa, upju un jūras transportam, kombinētā transporta sistēmām un “tīram” sabiedriskajam transportam kā transporta pasākumu daļa.

4.7

Kaut arī šis aspekts nav atsevišķi uzsvērts, EESK uzskata, ka Kohēzijas fonda līdzekļu efektīva izmantošana investīcijām tradicionālo enerģijas avotu racionālākā izmantošanā un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas palielināšana palīdzēs mazināt kohēzijas valstu enerģētisko atkarību; šīs valstis pašlaik importē apmēram 80 % no to patērētās enerģijas, turpretī desmit 2004. gada paplašināšanās dalībvalstis no enerģijas importa ir atkarīgas daudz mazākā mērā.

4.8

Tomēr šiem noturīgas attīstības sekmēšanas piemēriem nevajadzētu novērst uzmanību no fakta, ka nolūkā veicināt Eiropā noturīgu attīstību kohēzijas politika ir steidzami jāīsteno lauku reģionos. Tādēļ šo nozari nevar izslēgt no Kohēzijas fonda mērķiem, neatstājot kaitīgu ietekmi uz citu struktūrfondu nodrošināto finansējumu KLP mērķu sasniegšanai.

4.9

EESK gan apzinās, ka budžeta konsolidācija ir viens no priekšnoteikumiem Eiropas ekonomikas konverģencei un konsolidētai izaugsmei, tomēr saistībā ar iesniegtā regulas priekšlikuma 4. pantā minētajiem noteikumiem tā izsaka bažas, ka, ņemot vērā Kohēzijas fonda galvenos mērķus, atbalsta piešķiršanas nosacījumu izpildes noteikumi attiecībā uz “pārmērīgu valsts budžeta deficītu” varētu tikt piemēroti pārāk neelastīgi.

4.10

Šāds neelastīgums var nelabvēlīgi ietekmēt Kohēzijas fonda līdzekļu efektīvu izmantošanu: šo līdzekļu piešķiršana ir atkarīga no pārmērīga deficīta samazināšanas, tomēr viens no šī pārmērīgā budžeta deficīta cēloņiem varētu būt arī valstu valdību centieni cīnīties ar ekonomisko, sociālo un teritoriālo nevienlīdzību.

4.11

Nevajadzētu aizmirst, ka budžeta deficīta saglabāšana pieņemamās robežās nenozīmē to, ka attiecīgajām dalībvalstīm ir izdevies likvidēt ekonomisko, sociālo un teritoriālo nevienlīdzību.

5.   Secinājumi un ieteikumi

5.1

EESK principā atzinīgi vērtē ierosināto Padomes regulu par Kohēzijas fonda izveidi, kā arī Kohēzijas fondam piemērojamo procedūru saskaņošanu ar pārējo struktūrfondu vispārīgajiem noteikumiem.

5.2

Kā pozitīvs jāuzsver arī lēmums paplašināt Kohēzijas fonda izmantošanas jomu, ietverot tajā pasākumus videi draudzīgas infrastruktūras paplašināšanai, piemēram, finansējumu “tīram” sabiedriskajam transportam.

5.3

“Konverģences” mērķa efektīvākas un ātrākas sasniegšanas nolūkā EESK iesaka Komisijai sadarboties ar dalībvalstīm, nodrošinot, ka to iesniegtās darbības programmas panāk efektīvu ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanas saskaņošanu tā, lai nacionālā konverģence dalībvalstu starpā norisinātos vienlaicīgi ar teritoriālo konverģenci pašās valstīs.

5.4

Stabilitātes un izaugsmes pakta priekšrocību un iespējamo trūkumu analīzes ietvaros EESK aicina Komisiju apsvērt, vai, ņemot vērā Kohēzijas fonda līdzekļu saņēmējvalstu mērķus, ir lietderīgi piemērot nosacītā atbalsta noteikumu pārmērīgam budžeta deficītam. Nevajadzētu aizmirst, ka šis noteikums nav piemērojams veidā, kas apgrūtina Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanu “konverģences” mērķa sasniegšanā.

5.5

Noslēgumā EESK, kā minēts arī atzinumā par Padomes regulu, ar ko nosaka vispārīgos struktūrfondu noteikumus (7), aicina novirzīt Kohēzijas fondam vairāk līdzekļu, ņemot vērā to, ka paredzētais šo līdzekļu palielinājums lielā dalībvalstu skaita dēļ, kuras pēc pēdējās paplašināšanās ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu, ir pilnīgi nepietiekams.

Briselē, 2005. gada 6. aprīlī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne-Marie SIGMUND


(1)  OV L 130, 25.5.1994, 1. lpp.

(2)  OV L 161, 26.6.1999, 57. lpp

(3)  Komisijas paziņojums par “Ekonomiskās un sociālās kohēzijas trešo ziņojumu”COM(2004) 107 final

(4)  Turpat

(5)  CESE 389/2005

(6)  Komisijas paziņojums par “Ekonomiskās un sociālās kohēzijas trešo ziņojumu”COM(2004) 107 final

(7)  skat. 5. zemsvītras piezīmi


Top