EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52005AE0382

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par “Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vides finanšu instrumentu (LIFE+)”(COM(2004) 621final — 2004/0218 (COD))

OJ C 255, 14.10.2005, p. 52–54 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

14.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/52


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par “Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vides finanšu instrumentu (LIFE+)”

(COM(2004) 621final — 2004/0218 (COD))

(2005/C 255/09)

Padome 2004. gada 16. novembrī nolēma lūgt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju saskaņā ar EK Līguma 175. pantu sniegt atzinumu par sekojošu dokumentu: “Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vides finanšu instrumentu (LIFE+)”

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa, kas bija atbildīga par Komitejas darba sagatavošanu šajā jautājumā, 2005. gada 17. martā pieņēma savu atzinumu. Ziņotājs bija RIBBE kgs.

Komiteja savā 416. plenārajā sesijā 2005. gada 6. un 7. aprīlī (2005. gada 7. aprīļa sēdē) ar 128 balsīm “par”, 1 balsi “pret” un 2 “atturoties” pieņēma šo atzinumu:

1.   Ievadpiezīmes

1.1

ES finanšu plāns 2007. — 2013. gadam, kas šobrīd tiek gatavots, paredz izmaiņas apkārtējās vides atbalsta pasākumu finansēšanā.

1.2

Līdz šim svarīgākais ES vides finanšu instruments viennozīmīgi bija tā sauktā LIFE programma, kas tika uzsākta ar 1992. gada maija Regulu (EEK) Nr. 1973/92 “Finanšu instruments videi (LIFE)”. LIFE mērķis bija un ir dot ieguldījumu Kopienas vides politikas un vides tiesību piemērošanā un attīstīšanā.

1.3

LIFE I ilga no 1992. līdz 1995. gadam un tās budžets bija EUR 400 miljoni (EUR 100 miljoni gadā). Ņemot vērā tās sekmes, ar Regulas (EK) Nr. 1404/96 pieņemšanu tika sākts šīs programmas otrais posms (LIFE II), kas ilga no 1996. līdz 1999. gadam un kura budžets bija kopumā EUR 450 miljoni (EUR 112,5 miljoni gadā). Šobrīd darbojas LIFE III, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1655/2000 ilga līdz 2004. gadam (EUR 128 miljoni gadā) un kuras darbības laiks tika pagarināts līdz 2006. gada beigām ar Regulu (EK) Nr. 1682/2004.

1.4

Līdz šim LIFE bija trīs daļas: LIFE — Vide, LIFE — Daba un LIFE — Trešās valstis. Tā atbalstīja gan inovatīvus investīciju projektus, gan arī ES vides politikas un vides tiesību realizēšanu. No LIFE-Daba budžeta lielā mērā tika finansēta NATURA 2000 tīkla izveidošana.

1.5

Iepriekš no Komisijas vides budžeta (budžeta pozīcija B 4-3, kopš 2004. gada — pozīcija 07) tika finansētas arī citas videi nozīmīgas programmas, piemēram, Pilsētu noturīgas attīstības programma, NVO programma, Forest Focus, vispārējs fonds politikas attīstīšanai un īstenošanai (ar iekšēju un ārēju dimensiju), kā arī tika piešķirti budžeta līdzekļi Eiropas vides aģentūrai.

1.6

Līdz ar jaunā vides finanšu instrumenta LIFE+ izveidošanu paredzēts pilnībā pārstrukturēt līdzšinējo finansēšanas kārtību: no vienas puses, tajā tiks apvienota daļa līdzšinējo atbalsta programmu no budžeta pozīcijas 07 (Forest Focus, atbalsts NVO, URBAN, jaunu politikas iniciatīvu izstrādāšana, daļas no “Vides politikas īstenošana”, daļas no LIFE-Vide un LIFE-Daba), no otras puses, vairs netiks atbalstīti tradicionālie, taustāmie vides investīciju projekti; turpmāk LIFE-Vide tiks finansēta no budžeta 1A pozīcijas, LIFE-Daba no 1B pozīcijas un daļēji no 2. pozīcijas. Līdzšinējā starptautisko darbību finansēšana turpmāk notiks no 4. budžeta pozīcijas, civilās aizsardzības finansēšana notiks no 3. un 4. pozīcijas un pasākumi jūras vides aizsardzībā no 3. pozīcijas.

1.7

LIFE+ tātad finansēs pasākumus (tikai ar Eiropas dimensiju), kas kalpo kā atbalsts vides politikai, piemēram, paraugprakses apmaiņa, vietējo un reģionālo iestāžu resursu palielināšana un atbalsts NVO, kas darbojas Eiropas līmenī.

1.8

Komisija ir paredzējusi, ka investīciju projektus turpmāk finansēs galvenokārt no jaunajām budžeta pozīcijām — 1A, 1B, 2 un 4. Komisija to pamato ar pieņemto lēmumu vides aizsardzību integrēt visās politikas jomās, no kura izriet, ka ar vides aizsardzību saistīti vai saskaņoti investīciju projekti tiek finansēti no iepriekš minētajām finansiālajā ziņā spēcīgajām budžeta pozīcijām, īstenojot Noturīgas attīstības stratēģiju un Lisabonas stratēģiju, kuras gaitā ir jāņem vērā vides intereses.

1.9

LIFE + turpmāk būs divas galvenās daļas, proti,

a)

LIFE+ īstenošana un pārvalde, kam būs šādi mērķi

dot ieguldījumu inovatīvu politikas pieeju un instrumentu attīstībā un demonstrēšanā, tajā skaitā sekmīgu pētījumu rezultātu veicināšanā,

dot ieguldījumu zināšanu par attīstību, vērtēšanu, pārraudzību un novērtēšanu, tajā skaitā arī par vides politikas un vides tiesību aktu novērtēšanu apkopošanā (piemēram, ar pētījumiem, modelēšanu un scenāriju izstrādi);

atbalstīt tādu pieeju izstrādi un īstenošanu, kas ļaus pārraudzīt un novērtēt vides stāvokli, kā arī spēkus, kas tajā darbojas, tās noslogojumu un reakciju uz vides ietekmi.

atvieglot Kopienas vides politikas īstenošanu, īpaši atbalstot tās īstenošanu vietējā un reģionālajā līmenī, piemēram, ar resursu palielināšanu, paraugprakses apmaiņu un tīklu veidošanu, apmācības moduļu un/vai programmu izstrādi,

atbalstīt labu administratīvo praksi, plašāk iesaistīt interešu grupas, tostarp nevalstiskās organizācijas, politikas apspriešanā un īstenošanā.

un

b)

LIFE+ informācija un komunikācija, kam būs šādi mērķi

izplatīt informāciju un veidot izpratni par vides jautājumiem;

atbalstīt papildu pasākumus (piemēram, publikācijas, pasākumi, kampaņas, konferences, utt.).

1.10

Pirmajai daļai “LIFE+ īstenošana un pārvalde” tiks izmantoti 75 — 80 % un otrajai daļai “Informācija un komunikācija” 20 — 25 % no paredzētajiem līdzekļiem.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1

Līdzšinējo LIFE programmu finansējums nebūt nebija ļoti liels. Programmas nozīme vides situācijas uzlabošanā un vides politikas izstrādāšana jāaplūko, ņemot vērā šo salīdzinoši pieticīgo programmai piešķirto finansējumu; to tādēļ nedrīkst novērtēt pārāk augstu, bet arī ne pārāk zemu. Pateicoties EUR 150 miljoniem gadā, šobrīd jau kopumā 25 dalībvalstīm (attiecīgi nedaudz vairāk kā EUR 71 miljoniem 2005. gada programmas sadaļām “Vide” un “Daba”, kā arī apmēram EUR 7,5 miljoniem “LIFE- Trešās valstis”) bija iespējams finansēt vismaz dažus svarīgus Eiropas paraugprojektus, kas bija nozīmīgi videi un dabas aizsardzībai ES un kas uzlaboja tās stāvokli. Turklāt īpaši jāatzīmē LIFE-Daba ieguldījums “NATURA 2000” tīkla izveidošanā, kuras pabeigšanas termiņš, kas tika apstiprināts 1992. gadā, bez LIFE atbalsta netiktu ievērots vēl ilgāk, tādēļ jāpatur iespēja Natura 2000 tīkla darbības finansēšanai LIFE+ ietvaros. Šajā sakarā jāmin arī resursu attīstības pasākumi kā vides, tā arī dabas aizsardzības jomā.

2.2

Līdzšinējās LIFE programmas var vērtēt kā ļoti sekmīgus, politiku virzošus Komisijas instrumentus. Par iemeslu tam, ka ar nelieliem līdzekļiem tika sasniegti patiešām labi rezultāti, bija fakts, ka dalībvalstu vidū radās zināma “konkurence” LIFE līdzekļu saņemšanā: dalībvalstīm (pareizāk, valsts iestādēm un privātajām iestādēm dalībvalstīs) bija jāizdomā un jāīsteno inovatīvi projekti, kas atbilda LIFE programmatiskajiem mērķiem. Šie projekti tad tika kritiski izvērtēti iepriekš noteiktā atlases procesā, pirms tos apstiprināja vai arī noraidīja to sliktās kvalitātes dēļ vai nepietiekamo budžeta līdzekļu dēļ. Tas nozīmēja, ka līdzekļu piešķiršanā bija nodrošināta Eiropā pieņemtā pārredzamība.

2.3

Šajā projektā Komisija iecerējusi lielā mērā atteikties no šīs pārbaudītās procedūras. Tas paredz, ka turpmāk Komisijas kompetencē būs tikai nelielas daļas paredzēto līdzekļu piešķiršana (jo īpaši finansējums mežiem, URBAN, NVO finansēšana), bet īpaši 6.Vides rīcības programmā minētu tēmu (klimats, bioloģiskā daudzveidība, vide, veselība, kā arī atkritumi) budžeta līdzekļus ir paredzēts piešķirt dalībvalstīm, kas tad arī būs galvenokārt atbildīgas par atlasi un LIFE+ programmas īstenošanu. Līdz šim vēl nav izstrādāti kritēriji, pēc kuriem līdzekļus piešķirs dalībvalstīm un sadalīs atsevišķajām programmas daļām.

3.   Īpašas piezīmes

3.1

Būtībā Komisijas priekšlikums pirmajā mirklī šķiet loģisks un saskaņots: vides politikas integrācija visās politikas jomās nozīmē, ka, piemēram, līdzekļi ieguldījumiem vides jomā jāparedz arī vispārējās atbalsta programmās, izpētes budžetā un pozīcijā “ES — globāls partneris”. EESK atzinīgi vērtē šo pieeju, jo tikai ar pieticīgajiem LIFE programmas līdzekļiem vien nevarētu uzlabot vides aizsardzību ES.

3.2

Taču Komisijas projektā un vispār šobrīd notiekošajās diskusijās par finanšu perspektīvu 2007. — 2013. gadam, saistībā ar kuriem šis Komisijas priekšlikums ir jāaplūko, EESK saskata lielu potenciālo risku attiecībā uz LIFE programmas turpmākajiem panākumiem.

3.2.1

No vienas puses, nav nekādas jebkāda veida “garantijas”, ka pasākumiem, ko, piemēram, līdz šim finansēja LIFE-Vide, tagad atradīsies finansējums 1A pozīcijā. Tur lēmumu par finansējuma veidu un apjomu pieņem citas iestādes, un politiskā skatījumā to motivācija, pieņemot lēmumu, var būt pavisam cita. Kā zināms, diezgan ietekmīgas amatpersonas un iestādes laiku pa laikam pauž viedokli, ka vispirms jārūpējas par ekonomisko izaugsmi un tad var atkal vairāk pievērsties vides aizsardzībai; šie uzskati ir atspoguļojušies arī diskusijās par Lisabonas stratēģijas līdz šim pieticīgajiem rezultātiem. Visi līdz šim izskanējušie aicinājumi, lai Komisijas iestādes pietiekami ņemtu vērā vides aizsardzības aspektus, ir bijuši labi domāti, bet tiem līdz šim ir bijuši mazi panākumi. Tātad Vides ģenerāldirektorāta, kas, pateicoties savām profesionālajām zināšanām un savam budžetam, līdz šim varēja piešķirt finansējumu Eiropas mēroga paraugprojektiem, kompetencē vairs nebūs lēmumu pieņemšana par to, vai inovatīvi paraugprojekti vides jomā vispār tiks atbalstīti.

3.2.2

Tas pats sakāms arī par LIFE-Daba, kaut gan EESK, protams, atzīst nepieciešamību panākt, ka liela daļa finanšu līdzekļu, kas nepieciešami visu svarīgo ES dabas aizsardzības direktīvu īstenošanai, tiek saņemta no dalībvalstīm pašām un citiem ES finanšu avotiem, kā, piemēram, KLP 2. pīlāra un struktūrfondiem. EESK ir dziļi norūpējusies par to, ka jauno struktūrfondu projektos pat nav iekļautas nepieciešamās norādes uz iespējām saņemt NATURA-2000 atbalstu. Tomēr noteikti pasākumi, ko iepriekš finansēja LIFE-Daba, piemēram, tādi, ko neīsteno zemnieki, turpmāk vairs netiks finansēti. EESK to nevar atbalstīt.

3.2.3

Atzinīgi vērtējams tas, ka Regulas par “lauku attīstību” projektā ir tieša norāde uz iespējām atbalstīt NATURA-2000. Šādu pieeju EESK viennozīmīgi atbalsta. Šeit, protams, pastāv risks, ka diskusiju gaitā par finanšu augšējo robežu — 1,24 % — tieši šajā dabas aizsardzībai tik ārkārtīgi svarīgajā politikas instrumentā mēģinās ietaupīt līdzekļus; un ja nav naudas, tad nepalīdzēs arī visskaistākie politiskie norādījumi (1).

3.2.4

Ir paredzams, ka pasākumi, ko turpmāk dalībvalstis finansēs no lauku attīstības līdzekļiem, izpaudīsies kā tekošie izdevumi (piemēram, kompensācijas pasākumi). EESK uzskata, ka ne tikai lauku attīstība vispār un zemnieku ienākumi, bet arī NATURA 2000 tīkla panākumi nav iedomājami bez šiem maksājumiem (2). Līdztekus tam LIFE-Daba dabas aizsardzības politikas jomā atbalstīja ļoti inovatīvus projektus un, piemēram, īpašos projektos vienlaicīgi iesaistīja zemniekus un dabas aizsardzības aktīvistus. Šie LIFE-Daba elementi tagad draud izzust.

3.2.5

Citas problēmas, kas var būt saistītas ar projektu veidošanas un lēmumu pieņemšanas uzticēšanu dalībvalstīm, slēpjas attiecīgās dalībvalsts ieinteresētībā vai neieinteresētībā īstenot vides politiku. Piemēram, ES interesēs var būt, ka dalībvalstī X pastiprināti tiek finansēti noteikti dabas aizsardzības projekti (piemēram, NATURA 2000), tāpēc ka tur, piemēram, ir jāsaglabā lielas dabas bagātības. Vienlaicīgi var gadīties, ka šai dalībvalstij ir pavisam citas prioritātes (vides) politikā un tā uzstāj, ka tai svarīgāka ir citu politikas jomu prioritāra attīstība vai arī ka tā dabas aizsardzības jomā grib veltīt lielāku uzmanību ar klimata izmaiņām vai atkritumu apsaimniekošanu saistītiem jautājumiem un ka tā grib saņemt finansējumu šiem mērķiem no LIFE+.

3.2.6

Ņemot vērā budžeta problēmas daudzās dalībvalstīs, nevar nenovērtēt risku, ka dalībvalstis, kuru kompetencē ir pieņemt lēmumus un lietot LIFE+ līdzekļus, turpmāk tos izmantos savu, līdz šim pašu finansēto vides aizsardzības izdevumu segšanai.

3.3

Tieši pašreizējā vides politikas ziņā diezgan sarežģītajā posmā ES (notikusī un gaidāmā paplašināšanās, problēmas ekonomikas politikā un Lisabonas stratēģijas īstenošanā, NATURA-2000 tīkla galīgā nodibināšana), kad, no vienas puses, ir svarīgi — arī un jo īpaši jaunajās dalībvalstīs — ieviest visus vides standartus un kad, no otras puses, jāveic organizatoriski pasākumi, lai ekonomikas pieaugums nebūtu atkarīgs no resursu patēriņa un vides piesārņošanas, Komisijai savā rīcībā jāsaglabā pietiekami daudz politiku veidojoši finanšu instrumenti.

3.4

Īstenojot plānoto atbildības uzticēšanu dalībvalstīm, ES atsakās no līdz šim gan pieticīga, bet sava ziņā efektīva vadības instrumenta. Politikas instruments tiek pārveidots par budžeta pozīciju, kas ir dalībvalstu rīcībā. EESK tā arī līdz šim nav sapratusi, kā Komisija, tā rīkojoties, spēj aizstāvēt Eiropas intereses, kuru esamība ir obligāts priekšnoteikums, lai nodrošinātu naudas plūsmu no ES budžeta. Citiem vārdiem sakot, jāaizkavē, ka Eiropas pievienotā vērtība un LIFE programmas līdz šim skaidri izteiktā inovatīvā būtība iet zudumā. EESK pēc iepazīšanās ar izvērtējamo dokumentu nesaprot, kā Komisija to grib panākt. Tāpēc Komiteja aicina arī turpmāk saglabāt LIFE — Vide un LIFE-Daba inovatīvos elementus kādā no Komisijas pārvaldītajiem atbalsta fondiem; šajā sakarā tā atbalsta attiecīgās pa to laiku dažu dalībvalstu Padomē izvirzītās prasības.

3.5

LIFE+ sniegtais atbalsts Eiropas vides un noturīgas attīstības politikas popularizēšanai, īstenošanai un tālākai izstrādāšanai — kā ES mēroga izaugsmes un sociāli un ekoloģiski orientētas kohēzijas daļai — ir ļoti svarīgs un EESK to vērtē atzinīgi. Šis atbalsts sniedzams — un tas skaidrāk jāformulē Komisijas dokumentā — arī NVO, kas darbojas vides jomā Eiropas mērogā un kas risina Eiropas nozīmes jautājumus. Cik vien iespējams atbalsts sniedzams īpašiem projektiem.

4.   Kopsavilkums

4.1

EESK principā atbalsta nodomu integrēt vides politiku visās pārējās politikas jomās, tāpēc ka ar pieticīgajiem LIFE programmas līdzekļiem vien nevarētu uzlabot vides aizsardzību ES.

4.2

Taču Komisijas projektā un vispār šobrīd notiekošajās diskusijās par finanšu perspektīvu 2007. — 2013. gadam, saistībā ar kuriem šis Komisijas priekšlikums ir jāaplūko, EESK saskata lielu potenciālo risku attiecībā uz LIFE programmas turpmākajiem panākumiem. No vienas puses, nav nekādas jebkāda veida “garantijas”, ka apkartējās vides aizsardzības pasākumiem patiešām atradīsies finansējums citās budžeta pozīcijās un, no otras puses, īstenojot plānoto atbildības uzticēšanu dalībvalstīm, ES atsakās no līdz šim gan pieticīga, bet savā ziņā efektīva vadības instrumenta. Tāpēc EESK aicina arī turpmāk saglabāt LIFE — Vide un LIFE-Daba inovatīvos elementus kādā no Komisijas pārvaldītajiem atbalsta fondiem.

Briselē, 2005. gada 7. aprīlī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne-Marie SIGMUND


(1)  Salīdzinājumam skatīt EESK atzinumu par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam: NATURA 2000 finansēšana.

(2)  Salīdzinājumam skatīt EESK atzinumu par “Lauku attīstību – ELFLA (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai)”.


Top