EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52005AE0380

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par atbalsta programmas īstenošanu audiovizuālajā sektorā (MEDIA 2007) (COM(2004) 470 final — 2004/0151 (COD))

OJ C 255, 14.10.2005, p. 39–43 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

14.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/39


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par atbalsta programmas īstenošanu audiovizuālajā sektorā (MEDIA 2007)

(COM(2004) 470 final — 2004/0151 (COD))

(2005/C 255/07)

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 157. panta 3. punktu un 150. panta 4. punktu Eiropas Savienības Padome 2004. gada 9. septembrī nolēma apspriesties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par atbalsta programmas īstenošanu audiovizuālajā sektorā (MEDIA 2007)

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa, kas bija atbildīga par komitejas dokumenta sagatavošanu minētajā jautājumā, pieņēma savu atzinumu 2005. gada 21. martā. Ziņojumu sniedza Pegado Liz kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savā 416. plenārajā sesijā 2005. gada 6. un 7. aprīlī (6. aprīļa sanāksmē) ar 133 balsīm “par” un 7 atturoties pieņēma šādu atzinumu.

1.   Priekšlikuma būtība

1.1

Izvirzot šo priekšlikumu (COM (2004) 470 final, 2004. gada 14. jūlijā), Komisija vēlas veikt programmu Media Plus  (1) un Media –Training  (2) īstenošanas pārbaudi, ņemot vērā minēto programmu īstenošanas starpposma novērtējuma rezultātus saistībā ar sagatavošanas iniciatīvu i2i Audiovisual: Growth and Audiovisual  (3), no 2003. gada maija līdz augustam notikušās plašās sabiedriskās apspriešanas rezultātus un ietekmes analīzi, kurā iekļauts 2004. gada jūlijā (4) notikusī iepriekšējā vērtēšana.

1.2

Komisija uzskata audiovizuālo nozari par Eiropas pilsoniskās sabiedrības un kultūras attīstības stūrakmeni, kam ir unikāla nozīme Eiropas kultūras identitātes veidošanā. Komisija tomēr atzīmē, ka minētā nozare ir sadrumstalota; kaut arī tas atspoguļo nozīmīgu kultūras daudzveidību, minētais faktors ir traucējis Eiropas audiovizuālajai nozarei kļūt patiesi konkurētspējīgai attiecībā uz valstu, kas neatrodas Eiropā, importu ES tirgū un visā pasaulē.

1.3

Komisijas mērķis ir, pamatojoties uz iepriekšējās programmās gūto pieredzi, ar programmas Media 2007 starpniecību stimulēt privātos ieguldījumus audiovizuālajā nozarē, lai dotu iespēju uzņēmējsabiedrībām, kas darbojas minētajā nozarē, jo īpaši MVU, paaugstināt konkurētspēju un finansiālo noturību.

1.4

Lai attīstītu sinerģiju un izvairītos no birokrātiskas dublēšanās un šķēršļiem, Komisija vēlas izveidot vienu programmu, kas attiecas uz priekšražošanas un pēcražošanas posmu un īpaši koncentrējas uz izplatīšanu Eiropas mērogā.

1.5

Programmas konkrētie mērķi īsumā ir šādi:

A)

Priekšražošanas posmā

I —

kvalifikācijas iegūšana un paaugstināšana audiovizuālajā jomā:

a)

profesionālo iemaņu veicināšana Eiropas audiovizuālo programmu nozarē,

b)

Eiropas dimensijas uzlabošana attiecībā uz speciālistu apmācību audiovizuālajā jomā.

II —

Attīstības jomā:

a)

atbalsts neatkarīgu radošo apvienību projektiem,

b)

palīdzība finanšu plānu sagatavošanā Eiropas radošajām apvienībām un projektiem.

B)

Pēcražošanas posmā

I —

Izplatīšanas jomā:

a)

Eiropas mēroga izplatīšanas sektora konsolidācija, rosinot izplatītājus i) investēt kopražošanā, citu Eiropas valstu filmu iegādē un popularizēšanā savā valstī, un ii) izstrādāt saskaņotas realizācijas stratēģijas,

b)

Eiropas citu valstu filmu aprites uzlabošana Eiropas un starptautiskajā tirgū,

c)

neatkarīgu radošo apvienību radītu Eiropas audiovizuālo darbu starptautiskās apraides veicināšana,

d)

Eiropas audiovizuālo darbu digitalizēšanas veicināšana,

e)

kinoteātru rosināšana izmantot izplatīšanas ciparu formātā piedāvātās iespējas.

II —

Reklāmas jomā:

a)

Eiropas audiovizuālo darbu aprites pilnveidošana,

b)

Eiropas audiovizuālo darbu pieejamības Eiropas un starptautiskajai sabiedrībai uzlabošana,

c)

valstu filmu un audiovizuālo programmu popularizēšanas organizāciju kopīgu pasākumu rosināšana,

d)

Eiropas kinematogrāfiskā un audiovizuālā mantojuma popularizēšanas atbalsts.

C)

Eksperimentālu projektu atbalstīšana jomās, ko ietekmēs jaunu informācijas un sakaru tehnoloģiju ieviešana un izmantošana.

1.6

Priekšlikuma pielikumā Komisija ļoti sīki izskata katru darbības mērķi, sadalot tos un nosakot katram mērķim veicamos pasākumus, īstenošanas kārtību, izmantojamos līdzekļus un katram mērķim piešķirtos finanšu līdzekļus. No dažādajiem īstenošanas pasākumiem jāuzsver MEDIA desks un MEDIA antennae tīkla, kam noteikts liels pienākumu un uzdevumu saraksts, izveide ar jaunu virzību.

1.7

Priekšlikuma noslēgumā norādīts programmas 7 gadu sīki izstrādāts budžets, kurā iekļauts budžets programmas izpildes īstenošanai 1055 miljonu euro apmērā un visu katrai plānotajai iniciatīvai un pasākumam iedalīto finanšu līdzekļu precizējums.

2.   Vispārīga informācija

2.1

Kā jau minēts iepriekš, šajā priekšlikumā ir ievērota pieeja, kas vispirms bija pieņemta Media (1991./1995.) (5), Media II — attīstība un izplatīšana (1996./2000.) (6), Media Plus  (7) , Media Training  (8) un Media Training (2001.-2005.) (9) programmās, kas tagad ir integrētas vienā programmā.

2.2

Šajā sakarā jāatgādina to atzinumu galvenie secinājumi, ko EESK pieņēmusi par minētajām programmām.

2.2.1

EESK noslēdza atzinumu attiecībā uz priekšlikumu par MEDIA IIapmācība (1996./2000.) un Media IIattīstība un izplatīšana (1996./2000.) (10) (COM(94) 523 final), pievēršot uzmanību nepieciešamībai “samazināt līdzekļu izšķiešanas risku” un iepriekš noteikt kritērijus, kas “nodrošina programmu un to finansējuma maksimālu efektivitāti”, kā arī nepieciešamībai precīzāk definēt “kritērijus un līdzekļus, kuri var palīdzēt noteikt puses, kas ir tiesīgas piedalīties programmā, kā arī nodrošina maksimālu caurredzamību”.

2.2.2

Atzinumā par priekšlikumiem Media Training (2001./2005.) un MEDIA PLUS — attīstība, izplatīšana un popularizēšana (2001./2005.) (11) (COM(1999./658 final), atbalstot Komisijas priekšlikumus, EESK tomēr pauda nožēlu par to, ka minētajos priekšlikumos “nav ņemts vērā tas, ka Eiropas audiovizuālās nozares nozīmīgums izriet ne tikai no tās uzņēmējdarbības dimensijas, bet arī no nozares kā kultūras un demokrātisko vērtību popularizēšanas izpausmes līdzekļa funkcijām”.

2.2.3

Komiteja uzsvēra arī nepieciešamību “izvērtēt darbavietas, ko varētu radīt ar [ierosināto pasākumu] piemērošanas starpniecību un ieteica, ka šādiem pasākumiem aktīvi jāveicina” sieviešu līdzdalība, […], nodrošinot sieviešu plašāku pārstāvību minētajā nozarē“.

2.2.4

EESK atzina arī stimulu trūkumu attiecībā uz” neatkarīgu [Eiropas] uzņēmumu pieeju tirgum “un” Eiropas audiovizuālā mantojuma publisku pieejamību“, izmantojot digitalizāciju, ierosināja, ka būtu lietderīgi izveidot” eksperimentālus projektus […] e-Eiropas ietvaros“, izrādot atbalstu subtitrēšanai, un, paužot nožēlu par piešķirto līdzekļu niecīgumu, atkārtoja priekšlikumu izveidot Eiropas Informācijas sabiedrības aģentūru,” kas palīdzētu koordinēt dažādos pasākumus multivides konverģences jomā“. Komiteja atzinīgi novērtēja arī Garantiju fonda izveidi, lai popularizētu audiovizuālo nozari. (12)

2.2.5

Visbeidzot, atzinumā attiecībā uz priekšlikumiem par regulu un lēmumu Media Training un Media Plus programmu pagarināšanai līdz 2006. gadam (13) (COM(2003) 188 final) un COM(2003) 191 final) EESK, kritizējot to, ka Komisija nav spējusi savlaicīgi iesniegt jaunās daudzgadu programmas audiovizuālajā nozarē,

i)

uzsvēra ierosinātajiem mērķiem piešķirtā finansējuma acīmredzamo nepietiekamību, jo īpaši ņemot vērā paplašināšanu,

ii)

ieteica, ka saskaņā ar programmu paredzētais atbalsts efektīvāk jānovirza MVU atbalstam, jo īpaši daudzajiem mikrouzņēmumiem minētajā nozarē, ieskaitot privātā finansējuma mehānismus un Eiropas Investīciju bankas piešķirtos līdzekļus, piemēram, Growth and audiovisual: i2i audiovisual plāna ietvaros,

iii)

uzsvēra Media Desks kā valstu saskarnes ar programmas atbalsta saņēmējiem nozīmīgumu, un

iv)

atkārtoti apstiprināja vairākus 2000. gada 27. aprīļa atzinumā iekļautos stratēģiskos jautājumus.

2.3

Apsverot šobrīd izskatāmo priekšlikumu, Komiteja ņems vērā izdarīto apsvērumu un ieteikumu būtību, lai noskaidrotu, kādā mērā tie ir ievēroti un vai tie paliek spēkā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kurā lielā mērā ir ņemti vērā dažādi EESK iepriekšējos atzinumos izklāstītie ierosinājumi un ieteikumi.

3.2

Konkrēts piemērs iepriekš minētajam ir tas, ka jaunā MEDIA programma ir paredzēta, lai vienkāršotu Kopienas rīcības struktūru audiovizuālajā nozarē, izveidojot vienu integrētu programmu, kas darbosies pirmsražošanas un pēcražošanas posmā (MEDIA 2007), aizstājot abas pašreizējās programmas (MEDIA Plus un MEDIA-Training).

3.3

Vēl viens piemērs ir tāds, ka jaunajā programmā ir ņemtas vērā EESK iepriekš uzsvērtās horizontālās prioritātes, kā, piemēram:

i)

Eiropas kinematogrāfiskā un audiovizuālā mantojuma ievērošana ierosinātajos pasākumos;

ii)

MVU ražošanas struktūru stiprināšana;

iii)

valstu ar lielu ražošanas jaudu un valstu ar mazu ražošanas jaudu vai ierobežotu valodas lietojumu atšķirību samazināšana; un, visbeidzot,

iv)

tirgus norišu ievērošana attiecībā uz digitālo tehnoloģiju izmantošanu;

v)

dublēšanas un subtitrēšanas veicināšana Eiropas audiovizuālo darbu izplatīšanā.

3.4

EESK atzīmē un atzinīgi vērtē arī racionālo un labi izkārtoto programmas projektu, jo īpaši veidu, kādā ir izstrādāts pielikums par budžetu un finansiālo ietekmi.

3.5

Bez tam EESK atzīmē, ka paskaidrojuma rakstā Komisija nav spējusi sniegt paredzētos sīkākos apsvērumus par nozares kā Eiropas pilsoniskuma un kultūras uzskatu nozīmīgas paudējas iespējamo lomu Eiropas audiovizuālās un kinematogrāfijas nozares noturīgā attīstībā. EESK uzskata, ka izšķiroša nozīme tomēr ir Eiropas kultūras vērtību pastāvīgai aizsardzībai un daudzveidības un plurālisma garantēšanai visos audiovizuālajos informācijas nesējos: minētajam uzskatam jābūt Komisijas visu saskaņā ar šo programmu uzsākto iniciatīvu neatņemamai sastāvdaļai.

3.5.1

Šajā sakarā EESK jo īpaši vēlas pievērst Komisijas uzmanību nepieciešamībai stiprināt iniciatīvas, lai nozarē nepieļautu pārāk lielu koncentrāciju, kas varētu kaitēt plurālismam un daudzveidībai un varētu izrādīties vēl bīstamāka saistībā ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu tādēļ, ka tas varētu kaitēt ražošanai un izplatīšanai. EESK vēlas arī uzsvērt autortiesību aizsardzības un pirātisma apkarošanas nepieciešamību, vienlaikus konsolidējot līdzekļus atsevišķu pret konkurenci vērstu darbību apkarošanai.

3.5.2

Tā paša iemesla dēļ EESK var tikai apsveikt Komisijas paziņojumu par turpmākiem pasākumiem attiecībā uz atsevišķiem juridiskiem aspektiem saistībā ar kinematogrāfijas un audiovizuālajiem darbiem (14), un atbalsta Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemto priekšlikumā ietverto ieteikumu, kā norādīts agrāk sniegtajā atzinumā (15).

3.6

EESK uzskata, ka programmas galveno koncepciju iekļaušana lēmumā — sevišķi tad, ja minētās koncepcijas programmai ir īpaši svarīgas, kā, piemēram, neatkarīgā producenta koncepcija — atvieglotu MEDIA 2007 programmas izpratni, kaut arī komiteja atzīst, ka šādas koncepcijas ir citos Kopienas dokumentos un ka attiecīgās definīcijas parasti ir paskaidrotas programmas īstenošanas pamatnostādnēs.

3.7

Tā kā Komisijas iesniegtā lēmuma priekšlikuma variantos dažādās valodās ir atšķirības, EESK stingri iesaka identificēt minētās nesakritības un galīgajos dokumentos tās novērst.

3.8

Visbeidzot, atzīstot, ka ierosinātajiem pasākumiem piešķirtais finansējums un minēto līdzekļu sadalījums jau gadiem parasti neizraisa nekādas turpmākas piezīmes, EESK tomēr uzskata, ka jāņem vērā visi faktori, kas izriet no piezīmēm zem virsraksta” Īpašas piezīmes“, un iesaka termiņa vidusposma novērtējumā pienācīgi apsvērt, vai iedalītie līdzekļi ir pietiekami programmas mērķu pilnīgai izpildei.

4.   Īpašas piezīmes

4.1

EESK vēlreiz atgādina un atkārtoti apstiprina tās 2003. gada 24. septembra atzinumā (16) izklāstītos stratēģiskos apsvērumus, tādēļ ka tā uzskata, ka Komisijas priekšlikumā par lēmumu joprojām nav pietiekami ņemti vērā daži aspekti attiecībā uz nepieciešamību jaunajā programmā

nodrošināt komplementaritāti un konsekvenci ar citiem Kopienas pasākumiem kopīgas stratēģijas izveidei,

piešķirt īpašu prioritāti tehnoloģijas attīstībai, inovācijai un pārrobežu apritei,

pārliecinoši atbalstīt tādas sistēmas izveidi un attīstību, kas nodrošina informāciju un jauno vajadzību un norišu pārraudzību audiovizuālajā tirgū,

panākt Eiropas audiovizuālā mantojuma pieejamības sabiedrībai pastāvīgu paplašināšanos ar minētā mantojuma digitalizācijas starpniecību un izveidojot Eiropas tīklu, jo īpaši izglītības un mācību mērķiem,

garantēt programmas īstenošanas regulāru un sistemātisku novērtējumu, lai nodrošinātu pieejamo finanšu līdzekļu maksimāli efektīvu izmantošanu un atbilstību audiovizuālās nozares prasībām,

pastāvīgi atbalstīt tādu eksperimentālu projektu izstrādi, kas pievēršas ne tikai tehnoloģiskajam aspektam, bet arī satura jautājumiem,

un efektīvi popularizēt Eiropas filmas Eiropā un visā pasaulē, sistemātiski sniedzot par tām informāciju dažādos festivālos.

4.2

EESK atkārtoti iesaka, kā norādīts tās 2004. gada 15. septembra atzinumā (17), ka vairāk jāuzsver arī apmācība jauno tehnoloģiju jomā, kā arī jaunās prasības attiecībā uz kinofilmu un televīzijas darbu uzkrāšanu, kataloģizēšanu, saglabāšanu un restaurēšanu, datu bāzes pārvaldību un standartizētām metodēm darbu ierakstīšanai un uzglabāšanai augstas kvalitātes digitālā formātā.

4.3

EESK uzskata, ka, neraugoties uz to, ka programmas mērķos ir ietverti īpaši stimuli MVU, tie labāk jāatspoguļo piešķirtajos līdzekļos, lai varētu nodrošināt efektīvāku un konsekventāku atbalstu; tāpat arī atbalsts jauno digitālo tehnoloģiju ieviešanai kinoteātros un tiešsaistē un tehnoloģiskiem jauninājumiem attaisno ievērojami lielāku finansējumu.

4.4

Attiecībā uz programmas MEDIA 2007 pārvaldību EESK atzīmē, ka Komisija tikko kā ir izveidojusi izpildaģentūru Kopienas rīcības vadībai izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā (18) laika posmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim, paredzot iespēju pārskatīt vai paplašināt minētas aģentūras uzdevumus saistībā ar programmu jauno paaudzi, tādējādi iekļaujot arī programmas MEDIA 2007 pārvaldību.

4.4.1

Ņemot vērā, ka saskaņā ar paskaidrojuma raksta 7. punkta noteikumiem Komisija tomēr” deleģēs programmas vadību izpildaģentūrai“, kas atkārtots arī pielikuma 5.3. punktā un 6.1.1. punktā — finanšu intervence -, kurā noteiktas arī izpildaģentūrai piešķirtās apropriācijas, EESK, izskatījusi minētās aģentūras mērķus un uzdevumus, kas noteikti iepriekš minētā lēmuma 4. pantā, pieprasa no Komisijas sīki izstrādātu, skaidru norādi par šādiem jautājumiem: i) kādi būs aģentūras konkrētie pienākumi programmas MEDIA 2007 vadībai atbilstoši jau minētā lēmuma 4. panta 2., 3. un 4. punktam, un ii) kā sadalīsies aģentūras un citu Kopienas institūciju, kuras atbild par programmas MEDIA 2007 īstenošanu, konsultēšanu vai novērtēšanu, kompetence, vai arī aģentūra pārņems minētās atbildības jomas.

4.4.2

Jo īpaši jāapsver nepieciešamība nodrošināt izpildaģentūrai darbiniekus, kas ir speciālisti audiovizuālās nozares konkrētajā jomā; lēmumā šāds aspekts nav pieminēts.

4.4.3

Uzmanība jāpievērš arī tam, cik svarīgi ir nodrošināt, ka izpildaģentūra pienācīgi garantē programmas integrēto vadību, tādējādi īpaši izvairoties no programmas stratēģisko mērķu noteikšanā un tās vadībā iesaistīto institūciju labvēlīgiem vai nelabvēlīgiem atbildības konfliktiem.

4.4.4

Skaidri jānosaka arī tas, kura institūcija vai institūcijas pārņems aģentūras pienākumus, ja programmas īstenošanas vidus posmā nebūs pārliecības, ka aģentūra spēj turpmāk nodrošināt vienmērīgu un efektīvu programmas vadību bez alternatīvu risinājumu ierosināšanas.

4.5

Attiecībā uz finanšu noteikumiem un tādēļ, ka Eiropas audiovizuālais tirgus joprojām ir sadrumstalots un tā kultūras neviendabīgums atspoguļojas dalījumā, kurā pretstatītas a) valstis ar mazu audiovizuālās produkcijas ražošanas jaudu un/vai ierobežotu valodas lietojuma vai ģeogrāfisko teritoriju, un b) valstis ar lielāku ražošanas jaudu (19), EESK uzskata, ka, neraugoties uz konkurences tiesībās noteiktajiem ierobežojumiem, Komisija, nosakot programmas pamatnostādnes, varētu ņemt vērā patieso stāvokli dažās dalībvalstīs un reģionos, kuri uzskatāmi nav spējuši attīstīt audiovizuālo nozari pilnā apjomā.

4.6

Attiecībā uz saziņu EESK pilnība atbalsta Komisijas stratēģijas variantu stiprināt Media Desks un Antennae pamatpilnvaras, kā noteikts lēmuma pielikuma 2. nodaļas 2.2. punktā MEDIA desks and MEDIA antennae. EESK tādēļ ierosina, ka Komisijai jānodrošina 12. panta formulējuma atbilstība uzdevumu plašākajam lokam, kas uzskaitīts pielikuma iepriekš minētajā punktā (20), kā arī jānodrošina atbilstošs finansējums MEDIA desks, lai tie pienācīgi varētu izpildīt savus uzdevumus.

4.7

Komiteja vēlas arī uzsvērt nepieciešamību priekšlikuma 13. panta 2. punktā skaidri noteikt Komisijas pienākumu nodrošināt MEDIA 2007 programmas un to programmu un pasākumu, kas uzsākti audiovizuālajā nozarē kā daļa Kopienas sadarbībā ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskajām organizācijām, konsekvenci un komplementaritāti, kā paredzēts Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmuma par MEDIA Plus programmu 9. panta 2. punktā (21).

4.8

EESK arī uzskata, ka, ņemot vērā programmas paredzamo ilgumu (7 gadi) un tirgu un tehnoloģiju parastās attīstības veidu, būtu ieteicams izmainīt lēmuma 14. panta 3. punktā noteikto vērtēšanas grafiku, cita starpā izvirzot pirmo termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanas rezultātiem un kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem. Tas nozīmētu, ka šāda novērtējuma secinājumus varētu izmantot arī darbības mērķu un veicamo pasākumu iespējamai pārskatīšanai.

Briselē, 2005. gada 6. aprīlī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne-Marie SIGMUND


(1)  Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmums 2000/821/EK, OV L 13, 13.1.2001.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra Lēmums 163/2001/EK, OV L 26, 27.1.2001.

(3)  COM(2003) 725 final,24.11.2003 un COM(2003) 802 final, 18.12.2003.

(4)  SEC(2004) 955 final, 14.07.2004.

(5)  Sal. Padomes 1990. gada 21. decembra Lēmums 90/685/EK, OV L 380, 13.12.1990.

(6)  Padomes 1995. gada 10. jūlija Lēmums 95/563/EK, OV L 321, 30.12.1995.

(7)  Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmums 2000/821/EK, OV L 13, 17.1.2001.

(8)  Padomes 1995. gada 22. decembra Lēmums 95/564/EK, OV L 321, 30.12.1995.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra Lēmums 163/2001/EK, OV L 26, 27.1.2001.

(10)  OV C 256, 2.10.1995.

(11)  OV C 168, 16.06.2000.

(12)  OV C 204, 15.07.1996.

(13)  OV C 10, 14.01.2004.

(14)  COM(2004) 171 final,16.3.2004, OV C 123, 30.4.2004.

(15)  OV C 74, 23.3.2005. Referents: McDonogh kgs

(16)  Jau minēts 2.2.5. punktā.

(17)  Jau minēts 3.5.2. punktā.

(18)  Komisijas 2005. gada 14. janvāra lēmums, ar ko, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003, izveido izpildaģentūru izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā Kopienas rīcības vadībai izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā, OV L 24, 27.1.2005. 35-38. lpp

(19)  Kā uzsvērts Komisijas ziņojumā par Media Plus un MEDIA Training programmas (2001.-2005.) īstenošanu un rezultātiem termiņa vidusposmā un papildināts secinājumos termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumā, kas iesniegts Eiropas Komisijai (Komisijas ziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par MEDIA un MEDIA Training programmu (2001.-2005.) īstenošanu un rezultātiem termiņa vidusposmā un par sagatavošanas darbības” Izaugsme un audiovizuālā joma: i2i audiovisual“rezultātiem COM(2003) 725 final, 24.11.2003: ziņojumu ar nosaukumu”MEDIA Plus un MEDIA Training programmu novērtējums termiņa vidusposmā sagatavojušas sabiedrības APRIL/Media Consulting Group/SECOR. Attiecībā uz pozitīvo diskrimināciju skat. 4.7. punktu izpildes kopsavilkumā: MEDIA Eiropas pievienotā vērtība valstīm ar mazu ražošanas jaudu un ierobežotu valodas lietojuma teritoriju.

(20)  Komiteja uzskata, ka līdz ar šo grozījuma priekšlikumu lēmuma priekšlikums iegūs lielāku caurredzamību un juridisku noteiktību.

(21)  OV L 13, 17.1.2001; 34 lpp et seq.


Top