Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012XP0018

Konsekventa politika attiecībā uz režīmiem, pret kuriem ES piemēro ierobežojošus pasākumus Eiropas Parlamenta 2012. gada 2. februāra ieteikums Padomei par konsekventu politiku attiecībā uz režīmiem, pret kuriem ES piemēro ierobežojošus pasākumus, kad to vadītāji īsteno personīgās un komerciālās intereses ES teritorijā (2011/2187(INI))

OJ C 239E , 20.8.2013, p. 11–18 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

20.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 239/11


Ceturtdiena, 2012. gada 2. februāris
Konsekventa politika attiecībā uz režīmiem, pret kuriem ES piemēro ierobežojošus pasākumus

P7_TA(2012)0018

Eiropas Parlamenta 2012. gada 2. februāra ieteikums Padomei par konsekventu politiku attiecībā uz režīmiem, pret kuriem ES piemēro ierobežojošus pasākumus, kad to vadītāji īsteno personīgās un komerciālās intereses ES teritorijā (2011/2187(INI))

2013/C 239 E/02

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā priekšlikumu ieteikumam Padomei par konsekventu politiku attiecībā uz autoritāriem režīmiem, pret kuriem ES piemēro ierobežojošus pasākumus, kad to vadītāji īsteno personīgās un komerciālās intereses ES teritorijā (B7-0235/2011), kuru ALDE grupas vārdā iesniedzis Graham Watson,

ņemot vērā ANO Statūtus un jo īpaši to 1. un 25. pantu un VII nodaļas 39. un 41. pantu,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,

ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un tā divus fakultatīvos protokolus,

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (Eiropas Cilvēktiesību konvencija),

ņemot vērā ANO Drošības padomes 2006. gada 28.aprīļa rezolūciju Nr. 1674, kurā atkārtoti apstiprināti 2005. gada pasaules augstāko amatpersonu sanāksmes gala dokumenta noteikumi attiecībā uz iedzīvotāju aizsardzību pret genocīdu, kara noziegumiem, etnisko tīrīšanu un noziegumiem pret cilvēci;

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

ņemot vērā Eiropas drošības stratēģiju „Drošāka Eiropa labākā pasaulē”, ko 2003. gada 12. decembrī pieņēma Eiropadome,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) Rezolūciju Nr. 1267 (1999) par situāciju Afganistānā un Rezolūciju Nr. 1371 (2001) par situāciju Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. panta 2. punktu, 22. un 36. pantu,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pantu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Pamatlēmumu 2003/577/TI par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus (1),

ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. janvāra dokumentu „Ārlietu padomnieku darba grupas „Sankciju” struktūras izveide (RELEX/Sankcijas)” (5603/2004),

ņemot vērā Padomes 2004. gada 7. jūnija dokumentu „Pamatprincipi par ierobežojošu pasākumu (sankciju) izmantošanu” (10198/1/2004),

ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu lietā „Yusuf un Al Barakaat International Foundation pret Padomi un Komisiju”, 2005., ECR 11-3533,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 6. oktobra Pamatlēmumu 2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem (2),

ņemot vērā Padomes 2007. gada 9. jūlija dokumentu „ES paraugprakse ierobežojošu pasākumu efektīvai īstenošanai” (11679/2007),

ņemot vērā Padomes 2007. gada 21. jūlija dokumentu „Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP īstenošana” (10826/1/2007),

ņemot vērā Padomes 2008. gada 24. aprīļa dokumentu „ES paraugprakses ierobežojošu pasākumu efektīvai īstenošanai atjaunināšana” (08666/1/2008),

ņemot vērā Padomes 2009. gada 26. janvāra Kopējo nostāju 2009/67/KĀDP, ar ko atjaunina Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu un atceļ Kopējo nostāju 2008/586/KĀDP (3),

ņemot vērā Padomes dokumentu „Pamatnostādnes par ierobežojošu pasākumu (sankciju) īstenošanu un novērtēšanu saistībā ar ES Kopējo ārpolitiku un drošības politiku”, kas pēdējo reizi pārskatīts 2009. gada 15. decembrī (17464/2009),

ņemot vērā 2008. gada 4. septembra rezolūciju par ES sankciju izvērtēšanu, kas ir daļa no ES pasākumiem un stratēģijām cilvēktiesību jomā (4),

ņemot vērā Direktīvu 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (5),

ņemot vērā dalībvalstu ārpolitikas resursus,

ņemot vērā Reglamenta 121. panta 3. punktu,

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A7-0007/2012),

Vispārīgi novērojumi par ES pieeju attiecībā uz autoritāro režīmu vadītājiem

A.

tā kā jaunajā LES 21. pantā, ko ieviesa ar Lisabonas līguma 1. panta 24. punktu, atzīts, ka Savienības sankciju piemērošanas pamatā ir „demokrātija, tiesiskums, universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana”,

B.

tā kā sankcijas tiek piemērotas, īstenojot KĀDP mērķus, kas noteikti LES 21. pantā un kas ietver starptautiskā miera un drošības, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas, tiesiskuma, demokrātijas un labas pārvaldības veicināšanu;

C.

tā kā, īstenojot KĀDP, sankcijas vai ierobežojoši pasākumi tiek uzskatīti par piespiedu līdzekļiem, kas nav pietiekami efektīvi, piemēram, ieroču embargo, tirdzniecības sankcijas, finansiālās un ekonomiskās sankcijas, aktīvu iesaldēšana, lidojumu aizliegumi, uzņemšanas ierobežojumi, diplomātiskās sankcijas, sporta un kultūras pasākumu boikots un sadarbības pārtraukšana ar kādu trešo valsti;

D.

tā kā sankciju vai ierobežojošu pasākumu piemērošana ir efektīva, ja to iekļauj Eiropas Savienības un tās dalībvalstu saskaņotā un vispārējā stratēģijā cilvēktiesību jomā;

E.

tā kā „mērķtiecīgas sankcijas” ir personiski sodi, selektīvi ekonomiski un diplomātiski pasākumi, piemēram, vīzu aizliegumi, aktīvu iesaldēšana, konkrētu preču ievešanas vai izvešanas embargo, lidojumu aizliegumi, ieguldījumu aizliegumi vai oficiālo kontaktu ierobežojumi;

F.

tā kā nesaskaņas dalībvalstu starpā nereti noved pie ierobežojošo pasākumu nekonsekventas piemērošanas, kaitējot ES uzticamībai un negatīvi ietekmējot šādu pasākumu efektivitāti;

G.

tā kā Eiropas Savienība savu sankciju politiku bieži ir piemērojusi nekonsekventi, pret trešām valstīm, kuru situācija cilvēktiesību un demokrātijas jomā ir līdzīga, izturoties atšķirīgi, tādējādi izraisot kritiku par dubultstandartu piemērošanu;

H.

tā kā informācijas tehnoloģiju attīstības rezultātā valstu robežu nozīme aizvien vairāk samazinās, tādējādi zūdot iespējai globalizētā pasaulē izolēt valsti vai tās eliti;

I.

tā kā vairumā gadījumu valstis, kurām piemēro sankcijas, ir visvairāk izolētas no starptautiskās sistēmas un to iedzīvotāji visvairāk iegūtu no uzlabotiem starptautiskajiem sakariem pārmaiņu īstenošanas labā, tā kā zināmos gadījumos ierobežojošajiem pasākumiem, jo īpaši tad, ja tos vērš pret konkrētiem indivīdiem, var būt atturoša un psiholoģiska ietekme;

J.

tā kā lēmumi par sankcijām ES būtu jāpieņem tikai pēc vispusīga novērtējuma saistībā ar efektīvāko veidu, kā panākt demokrātiskas pārmaiņas valstī; tā kā katrs lēmums būtu jāpapildina ar atbilstošu pamatojumu;

K.

tā kā daudziem autoritāro režīmu vadītājiem un ar viņiem saistītām personām Eiropas Savienība šķiet pievilcīgs avots, kas ļauj piesaistīt ieguldījumus, iegūt īpašumu un izmantot banku pakalpojumus, nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus un ir teritorija, kur viņi izmanto ceļošanas brīvību un neierobežotas iespējas tērēt savu bieži vien apšaubāmā ceļā iegūto bagātību;

L.

tā kā autoritāro režīmu vadītāju iespēja izmantot varu, lai vairotu personīgo labklājību, tostarp nelikumīgi piesavinoties vai personīgi kontrolējot valsts aktīvus, ir stimuls rīkoties, lai arī turpmāk uzurpētu varu un to saglabātu; tā kā turpmākie pētījumi ir jāvērš uz to, lai vājinātu jebkādu saikni starp ārvalstu palīdzību attīstībai vai citiem mērķiem un autoritāro režīmu vadītāju un viņiem pietuvināto cilvēku loka bagātību vairošanu;

M.

tā kā, neveicot konkrētas darbības, ir grūti iegūt precīzu informāciju par autoritāro režīmu vadītāju aktīviem, kas tiek turēti Eiropas Savienībā un tā kā ES informācijas meklējumos jābūt neatlaidīgai;

N.

tā kā režīmu vadītājus, kuriem piemēro sankcijas, var ietekmēt uz viņiem personīgi izdarīts spiediens, ierobežojot viņu spēju pārvietot naudas līdzekļus, veikt ieguldījumus un piekļūt viņu kapitāla aktīviem, ierobežojot ceļošanas iespējas un liedzot piekļūt konkrētām precēm un pakalpojumiem vai diplomātiskajai pārstāvniecībai;

O.

tā kā starptautisko un reģionālo dalībnieku daudzums nosaka nepieciešamību pēc dialoga un oficiāliem un neoficiāliem apspriežu mehānismiem starp šiem dalībniekiem;

P.

tā kā pret autoritāriem režīmiem vērstas efektīvas politikas būtisks aspekts ir līdzsvara nodrošināšana starp piespiedu diplomātiju, tostarp piespiedu pasākumiem ar skaidru komunikāciju un nevardarbīgiem konstruktīviem risinājumiem, ko piedāvā ES ārpolitikas resursi, dodot priekšroku kritiskam un progresīvam dialogam, nevis izolācijai;

Q.

tā kā pārskatīšanas procedūra, kuras ietvaros var paplašināt, atvieglot vai atcelt sankcijas, reaģējot uz režīmu vadītāju rīcību, pret kuriem tās ir vērstas, ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu ierobežojošo pasākumu efektivitāti, un tā ir jāīsteno stingrā un stratēģiskā veidā;

R.

kā visu ierobežojošo pasākumu īstenošanai jābūt saskaņā ar cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām, taisnīgu procesu, samērīgumu un tiesībām un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, un nekādā ziņā nedrīkst nostādīt neizdevīgā stāvoklī visneaizsargātāko sabiedrības daļu valstī, uz kuru attiecas šie pasākumi,

1.

iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

Skaidrāku definīciju izstrāde

a)

apkopot saprotamus kritērijus attiecībā uz situācijām, kad piemēro ierobežojošus pasākumus, šādu ierobežojošo pasākumu piemērošanas mērķiem, piemēroto sankciju formu, vadlīnijas to regulārai novērtēšanai un pārskatīšanas procedūru, kas jāveic, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu; izstrādāt kritērijus tā, lai tie uzlabotu ES sankciju saskanību un ticamību, tomēr nodrošinātu pietiekamu elastību operatīvajā līmenī, sniedzot ES iespēju izdevīgā veidā izmantot instrumentu kā spiediena piemērošanas līdzekli tās ārpolitikā;

b)

skaidri un saprotami noteikt, kam piemēros sankcijas, ja prasības neizpilda valstis vai nevalstiskā sektora pārstāvji, labi zinot, ka struktūras nereti ir neskaidras;

c)

noteikt sankcijas visaptverošā politikas kontekstā, definējot īpašus to piemērošanas īstermiņa un ilgtermiņa mērķus ilgtspējīgam demokratizācijas procesam;

d)

atzīt, ka sankcijas nav pašmērķis, un aicināt to piemērošanu papildināt ar skaidriem un sasniedzamiem robežlielumiem sankciju atcelšanai;

e)

sistemātiski atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas darbu, nodrošinot, ka tiesas procesuālā kārtība un spriedumi pienācīgi tiek ņemti vērā ES sankciju politikā;

f)

mudināt ES dalībvalstis piemērot vispārējās jurisdikcijas principu, lai cīnītos pret nesodāmību un noziegumiem pret cilvēci, tādējādi uzlabojot starptautisko kriminālās tiesvedības sistēmu;

Efektīvas sankciju politikas izstrāde

g)

aicināt nodrošināt pēc iespējas lielāku sadarbību un sinerģiju 27 ES dalībvalstu vidū, mudinot tās paust vienotu un konsekventu nostāju jautājumā par autoritāro režīmu nosodījumu, īstenojot vienotu integrētu ES pieeju;

h)

atzīt, ka sankcijas, kuras netiek starptautiski koordinētas, var būt neefektīvas un neiedarbīgas attiecībā uz noteikto mērķu sasniegšanu, var negatīvi ietekmēt ES un tās dalībvalstu sankciju politikas pārredzamību, ticamību un konsekvenci un var stiprināt autoritāro režīmu un mazināt ES ietekmi sarunās ar attiecīgo valsti; ar skaidru procedūru palīdzību nodrošināt labāku koordinēšanu un informācijas apmaiņu dalībvalstu vidū;

i)

stingri un konsekventi, cenšoties nepieļaut dubultstandartus, izmantot esošās sankciju sistēmas un paplašināt to piemērošanas jomu, ietverot pamatbrīvību pārkāpumu gadījumus, īpaši saistībā ar reliģisko brīvību un izteikšanās brīvību; nodrošināt, lai ierobežojošos pasākumus piemērotu un ar attiecīgo informāciju savstarpēji apmainītos arī EEZ valstis un ES kandidātvalstis;

j)

vērst sankcijas mērķtiecīgi un samērīgi ar izvirzīto mērķi tikai pret represīvo vai noziedzīgo režīmu atbildīgo eliti un atbildīgajiem nevalstiskā sektora pārstāvjiem valstīs, kas neizpilda prasības, un nodrošināt, ka ierobežojošie pasākumi un sankcijas līdz minimumam samazina ietekmi un papildu apgrūtinājumu civiliedzīvotājiem, jo īpaši visneaizsargātākajām grupām

k)

nodrošināt, lai ārvalstu palīdzība attīstībai vai citiem mērķiem galu galā nekļūtu par autoritāro režīmu vadītāju un viņiem pietuvināto cilvēku loka bagātību vairošanas stimulu;

l)

nodrošināt, ka visos iespējamajos gadījumos, piemērojot sankcijas, tiek sniegts atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai attiecīgajā valstī; uzlabot uzskaitāmības kvalitāti un pārredzamību, lai varētu precīzi noteikt piešķirto atbalstu skaitu un to reālo devumu pilsoniskās sabiedrības vajadzībām;

m)

nodrošināt, ka, pieņemot lēmumus par ierobežojošajiem pasākumiem vai sankcijām, nepastāv dubultstandarti un ka sankcijas tiek piemērotas neatkarīgi no politiskajām, ekonomiskajām un drošības interesēm;

n)

nodrošināt, ka ierobežojošie pasākumi, kuri iegrožo Eiropas uzņēmumu tirgus darbību valstīs, kurām piemēro sankcijas, neradītu priekšrocības konkurentiem, kuri pārstāv trešās valstis;

o)

nodrošināt, ka dalībvalstis, kā arī ES misiju un delegāciju vadītāji ir cieši saistīti ar ierobežojošo pasākumu izstrādes, īstenošanas, pārraudzības un novērtēšanas procesu un to sekām uz vietas, piedaloties ietekmes novērtējuma veikšanā, jo ES klātbūtne uz vietas ir ļoti svarīga; nodrošināt, ka attiecīgā informācija tiek tūlīt nosūtīta Eiropas Parlamentam;

p)

nodrošināt, lai valstī, uz kuru attiecas ierobežojošie pasākumi, galvenie dalībnieki, kas cīnās par demokrātiju un cilvēktiesībām, tiktu cieši piesaistīti ierobežojošo pasākumu noteikšanai, īstenošanai un novērtēšanai;

q)

aicināt EĀDD un Komisijas pastāvošās struktūras veikt padziļinātu attiecīgās valsts ekonomiskās un sabiedrības struktūras situācijas analīzi pirms un pēc sankciju pieņemšanas, atbilstīgi izskatot tiešo un netiešo visu konkrēto pasākumu ietekmi uz attiecīgajām sabiedrības politiskajām un sociālekonomiskajām jomām, kā arī ņemot vērā ietekmi uz uzņēmējdarbības eliti, pilsoniskās sabiedrības grupām, politisko opozīciju un pat uz tiem elementiem valdībā, kuri ir orientēti uz reformām;

r)

aicināt sankciju struktūru RELEX/Sankcijas pildīt savas pilnvaras, proti, veikt izpēti par sankciju piemērošanu, izvērtēt esošās sankcijas un izstrādāt ierobežojošu pasākumu piemērošanas un īstenošanas paraugpraksi, un regulāri sniegt ziņojumus Padomei un Eiropas Parlamentam par saviem konstatējumiem;

s)

aicināt ES juridiskos un citus atbilstīgos dienestus konsultēt Padomi par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem, lai novērstu iespēju sarakstā minētajām personām apiet sankcijas;

t)

aicināt EĀDD un Komisiju īstenot integrētāku pieeju, izmantojot pieredzes un zināšanu apmaiņu sankciju izstrādē, piemērošanā un pārskatīšanā;

u)

aicināt Padomi un Komisiju veltīt pietiekamu laiku un līdzekļus, nolīgt kompetentus valstu ekspertus un darbiniekus, kuri ir specializējušies cilvēktiesību jomā, analīžu veikšanai pirms sankciju izstrādes un, novērtējot sankciju efektivitāti;

v)

aicināt Komisiju un dalībvalstis koordinēt ieroču embargo piemērošanu, kas ir dalībvalstu kompetencē;

w)

aicināt Komisiju un dalībvalstis reizi gadā ziņot par sankciju pasākumu īstenošanu un to efektivitāti;

x)

aicināt Franciju un Apvienoto Karalisti, un ES dalībvalstis, kas nav pastāvīgās ANO DP locekles, veikt pietiekami intensīvu pārliecināšanas darbu, lai nodrošinātu ANO DP rezolūciju stingru un pilnīgu izpildi;

y)

atbilstīgos gadījumos apsvērt „būtisku elementu” klauzulu aktivizēšanas iespēju divpusējā tirdzniecībā, lai ļautu ES piemērot sankcijas cilvēktiesību un demokrātijas principu pārkāpumu gadījumos un iesaistīties saskanīgā Eiropas ārlietu politikā nolūkā atbalstīt pasākumus, kas vērsti pret autoritāriem režīmiem;

Saskanīgas politikas īstenošana Eiropas Savienības teritorijā

z)

aicināt ES dalībvalstis ziņot par gadījumiem, kad personas, kas iekļautas sarakstā sankciju piemērošanai, tur savus materiālos un finanšu aktīvus to teritorijā, kā arī par aptuveno šo aktīvu vērtību un to glabāšanas vietu; aicināt dalībvalstis sadarboties, apmainoties ar svarīgu informāciju, piemēram, ar pastāvošo līdzekļu atguves dienestu un Kamdenas līdzekļu atguves aģentūru tīkla (CARIN) starpniecību; uzlabot sadarbību starp ES dalībvalstīm šo aktīvu identificēšanas un atsavināšanas jomā;

aa)

aicināt visas ES dalībvalstis nodrošināt mērķtiecīgu finansiālo sankciju vai, piemēram, šādu ierobežojošo pasākumu stingru piemērošanu:

Direktīvas 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, darbības jomas paplašināšana, lai tā obligāti attiektos uz visiem režīmu vadītāju, kuriem piemēro sankcijas, un ar viņiem saistītu fizisku un juridisku personu vai struktūru mēģinājumiem atvērt kontus vai noguldīt naudu, jo šie naudas līdzekļi ir peļņa, kas gūta, veicot noziegumus, zādzības un īpašuma piesavināšanos, un citu preventīvu mehānismu iespējas izskatīšana, lai ierobežotu nelikumīgi iegūtu valsts līdzekļu vai aktīvu ieplūšanu ES finanšu institūcijās,

aizdevumu atteikšana, ar aizdevumu atmaksu saistīto pasākumu pastiprināšana un noguldījumu iesaldēšana, lai nodrošinātu, ka šie pasākumi praktiski liedz atbildīgajām personām un struktūrām piekļuvi finanšu pakalpojumiem ES jurisdikcijā;

ab)

nodrošināt, lai ekonomiskus un finansiālus ierobežojošos pasākumus, tostarp mērķtiecīgas finansiālās sankcijas, piemēro visas ES uzņēmējdarbību veicošās personas un organizācijas, tostarp arī personas no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kā arī ārpus ES uzņēmējdarbību veicošie ES pilsoņi vai organizācijas, kas ir reģistrētas saskaņā ar ES dalībvalstu tiesību aktiem;

ac)

nodrošināt, ka režīmu vadītājiem, kuriem piemēro sankcijas, un ar viņiem nepārprotami saistītajām fiziskajām un juridiskajām personām un struktūrām tiek stingri aizliegts iegādāties aktīvus un īpašumus ES;

ad)

aicināt ES dalībvalstis aizliegt skolām un universitātēm, ideju laboratorijām un citām akadēmiskām institūcijām pieņemt režīmu vadītāju, kuriem piemēro sankcijas, un ar viņiem saistītu fizisko un juridisko personu finansējumu, dotācijas vai ziedojumus un nodrošināt to privātā finansējuma pārredzamību;

ae)

aicināt dalībvalstis aizliegt sporta asociācijām (tostarp futbola klubiem) un labdarības organizācijām pieņemt finansējumu, dotācijas vai ziedojumus no režīmu vadītājiem, kuriem piemēro sankcijas, un ar viņiem saistītām fiziskajām un juridiskajām personām;

af)

aicināt ES un tās dalībvalstis stingri ievērot ceļošanas ierobežojumus, kas liedz personām, kam piemēro sankcijas, ceļot ES jebkuros nolūkos, kuri nav saistīti ar humānajiem jautājumiem;

ag)

aicināt ES dalībvalstis veikt aktīvu izmeklēšanu un attiecīgos gadījumos celt apsūdzības fiziskām vai juridiskām personām Eiropā, kuras ir palīdzējušas režīmu vadītājiem, kuriem piemēro sankcijas, un ar viņiem saistītajām personām apiet vai izvairīties no likumīgi viņiem piemērotajām sankcijām;

Atbalsta pasākumi

ah)

aicināt ES panākt savai politikai starptautisku atbalstu, it īpaši attiecīgā reģiona un starptautisko organizāciju ietekmīgo pārstāvju atbalstu, un šajā procesā pilnībā iesaistīt Eiropas Parlamentu;

ai)

aicināt ES stiprināt leģitimitāti un panākt plašas sabiedrības un politisko atbalstu tās politikas programmām, tostarp ierobežojošiem pasākumiem un sankcijām, ES un starptautiskā līmenī, it īpaši valstīs, kurās valda režīms, kam piemēro sankcijas, un šajā procesā pilnībā iesaistīt Eiropas Parlamentu;

aj)

gadījumos, ja nav ANO Drošības padomes noteiktu sankciju vai ierobežojošu pasākumu, mudināt ES sadarboties ar valstīm, kuras piemēro sankcijas, daloties ar informāciju un saskaņojot darbības, lai nodrošinātu vislielāko ietekmi starptautiskā mērogā un maksimāli uzlabotu Kopienas sankciju piemērošanas efektivitāti;

ak)

aicināt AP/PV, misiju vadītājus un EĀDD skaidri darīt zināmas režīmu vadītājiem, kuriem piemēro sankcijas, viņiem izvirzītas prasības un noteikt precīzus un izpildāmus mērķus, lai stimulētu pozitīvas pārmaiņas un sniegtu pienācīgu tehnisko palīdzību;

al)

aicināt dalībvalstis, ciktāl tas likumīgi iespējams, apmainīties ar informāciju par sarakstā minētajām personām ar citām valstīm, atbildīgajām ES iestādēm un starptautiskajām organizācijām;

am)

aicināt dalībvalstis nodrošināt adekvātu sabiedrības pieeju informācijai par valsts īstenotajiem pasākumiem saistībā ar piemērotajiem ierobežojošajiem pasākumiem;

an)

aicināt Padomi plaši apspriesties ar Eiropas Parlamentu sankciju pārskatīšanas procesā un lūgt Eiropas Parlamentu piedalīties politisko pamatnostādņu un plašākas ES sankciju politikas izstrādē;

ao)

atgādināt, ka, īstenojot piespiedu diplomātiju, jāizmanto arī pozitīvi orientēti pasākumi, piemēram, attīstības palīdzība, ilgtspējīga ekonomiskā sadarbība un atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai;

ap)

līdzās sankcijām un to novērtēšanai ieviest pasākumus, kas pamatojas uz sadarbību un dialogu ar to valstu, uz kuriem šie pasākumi vērsti, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iedzīvotājiem nolūkā attiecīgajā valstī attīstīt vai nostiprināt demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas kultūru;

aq)

censties mobilizēt iesaldētos un konfiscētos aktīvus, lai pēc iespējas drīzāk atgrieztu tos attiecīgajās valstīs izmantošanai iedzīvotāju labā;

*

* *

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informatīvos nolūkos Komisijai un EĀDD.


(1)  OV L 196, 2.8.2003., 45. lpp.

(2)  OV L 328, 24.11.2006., 59. lpp.

(3)  OV L 23, 27.1.2009., 37. lpp.

(4)  OV C 295 E, 4.12.2009., 49. lpp.

(5)  OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.


Top