Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009BP0096

2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnes - I, II, IV, V, VI, VII, VIII, IX iedaļas Eiropas Parlamenta 2009. gada 10. marta rezolūcija par 2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm - I iedaļa – Eiropas Parlaments, II iedaļa – Padome, IV iedaļa – Tiesa, V iedaļa – Revīzijas palāta, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, VII iedaļa – Reģionu komiteja, VIII iedaļa – Tiesībsargs, IX nodaļa– Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (2009/2004(BUD))

OJ C 87E , 1.4.2010, p. 327–332 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

1.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 87/327


Otrdiena, 2009. gada 10. marts
2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnes - I, II, IV, V, VI, VII, VIII, IX iedaļas

P6_TA(2009)0096

Eiropas Parlamenta 2009. gada 10. marta rezolūcija par 2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm - I iedaļa – Eiropas Parlaments, II iedaļa – Padome, IV iedaļa – Tiesa, V iedaļa – Revīzijas palāta, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, VII iedaļa – Reģionu komiteja, VIII iedaļa – Tiesībsargs, IX nodaļa– Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (2009/2004(BUD))

2010/C 87 E/48

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā EK līguma 272. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (1),

ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (2),

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3),

ņemot vērā iestāžu ģenerālsekretāru piekto ziņojumu par tendencēm finanšu plāna 5. izdevumu kategorijā, kas publicēts 2006. gada maijā,

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2007. finanšu gadā ar iestāžu atbildēm (4),

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0057/2009),

A.

tā kā šajā ikgadējās procedūras posmā Eiropas Parlaments gaida pārējo iestāžu tāmes un Parlamenta Prezidija ierosinājumus 2010. gada budžetam;

B.

tā kā ir ierosināts turpināt izmēģinājuma darba kārtību, lai otro gadu pēc kārtas stiprinātu Prezidija un Budžeta komitejas sadarbību un savstarpējās attiecības ikvienā 2010. gada budžeta procedūras posmā;

C.

tā kā 5. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms 2010. gadā ir EUR 8 088 000 000 (t. i., par EUR 311 000 000 jeb 4 % vairāk nekā 2009. gadā, ierēķinot inflāciju 2 % apmērā);

D.

tā kā Eiropas Parlamenta 2009. gada budžets ir EUR 1 529 970 930 jeb 19,67 % no 5. izdevumu kategorijas šā gada apjoma,

Eiropas Parlaments

Vispārējs pamats

1.

par ļoti nozīmīgu uzskata pamatprincipu, ka visiem deputātiem jābūt vienlīdzīgām iespējām saņemt visaptverošus un kvalitatīvus pakalpojumus, kas tiem ļautu strādāt un izteikties, kā arī saņemt visus dokumentus dzimtajā valodā, lai pēc iespējas labāk varētu pārstāvēt savus vēlētājus; uzskata, ka jaunais Parlamenta sasaukums sniedz izdevību nodrošināt šī principa ievērošanu, un piekrīt, ka šādā izpratnē “deputātu optimāla un vienlīdzīga piekļuve valodu nodrošinājumam” būs viena no svarīgākajām 2010. gada budžeta pamatnostādnēm;

2.

uzskata, ka saskaņā ar iepriekšējo nostāju tikpat lielā mērā jāuzsver arī visi aspekti, kas saistīti ar Parlamenta likumdošanas funkciju; konkrētāk, darbinieku un saistīto resursu pielāgošanā, kas ir noteikta par prioritāti, galvenokārt jāņem vērā parlamentārais darbs un lēmumu pieņemšana koplēmuma jomās;

3.

uzsver, ka 2010. gadā Parlaments — pēc 2009. gadā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām un līdz ar to izmaiņām Parlamenta sastāvā — gada laikā pakāpeniski atsāks darboties pilnā apmērā, un norāda, ka tādēļ būs jāveic vairākas budžeta korekcijas; norāda arī, ka daudzas pozīcijas, kas tieši saistītas ar vēlēšanām 2009. gadā, vairs nebūs nepieciešamas;

4.

norāda, ka 2010. gadā turpināsies pārveides darbs Parlamentā, uzlabojot tā darba metodes un modernizējot darbību — tas ir process, kas cieši saistīts ar Parlamenta politisko atbildību un pienākumiem likumdošanas jomā —, kā arī vairāku svarīgu daudzgadu iniciatīvu, kas aizsāktas dažos pēdējos gados, novērtēšanas darbs;

5.

apstiprina nodomu veikt nepieciešamos pasākumus, ņemot vērā ES iespējamo nākamo paplašināšanos, uzņemot Horvātiju;

6.

pieņem zināšanai to, ka 5. izdevumu kategorijas (administratīvie izdevumi) maksimālais apjoms teorētiski ļauj palielināt līdzekļus par 4 % jeb EUR 311 000 000; tādēļ atsaucei min faktu, ka Parlamenta brīvprātīgi apstiprinātais 20 % slieksnis joprojām “automātiski” dos papildu manevrēšanas iespējas EUR 62 000 000 apmērā, rēķinot no maksimālajiem apjomiem, un EUR 87 000 000, rēķinot no faktiski apstiprinātā 2009. gada budžeta; norāda, ka joprojām tomēr ir neskaidrības par ES NKI attīstību un apstākļiem, kādos Eiropas Parlamentam būs jādarbojas;

7.

sagaida, ka Prezidija pieprasījumi, iesniedzot tāmi, būs reāli, un ir gatavs izskatīt tā priekšlikumus, pilnībā pamatojoties uz vajadzībām un ievērojot piesardzību, lai nodrošinātu pienācīgu un efektīvu iestādes darbību;

8.

uzskata, ka budžeta tāmē jāatstāj ievērojama rezerve, nevis jāveido atsevišķa rezerves pozīcija, lai jaunais Parlaments pēc sastāva apstiprināšanas varētu noteikt savas prioritātes vai pielāgoties mainīgiem apstākļiem, vienlaikus ievērojot 20 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem;

9.

uzskata — ja nākotnē tiks ratificēts Lisabonas līgums, visi vajadzīgie pielāgojumi, kas prasa budžeta izdevumus, tad arī būs jāveic saskaņā ar spēkā esošo budžeta procedūru;

10.

prasa iesniegt detalizētu un skaidru pārskatu par tām budžeta pozīcijām, kurās budžeta izpilde 2008. gadā bija nepietiekama, un cer, ka būs iespēja noskaidrot tā cēloņus; vēlas saņemt arī atskaiti par visiem pārnestajiem līdzekļiem un to izlietojumu 2008. gadā, kā arī jaunāko informāciju par piešķirto ieņēmumu galīgo apmēru salīdzinājumā ar budžetā iekļautajām summām;

11.

atzinīgi vērtē lēmumu uz vēl vienu gadu pagarināt izmēģinājuma darba kārtību, lai stiprinātu Prezidija un Budžeta komitejas sadarbību, šādi īstenojot racionalizētu budžeta procedūru, kā arī nodrošinot savlaicīgāku un pārredzamāku konsultēšanos visos ar Parlamenta darbu saistītajos jautājumos, kam ir nozīmīgas finansiālas sekas; uzsver, ka varētu uzlabot praksi attiecībā uz gadījumiem, kad Prezidijam būtu jāapspriežas ar Budžeta komiteju jautājumos, kam ir šādas finansiālas sekas, un vēlas precizēt un definēt pašreizējo praksi šajā jautājumā;

Eiropas Parlamenta deputātu vienlīdzīga piekļuve valodu nodrošinājumam

12.

uzskata, ka 2010. gadā būtu jādara viss iespējamais, lai dažādu tautību un dažādās valodās runājošiem deputātiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas pildīt pienākumus un veikt viņiem uzticēto politisko darbību dzimtajā valodā, ja viņi to vēlas;

13.

atzīst, ka daudzos gadījumos, it īpaši komiteju un grupu līmenī, ierobežoto termiņu dēļ lielāka nozīme ir galveno iesaistīto pušu sarunām; tomēr uzsver demokrātiskās leģitimitātes principu, kura ievērošanu nodrošina deputātu jauktais sastāvs un viņu tiesības uz pilnīgu daudzvalodību; tādēļ uzskata, ka šo budžetu var un vajag izmantot, lai virzītos uz minēto mērķi un panāktu pareizo līdzsvaru starp daudzvalodības ierobežojumiem un likumdošanas procedūru netraucētu pabeigšanu;

14.

pauž dziļu ieinteresētību daudzvalodības jautājumā un prasa dienestiem iesniegt pašreizējās situācijas un 2010. gadā paredzamās attīstības izklāstu, tostarp attiecībā uz kodeksa piemērošanu un turpmāku praktisku uzlabojumu iespējām, izmēģinājuma projektu par ad personam (personīgu) mutisko tulkošanu, ietverot tās izmantošanas kritērijus un lietderību deputātiem ar atšķirīgām valodu prasmēm, kā arī pārskatu par to, kā laika gaitā tiks novērsti “taustāmi” šķēršļi vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai (piemēram, piemērotu sanāksmju telpu un tulkošanas kabīņu trūkums u. c.); vēlas gūt pārliecību, ka jaunais Parlaments visās šajās jomās būs labāk nodrošināts nekā deputāti, kuri uzsāka darbu pēc pēdējām paplašināšanās kārtām;

15.

uzskata arī, ka jāmeklē visas iespējas elastīgāk izmantot mutisko tulkošanu, kas ir būtiski svarīgs posms labas darba prakses nodrošināšanā, un norāda, ka daudzos gadījumos varētu novērst problēmas un liekus tēriņus, ja būtu iespējams pēdējā brīdī mainīt valodu kombināciju atkarībā no sanāksmju dalībnieku faktiskā, nevis plānotā sastāva;

Optimāls resursu izmantojums nolūkā uzlabot Eiropas Parlamenta likumdošanas darbu

16.

uzsver, ka maksimāli jārūpējas, lai nodrošinātu Parlamenta rīcībā esošo kopējo budžeta līdzekļu un cilvēkresursu visrentablāko izmantojumu, dodot iestādei un tās deputātiem iespēju veiksmīgi pildīt savus svarīgākos likumdošanas uzdevumus; atkārtoti norāda, ka tas nozīmē rūpīgu plānošanu un darba metožu strukturēšanu, kā arī — ja vien iespējams — funkciju un struktūru apvienošanu, lai novērstu lieku birokrātiju, funkciju pārklāšanos un darba dublēšanos;

17.

uzsver, ka arvien plašākas pilnvaras koplēmuma procedūrā rada papildu spriedzi visām Parlamenta struktūrvienībām, kas nodarbojas ar likumdošanas jautājumiem, un tādēļ būs jāstrādā ļoti efektīvi un jānosaka prioritātes attiecībā uz darbiniekiem un saistītiem resursiem, lai deputāti varētu pienācīgi veikt savus pienākumus;

18.

atgādina, ka ir panākta vienošanās par ievērojamu darbinieku skaita pieaugumu 2009. gadā, lai gan tajā pašā laikā pastāv vispārēja vienošanās, ka ir sācies personāla komplektēšanas konsolidācijas posms un ka pārcelšanai citā amatā ir jābūt nepārtrauktam procesam pēc ļoti iespaidīgā darbinieku skaita pieauguma neseno paplašināšanās kārtu rezultātā; atkārtoti aicina visus dienestus un politiskās grupas izsmeļoši pamatot savus pieprasījumus jau pašā procedūras sākumā;

19.

ar nepacietību gaida darba grupas ieteikumus attiecībā uz administratīvo procedūru vienkāršošanu un uzskata, ka to īstenošanas rezultātā būtu jārodas iespējai ietaupīt izmaksas;

20.

turklāt aicina politisko grupu pieprasījumus pavasarī iekļaut tāmē;

21.

uzskata — kad konkrētas problēmas ir skaidri apzinātas un veicamā vērtējuma mērķi ir pietiekami konkrēti, izmērāmi un koncentrēti, dažkārt ir vajadzīgs vērtējums attiecībā uz resursu izlietojumu un darba organizāciju; uzskata, ka 2010. gadā varētu izraudzīties un šādi izvērtēt dažas konkrētas jomas un projektus; vienlaikus atgādina, cik liela nozīme bija 2008. gadā veiktajai padziļinātajai pārbaudei; uzskata, ka tā būtu jāveic arī turpmāk un jāpaplašina, lai to varētu ņemt vērā, lemjot par 2010. gada tāmi; atgādina, ka būtu jāņem vērā arī jaunievēlētā Parlamenta mainīgie apstākļi, plašākās koplēmuma pilnvaras, kā arī citas pārmaiņas;

22.

vērš Prezidija uzmanību uz to darbinieku darba apstākļiem, kurus nodarbina uzņēmumi, kam ir līgumattiecības ar Parlamentu; tādēļ aicina Prezidiju pārliecināties, ka šie uzņēmumi pilnībā ievēro attiecīgos darba tiesību aktus;

Informācijas izplatīšana deputātiem

23.

uzsver, ka pēc nozīmīgās reformas “Standartu paaugstināšanas politika”, kuru aizsāka pirms vairākiem gadiem, ir īstenoti vai tiek īstenoti vismaz trīs jauni, nozīmīgi projekti, lai sniegtu pēc iespējas izsmeļošāku un būtiskāku informāciju par Parlamenta darbu; norāda, ka pastāv politikas departamenti komitejās, bibliotēkas analītiskais dienests un zināšanu pārvaldības sistēma, lai atvieglotu piekļuvi šiem un daudziem citiem pieejamiem informācijas avotiem; norāda arī uz vairākiem citiem avotiem Parlamentā, piemēram, Likumdošanas observatoriju; ļoti atzinīgi vērtē šos centienus uzlabot Parlamenta profesionalitāti tādā jomā kā atbalsta sniegšana deputātiem, bet uzskata, ka ir nepieciešams funkciju un budžeta izvērtējums;

24.

uzskata, ka saistībā ar 2010. gada procedūru ir svarīgi noskaidrot situāciju, lai skaidrāk definētu dažādos pienākumus un to, kā vislabāk un visefektīvāk strukturēt šīs iniciatīvas, un tas ir visu deputātu interesēs, tostarp to deputātu, kas strādā ar budžeta jautājumiem; tādēļ atzinīgi vērtētu Budžeta komitejas uzklausīšanu par to, kā šīs iniciatīvas izmantot, pašreizējo viedokli par dažādiem elementiem un par to savstarpējo saistību; pieprasa, lai administrācija jaunievēlētajiem deputātiem nodrošinātu izsmeļošu informāciju arī par tiem pakalpojumiem, ko viņi ir tiesīgi saņemt;

Parlamenta saziņa ar pilsoņiem

25.

pieņem zināšanai Prezidija norādi uz trim galvenajiem projektiem saziņas politikas jomā, proti, Europarl TV, Apmeklētāju centru un jauno audiovizuālo centru JAN ēkā, kuru pabeigšana un nostiprināšana uzlabo iestādes rīcībā esošo saziņas instrumentu kvalitāti; atkārtoti apliecina gatavību cieši uzraudzīt šo instrumentu attīstību un palielināt faktisko ietekmi uz sabiedrisko domu;

26.

pauž nožēlu, ka Apmeklētāju centrs netiks izveidots pirms 2009. gada vēlēšanām, un pieprasa visu informāciju par šīs kavēšanās iemesliem;

27.

pieņem zināšanai Prezidija lēmumu attiecībā uz Eiropas vēstures namu un uzsver, ka nepieciešamas izsmeļošas un pārredzamas konsultācijas ar kompetentajām komitejām par koncepciju, saturu un budžeta aspektiem saskaņā ar izmēģinājuma darba kārtību ciešākas sadarbības veicināšanai starp Prezidiju un Budžeta komiteju;

Ēkas

28.

atgādina, ka šī joma Parlamentam ir ļoti nozīmīga, ņemot vērā gan iestādes pašreizējās un turpmākās vajadzības nekustamā īpašuma jomā, gan to, ka jānodrošina pēc iespējas labāka tās īpašuma pārvaldība; atgādina, ka visos šīs jomas projektos būtu jāaizsargā Parlamenta finansiālās intereses; uzskata, ka 2008. gada notikumi — lai gan daži no tiem neapšaubāmi nebija paredzami, — skaidri apliecina, ka šajā jomā vajadzīgi uzlabojumi, ņemot vērā ārējo ziņojumu par ēku uzturēšanu; cer saņemt informāciju par priekšlikumiem saistībā ar iespējamo Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāta (DG INLO) reorganizāciju, ņemot vērā arvien pieaugošās grūtības, ar ko saskaras Eiropas Parlaments kā lielākais ēku īpašnieks;

29.

tādēļ atkārtoti aicina iesniegt īpašu ziņojumu un iespējamus ieteikumus saistībā ar nevajadzīgi lieliem ES ēku, tostarp Parlamenta ēku, uzturēšanas, renovācijas un iegādes izdevumiem; joprojām vēlas, lai tas būtu transversāls pētījums, kas ļautu noteikt pamatcēloņus neatkarīgi no tā, vai tie būtu jebkādā veidā saistīti ar ierobežotu tirgu vai sarežģījumiem, ko rada Finanšu regulas un atklātas izsoles kārtības noteikumi, vai ar jebkuru citu būtisku faktoru; prasa apstiprināt, ka ir jāīsteno noteikums, kas paredz iekļaut melnajā sarakstā uzņēmumus, kuri ir radījuši nevajadzīgi lielus izdevumus;

30.

ar nepacietību gaida pagājušajā gadā pieprasīto vidēja termiņa vai ilgtermiņa stratēģijas dokumentu par politiku nekustamā īpašuma jomā, lai pirmajā lasījumā varētu pieņemt attiecīgus lēmumus;

Dažādu 2009. gada procedūras aspektu turpinājums

31.

atzinīgi vērtē Prezidija nodomu turpināt uzlabot leģislatīvo, lingvistisko un tehnisko atbalstu deputātiem, kas nepārprotami cieši saistīts ar vairākiem iepriekš minētajiem jautājumiem;

32.

atbalsta viedokli, ka Deputātu nolikuma īstenošana un deputātu palīgu statusa ieviešana to pirmajā darbības gadā būs cieši jāuzrauga, un uzskata, ka šie noteikumi jākonsolidē pēc iespējas labāk, pastāvīgi attiecīgi koriģējot finansiālās sekas un prognozes;

33.

joprojām uzsver, ka uzlabojumiem IT jomā ne tikai jānodrošina lielākas iespējas galvenos jautājumus atrisināt iestādes iekšienē, bet arī jārada lielākas iespējas šo jomu strukturēt rentablāk; pieprasa iesniegt ziņojumu, kurā būtu izskaidrota pašreizējā situācija un izredzes saistībā ar informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) ekspertu iekļaušanu budžetā un pienācīgu pārvaldību; aicina Prezidiju noteikt skaidru stratēģiju attiecībā uz Parlamenta pieeju IST, tostarp sinerģijai ar politiskajām grupām, pirms tas veic turpmākus pasākumus šajā jomā;

34.

atzinīgi vērtē to, ka Prezidija dokumentā ir izvirzīti mērķi vides jomā, un — ņemot vērā jau notikušo EMAS procesu un darbu saistībā ar oglekļa dioksīda emisijām — uzskata, ka 2010. gads tiešām sniegs iespēju turpināt šos centienus, cita starpā ar tā CO2 rīcības plāna palīdzību, kuru plāno pieņemt Prezidijs;

Pārējās iestādes

35.

atzinīgi vērtē konstruktīvo sadarbību ar pārējām iestādēm iepriekšējās budžeta procedūras laikā un tāpat kā pagājušajā gadā mudina iestādes iesniegt reālus budžeta līdzekļu pieprasījumus, pamatojot izmaksas un pilnībā ievērojot nosacījumu, ka ierobežotie resursi jāizmanto pēc iespējas optimāli;

36.

vēlas vēl sīkāk izpētīt iespēju labāk sadalīt pieejamos resursus starp visām iestādēm, it īpaši gadījumus, kad kādā jomā ir brīvi resursi, kurus, atbilstoši rīkojoties, varētu lietderīgi izmantot citā jomā un/vai iestādē;

37.

aicina par 2010. gada budžeta ziņojumu atbildīgo referentu personīgi apmeklēt Padomi, Tiesu, Revīzijas palātu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju, Eiropas Ombudu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, lai pirms tāmju sagatavošanas uzklausītu šīs iestādes, un sniegt Budžeta komitejai attiecīgu ziņojumu;

*

* *

38.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.


(1)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.

(3)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4)  OV C 286, 10.11.2008., 1. lpp.


Top