Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009BP0095

2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnes – III iedaļa, “Komisija” Eiropas Parlamenta 2009. gada 10. marta rezolūcija par 2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm – III iedaļa – “Komisija” (2009/2005(BUD))

OJ C 87E , 1.4.2010, p. 321–327 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

1.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 87/321


Otrdiena, 2009. gada 10. marts
2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnes – III iedaļa, “Komisija”

P6_TA(2009)0095

Eiropas Parlamenta 2009. gada 10. marta rezolūcija par 2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm – III iedaļa – “Komisija”(2009/2005(BUD))

2010/C 87 E/47

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu,

ņemot vērā Komisijas atjaunināto finanšu plānojumu 2007.–2013. gadam, kas iesniegts 2009. gada 30. janvārī saskaņā ar 46. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (1) (turpmāk “Iestāžu nolīgums”),

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Gadskārtējā politikas stratēģija 2010. gadam” (COM(2009)0073) un it īpaši tā II daļu,

ņemot vērā iepriekšminēto 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu,

ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu,

ņemot vērā Reglamenta 112. panta 1. punktu,

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0111/2009),

A.

tā kā 2010. gadā tiks veikts vairāku daudzgadu programmu termiņa vidusposma novērtējums;

B.

tā kā līdz 2009. gada beigām jaunā sastāvā sāks strādāt gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Komisija,

Budžeta pārskats

1.

atzīmē, ka daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2007.–2013. gadam ir noteikts grūti izpildāms budžeta līdzekļu apjoms 2010. gadam, proti, saistībām —EUR 139 489 000 000 jeb 1,02 % no ES NKI un maksājumiem — EUR 133 505 000 000 jeb 0,97 % no ES NKI (pašreizējās cenās), un atgādina, ka nākamo reizi DFS pielāgos 2009. gada aprīlī, tieši pirms 2010. gada PBP publicēšanas;

2.

ņem vērā, ka DFS noteiktās summas katrai izdevumu kategorijai ir maksimālās izdevumu summas un gada budžetu pamatstruktūra; vēlas, lai galīgajā variantā izstrādātais budžets būtu tuvāks šīm maksimālajām summām, kas varētu palīdzēt finansēt daudzus būtiski svarīgus Eiropas Savienības mērķus, neapdraudot pašreizējo politikas jomu un programmu īstenošanu; norāda, ka dažām Kopienas programmām joprojām nav piešķirts pietiekams finansējums; konstatē, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgi vērienīgāki lēmumi par finansēm un budžetu, lai tā spētu pildīt savu pienākumu galvenokārt ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības jomā un ārpolitikas jomā, kur trūkst līdzekļu;

3.

uzsver, ka 2007.–2013. gada DFS spēka esamības laikā Parlaments izmantos visus saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu pieejamos līdzekļus, tostarp arī tiesību aktos noteikto 5 % elastīguma iespēju (Iestāžu nolīguma 37. punkts), lai nodrošinātu, ka tiek īstenotas tā politiskās prioritātes;

4.

atzīmē arī, ka gada budžetu vājas izpildes dēļ vēl mazāk tiek izlietots vispārējais budžets, un šādas situācijas iemesli galvenokārt ir sarežģītie Komisijas un/vai dalībvalstu noteikumi un prasības un dalībvalstu vājā izpildes spēja, kā rezultātā veidojas ievērojams nesamaksāto saistību (RAL) apjoms; prasa Komisijai un dalībvalstīm veicināt budžeta izpildi, samazinot pašu noteiktos birokrātiskos apgrūtinājumus un, ja iespējams, vienkāršojot pārvaldības sistēmas, jo īpaši struktūrfondu pārvaldības sistēmas;

5.

uzsver to, cik nozīmīga ir iestāžu laba sadarbība, kuru īstenojot Komisija sniedz budžeta lēmējinstitūcijai visu nepieciešamo pamatinformāciju;

6.

uzskata, ka ir nepieciešams skaidrs un vispusīgs Eiropas Savienības budžeta izklāsts; ir iecerējis cieši sekot finanšu plānojuma izpildei, lai varētu pieņemt atbilstīgus budžeta lēmumus; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir uzlabojusi finanšu plānojuma dokumentu struktūru; taču vēlas, lai Komisijas veiktās izmaiņas finanšu plānojumā, būtu izteiktākas un skaidrākas; prasa sīkāk precizēt darbības izdevumiem un administratīvajiem izdevumiem piešķirtos līdzekļus; konstatē, ka jau tagad no darbībai piešķirtajiem līdzekļiem finansē ievērojamu daļu izdevumu, kuri patiesībā ir administratīvie izdevumi;

7.

prasa Komisiju, sagatavojot 2010. gada provizorisko budžeta projektu (PBP), izstrādāt skaidrus, saskaņotus un konstruktīvus darbības pārskatus par katru politikas jomu, lai visas attiecīgās Eiropas Parlamenta komitejas varētu rūpīgi pārbaudīt dažādu ES programmu un politikas virzienu īstenošanu; šai ziņā sagaida, ka atbilstīgi tiks izvērsti un īstenoti iepriekš pieņemtie budžeta lēmumi, piemēram, par Galileo, EIT un pārtikas palīdzību;

8.

norāda, cik svarīgs ir pareizas budžeta plānošanas princips; prasa Komisijai sagatavot PBP, kas paredzēts aktuālo problēmu risināšanai un nodrošina ilgtspējīgu budžeta finansējumu pastāvīgajiem politikas virzieniem; ir īpaši noraizējies par 2010. gadam nepieciešamo budžeta līdzekļu apjomu DFS 1.a un 4. izdevumu kategorijā; vēlas uzsvērt, ka elastības instruments ir izveidots, lai finansētu neparedzētus politiskus uzdevumus, un ir tikai viens no instrumentiem, kas nodrošina papildu finansējumu;

9.

atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota iestāžu darba grupa par decentralizētajām aģentūrām; atkārtoti norāda, ka finanšu resursi jaunu aģentūru izveidei ir ļoti ierobežoti, ņemot vērā katras izdevumu kategorijas pašreizējās rezerves, un atgādina Komisijai un Padomei, ka jāievēro 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. punkts; atgādina Komisijai, ka, sagatavojot 2010. gada PBP, ir jāņem vērā esošajām decentralizētajām aģentūrām piešķirtie ieņēmumi; uzstāj, ka tām aģentūrām, kas lielā mērā ir atkarīgas no maksu radītiem ieņēmumiem, vēl aizvien vajadzētu ļaut pilnībā izmantot šo instrumentu, lai tām nodrošinātu nepieciešamo budžeta elastību;

10.

atbalsta 4. izdevumu kategorijā iekļauto dažādos palīdzības instrumentus; atgādina, ka Parlaments ir pastāvīgi noraizējies par ievērojamo līdzekļu trūkumu DFS 4. izdevumu kategorijā; norāda — lai Eiropas Savienība izpildītu solījumus un mērķus kā globāls partneris, tai ir jānodrošina, ka, no stratēģiskā viedokļa izvēloties finansēšanas mehānismus attīstības sadarbības jomā, ir pilnībā ņemtas vērā jaunattīstības valstu vajadzības;

11.

atgādina par 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 23. punktā noteikto procedūru; tomēr arī atgādina, ka jau ir veiktas vairākas izmaiņas, lai samazinātu pieejamās rezerves, un ka tāpēc ir grūti finansēt jaunas darbības, ja nav papildu naudas līdzekļu; atbalsta centienus rast ilgtermiņa risinājumus, kas nodrošinātu, ka ES budžeta līdzekļu pietiek visām vajadzībām, nepārvietot apropriācijas no vienas izdevumu kategorijas uz citu; uzsver, ka rezerves, kas pieejamas katrā DFS izdevumu kategorijā (sevišķi 2. izdevumu kategorijā) nevar uztvert kā pašsaprotamas, jo ekonomiskie apstākļi mainās; uzskata, ka pareizāk būtu risināt līdzekļu trūkuma problēmu tieši konkrētajā izdevumu kategorijā, lai nekavētu izpildi citās izdevumu jomās; uzskata, ka DFS pārskatīšana atspoguļo lielāko daļu budžeta principu, ņemot vērā elastīguma trūkumu izdevumu kategorijās un to starpā; pauž nožēlu, ka pašreizējā situācijā Padome nav izvēlējusies konstruktīvu pieeju esošo elastības instrumentu izmantošanai uzskata, ka, arī veicot DFS termiņa vidusposma pārskatīšanu, būtu jārisina jautājums par līdzekļu pastāvīgu trūkumu atsevišķās izdevumu kategorijās;

12.

pauž gatavību ņemt vērā termiņa vidusposma pārskatīšanas rezultātus, ko veiks attiecībā uz visiem ES līdzekļu izlietojuma un resursu aspektiem, tostarp Apvienotās Karalistes atlaidi, un ņemt vērā Komisijas ziņojumu par Iestāžu nolīguma darbību, kuru tā saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu sagatavos līdz 2009. gada beigām, kā arī pašreiz notiekošā daudzgadu programmu termiņa vidusposma izvērtēšanas rezultātus;

Rīcība problēmu risināšanai

13.

atgādina, ka ES 2010. gada budžets ir jāpilda, risinot ārkārtīgi grūtus jautājumus; norāda, ka galvenais mērķis ir pirmām kārtām rūpēties par Eiropas pilsoņiem un sniegt viņiem vairāk drošības, tādēļ īpaša uzmanība ir jāpievērš šādiem jautājumiem: nesenā finanšu un ekonomiskā krīze un tās ietekme uz izaugsmi un konkurētspēju, uz nodarbinātību un kohēziju, kā arī labāka un vienkāršāka struktūrfondu īstenošana, labāka energoapgāde un drošāki pārvadājumi, kā arī iekšējā drošība, jo īpaši terorisma apkarošana, imigrācija, demogrāfiskās problēmas, kā arī jautājums par klimata pārmaiņām un vides aizsardzību, sociālā kohēzija, pilsoņu drošība un Eiropas Savienības nozīmes veicināšana pasaulē;

14.

aicina Komisiju, pieņemot lēmumu par PBP, ņemt vērā iepriekšminētos apstākļus; sagaida, ka Komisija iesniegs pamatīgus un noderīgus priekšlikumus, lai abas budžeta lēmējiestādes varētu mērķtiecīgi apspriest budžetu;

15.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu sekmēt ekonomikas un sociālās jomas atveseļošanu, uzlabot energoefektivitāti, cīnīties pret klimata pārmaiņām un turpināt sniegt atbalstu, it īpaši Kosovā, Tuvajos Austrumos, Afganistānā un Gruzijā, kā tas norādīts gadskārtējā politikas stratēģijā 2010. gadam; cer, ka Komisija pēc tam, kad tā būs noteikusi dažas no galvenajām prioritātēm, tās atspoguļos PBP un sniegs pietiekamus finanšu līdzekļus;

Pasākumi, reaģējot uz globālo finanšu un ekonomisko krīzi

16.

uzsver, ka globālās finanšu un ekonomiskās krīzes laikā dalībvalstis ir veikušas individuālus atbalsta pasākumus; ir pilnīgi pārliecināts, ka Eiropas Savienībai ir strauji jārīkojas, veicot papildu un saskaņotus pasākumus, kam ir tieša ietekme uz ekonomiku, un jāsniedz dalībvalstīm atbalsts, veicot papildu darbības, sevišķi tās, kuras sekmē ekonomisko izaugsmi, jo tas savukārt veicinātu privātā sektora ieguldījumus un palīdzētu nezaudēt darba vietas, kā arī tai ir jāveicina jaunu darba vietu izveide un jāatbalsta MVU īstermiņā un arī ilgākā termiņā;

17.

uzsver, ka pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļus var uztvert kā iespēju palielināt ieguldījumus videi saudzīgās tehnoloģijās, un tādēļ, iespējams, vajadzēs mainīt esošās finanšu programmas;

18.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri reaģēt uz ekonomisko krīzi un atkārtoti norāda, ka ir gatavs iespējami drīz ar Padomi apspriest atbilstīgu budžeta risinājumu; uzskata, ka ģeogrāfiski līdzsvarots priekšlikums varētu paātrināt lēmuma pieņemšanu par finansiāli atbalstāmiem projektiem; aicina Padomi veikt savu pienākumu un īstenot dzīvē ekonomikas atveseļošanas plāna Eiropas dimensiju;

19.

ir noraizējies, ka ekonomiskā krīze sevišķi smagi skars MVU un tiem būs liegts steidzami nepieciešamais finansējums; tādēļ īpaši akcentē to, cik svarīgi ir palielināt MVU atbalstam paredzētos ES līdzekļus, īpaši tiem MVU, kas darbojas pētniecības, izstrādes un jauninājumu jomā; šajā sakarībā norāda, ka Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma var sniegt efektīvu atbalstu šo uzņēmumu darbībām jauninājumu jomā;

20.

ir nobažījies, ka 1.a izdevumu kategorijā pašreiz pieejamā rezerve, kas lēsta EUR 111 599 000 apmērā, neļauj atbilstīgi risināt ar ekonomiskās krīzes ietekmi saistītās problēmas;

21.

uzskata, ka informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) milzīgās iespējas sekmē izaugsmi un jauninājumus, tā palīdzot sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus un pārvarēt pašreizējo ekonomisko krīzi; atgādina, ka Eiropas pētniecības telpa kā Eiropas zināšanu sabiedrības stūrakmens ir ieguvusi līdz šim vēl nebijušu nozīmi un ka ir jānovērš pētniecības darbību, programmu un politikas jomu sadrumstalotība Eiropā; šajā sakarībā norāda, ka ir svarīgi piešķirt atbilstošu finansējumu, lai nodrošinātu šo projektu pienācīgu īstenošanu;

22.

aicina ātri vienoties par priekšlikumu grozīt pašreizējo Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai novērstu sekas, ko rada uzņēmējdarbības pārvietošana, ražošanas apjomu samazināšana un darba vietu skaita samazināšanās, un lai palīdzētu darbiniekiem atgriezties darba tirgū;

Pasākumi drošas energoapgādes un transporta garantēšanai

23.

atzīst, ka nesenās enerģētikas krīzes rezultātā ir ārkārtīgi vajadzīgi projekti, kas garantē Eiropas Savienībai energoapgādes drošību, šajā nolūkā īstenojot energoresursu dažādošanu un enerģijas tirgu savstarpēju sasaisti; uzsver, ka Eiropas Savienības energoapgādes drošība un enerģētikas solidaritātes princips ir galvenās ES darba kārtības prioritātes un tām jābūt arī pienācīgi atspoguļotām ES budžetā; uzskata, ka arī vairāk ieguldījumu enerģētikas jomā ir līdzeklis, lai cīnītos ar ekonomisko krīzi, un atbalsta ideju palielināt ES budžeta izdevumus galvenajiem enerģētikas infrastruktūras projektiem;

24.

norāda, ka nesenā krīze gāzes nozarē un naftas cenu nepastāvība ir kārtējais apliecinājums tam, cik neaizsargāta ir Eiropas energoapgādes sistēma; uzsver — tas, ka trūkst alternatīvu (atjaunojamu) enerģijas avotu, alternatīvu enerģijas transporta maršrutu, energoresursu uzglabāšanas iespēju un enerģijas transporta sasaistes starp dalībvalstīm, mazina Eiropas enerģētisko neatkarību un tās iedzīvotāju labklājību; tādēļ Eiropas Savienībai jābūt labāk sagatavotai enerģijas deficītam;

25.

vēlas izvērtēt iespējas, kā turpmāk piešķirt ES finansējumu šajās jomās; cer, ka Komisija ierosinās pasākumus, lai atbalstītu gāzes transportēšanas ceļu diversifikāciju, citu projektu starpā arī projektu “Nabucco”;

26.

atzīst, ka transports, sevišķi Eiropas transporta tīkla (TEN-T) programma, vienmēr ir bijusi viena no galvenajām Parlamenta prioritātēm; uzsver to, cik nozīmīga ir nepieciešamās dzelzceļa, jūras un autotransporta infrastruktūras izveide, un 2010. gadā vēlas paātrināt projektu īstenošanu; norāda, cik Eiropas Savienībai ir svarīgi samazināt klimata pārmaiņu ietekmi, un uzskata, ka priekšroka ir dodama priekšlikumiem, kas ļautu izmantot enerģijas taupīšanas potenciālu;

Vides aizsardzība un cīņa pret klimata pārmaiņām

27.

atgādina, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ir saistīta arī ar drošu energoapgādi un ka energoefektivitātes veicināšana un enerģijas ietaupījumi, palielinot atjaunojamās enerģijas daļu, arī ir instrumenti, kas garantē drošāku energoapgādi;

28.

norāda, ka klimata pārmaiņām ir plaši atzīta ietekme uz Eiropas vidi, ekonomiku un sabiedrību; šajā sakarībā atkārtoti pauž pārliecību, ka ES budžetā nav paredzēts pietiekami daudz pasākumu cīņai pret klimata pārmaiņām, jo ir vajadzīgi ievērojami ES papildu resursi energoefektivitātei, atjaunojamo enerģiju tehnoloģijām, un šie resursi būtu jāizmanto, lai palīdzētu sasniegt 2020. gadam noteiktos Eiropas Savienības mērķus; uzsver, ka atbalstīs visus centienus palielināt un koncentrēt atbilstīgus finanšu līdzekļus, lai mazinātu klimata pārmaiņu radītās sekas; atgādina Komisijai, ka 2009. gadā budžeta lēmējiestāde balsoja par papildu finansējumu, lai sekmētu cīņu pret klimata pārmaiņām; aicina Komisiju īstenot šo palielinājumu; atgādina par 2008. gada 23. oktobra rezolūciju par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (2), kurā Komisija tiek aicināta līdz 2009. gada 15. martam nākt klajā ar vērienīgu plānu, kā palielināt līdzekļus klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai, kurā būtu apsvērta iespēja izveidot īpašu klimata pārmaiņu fondu vai attiecīgajam mērķim paredzētu budžeta pozīciju, tādējādi uzlabojot finansēšanas spēju šo jautājumu risināšanai;

29.

mudina Komisiju, sākot no 2009. gada un arī turpmāk, līdz atbilstīgam līmenim palielināt finansiālo atbalstu jaunām ilgtspējīgām (jo īpaši oglekļa nulles emisiju ziņā) energotehnoloģijām;

30.

atgādina pienākumu pret nākamajām paaudzēm, proti, veikt rentablus pasākumus pastāvīgai vides aizsardzībai; atkārtoti uzsver, ka ES rīcība ir jāskata globālā kontekstā, un tāpēc pauž nožēlu, ka Eiropas veiktās darbības nepapildina citu dalībnieku rīcība, un tas nopietni ietekmē Eiropas Savienības konkurētspēju;

31.

atgādina 2008. gada 20. novembra rezolūciju par Eiropas kosmosa politiku (3) un atkārtoti pauž nostāju, ka Padomei un Komisijai būtu jāiesniedz konkrēti ieteikumi un priekšlikumi par šo politikas jomu, turklāt nodrošinot atbilstošu finansējumu;

Spēcīgāka iekšējā drošība

32.

atgādina, ka ir jāturpina finansēt tādas darbības kā robežu aizsardzība, civilā aizsardzība un terorisma apkarošana un ka 2010. gadā tām jānodrošina spēcīgāks atbalsts, jo šīs ir tās politikas jomās, kurās tieši tiek risināti jautājumi, kas satrauc Eiropas pilsoņus; norāda, ka pārtikas nekaitīguma veicināšana arī paliek vienā no prioritātēm; pauž nožēlu, ka saskaņā ar 2009. gada janvāra finanšu plānojumu finansējums šiem jautājumiem 3.a izdevumu kategorijā būs nedaudz lielāks, taču saskaņā ar ikgadējo politikas stratēģiju 2010. gadam pilsonības jautājumiem 3.b apakškategorijā tas saglabājas gandrīz nemainīgs salīdzinājumā ar 2009. gada budžetu, lai gan, īstenojot šīs darbības, tiek risināti Eiropas pilsoņiem ļoti nozīmīgi jautājumi;

33.

uzskata, ka īpaša uzmanība jāvelta robežu aizsardzībai saistībā ar nelegālās imigrācijas problēmu un ka Eiropas Savienībai ir jāatbalsta dalībvalstu centieni;

Labāks un lietderīgāks līdzekļu izlietojums

34.

uzstāj, ka labākam un lietderīgākam līdzekļu izlietojumam ir jābūt tam pamatprincipam, kas ļauj sasniegt labākos ES budžeta izpildes rezultātus; aicina Komisiju un dalībvalstis mērķtiecīgi darboties šajā virzienā un cieši uzraudzīt politikas jomu īstenošanu, jo īpaši 1.b izdevumu kategorijā iekļautās struktūrpolitikas īstenošanu;

35.

prasa, lai Komisija pastāvīgi informētu budžeta lēmējinstitūciju un apsvērtu attiecīgas darbības, kas ļautu paātrināt izpildi; vēlas turpināt t. s. pārdomu laiku saskaņā ar 2008. gada 21. novembra kopīgo deklarāciju par struktūrfondu un Kohēzijas fonda straujāku īstenošanu; vēlas straujāku īstenošanu attiecināt arī uz citām politikas jomām;

36.

sagaida, ka Komisija iesniegs priekšlikumu par nākamo Finanšu regulas kārtējo pārskatīšanu, iekļaujot reālus vienkāršošanas ierosinājumus; sagaida, ka Komisija uzstājīgi prasīs Padomei pilnveidot un uzlabot darba apstākļus OLAF, lai apkarotu krāpšanu, ņemot vērā ar Regulu (EK) Nr. 1073/1999 saistītos Parlamenta priekšlikumus;

37.

prasa Komisijai, iesaistot tās atbildīgos dienestus, tostarp OLAF, atbalstīt Bulgārijas un Rumānijas centienus, kas saistīti ar pārbaužu un sadarbības mehānismu un ES līdzekļu pārvaldību; aicina Komisiju cieši sekot notikumu attīstībai Kosovā un Balkānu valstīs attiecībā uz ES līdzekļu izlietojumu un pareizu pārvaldību, kā arī izveidot organizāciju, kura pārņems izmeklēšanas darba grupas funkcijas, lai turpinātu cīņu pret krāpšanu un pārkāpumiem;

38.

vēlas, lai administratīvo izdevumu apjomi salīdzinājumā ar darbības izdevumiem būtu efektīvāki; uzskata, ka efektīvai ES publiskajai pārvaldībai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu vislabāko ES budžeta izlietojumu; iepriekšējā budžeta gadā ir samazinājis administratīvos izdevumus salīdzinājumā ar darbības izdevumiem, un aicina Komisiju turpināt darbu šajā virzienā;

39.

ar bažām norāda, ka aizvien vairāk Eiropas Savienības nodarbinātā personāla nav iekļauti iestāžu amatu sarakstos, kurus apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, un ka ar šo personālu saistītie izdevumi nav iekļauti DFS 5. izdevumu kategorijā; ir apņēmies arī turpmāk veikt rūpīgu pārbaudi attiecībā uz Komisijas personālu un dalībvalstu līdzsvarotu pārstāvību; turklāt cieši uzraudzīs Komisijas ēku politiku Briselē;

Nodrošinātas EP prerogatīvas

40.

uzsver, ka izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības dod Parlamentam iespēju veidot jaunus politikas virzienus un pasākumus daudzveidīgākai Eiropas Savienības rīcībai; uzsver, ka, lai gan ierobežoto rezervju dēļ nav iespējams pilnībā izmantot šo 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā noteikto instrumentu, plāno izlietot visas summas, kas izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām rezervētas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma II pielikuma D daļā, ja tas būs vajadzīgs saskaņā ar priekšlikumiem;

41.

atgādina, ka neapšaubāmi pozitīvi — gan līdzdalības, gan īstenošanas ziņā — darbojas pēdējos gados Parlamenta uzsāktie dažādie Erasmus izmēģinājuma projekti (Erasmus stažieriem, Erasmus jaunajiem uzņēmējiem, Erasmus vidusskolām, Erasmus publiskās administrācijas programma), kā arī tradicionālā Erasmus programma; uzskata, ka ir būtiski jāpalielina kopējais finansējums, ko piešķir visām Erasmus budžeta pozīcijām, lai ievērojami (līdz 1 000 000 gadā) palielinātu to jauniešu skaitu, kuri piedalās “Eiropas Erasmus politikas” īstenošanā; ir pārliecināts, ka šim pasākumam ir būtiska nozīme, lai pareizi reaģētu uz grūtībām, ar kurām Eiropa saskaras integrācijas procesā, kā arī lai palīdzētu pārvarēt pašreizējo ekonomisko krīzi;

42.

pievērš uzmanību nepieciešamībai nodrošināt pietiekamu finansējumu saziņas politikai un jo īpaši nodrošināt, ka šis finansējums atbilst mērķiem, kas noteikti Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada oktobrī pieņemtajā kopējā deklarācijā par partnerību informācijas sniegšanai par Eiropu;

43.

uzsver, ka ir veicis pasākumus, lai savlaicīgi pieņemtu savas 2010. gada budžeta pamatnostādnes; tāpēc sagaida, ka Komisija, sagatavojot PBP, tās pieņems zināšanai;

*

* *

44.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.


(1)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(2)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0515.

(3)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0564.


Top