Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009IP0141

ES un Meksikas stratēģiskā partnerība Eiropas Parlamenta 2009. gada 12. marta ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par ES un Meksikas stratēģisko partnerību (2008/2289(INI))

OJ C 87E , 1.4.2010, p. 172–176 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

1.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 87/172


Ceturtdiena, 2009. gada 12. marts
ES un Meksikas stratēģiskā partnerība

P6_TA(2009)0141

Eiropas Parlamenta 2009. gada 12. marta ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par ES un Meksikas stratēģisko partnerību (2008/2289(INI))

2010/C 87 E/35

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei, ko PPE-DE grupas vārdā iesniedza José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, par ES un Meksikas stratēģisko partnerību (B6-0437/2008),

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 15. jūlija paziņojumu “Virzība uz ES un Meksikas stratēģisku partnerību” (COM(2008)0447),

ņemot vērā 2007. gada 11. oktobra rezolūciju par sieviešu slepkavībām Meksikā un Centrālamerikā un Eiropas Savienības lomu to apkarošanā (1),

ņemot vērā Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un 1997. gada 8. decembrī parakstīto sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (“Vispārējais nolīgums”) (2),

ņemot vērā deklarācijas, kas pieņemtas Latīņamerikas un Karību jūras reģiona un Eiropas Savienības (ES un LAK) valstu un valdību vadītāju piecās augstākā līmeņa sanāksmēs, kuras secīgi notika Riodežaneiro (1999. gada 28. un 29. jūnijā), Madridē (2002. gada 17. un 18. maijā), Gvadalaharā (2004. gada 28. un 29. maijā), Vīnē (2006. gada 12. un 13. maijā) un Limā (2008. gada 16. un 17. maijā),

ņemot vērā kopīgo paziņojumu, ko 2008. gada 17. maijā pieņēma ceturtajā Meksikas un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksmē Limā, Peru,

ņemot vērā kopīgo paziņojumu, ko pieņēma astotajā ES un Meksikas apvienotās parlamentārās komitejas sanāksmē 2008. gada 13.–14. oktobrī Mehiko,

ņemot vērā kopīgo deklarāciju, ko pieņēma ES un Meksikas apvienotās parlamentārās komitejas septītajā sanāksmē Mehiko 2008. gada 28.–29. oktobrī,

ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2008. gada 13. oktobra sanāksmes secinājumus,

ņemot vērā Eiropas un Latīņamerikas parlamentārās asamblejas (EUROLAT)2008. gada 1. maija ziņojumu piektajai ES un LAK augstākā līmeņa sanāksmei,

ņemot vērā 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par Latīņamerikas, Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības augstākā līmeņa V sanāksmi Limā (3),

ņemot vērā Sansalvadoras deklarāciju, ko pieņēma astoņpadsmitajā Iberoamerikas valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē 2008. gada 29.–31. oktobrī,

ņemot vērā 2006. gada 14. februāra rezolūciju par Cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu Eiropas Savienības nolīgumos (4),

ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 83. panta 5. punktu,

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6–0028/2009),

A.

tā kā Meksikai un ES ir kopīgas pamatvērtības, kopīgi principi un kopīgas vēsturiskas un kultūras saiknes;

B.

tā kā demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošana, kā noteikts demokrātijas klauzulā, ir gan stratēģiskās partnerības, gan Vispārējā nolīguma pamatelements, kurš jāpiemēro abām pusēm;

C.

tā kā Meksika aizvien palielina politisko ietekmi starptautiskā mērogā, kā tas apstiprinājies, pasaules līmenī nesen to izvirzot par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli (2009.–2010. gadā), kā arī reģionālā līmenī tai uzticot Rio grupas pro tempore sekretariāta prezidentūras pienākumus (2008.–2010. gadā);

D.

tā kā ir svarīgi, lai ES atzītu Meksikas ieguldījumu daudzpusējā sistēmā, ievērojot, ka daudzpusīgums ir viens no pamatprincipiem, ko abas puses — Meksika un ES — ir apņēmušās veicināt starptautiskā līmenī;

E.

tā kā Meksika ir sākusi īstenot stratēģisko nozaru strukturālu reformu plānu un ir valsts ar desmito lielāko ekonomiku pasaulē, kā arī tā ir G-20 un G-5 (Brazīlija, Ķīna, Indija, Dienvidāfrika un Meksika) locekle un turklāt vienīgā ESAO dalībniece no Latīņamerikas valstīm;

F.

tā kā Meksikas iedzīvotāju skaits ir vairāk par 100 miljoniem un ar jauniešu ievērojamu pārsvaru, ņemot vērā, ka 45 % meksikāņu ir jaunāki par 20 gadiem, un tā kā tai ir svarīgs ģeogrāfiskais un stratēģiskais stāvoklis, veidojot tiltu starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku un starp Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm;

G.

tā kā Vispārējam nolīgumam ir trīs pīlāri: politiskais dialogs; brīvas tirdzniecības telpas pakāpeniska izveide; un sadarbība; tā kā turklāt kopš nolīguma stāšanās spēkā 2000. gadā attiecībās starp abām pusēm raksturīga padziļināšanās un nostiprināšanās gan politiskā ziņā, gan tirdzniecības un sadarbības jomā;

H.

tā kā augstākā līmeņa sanāksmē Limā ES un Meksika uzsvēra tirdzniecības un investīciju plūsmu labvēlīgo attīstību saistībā ar asociācijas nolīgumu;

I.

tā kā gan divpusēji, gan saskaņā ar Vispārējo nolīgumu ES un Meksika ir pastiprinājušas sadarbību visos līmeņos un attiecībā uz visām institūcijām, jo īpaši parlamentārā jomā un saistībā ar ES un Meksikas apvienotās parlamentārās komitejas un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas darbību;

J.

tā kā stratēģiskās partnerības priekšlikums tiek ierosināts globālas finanšu un ekonomikas krīzes laikā un tā kā ir risks, ka krīze varētu ietekmēt divpusējo attiecību ekonomisko un sociālo līdzsvaru;

K.

tā kā ES un Meksikas attiecību padziļināšanās var veicināt vienprātību starp ES un Latīņamerikas partneriem par reģionāliem un globāliem jautājumiem, vienoti sekmējot kopīgās intereses un vērtības starptautiskos un reģionālos forumos;

L.

tā kā stratēģiskā partnerība ir jāizprot kā būtisks kvalitatīvs lēciens ES un Meksikas attiecībās divos atšķirīgos līmeņos: daudzpusēji, savstarpēji saskaņojot nostāju par visai pasaulei nozīmīgiem jautājumiem; un divpusēji, attīstot abu pušu attiecības un izstrādājot īpašas iniciatīvas;

M.

tā kā politiskās un ekonomiskās integrācijas procesi, arvien straujāka virzība ekonomikas globalizācijas virzienā un nozīmīgā loma, kāda ir debatēm par demokrātiju, cilvēktiesībām un apkārtējo vidi, citstarp ir mainījuši prioritātes abu reģionu darba programmās;

N.

tā kā Meksikas stratēģiskais stāvoklis un tās tirdzniecības nolīgumu kopums nozīmē, ka šī valsts ir stratēģiski ļoti nozīmīga Eiropas eksportam, turklāt ES ir tās otrais lielākais ārvalstu investīciju avots;

O.

tā kā Meksikas un ES brīvās tirdzniecības zonai ir būtiska nozīme ES divpusējās attiecībās, jo tās darbības joma ir ļoti plaša (preces, pakalpojumi, iepirkumi, konkurence, intelektuālā īpašuma tiesības, investīcijas un saistītie maksājumi);

P.

tā kā emigrācija no Meksikas uz ES citstarp ir viena no Meksikas svarīgākajām un sensitīvākajām problēmām, ņemot vērā Meksikas emigrantu lielo skaitu Eiropas Savienībā un to, ka daudzi no viņiem ir augsti kvalificēti,

1.

izsaka Padomei šādus ieteikumus:

a)

pauž cerību, ka stratēģiskā partnerība iezīmēs kvalitatīvu lēcienu ES un Meksikas attiecībās gan daudzpusēji, saskaņojot nostāju par visai pasaulei nozīmīgiem jautājumiem, gan attīstot divpusējās attiecības;

b)

atbalsta ES un Meksikas augstākā līmeņa gadskārtējo sanāksmju tiesiski noformētu statusu saistībā ar stratēģisko partnerību, kā tas jau bijis līdzīgos gadījumos ar ASV, Krieviju, Ķīnu un Brazīliju;

c)

nešaubās, ka ar stratēģisko partnerību tiks dots jauns stimuls attiecībā uz ES un Meksikas Vispārējā nolīguma dažādajām jomām — politisko (tostarp cilvēktiesību jomu), drošības, narkotiku tirdzniecības izskaušanas, vides, sadarbības (tehniskās un kultūras) un sociāli ekonomisko jomu;

d)

izsaka vēlmi, lai nodaļas par tirdzniecību pamatā būtu vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes un dialoga princips un cieņa pret Meksikas un ES īpatnībām;

e)

atkārtoti izsaka atbalstu Meksikas valdībai un prezidentam Felipe Calderón par viņu veikto īpaši svarīgo darbu, atveseļojot konkrētas valsts iestādes; uzskata, ka šī kampaņa ir būtiska, lai izbeigtu korupciju un nodrošinātu, ka sabiedrība tiek aizsargāta;

f)

uzskata, ka tas attiecas arī uz darbības jomu cīņā pret sieviešu slepkavībām abos reģionos un ka šajā nolūkā jāveicina dialogs, sadarbība un paraugprakses apmaiņa;

g)

cer, ka ar stratēģisko partnerību būs iespējama nostājas stingrāka saskaņošana attiecībā uz krīzes situācijām un visai pasaulei nozīmīgiem jautājumiem, pamatojoties uz savstarpējām interesēm un aktuālām problēmām;

h)

vēlas redzēt skaidras pamatnostādnes par to, kā vislabāk sadarboties, lai atbilstoši Limas deklarācijai veicinātu iedarbīgu daudzpusīgumu un palielinātu ANO spēju uzturēt un stiprināt mieru un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, vienlaikus atbilstīgi starptautiskajām tiesībām risinot arī tādus ar vispārējiem draudiem mieram un drošībai saistītus jautājumus kā narkotiku un ieroču izplatīšana, organizētā noziedzība, terorisms un cilvēku tirdzniecība;

i)

mudina, lai stratēģisko partnerību uzskatītu par iespēju apspriest, kā padarīt cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu efektīvāku un novērtēt tās ievērošanu, tostarp attīstot klauzulas pozitīvos aspektus un visos nolīgumos un abām pusēm atgādinot par cilvēktiesību un demokrātijas pamatvērtībām;

j)

saistībā ar to pauž atzinību Meksikas valdībai par tās ieguldījumu ANO darbā un cīņā ar narkotiku tirdzniecību, starptautisko terorismu un organizēto noziedzību, īpaši ņemot vērā pieaugošo narkotiku tirdzniecības un lietošanas upuru skaitu;

k)

nešaubās, ka īpašie politiskā dialoga mehānismi, kas izstrādāti saskaņā ar ES un Meksikas stratēģisko partnerību, reāli veicinās attiecības dažādos reģionālās integrācijas procesos, lai sargātu šīs stratēģiskās partnerības vērtības un intereses, kā arī stiprinātu daudzpusīgumu starptautisko attiecību jomā;

l)

ierosina, lai ES un Meksikas pilsoniskās sabiedrības forumam tiktu piešķirta lielāka nozīme un lai tā ieteikumi pēc iespējas tiktu ņemti vērā;

m)

uzsver stratēģiskās partnerības nozīmi, jo tā atbilstīgi Sansalvadoras deklarācijai ir instruments, kam jāpalīdz stiprināt pušu sadarbību starptautiskos forumos, piemēram, saistībā ar Pasaules Banku, SVF, ESAO, G-20 un G8+G5, lai meklētu risinājumus globālajai finanšu krīzei un uzsāktu kopīgus pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot uzticības finanšu iestādēm;

n)

uzsver, ka jo īpaši saistībā ar pasaules finanšu krīzi ir jāveicina MVU attīstība, ņemot vērā to būtisko nozīmi ekonomikas un sociālās jomas stiprināšanā un noderīgu darbavietu radīšanā;

o)

uzsver nozīmi, kāda ir visiem starp ES un Meksiku noslēgtajiem divpusējiem nolīgumiem, jo īpaši Vispārējam nolīgumam, kas ietver brīvās tirdzniecības zonu, un stratēģiskajai partnerībai;

p)

uzsver pozitīvo ietekmi, ko abām pusēm nodrošinājusi Vispārējā nolīguma īstenošana, palielinot divpusējās tirdzniecības apjomu par vairāk nekā 100 %;

q)

uzsver, ka ES un Meksikas stratēģiskā partnerība dos jaunu ierosmi divpusējām attiecībām un palīdzēs paplašināt un uzlabot tādas sadarbības programmas kā Integrēta mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programma (PIAPYME), kuras rezultāti būs abpusēji izdevīgi; tādēļ prasa veikt informatīvu kampaņu, lai popularizētu visas programmas, no kurām abas puses gūs labumu, izmantojot savstarpējo attiecību padziļināšanos; norāda, ka stratēģiskā partnerība palīdzēs vēl vairāk stiprināt koordināciju starp abām pusēm galvenajos daudzpusējos forumos un institūcijās;

r)

ierosina, ka Meksikai jākļūst par jaunās G-20 finanšu un ekonomikas starptautiskās struktūras pastāvīgu locekli, ņemot vērā, ka šajā kontekstā divpusējā stratēģiskā partnerība ar ES kļūs vēl nozīmīgāka;

s)

uzsver, ka jāizveido kopējs pamats, lai izstrādātu vērienīgu stratēģiju cīņai ar klimata pārmaiņām, gatavojoties ANO konferencei par klimata pārmaiņām, kas notiks 2009. gadā Kopenhāgenā, un panāktu vispārēju vienošanos;

t)

mudina īstenot saskaņotāku pieeju zinātnes un tehnoloģiju nodošanas veicināšanā, lai pastiprinātu konkrētu sadarbību cīņā ar klimata pārmaiņām un vides aizsardzības uzlabošanas jomā;

u)

vēlas redzēt lielākus panākumus visaptveroša un strukturēta dialoga risināšanā par legālo un nelegālo imigrāciju, kā arī par saikni starp migrāciju un attīstību atbilstīgi Meksikas un ES pieredzei šajās jomās un Limas deklarācijai;

v)

aicina Apvienoto padomi, pamatojoties uz Vispārējā nolīguma 43. panta klauzulu par attīstību nākotnē, citstarp apsvērt abu pušu nolīguma par imigrācijas politiku savlaicīgu noslēgšanu, īpaši attiecībā uz 4. režīma procedūrām;

w)

prasa atkārtoti apstiprināt saistības attiecībā uz Tūkstošgades attīstības mērķiem un no jauna apzināties, ka nepieciešama ciešāka sadarbība sociālās kohēzijas, dzimumu līdztiesības, klimata pārmaiņu, ilgtspējīgas attīstības jomā, cīņā pret starptautisko terorismu, narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību, kā arī pārtikas nodrošinājuma jomā un nabadzības izskaušanā;

x)

uzskata, ka ES iestādēm un Meksikas valdībai regulāri jāinformē Eiropas Parlaments, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asambleja un ES un Meksikas apvienotā parlamentārā komiteja par stratēģiskās partnerības darbību un saistībā ar to veikto pasākumu uzraudzību;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informācijas nolūkā Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Meksikas Savienoto valstu valdībai un Kongresam.


(1)  OV C 227 E, 4.9.2008., 140. lpp.

(2)  OV L 276, 28.10.2000., 45. lpp.

(3)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0177.

(4)  OV C 290 E, 29.11.2006., 107. lpp.


Top