Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009IP0312

Turcijas 2008. gada progresa ziņojums Eiropas Parlamenta 2009. gada 12. marta rezolūcija par Turcijas 2008. gada progresa ziņojumu

OJ C 87E , 1.4.2010, p. 139–147 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

1.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 87/139


Ceturtdiena, 2009. gada 12. marts
Turcijas 2008. gada progresa ziņojums

P6_TA(2009)0134

Eiropas Parlamenta 2009. gada 12. marta rezolūcija par Turcijas 2008. gada progresa ziņojumu

2010/C 87 E/28

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. novembrī publicēto Turcijas 2008. gada progresa ziņojumu (SEC(2008)2699),

ņemot vērā savu iepriekšējo 2006. gada 27. septembra rezolūciju par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos (1), 2007. gada 24. oktobra rezolūciju par ES un Turcijas attiecībām (2) un 2008. gada 21. maija rezolūciju par Turcijas 2007. gada progresa ziņojumu (3),

ņemot vērā 2005. gada 3. oktobrī apstiprināto sarunu programmu Turcijai,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/157/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku (4) (“Pievienošanās partnerība”), kā arī iepriekšējos Padomes 2001., 2003. un 2006. gada lēmumus par Pievienošanās partnerību,

ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.

tā kā pievienošanās sarunas ar Turciju tika uzsāktas 2005. gada 3. oktobrī pēc tam, kad Padome bija apstiprinājusi sarunu programmu, un tā kā šo sarunu uzsākšana bija sākuma punkts ilgam un atvērtam procesam;

B.

tā kā Turcija ir apņēmusies veikt reformas, uzturēt labas kaimiņattiecības un īstenot pakāpenisku saskaņošanu ar ES, un tā kā šie centieni ir jāuztver kā iespēja Turcijai sevi turpmāk modernizēt;

C.

tā kā saskaņā ar Eiropadomes 2006. gada decembra sanāksmes slēdzieniem pilnīga atbilstība Kopenhāgenas kritērijiem un ES integrācijas kapacitātei joprojām ir pamats uzņemšanai ES, kas ir kopiena, kuras pamatā ir kopējas vērtības;

D.

tā kā Komisija secināja, ka 2008. gadā ir vērojama spēcīga politiskā spriedze un ka Turcijas valdība, neraugoties uz savām plašajām pilnvarām, nav izvirzījusi konsekventu un visaptverošu politisko reformu programmu;

E.

tā kā Turcija joprojām nav īstenojusi noteikumus, kas paredzēti EK un Turcijas asociācijas nolīgumā un tā papildu protokolā;

F.

tā kā 2008. gadā tika sāktas četras sarunu sadaļas,

1.

pauž bažas par to, ka Turcijā trešo gadu pēc kārtas ir vērojama reformu procesa lejupslīde, un aicina Turcijas valdību apliecināt savu politisko gribu turpināt reformu procesu, ko tā apņēmās 2005. gadā; uzsver, ka šāda modernizācija, pirmkārt un galvenokārt, ir pašas Turcijas interesēs un dod labumu visai Turcijas sabiedrībai;

2.

pauž bažas par to, ka turpinās polarizācija Turcijas sabiedrībā un starp nozīmīgākajām politiskajām partijām un ka tā 2008. gadā ir pieaugusi un negatīvi ietekmē politisko institūciju un reformu procesa darbību;

3.

uzsver, ka politiskās reformas ieņem galveno vietu reformu procesā, un atzinīgi vērtē to, ka Turcijas valdība ir sagatavojusi un apstiprinājusi valsts programmu acquis communitaire pieņemšanai;

4.

mudina politisko partiju vadītājus nopietni tiekties uz dialogu un kompromisa veidā vienoties par reformu plānu Turcijas modernizēšanai, lai virzītos uz stabilu, demokrātisku, plurālistisku, sekulāru un plaukstošu sabiedrību, kurā ievēro cilvēktiesības un pamatbrīvības un kuras pamatā ir tiesiskums;

I.     Kopenhāgenas kritēriju izpilde

Demokrātija un tiesiskums

5.

pauž nožēlu par to, ka sākotnējie centieni visaptveroši reformēt konstitūciju izvērtās diskusijās par “lakatu jautājumu” un veicināja turpmāku sabiedrības polarizēšanos; aicina Turcijas valdību atsākt darbu pie jaunas, pilsoniskas konstitūcijas, kurā liela nozīme būtu cilvēktiesību aizsardzībai un pamatbrīvībām, un mudina valdību nodrošināt politisko partiju un pilsoniskās sabiedrības, kā arī etnisko un reliģisko minoritāšu ciešu līdzdalību šajā veidošanas procesā;

6.

pauž bažas par 2008. gadā uzsākto tiesvedību pret divām parlamentā pārstāvētām partijām par to slēgšanu, jo īpaši — vēl neizskatīto lietu pret Demokrātisko sabiedrības partiju (Demokratik Toplum Partisi – DTP); uzsver, ka prioritāri ir jāgroza tiesību normu sistēmu par politiskajām partijām, lai tā pilnībā atbilstu Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei un Eiropas Padomes Venēcijas Komisijas ieteikumiem;

7.

aicina Turcijas iestādes veikt visus vajadzīgos pasākumos, lai vēlēšanu komisijā varētu pārstāvēt visas vēlēšanās kandidējošās partijas;

8.

pauž nožēlu, ka nav panākts progress attiecībā uz to, lai bruņotos spēkus pakļautu pilnīgai un sistemātiskai civilajai uzraudzībai un nostiprinātu pilnīgu parlamentāru uzraudzību pār militāro un aizsardzības politiku;

9.

atzīmē progresu, kas panākts attiecībā uz tiesu reformas stratēģijas attīstību; tomēr norāda, ka steidzami nepieciešami turpmāki sistemātiski centieni, lai palielinātu tiesu objektivitāti un profesionālismu, nodrošinot, ka tiesas locekļi atturas no iejaukšanās politiskās diskusijās un ievēro Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECTK) iekļautos standartus;

10.

pauž nožēlu, ka nav panākts progress ombuda biroja izveidošanā; pieņem zināšanai Konstitucionālās tiesas negatīvo lēmumu attiecībā uz likumu par ombudu un mudina Turcijas valdību, cik drīz vien iespējams, atkārtoti ieviest tiesību aktus, kas nepieciešami šā biroja izveidei, kā to agrāk atbalstīja gan valdība, gan parlaments;

11.

pauž nožēlu, ka Turcijas valdība nav iepazīstinājusi ar visaptverošu korupcijas novēršanas stratēģiju; uzsver vajadzību nostiprināt parlamentāro uzraudzību pār publiskiem izdevumiem un to, ka nepieciešami jauni tiesību akti attiecībā uz revīzijas palātu;

12.

atzinīgi vērtē prāvas sākšanu pret personām, ko apsūdz dalībā kriminālajā organizācijā “Ergenekon”;mudina iestādes turpināt izmeklēšanu un pilnībā atklāt grupējuma tīklu, kurš aizsniedzas līdz valsts struktūrām; pauž bažas par ziņojumiem, kas saņemti par izturēšanos pret atbildētājiem šajā lietā; mudina Turcijas iestādes nodrošināt viņiem taisnīgu tiesu un stingri ievērot tiesiskuma principus;

Cilvēktiesības un cieņa pret mazākumtautībām, un to aizsardzība

13.

pauž nožēlu, ka Turcijā joprojām netiek pilnībā aizsargāta vārda brīvība un preses brīvība; uzskata, ka regulāra vietņu aizliegšana un tiesas prāvas pret kritiski noskaņotu presi demokrātiskā, plurālistiskā sabiedrībā neveicina preses brīvību; uzskata, ka 2008. gada aprīlī pieņemtais grozījums kriminālkodeksa 301. pantā nav bijis pietiekams, jo cilvēki tiek joprojām vajāti par nevardarbīga viedokļa paušanu, pamatojoties uz šo un citiem pantiem kriminālkodeksā, pretterora likumā vai likumā par presi (piemēram, 1995. gada Saharova balvas par domas brīvību laureāte Leyla Zana); atgādina, ka ir nepieciešams atcelt 301. pantu un fundamentāli reformēt kriminālkodeksu un citus tiesību aktus, ko izmanto, lai patvaļīgi ierobežotu tādu uzskatu paušanu, kas neaicina uz vardarbību, lai nodrošinātu vārda brīvības pilnīgu ievērošanu atbilstoši ECKT standartiem;

14.

atzinīgi vērtē to, ka tieslietu ministrs Mehmet Ali Șahin ir valdības vārdā izteicis atvainošanos vardarbības rezultātā cietumā mirušā Engin Ceber tuviniekiem; pievienojas Turcijas parlamenta Cilvēktiesību komitejas paustajām bažām par to, ka tiesas nesauc vainīgos pie atbildības gadījumos, kad notikusi spīdzināšana un necilvēcīgu izturēšanās, un tādu gadījumu skaits pieaug; aicina Turcijas valdību turpināt sistemātiski cīnīties pret spīdzināšanu un necilvēcīgu izturēšanos oficiālajās aizturēšanas vietās un ārpus tām un darīt galu praktizētajai nesodāmībai; šajā sakarībā uzsver, ka šo centienu ticamību ievērojami palielinātu ANO Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvā protokola ratificēšana un īstenošana; pauž arī bažas par to, ka policija piemēro pārmērīgu spēku publiskās demonstrācijās;

15.

atzinīgi vērtē Turcijas Lielās Nacionālās Asamblejas Cilvēktiesību izmeklēšanas komitejas darbu, veicot izmeklēšanu attiecībā uz spīdzināšanu un necilvēcīgu izturēšanos pret ieslodzītajiem un attiecībā uz žurnālista Hrant Dink slepkavību; mudina Turcijas iestādes pilnībā veikt turpmākos pasākumus pēc komitejas ziņojumu rezultātiem, kā arī pēc Ministru prezidenta inspekcijas ziņojuma rezultātiem; arī uzskata, ka hipotēze par to, kur ir iesaistīts “Ergenekon”, būtu jāuztver nopietnāk, izskatot citas neatrisinātas lietas, kā, piemēram, par Hrant Dink slepkavību;

16.

atzinīgi vērtē to, ka 2008. gada februārī tika pieņemts likums par fondiem, un piekrīt Komisijas vērtējumam, ka šis likums par fondiem pievēršas daudziem neatrisinātiem jautājumiem attiecībā uz īpašumiem, kas skar tādas kopienas, kuras nav musulmaņu kopienas; mudina Turcijas valdību nodrošināt, lai likums tiktu īstenots saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, un atrisināt līdz šim neatrisināto jautājumu par īpašumiem, kas ir konfiscēti un pārdoti trešām personām, kā arī par to fondu īpašumiem, kuri tika apvienoti pirms jauno tiesību aktu pieņemšanas;

17.

atgādina, ka joprojām nepieciešams tāds tiesiskais regulējums, kas izstrādāts saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, lai ļautu visām reliģiskām kopienām darboties bez nepamatotiem ierobežojumiem, jo īpaši attiecībā uz to juridisko statusu, garīdznieku apmācīšanu, hierarhijas ievēlēšanu, reliģisko izglītību un lūgšanu vietu būvniecību; aicina Turcijas iestādes, visas politiskās partijas, pilsonisko sabiedrību un attiecīgās kopienas iesaistīties tādas vides veidošanā, kas veicina reālu reliģijas brīvības ievērošanu visā pilnībā; atkārtoti aicina nekavējoties no jauna atvērt grieķu pareizticīgo garīgo semināru “Halki” un atļaut publiski izmantot ekumēniskā patriarha garīdzniecības titulu; atzinīgi vērtē valdības nesenās iniciatīvas un sarunas, kas pašlaik risinās starp valdību un alevītu līderiem par ieilgušām problēmām, piemēram, alevītu lūgšanu vietām un memoriāla izveidošanu, atgādinot par Sivasas slaktiņu, un aicina Turcijas valdību nekavējoties pievērsties viņu problēmām un noteikt, ka ticības mācība, ko nodrošina valsts, nav obligāta; pauž nožēlu par plāniem ekspropriēt Sv. Gabriēla sīriešu pareizticīgo klosteri Turabdinā un par tiesvedību pret klostera pārstāvjiem;

18.

mudina Turcijas valdību prioritārā kārtā sākt politisku iniciatīvu, lai panāktu noturīgu risinājumu kurdu jautājumā, ar šo iniciatīvu pievēršoties kurdu izcelsmes iedzīvotāju ekonomiskajām un sociālajām iespējām, un veikt taustāmus uzlabojumus attiecībā uz viņu kultūras tiesībām, tostarp reālām iespējām mācīties kurdu valodu valsts un privātajās skolās, izmantot to radio un televīzijā un piekļuvei sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī ļaut personām, kas ieņem vēlētu amatu, līdztekus turku valodai izmantot otru valodu, lai sazinātos ar saviem vēlētājiem; atzinīgi vērtē to, ka 2009. gada 1. janvārī sabiedriskais televīzijas kanāls sāka raidīt kurdu valodā 24 stundas diennaktī;

19.

nosoda Kurdistānas Strādnieku partijas (Partiya Karkerên Kurdistan - PKK) un citu teroristu grupu vardarbību Turcijas teritorijā; atkārtoti pauž solidaritāti ar Turciju tās cīņā pret terorismu un atkārtoti aicina PKK nekavējoties pasludināt uguns pārtraukšanu bez jebkādiem nosacījumiem un to ievērot;

20.

aicina DTP un no tās ievēlētos deputātus skaidri distancēties no teroristiskās PKK un vardarbības, ko tā piemēro, un aicina visas partijas dot ieguldījumu tādā risinājumā, kas palielina Turcijas valsts stabilitāti, labklājību un integritāti;

21.

atzīmē, ka Turcijas valdība ir nolēmusi izpildīt Dienvidaustrumu Anatolijas projektu (Güneydoğu Anadolu Projesi – GAP) Turcijas dienvidaustrumu attīstīšanai; tomēr norāda uz šā projekta sociālajām, ekoloģiskajām, kultūras un ģeopolitikas sekām, tostarp ietekmi uz kaimiņvalstu — Irākas un Sīrijas — ūdensapgādi, un aicina valdību tās turpmākajā darbā ar plānu pilnībā ņemt vērā šos jautājumus, aizsargāt to iedzīvotāju tiesības, ko tas skar, un nodrošināt ciešu sadarbību ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām; aicina Komisiju iesniegt pētījumu par GAP projektu un tā sekām;

22.

atkārtoti atgādina, ka Eiropas plurālisma un dažādības vērtības ietver sevī daudz plašākas minoritāšu tiesību definīcijas ievērošanu, balstoties uz 1923. gada Lozannas līgumu, nekā tā, ko ir pieņēmusi Turcija; pauž bažas par to, ka saglabājas naidīgs noskaņojums un vardarbība pret minoritātēm; pauž bažas, ka Turcijā nav vērojams progress kultūras daudzveidības nodrošināšanā un cieņas pret mazākumtautībām un to aizsardzības veicināšanā atbilstoši ECTK standartiem; mudina Turcijas valdību sākt sen nepieciešamo dialogu ar EDSO Augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos par tādiem jautājumiem kā minoritāšu piedalīšanos sabiedrības dzīvē un pārraidēm minoritāšu valodās;

23.

aicina Turcijas valdību vērsties pret organizācijām un grupām, kas kūda uz naidu pret minoritātēm, un aizsargāt visus, kas tiek apdraudēti un baidās par savu dzīvību, kā arī neatlaidīgi censties izveidot vidi, kas veicina cilvēku pamattiesību un brīvību pilnīgu ievērošanu;

24.

aicina Turcijas valdību meklēt risinājumu, lai saglabātu Turcijas salu Gökçeada (Imvros) un Bozcaada (Tenedos) divkultūru raksturu, un risināt problēmas, kas radušās grieķu minoritātes pārstāvjiem attiecībā uz viņu izglītības un īpašuma tiesībām;

25.

atzinīgi vērtē “Dzimumu vienlīdzīgu iespēju komisijas” izveidošanu Turcijas parlamentā; atzinīgi vērtē Komisijas sniegto vērtējumu par tiesisko regulējumu, kurā tiek garantētas sieviešu tiesības un plaši iekļauta dzimumu līdztiesība; tomēr mudina Turcijas valdību nodrošināt tā īstenošanu tādā veidā, lai tas pozitīvi ietekmētu sieviešu stāvokli Turcijā; norāda uz drīzajām pašvaldību vēlēšanām kā iespēju labot to, ka sievietes tiek maz pārstāvētas politikā;

26.

pauž bažas par to, ka Turcijā pieaug tā dēvēto “slepkavību ģimenes goda aizstāvēšanas dēļ” skaits, un aicina Turcijas iestādes un pilsonisko sabiedrību pastiprināt centienus, lai nepieļautu slepkavības, vardarbību ģimenē un piespiedu laulības; atzinīgi vērtē to, ka ir pieaudzis patversmju skaits, bet aicina steidzami īstenot efektīvu un noturīgu politiku budžeta un personāla jautājumos un atbalstīt sievietes un bērnus pēc tam, ka viņi ir pametuši patversmi; aicina Turcijas valdību ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm cīnīties ar sieviešu tirdzniecību;

27.

atzinīgi vērtē Augstākās apelācijas tiesas lēmumu atcelt spriedumu, ar kuru tika aizliegta interešu grupa “Lambdaistanbul”; mudina valdību nodrošināt, ka tiek garantēta vienlīdzība neatkarīgi no dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģiskās pārliecības vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas;

Funkcionējoša tirgus ekonomika

28.

atzinīgi vērtē Komisijas doto novērtējumu, kurā Turcija klasificēta kā funkcionējoša tirgus ekonomika;

29.

atzīmē, ka, lai gan 2008. gadā Turcijas ekonomikas izaugsme palēninājās, tās kopējie ekonomikas rādītāji liecināja, ka Turcijas ekonomikas elastība un pamati ir ievērojami stiprāki nekā pirms dažiem gadiem; atzīmē, ka starptautiskās finanšu krīzes ietekme uz Turcijas banku sistēmu līdz šim ir ierobežota, bet pauž bažas par krīzes ietekmi uz ekonomisko izaugsmi; pieprasa Komisijai īpaši ziņot par to, kā krīzes sekas izpaudīsies attiecībā uz Turcijas ekonomiku; mudina Turcijas valdību turpināt ciešo sadarbību ar Starptautisko Valūtas fondu un citām starptautiskām un Eiropas finanšu iestādēm;

Spēja uzņemties dalības pienākumus

30.

pauž nožēlu, ka joprojām nav izpildītas daudzas saistības, ko Turcija uzņēmās ES un Turcijas muitas savienībā, un ka tas traucē divpusējās tirdzniecības attiecības;

31.

norāda, ka saskaņā ar muitas savienību Turcijai ir pienākums veikt sarunas un noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumus (FTA) ar trešām valstīm, ar kurām ES ir noslēgusi FTA; aicina Padomi un Komisiju iekļaut Turciju plānoto ES un trešo valstu FTA ietekmes novērtējuma pētījumos un turpmāk pastiprināt informācijas nodošanu par ES nostāju un FTA sarunu gaitu;

32.

pauž nožēlu, ka Turcijas valdība nav pilnībā īstenojusi ES un Turcijas asociācijas nolīgumu un tā papildu protokolu; atgādina, ka tas, ja Turcija neizpilda saistības līdz 2009. gada decembrim, var turpmāk negatīvi ietekmēt sarunu procesu; aicina Padomi atbilstīgi tās 2006. gada 11. decembra secinājumiem turpināt pārraudzīt un pārskatīt panākumus, kas gūti, risinot Eiropas Kopienas un dalībvalstu 2005. gada 21. septembra deklarācijā minētos jautājumus;

33.

atzinīgi vērtē Turcijas progresu izglītības un kultūras jomā; atkārtoti atgādina, ka visu piekļuves nodrošināšana izglītībai ir ne vien laba stratēģija, kā iekļaut minoritātes, bet arī modernas labklājības sabiedrības pamats; uzskata plānu atvērt Turcijas universitātēs fakultātes armēņu un kurdu valodas studijām par labas gribas zīmi, kam jāseko konkrētai rīcībai;

II.     Labklājības pieaugums

Sociālās kohēzijas un labklājības palielināšana

34.

norāda, ka uz sociāli orientētu tirgu balstās sociāli saskaņota sabiedrība un ka tas ir viens no stabilitātes un labklājības izšķirošajiem priekšnosacījumiem; šajā sakarībā pauž atzinību par to, ka tika pieņemts likums par sociālo apdrošināšanu un vispārējo veselības apdrošināšanu, kas palīdzēs nostiprināt Turcijas sabiedrības sociālo kohēziju;

35.

pauž atzinību arī par to, ka Turcijas parlaments 2008. gada maijā ir pieņēmis nodarbinātības paketi, kas vērsta uz darba iespēju veicināšanu sievietēm, jauniešiem un personām ar īpašām vajadzībām; tomēr pauž bažas par to, ka pavājinās nodarbinātības tirgus, kurā ir iesaistīti tikai 43 % iedzīvotāju darbaspējīgā vecumā, un jo īpašas bažas par to, ka samazinās kopējā sieviešu nodarbinātība; mudina Turcijas valdību veikt turpmākus pasākumus, lai risinātu neoficiālās ekonomikas problēmu;

36.

atkārtoti aicina Turcijas valdību veikt turpmākus reālus pasākumus, lai nostiprinātu sieviešu pozīcijas politikas, ekonomikas un sociālajā sektorā, piemēram, ar pagaidu pasākumu palīdzību viņu aktīvas dalības politikā palielināšanai; uzsver vajadzību veikt efektīvus pasākumus, lai uzlabotu sieviešu piekļuvi izglītībai, jo šis rādītājs nožēlojamā kārtā ir zemākais ESAO valstu starpā;

37.

atzīmē progresu veselības aizsardzības jomā; tomēr pauž bažas, ka nav vērojams progress attiecībā uz garīgo veselību; mudina Turcijas iestādes atvēlēt vairāk līdzekļu garīgās veselības aprūpei un rast risinājumu problēmai par neadekvātu vispārējo medicīnisko aprūpi un personu ar garīgās veselības traucējumiem ārstēšanu garīgās veselības stacionāros un rehabilitācijas iestādēs; aicina, lai bērnu un pieaugušo ar īpašām vajadzībām veselības aprūpē ārstniecības iestādēs pilnībā tiktu ievērotas viņu cilvēktiesības;

38.

pauž nožēlu, ka nav panākts progress tiesību normu par arodbiedrību tiesībām uzlabošanā, un Turcijas parlamentu pieņemt jaunu arodbiedrību likumu, kurš atbilstu Starptautiskās darba organizācijas konvencijām; pauž nožēlu, ka, lai gan 2004. gadā tika atviegloti noteikumi par arodbiedrību veidošanu un dalību tajās, arodbiedrību darbība joprojām tiek ierobežota; aicina Turcijas iestādes rast risinājumu kopīgi ar arodbiedrībām, lai 1. maijā Taksima laukumā Stambulā varētu notikt mierīgas demonstrācijas, ievērojot biedrošanās brīvību;

39.

atkārtoti uzsver nepieciešamību pievērsties problēmai attiecībā uz attīstības atšķirībām starp Turcijas reģioniem un lauku un pilsētu teritorijām, kura ir galvenais šķērslis ceļā uz Turcijas sabiedrības labklājību; tāpēc pauž nožēlu, ka līdz šim Turcijas valdība nav iepazīstinājusi ar visaptverošu stratēģiju šīs problēmas risināšanai, un pauž vilšanos, ka Komisija nav iesniegusi ziņas par ES ieguldījumu saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu šajā stratēģiskajā plānošanā, ka to pieprasīja Parlaments minētajā 2008. gada 21. maija rezolūcijā;

III.     Labu kaimiņattiecību veidošana

40.

uzsver nepieciešamību pilnībā noregulēt Kipras jautājumu, pamatojoties uz ANO Drošības padomes rezolūcijām un uz tiem principiem, uz kā balstās Eiropas Savienība; atzinīgi vērtē abu politisko līderu apņemšanos abām pusēm atgriezties pie risinājuma sarunās un atbalsta abu Kipras kopienu vadītāju pašreizējo sarunu turpināšanos, un pieņems jebkādu vienošanos, ko viņi būs panākuši, ja tā atbildīs tiem principiem, uz kuriem balstās ES, ieskaitot četras pamatbrīvības, izņemot pārejas posma atkāpes, un ja tā tiks pieņemta pēc referenduma; aicina Turciju veicināt labvēlīgu gaisotni sarunām, atvelkot Turcijas bruņotos spēkus un ļaujot abiem politiskajiem vadītājiem brīvi risināt sarunas par savas valsts nākotni;

41.

aicina Turciju ievērot saistības, kas izriet no starptautiskajām tiesībām, ANO Drošības padomes attiecīgās rezolūcijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu ceturtajā Kipras prasībā pret Turciju attiecībā uz izmeklēšanu par bezvēsts pazudušo personu likteni; mudina visas ES dalībvalstis aicināt Turciju attiecīgi rīkoties šajā galvenokārt humānajā jautājumā;

42.

aicina uz lielāku pārrobežu sadarbību starp vietējām iestādēm, uzņēmējiem un citiem vietējiem partneriem un kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm Grieķiju un Bulgāriju;

43.

atzinīgi vērtē to, ka pēdējā gada laikā ir attīstījusies Turcijas un Irākas iestāžu saziņa un sadarbība, ieskaitot kontaktus starp Turciju un Kurdu reģionālo valdību Ziemeļirākā; mudina šīs iestādes vēl pastiprināt savu sadarbību, lai nodrošinātu, ka tiek novērsti teroristu uzbrukumi no Irākas teritorijas, par ko atbild Irāka, garantētu stabilitāti un dotu ieguldījumu visa Turcijas un Irākas kaimiņu reģiona ekonomiskajā attīstībā; atgādina savus iepriekšējos aicinājumus Turcijas valdībai, veicot pret teroristiem vērstas operācijas, ievērot Irākas teritoriālo integritāti, cilvēktiesības un tiesiskumu, kā arī nodrošināt, lai netiktu pieļauti civiliedzīvotāju upuri;

44.

atzinīgi vērtē to, ka prezidents A. Gül 2008. gada septembrī apmeklēja Armēniju pēc prezidenta S. Sarkisian ielūguma, un pauž cerību, ka tas patiešām veicinās labvēlīgu gaisotni attiecību normalizēšanai abu valstu starpā; aicina Turcijas valdību no jauna atvērt robežu ar Armēniju un pilnībā atjaunot ekonomiskās un politiskās attiecības ar Armēniju; vēlreiz aicina Turcijas un Armēnijas valdību sākt izlīguma procesu attiecībā uz mūsdienām un pagātni, lai varētu risināt patiesu un atklātu diskusiju par pagātnes notikumiem; aicina Komisiju sekmēt šo izlīguma procesu;

45.

atzinīgi vērtē Turcijas un Grieķijas valdības pastāvīgos centienus uzlabot divpusējās attiecības; atgādina, ka casus belli, ko 1995. gadā izsludināja Turcijas Lielā Nacionālā Asambleja, atcelšana būtu nozīmīgs impulss šo attiecību turpmākai uzlabošanai; atgādina par Turcijas saistībām ievērot labas kaimiņattiecības un aicina Turcijas valdību ar nozīmīgiem un intensīviem centieniem risināt visus nenokārtotos strīdus mierīgā ceļā saskaņā ar ANO Statūtiem, citām attiecīgām starptautiskām konvencijām, divpusējiem nolīgumiem un saistībām;

IV.     ES un Turcijas divpusējās sadarbības nostiprināšana

46.

aicina Padomi apsvērt jautājumu par virzību uz priekšu sarunu sākšanā par sadaļām, kurās Turcija saskaņā ar Komisijas sniegto novērtējumu ir izpildījusi sadaļas atvēršanas nosacījumus;

47.

atzīst Turcijas mērķi kļūt par Eirāzijas enerģētikas centru un tās iespējamo nozīmi Eiropas enerģijas drošības sekmēšanā; atzinīgi vērtē Turcijas panākto progresu enerģētikas jomā; atgādina iepriekš minēto 2007. gada 24. oktobra rezolūciju, kurā ir atbalstīta sarunu sākšana šajā sadaļā, un pauž nožēlu, ka Padomē nav panākta vienošanās par to; mudina Turciju kļūt par Eiropas Enerģētikas kopienas pilntiesīgu dalībnieci, lai stiprinātu sadarbību enerģētikas jomā starp ES un Turciju, jo no šīs sadarbības labumu var gūt visas iesaistītās puses; aicina Turciju pilnībā atbalstīt Nabuko cauruļvada projektu, kas Eiropai ir prioritārs projekts, un cer, ka drīzumā tiks noslēgts starpvaldību nolīgums ar mērķi uzsākt cauruļvada ekspluatāciju;

48.

atzīmē progresu migrācijas un patvēruma jomā; tomēr pauž nožēlu, ka Turcija kopš 2006. gada decembra nav atsākusi sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar ES, kura parakstīšana ir priekšnoteikums vīzu režīma atvieglošanas nolīgumam; kā arī aicina Turcijas valdību pastiprināt sadarbību ar ES migrācijas pārvaldībā, tostarp atbilstīgi īstenojot pašreizējos divpusējos atpakaļuzņemšanas nolīgumus un protokolus ar dalībvalstīm; atzīmē, ka nav konstatēta attīstība attiecībā uz pieskaņošanos ES vīzu sarakstiem; aicina Komisiju un Turcijas valdību sākt sarunas par vīzu režīma atvieglošanas nolīgumu; mudina dalībvalstīs atvieglot vīzu ierobežojumus godīgiem ceļotājiem, kā studentiem, akadēmiskajiem mācību spēkiem vai uzņēmējiem; aicina pilnība ievērot patvēruma meklētāju un bēgļu cilvēktiesības, ieskaitot to, lai ANO Augstais komisārs bēgļu lietās varētu brīvi un neierobežoti piekļūt aizturēšanas centriem;

49.

atzinīgi vērtē to, ka 2008. gada septembrī tika uzsākta jauna tādu projektu veidošana, kuru mērķis ir uzlabot dialogu starp pilsonisko sabiedrību Turcijā un ES;aicina Komisiju ziņot par darbību, kas veikta ES un Turcijas pilsoniskās sabiedrības dialoga ietvaros;atkārtoti aicina Turcijas valdību reformu procesā vairāk iesaistīt tās pilsonisko sabiedrību;

50.

atzīmē, ka Komisija gatavojas sniegt ietekmes novērtējumu tikai par atsevišķām politikas jomām (5); mudina Komisiju sagatavot un nekavējoties iesniegt Parlamentam visaptverošu ietekmes pētījumu kā turpmāko pasākumu pēc 2004. gadā iesniegtā ietekmes pētījuma;

51.

aicina Turcijas valdību un tiesu iestādes uzlabot sadarbību ar ES dalībvalstīm un iestādēm krimināllietās gadījumos, kad ES pilsoņi un iedzīvotāji kļuvuši par upuri krāpšanai, kā tas bija tā sauktā “zaļā fonda” (“Green Funds”) gadījumā (musulmaņu investīciju fonds ar galveno mītni Turcijā) un labdarības organizācijas “Deniz Feneri” gadījumā, kura atrodas Vācijā;

Sadarbība starptautiskos un globālos jautājumos

52.

atzinīgi vērtē Turcijas centienus dot ieguldījumu, lai panāktu noregulējumu daudzos krīzes reģionos pasaulē, jo īpaši Tuvajos Austrumos un Dienvidkaukāzā, kā arī Afganistānas un Pakistānas savstarpējās attiecībās; jo īpaši atzinīgi vērtē Turcijas aktīvo un konstruktīvo iesaistīšanos pēc konflikta starp Krieviju un Gruziju, lai veicinātu mieru un stabilitāti Dienvidkaukāzā, īpaši ar tās ierosināto Kaukāza Stabilitātes un sadarbības platformu; aicina Padomi un Komisiju pastiprināt sadarbību ar Turciju un meklēt sinerģiju ES un Turcijas pieejā šiem reģioniem;

53.

apsveic Turciju ar ievēlēšanu ANO Drošības padomē un aicina Turcijas valdību īstenot ANO tādu pieeju, kas ir cieši koordinēta ar ES nostāju;

54.

atzinīgi vērtē to, ka Turcijas parlaments ratificē Kioto protokolu;

55.

atzinīgi vērtē Turcijas pastāvīgo ieguldījumu Eiropas drošības un aizsardzības politikā un NATO operācijās; tomēr pauž nožēlu, ka NATO un ES stratēģisko sadarbību, kas pārsniedz “Berlīne plus” (Berlin Plus) nolīguma ietvarus, bloķē Turcijas iebildumi, kas negatīvi ietekmē izvietotā ES personāla aizsardzību, un mudina Turciju atsaukt šos iebildumus, cik drīz vien iespējams; aicina Padomi apspriesties ar Turciju kā vienu no lielākajām bruņoto spēku kontingenta piegādātājām Eiropas drošības un aizsardzības politikas plānošanas un lēmumu pieņemšanas posmos;

56.

aicina Turcijas valdību parakstīt un iesniegt ratificēšanai Starptautiskās krimināltiesas statūtus, šādi palielinot Turcijas ieguldījumu un iesaistīšanos pasaules daudzpusējā sistēmā;

*

* *

57.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Turcijas valdībai un parlamentam.


(1)  OV C 306 E, 15.12.2006., 284. lpp.

(2)  OV C 263 E, 16.10.2008., 452. lpp.

(3)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0224.

(4)  OV L 51, 26.02.2008., 4. lpp.

(5)  Eiropas Komisija: rīcība attiecībā uz Parlamenta nenormatīvajām rezolūcijām — 2008. gada maijs, II.


Top